Likumdošanas pilnvaras

 
Parastā likumdošanas procedūra

Līdz ar parasto likumdošanas procedūru Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei ir vienlīdzīgas pilnvaras ietekmēt daudzas jomas (piemēram, ekonomikas pārvaldību, imigrāciju, enerģētiku, transportu, vidi un patērētāju aizsardzību). Eiropas Parlaments un Padome kopīgi pieņem lielāko daļu Eiropas likumu.

 
Interaktīvā grafika: Parastā likumdošanas procedūra   Noklikšķini, lai uzzinātu visu par parasto likumdošanas procedūru.

Koplēmuma procedūru ieviesa ar Māstrihtas Līgumu par Eiropas Savienību (1992) un to paplašināja un padarīja efektīvāku ar Amsterdamas līgumu (1999). Ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, pārdēvētā parastā likumdošanas procedūra kļuva par galveno procedūru ES likumdošanas sistēmā.

 
 
Apspriežu procedūra
 

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 289. pantu apspriešanās ir īpaša likumdošanas procedūra, kurā Parlamentam jāsniedz atzinums par likumdošanas priekšlikumu, pirms to pieņem Padome.

Eiropas Parlaments likumdošanas priekšlikumu var apstiprināt, noraidīt vai ierosināt tajā grozījumus. Padomei nav juridisku saistību ņemt vērā Parlamenta atzinumu, bet saskaņā ar Tiesas judikatūru tā nedrīkst pieņemt lēmumu pirms šā atzinuma saņemšanas.

Sākumā ar 1957. gada Romas līgumu Parlamentam likumdošanas procesā tika piešķirta konsultatīva loma; tiesību aktus ierosināja Komisija un pieņēma Padome.

Ar Vienoto Eiropas aktu (1986) un Māstrihtas, Amsterdamas, Nicas un Lisabonas līgumiem pakāpeniski paplašināja Eiropas Parlamenta pilnvaras. Tagad Parlaments ir Padomei līdztiesīgs likumdevējs lielākajā daļā jomu (sk. "Parastā likumdošanas procedūra"), un apspriešanās ir kļuvusi par īpašu likumdošanas procedūru (vai pat neleģislatīvu procedūru), kuru izmanto tikai dažos gadījumos.

agad šo procedūru piemēro nelielā skaitā likumdošanas jomu, piemēram, attiecībā uz atbrīvojumiem iekšējā tirgū un konkurences tiesībām. Apspriešanās ar Parlamentu kā neleģislatīva procedūra ir obligāta arī tad, kad saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) tiek pieņemti starptautiski nolīgumi.

Skatīt:
 
 
Piekrišana
 

Dažās likumdošanas jomās Eiropas Parlamentam lūdz dot piekrišanu, kas ir īpaša likumdošanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 289. panta 2. punktu. Piekrišanas procedūra piešķir Parlamentam veto tiesības. Tātad Parlaments var apstiprināt vai noraidīt likumdošanas priekšlikumu bez grozījumiem, un Padome Parlamenta nostāju nedrīkst ignorēt. Piekrišana kā neleģislatīva procedūra ir jāizmanto arī tad, kad Padome slēdz noteiktus starptautiskus nolīgumus.

Piekrišanas procedūru ieviesa ar 1986. gada Vienoto Eiropas aktu divās jomās: asociācijas nolīgumiem un nolīgumiem par pievienošanos Eiropas Savienībai. Procedūras piemērošanas jomu paplašināja visos vēlākajos Līgumu grozījumos.

Kā neleģislatīvu procedūru to parasti piemēro dažu Eiropas Savienības nolīgumu ratifikācijai vai īpaši gadījumos, kad tiek nopietni pārkāptas pamattiesības, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. pantā, vai jaunu ES dalībvalstu pievienošanās gadījumā un izstāšanās no ES procedūrā.

Kā likumdošanas procedūru to jāizmanto arī tad, kad tiek pieņemti jauni tiesību akti par diskriminācijas apkarošanu, un līdz ar to Eiropas Parlamentam ir veto tiesības arī tad, kad tiek piemērots subsidiaritātes vispārējais juridiskais pamats saskaņā ar LESD 352. pantu.

 
 
Citas likumdošanas procedūras
 

Papildus četrām galvenajām likumdošanas procedūrām ir arī citas procedūras, ko Parlaments izmanto īpašām darbības jomām.

