Kohēzijas fonds

Kohēzijas fondu izveidoja 1994. gadā, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) 1164/94, un tas finansē projektus vides un Eiropas komunikāciju tīkla jomā. Kopš 2007. gada to atļauts izmantot arī projektu atbalstam jomās, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību, piemēram, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 177. pants (jo īpaši tā otrā daļa).

Mērķi

Kohēzijas fonds tika izveidots ar mērķi stiprināt Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību. 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar to tiek nodrošināts atbalsts:

  • investīcijām vides jomā, tostarp ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku saistītās jomās, kas veicina vides aizsardzību;
  • Eiropas komunikāciju tīkliem transporta infrastruktūras jomā (TEN-T);
  • tehniskajai palīdzībai.

Attiecībā uz projektiem, kas palīdz sasniegt ES vides aizsardzības mērķus, Kohēzijas fonda līdzekļus var piesaistīt arī jomām, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību, piemēram, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomai, un darbībām transporta nozarē ārpus Eiropas komunikāciju tīkliem attiecībā uz dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transportu, intermodālā transporta sistēmām un to savstarpējo savietojamību, sauszemes, jūras un gaisa satiksmes pārvaldību, tīru pilsētas transportu un sabiedrisko transportu.

Sākot ar 2014. gadu, no Kohēzijas fonda sniedz atbalstu EUR 11,3 miljardu apmērā arī transporta infrastruktūras projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību jaunā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI)[1] ietvaros.

Valstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu

Kohēzijas fonds ir paredzēts tikai to dalībvalstu atbalstam, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. 2014.−2020. gada plānošanas periodā no Kohēzijas fonda līdzekļus piešķir 15 dalībvalstīm – Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai, Čehijas Republikai, Igaunijai, Grieķijai, Ungārijai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai.

Budžets un finanšu noteikumi

2014.−2020. gada plānošanas periodā ES piešķir Kohēzijas fondam aptuveni EUR 63,4 miljardus (summa neietver pārvietojumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam), un Kohēzijas fonda finansējums konkrētam projektam var sasniegt līdz 85 % no projekta izmaksām.

2014.−2020. gadā Kohēzijas fonda piešķīrumi katrai dalībvalstij

Dalībvalsts Budžets (miljonos EUR)
Bulgārija 2 278,3
Čehijas Republika 6 258,9
Igaunija 1 073,3
Grieķija 3 240,5
Horvātija 2 559,5
Kipra 288,9*
Latvija 1 349,4
Lietuva 2 048,9
Ungārija 6 025,4
Malta 217,7
Polija 23 207,9
Portugāle 2 861,7
Rumānija 6 934,9
Slovēnija 895,3
Slovākija 4 168,2
Kopā 63 390

* Ieskaitot papildu summu EUR 19,4 miljoni, kas piešķirti Kiprai un ir saistīti ar pārskatīšanu par atbilstību līdzekļu saņemšanai no Kohēzijas fonda 2017.–2020. gadā.

Avots: Eiropas Komisijas ESI fondu atklāto datu portāls, 2017. gada aprīlis.

Eiropas Parlamenta loma

Attiecībā uz Regulu par Kohēzijas fondu 2014.–2020. gadam tika ievērota parastā likumdošanas procedūra un Parlamentam bija visas tiesības ierosināt grozījumus. Tādējādi Parlamentam izdevās padarīt ierosinātos noteikumus brīvāk piemērojamus un vairāk atbilstošus dalībvalstu vajadzībām. Parlamentam izdevās arī paplašināt to jomu loku, kurās drīkst veikt ieguldījumus no Kohēzijas fonda, iekļaujot tajā ieguldījumus energoefektivitātei un atjaunojamās enerģijas izmantošanai, īpaši mājokļu jomā.

Parlaments atbalstīja nodomu ieviest kopīgus rādītājus attiecībā uz Kohēzijas fondu, kas turpmāk atvieglos tā izmantošanas efektivitātes novērtēšanu. Parlamentam izdevās panākt, ka atšķirībā no Komisijas izstrādātajā priekšlikumā norādītā regulā būtu jāiekļauj iespēja grozīt minēto rādītāju kopumu ar deleģētiem aktiem gadījumos, kad grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanā sasniegtā progresa vērtējumu.

Pēc daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanas papildus likumdošanas priekšlikumu kopumam Kohēzijas fondā būtiskas izmaiņas netika veiktas.

[1]Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010.

Filipa Azevedo

04/2017