Solidaritātes fonds

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ļauj ES sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstij, pievienošanās sarunvalstij vai reģionam lielas dabas katastrofas gadījumā.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. panta trešā daļa un 212. panta 2. punkts, Padomes 2002. gada 11. novembra Regula (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

Mērķi

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) ļauj ES efektīvi atbalstīt dalībvalsti vai pievienošanās sarunvalsti tās centienos novērst kaitējumu, ko radījusi liela dabas katastrofa. Izmantojot ESSF, kas nav iekļauts ES budžetā, katru gadu ir iespējams piešķirt līdz EUR 500 miljoniem (2011. gada cenās), lai papildinātu attiecīgo valstu piešķīrumus ārkārtas pasākumiem.

Budžets un sasniegumi

ESSF tika izveidots ar 2002. gada 11. novembra regulu, lai reaģētu uz lielajiem plūdiem, kas 2002. gada vasarā piemeklēja Centrāleiropu. Kopš tā laika fonds ir sniedzis atbalstu 24 dažādās Eiropas valstīs 70 katastrofu gadījumos, tostarp plūdos, mežu ugunsgrēkos, zemestrīcēs, vētrās un sausuma periodos, un šī atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 3,7 miljardus.

a.Darbības joma un atbilstības kritēriji

ESSF tiek izmantots palīdzības sniegšanai galvenokārt ādu lielu dabas katastrofu gadījumos, kas nopietni ietekmē dzīves apstākļus, dabisko vidi vai ekonomiku vienā vai vairākos dalībvalsts vai pievienošanās sarunvalsts reģionos. Dabas katastrofu uzskata par lielu, ja tā (dalībvalstī vai pievienošanās sarunvalstī) ir radījusi postījumus, kuru apmērs pārsniedz vai nu EUR 3 miljardus (2011. gada cenās), vai 0,6 % no saņēmējvalsts nacionālā kopienākuma (NKI). Ir definēta arī “reģionāla dabas katastrofa” – tā ir jebkāda dabas katastrofa, kas NUTS 2. līmeņa reģionā rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja attiecīgais reģions pieder pie tālākajiem reģioniem Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē, iepriekš minētā robežvērtība ir 1 % no attiecīgā reģiona IKP.

1.Pasākumi

ESSF sniedz palīdzību dotācijas veidā, un tā papildina saņēmējvalsts centienus un ir paredzēta, lai mazinātu kaitējumu principā neapdrošināmām vērtībām. Finansējuma saņemšanai atbilstoši steidzami pasākumi ir šādi:

  • enerģētikas, dzeramā ūdens un notekūdeņu novadīšanas, telekomunikāciju, transporta, veselības aprūpes un izglītības infrastruktūras un aprīkojuma tūlītēja atjaunošana darba kārtībā;
  • pagaidu mītņu nodrošināšana un glābšanas dienestu finansēšana, lai nodrošinātu katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzības;
  • tūlītēja preventīvās infrastruktūras nostiprināšana un pasākumi kultūras mantojuma aizsardzībai;
  • katastrofas skarto zonu tīrīšana, tostarp dabas zonu tīrīšana.
2.Pieteikuma iesniegšana

Katastrofas skartajai valstij ir jāiesniedz Komisijai pieteikums palīdzības saņemšanai no ESSF ne vēlāk kā 12 nedēļas pēc tam, kad ir noskaidroti pirmie katastrofas izraisītie postījumi. Tajā ir jānovērtē dabas katastrofas izraisītais kopējais tiešais kaitējums un ietekme uz iedzīvotājiem, ekonomiku un vidi attiecīgajā vietā, kā arī vajadzīgo pasākumu izmaksas, un jānorāda jebkādi citi finansējuma avoti, kā arī tas, kā īstenoti ar attiecīgo dabas katastrofas veidu saistītie Savienības tiesību akti par dabas katastrofu riska novēršanu un pārvaldību.

3.Īstenošana

Dotācijas piešķiršanas procedūra un tai sekojošā budžeta procedūra var ilgt vairākus mēnešus. Tiklīdz resursi ir piešķirti, Komisija noslēdz līgumu ar saņēmējvalsti un izmaksā dotāciju.

