Līgumi un Eiropas Parlaments

 

Pirmais līgums tika parakstīts 1951. gadā, un ar to noteica Parlamentārās asamblejas izveidi, ko vēlāk pārdēvēja par Eiropas Parlamentu. Sākotnējā līguma mērķis bija panākt, ka sešas valstis, kas iepriekš karoja, darbojas kopā, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Vēlākie līgumi noteica jaunas sadarbības jomas vai tika izstrādāti, lai uzlabotu ES iestāžu darbu, jo dalībvalstu skaits ir palielinājies no 6 līdz 27. Piemēram, EEK līgums tika papildināts ar lauksaimniecības politiku, savukārt Nicas līgums noteica pārmaiņas institucionālajā struktūrā.

 
 

Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, Tiesa un Revīzijas palāta īsteno pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar līgumiem. Komisija tiek uzskatīta par „līgumu sargu”. Ikreiz, kad ir jāizstrādā jauns līgums vai jāgroza spēkā esošais līgums, tiek organizēta Starpvaldību konference (SVK), kurā visu dalībvalstu valdības satiekas pārrunās. Parlamentam tiek lūgtas konsultācijas, un tas sniedz savu atzinumu par līgumu tā izstrādes un pilnveides laikā.

Līdz ar katru jaunu līgumu Parlaments ir ieguvis vairāk demokrātisku, uzraudzības un likumdošanas pilnvaru. Saskaņā ar Briseles līgumu (parakstīts 1975. gadā) Parlaments ieguva tiesības pārbaudīt ES finanšu pārskatus katra gada beigās un novērtēt, vai Komisija ir pārdomāti un pareizi izlietojusi ES budžetu. Jauni papildinājumi Vienotajā Eiropas aktā (līgums parakstīts 1986. gadā) nodrošināja, ka ir obligāti jāsaņem Parlamenta piekrišana, pirms jaunas valstis var pievienoties Eiropas Savienībai. Amsterdamas līgums (parakstīts 1997. gadā) nostiprināja Parlamenta pozīciju likumdošanas kopīgā izstrādē ar Padomi daudzās dažādās jomās, kuras reglamentē ES tiesību akti (dažas no tām — patērētāju aizsardzība, iespēja likumīgi strādāt citā valstī un vides jautājumi).

Jaunākais — Lisabonas — līgums stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.

Ar to nostiprina Eiropas Parlamenta ietekmi, uzliek valstu valdībām lielāku atbildību Eiropas politikas virzības noteikšanā, kā arī piešķir Eiropas Savienības pilsoņiem iniciatīvas tiesības. Lisabonas līgums paplašina Parlamenta pilnvaras, padarot to par vispāratzītu otro likumdevēju ar palielinātām budžeta pilnvarām. Tas arīdzan piešķir Parlamentam galveno nozīmi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanā.

Ratificētie līgumi
Lisabonas līgums
 

SVK, kas bija atbildīga par Eiropas Reformu līguma izstrādi, tika atklāta 2007. gada 23. jūlijā Lisabonā (Eiropas Parlamenta pārstāvji: Elmar Brok, Enrique Barón Crespo un Andrew Duff). Līguma teksts tika apstiprināts valstu un valdību vadītāju sanāksmē, kas norisinājās Lisabonā 2007. gada 18.–19. oktobrī. Lisabonas līgumu parakstīja EP priekšsēdētāja Hans-Gert Pöttering klātbūtnē 2007. gada 13. decembrī pēc tam, kad Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes priekšsēdētāji Parlamentā izsludināja ES Pamattiesību hartu.

2008. gada 19. februārī Eiropas Parlaments pieņēma Lisabonas līgumu (Corbett/Méndez de Vigo ziņojums). Saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam ir tiesības iecelt Komisijas priekšsēdētāju, pamatojoties uz Eiropas Padomes priekšlikumu, kurā ņemti vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Koplēmums ir attiecināts uz jaunām jomām un turpmāk ir dēvējams par parasto likumdošanas procedūru.

