Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija 2011. gada 23. jūnijā parakstīja Iestāžu nolīgumu par pārredzamības reģistra izveidi.
Kopējais reģistrs palielinās pārredzamību, jo iedzīvotājiem būs vieglāk iegūt informāciju par tām personām un organizācijām, kuras uztur kontaktus ar ES iestādēm. Šai „vienas pieturas” sistēmai vajadzētu atvieglot arī konkrētu interešu pārstāvju reģistrāciju.
Kopējā reģistrā ir apvienoti iepriekš atsevišķie Parlamenta un Komisijas reģistri.
Pareizi aizpildīti pieprasījumu tiešsaistē, ko iespējams izdarīt pārredzamības reģistra vietnē : http://europa.eu/transparency-register/index_lv.htm parasti tiks apstrādāti 2 līdz 3 darba dienu laikā, un personas iegūs piekļuves tiesības laika posmam līdz 12 mēnešiem. Pieteikumu piekļuves tiesību pagarināšanai var iesniegt tiešsaistē divus mēnešus pirms norādītā derīguma termiņa beigām.
Tie, kuriem ir piešķirtas piekļuves tiesības, var saņemt ikdienā lietojamu identitātes karti iekļūšanai Eiropas Parlamentā, kuru izsniedz apmeklētāju reģistratūrās pie Simone Veil Agora ieejas Altiero Spinelli (ASP) ēkā Briselē (ieeja no Luksemburgas stacijas puses) un pie ieejām Louise Weiss (LOW) un Winston Churchill (WIC) ēkām Strasbūrā.
Identitātes kartes būs pieejamas: Briselē no plkst. 8.00 līdz 19.00 (pirmd.–piektd., no plkst. 8.00 līdz 13.00 īsajās piektdienās) un Strasbūrā sesiju laikā no 14.00 līdz 20.00 (pirmd.), no 7.30 līdz 20.00 (otrd.–trešd.) un no 7.30 līdz 18.00 (ceturtd.).
Vienlaikus Parlamenta darba telpās nevar iekļūt vairāk par četrām akreditētām personām no vienas organizācijas.
Kopējā pārredzamības reģistrā ir pārskatāmi dati par organizācijām un pašnodarbinātajiem, kas ir iesaistījušies ES politikas veidošanā un īstenošanā, statistikas dati par reģistrētām partijām un saraksts ar tām personām, kurām piešķirta piekļuve Eiropas Parlamentam.
Sīkāku informāciju var iegūt, rakstot uz e-pastu : TR-Accreditation@europarl.europa.eu
Interešu pārstāvji var
būt privātas, valstiskas un nevalstiskas struktūras. Interešu
pārstāvji var dalīties ar Parlamentu zināšanās un īpašā
pieredzē, kas tiem uzkrāta par vairākām jomām, piemēram,
ekonomikas, sociālo, vides un zinātnes jomu. Tiem var būt liela
nozīme atklātā, plurālistiskā dialogā, uz kuru balstās
demokrātiska sistēma, un tie var būt svarīgs informācijas
avots deputātiem saistībā ar viņu pienākumu izpildi.
Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikta un atbalstīta
attiecību veicināšana starp Eiropas iestādēm un atbildīgajiem
politiķiem, no vienas puses, un pilsonisko sabiedrību, ES
pilsoņiem un pārstāvības apvienībām, no otras puses.