Ar 2014. gada reformu tika ieviesta iespēja dalībvalstīm pieprasīt avansa maksājumus, par kuru piešķiršanu lemj Komisija, ja ir pieejami pietiekami resursi. Avansa apmērs nedrīkst pārsniegt 10 % no paredzamā ESSF finansiālā ieguldījuma kopējās summas un nekādā gadījumā nav lielāks par EUR 30 miljoniem.

Saņēmējvalsts ir atbildīga par dotācijas izlietojumu un tā revīziju (taču Komisija drīkst veikt ESSF finansēto darbību pārbaudes uz vietas). Ārkārtas pasākumus var finansēt ar atpakaļejošu datumu, lai varētu finansēt darbības jau no katastrofas pirmās dienas.

Nedrīkst pasākumus finansēt dubultā, un saņēmējvalsts ir atbildīga par to, ka ESSF segtās izmaksas nesedz citi Savienības finanšu instrumenti (īpaši kohēzijas, lauksaimniecības vai zivsaimniecības politikas instrumenti).

4.Dotācijas izlietošana

Dotācija ir jāizlieto 18 mēnešu laikā pēc tās piešķiršanas. Neizlietotā daļa saņēmējvalstij ir jāatmaksā. Sešus mēnešus pēc minētā 18 mēnešu termiņa beigām saņēmējvalstij ir jāiesniedz Komisijai ziņojums par dotācijas izlietojumu. Minētajā dokumentā ir detalizēti jāatskaitās par izdevumiem, kas atbilduši ESSF finansējuma saņemšanai, kā arī par finansējumu, kas saņemts no jebkuriem citiem avotiem, tostarp apdrošināšanas maksājumiem un kompensācijām no trešām pusēm.

5.Gada ziņojums un Revīzijas palātas pārbaudes

Komisija sagatavo gada ziņojumu par ESSF darbību. Jaunākais gada ziņojums attiecas uz 2015. gadu un liecina, ka šajā gadā ir iesniegti trīs pieteikumi (divi saistībā ar plūdiem Grieķijā un viens saistībā ar smagiem ziemas apstākļiem Bulgārijā). Visos minētajos gadījumos Komisija atbalstīja pieteikumus, tāpat kā bija atbalstījusi Rumānijas, Bulgārijas un Itālijas 2014. gadā iesniegtos pieteikumus.

Revīzijas palāta 2012. gadā sagatavoja īpašo ziņojumu par 2009. gadā notikušo zemestrīci L’Akvilā Abruco reģionā Itālijā. Kopš ESSF izveides tā bija visnopietnākā dabas katastrofa, kurai tikuši izmantoti fonda līdzekļi. Palīdzības kopējais apmērs pārsniedza EUR 500 miljonus. Ziņojumā tika konstatēts, ka visi finansētie projekti, izņemot vienu īpaši sarežģītu projektu (CASE), atbilda regulas noteikumiem.

b.ESSF 2014. gada reforma

Komisija 2005. gadā bija ierosinājusi paplašināt sniegtās palīdzības darbības jomu un pazemināt sliekšņus, sākot ar kuriem, tiek sniegta palīdzība, taču vairākums dalībvalstu bloķēja šo priekšlikumu pieņemšanu. Lai izietu no strupceļa, Komisija 2011. gada 6. oktobra paziņojumā par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotni nāca klajā ar priekšlikumiem, kā uzlabot fonda darbību, taču arī tas neierosināja debašu atsākšanu. Komisija 2013. gada 25. jūlijā iesniedza jaunu tiesību akta priekšlikumu, kurš tika izskatīts saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un kura rezultātā stājās spēkā 2014. gada 15. maija grozošā Regula (ES) Nr. 661/2014. ESSF izmantošanas jaunie noteikumi ietver šādus elementus:

  • ātrāka procedūra līdz maksājumam, avansa maksājumu ieviešana un vairāk laika saņēmējvalstīm piešķirto dotāciju izlietošanai (12 mēnešu vietā 18 mēneši);
  • precīzāk definēta darbības joma un atbilstības noteikumi;
  • lielāks uzsvars uz dabas katastrofu seku novēršanu un mazināšanu.