Ar dažiem izņēmumiem Lisabonas līgums Eiropas Parlamentam piešķir tādas pašas likumdevēja tiesības, kādas ir Padomei, jo īpaši jomās, kurās iepriekš Parlamentam tādu tiesību nebija, proti, ES budžeta veidošanā (Parlamentam ir identiskas pilnvaras), lauksaimniecības politikā, kā arī tieslietās un iekšlietās.

Lisabonas līgums stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī pēc tam, kad to ratificēja visas 27 dalībvalstis.

  • Parakstīts: Lisabonā (Portugālē) 2007. gada 13. decembrī
  • Stāšanās spēkā: 2009. gada 1. decembris
Parlamenta rezolūcijas
Līguma konsolidētās versijas
Starpvaldību konferences materiāli
 
 
Nicas līgums
 

Pamattiesību hartu parakstīja Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes prezidents Eiropadomē Nicā. Nicas līgums, kas nosaka grozījumus ES līgumā, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā un atsevišķos saistītos tiesību aktos, tika parakstīts Eiropas Parlamenta prezidentes Nikolas Fontēnas klātbūtnē. Nicas līguma mērķis bija īstenot reformas Eiropas Savienības institucionālajā struktūrā, lai pārvarētu jaunās paplašināšanās radītos izaicinājumus. Līdz ar Nicas līgumu tika paplašinātas Parlamenta likumdošanas un uzraudzības pilnvaras, un kvalificēts balsu vairākums tika attiecināts uz vēl vairākām jomām Padomē.

  • Parakstīts: Nicā (Francijā), 2001. gada 26. februārī
  • Stāšanās spēkā: 2003. gada 1. februārī
  • Galvenā informācijas lapa da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Oficiālais teksts da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
Parlamenta rezolūcijas
  • Eiropas Parlamenta rezolūcija par Nicas līgumu un Eiropas Savienības nākotni: 2001. gada 31. maijs da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
ES līgumu konsolidētās versijas
  • Eiropas Savienības līguma un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma konsolidētās 2002. gada versijas, kas ir spēkā no: 2003. gada 1. februāra da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
SVK Starpvaldību konferences materiāli
  • Eiropas Parlaments un Starpvaldību konference 2000. gadā da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Eiropas Parlamenta rezolūcija par līgumu reformu sagatavošanu un nākamo SVK: 1999. gada 18. novembris da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Eiropas Parlamenta rezolūcija par Starpvaldību konferences sasaukšanu: 2000. gada 3. februāris da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Eiropas Parlamenta rezolūcija, kas ietver Eiropas Parlamenta priekšlikumus Starpvaldību konferencei: 2000. gada 13. aprīlis da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv

Eiropas Savienības Pamattiesību harta

  • Parakstīta: Nicā (Francijā), 2000. gada 7. decembrī un nedaudz grozīta 2007. gada 12. decembrī, Strasbūrā (Francijā)
  • Stāšanās spēkā: tā kā harta ir daļa no Lisabonas līguma (un iepriekš bija daļa no neveiksmīgā Eiropas Konstitūcijas dibināšanas līgumprojekta), tā kļūs juridiski saistoša līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā.
Parlamenta rezolūcijas
  • Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības pamattiesību hartu, 2000. gada 3. oktobris da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
 
 
Amsterdamas līgums
 

1996. gada martā Turīnā (Itālijā) tika atklāta SVK, kuras mērķis bija pārskatīt Eiropas Savienības līgumu. Rezultātā izstrādātais Amsterdamas līgums, kas noteica grozījumus ES līgumā, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā un atsevišķos saistītos tiesību aktos, tika parakstīts Eiropas Parlamenta prezidenta Hosē Marijas Gila-Roblesa klātbūtnē.

