Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

Kas notiek plenārsesijā?

 
 

Plenārsēde ir Eiropas Parlamenta darba aktīvākais posms, un tajā redzams Parlamenta komiteju un politisko grupu paveiktais likumdošanas jomā. Plenārsēde ir arī veids, kā Eiropas Savienības pilsoņu intereses pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti piedalās Kopienas lēmumu pieņemšanā un pauž savu viedokli Komisijai un Padomei.

Ilgu laiku Eiropas Parlamentam bija viena loma — būt diskusiju forumam un padomdevējam.
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta deputātus sāka ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās, pateicoties deputātu darbībai, Eiropas Parlamentam izdevās palielināt savas pilnvaras un koplēmuma procedūrā iegūt līdzvērtīgu likumdevēja lomu ar Padomi, tādējādi kopīgi lemjot par trīs ceturtdaļām Kopienas tiesību aktu. Pašlaik Eiropas Parlamenta plenārsēdēs piedalās 751 deputāti no 28 dalībvalstīm, kas debatē 24 valodās. Lai plenārsēde noritētu sekmīgi, deputāti, ierēdņi, tulki un tulkotāji ievēro ļoti stingrus noteikumus.

 
 
 
Plenārsēdes dalībnieki

Plenārsēdes vada Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Viņam palīdz četrpadsmit priekšsēdētāja vietnieki. Priekšsēdētājs atklāj sēdi, dažkārt sakot runu vai godinot kāda piemiņu, ņemot vērā notikumu aktualitāti. Parlaments cenšas sekot līdzi svarīgiem jaunākajiem notikumiem, tādējādi tas bieži groza darba kārtību, lai aicinātu Eiropas Savienību attiecīgi rīkoties. Šajā jautājumā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja ietekme var būt izšķirīga.

Plenārsēdes laikā priekšsēdētājs dod vārdu deputātiem un nodrošina debašu sekmīgu norisi. Viņš arī vada balsošanu, pieņem grozījumus, balsošanai nodod grozījumus un normatīvās rezolūcijas un paziņo balsošanas rezultātus. Priekšsēdētāja pilnvaras ļauj garu un sarežģītu balsošanu vadīt noteiktā ritmā.

Katrs no 751 Eiropas Parlamenta deputātiem darbojas vienā no 8 politiskajām grupām, kas pārstāv visas ideoloģiskās nostājas. Daži deputāti nav pievienojušies nevienai politiskai grupai un tie ir pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti. Politiskās grupas nosaka jautājumus, kurus apspriedīs plenārsēdē. Tās arī var ierosināt grozījumus tiem ziņojumiem, par kuriem notiks balsošana. Piederība politiskajai grupai nenozīmē, ka deputāts ir spiests balsot par noteiktu jautājumu tā, kā to vēlas politiskā grupa.

Plenārsēdēs piedalās arī Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji, lai sekmētu iestāžu sadarbību lēmumu pieņemšanas procesā. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma šo divu iestāžu pārstāvji sniedz paziņojumus vai atskaitās par savu darbību, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Šīs debates var noslēgt, balsojot par rezolūciju.

Tā kā plenārsēdē piedalās liels deputātu skaits, tā norit bez īpašas improvizācijas iepriekš noteiktā kārtībā. Plenārsēdes darba kārtību precīzi izstrādā politisko grupu priekšsēdētāju konference.

Savukārt komiteju priekšsēdētāju konference (kurā darbojas visu Parlamenta pastāvīgo un pagaidu komiteju priekšsēdētāji) var priekšsēdētaju konferencei sniegt ieteikumus par komiteju darbu un darba kārtības izstrādi.

 
 
Darbs plenārsēdē

Parlamenta plenārsēdes notiek katru mēnesi (izņemot augustu) četru dienu sesijā (no pirmdienas līdz ceturtdienai) Strasbūrā. Papildu sesijas rīko Briselē. Sesiju sīkāk iedala ikdienas sēdēs.

Plenārsēdē galvenokārt notiek debates un balsošana. Oficiāli Eiropas Parlamenta akti ir tikai tie dokumenti, par kuriem balso plenārsēdē, un rakstiskās deklarācijas , kurās ir parakstījušies vairākums Eiropas Parlamenta deputātu.
Ir dažāda veida dokumenti, kas atšķiras pēc temata un likumdošanas procedūras:

  • normatīvie ziņojumi ir dokumenti, kurus Eiropas Parlaments izstrādā dažādās Kopienas likumdošanas procedūrās: koplēmuma, piekrišanas un apspriežu procedūrā. Eiropas Parlaments likumdošanas jomā ir līdztiesīgs ar Eiropas Savienības Padomi tikai koplēmuma procedūrā. Tādējādi dažiem Parlamenta ziņojumiem ir lielāks juridiskais spēks.
  • budžeta procedūra: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome ir Eiropas Savienības budžeta lēmējinstitūcija, kas katru gadu nosaka Eiropas Savienības ienākumus un izdevumus.
  • nenormatīvie ziņojumi ir dokumenti, kurus Eiropas Parlaments izstrādā pēc savas iniciatīvas, to dara atbildīgā Parlamenta komiteja. Pieņemot šos dokumentus, Eiropas Parlaments vēršas pie citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrvienībām, dalībvalstu un trešo valstu valdībām, lai pievērstu to uzmanību noteiktam jautājumam un mudinātu rīkoties. Lai arī šīm iniciatīvām nav juridiska spēka, Eiropas Parlaments attiecībā uz tām var izmantot savas pilnvaras, kas ļauj iesniegt priekšlikumus Komisijai.

