Kopējā drošības un aizsardzības politika

Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) veido satvaru ES politiskajām un militārajām struktūrām un militārajām un civilajām misijām un operācijām ārvalstīs. 2016. gadā pieņemtajā ES globālajā stratēģijā ir noteikta KDAP stratēģija, savukārt Lisabonas līgumā ir precizēti institucionālie aspekti un nostiprināta Eiropas Parlamenta loma. Pēdējā laikā KDAP ir skārušas ievērojamas stratēģiskās un operacionālās pārmaiņas. Tā turpina attīstīties, lai risinātu drošības problēmas un ņemtu vērā iedzīvotāju vēlmi pēc lielākas ES reakcijas.

Juridiskais pamats

Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) ir Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) neatņemama sastāvdaļa[1]. KDAP pamats ir Līgums par Eiropas Savienību (LES). Tā 41. pantā noteikta KĀDP un KDAP finansēšanas kārtība, šī politika sīkāk aprakstīta V sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļas (“Noteikumi attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku”) 42.–46. pantā, kā arī 1., 10. un 11. protokolā un 13. un 14. deklarācijā. Īpašā Eiropas Parlamenta loma saistībā ar KĀDP un KDAP ir aprakstīta LES 36. pantā.

Līguma noteikumi attiecībā uz KDAP

Lēmumus, kuri attiecas uz KDAP, pieņem Eiropadome un Eiropas Savienības Padome (LES 42. pants). Ar dažiem izņēmumiem, kuriem piemēro balsu vairākumu un kas attiecas uz Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA, LES 45. pants) un pastāvīgo strukturēto sadarbību (LES 46. pants), lēmumus pieņem vienprātīgi. Lēmumu priekšlikumus parasti iesniedz Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas vienlaikus ir arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks (AP/PV, šobrīd Federika Mogerīni).

Ar Lisabonas līgumu tika ieviests aizsardzības spēju un bruņojuma politikas jēdziens (LES 42. panta 3. punkts), taču tas vēl nav ieguvis konkrētas aprises. Tas arī ļauj izveidot saikni starp KDAP un citiem Savienības politikas virzieniem, jo ir paredzēts, ka vajadzības gadījumā EAA ir jāsadarbojas ar Komisiju (LES 45. panta 2. punkts). Tas jo īpaši attiecas uz Savienības politiku pētniecības, rūpniecības un kosmosa jomā, kurās Parlaments ir pilnvarots pildīt spēcīgāku lomu attiecībā uz KDAP nekā agrāk.

Eiropas Parlamenta loma

Parlamentam ir tiesības pārbaudīt KDAP darbību un pēc savas iniciatīvas uzdot jautājumus AP/PV un Padomei (LES 36. pants). Parlamentam ir arī pilnvaras lemt par šīs politikas budžetu (LES 41. pants). Divreiz gadā Parlaments rīko debates par KĀDP un KDAP īstenošanā panākto progresu un pieņem šādus ziņojumus: ziņojumu par KĀDP, ko sagatavo Ārlietu komiteja un kurā vajadzības gadījumā iekļauj informāciju par KDAP; ziņojumu par KDAP, ko sagatavo Drošības un aizsardzības apakškomiteja.

Kopš 2012. gada Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti ik gadu rīko divas parlamentāras konferences, lai apspriestu KĀDP jautājumus. Parlamentāro sadarbību šajās jomās paredz Lisabonas līgumam pievienotais 1. protokols, kurā ir aprakstīta ES dalībvalstu parlamentu loma.

Lisabonas līgumā ietvertie jauninājumi ir devuši iespēju uzlabot KDAP politisko saskaņotību. Centrālā institucionālā loma ir AP/PV, kas ir Ārlietu padomes aizsardzības ministru konfigurācijas (struktūrvienību, kas pieņem lēmumus par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku) priekšsēdētāja un vada EAA. Politiskās pamatnostādnes apspriedēm un dialogam ar Eiropas Parlamentu turpina attīstīties, ļaujot Parlamentam pilnībā iesaistīties KDAP veidošanā. Lisabonas līgums paredz, ka Parlaments ir viens no partneriem, kas veido Savienībās ārējās attiecības un risina problēmas, kuras minētas 2008. gada ziņojumā par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu. Šajā ziņojumā teikts: “Ārkārtīgi svarīgi ir saglabāt sabiedrības atbalstu mūsu globālajām saistībām. Mūsdienu demokrātijā – kur politikas izveidē ļoti būtiska nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrības viedoklim – ir būtiski, lai sabiedrība atbalstītu mūsu saistības ārzemēs. Visas pasaules nestabilajās zonās mēs izvietojam policiju, tieslietu ekspertus un kareivjus. Valdību, parlamentu un ES iestāžu atbildība ir informēt par to, kā mūsu rīcība veicina stabilitāti ES.”

