Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

Organizācija

 
 
Priekšsēdētājs

Priekšsēdētāju ievēlē uz divarpus gadiem, kas ir puse no Parlamenta sasaukuma termiņa, un viņu var pārvēlēt. Priekšsēdētājs pārstāv Eiropas Parlamentu starptautiskajās attiecībās un attiecībās ar citām ES iestādēm.

Priekšsēdētājs pārrauga Parlamenta un tā struktūrvienību darbu, vada plenārsēžu debates un nodrošina Parlamenta Reglamenta ievērošanu.

Katras Eiropadomes sanāksmes sākumā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs izklāsta Parlamenta nostāju un apsvērumus saistībā ar darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un citām tēmām.

Kad Parlaments ir pieņēmis Eiropas Savienības budžetu, priekšsēdētājs to paraksta, un budžets stājas spēkā. EP priekšsēdētājs kopā ar Padomes priekšsēdētāju paraksta visus leģislatīvos aktus, kas ir pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

 
 
 
Deputāti
Deputāti

Eiropas Parlamentā strādā 751 deputāti, kas ievēlēti no paplašinātās Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm. Kopš 1979. gada viņus ievēlē tiešās vispārējās vēlēšanās uz pieciem gadiem.

Katra dalībvalsts lemj par veidu, kādā notiks vēlēšanas, bet tām visām jānodrošina dzimumu līdztiesība un aizklāta balsošana. ES vēlēšanās ievēro proporcionālas pārstāvības principu.

Piešķirto vietu skaits ir atkarīgs no katras dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Nedaudz vairāk nekā viena trešdaļa deputātu ir sievietes. Deputāti ir apvienojušies politiskajās grupās atbilstīgi savai politiskajai pārliecībai, nevis valstiskajai piederībai.

 
 
 
Politiskās grupas
Politiskās grupas

Eiropas Parlamenta deputāti apvienojas politiskajās grupās, kas veidotas atbilstīgi viņu politiskajai pārliecībai, nevis valstiskajai piederībai. Šobrīd Eiropas Parlamentā ir 7 politiskās grupas.

Lai izveidotu politisko grupu, tajā ir jābūt vismaz 25 deputātiem un tai jāpārstāv vismaz viena ceturtdaļa dalībvalstu. Deputāti var darboties tikai vienā politiskajā grupā.

Daži deputāti neiesaistās nevienā politiskajā grupā, un viņi ir pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti.

 
 
 
Politiskās grupas Eiropas Parlamentā

Katrai politiskajai grupai ir izveidota sava iekšējā organizatoriskā struktūra, un tās darbību nodrošina priekšsēdētājs (dažās grupās ir divi līdzpriekšsēdētāji), birojs un sekretariāts.

Vienojoties ar politisko grupu priekšsēdētājiem, deputātiem atkarībā no viņu politiskās piederības tiek piešķirtas vietas Parlamenta sēžu zālē, proti, kreisajā vai labajā spārnā.

Pirms katra balsojuma plenārsēdē politiskās grupas rūpīgi izskata Parlamenta komiteju sagatavotos ziņojumus un iesniedz šo ziņojumu grozījumus.

Politiskā grupa savu nostāju pieņem pēc tās dalībnieku savstarpējas apspriešanās. Nevienam deputātam nevar aizliegt balsot pēc saviem ieskatiem.

 
 
 
 
Komitejas

Lai sagatavotos darbam Parlamenta plenārsēdēs, deputāti ir sadalījušies vairākās pastāvīgās komitejās, kuras ir specializējušās kādā noteiktā jomā. Parlamentā darbojas 20 komitejas. Katrā komitejā ir 25 līdz 71 deputāti, un katrai ir savs priekšsēdētājs, birojs un sekretariāts. Komiteju politiskais sastāvs atspoguļo plenārsēdes sastāvu.

Komitejas izstrādā, groza un pieņem likumdošanas priekšlikumus un patstāvīgos ziņojumus. Tās izskata arī Komisijas un Padomes priekšlikumus un vajadzības gadījumā sagatavo ziņojumus, ar kuriem tiek iepazīstināti plenārsēdes dalībnieki.

Parlaments var izveidot arī pagaidu komitejas, kuras risina specifiskus jautājumus, un izmeklēšanas komitejas, lai izmeklētu Kopienas tiesību aktu pārkāpumus vai neatbilstīgu piemērošanu.

 
 
 
Delegācijas
Delegācijas

Eiropas Parlamenta delegācijas uztur attiecības un veic informācijas apmaiņu ar ārpussavienības valstu parlamentiem. Ar delegāciju starpniecību Eiropas Parlaments sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības pārstāvībā ārvalstīs un veicina trešās valstīs vērtības, kuras ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā, proti, brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principus.

Ir vairāku veidu delegācijas: apvienotās parlamentārās komitejas, parlamentārās sadarbības komitejas, citas parlamentu sadarbības delegācijas un delegācijas daudzpusējās parlamentārajās asamblejās.

 
 
 
Politiskās struktūrvienības

Eiropas Parlamentā ir dažādas politiskās struktūrvienības, kas ir atbildīgas par Parlamenta darbības un likumdošanas darba plānošanu, noteikumiem, kas jāievēro Parlamenta darbā, un administratīviem, ar personālu saistītiem un organizatoriskiem jautājumiem.

 
 
 
Priekšsēdētāju konference

Priekšsēdētāju konference ir Eiropas Parlamenta politiskā struktūrvienība, kuras pienākumos ir:

  • plānot EP darbu un likumdošanu;
  • noteikt komiteju un delegāciju pienākumus un sastāvu;
  • veidot attiecības ar citām Eiropas Savienības iestādēm, valstu parlamentiem un trešām valstīm.

Priekšsēdētāju konference sagatavot iestādes kalendāru un plenārsēžu darba kārtības, kā arī veic deputātu vietu sadali Parlamenta sēžu zāle.

Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji. Priekšsēdētāju konferences sanāksmēs piedalās arī  viens politiskajām grupām nepiederošo deputātu pārstāvis, taču viņam nav balsstiesību. Priekšsēdētāju konferences lēmumus pieņem ar konsensu vai ar svērto balsojumu atbilstoši katras politiskās grupas lielumam.

Priekšsēdētāju konference pilda pienākumus, kurus tai nosaka Reglaments. Tā organizē Eiropas Parlamenta un tā struktūrvienību darbu. Ar to apspriežas visos jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu un attiecībām ar citām Eiropas savienības struktūrvienībām un iestādēm. Priekšsēdētāju konference parasti sanāk divas reizes mēnesī. Tās sanāksmes nav publiski pieejamas.

Priekšsēdētāju konferences sanāksmju protokolus tulko visās oficiālajās valodās, drukā un izdala deputātiem. Deputāti var uzdot jautājumus par Priekšsēdētāju konferences darbību.

Ārpus plenārsēžu darba laika deputāti var apmainīties viedokļiem ar uzaicinātajām personām vai laicīgi iepazīties ar ierosinājumiem, ko iesniegusi Eiropas Komisija.

 
 
Prezidijs

Prezidijs ir Eiropas Parlamenta vadības struktūrvienība. Tā atbild par Eiropas Parlamenta provizoriskā budžeta projekta iestrādes sagatavošanu un visu administratīvo, personāla un organizatorisko jautājumu kārtošanu.

Prezidijā ietilpst Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, 14 priekšsēdētāja vietnieki un 5 kvestori, kurus Parlaments ievēlē uz divarpus gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem. Ja, pieņemot lēmumus Prezidijā, ir vienāds balsu sadalījums, Parlamenta priekšsēdētāja balss ir izšķirošā. Kvestoriem Prezidijā ir viena konsultatīva balss.

Prezidijs veic dažādus administratīvus un finansiālus Parlamenta uzdevumus. Tas atbild par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta iekšējo darbību. Tas apstrādā pieprasījumus plenārsēžu rīkošanai, tas var atļaut rīkot komiteju un delegāciju sanāksmes ārpus parastajām darba vietām, kā arī sagatavo Parlamenta provizorisko budžeta projektu. Tas ieceļ Parlamenta Ģenerālsekretāru, kas vada Parlamenta administratīvos dienestus un nosaka Ģenerālsekretariāta sastāvu un struktūru. Prezidijs parasti sanāk divas reizes mēnesī.

Prezidija sanāksmju protokolus tulko oficiālajās valodās, drukā un izdala visiem deputātiem. Deputāti var uzdot jautājumus par Prezidija darbību.

Prezidijs lemj par Eiropas Parlamentā pārstāvētajām partijām piešķirtā finansējuma apjomu.

 
 
Kvestoru kolēģija

Kvestoru kolēģija ir Eiropas Parlamenta struktūrvienība, kas atbild par administratīviem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus un viņu darba apstākļus.

Kvestoru kolēģiju veido 5 dalībnieki, kuri sanāk kopā Prezidijā. Pēc priekšsēdētāja un 14 viceprezidentu ievēlēšanas, Eiropas Parlaments ievēl kvestorus. Kvestorus ievēl ar balsu vairākumu aizklātā balsojumā trīs kārtās: pirmajās divās kārtās ir nepieciešams absolūtais nodoto balsu vairākums, pēdējā kārtā pietiek ar relatīvu vairākumu. Kvestorus ievēl uz divarpus gadiem, un tiem ir padomdevēja balss Prezidijā.

Kvestori ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus, piemēram, telpu nodrošinājumu un vispārējiem pakalpojumiem. Viņi var iesniegt grozījumus vai tekstus jaunā redakcijā visiem Prezidija pieņemtajiem noteikumiem. Parasti kvestori sanāk reizi mēnesī.

