EP & The Lisbon Treaty

 

Lisabonas līgums paplašina Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras — tagad tas lemj par lielāko daļu ES likumu. Koplēmuma procedūra, kurā līdztiesīgi lēmēji ir Parlaments un ES Padome, tiks piemērota vairāk nekā 40 jaunās jomās. Šo jomu vidū ir lauksaimniecība, enerģijas drošība, imigrācija, tieslietas un iekšlietas, veselības aprūpe un ES fondi. Tāpat Parlamentam pieder pēdējais vārds attiecībā uz ES budžetu. Parlamentam, vienīgajai tieši ievēlētajai ES institūcijai, turklāt būs jaunas iespējas, kā nodrošināt ES atbildību tās pilsoņu priekšā.

 
 
EP priekšsēdētāja Ježija Buzeka paziņojums, stājoties spēkā Lisabonas līgumam

2009. gada 1. decembris ieies Eiropas Savienības vēsturē. Tā ir diena, kad spēkā stājas Lisabonas līgums, noslēdzot gandrīz desmit gadu ilgo iekšējo diskusiju laikposmu. Šis līgums atspoguļo demokrātijas pieaugumu Eiropas Savienībā un būtiski paplašina Eiropas Parlamenta pilnvaras. Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaru pieaugums nozīmē gandrīz divreiz lielāku ietekmi.

 
 
Jauns Eiropas Parlaments: lielāka ietekme, lielāka atbildība

Lisabonas līgums nodrošina lielāku Eiropas Parlamenta ietekmi uz Eiropas veidošanas procesu nekā jelkad agrāk. Kopā ar jaunām pilnvarām nāk arī lielāka atbildība pilsoņu, dalībvalstu parlamentu un Eiropas Savienības priekšā.

Katrs no iepriekšējiem ES līgumiem ir paplašinājis Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras. Tagad Lisabonas līgums Parlamentu vairākumā jomu padara par ES Padomei (ES ministri) līdztiesīgu likumdevēju.

Lielāka ietekme

Lisabonas līgums padara Eiropas Parlamentu par spēcīgāku likumdevēju, jo koplēmuma procedūru, kurā Parlaments līdztiesīgi lemj kopā ar Padomi, piemēro vairāk nekā 40 jaunās jomās. Šo jomu vidū ir lauksaimniecība, enerģijas drošība, imigrācija, tieslietas un iekšlietas, veselības aprūpe un struktūrfondi.

Parlaments arī iegūst lielāku lomu budžeta noteikšanā — vecais sadalījums starp „obligātiem” un „neobligātiem” izdevumiem ir atcelts. Parlaments lems par visu ES budžetu kopā ar Padomi.

Deputātu piekrišana būs vajadzīga dažādiem starptautiskiem nolīgumiem, par kuriem sarunas ved Eiropas Savienība — piemēram, starptautiskās tirdzniecības jomā.

Lielāka atbildība

Plašākas pilnvaras nozīmē arī lielāku atbildību. Līdz ar jauno pilnvaru piešķiršanu Parlamenta lēmumi vairāk nekā jelkad tiešā veidā ietekmēs Eiropas iedzīvotāju dzīves. Parlamentam visās savās darbībās būs pilnībā jāievēro ES pilsoņu tiesības saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļauto Pamattiesību hartu.

Eiropas Parlamenta deputātiem būs jauna loma attiecībās ar citām ES institūcijām. Turpmāk Parlamenta vēlēšanu rezultāti tiešā veida ietekmēs Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kandidāta izvēli. Visai Komisijai, tostarp ES augstajam pārstāvim ārlietu un drošības jautājumos, pirms pilnvaru pārņemšanas būs jāsaņem Parlamenta apstiprinājums.

Visbeidzot, Lisabonas līgums piešķir Eiropas Parlamentam tiesības ierosināt izmaiņas līgumā.