Eiropas Parlamenta interešu lokā esoši jautājumi

Parlaments aplūko tādus KDAP attīstības aspektus kā iestādes, spējas un operācijas un nodrošina, ka drošības un aizsardzības jautājumos tiek atspoguļotas ES iedzīvotāju paustās bažas. Regulāri tiek rīkotas apspriedes, uzklausīšanas un semināri, kas veltīti tādām tēmām kā: civilās un militārās KDAP misijas, starptautiskās krīzes, kas ietekmē drošību un aizsardzību, daudzpusējais drošības, ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas satvars, cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, drošības un aizsardzības efektivitātes paaugstināšanas labas prakses piemēri, ES tiesību akti un institucionālā attīstība šajās jomās.

Pēc AP/PV 2010. gada paziņojuma par politisko atbildību Parlaments piedalās kopīgajās apspriežu sanāksmēs, kurās informācijas apmaiņas nolūkos regulāri tiekas Padome, Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija. Tā kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) ir galvenā loma Eiropas drošības garantēšanā, Parlaments piedalās NATO Parlamentārajā asamblejā, lai veidotu ES un NATO attiecības, vienlaikus respektējot abu organizāciju neatkarību.

KDAP: politika, kas strauji attīstās

Lai arī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā KDAP nav būtiski mainījusies, tai ir liels politiskās un institucionālās attīstības potenciāls. Svarīgākie sasniegumi KDAP jomā laikā līdz 2014. gadam ir savstarpēji saistītu ES struktūrvienību konsolidācija, izveidojot Eiropas Ārējās darbības dienestu, kā arī tas, ka Padome ir izstrādājusi Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, noteikusi tās atrašanās vietu un izstrādājusi darbības noteikumus, kā paredzēts LES 45. panta 2. punktā.

Parlaments ir uzņēmies vadošo lomu KDAP attīstības iespēju un trūkumu analizēšanā. Parlaments ir arī mudinājis Padomi un dalībvalstis uzlabot šīs politikas efektivitāti.

Atzīstot nepieciešamību nodrošināt stratēģisku stimulu valstu un valdību vadītājiem, Eiropadome 2013. gada decembrī noteica virkni sākotnējo mērķu KDAP virzības panākšanai. Tika nospraustas trīs prioritātes: KDAP efektivitātes un ietekmes palielināšana, aizsardzības spēju attīstības uzlabošana un Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšana. Šī Eiropadome arī uzdeva AP/PV un Komisijai novērtēt globālo pārmaiņu ietekmi uz ES, lai varētu sagatavot ziņojumu par iespējām un izaicinājumiem, ar ko saskaras Savienība, jo īpaši saistībā ar pavērsieniem drošības jomā.

Lai šie jautājumi saglabātu aktualitāti dienaskārtībā, Eiropadome ir aicinājusi AP/PV ziņot par to, kādā stadijā ir 2013. gada decembra Padomes secinājumos noteikto mērķu īstenošana, un iesniegt sākotnējos priekšlikumus tālākai rīcībai. Eiropadomes 2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmē AP/PV tika uzdots līdz 2016. gada jūnija Eiropadomei sagatavot ES globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas projektu. Padome apstiprināja trīs galvenos KDAP mērķus, kas tika noteikti 2013. gadā. 2016. gada jūnijā AP/PV F. Mogerīni iepazīstināja Eiropadomi ar globālo stratēģiju. Šajā stratēģijā ir izvirzītas piecas ES ārpolitikas prioritātes: Savienības drošība, valsts un sabiedrības noturība ES austrumu un dienvidu kaimiņreģionos, integrētas pieejas konfliktiem izveide, sadarbībā balstītas reģionālās sistēmas un globālā pārvaldība 21. gadsimtam. Dalībvalstis jūlijā pauda atzinīgu vērtējumu par globālo stratēģiju un vienojās ķerties pie tās īstenošanas. Lai nodrošinātu efektīvu turpmāko darbu, globālā stratēģija tiks katru gadu pārskatīta, apspriežoties ar Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu.

