Dalībvalstu parlamenti

 

Eiropas Parlaments piešķir lielu nozīmi ciešu saišu uzturēšanai ar dalībvalstu parlamentiem, organizējot regulāras sanāksmes. Īpaši tā notiek kopš stājies spēkā Lisabonas līgums, ko bieži dēvē par „parlamentu līgumu”.

 
 
Dalībvalstu parlamentu attiecības ar Eiropas Parlamentu

Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par attiecībām ar dalībvalstu parlamentiem. Priekšsēdētāju konference 2009. gada decembrī nolēma izveidot koordinācijas grupu attiecībām ar valstu parlamentiem, kuras darbam ir jāatspoguļo Lisabonas līguma īstenošana attiecībā uz valstu parlamentiem un jāveicina EP darbību iekšējā koordinācija šajā jomā, kā arī regulāri jāizstrādā darbības programma.

Eiropas Parlaments regulāri informē dalībvalstu parlamentus par savu darbību.

Eiropas Parlamenta komitejas regulāri uzaicina uz sanāksmēm dalībvalstu parlamentu deputātus, lai cita starpā apspriestu Komisijas jaunos likumdošanas priekšlikumus.

Kopā ar tās dalībvalsts parlamentu, kas attiecīgajā laikā ir ES Padomes prezidējošā valsts, Eiropas Parlaments katrā pusgadā organizē kopīgu parlamentāro sanāksmi, lai apspriestu ES darba kārtības galvenos politiskos jautājumus.

Skatīt:
Savienības lietu parlamentāro komiteju konference (COSAC

COSAC ir iesaistītas valstu parlamentu komitejas, kas atbild par Eiropas jautājumiem, kā arī pārstāvji no Eiropas Parlamenta. Tieši COSAC ir minēta Lisabonas līgumam pievienotajā 1. protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā.

COSAC sanāksmes notiek divreiz gadā. Tās sastāvā ir seši pārstāvji no katras dalībvalsts parlamenta un seši pārstāvji no Eiropas Parlamenta, tostarp divi priekšsēdētāja vietnieki, kas atbildīgi par attiecībām ar dalībvalstu parlamentiem.

Skatīt:
Eiropas Parlamentārās pētniecības un dokumentācijas centrs (ECPRD)

ECPRD ir 70 parlamentāro asambleju tīkls, no kurām 40 ir no ES valstīm. Šis tīkls ir kopīgas Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas iniciatīvas rezultāts. Abas institūcijas ieceļ divus ECPRD līdzdirektorus. Eiropas Parlaments vada sekretariātu un uztur tīmekļa vietni.

  • veicināt informācijas, ideju un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas interesē gan Eiropas Parlamentu, gan valstu parlamentus,
  • visās informācijas jomās stiprināt pašreizējo ciešo sadarbību starp iesaistīto parlamentu pētniecības un dokumentācijas nodaļām.

Galvenās ECPRD darbības ir informācijas pieprasījumi salīdzināšanai un semināri, un šiem mērķiem ir izveidota moderna tīmekļa vietne. Tīmekļa vietnē ir arī daļa, kurai var piekļūt tikai ECPRD ietilpstošie parlamenti.

Skatīt:
Starpparlamentu ES informācijas apmaiņa (IPEX)

Lai atvieglotu informācijas plūsmu, dalībvalstu parlamenti sadarbībā ar Eiropas Parlamentu ir izveidojuši datu bāzi un tīmekļa vietniwww.ipex.eu

IPEX datubāzē ir pieejami parlamentārās uzraudzības dokumenti un informācija par Eiropas Savienību. IPEX datubāzes pamatā ir parlamentu dokumenti, kurus katras dalībvalsts parlaments augšuplādē atsevišķi. Šie dokumenti ir sakārtoti attiecībā pret noteiktiem ES dokumentiem, uz kuriem tie attiecas.

Skatīt: