Programma PEACE Ziemeļīrijai

ES programmas PEACE mērķis ir atbalstīt mieru un izlīgumu un sekmēt ekonomisko un sociālo izaugsmi Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežā.

Juridiskais pamats

Ceturtās PEACE programmas juridiskais pamats plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam ir 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013 un 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1299/2013.

Vispārīga informācija

Ziemeļīrijas miera process ir saņēmis finansiālu atbalstu no ES kopš 1989. gada gan no ES reģionālās politikas līdzekļiem, gan kā ES ieguldījumu Starptautiskajā Īrijas fondā (IFI).

Programma PEACE I (1995–1999) tika apstiprināta 1995. gada 28. jūlijā atbilstoši īpašas Komisijas darba grupas ieteikumiem. Eiropadome 1999. gada martā nolēma, ka īpašā programma būtu jāturpina līdz 2004. gadam, un nodēvēja to par PEACE II. Vēlāk programma tika pagarināta līdz 2006. gadam. PEACE III, kas aptvēra periodu no 2007. līdz 2013. gadam, tika izmantota, lai īstenotu dažas no iepriekšējo programmu prioritātēm. Visas projekta darbības tika pabeigtas 2015. gada 31. decembrī. Programmas slēgšanas deklarācija bija jāiesniedz Komisijai līdz 2017. gada 31. martam.

2016. gada 14. janvārī oficiāli tika sākta jauna programma (PEACE IV; 2014–2020), kurā spēcīgs uzsvars likts uz investīcijām, kas paredzētas bērniem un jauniešiem.

Mērķi un prioritātes

Programma PEACE ir tikusi īstenota kā pārrobežu sadarbības programma starp Īriju un Apvienoto Karalisti saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, un tai ir divi galvenie mērķi:

  • to kopienu, kas bija iesaistītas Ziemeļīrijas konfliktā, un Īrijas robežgrāfistu kohēzija un
  • ekonomiskā un sociālā stabilitāte.

Lai izveidotu miermīlīgu un stabilu sabiedrību, ar šo programmu tiek risinātas konkrētas problēmas, kas radušās konflikta gaitā. Šim nolūkam tajā ir noteiktas divas galvenās prioritātes (kopienu izlīgums un ieguldījums mierā) un četri galvenie mērķi periodam no 2014. līdz 2020. gadam:

  • kopīgi izglītības projekti;
  • palīdzība bērniem un jauniešiem;
  • kopīgas telpas un pakalpojumu veidošana;
  • pozitīvu attiecību veidošana vietējā līmenī.

Finansējums

Laikā no 1995. līdz 2013. gadam ir bijušas trīs programmas PEACE, kurām atvēlēti līdzekļi EUR 1,3 miljardu apmērā. Programmas PEACE I (1995–1999) un PEACE II (2000–2006) saņēma finansējumu no visiem struktūrfondiem, turpretim programma PEACE III (2007–2013) tika finansēta tikai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

PEACE IV kopējais finansējums periodam no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 270 miljoni. ERAF ieguldījums šai programmā ir apmēram EUR 229 miljoni (85 %), bet aptuveni EUR 40 miljoni (15 %) nāks no citiem finansējuma avotiem (ar ES nesaistīti finansējuma avoti, kas var ietvert valsts, reģionālu vai valdības piešķirtu finansējumu). 94 % no programmas PEACE IV līdzekļiem tiks izmantoti sociālās integrācijas atbalstam, cīņai pret nabadzību un darbaspēka mobilitātei. Pārējais finansējums tiks atvelēts tehniskajai palīdzībai.

Atbilstība prasībām un pārvaldība

Teritorija, kas atbilst prasībām, lai to iekļautu programmā PEACE, aptver Ziemeļīriju un Īrijas pierobežas teritorijas (pierobežas teritorijās ietilpst Lautas, Monahanas, Kevanas, Lītrimas, Slaigo un Donegolas grāfistes).

Vispārējo programmas vadību un izpildi veic Īpašā ES programmu struktūrvienība (SEUPB), bet finansējumu pārvalda vietējās partnerības un nevalstiskās organizācijas.

Turklāt 2007. gadā Komisija izveidoja darba grupu Ziemeļīrijas jautājumā (NITF), kas darbojas reģionālās politikas komisārā vadībā un ciešā sadarbībā ar Ziemeļīrijas iestādēm. NITF darbības mērķis ir uzlabot konkurētspēju un panākt stabilu nodarbinātību un tā aptver vairākas politikas jomas, piemēram, lauksaimniecību, konkurences politiku, izglītību, kultūru utt. NITF arī cenšas sniegt ieguldījumu PEACE programmas projektu vispārējā veiksmē.

Sasniegumi

PEACE ir sniegusi iespējas līdzdarboties un veidot dialogu, kā arī ļāvusi tuvināt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanai un uzņemties atbildību par kopienu attīstību (augšupēja pieeja). No programmas līdzekļiem ir finansēti ļoti dažādi projekti, tostarp projekti upuru un izdzīvojušo personu atbalstam, jauniešiem, MVU, infrastruktūras un pilsētvides atjaunošanas projekti, kā arī projekti imigrantu un tādas vienotas sabiedrības atbalstam, kurai raksturīga etniskā daudzveidība.

Svarīgi, ka tagad šo programmu uzskata par piemēru miera veidošanas politikai, kam vajadzētu sekot citiem reģioniem Eiropā un ārpus tās.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments vienmēr ir atbalstījis ES finansiālo ieguldījumu PEACE un IFI programmās. 2010. gada 15. jūnija normatīvajā rezolūcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.–2010. gads)[1] Parlaments uzsvēra, ka IFI būtu jāpapildina struktūrfondu finansētās darbības un jo īpaši programmas PEACE III darbības Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas teritorijās. Parlaments oficiāli aicina Komisiju nodrošināt šādu koordināciju.

Parlaments kā viens no likumdevējiem attiecībā uz kohēzijas paketi (šajā sakarā jāpiemin Kopīgo noteikumu regula un Regula par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”) stingri atbalstīja PEACE programmas turpināšanu periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt 2014. gada 13. novembra rezolūcijā Parlaments uzsvēra programmas PEACE nozīmi progresa panākšanā, ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā un kopienu izlīguma panākšanā.

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās referenduma Eiropas Parlaments savā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijā pauda bažas par Apvienotās Karalistes izstāšanās sekām un uzsvēra nepieciešamību sargāt starp Ziemeļīriju un Īriju panākto mieru. Sagaidāms arī, ka Ziemeļīrijas PEACE programma būs jautājums, par kuru tiks debatēts gaidāmajās sarunās starp Apvienotās Karalistes valdību un Eiropas Savienību.

Citi informācijas avoti

“Northern Ireland in Europe” (“Ziemeļīrija Eiropā”), Eiropas Komisijas darba grupas Ziemeļīrijas jautājumā 2007.–2014. gada ziņojums, Eiropas Komisija, 2014. g.

“Special EU Programmes Body: Annual Report and Accounts for the year ended 31 December 2014” (“Īpašā ES programmu struktūrvienība. Gada ziņojums un pārskati par gadu, kas beidzās 2014. gada 31. decembrī”), SEUPB, 2015.

[1]OV C 236 E, 12.8.2011., 173. lpp.

Filipa Azevedo / Diána Haase

04/2017