c.C. Tiesību akta priekšlikums ESSF regulas grozīšanai

Sarežģītā 2016. gada 14. septembra priekšlikumā (COM(2016)0605, ar kuru vienlaikus tiek grozītas vairākas regulas) Komisija ierosina vienkāršot izmantošanas un pārvietojumu veikšanas procedūras un automātiski pārnest Eiropas Savienības Solidaritātes fondam paredzētās saistību apropriācijas. Uz priekšlikumu attiecas parastā likumdošanas procedūra, un tas gaida pirmo lasījumu Parlamentā un Padomē.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments jau 2006. gada 18. jūnija normatīvajā rezolūcijā (P6_TA(2006)0218) atzinīgi novērtēja Komisijas nostāju un ierosināja jauna, paplašināta ESSF ieviešanu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Atšķirībā no Padomes, kura tā arī neizstrādāja kopējo nostāju šajā jautājumā, Parlaments atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvas šī jautājuma saglabāšanai politiskajā darba kārtībā.

Parlaments 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu – īstenošana un piemērošana (P7_TA (2013)0003) uzsvēra fonda kā galvenā instrumenta, kas ES ļauj reaģēt uz nopietnām katastrofām, nozīmīgumu. Vienlaikus tas kritizēja nepieņemami ilgo laiku, kas vajadzīgs, lai sniegtu palīdzību cietušajiem reģioniem vai dalībvalstīm, un aicināja šādas kavēšanās mazināt, vienkāršojot attiecīgās procedūras un dodot iespēju veikt avansa maksājumus, un šīs izmaiņas tika iekļautas jaunajā tiesību akta priekšlikumā, kuru sagatavoja 2013. gada jūlijā. Komisijas priekšlikumā tika iekļauti arī citi Parlamenta ierosinājumi, piemēram, aicinājums skaidrāk un precīzāk definēt katastrofu jēdzienu un intervences darbības jomu, lai mazinātu to daudzo dalībvalstu skepticismu, kuras ir pret šā ES instrumenta reformu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto Komisijas 2013. gada jūlija priekšlikumu gan Parlaments, gan Padome pieņēma savu nostāju, un šīs nostājas kalpoja par pamatu iestāžu 2014. gada februāra sarunās, kurās pēc trijām tikšanās reizēm izdevās panākt kompromisu pirmajā lasījumā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Jaunie noteikumi stājās spēkā 2014. gada jūnijā.

Parlamenta nostāja sarunās ietvēra stingru atbalstu avansa maksājumu mehānismam. Šis jaunais noteikums, kuru Padome sākotnēji svītroja, ir daļa no panāktā kompromisa (ņemot vērā Komisijas priekšlikumā iekļauto robežvērtību, proti, 10 %, bet ne vairāk kā EUR 30 miljoni).

Attiecībā uz tiesībām saņemt atbalstu reģionālo katastrofu gadījumā galīgās vienošanās tekstā tika saglabāta robežvērtība 1,5 % no reģionālā IKP, kā bija paredzēts Komisijas priekšlikumā, bet Parlamentam izdevās panākt zemāku robežvērtību, proti, 1 % no IKP, attiecībā uz Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem. Vēl kā sasniegumus varētu minēt dalībvalstu pieteikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 12 nedēļām (Komisijas un Padomes nostāja paredzēja 10 nedēļas), sešu nedēļu termiņa ieviešanu Komisijas atbildei pieteikuma iesniedzējiem un tā laika perioda, kurā jāizlieto no ESSF saņemtais atbalsts, pagarināšanu līdz 18 mēnešiem (Komisijas un Padomes nostāja paredzēja 12 mēnešus).

Tehniskā palīdzība principā nedod tiesības uz atbalsta saņemšanu, bet Parlamenta nostājā bija prasīts piemērot izņēmumu šim noteikumam, un tas tika ņemts vērā kompromisa tekstā – tehniskās palīdzības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projektu sagatavošanu un īstenošanu, dod tiesības saņemt atbalstu.

Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejā patlaban notiek darbs pie ziņojuma par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda novērtējumu. Balsojums komitejā gaidāms 2016. gada novembrī.

Diána Haase

12/2016