Budžeta pilnvaras 

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Parlaments ir ieguvis tiesības kopā ar Eiropas Savienības Padomi lemt par visu ES gada budžetu un tam šajā jautājumā pieder galavārds.

Budžeta procedūra

Procedūrā iesaistītās iestādes:
  • Eiropas Parlaments 
  • Eiropas Komisija 
  • Eiropas Savienības Padome 
  1. Pirms 1. septembra

    Īss apraksts: Budžeta projekts

    1. Eiropas Komisija  sagatavo budžeta projektu  
    2. Budžeta projektu iesniedz:   
      • Eiropas Savienības Padomei  (ko veido 28  valstu ministri )
      • Eiropas Parlaments 

    Izvērsts apraksts: Budžeta projekts

    Visas ES iestādes līdz katra gada 1. jūlijam sagatavo budžeta projekta tāmes.

    Komisija šīs tāmes apkopo, sagatavo gada budžeta projektu un iesniedz to Padomei un Parlamentam, vēlākais, līdz 1. septembrim.

  2. Līdz 1. oktobrim

    Īss apraksts: Padomes nostāja

    •   Padomē: Padomes nostāju nosūta Parlamentam
    • Parlamentā: iekšējas apspriedes par budžeta projektu. Apspriežu rezultātu iesniedz Budžeta komitejai.

    Izvērsts apraksts: Padomes nostāja

    Padome pieņem nostāju attiecībā uz budžeta projektu un nosūta to Parlamentam, vēlākais, līdz 1. oktobrim. Padome pilnībā informē Parlamentu par savas nostājas pieņemšanas iemesliem.

    Vienlaikus, Parlamenta komitejas apspriež budžeta projektu un sniedz atzinumus Budžeta komitejai, kas ir atbildīga par Parlamenta nostājas sagatavošanu.

  3. Ne ilgāk par 42 dienām

    Īss apraksts: Parlamenta nostāja

    1.   Budžeta komitejai i ir jāsagatavo nostāja, ko iesniegt Eiropas Parlamentam.  
    2.   Eiropas Parlaments  saņem Padomes nostāju un Budžeta komitejas nostāju.
    3. EP deputāti balso par Budžeta komitejas sagatavoto nostāju un par visiem iesniegtajiem šīs nostājas grozījumiem .  
    4. Parlamenta nostāja . Ja Parlaments projektā veic grozījumus, grozīto projektu nosūta Padomei.   

    Izvērsts apraksts: Parlamenta nostāja

    Parlamentam uz Padomes nostāju jāreaģē 42 dienu laikā. Šajā periodā tas var vai nu pieņemt Padomes nostāju, vai arī Parlaments var ar tā deputātu balsu absolūto vairākumu pieņemt grozījumus. Deputāti balso par Budžeta komitejas sagatavoto pozīciju un visiem plenārsēdē izskatīšanai iesniegtajiem grozījumiem; parasti balsojums notiek oktobra plenārsēdē.

    Ja Parlaments apstiprina Padomes nostāju vai atsakās pieņemt lēmumu, budžets tiek uzskatīts par pieņemtu galīgajā variantā. Tomēr, iepriekšējā prakse, ka Parlaments pieņem grozījumus un grozīto budžeta projektu nosūta atpakaļ Padomei un Komisijai. Šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājam, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju, nekavējoties jāsasauc Samierināšanas komiteja. Ja Padome 10 dienu laikā informē Parlamentu, ka tā ir pieņēmusi visus Parlamenta grozījumus, šī sanāksme nenotiek.

  4. Ne ilgāk par 21 dienu

    Īss apraksts: Samierināšanas procedūra

    1.   Samierināšanās komitejām (ko veido 28 Padomes pārstāvji un 28 EP pārstāvji ) ir jāpanāk vienošanās.  
    2.   Tiek sagatavots kopīgais projekts  

    Izvērsts apraksts: Samierināšanas procedūra

    Samierināšanas komitejai, ko veido vienāds skaits Padomes locekļu un Parlamenta deputātu, 21 dienas laikā kopš tās sasaukšanas dienas jāvienojas par kopīgu dokumentu.

  5. Ne ilgāk par 14 dienām

    Īss apraksts: Pieņemšana

    Ja tiek panākta vienošanās par kopīgo projektu:   Eiropas Parlamentam  un   Eiropas Savienības Padomei  ir 14 dienas laika, lai to apstiprinātu.

    Izvērsts apraksts: Pieņemšana

    Ja Samierināšanas komiteja vienojas par kopīgu dokumentu, Parlamentam un Padomei tas jāapstiprina 14 dienu laikā. Pēc tam Parlamenta priekšsēdētājs paraksta budžetu un paziņo, ka tas ir pieņemts galīgajā variantā.

    Ja Samierināšanas komitejai neizdodas panākt vienošanos par kopīgu dokumentu minētās 21 dienas laikā, vai Parlaments noraida kopīgo dokumentu, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu. Ja Padome noraida kopīgo dokumentu, Parlaments tomēr var nolemt to pieņemt.

Daudzgadu finanšu shēma

Lemjot par attiecīgā gada izdevumiem un ieņēmumiem, Parlaments un Padome nedrīkst pārsniegt gada izdevumu maksimālo apjomu, kas noteikts ES ilgtermiņa finanšu plānā, proti, daudzgadu finanšu shēmā, par kuru vienojas reizi septiņos gados.

Budžeta kontrole

Kad ES budžets ir pieņemts, Eiropas Komisija ir atbildīga par tā izpildi (pārējās iestādes ir atbildīgas par savu administratīvo budžetu).

Kā tieši ievēlēta institūcija, kas pārstāv ES nodokļu maksātājus, Eiropas Parlaments veic demokrātisku kontroli, lai pārliecinātos, ka Komisija un pārējās iestādes rīkojas pareizi ar ES fondiem.

Parlaments pēc Eiropas Savienības Padomes ieteikuma lemj par to, vai sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu, proti, galīgo apliecinājumu tam, kā ir izpildīts attiecīgā gada budžets.

Parlaments pieņem lēmumu pēc tam, kad tā Budžeta komiteja ir rūpīgi izskatījusi Komisijas finanšu pārskatus un tās gada darbības pārskatu par attiecīgo gadu. Tas ņem vērā arī Revīzijas palātas sagatavoto gada pārskatu un Komisijas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas var būt radušies deputātiem.

Parlaments var arī sniegt ieteikumus Komisijai par budžeta izpildi. Komisijai pēc Parlamenta pieprasījuma ir jāziņo par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus un piezīmes.

Procedūras noslēgumā Parlaments attiecīgi sniedz, nesniedz vai atliek lēmuma pieņemšanu par apstiprinājumu budžeta izpildei.

Līdzīgi Parlaments apstiprina arī pārējo iestāžu pārskatus, tostarp arī savu administratīvo budžetu.