Kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS)

Eiropas Savienība ir izveidojusi kopējo statistiski teritoriālo vienību klasifikāciju (NUTS), lai Eiropas Savienībā veicinātu saskaņotu reģionālo statistikas datu vākšanu, apkopošanu un publicēšanu. Šo hierarhisko sistēmu izmanto arī reģionu sociālekonomiskai analīzei un ES kohēzijas politikas pasākumu noteikšanai.

Juridiskais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003, kas vairākkārt (2005., 2008. un 2013. gadā) grozīta līdz ar jaunu dalībvalstu pievienošanos ES. Arī pielikumi vairākas reizes tikuši pielāgoti, īstenojot Komisijas regulas; jaunākie precizējumi stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un tajos galvenokārt uzskaitīja Portugāles administratīvi teritoriālā apakšiedalījuma izmaiņas.

Mērķi

Reģionālā statistika ir ES statistikas sistēmas pamats, kā arī pamats reģionālo indikatoru noteikšanai. Tās struktūra tika izveidota 20. gs. 70. gadu sākumā, pamatojoties uz sarunām starp dalībvalstu nacionālajām statistikas iestādēm un Eirostatu jeb Eiropas Kopienu statistikas biroju.

Statistikas lietotāji tika norādījuši, ka aizvien aktuālāka kļūst vajadzība datus saskaņot Kopienas līmenī, lai būtu pieejami visā Eiropas Savienībā salīdzināmi dati. Lai veicinātu saskaņotas reģionālās statistikas vākšanu, nosūtīšanu un publicēšanu, ES ir izveidojusi NUTS klasificēšanas sistēmu.

Tādējādi ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003 radītais vienotais tiesiskais regulējums nodrošina reģionālās statistikas stabilitāti laika gaitā. Turklāt ar to izveido kopēju procedūru turpmāko izmaiņu veikšanai.

Struktūra

NUTS klasifikācija nosaka dalībvalstu ekonomiskās teritorijas iedalījumu, kas ietver arī to ārpusreģionālo teritoriju. Tā sastāv no ekonomiskās teritorijas daļām, kas nevar tikt pievienotas noteiktam reģionam: gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais plato, teritoriālie anklāvi (vēstniecības, konsulāti un militārās bāzes), izrakteņu atradnes, kuras ir starptautiskajos ūdeņos un kuras ekspluatē attiecīgajā teritorijā bāzētas struktūras.

Lai reģionālo statistiku varētu salīdzināt, arī ģeogrāfiskajām zonām ir jābūt salīdzināmām pēc iedzīvotāju skaita. Jāņem vērā arī pašreizējā politiskā, administratīvā un institucionālā situācija. Vajadzības gadījumā neadministratīvajām vienībām ir jābūt noteiktam ekonomiskam, sociālam, vēsturiskam, kultūras, ģeogrāfiskam vai vides pamatojumam.

NUTS klasifikācija ir hierarhiska, jo tā katru dalībvalsti iedala trijos līmeņos: NUTS 1, NUTS 2 un NUTS 3. Otrais un trešais līmenis attiecīgi ir pirmā un otrā līmeņa apakšvienības. Katra dalībvalsts var lemt par šā hierarhiskā iedalījuma turpināšanu, sadalot sīkāk NUTS 3 līmeni.

Darbība

a.Definīcija

Teritoriālo vienību definīcija ir balstīta uz administratīvajām vienībām, kādas pastāv dalībvalstīs. Administratīvā vienība ir ģeogrāfisks apgabals, par kuru administratīvā iestāde ir pilnvarota pieņemt administratīvus vai stratēģiskus lēmumus saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesisko un institucionālo sistēmu.