Līdz ar līguma stāšanos spēkā 1999. gada maijā tika vienkāršota koplēmuma procedūra un paplašināta tās piemērošanas joma. Tagad Parlamentam ir tiesības apstiprināt Komisijas prezidentu.

  • Parakstīts: Amsterdamā (Nīderlandē), 1997. gada 2. oktobrī
  • Stāšanās spēkā: 1999. gada 1. maijā
  • Galvenā informācijas lapa da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Oficiālais teksts da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
Parlamenta rezolūcijas
  • Eiropas Parlamenta rezolūcija par Amsterdamas līgumu: 1997. gada 19. novembris  da, de, el, en, es, fr, it, nl, pt, fi, sv
Sagatavošanās SVK Starpvaldību konference
 
 
Eiropas Savienības līgums (ESL) / Māstrihtas līgums
 

Eiropas Savienības līgums tika parakstīts Māstrihtā Eiropas Parlamenta prezidenta Egona Klepša klātbūtnē. Saskaņā ar šo līgumu Savienība ir izveidota uz Eiropas Kopienu pamata (pirmais pīlārs) un divām papildu sadarbības jomām (otrais un trešais pīlārs): kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un tieslietām un iekšlietām (TI).

Līdz ar Eiropas Savienības līguma stāšanos spēkā EEK pārtop par Eiropas Kopienu (EK). EP likumdošanas un uzraudzības pilnvaras tiek paplašinātas, ieviešot koplēmuma procedūru un papildinot sadarbības procedūru.

Saskaņā ar jauno līgumu Eiropas Parlamentam ir tiesības aicināt Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz jautājumiem, par kuriem tā skatījumā ir nepieciešams izstrādāt tiesību aktus. Visai Komisijai tagad arīdzan jāsaņem EP apstiprinājums, un EP ieceļ arī Eiropas Tiesībsargu.

  • Parakstīts: Māstrihtā (Nīderlandē), 1992. gada 7. februārī
  • Stāšanās spēkā: 1993. gada 1. novembrī
  • Galvenā informācijas lapa da, de, el en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Oficiālais teksts da, de, el en, es fr, nl it, pt fi, sv
Parlamenta rezolūcijas
  • Rezolūcija par Starpvaldību konferences rezultātiem: 1992. gada 7. aprīlis da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
Līguma konsolidētās versijas
 
 
Vienotais Eiropas akts (VEA)
 

Pirmā Starpvaldību konference tika atklāta Itālijas vadībā 1985. gada 9. septembrī, un tās noslēgumā 1985. gada 9. septembrī Briselē tika pieņemts Vienotais Eiropas akts.

Vienotais Eiropas akts noteica grozījumus Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā un izveidoja Eiropas politisko sadarbību. Līdz ar Vienotā Eiropas akta (VEA) stāšanos spēkā nosaukums „Eiropas Parlaments” (ko Asambleja bija lietojusi kopš 1962. gada) ieguva oficiālu spēku. VEA arīdzan palielināja EP likumdošanas pilnvaras, ieviešot sadarbības un pozitīva atzinuma procedūru.

  • Parakstīts: Luksemburgā (Luksemburgā), 1986. gada 17. februārī, un Hāgā (Nīderlandē), 1986. gada 28. februārī
  • Stāšanās spēkā: 1987.gada 1.jūlijs
  • Galvenā informācijas lapa da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Oficiālais teksts da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
Parlamenta rezolūcijas
  • Rezolūcija par Vienoto Eiropas aktu: 1986. gada 11. decembris da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
 
 
Otrais budžeta līgums/Briseles līgums

1975. gada Briseles līgums ieviesa jaunus grozījumus atsevišķos līgumos paredzētajos finanšu noteikumos. Tas stiprināja Asamblejas budžeta pilnvaras (EP iegūst tiesības noraidīt Kopienas budžetu un piešķirt atbrīvojumu Komisijai attiecībā uz budžeta īstenošanu) un paredzēja Revīzijas palātas izveidi.