 
 
 
Eiropas Parlaments un Lisabonas līgums 5 punktos
 
1. Jauns EP: labāk sagatavots mūsdienu izaicinājumiem

Lisabonas līgums uzlabo ES un tās Parlamenta spēju rīkoties un sasniegt rezultātus. Laikā, kad gan Eiropa, gan pārējā pasaule saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kā piemēram, globalizācija, demogrāfiskās pārbīdes, klimata pārmaiņas, enerģijas drošība un terorisms, neviena valsts nespēj ar tiem tikt galā viena pati. Tikai sadarbojoties efektīvā, atbildīgā, pārredzamā un saskaņotā veidā un runājot vienā balsī, Eiropa var reaģēt uz tās pilsoņu raizēm. Reformu līgums padara Parlamentu labāk sagatavotu šodienas un rītdienas izaicinājumiem — augošā ES. Līgums turklāt piešķir Parlamentam tiesības ierosināt grozījumus tajā.

 
 
2. Jauns EP: plašākas pilnvaras Eiropas veidošanai

Lisabonas līgums Parlamentam piešķirs vairāk iespēju veidot Eiropu nekā jelkad agrāk. Tā pilnām likumdošanas pilnvarām pārklājot vairāk nekā 40 jaunas jomas, Eiropas Parlaments iegūs patiesi līdzvērtīgas pozīcijas ar Padomi, kas pārstāv dalībvalstis. Lauksaimniecība, enerģijas drošība, legālā imigrācija, tieslietas un iekšlietas, veselības aprūpe un ES fondi ir tikai dažas no jomām, kurās Parlaments iegūs pilnīgu autoritāti.

 
 
3. Jauns EP: stingrāka kontrole pār ES naudas maku

Turpmāk Eiropas Parlaments lems par visu ES budžetu kopā ar Ministru padomi. Līdz šim tam nepiederēja pēdējais vārds attiecībā uz „obligātajiem izdevumiem” (aptuveni 45% ES budžeta), piemēram, lauksaimniecībai un starptautiskajiem nolīgumiem veltītajiem līdzekļiem. Tas mainīsies, jo Parlaments pārņem atbildību pār visu ES budžetu, kopā ar ES valdībām. Jūsu Parlaments ne tikai noteiks vispārējās budžeta prioritātes, bet arī stingrāk savās rokās turēs ES naudas maku.

 
 
4. Jauns EP: lielāka teikšana par ES vadošajiem amatiem

Lisabonas laikmetā Parlaments ne tikai lems par to, kas jādara un kā jāizlieto līdzekļi, bet arī iegūs lielāku teikšanu attiecībā uz personām ES priekšgalā. Parlaments ievēlēs Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, pamatojoties uz ES valstu un valdību galvu iepriekšēju atlasi. Tā jāveic, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus — tātad Jūsu izvēli. Parlamenta piekrišana ir nepieciešama arī, lai ieceltu ES jauno balsi pasaulē —augsto pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos, kurš vienlaikus būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

 
 
5. Jauns EP: skaļāka Eiropas pilsoņu balss

Jaunas pilnvaras nozīmē lielāku atbildību. Kā vienīgajai tieši ievēlētajai ES institūcijai Parlamentam tiks doti jauni instrumenti, lai tā pārstāvētie 500 miljoni pilsoņu tiktu labāk sadzirdēti un lai ES būtu atbildīga viņu priekšā. Parlamentam būs jānodrošina, ka tiek efektīvi piemērots ES pilsoņu civilo, politisko, ekonomisko un sociālo tiesību katalogs — Pamattiesību harta. Tas pats attiecas uz jauno pilsoņu iniciatīvu, kura ļaus ES iedzīvotājiem, savācot vienu miljonu parakstu, pieprasīt jaunus politikas priekšlikumus. Tas arī aizsargās nacionālo parlamentu tiesības iebilst pret Eiropas līmeņa likumprojektiem, ja tie uzskata, ka attiecīgo jautājumu var labāk risināt nacionālajā līmenī.