Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

Eiropas Parlamenta Izpētes dienests ir Eiropas Parlamenta pētniecības struktūrvienība un ideju laboratorija.

Šis dienests palīdz deputātiem pildīt savus pienākumus, nodrošinot viņiem ar Eiropas Savienību saistītu politikas jautājumu neatkarīgu, objektīvu un autoritatīvu analīzi un pētniecību.

Tā mērķis ir arī uzlabot EP deputātu un komiteju spēju kontrolēt un pārraudzīt Eiropas Komisiju un citas ES izpildstruktūras.

 
 
 
Pētījumi deputātiem
 
Proportion of plastic and other recyclable waste recycled, by Member State  

Deputātiem paredzēto izpētes pakalpojumu dienests cita starpā veic šādas darbības: saņemot attiecīgu deputāta pieprasījumu, analizē un pēta konkrētus deputātu interesējošus jautājumus, kas saistīti ar ES politikas nostādnēm, aktualitātēm un tiesību aktiem; pēc savas ierosmes publicē vairākus analītiskus un pētnieciskus izdevumus (pārskatus, faktu lapas, informatīvus paziņojumus (briefings), padziļinātu analīzi un/vai apjomīgākus pētījumus) par ES politikas nostādnēm un aktualitātēm, kā arī sagatavo individuālus informatīvus paziņojumus konkrētam deputātam par ES aktuāliem jautājumiem.

 
Dienesta publikācijas ir pieejamas šeit:
 
 
Bibliotēka – Informācija deputātiem un plašākai sabiedrībai

EPRS ir atbildīgs ne vien par pētniecību un analīzi, bet arī par turpmāk minētajām darbībām.

Bibliotēka

Izveidota 1953. gadā (kā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Kopīgās asamblejas bibliotēka), galvenās telpas ir Briselē, un bibliotēkai ir filiāles Luksemburgā un Strasbūrā. Strasbūrā bibliotēka ir atvērta tikai plenārsēžu laikā. Bibliotēka sniedz daudz dažādu pakalpojumu gan katram deputātam, gan visam Eiropas Parlamentam. Tās pārziņā ir Parlamenta lasītavas, kurās ir iespaidīga drukāto un digitālo izdevumu kolekcija, turklāt bibliotēkā pieejami arī dažādi ziņu avoti un datubāzes.

Eiropas Parlamenta vēstures arhīvs

EP vēstures arhīvā glabājas Parlamenta dokumentu oficiālās publikācijas un citi arhīva materiāli jau no 1952. gada. Tie ir pieejami ikvienam, kas vēlas iepazīties ar Parlamenta un Eiropas integrācijas vēsturi.

Pilsoņu uzziņas

Ikvienam ES pilsonim ir tiesības pieprasīt informāciju par Parlamenta darbu un par ES aktualitātēm.

Piekļuve dokumentiem

Kopš 2001. gada visi EP dokumenti ikvienam ir pieejami EP dokumentu reģistrā.

Pārredzamības reģistrs

Pārredzamības reģistru EP uztur kopā ar Eiropas Komisiju, nodrošinot pilsoņiem tieši pieejamu informāciju par to, kuras personas cenšas ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas procesu.

 
 
 
Atbalsts pilnam politikas ciklam
 
 
 
1. Ierosināto ES tiesību aktu ietekmes novērtēšana

Ikreiz, saņemot jauna ES tiesību akta priekšlikumu, ir svarīgi izvērtēt, kā tas varētu ietekmēt ekonomiku, sabiedrību un vidi un kādas vēl sekas tam varētu būt, un zināt, kādas ir iespējamas alternatīvas. Tas var palīdzēt deputātiem izlemt, vai attiecīgo priekšlikumu vajadzētu apstiprināt, noraidīt vai grozīt. Parlamenta Ex ante ietekmes novērtēšanas dienests palīdz EP deputātiem un komitejām, analizējot Eiropas Komisijas sagatavotos ietekmes novērtējumus, kā arī piedāvājot komitejām izsmeļošu un rūpīgi izstrādātu uzraudzības pakalpojumu klāstu.

 
 
2. Spēkā esošo ES tiesību aktu izpildes novērtēšana

Deputātiem ir arī jāzina, vai spēkā esošie ES tiesību akti darbojas tā, kā iecerēts, un vai tie ir pareizi transponēti un īstenoti. Parlamenta Ex post ietekmes novērtēšanas dienests palīdz EP deputātiem un komitejām, veidojot datubāzes ar izsmeļošu informāciju par tiem ES tiesību aktiem, kuru īstenošana ir jākontrolē, kā arī par darbu, ko ES iestādes veic, pārskatot ES tiesību aktus. Šis dienests arī sniedz situācijas novērtējumu, kas vajadzīgs EP komitejām ikreiz, kad tās sagatavo īstenošanas ziņojumu.

Ja Komisijas gada darba programmā ir paredzēts atjaunināt kādu spēkā esošu tiesību aktu, tad Parlamenta Politikas īstenošanas rezultātu novērtēšanas dienests sagatavo sākotnēju novērtējumu par attiecīgā tiesību akta praktisko darbību. Šāda novērtējuma pamatā ir ES iestāžu un valstu valdību un parlamentu sniegtā informācija, kā arī informācija, kas iegūta ārēju konsultatīvu un informatīvu pasākumu rezultātā.

 
 
3. Jomu izvēle turpmākai rīcībai ES līmenī

Arī deputāti var ierosināt, lai Eiropas Komisija sagatavotu jaunu ES tiesību aktu. Parlamenta Eiropas pievienotās vērtības dienests palīdz Parlamenta komitejām noteikt, kurās jomās ar kopīgu rīcību ES līmenī var nodrošināt vislielāko labumu. Dienests sagatavo novērtējumus, skaidrojot, kādas priekšrocības varētu sniegt normatīvie patstāvīgie ziņojumi un kādu pievienoto vērtību nodrošina jau esošās ES politikas nostādnes.

 
 
4. Līdzdalība zinātniskās prognozēšanas procesā

Zinātne ietekmē ikvienu mūsu ierastās ikdienas dzīves aspektu, un zinātnes atziņas ir jāņem vērā, arī lemjot par to, kādi būs jaunie tiesību akti. Parlamenta Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas (STOA) dienests analizē šajās jomās aktuālus politikas jautājumus, veicot visdažādākos pētījumus, rīkojot seminārus un citus pasākumus un tā nodrošinot, lai EP deputātiem un komitejām būtu pieejamas vislabākās zinātniskās prognozes un analīze. STOA darbību pārrauga deputātu darba grupa, kuras sastāvā ir sešu Parlamenta komiteju ieceltie locekļi.

 
 
5. Eiropadomes uzraudzība

Ar Lisabonas līgumu Eiropadome 2009. gada 1. decembrī kļuva par oficiālu struktūru ar pastāvīgu priekšsēdētāju. Īstenojot izpildvaras uzraudzības pienākumu, Parlaments, proti, Parlamenta Eiropadomes uzraudzības dienests, cieši seko tam, kā tiek pildītas augstākā līmeņa sanāksmēs pieņemtās saistības. Dienests izvērtē katrā Eiropadomes sanāksmē pieņemtos secinājumus, noskaidrojot, kādas saistības ir uzņēmušās dalībvalstis, lai varētu sekot šo saistību izpildes procesam. Tas arī izstrādā dokumentus Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, palīdzot viņam sagatavoties Eiropadomes sanāksmēm, kurās priekšsēdētājam ir jāpiedalās, aizstāvot Parlamenta nostāju svarīgākajos sanāksmes darba kārtībā iekļautajos jautājumos.