No savas puses Parlaments ir demonstrējis vēlmi rīkoties un īstenot politiskas iniciatīvas šajā jomā. Pirmais praktiskais rezultāts bija tāds, ka Parlaments ierosināja ES 2015. gada budžetā finansēt izmēģinājuma projektu KDAP pētniecības jomā, kas nozīmēja, ka pirmo reizi EAA tiktu piešķirti ES līdzekļi militāro vajadzību izpētei. Izmēģinājuma projekta turpinājumā tiek īstenota sagatavošanas darbība pētniecībai aizsardzības jomā, kuras budžets laikposmam no 2017. gada līdz 2019. gadam ir EUR 90 miljoni. Savukārt jaunākajā Komisijas priekšlikumā par finansējumu pētniecības un tehnoloģiju atbalsta iniciatīvai aizsardzības jomā laikposmam pēc 2020. gada ir norādīts, ka Parlamenta iniciatīvai bija izšķiroša nozīme un ar to tika sākts svarīgs process.

Pēc tam, kad AP/PV F. Mogerīni bija iepazīstinājusi ar globālo stratēģiju, 2016. gada beigās notika iepazīstināšana ar vairākiem īstenošanas pasākumiem un plāniem.

Bratislavā 2016. gada 16. septembrī dalībvalstis atkārtoti apliecināja savu nodomu stiprināt ES sadarbību ārējās drošības un aizsardzības jomā. Turpmāko 12 mēnešu laikā notikušais apliecina visu attiecīgo ES iestāžu spēju strauji un saskaņoti reaģēt uz ES dalībvalstu pieprasījumiem un atkārtoti pausto dalībvalstu politisko gribu virzīt uz priekšu procesu, pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem.

2016. gada 14. novembrī Padome tika iepazīstināta ar īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā, kas bija paredzēts, lai īstenotu globālajā stratēģijā noteikto redzējumu attiecībā uz aizsardzības un drošības jautājumiem. Lai pielāgotos jaunajam vērienīguma līmenim, plānā ir iekļauti 13 priekšlikumi, tostarp par: saskaņotu gada pārskatu par izdevumiem aizsardzības jomā (CARD), labāku ES ātrās reaģēšanas spēju, tostarp izmantojot ES kaujas vienības un vienu jaunu pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), kurā iesaistīsies dalībvalstis, kas vēlas uzņemties lielākas saistības drošības un aizsardzības jomā. 2016. gada 30. novembrī AP/PV F. Mogerīni arī iepazīstināja dalībvalstis ar Eiropas Aizsardzības rīcības plānu (EARP), kurā iekļautie galvenie priekšlikumi attiecās uz Eiropas Aizsardzības fondu (EAF), kas galvenokārt paredzēts pētniecībai aizsardzības jomā un spēju attīstībai. Padome arī pieņēma secinājumus, ar kuriem apstiprināja plānu īstenot lēmumus par ES un NATO sadarbību, kas tika pieņemti Varšavā (42 priekšlikumi).

Visi trīs kopā šie plāni (ko daži dēvē par ziemas dokumentu paketi aizsardzības jomā) ir svarīgs solis ceļā uz Lisabonas līguma īstenošanu drošības un aizsardzības jomā.

2016. gada decembrī Eiropadome apstiprināja globālās stratēģijas īstenošanas plānu, pauda atzinību par jauno vērienīguma līmeni un aicināja AP/PV nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par civilo un militāro spēju attīstīšanu, CARD, pastāvīgas operatīvās plānošanas un īstenošanas spēju izveidi stratēģiskajā līmenī, PESCO un ES ātrās reaģēšanas rīkiem (piemēram, ES kaujas vienībām).

2017. gads – izšķirošs gads KDAP īstenošanā?

