Par komitejām

Image of a committee meeting taking place in the European Parliament. People in a meeting room.

Deputātu darbs notiek 20 specializētās pastāvīgās komitejās.

Šīs komitejas izvērtē tiesību aktu priekšlikumus, pieņemot ziņojumus, iesniedz grozījumus izskatīšanai plenārsēdē un apstiprina sarunu grupu, kas vadīs sarunas ar Padomi par EStiesību aktiem. Komitejas pieņem arī patstāvīgos ziņojumus, organizē ekspertu uzklausīšanas un uzrauga citu ES struktūru un iestāžu darbību.


Katrā komitejā ir 25 līdz 73 pilntiesīgs loceklis un tikpat daudz aizstājēju.

Katra komiteja no sava pilntiesīgo locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un ne vairāk kā četrus priekšsēdētāja vietniekus, kas visi kopā veido komitejas prezidiju, kura pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Komiteju politiskais sastāvs atspoguļojas Parlamenta sasaukumā.

Parlaments var veidot arī apakškomitejas un īpašas pagaidu komitejas, lai risinātu specifiskus jautājumus, un tam ir pilnvaras izveidot izmeklēšanas komitejas, lai izmeklētu iespējamus pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas pieļautas, īstenojot ES tiesību aktus.

Samierināšanas procedūras piemērošanas gadījumā tiek izveidota īpaša Samierināšanas komiteja.

Parasti Parlamenta komiteju sanāksmes notiek Briselē, un komitejām palīdz sekretariāts. Komiteju debates ir atklātas, un parasti tās tiek straumētas tīmeklī.

Komiteju priekšsēdētāji komiteju darbu koordinē Komiteju priekšsēdētāju konferencē.

Īpašās komitejas

Parlaments jebkurā laikā var izveidot pagaidu komitejas, lai risinātu specifiskus jautājumus. Šīs īpašās komitejas izveido uz 12 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt.

Izmeklēšanas komitejas

Parlaments var izveidot izmeklēšanas komitejas, lai izmeklētu Savienības tiesību aktu pārkāpumus vai gadījumus, kad, piemērojot Savienības tiesību aktus, iespējams, ir pieļauta administratīva kļūme.

Šo komiteju pilnvaras ir noteiktas Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumos.

Komiteju priekšsēdētāju konference

Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo un īpašo komiteju priekšsēdētāji. Tās locekļi ievēlē priekšsēdētāju, kura pilnvaru termiņš ir divarpus gadi.

Komiteju priekšsēdētāju konference ir politiska struktūrvienība, kas koordinē komiteju darbu un nodrošina raitu sadarbību starp komitejām. Komiteju priekšsēdētāju konferences locekļi iesniedz tai ieteikumus par komiteju darbu un sesijas darba kārtību.

Samierināšanas komiteja

Samierināšana ir trešais un pēdējais posms parastajā likumdošanas procedūrā (ko dēvē arī par koplēmuma procedūru). Samierināšanas procedūru sāk tad, ja Padome nepieņem visus Parlamenta otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus.

Samierināšanas komiteju veido divas delegācijas — Padomes delegācija, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts (ministri vai viņu pārstāvji), un Parlamenta delegācija, kurā ir tikpat daudz deputātu. Samierināšanas komitejas uzdevums ir izstrādāt kopīgu tekstaprojektu, kas pēc tam jāapstiprina gan Padomei, gan Parlamentam.