Citas pieejamās tīmekļa vietnes:
Eiropas Parlamentā visas Eiropas Savienības valodas ir vienlīdz svarīgas — katru Parlamenta dokumentu publicē visās Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, un visiem deputātiem ir tiesības izteikties viņu izraudzītajā oficiālajā valodā. Tādējādi informācija par Parlamenta darbu ir pārredzama un pieejama visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.
Daudzvalodību paredz Eiropas Savienības līgumi, un tā raksturo Eiropas Savienības kultūru un valodu daudzveidību. Ar daudzvalodības palīdzību Eiropas Savienības iestādes ir pieejamākas un pārredzamākas ES pilsoņiem un nodrošina tās demokrātisku darbību.
Eiropas Parlamentam atšķirībā no citām ES iestādēm ir pienākums nodrošināt augstāku daudzvalodības līmeni. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības viņus interesējošos tiesību aktus lasīt savas valsts valodā. Turklāt, tā kā visiem ES pilsoņiem ir tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Eiropas Parlamenta deputātiem nav nevainojami jāpārzina galvenās saziņas valodas. Eiropas Parlamenta noteikumi skaidri paredz katra deputāta tiesības lasīt Parlamenta dokumentus, sekot debatēm un izteikties savā dzimtajā valodā. Turklāt kā likumdevējam Eiropas Parlamentam ir jānodrošina visu tā pieņemto tiesību aktu tekstu nevainojama kvalitāte visās Kopienas valodās.
Šie noteikumi ļauj visiem Eiropas Savienības pilsoņiem sekot līdzi Eiropas Parlamenta darbam, uzdot jautājumus un saņemt atbildes savā dzimtajā valodā.
Piecdesmito gadu beigās Eiropas Kopienas iestādēs runāja tikai četrās valodās! Pašlaik Eiropas Parlamentā lieto visas 23 oficiālās valodas, kas valodniecības jomā ir īsts pārbaudījums.
Pirmā regula, ko 1958. gadā pieņēma Eiropas Kopienas, noteica četras oficiālās iestāžu valodas — vācu, franču, itāliešu un nīderlandiešu — kas bija dibinātājvalstu — Vācijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas un Nīderlandes oficiālās valodas.
Ar katru paplašināšanās reizi oficiālo valodu klāstu papildināja ar jauno dalībvalstu valodām. 1973. gadā tika pievienota angļu, dāņu un īru valoda — pēdējā minētā gan tikai kā „līgumu valoda”, kas nozīmē to, ka šajā valodā tulko tikai pievienošanās aktu un galvenos dokumentus, kas attiecas uz Īriju. Vēlāk par Kopienas valodu kļuva grieķu valoda (1981), spāņu un portugāļu valoda (1986), somu un zviedru valoda (1995) un igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, čehu, slovāku un slovēņu valoda (2004).
Kopš 2007. gada 1. janvāra, kad Eiropas Savienībai pievienojās Rumānija un Bulgārija un par oficiālo valodu kļuva īru valoda, Eiropas Savienībā ir 23 oficiālās valodas.
Tā kā ir 23 oficiālās valodas, ir iespējams izveidot 506 valodu kombinācijas, jo tekstu no vienas valodas var iztulkot 22 citās. Šā mērķa sasniegšanai Eiropas Parlamentā ir mutiskās tulkošanas, rakstiskās tulkošanas un juridisko tekstu pārbaudes dienesti. Uz šiem dienestiem attiecas strikti noteikumi, lai nodrošinātu to efektivitāti un saglabātu samērīgas budžeta izmaksas.
Lai nodrošinātu Parlamenta dokumentu valodu versijas un sazinātos ar pilsoņiem visās Kopienu valodās, Eiropas Parlamentā ir rakstiskās tulkošanas dienests, kas ievēro Parlamenta procedūru noteiktās kvalitātes prasības un termiņus. Iespējams piesaistīt arī profesionālus tulkotājus ārpus iestādes, jo īpaši tādu dokumentu tulkošanā, kas nav prioritāri.
Parlamenta rakstiskās tulkošanas dienestā strādā aptuveni 700 tulkotāju, kuri visās oficiālajās valodās tulko vairāku kategoriju dokumentus.
Parasti tulkotāji veic tulkojumus no oriģinālās teksta versijas savā dzimtajā valodā. Tomēr, tā kā pēdējās paplašināšanās reizēs ES palielinājās līdz 25 un vēlāk līdz 27 dalībvalstīm, un iespējamo valodu kombināciju skaits pieauga līdz 506 (katra no 23 oficiālajām valodām jātulko 22 citās), dažkārt ir grūti atrast tulkotāju, kas pārzina gan mērķvalodu, gan avotvalodu, īpaši, ja šīs valodas Eiropas Savienībā nav plaši izplatītas.
Lai varētu veikt tulkojumus no šajās valodās izstrādātiem dokumentiem, Eiropas Parlaments ir izveidojis "starpniekvalodu" sistēmu — vispirms dokumentu iztulko plašāk lietotajās valodās (angļu, franču vai vācu valodā). Arī citas Kopienas valodas (spāņu, itāļu un poļu valoda) ar laiku varētu kļūt par starpniekvalodām.
![Preparing_the_future - videoclip [02]](../../../ressources/swf/interpreting/play3.jpg "Skatīties videodokumentu")
Eiropas Parlamenta tulku galvenais uzdevums precīzi un nekavējoties pārtulkot deputātu runas. Mutiskās tulkošanas pakalpojumi ir paredzēti visām daudzvalodu sanāksmēm, kuras organizē Parlamenta oficiālās struktūrvienības.
Eiropas Parlamenta Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts strādā aptuveni 430 štata tulku, savukārt vajadzības gadījumā regulāri tiek piesaistīti ārējie tulki no aptuveni 2 500 cilvēku liela rezerves saraksta (pieaicinātie konferenču tulki).
Mutisko tulkošanu galvenokārt izmanto:
Plenārsēdēs strādā vidēji 800–1 000 tulku, kas nodrošina sinhrono tulkošanu no/uz visām Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Citās sanāksmēs mutisko tulkošanu parasti nodrošina pēc vajadzības, aizvien biežāk nodrošinot tulkošanu valodās, kas nav ĖS oficiālās valodas.
Katrs tulks parasti tulko no sākotnējās valodas savā dzimtajā valodā. Tomēr, ņemot vērā to, ka iespējamas 506 valodu kombinācijas (23x22 valodas), ne vienmēr izdodas atrast cilvēku, kas spēj tulkot no attiecīgās valodas citā noteiktā valodā. Šādā gadījumā izmanto starpniekvalodu sistēmu — tulkošana no avotvalodas mērķvalodā notiek, izmantojot trešo — starpniekvalodu.
Eiropas Parlamenta pieņemtie tiesību akti attiecas uz vairāk nekā 500 miljoniem pilsoņu, kuri dzīvo 27 valstīs, un tos publicē 23 oficiālajās valodās. Tiesību aktiem visās valodās ir jābūt identiskiem un pēc iespējas skaidri formulētiem. To kvalitāti no valodas un likumdošanas viedokļa izvērtē Parlamenta juristi lingvisti.
Parlamenta juristi lingvisti visā likumdošanas gaitā rūpējas par to, lai normatīvajiem dokumentiem būtu cik vien iespējams augsta kvalitāte visās ES valodās. Lai Parlamenta politisko gribu iemiesotu augstas kvalitātes normatīvajos dokumentos, juristi lingvisti piedalās visos likumdošanas procesa posmos.
Šo darbu kopumā veic 75 juristi lingvisti. Viņu galvenie pienākumi ir: