Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Lai veicinātu vispārēju harmonisku attīstību, Eiropas Savienība stiprina savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. ES jo īpaši cenšas samazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem. Šajā kontekstā īpaša uzmanība tiek veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioniem, kam raksturīgi pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salām un pārrobežu un kalnu reģioniem.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174.–178. pants.

Konteksts

Eiropas Kopienā (tagad – Eiropas Savienībā) vienmēr ir bijušas lielas teritoriālās un demogrāfiskās atšķirības, kas var apgrūtināt Eiropas integrāciju un attīstību. Vispirms ar Romas līgumu (1957. gadā) tika izveidots solidaritātes mehānisms, ko veidoja divi struktūrfondi – Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF, Virzības nodaļa). Reģionālos aspektus ieviesa, 1975. gadā izveidojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF). 1994. gadā tika izveidots arī Kohēzijas fonds. Tomēr ilgu laiku šīm iniciatīvām piešķirtais līdzekļu apmērs bija pieticīgs.

Kad 1986. gadā tika pieņemts Vienotais Eiropas akts, ekonomiskā un sociālā kohēzija tika iekļauta Eiropas Kopienas kompetences jomā. Ar Lisabonas līgumu 2008. gadā tika ieviests trešais ES kohēzijas aspekts – teritoriālā kohēzija. Šos trīs kohēzijas aspektus atbalsta, īstenojot kohēzijas politiku un izmantojot struktūrfondus.

Mērķi

Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem. Ievērojama daļa ES darbību un budžeta ir veltīta tam, lai mazinātu atšķirības starp reģioniem, jo īpaši pievēršot uzmanību lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioniem, kam raksturīgi pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiska atpalicība.

ES atbalsta šo mērķu sasniegšanu:

  • koordinējot ekonomikas politikas nostādnes;
  • īstenojot ES politikas nostādnes;
  • izmantojot struktūrfondus (ELVGF Virzības nodaļu, ESF, ERAF), Eiropas Investīciju banku un citus finanšu instrumentus (piemēram, Kohēzijas fondu).

Virzības nodaļa ir viens no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda elementiem. Savienības kohēzijas politikas sistēmā ELVGF Virzības nodaļu izmanto lauku attīstības atbalstam un lauksaimniecības infrastruktūras uzlabošanai.

Eiropas Sociālais fonds ir Savienības galvenais instruments, ko izmanto, lai atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut un novērst bezdarbu, attīstīt cilvēkresursus un sekmēt sociālo integrāciju darba tirgū. No tā finansē iniciatīvas, ar kurām veicina augstu nodarbinātības līmeni, vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir paredzēts tam, lai palīdzētu novērst lielākās reģionu atšķirības Eiropas Savienībā. No tā piešķir atbalstu mazāk attīstītiem reģioniem, kā arī sniedz palīdzību, lai restrukturētu rūpnieciskos reģionus, kuros ir vērojama ekonomikas lejupslīde.

No Kohēzijas fonda nodrošina finansiālo ieguldījumu projektiem, kas ir saistīti ar vidi un Eiropas komunikāciju tīkliem transporta infrastruktūras jomā. Līdzekļi no šā fonda ir pieejami tikai tām dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu cilvēku ir zemāks nekā 90 % no ES vidējā rādītāja.

Lai garantētu struktūrfondu izmantošanas efektivitāti, ir jāievēro šādi principi:

  • fondu grupēšana, ievērojot mērķus un sadalījumu pa reģioniem;
  • Komisijas, dalībvalstu un reģionālo iestāžu partnerība fondu izmantošanas plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā;
  • palīdzības plānošana;
  • ES un valstu atbalsta papildināmības principa ievērošana.

Kohēzijas politikas īstenošanai paredzētie Savienības finanšu līdzekļi tiek piešķirti, galveno uzmanību pievēršot diviem pamatmērķiem:

  • ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai, tiecoties stiprināt darba tirgu un reģionālo ekonomiku;
  • Eiropas teritoriālā sadarbība, atbalstot ES kohēziju ar sadarbību pārrobežu, transnacionālā un starpreģionu līmenī.

Sasniegumi

Savienības kohēzijas politikas budžets kopš 1988. gada ir ievērojami pieaudzis, un kohēzijas politika līdzās kopējai lauksaimniecības politikai ir kļuvusi par vienu no apmēra ziņā nozīmīgākajām Savienības politikas jomām. 2007.–2013. gada finanšu plānošanas periodā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās nevienlīdzības novēršanai kopumā tika veltīti aptuveni EUR 355 miljardi (2011. gada cenās). Šos līdzekļus izmantoja dažādām darbībām, piemēram, ceļu būvei, vides aizsardzībai, ieguldījumiem novatoriskos uzņēmumos, darbvietu izveidei un profesionālajai izglītībai. Paredzēts, ka 2014.–2020. gada periodā ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai tiks piešķirti EUR 325 miljardi (2011. gada cenās).

Eiropas Parlamenta loma

Parlamentam ir ļoti aktīva loma ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanā. Tiesību akti, kas attiecas uz kohēzijas politiku un struktūrfondiem, tiek sagatavoti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kurā Parlamenta un Padomes nostājai ir vienlīdz liels spēks.

Parlaments ir aktīvi iesaistījies sarunās par kohēzijas politikas reformu pēc 2013. gada. Ar šo reformu nosaka prioritātes un instrumentus turpmākai ES darbībai, kas vērsta uz ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu. Parlaments ir stingri atbalstījis priekšlikumus par plašu un efektīvu kohēzijas politiku, kurai arī vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi.

Jacques Lecarte

06/2017