Eurobarometer: The EP and the expectations of European citizens

Sakarā ar Starptautisko Sieviešu dienu, 2012. gada 8. martu, Eiropas Parlaments veltījis īpašu uzmanību vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai.

Šajā sakarībā Eiropas Parlaments uzticēja uzņēmuma „TNS Opinion” veikt telefona zibapsekojumu, ko īstenoja no 2012. gada 19. līdz 21. janvārim, piedaloties 25 539 Eiropas Savienības pilsoņiem 27 ES dalībvalstīs.

Galvenie jautājumi, kurus uzdeva eiropiešiem, skāra darba samaksas atšķirības problēmu, kā arī tādus tematus kā bērnu aprūpes pienākumi un dzimumu līdztiesības jautājumi darbavietā.

Šo EB/PE aptauju „Eiropieši un krīze” 2011. gada 3.–18. septembrī veica TNS Opinion, klātienē aptaujājot 26 856 Eiropas iedzīvotājus, kuri vecāki par 15 gadiem. Tā ir ceturtā aptauja par šo tematu, un iepriekšējā aptauja notika 2011. gada aprīlī un maijā.

Jautājumā par dalībvalstu finansiālo solidaritāti ir vērojama zināma sabiedriskās domas polarizācija: kopš divām iepriekšējām aptaujām ir mazinājies to respondentu skaits, kuriem nav viedokļa, un attiecīgi ir pieaudzis negatīvu atbilžu skaits.

Septiņdesmit divi procenti (72 %) respondentu apgalvo, ka nav informēti par Pamattiesību hartu. Ombudam, citām ES iestādēm un Eiropas ombudu tīklam neapšaubāmi ir būtiska loma pilsoņu sekmīgākā informēšanā par hartu.

Gandrīz puse respondentu uzskata, ka tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot ES teritorijā ir vissvarīgākās pilsoņu tiesības. Respondentu skatījumā otrās svarīgākās pilsoņu tiesības ir tiesības uz labu pārvaldi, kam seko tiesības iesniegt sūdzības ombudam. Šis rezultāts ir lielisks atbalsts ombuda centieniem uzlabot tā redzamību, lai palīdzētu pilsoņiem izmantot tiesības uz labu pārvaldi.

Pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas 2011. gads ir pasludināts par „Brīvprātīgā darba gadu”, bet 2012. gads — par „Paaudžu solidaritātes gadu”. Eiropas Parlamentam tie bija divi labi iemesli, lai pasūtītu Eirobarometra aptauju un uzzinātu, ko eiropieši domā par šīm abām koncepcijām, un labāk izprastu, kā eiropieši tās izjūt vai ievieš praksē.

Šo Eirobarometra aptauju veica TNS Opinion laikā no 2011. gada 1. līdz 16. maijam.

Pirms analizēt eiropiešu atbildes, ir jāuzsver dažas svarīgas atziņas, kas gūtas šīs aptaujas laikā.

Šī Eirobarometra aptauja „Eiropieši un krīze” ir jau trešā Eiropas Parlamenta pasūtītā aptauja.

Pirmā aptauja tika veikta 2009. gada janvārī un februārī, sešus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet otrā aptauja — 2010. gada septembrī. Laikā no 2011. gada 13. aprīļa līdz 2. maijam TNS Opinion vāca datus šai trešajai aptaujai, tiešās intervijās izjautājot 26 825 Eiropas pilsoņus.

Septiņu mēnešu laikposmu pēc iepriekšējās aptaujas iezīmēja vairāki valstiski un starptautiski svarīgi notikumi, kuri neapšaubāmi būtiski ietekmēja eiropiešu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Enerģētikai veltītais Eiropas Parlamenta Eirobarometrs ir turpinājums iepriekšējam pētījumam, kas tika publicēts 2011. gada janvārī, ņemot vērā Eiropadomes 4. februāra sanāksmi (Standarta EB 74.3). Šajā pētījumā tika aplūkota energoapgāde, sadarbība un solidaritāte.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta pieņemtās jaunās nostājas, šajā jaunajā pētījumā uzmanība veltīta konkrētākām tēmām, kuras ir ļoti nozīmīgas arī Savienības enerģētikas politikas veidošanā, — energoresursu taupīšana, energoapgādes problēmas, energotīklu integrācija un Eiropas Enerģētikas kopiena. Aptauju veica TNS Opinion no 2011. gada 9. februāra līdz 6. martam laikposmā, kad valdīja barga ziema un bija vērojams visu izejvielu cenu kāpums.

