Deputāti

 

Eiropas Parlamentā darbojas 766 deputāti, kas ir ievēlēti 28 paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kopš 1979. gada deputātus ievēl uz 5 gadiem tiešās vispārējās vēlēšanās.

 
 

Katra dalībvalsts nosaka savu vēlēšanu modeli, bet visām ir jāievēro vienādi demokrātiskie pamatnosacījumi: sieviešu un vīriešu līdztiesība un aizklātā balsošana. Vēlēšanu tiesības visās valstīs ir no 18 gadu vecuma, izņemot Austriju, kur balsot var jau no 16 gadu vecuma. Jāpiezīmē, ka vēlēšanām Eiropā jau ir izveidojušies daži kopīgi noteikumi – tās ir tiešas vispārējas vēlēšanas, tajās piemēro proporcionalitātes principu un deputātus ievēl uz 5 gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem.

Vietu skaitu Parlamentā parasti nosaka proporcionāli katras valsts iedzīvotāju skaitam. Katrai dalībvalstij ir noteikts vietu skaits, kas nav mazāks par 6 un nepārsniedz 99.

Vīriešu un sieviešu attiecība: sieviešu skaits Eiropas Parlamentā nepārtraukti palielinās, un šobrīd nedaudz vairāk nekā viena trešā daļa deputātu ir sievietes.

Eiropas Parlamenta deputātu darba laiks ir sadalīts starp Briseli, Strasbūru un savu vēlēšanu apgabalu. Briselē deputāti piedalās Parlamenta komiteju un politisko grupu sanāksmēs, kā arī papildu sesiju sēdēs, savukārt Strasbūrā viņi piedalās 12 sesijās. Paralēli pamatpienākumiem deputāti veltī laiku savam vēlēšanu apgabalam.

Eiropas Parlamenta deputāti apvienojas politiskajās grupās atkarībā no politisko uzskatu kopības, nevis valstspiederības.

Eiropas Parlamenta deputāti īsteno savas pilnvaras neatkarīgi.

Tā kā deputātiem piešķirtās pilnvaras kļūst arvien plašākas, viņu darbība ietekmē visas pilsoņu ikdienas dzīves jomas: vidi, patērētāju aizsardzību, transportu, kā arī izglītību, kultūru, veselību u.c.

Jaunais Eiropas Parlamenta Deputātu nolikums stājās spēkā 2009.g. 14. jūlijā. Tas nodrošina caurskatāmākus deputātu darba  noteikumus un paredz visiem deputātiem vienādu algu, ko izmaksā no ES budžeta.

 
 
Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodekss

Rīcības kodekss stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Tajā kā vadošie principi ir noteikts tas, ka deputāti rīkojas vienīgi publiskās interesēs un darbā ievēro neitralitāti, integritāti, atklātību, rūpību, godīgumu un atbildību, kā arī respektē Parlamenta reputāciju.

Rīcības kodekss definē interešu konfliktus un to, kā deputātiem tie būtu jārisina, un tajā iekļauti arī noteikumi, piemēram, par oficiālām dāvanām deputātiem un bijušo deputātu profesionālo darbību.

Rīcības kodeksā ir arī noteikts pienākums deputātiem iesniegt detalizētu finansiālo interešu deklarāciju. Deputātiem ir arī pienākums informēt par dalību trešo personu rīkotos pasākumos, ja trešās personas atlīdzina viņu ceļa un uzturēšanās izdevumus vai veic tiešus šādu izdevumu maksājumus. Šajās deklarācijās ir atspoguļoti Rīcības kodeksa stingrie noteikumi un standarti attiecībā uz pārredzamību. Deputātu deklarācijās sniegtā informācija ir atrodama viņu profila lapā.

Deputātiem ir arī jādeklarē dāvanas, ko viņi saņēmuši, oficiāli pārstāvot Parlamentu, saskaņā ar Rīcības kodeksa īstenošanas noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Šādas dāvanas dokumentē dāvanu reģistrā.

Jebkuram deputātam Rīcības kodeksa pārkāpuma gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs var noteikt sankcijas. Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo par minēto sankciju, un to publicē Parlamenta vietnē līdz sasaukuma beigām.

Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos

Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos ir atbildīgā struktūra, kas deputātiem sniedz norādījumus par Rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Pēc Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma Padomdevēja komiteja izvērtē arī varbūtējos šā Rīcības kodeksa pārkāpumus un iesaka priekšsēdētājam, kādus iespējamos pasākumus veikt.

Padomdevēja komitejā ir pieci deputāti. Tos ieceļ Parlamenta priekšsēdētājs, ņemot vērā deputātu pieredzi un līdzsvaru starp Parlamenta politiskajām grupām. Katrs Padomdevēja komitejas loceklis uzņemas priekšsēdētāja pienākumus uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā. Parlamenta priekšsēdētājs arī ieceļ komitejas locekļu aizstājējus, proti, vienu no katras politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevēja komitejā.

Padomdevēja komiteja katru gadu publicē ziņojumu par savu darbību.

Padomdevējas komitejas sastāvs
 
Carlo CASINI Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) Prezidija loceklis Itālija Unione dei Democratici cristiani e dei Democratici di Centro
 
 
Evelyn REGNER Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa Locekle Austrija Sozialdemokratische Partei Österreichs
 
 
Cecilia WIKSTRÖM Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa Locekle Zviedrija Folkpartiet liberalerna
 
 
Gerald HÄFNER Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa Loceklis Vācija Bündnis 90/Die Grünen
 
 
Sajjad KARIM Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa Loceklis Apvienotā Karaliste Conservative Party
 
 
Rezerves deputāti
Jiří MAŠTÁLKA Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa Čehijas Republika Komunistická strana Čech a Moravy
 
 
Francesco Enrico SPERONI grupa „Brīvības un demokrātijas Eiropa” Itālija Lega Nord
 
 
 
 
Algas un piemaksas
EP deputātu alga

No 2009. gada jūlija EP deputāti pamatā saņem vienādu algu, jo stājās spēkā jaunais vienotais Deputātu nolikums.

Atbilstīgi vienotajam Deputātu nolikumam no 2011. gada EP deputāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas sasniedz EUR 7.956,87. Algu izmaksā no Eiropas Parlamenta budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi un apdrošināšanas iemaksas pret nelaimes gadījumiem, tā ir EUR 6.200,72. Dalībvalstis uz algu var attiecināt arī savas valsts nodokļus. Pamatalga ir noteikta 38,5 % apmērā no Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša pamatalgas.

Ir daži izņēmumi — EP deputāti, kas piedalījās Parlamenta sanāksmēs pirms 2009. gada vēlēšanām, varēja izvēlēties saglabāt iepriekšējo dalībvalstu sistēmu attiecībā uz algām, pārejas pabalstiem un pensijām.

Pensijas

Saskaņā ar nolikumu bijušajiem deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesības saņemt vecuma pensiju. Pensijas apmērs ir 3,5 % no algas par katru pilnu deputāta pilnvaru īstenošanas gadu, taču tās kopsumma nepārsniegs 70 %. Šo pensiju izmaksas segs no Eiropas Parlamenta budžeta.

Kopš jūlija jaunajiem deputātiem vairs nav pieejama papildu pensijas shēma, ko EP deputātiem ieviesa 1989. gadā, un tās izmantošana tiek pakāpeniski samazināta.

 
 
Piemaksas Eiropas Parlamenta deputātiem

Līdzīgi dalībvalstu parlamentu deputātiem arī Eiropas Parlamenta deputāti saņem dažādas piemaksas, kas paredzētas to izdevumu segšanai, kas radušies, pildot dienesta pienākumus.

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

Šī piemaksa ir paredzēta to izdevumu segšanai, kas deputātiem radušies, strādājot dalībvalstī, kur tie ievēlēti, piemēram, deputātu biroju uzturēšanas izmaksu, sakaru un pasta izdevumu, kā arī datortehnikas un telemātikas aprīkojuma iegādes, darbības nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu segšanai. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (septembris–augusts), šās piemaksas apmēru samazina par piecdesmit procentiem.

Šīs piemaksas apmērs 2011. gadā ir EUR 4 299 mēnesī.

