Powers and procedures

EP pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā: lielāka loma Eiropas veidošanā

 

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada nogalē, piešķīra Eiropas Parlamentam jaunas likumdošanas pilnvaras un noteica, ka Eiropas Parlaments līdz ar Ministru padomi vienādā mērā lemj, ko ES darīt un kā tērēt tās līdzekļus. Šis līgums ievieš arī izmaiņas Parlamenta sadarbībā ar citām iestādēm un palielina deputātu iespējas ietekmēt ES pārvaldību. Visas šīs izmaiņas nozīmē, ka, balsojot Eiropas vēlēšanās, jums ir vēl lielāka teikšana Eiropas turpmākajā attīstībā.

 
 
 
 
 
 
Plašākas pilnvaras

Lisabonas līgums uzlaboja ES un Parlamenta spēju rīkoties un gūt rezultātus. Ar to paplašinātas Parlamenta pilnās likumdošanas pilnvaras, ietverot vairāk nekā 40 jaunas jomas, tostarp lauksaimniecību, energoapgādes drošību, imigrāciju, tieslietas un ES fondus, un līdz ar to Parlaments ir kļuvis par līdzvērtīgu Padomei, kas pārstāv dalībvalstu valdības. Parlamentam piešķirtas arī pilnvaras kopā ar Padomi apstiprināt visu ES budžetu.

Deputāti ieguva pilnvaras noraidīt starptautiskus nolīgumus, un viņi nekavējās tās izmantot, lai noraidītu pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), kas daudziem raisīja bažas par pamatbrīvību ierobežošanu. Šis gadījums apliecināja, ka pilnvaru paplašināšanas rezultātā deputātu lēmumu ietekme uz Eiropas iedzīvotāju ikdienu ir kļuvusi vēl lielāka.

 
 
Lielāka loma

Lisabonas līgums ne vien piešķīra Parlamentam tādas pašas likumdošanas pilnvaras kā Padomei, bet arī pavēra tam iespējas noteikt Eiropas politisko kursu. Saskaņā ar izmaiņām līgumā Komisijas (ES izpildvaras iestādes) priekšsēdētāju ievēl tieši Parlaments un šim lēmumam ir jāatspoguļo Eiropas vēlēšanu rezultāti un līdz ar to — balsotāju izdarītā izvēle.

 
 
Lielāka pilsoņu ietekme

Parlamentam, vienīgajai ES iestādei, ko tieši ievēl pilsoņi, ir pilnvaras un pienākums pārraudzīt citu ES iestāžu darbu. Parlaments uzrauga, vai tiek ievērota Pamattiesību harta, kuras loma nostiprināta Lisabonas līgumā, un jaunās pilsoņu iniciatīvas tiesības, kas sniedz iespēju aicināt izstrādāt jaunu politikas priekšlikumu, ja petīciju par to parakstījis miljons cilvēku.