Pilsoņu forumu „Agora” par krīzi un nabadzību Eiropas Parlaments organizēja 2011. gada 27. un 28. janvārī. Tajā vienkopus pulcējās Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, Ekonomikas un sociālās komitejas (EESK) locekļi un NVO pārstāvji, kuri pārstāvēja organizēto pilsonisko sabiedrību.

Saistībā ar Starptautiskās Sieviešu dienas 100. gadskārtas atzīmēšanu uzņēmums TNS Opinion laikā no 2011. gada 21. februāra līdz 2011. gada 6. martam veica Eiropas Parlamenta pasūtīto aptauju.

Jaunais Parlameter pētījums par Eiropas Parlamentu tika veikts no 2010. gada 25. novembra līdz 17. decembrim. Ņemot vērā 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ir jānovērtē, kāds priekšstats Eiropas pilsoņiem ir par Eiropas Parlamentu un par politiku un vērtībām, kas šai iestādei ir jāaizstāv.

Pirmās Eiropadomes sanāksmes priekšvakarā, kas īpaši veltīta enerģētikai, 2011. gada 4. februārī, kļuva skaidrs, ka būtu lietderīgi novērtēt, kāda ir eiropiešu izpratne par enerģētikas jautājumu un par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nozīmi šajā jomā.

Šī aptauja par eiropiešiem un krīzi ir otrā aptauja, kuras veikšanu ierosinājis Eiropas Parlaments. Pirmā aptauja notika 2009. gada janvārī un februārī — pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā.

Laikā starp šīm abām Eiropas Parlamenta ierosinātajām aptaujām Eiropas Savienība ir uzsākusi dažādas pret krīzi vērstas iniciatīvas — šeit jāpiemin regulas, Eiropas Monetārais fonds, ekonomikas pārvaldība, stratēģija „Eiropa 2020” utt. Parlaments par vairākiem no šiem jautājumiem ir paudis viedokli vai gatavojas to darīt, izmantojot dažādus vispārējus ziņojumus.

This first, post-European elections standard "Parlemetre" functions as a primary post-electoral account of European citizens' perception of the European Parliament, and the image that the institution represents to them. In view of the 2014 elections, this survey acts equally to determine which of the policies defended by the European Parliament are perceived as priorities in the eyes of Europeans, and the values which the institution must defend in priority.

Pasākumu ietvaros, ko Eiropas Parlaments organizē saistībā ar Starptautisko sieviešu dienu, 2010. gada 2. marta kolokvijā, ko vadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, tika uzdots šāds jautājums: „2014. gada perspektīva — Kādas saiknes starp sievietēm un Eiropas Savienību?”. Pēc 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, iepazīstoties ar rezultātiem, bija svarīgi sev uzdot vairākus būtiskus jautājumus: kādas attiecības sievietes uztur ar Eiropas Savienību un ko viņas šajā sakarā sagaida? Kādu lomu viņas piešķir Eiropas Parlamentam un kādu lomu tās vēlētos, lai tas ieņem? Kādas ir viņu attiecības ar politiku? Kāda bija viņu uzvedība Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā?

Šajā aptaujā, ko veica nedēļu pēc 2009. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanām — no 12. jūnija līdz 6. jūlijam —, tieši aptaujāja 26 830 Eiropas pilsoņu. To veica, lai labāk izprastu iemeslus, kas lika Eiropas vēlētājiem piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās.

Komisija un Eiropas Parlaments 2008. gada pavasarī sāka plašu aptauju par Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret klimata pārmaiņām (sk. aptauju EB69.2). Tajā laikā Eiropas Komisija bija sagatavojusi vairākus priekšlikumus par šiem jautājumiem un Parlaments bija izveidojis attiecīgu pagaidu komiteju.

TNS Opinion pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma rīkoja 2009. gada 4.–15. maijā pirmsvēlēšanu aptauju, kas aptver 27 218 ES pilsoņus, kuri iekļauti vēlētāju sarakstā. Salīdzinot ar parastajām EB/EP aptaujām, ko TNS Opinion arī veic Eirobarometra uzdevumā, šajā aptaujā izmantojamā metodika atšķiras: EB/PE aptaujas veic klātienē, izmantojot respondentus, kam ir 15 gadu un vairāk; pirmsvēlēšanu aptaujā respondentus vecumā no 18 gadiem vairākumā valstu iztaujā telefoniski, bet valstīs, kurās telefonu sakaru pārklājums ir nepietiekams, to dara klātienē. Tādēļ, analizējot salīdzināmos rezultātus, ir jāpatur prātā metodikas atšķirības. Aptaujas rezultāti, kas gūti pusotra gada laikā, tomēr ļauj noteikt dažas tendences. Itālijā un Luksemburgā iegūtie rezultāti netiks publicēti tiesisku ierobežojumu dēļ.

