Daudzvalodība Eiropas Parlamentā

 

Eiropas Parlamentā visas Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas ir vienlīdz svarīgas: visi Parlamenta dokumenti tiek publicēti visās ES oficiālajās valodās, un ikvienam Eiropas Parlamenta deputātam ir tiesības izvēlēties, kurā oficiālajā valodā izteikties. Tādējādi visa sabiedrība var sekot līdzi Parlamenta darbam un gūt par to informāciju.

 
 

Eiropas Savienība vienmēr ir uzskatījusi, ka tās kultūru un valodu daudzveidība ir liela vērtība.
Daudzvalodība ir noteikta Eiropas Savienības līgumos un atspoguļo Eiropas Savienības kultūru un valodu daudzveidību. Pateicoties daudzvalodībai, Eiropas Savienības iestādes ir pieejamākas un pārredzamākas visiem Savienības iedzīvotājiem, un šim apstāklim ir būtiska nozīme ES demokrātiskās sistēmas panākumu nodrošināšanā.

Eiropas Parlamentam atšķirībā no pārējām ES iestādēm ir pienākums nodrošināt augstāko iespējamo daudzvalodības pakāpi. Ikvienam Eiropas pilsonim ir tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nebūtu loģiski prasīt, lai visi deputāti izcili pārvaldītu vienu vai vairākas bieži lietotās valodas, kā, piemēram, franču vai angļu valodu. Eiropas Parlamenta Reglamentā ir skaidri noteikts, ka ikvienam deputātam ir tiesības lasīt un sagatavot Parlamenta dokumentus, sekot līdzi debatēm un izteikties savā dzimtajā valodā.

Visiem ES iedzīvotājiem jābūt iespējai lasīt interesējošos tiesību aktus savas valsts valodā. Eiropas Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir pienākums gādāt arī par to, lai visu pieņemto likumu lingvistiskā kvalitāte visās oficiālajās valodās būtu nevainojama.

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības sekot līdzi Parlamenta darbam, uzdot jautājumus un saņemt atbildes savā dzimtajā valodā.

 
 
Valodu lietojums Eiropas Parlamentā

Divdesmitā gadsimta piecdesmito gadu beigās Eiropas Kopienu iestādēs runāja tikai četrās valodās. Pašlaik Eiropas Parlamentā lieto pavisam 24 oficiālās valodas, kas, no lingvistiskās perspektīvas raugoties, ir īsts pārbaudījums.

Oficiālo valodu saraksts ir paplašinājies ikreiz, kad Eiropas Savienībai pievienojusies jauna dalībvalsts.

Oficiālā ES valoda kopš ...

  • franču, itāļu, nīderlandiešu un vācu valoda 1958
  • angļu un dāņu valoda 1973
  • grieķu valoda 1981
  • portugāļu un spāņu valoda 1986
  • somu un zviedru valoda 1995
  • čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valoda 2004
  • bulgāru, īru un rumāņu valoda 2007
  • horvātu valoda 2013

ES oficiālās valodas ir noteiktas ar regulu, kurā ikreiz pēc kādas valsts pievienošanās Eiropas Savienībai tiek izdarīti grozījumi, papildinot oficiālo valodu sarakstu. Visām oficiālajām valodām ir līdzvērtīgs statuss.

Tā kā ir 24 oficiālās valodas, ir iespējams izveidot pavisam 552 valodu kombinācijas, jo ikvienu tekstu no vienas valodas var iztulkot 23 citās valodās. Lai izpildītu šo nebūt ne vieglo uzdevumu, Eiropas Parlamentā darbojas profesionāli mutiskās tulkošanas, rakstiskās tulkošanas un juridisko tekstu pārbaudes dienesti. Ar ļoti stingriem noteikumiem ir panākts, ka šie dienesti darbojas nevainojami, izmaksām saglabājoties saprātīgā līmenī.

 
 
Rakstiskā tulkošana

Lai sagatavotu Parlamenta rakstisko dokumentu dažādās valodu versijas un sazinātos ar ES iedzīvotājiem visās oficiālajās valodās, Eiropas Parlamentā darbojas savs rakstiskās tulkošanas dienests, kura spēkos ir ievērot Parlamenta noteiktās kvalitātes prasības un Parlamenta procedūru diktētos īsos termiņus.

Parlamenta tulkotāji pamatā strādā ar ES tiesību aktiem, par kuriem norisinās debates un balsošana, kurus pieņem vai noraida komitejās un plenārsēdē. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentā pieņemtie teksti pēc vienošanās ar Padomi pirmajā lasījumā kļūst par likumiem, tādējādi tulkotāji faktiski ir vieni no pēdējiem procesa dalībniekiem, un tas nozīmē vēl lielāku un nopietnāku atbildību.