  • Parakstīts: Briselē (Beļģijā), 1975. gada 22. jūlijā
  • Stāšanās spēkā: 1977. gada 1. jūnijā
  • Oficiālais teksts de, en, fr, nl
  • Parlamenta rezolūcijas : da, de, en, fr, it, nl
 
 
Luksemburgas līgums

Līgums, kas nosaka grozījumus atsevišķos budžeta noteikumos/Pirmais budžeta līgums

Parakstot Luksemburgas līgumu, kas nosaka grozījumus atsevišķos līgumos paredzētajos budžeta noteikumos, tika palielinātas Asamblejas budžeta pilnvaras, jo dalībvalstu finanšu iemaksas tika aizstātas ar „pašu resursiem”.

  • Parakstīts: Luksemburgā (Luksemburgā), 1970. gada 22. aprīlī
  • Stāšanās spēkā: 1971. gada 1. janvārī
Parlamenta rezolūcijas
  • Rezolūcija par Eiropas Kopienu Padomes noteikumu pieņemšanu attiecībā uz grozījumiem atsevišķos budžeta noteikumos: 1970 gada 5. jūnijs Pieejama pdf formātā Arhīvu un dokumentācijas centrā (CARDOC) šādās valodās : de, fr, it, nl
 
 
Apvienošanās līgums

Vienotas Eiropas Kopienu padomes un vienotas Eiropas Kopienu komisijas izveides līgums
Eiropas Kopienas dibināšanas līgums/Apvienošanās līgums

 

1965. gada Apvienošanās līgums apvienoja izpildvaras. EOTK, EEK un Euratom izveidoto iestāžu apvienošanās rezultātā tika izveidotas Eiropas Kopienas.

  • Parakstīts: Briselē (Beļģijā), 1965. gada 8. aprīlī
  • Stāšanās spēkā: 1967. gada 1. jūlijā
Parlamenta rezolūcijas
  • Rezolūcija par Eiropas Kopienu apvienošanās līguma pārskatīšanas radītajām problēmām: 1968. gada 5. jūnijs Pieejama pdf formātā Arhīvu un dokumentācijas centrā (CARDOC) šādās valodās: de, fr, it, nl
  • Rezolūcija, kas nosaka grozījumus Eiropas Parlamenta Reglamentā pēc vienotas Eiropas Kopienu padomes un vienotas Eiropas Kopienu komisijas izveides līguma stāšanās spēkā: 1967. gada 4. oktobris Pieejama pdf formātā Arhīvu un dokumentācijas centrā (CARDOC) šādās valodās: de, fr, it, nl
 
 
Euratom līgums

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums

 

1957. gada 25. martā parakstīja divus līgumus — Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK jeb Euratom) dibināšanas līgumu. Daži no galvenajiem Euratom līguma mērķiem ir:

  • veicināt izpēti un izplatīt tehnisko informāciju;
  • izstrādāt vienotus drošības standartus sabiedrības un nozares strādnieku aizsardzībai;
  • atvieglot izpēti;
  • nodrošināt, ka civiliem mērķiem paredzēti kodolmateriāli netiek novirzīti citiem, jo īpaši militāriem nolūkiem.

Euratom vērtība ir skaidri redzama paplašināšanās kontekstā. Atomenerģija ir nozīmīgs enerģijas avots daudzām Austrumeiropas valstīm, tomēr drošības standarti to atomelektrostacijās un sabiedrības un strādnieku aizsardzības līmenis ne vienmēr ir pietiekams. Euratom ir nodrošinājis pamatu ES atbalstam.