Ceļa izdevumi

Lielākā daļa Eiropas Parlamenta sanāksmju, piemēram, plenārsēdes, komiteju sanāksmes un politisko grupu sanāksmes notiek Briselē un Strasbūrā. Pēc maksājumu apstiprinošu dokumentu uzrādīšanas EP deputātiem atmaksā faktisko biļešu vērtību sanāksmju apmeklēšanai, līdz pat summai, kas nepārsniedz gaisa pārvadājumu biznesa klases biļetes cenu, dzelzceļa pārvadājumu pirmās klases biļetes cenu vai EUR 0,50 uz vienu kilometru braucienam automašīnā, kā arī nemainīgu attāluma un brauciena ilguma piemaksu, kuras mērķis ir segt visus ar braucienu saistītos papildu izdevumus, piemēram, autoceļu nodevas, piemaksu par bagāžu vai rezervēšanas izmaksas.

Iepriekšējā sistēma, kas noteica vienotas likmes piemaksas par ceļošanas izdevumiem uz Briseli un Strasbūru (un citām ES pilsētām), ir atcelta.

Gada kompensācija par darba braucienu izdevumiem

Deputāti bieži vien izbrauc ārpus savas mītnes dalībvalsts ne tikai, lai apmeklētu oficiālās sanāksmes, bet arī, lai veiktu citus pienākumus (piemēram, lai apmeklētu konferenci citā dalībvalstī vai dotos darba vizītē uz citu valsti, pildot referenta pienākumus).

Šādu braucienu ceļa, uzturēšanās un saistītie izdevumi deputātiem tiek apmaksāti no vienotās gada kompensācijas darba braucienu izdevumiem. Kompensāciju piešķir, pamatojoties uz faktisko gaisa pārvadājumu vai dzelzceļa pārvadājumu izmaksām, pēc attiecīgo komandējumu apliecinošo dokumentu un nepieciešamo papildus dokumentu iesniegšanas.

2011. gadā noteiktais maksimālais kompensācijas apmērs ir EUR 4243.

Dienas nauda komandējumos
  • Ja deputāts dodas darba braucienā, lai piedalītos oficiālās sanāksmēs ES teritorijā, Eiropas Parlaments maksā vienotas likmes piemaksu EUR 304 apmērā par katru dienu. Lai saņemtu šo piemaksu, deputātam jāparaksta oficiālo apmeklējumu reģistrs. "Dienas nauda" paredzēta viesnīcas, maltīšu un citu izdevumu segšanai. Šo piemaksu samazina uz pusi, ja deputāts plenārsēžu dienās nepiedalās vairāk nekā pusē elektronisko balsojumu.

  • Ja deputāts dodas darba braucienos ārpus ES teritorijas, Parlaments maksā "dienas naudu" EUR 152 dienā un papildus sedz arī uzturēšanās izdevumus.

 
 
Personāla jautājumi

EP deputāti var izraudzīties savus darbiniekus, ievērojot Parlamenta noteikto budžetu. To akreditēto palīgu līgumus, kuru darba vieta ir Briselē (vai Luksemburgā / Strasbūrā), administrē Eiropas Parlamenta administrācija atbilstīgi pagaidu ES personāla nodarbinātības noteikumiem. Ar to palīgu līgumiem, kuru darba vieta ir EP deputātu dalībvalstīs, strādā kvalificēti pilnvarotie maksātāji, kas nodrošina pareizu nodokļu un sociālā nodrošinājuma prasību izpildi.

No 2011. gada visām izmaksām ir pieejama ikmēneša naudas summa, kas nepārsniedz EUR 21 209 katram EP deputātam. Šos līdzekļus nekādā gadījumā neizmaksā pašiem EP deputātiem.

Līdz vienai ceturtdaļai no šī budžeta drīkst izmantot EP deputātu izraudzītu pakalpojuma sniedzēju pakalpojumiem, piemēram, lai pasūtītu speciālistu pētījumu par konkrētu tēmu.

Visā visumā, EP deputāti vairs nedrīkst izraudzīties tuvus radiniekus par saviem darbiniekiem, kaut gan pastāv pārejas posms iepriekšējā sasaukuma laikā nodarbinātajiem darbiniekiem.

 
 
 
 
Tools