Bez jau minētā Parlamenta tulkotāji tulko vēl daudzus citus dokumentu veidus, piemēram:

  • EP rezolūcijas par svarīgiem jautājumiem, cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumiem jebkur pasaulē;
  • dokumentus, kas saistīti ar ES ikgadējā budžeta pieņemšanu un budžeta izpildes apstiprināšanu,
  • parlamentāros jautājumus,
  • citu politisko struktūrvienību, piemēram, apvienoto parlamentāro asambleju (kurās piedalās Eiropas Parlamenta deputāti un dalībvalstu deputāti vai vēlēti pārstāvji no trešām valstīm) dokumentus,
  • Eiropas ombuda lēmumus,
  • informāciju iedzīvotājiem un dalībvalstīm,
  • Parlamenta pārvaldības struktūru (Prezidija, Priekšsēdētāju konferences, Kvestoru kolēģijas) lēmumus.
 
 
Mutiskā tulkošana

Eiropas Parlamenta mutisko tulku galvenais uzdevums ir precīzi un nekavējoties pārtulkot deputātu runas visās oficiālajās valodās. Mutiskās tulkošanas pakalpojumi tiek sniegti visās Parlamenta oficiālo struktūrvienību rīkotajās sanāksmēs, kuras norisinās vairākās valodās.

Eiropas Parlamenta Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorātā strādā aptuveni 330 štata tulki, un vajadzības gadījumā regulāri tiek pieaicināti akreditēti ārējie tulki no aptuveni 1800 cilvēku liela rezerves saraksta.

Mutiskā tulkošana galvenokārt nepieciešama:

  • plenārsēdēs,
  • Parlamenta komiteju, parlamentāro delegāciju un apvienoto parlamentāro asambleju sanāksmēs,
  • politisko grupu sanāksmēs,
  • preses konferencēs,
  • Parlamenta iekšējo struktūrvienību (Prezidija, Priekšsēdētāju konferences u. c.) sanāksmēs.

Parlamenta plenārsēdēs strādā vidēji 800–1000 tulku, kas nodrošina sinhrono tulkojumu visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Pārējās sanāksmēs mutisko tulkojumu nodrošina pēc pieprasījuma, un arvien biežāk tiek tulkots arī valodās, kam nav ES oficiālās valodas statusa.

Parasti mutiskie tulki tulko no runātāja lietotās valodas savā dzimtajā valodā. Tomēr, ņemot vērā 552 valodu kombināciju iespējamību (24 x 23 valodas), ne vienmēr iespējams atrast tulku, kas spēj tieši tulkot no attiecīgās valodas citā noteiktā valodā, tādēļ šādā gadījumā izmanto starpniekvalodu sistēmu — tulkošana no avotvalodas mērķvalodā notiek ar trešās valodas starpniecību.

 
 
Daudzvalodība — leģislatīvi akti

Eiropas Parlamenta pieņemtie tiesību akti attiecas uz vairāk nekā 500 miljoniem pilsoņu, kuri dzīvo 28 valstīs, un tos publicē 24 oficiālajās valodās. Tiesību aktiem visās valodās ir jābūt identiskiem un pēc iespējas skaidri formulētiem. To kvalitāti no valodas un likumdošanas viedokļa izvērtē Parlamenta juristi lingvisti.

Parlamenta juristi lingvisti visā likumdošanas gaitā rūpējas par to, lai normatīvajiem dokumentiem būtu cik vien iespējams augsta kvalitāte visās ES valodās. Lai Parlamenta politisko gribu iemiesotu augstas kvalitātes normatīvajos dokumentos, juristi lingvisti piedalās visos likumdošanas procesa posmos.

Šo darbu kopumā veic 75 juristi lingvisti. Viņu galvenie pienākumi ir:

  • konsultēt deputātus un komiteju sekretariātus par dokumentu sagatavošanu un procedūras jautājumiem no dokumentu sākotnējās izstrādes līdz to pieņemšanai plenārsēdē;
  • sagatavot un publicēt normatīvos dokumentus, lai tos varētu pieņemt Parlamenta komitejās un plenārsēdē, visās valodās nodrošinot visaugstāko kvalitāti ziņojumu grozījumiem, kā arī netraucētu procedūras norisi;
  • būt atbildīgiem par plenārsēdei iesniegto grozījumu tehnisko sagatavošanu un par visu to dokumentu publicēšanu, kas pieņemti tajās dienās, kad notiek balsošana plenārsēdē;
  • galīgi precizēt leģislatīvos aktus kopā ar Padomes juristiem lingvistiem.
 
 
 
 
Tools