Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)


Eiropas Parlamenta vēlēšanas

 
 

Ik pēc pieciem gadiem ES pilsoņi izvēlas savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā — tieši ievēlētā institūcijā, kas aizstāv viņu intereses ES lēmumu pieņemšanas procesā. Balsošanas norise ES dalībvalstīs ir atšķirīga, tomēr pastāv arī dažas kopīgas iezīmes. Šeit ir īsi aprakstīts, kā tiek ievēlēti Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Cik EP deputātus ievēl no katras valsts?

Vietu sadalījums ir noteikts Eiropas Savienības līgumos. Tajā ir ņemts vērā katras valsts iedzīvotāju skaits, un mazākām valstīm ir piešķirts nedaudz vairāk vietu, nekā tās saņemtu, ja vietu sadalījumā būtu stingri ievērotas iedzīvotāju skaita proporcijas. Pašlaik Parlamenta deputātu skaits svārstās no 6 deputātiem no Maltas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas līdz 96 deputātiem no Vācijas.

Vēlēšanu sistēma

Noteikumos ir paredzēts, ka, ievēlot EP deputātus, ir jāievēro sava veida proporcionālā pārstāvība. Šī sistēma garantē, ka, ja kāda partija iegūst 20 % balsu, tad tā iegūst arī apmēram 20 % vietu, un tādējādi gan lielākām, gan mazākām partijām ir izredzes uz pārstāvību Eiropas Parlamentā.

Tomēr valstis var brīvi lemt par daudziem citiem svarīgiem balsošanas procedūras aspektiem. Piemēram, dažas valstis dala savu teritoriju reģionālajos vēlēšanu apgabalos, kamēr citām ir tikai viens vēlēšanu apgabals.

Balsošanas laiks

Dažādās ES valstīs ir dažādas balsošanas tradīcijas, un katra valsts var izvēlēties vēlēšanu norises dienu no četru dienu intervāla — no ceturtdienas (ierastā vēlēšanu diena Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē) līdz svētdienai (vēlēšanu diena vairākumā valstu).

Kas kandidē vēlēšanās?

Vēlēšanās sacenšas valstu politiskās partijas, bet, kad Parlamenta deputāti ir ievēlēti, lielākā daļa izvēlas kļūt par dalībniekiem starpvalstu politiskajās grupās. Daudzas valstu partijas ir saistītas ar Eiropas mēroga politiskajām grupām (plašāka informācija atrodama slejā pa labi), tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem vēlēšanu naktī ir par to, kuriem no šiem Eiropas grupējumiem būs lielāka ietekme lēmumu pieņemšanas procesā nākamā sasaukuma laikā.

Balsošana par Komisijas priekšsēdētāju

2014. gada vēlēšanās Eiropas galvenās politiskās partijas pirmoreiz izvirzīja savus kandidātus Eiropas Komisijas — ES izpildvaras iestādes — priekšsēdētāja amatam . Tās partijas kandidāts, kura vēlēšanās ieguva visvairāk balsu (Eiropas Tautas partija), pēc apstiprinājuma saņemšanas no jaunievēlētā Parlamenta kļuva par Komisijas priekšsēdētāju. Tādējādi, balsojot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, iedzīvotāji ne tikai var ietekmēt Parlamenta sastāvu, bet arī noteikt, kurš būs atbildīgs par ES politikas izstrādi un vadīšanu.

 
 

Eiropas politiskās partijas

Eiropas līmeņa politisko partiju veido valsts līmeņa politiskās partijas un privātpersonas, un tā ir pārstāvēta vairākās dalībvalstīs. Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalās valsts līmeņa politiskās partijas, bet tās bieži ir saistītas ar Eiropas līmeņa politisko partiju un pēc vēlēšanām pievienojas Eiropas Parlamenta politiskajai grupai, kurā ir apvienojušās līdzīgi domājošas partijas no attiecīgā politiskā virziena.