Eiropadome 2017. gada martā izvērtēja progresu un akcentēja Militārās plānošanas un īstenošanas centra (MPĪC) izveidi. MPĪC ir jauna struktūra, kuras mērķis ir uzlabot ES spēju reaģēt ātrāk, efektīvāk un pilnvērtīgāk, operatīvā līmenī plānojot un īstenojot militārās misijas bez izpildes pilnvarām. Tā izvērtēja arī progresu, kas panākts citās jomās, tostarp attiecībā uz: iespēju izveidot PESCO kā iekļaujošu, modulāru sistēmu, kas ļautu dalībvalstīm pēc brīvprātības principa ciešāk sadarboties drošības un aizsardzības jomā; iespēju veikt dalībvalstu virzītu saskaņotu ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD), ar kuru tiktu ieviests process labāka ES līmeņa skatījuma iegūšanai par tādiem jautājumiem kā aizsardzības izdevumi un valsts ieguldījums, kā arī centieni aizsardzības pētniecības jomā, tādējādi ļaujot labāk apzināt un risināt nepilnības; pašlaik notiekošo darbu citās jomās, piemēram, ES ātrās reaģēšanas instrumentu kopuma stiprināšanā, tostarp attiecībā uz ES kaujas vienībām un civilajām spējām, drošības un attīstības atbalsta spējas veidošanu (CBSD), situācijas apzināšanos un aizsardzības spējas attīstību.

7. jūnijā Komisija nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi, kurā tika izklāstīti priekšlikumi par to, kā stimulēt un strukturēt ieguldījumus ES aizsardzības jomā. Tajā tiek ierosināts sniegt tiešu atbalstu pētniecībai un nodrošināt attīstības līdzfinansēšanu un atbalstu ES dalībvalstīm aizsardzības produktu iegādē. Atbalsts ražošanas nozarei tiek pausts projektā regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP). Globālās stratēģijas pirmajā gadadienā AP/PV F. Mogerīni publiskoja ziņojumu par tās īstenošanu, kurā pausta atzinība par straujo progresu, kas panākts, jo īpaši saistībā ar MPĪC, PESCO, CARD, sadarbību ar NATO un Komisijas ierosināto Eiropas Aizsardzības fondu. Jautājumā par ES un NATO attiecībām AP/PV 2017. gada jūlijā ziņoja par progresu šādās jomās: cīņa pret hibrīddraudiem, cilvēku tirdzniecība, aizsardzības spējas, aizsardzības rūpniecība un pētniecība, un partnerības.

Attiecībā uz visiem šiem jautājumiem Parlaments ir nemitīgi aicinājis pastiprināt ES dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomā, kā arī pilnībā īstenot tos Lisabonas līguma noteikumus, kas attiecas uz drošību un aizsardzību. Parlaments jo īpaši 2016. gada novembra rezolūcijā par KDAP īstenošanu ir norādījis “uz pašreizējām iniciatīvām, kuras būtu jāīsteno, pieņemot konkrētus pasākumus aizsardzībai veltītajā Eiropadomes sanāksmē 2016. gada decembrī”. Tas arī aicināja piešķirt pienācīgu finansējumu un veikt saskaņotas investīcijas drošības un aizsardzības jomā.

Visbeidzot, vēl vienā 2016. gada novembra rezolūcijā par Eiropas aizsardzības savienību Parlaments aicināja pieņemt politisku lēmumu par Lisabonas līguma potenciāla izmantošanu, nosakot PESCO un krīzes pārvarēšanas spēju par svarīgiem konkrētiem elementiem turpmākas virzības nodrošināšanā. Parlaments “mudina[-āja] Eiropadomi vadīt kopējas Savienības aizsardzības politikas pakāpenisku veidošanu un nodrošināt papildu finanšu resursus tās īstenošanas nodrošināšanai”.

Attiecībā uz EAF spēju attīstības daļu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (ITRE) komiteja izvērtēs Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) – priekšlikumu regulai, ar ko 2017. gada jūnijā nāca klajā Komisija –, saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 54. pantu iesaistot šajā procesā Ārlietu (AFET) komiteju un Drošības un aizsardzības (SEDE) apakškomiteju. Ja tiks ievērots saspringtais darba grafiks, balsošana ITRE komitejā varētu notikt 2018. gada martā vai aprīlī un plenārsēdē – līdz 2018. gada vasarai.

Parlaments savā līmenī un savu kompetenču ietvaros turpinās strādāt pie tā, lai stimulētu un palīdzētu sasniegt ES mērķus, proti, panāktu, ka ES efektīvi un pamanāmi garantē drošību, ko no ES sagaida tās iedzīvotāji.

[1]Sk. Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu (“Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību un īpaši noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP)”); sk. arī 5.1.1. par ES ārpolitiku.

Jérôme Legrand

09/2017