 
Atzinums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. pantu (monetārā savienība).

Komisija un Eiropas Centrāla banka sagatavo ziņojumus Padomei par to dalībvalstu panākumiem pienākumu pildīšanā, kurām ir noteiktas atkāpes saistībā ar ekonomikas un monetāro savienību.

Pēc Eiropas Parlamenta atzinuma saņemšanas Padome, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, lemj, kuras dalībvalstis ar izņēmuma statusu atbilst nosacījumiem vienotās valūtas ieviešanai, pamatojoties uz LESD 140. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un izbeidz šo dalībvalstu izņēmuma statusu. Šajā procedūrā Parlaments balso par ieteikumiem kopumā, un tiem nevar iesniegt nekādus grozījumus.

 
Sociālā dialoga procedūras

Viens no Savienības mērķiem ir veicināt dialogu starp sociālajiem partneriem, jo īpaši saistībā ar nolīgumu un konvenciju slēgšanu.

Saskaņā ar LESD 154. pantu Komisijas uzdevums ir veicināt sociālo partneru apspriedes Savienības līmeni, tādējādi tā iesniedz Parlamentam Savienības rīcības iespējamās pamatnostādnes, pirms tam apspriežoties ar sociālajiem partneriem.

Visus attiecīgos Komisijas dokumentus vai visas sociālo partneru noslēgtās vienošanās iesniedz atbildīgajai Eiropas Parlamenta komitejai. Ja sociālie partneri ir noslēguši vienošanos un kopīgi prasa, lai to ievieš ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 155. panta 2. punktu, atbildīgā komiteja iesniedz rezolūcijas priekšlikumu ar ieteikumu pieņemt vai noraidīt šo pieprasījumu.

 
Procedūras brīvprātīgu vienošanos izskatīšanai

Komisija informē Eiropas Parlamentu par savu nodomu izskatīt iespēju slēgt brīvprātīgas vienošanās, nevis pieņemt tiesību aktus. Atbildīgā Parlamenta komiteja var sagatavot ziņojumu saskaņā ar 48. pantu. Komisija informē Eiropas Parlamentu, ja tai ir nodoms slēgt brīvprātīgu vienošanos. Atbildīgā Parlamenta komiteja var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu ar ieteikumu pieņemt vai noraidīt priekšlikumu, norādot, ar kādiem nosacījumiem priekšlikums jāpieņem vai jānoraida.

 
Kodifikācija

Oficiāla kodifikācijas procedūra ir procedūra, ar ko atceļ vairākus kodificēšanai piemērotus tiesību aktus, tos aizstājot ar vienu. Konsolidētā tiesību akta versija satur visus grozījumus, kas veikti kopš tiesību akta pieņemšanas. Konsolidētā tiesību akta versija neveic grozījumus minētajos tiesību aktos. Kodifikācija ļauj padarīt vieglāk uztveramus tos Eiropas Savienības tiesību aktus, kuros bieži izdara grozījumus. Eiropas Parlamenta juridiskie dienesti izskata Komisijas iesniegto kodifikācijas priekšlikumu un, ja izrādās, ka priekšlikums neizraisa nekādus būtiskus grozījumus, piemēro Reglamenta 46. pantā noteikto vienkāršoto pieņemšanas procedūru. Saskaņā ar paātrinātu procedūru Komisijas priekšlikumu vispusēji izskata Eiropas Parlamentā un Padomē.

 
Īstenošanas noteikumi

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Komisija var veikt īstenošanas pasākumus.Ar šo pasākumu projektu iepazīstina komitejas, kurās ietilpst dalībvalstu eksperti, un to informatīvos nolūkos iesniedz Eiropas Parlamentam. Pēc atbildīgās Parlamenta komitejas priekšlikuma Parlaments var pieņemt rezolūciju, kurā izklāsta, ka īstenošanas pasākumu projekts pārsniedz atbilstīgā tiesību aktā noteiktās pilnvaras, un pieprasīt Komisijai mainīt īstenošanas pasākumus.

 
 
Iniciatīvas procedūra
 

Komisijai ir likumdošanas iniciatīvas pilnvaras. Taču ar Māstrihtas līgumu un vēl vairāk ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam piešķīra likumdošanas iniciatīvas tiesības, kas tam ļauj pieprasīt Komisijai iesniegt likumdošanas priekšlikumu.