  • Parakstīts: Roma (Itālija), 1957. gada 25. marts
  • Stāšanās spēkā: 1958. gada 1. janvāris
Līguma konsolidētās versijas
 
 
Romas līgums (EEK)

Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums

 

1957. gada 25 martā parakstīja divus līgumus — Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK jeb Euratom) dibināšanas līgumu. Lēmumus attiecībā uz abām jaunajām kopienām pieņēma Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu. Ir jākonsultējas ar Parlamentāro asambleju un jānodod tās viedoklis Padomei. Asamblejas lielums ir palielinājies, un tajā ir 142 locekļi. Eiropas Parlamentārās asamblejas pirmā sesija notika nākamajā gadā — 1958. gada 19. martā. Līdz ar Romas līgumu ir noteikta īpaša prasība ievēlēt locekļus tiešās vēlēšanās (tas tika īstenots 1979. gadā).

  • Parakstīts: Romā (Itālijā), 1957. gada 25. martā
  • Stāšanās spēkā: 1958. gada 1. janvāris
Līguma konsolidētās versijas
  • Ar grozījumiem, kas noteikti Māstrihtas līgumā: 1992. gada versija en, fr
  • Ar grozījumiem, kas noteikti Amsterdamas līgumā: 1997. gada versija da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Ar grozījumiem, kas noteikti Nicas līgumā: 2002. gada versija da, de el, en es, fr nl, it pt, fi sv
 
 
Parīzes līgums

Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līgums

 

Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līgumu Parīzē parakstīja Beļģija, Francija, Itālija, Vācijas Federatīvā Republika, Luksemburga un Nīderlande. Tas stājās spēkā uz 50 gadus ilgu laika posmu. Eiropas Parlamentārās asamblejas locekļus izvēlējās šo valstu parlamenti. Asamblejai bija tiesības atlaist Augsto iestādi (mūsdienu Komisijas priekšteci).

  • Parakstīts: Parīzē (Francijā), 1951. gada 18. aprīlī
  • Stāšanās spēkā: 1952. gada 26. jūlijā
  • Zaudēja spēku: 2002. gada 23. jūlijā
 
 
 
Līgumi, kas nav ratificēti
Eiropas Konstitūcijas dibināšanas līgumprojekts (neratificēts)
 

Eiropadome pieņēma Eiropas Konstitūcijas dibināšanas līgumu 2004. gada 18. jūnijā un vēlāk tajā pašā gadā parakstīja to Romā EP priekšsēdētāja Žuzepa Burrelja klātbūtnē. EP apstiprināja līgumu (Méndez de Vigo-Leinen ziņojums), tomēr pēc tam nacionālajā referendumā to noraidīja Francija (2005. gada 29. maijā) un Nīderlande (2005. gada 1. jūnijā).

Pēc Konstitucionālā līguma noraidīšanas dalībvalstis uzsāka darbu pie Lisabonas līguma.

  • Parakstīts: Romā (Itālijā), 2004. gada 29. oktobrī
  • Stāšanās spēkā: to nav ratificējušas visas 27 dalībvalstis
Parlamenta rezolūcijas
  • Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Konstitūcijas dibināšanas līgumu: 2005. gada 12. janvāris da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
SVK Starpvaldību konferences materiāli
  • SVK darbs laika posmā no 2003. līdz 2004. gadam: da, de, el, en, es, fi, fr, it, nl, pt, sv
  • Eiropas Konventa oficiālā tīmekļa vietne: es, da, de, el, en, fr, it, nl, pt, fi, sv
  • Eiropas Parlaments un Eiropas Konstitūcija: es, de, en, fr, it, nl
  • Eiropas Parlamenta delegācija Eiropas Konventā: en, fr
  • Eiropas Konventa iznākums: da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Konstitūcijas dibināšanas līgumprojektu un EP viedoklis par SVK sasaukšanu: 2003. gada 24. septembris da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
  • Eiropas Parlamenta rezolūcija par Starpvaldību konferences iznākumu: 2003. gada 18. decembris da, de, el, en, es, fr, nl, it, pt, fi, sv
 
 
 
 
Tools