Eiropas vēlēšanu priekšvakarā ir svarīgi novērtēt, kā eiropieši uztver ES darbību ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos.

Šis apsekojums, ko veica, klātienē aptaujājot 27 218 ES iedzīvotāju, (lauka pētījums – janvāra vidus / februāra vidus) parāda kopīgās bažas par krīzi, prasību, lai ES līmenī pasākumi būti saskaņotāki, kā arī to, ka eiro valūtas nozīme tiek uztverta ļoti atšķirīgi dažādās dalībvalstīs. Tas arī parāda ļoti skaidras atšķirības sociodemogrāfiskā līmenī: attiecībā uz eiro uztrauktākas un kritiskākas ir sievietes, kā arī iedzīvotāji, kuri izglītošanos pārtraukuši 15 gadu vecumā vai agrāk.

Šīs aptaujas rezultāti attiecībā uz vēlēšanām ir jāskata šī brīža starptautisko aktualitāšu kontekstā. Šī aptauja (janvārī/februārī) notika vienlaikus ar ļoti nozīmīgiem starptautiskiem notikumiem: Baraka Obamas stāšanos amatā, viņa pirmā ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanu, situāciju Gazas joslā u. c.

Lai svinētu Starptautisko sieviešu dienu un ņemot vērā Eiropas vēlēšanas, kas notiks 2009. gada 4.–7. jūnijā, divi Eirobarometra pētījumi ir speciāli veltīti sieviešu nostājai un viedoklim par Eiropas Savienību. EP pasūtītā sociodemogrāfiskā analīze pamatojas uz Eirobarometra pētījumiem (2007. gada rudens līdz 2008. gada rudens) Nr. EB68, EB69 un EB70 kumulatīvajiem rezultātiem. Eurobarometer Flash aptaujā, kas tika veikta pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pasūtījuma, galvenā uzmanība tika pievērsta sieviešu–vēlētāju lomai īsi pirms 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Otrā Eirobarometra pētījuma, kas veltīts 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, rezultāti jāaplūko, ņemot vērā, ka aptauja tikusi veikta pašā ekonomiskās un finanšu krīzes karstumā — 2008. gada oktobrī un novembrī. Jāuzsver vairākas tendences: bažas par ekonomisko un sociālo situāciju, kas minētas starp galvenajām rūpēm jau 2008. gada pavasarī (EB 69) veiktajā aptaujā, ir ievērojami palielinājušās. Eiropieši ir aizvien vairāk norūpējušies par savu personisko situāciju. Turpretim būtiski mazinājušās kolektīva rakstura bažas: terorisms, imigrācija un klimata pārmaiņas. Krīzes laikā interese par Eiropas Parlamenta vēlēšanām joprojām ir ierobežota.

Galvenie Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgi veiktā pētījuma °par klimata pārmaiņām rezultāti apstiprina, ka Eiropas Savienības pilsoņi patiešām ir kļuvuši apzinīgāki un vēlas rīkoties ekoloģiski atbildīgāk.

Šis pētījums, kas pirmo reizi veltīts Eiropas Parlamentam, rāda, ka Eiropas Savienības pilsoņiem par to ir pozitīvs priekšstats. Lai gan Parlamentam, tāpat kā citām iestādēm, trūkst atpazīstamības, tas tiek vērtēts kā demokrātisks, un ir izpelnījies augstu novērtējumu kā vienotājs. Eiropas Savienības pilsoņi tam ierāda nozīmīgu vietu ES, vairākums uzskata, ka Eiropas Parlaments pašlaik ir iestāde, kurai ir vislielākās lēmuma pieņemšanas pilnvaras. Turklāt viņi uzskata, ka tam jāpiešķir lielākas pilnvaras.

This Eurobarometer survey (no 68) was carried out in the spring of 2007, two years before the European elections from 4 to 7 June 2009. It reveals that Europeans see the Parliament as the institution with the most power within the EU and the one that would like to have more influence. They are aware of its important legislative role, which is decisive in some cases, but they do not have a very clear idea of how it works. Most of those polled thought that MEPs sit in national delegations rather than being grouped according to their political affinities.