 
Gada un daudzgadu programmu izstrāde

Saskaņā ar Līgumu Komisija ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi. Lai to izdarītu, Komisija sagatavo darba programmu, kas ir tās ieguldījums Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādē. Eiropas Parlaments jau sadarbojas ar Komisiju tās darba programmas sagatavošanas procesā, un Komisijai jāņem vērā Parlamenta izteiktās prioritātes šajā posmā. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi darba programmu, ir jānotiek trialogam starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai panāktu vienošanos par Savienības programmu izstrādi.

Reglamenta XIV pielikumā ir detalizēti noteikumi, tostarp laika grafiks (Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām).

Parlaments pieņem rezolūciju par gada programmu izstrādi. Prezidents lūdz Padomes atzinumu par Komisijas gada programmu un Parlamenta rezolūciju. Ja kāda no iestādēm nespēj ievērot noteikto laika grafiku, tai jāinformē pārējās iestādes par kavēšanās iemesliem un jāierosina jauns grafiks.

 
Iniciatīva saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu

Pamatojoties uz kādas no komitejām ziņojumu un saskaņā ar LESD līguma 225. pantu Parlaments ar deputātu balsu vairākumu var prasīt, lai Komisija tam iesniedz atbilstošu likumdošanas priekšlikumu. Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai. Atbildīgajai Parlamenta komitejai pirms tam jāprasa atļauja Priekšsēdētāju konferencei. Komisija var piekrist Parlamenta prasībai iesniegt likumdošanas priekšlikumu un var to noraidīt.

Priekšlikumu sagatavot Savienības tiesību aktu, pamatojoties uz iniciatīvas tiesībām, kas Parlamentam piešķirtas Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantā, var ierosināt arī atsevišķs Eiropas Parlamenta deputāts. Šādu priekšlikumu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam un viņš to nosūta izskatīšanai atbildīgajai komitejai. Komiteja var lemt par tā iesniegšanu izskatīšanai plenārsēdē (sk. iepriekš).

 
Patstāvīgi ziņojumi

Līgumos noteiktajos gadījumos, kad Eiropas Parlamentam ir iniciatīvas pilnvaras, Parlamenta komitejas var sagatavot ziņojumu par jautājumu, kas ietilpst tās kompetencē, un iesniegt Parlamentam rezolūcijas priekšlikumu par šo jautājumu. Komitejām pirms šāda ziņojuma sagatavošanas jāprasa Komiteju priekšsēdētāju konferences atļauja.

 
 
 
Tools
 
 

Kā notiek likumdošanas darbs?

Parlamenta deputāts, kurš darbojas kādā no komitejām, sagatavo ziņojumu par normatīva teksta priekšlikumu, ko ir iesniegusi Eiropas Komisija, kurai pieder likumdošanas iniciatīvas monopols. Parlamenta komiteja balso par šo priekšlikumu un, ja nepieciešams, to groza. Plenārsēdē šo tekstu pārskatīs un par to balsos, un tādējādi Parlaments būs izteicis savu viedokli. Šis process atkārtosies vienu vai vairākas reizes atkarībā no procedūras veida un atkarībā no tā, vai būs panākta vienošanās ar Padomi.

Normatīvus tekstus var pieņemt parastā likumdošanas procedūrā (koplēmums), kurā Parlaments un Padome atrodas līdzvērtīgās pozīcijās, un īpašā likumdošanas procedūrā, kuru izmanto vienīgi specifiskos gadījumos, kad Parlamentam ir tikai konsultatīva loma.

Dažos jautājumos (piem., nodokļi) Eiropas Parlaments sniedz vienīgi konsultatīvu atzinumu (apspriežu procedūra). Dažos gadījumos Līgums paredz, ka apspriešanās ir obligāta, jo to nosaka juridiskais pamats, un priekšlikums var iegūt likuma spēku vienīgi tad, ja Parlaments ir izteicis atzinumu. Šādos gadījumos Padome nevar pieņemt lēmumu viena pati.

Parlamentam ir politiskās iniciatīvas tiesības.

Tas var prasīt Komisijai, lai tā iesniedz Padomei likumdošanas priekšlikumus.

Parlaments sniedz savu ieguldījumu jaunu normatīvo tekstu sagatavošanā, jo tas pārskata Komisijas kārtējā gada darbības programmu un norāda, kādi tiesību akti būtu vēlami.