Turpmāk ir uzskaitītas dažas pašreizējās administratīvās vienības, kas tiek izmantotas hierarhiskās NUTS klasifikācijas vajadzībām un kas ir uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1059/2003 II pielikumā:

1.NUTS 1: Beļģijā “Gewesten/Régions”; Vācijā “Länder”; Portugālē “Continente”, “Região dos Açores” un “Região da Madeira”; Apvienotajā Karalistē “Scotland, Wales, Northern Ireland” un “Government Office Regions of England”.
2.NUTS 2: Beļgijā “Provincies/Provinces”; Spānijā “Comunidades y ciudades autónomas”; Francijā “Régions”; Austrijā “Länder”.
3.NUTS 3: Dānijā “Amtskommuner”; Francijā “départements”; Zviedrijā “län”; Ungārijā “megyék”; Čehijas Republikā “kraje”; Bulgārijā “oblasti”.

b.Robežvērtības

To, kurā NUTS līmenī attiecīgā administratīvā vienība ietilpst, nosaka, pamatojoties uz demogrāfiskajām robežvērtībām:

Līmenis Minimālā vērtība Maksimālā vērtība
NUTS 1 3 miljoni 7 miljoni
NUTS 2 800 000 3 miljoni
NUTS 3 150 000 800 000

Ja dalībvalsts kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks par NUTS līmeņa minimālo robežvērtību, tad šī dalībvalsts ir attiecīgā NUTS līmeņa teritoriālā vienība.

Ja dalībvalstī nepastāv noteiktam klasifikācijas līmenim atbilstīga pietiekami liela administratīvā vienība, tad šo līmeni izveido, apvienojot pietiekami daudzas mazāka izmēra un blakusesošās administratīvās vienības. Šādas apvienotās vienības dēvē par “neadministratīvajām vienībām”.

c.Grozījumi

NUTS klasifikācijas grozījumus var pieņemt kalendārā gada otrajā pusē un ne biežāk kā ik pēc trim gadiem. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par jebkādām administratīvo vienību izmaiņām vai citām izmaiņām, kas var ietekmēt NUTS klasifikāciju (piemēram, ja tiek mainīti komponenti, kas var ietekmēt NUTS 3 līmeņa robežvērtības).

Izmaiņas nelielās administratīvajās vienībās maina NUTS klasifikāciju, ja tās ietver iedzīvotāju skaita izmaiņas, kas pārsniedz 1 % attiecīgajās NUTS 3 teritoriālajās vienībās.

Attiecībā uz dalībvalstu neadministratīvajām vienībām NUTS klasifikācijas izmaiņas var veikt tad, ja šīs izmaiņas (iedzīvotāju skaita ziņā) samazina standartnovirzi no ES teritoriālo vienību kopuma.

Eiropas Parlamenta loma

Pildot savu kontroles struktūras lomu saistībā ar Komisijas ierosinātajām klasifikācijas izmaiņām, Parlaments vairākkārt ir uzsvēris, ka īpašu uzmanību vajadzētu pievērst atsevišķiem elementiem, piemēram, mazāka izmēra administratīvo vienību statistikas apstrādei. Izveidojot NUTS līmeni mazāka izmēra administratīvām vienībām, varētu precīzāk atspoguļot faktisko situāciju un novērst tādas novirzes kā, piemēram, ļoti atšķirīgas apdzīvotības reģionālo vienību iekļaušanu vienā un tajā pašā NUTS līmenī.

Savā 2008. gada 21. oktobra rezolūcijā par pārvaldību un partnerību reģionālās politikas jomā valstu, reģionu un projektu līmenī[1] Parlaments aicināja Komisiju noskaidrot, kurš NUTS līmenis ir vispiemērotākais, lai noteiktu apgabalu, kurā vislabāk varētu īstenot integrēto teritoriālās attīstības politiku, ietverot iedzīvotāju un darbaspēka piesaistes zonas (pilsētas, piepilsētu reģionus un tiem piegulošos lauku apvidus) un teritorijas, kurām nepieciešama īpaša tematiskā pieeja (piemēram, kalnu masīvi, upju baseini, piekrastes zonas, salu reģioni un ekoloģiski degradēti apgabali).

[1]OV C 15 E, 21.1.2010., 10. lpp.

Diána Haase

12/2016