Deputāti var uzdot jautājumus par kvestoru darbību.

 
 
Komiteju priekšsēdētāju konference

Komiteju priekšsēdētāju konference ir Eiropas Parlamenta politiska struktūra, kas palīdz nodrošināt labāku sadarbību starp dažādām Parlamenta komitejām.

Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu Parlamenta pastāvīgo vai pagaidu komiteju priekšsēdētāji. Tā ievēl savu priekšsēdētāju. Komiteju priekšsēdētāju konference parasti sanāk kopā reizi mēnesī plenārsesijas laikā Strasbūrā.

Komiteju priekšsēdētāju konference var iesniegt priekšlikumus Priekšsēdētāju konferencei par komiteju darbu un dienas kārtības sagatavošanu sesiju laikā. Strīdu gadījumos starp komitejām, tā var arī konsultēt Priekšsēdētāju konferenci. Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt noteiktus uzdevumus Komiteju priekšsēdētāju konferencei.

 
 
Delegāciju priekšsēdētāju konference

Delegāciju priekšsēdētāju konference kā politiska Eiropas Parlamenta struktūrvienība regulāri pārbauda visu ar parlamentu sadarbības delegācijām un jaukto parlamentāro komiteju delegācijām saistīto lietu sekmīgu norisi.

Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu parlamentu sadarbības pastāvīgo delegāciju priekšsēdētāji. Tā ievēl savu priekšsēdētāju.

Delegāciju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par delegāciju darbu. Delegāciju priekšsēdētāju konference sagatavo gada kalendārā plāna projektu, parlamentu sadarbības tikšanās un jaukto Parlamenta komiteju sanāksmes. Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt noteiktus uzdevumus Delegāciju priekšsēdētāju konferencei.

 
 
 
 
Sadarbības grupas

Jebkuras politiskās grupas un jebkuras komitejas deputāti var veidot sadarbības grupas, lai neoficiāli apmainītos viedokļiem par noteiktām tēmām un veicinātu saziņu starp deputātiem un pilsonisko sabiedrību.

Sadarbības grupas nav Parlamenta struktūrvienības, un tāpēc tās nevar paust Parlamenta viedokli.

Uz sadarbības grupām attiecas iekšējie noteikumi, kurus Priekšsēdētāju konference ir pieņēmusi 1999. gada 16. decembrī (pēdējo reizi atjaunināti 2014. gada 11. septembrī) un kuros ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem katra sasaukuma sākumā var veidot sadarbības grupas, kā arī ir izklāstīti grupu darbības noteikumi.

Sadarbības grupu priekšsēdētājiem ir jādeklarē jebkāds naudā vai natūrā saņemts atbalsts, ievērojot tos pašus kritērijus, ko piemēro deputātiem individuāli. Deklarācijas katru gadu jāatjaunina, un tās tiek glabātas publiskā, kvestoru pārziņā esošā reģistrā.

 
 
Sadarbības grupu saraksts

Priekšsēdētāju konference 2014. gada 11. septembra sanāksmē apstiprināja šādu sarakstu ar sadarbības grupām, kas tiks izveidotas pašreizējā Parlamenta sasaukumā:

  • Aktīvas vecumdienas, paaudžu solidaritāte un ģimenes politika
  • Antirasisms un daudzveidība
  • Bioloģiskā daudzveidība, lauki, medības un atpūtas zveja
  • Bērnu tiesības
  • Klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība un bioloģiskā daudzveidība
  • Sabiedriskie labumi un pakalpojumi
  • Radošās nozares
  • Digitalizācijas programma
  • Invaliditāte
  • Galēja nabadzība un cilvēktiesības
  • Eiropas tūrisma attīstība, kultūras mantojums, Sv. Jēkaba ceļš un citi Eiropas kultūras maršruti
  • Reliģijas un pārliecības brīvība un reliģiskā iecietība
  • Integritāte — pārredzamība, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību
  • Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu tiesības — LGBTI
  • Ilgtermiņa investīcijas un reindustrializācija
  • Lauku, kalnu un attālie reģioni
  • Jūras, upes, salas un piekrastes reģioni
  • MVU — mazie un vidējie uzņēmumi
  • Debesis un kosmoss
  • Sociālā ekonomika
  • Sports
  • Arodbiedrības
  • Tradicionālās mazākumtautības, nacionālās kopienas un valodas
  • Pilsētas
  • Dzīvnieku labturība un aizsardzība
  • Rietumsahāra
  • Vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni un kvalitatīva pārtika
  • Jaunatnes jautājumi
 
 
 
Plenārsēdes skats 360°

Plenārsēžu zāles virtuāls apmeklējums.

 
 
 
Reglaments

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 232. pantā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments pieņem savu Reglamentu. Tie ir noteikumi par Parlamenta iekšējo struktūru un darbību.