Eiropas Parlaments plenārsēdē var izteikties par jebkuru jautājumu, kas tam šķiet svarīgs. Turklāt Eiropas Parlaments var Komisijai pieprasīt iesniegt likumdošanas priekšlikumu tāda jomā, kurā pēc tā uzskatiem ir jāizstrādā Kopienas tiesību akts. Plenārsēdē iekļauj arī Padomei un/vai Komisijai adresētu jautājumu laiku. Parasti Komisijai adresēto jautājumu laiks ir otrdienās, bet Padomei adresēto jautājumu laiks — trešdienās. Jautājumi vispirms ir rakstiski jāiesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kas lemj par to pieņemamību.

Eiropas Parlamenta gada darba grafiku katru gadu pieņem plenārsēdē, parasti jūnijā, pēc politisko grupu priekšsēdētāju konferences priekšlikuma. Grafikā norāda arī nedēļas, kad notiek Parlamenta komiteju sanāksmes, un nedēļas, kad notiek politisko grupu sanāksmes. Plenārsēdes darba kārtībā norāda, ja pēc Padomes, Komisijas, Eiropadomes paziņojumiem un Padomei un Komisijai adresētajiem mutiskajiem jautājumiem notiks balsošana par rezolūcijas priekšlikumu. Arī debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem var cita starpā ierosināt rezolūcijas priekšlikumus. Šos dokumentus parasti iesniedz komiteja, politiskā grupa vai vismaz četrdesmit deputāti.

Sēdes protokols ir dokuments, kurā aprakstīta attiecīgās sēdes norise un darbības (iesniegtie dokumenti, debates, balsošana, balsojumu skaidrojumi, iecelšana amatā u.c.). Protokolam pievieno arī balsošanas rezultātus.

 
 
Plenārsēdes norise
Pirms lēmuma pieņemšanas notiek debates

Parasti pirms balsošanas par attiecīgo Parlamenta ziņojumu notiek debates, kurās viedokli pauž Komisija, politisko grupu pārstāvji un deputāti. Bieži viedokļa paušanai atvēlētais laiks ir ļoti īss un tas ir atkarīgs no tā, cik deputātu vēlas uzstāties.

Atšķirībā no balsošanas, kas aizņem maz laika, debates dažkārt ilgst vairākas stundas, ja viedokli vēlas paust daudzi deputāti. Visbiežāk deputāti uzstājas savā dzimtajā valodā, un tulki viņu teikto pārtulko pārējās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Sēžu zālē uzstāšanās laiku sadala pēc šādiem kritērijiem: pirmo uzstāšanās laika daļu sadala vienlīdzīgi visām politiskajām grupām; otro uzstāšanās laika daļu sadala politiskajām grupām proporcionāli deputātu skaitam tajās. Deputātus, kuri lūdz vārdu, iekļauj runātāju sarakstā pēc politiskās grupas locekļu skaita. Tomēr kā pirmos runātāju sarakstā var iekļaut atbildīgās komitejas referentus un komiteju, kas sniedz atzinumu, atzinuma sagatavotājus.

Deputāti sēžu zālē regulāri uzņem dažādus viesus, tostarp valstu vadītājus, kurus parasti godina svinīgā sēdē.

Balsošanas maratons 12 stundu garumā

Balsošana parasti notiek ap pusdienlaiku. Tā noris diezgan intensīvi — deputāti dažkārt balso par simtiem grozījumu.

Balsojot par Parlamenta ziņojumu vai rezolūciju, deputāti iesniegtajā tekstā var ierosināt grozījumus. Grozījumi var svītrot, pārveidot, aizvietot vai papildināt iesniegtā dokumenta saturu. Deputāti vispirms balso par katru grozījumu atsevišķi un pēc tam — par visu grozīto tekstu kopumā.

Visbiežāk deputāti balso ar paceltu roku un sēdes vadītājs konstatē, vai ir sasniegts balsu vairākums. Šaubu gadījumā sēdes vadītājs pieprasa balsot elektroniski, lai tādējādi iegūtu precīzākus rezultātus. Deputāti balso pēc saraksta, ja to ir pieprasījusi politiskā grupa vai vismaz četrdesmit deputāti. Šādā gadījumā katra deputāta balsojumu reģistrē un iekļauj protokola pielikumā, ja vien nav pieprasīta aizklāta balsošana.

Plenārsēdē Eiropas Parlaments visbiežāk lēmumus pieņem ar absolūtu nodoto balsu vairākumu. Kvorums (minimālais deputātu skaits, kuriem ir jābūt sēžu zālē, lai balsojums būtu spēkā) ir sasniegts, ja sēžu zālē ir viena trešā daļa no Parlamenta deputātiem. Ja sēdes vadītājs pēc vismaz četrdesmit deputātu pieprasījuma konstatē, ka kvorums nav sasniegts, balsošanu atliek uz nākamo sēdi.

Komisija var secinājumos paust viedokli par balsojuma rezultātiem. Balsošanas laika beigās deputāti, kas to vēlas, var uzstāties, sniedzot balsojuma skaidrojumus —  analizēt to iznākumu, paskaidrot savu vai savas grupas izvēli.