Par delegācijām

Eiropas Parlamenta delegācijas uztur attiecības un veic informācijas apmaiņu ar dažādajiem trešo valstu parlamentiem. Ar delegāciju palīdzību Eiropas Parlaments sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības pārstāvībā ārzemēs un tās dibināšanas pamatā esošo vērtību, proti, brīvības un demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma, veicināšanā trešās valstīs.

Pašlaik darbojas 41 delegācija. Deputātu skaits delegācijās dalībai parlamentārajās asamblejās ir no 12 līdz vairāk nekā 70.

Ir vairāku veidu delegācijas:

  • Apvienotās parlamentārās komitejas
  • Parlamentārās sadarbības komitejas
  • Pārējās parlamentu sadarbības delegācijas
  • Delegācijas daudzpusējās parlamentārajās asamblejās

Delegāciju priekšsēdētāji savu darbu koordinē Delegāciju priekšsēdētāju konferencē.

Parlamentu pārstāvju tikšanās notiek reizi vai divas reizes gadā pārmaiņus vienā no Eiropas Parlamenta darba vietām un vietā, ko nosaka tā sadarbības partneris — attiecīgās trešās valsts parlaments.

Apvienotās parlamentārās komitejas

Apvienotās parlamentārās komitejas izveido ar Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentiem vai ar to valstu parlamentiem, ar kurām ir uzsāktas pievienošanās sarunas.

Kopīgajās sanāksmēs abu delegāciju (Eiropas Parlamenta delegācijas un trešo valstu parlamentu delegācijas) locekļi viens otru informē par savām prioritātēm un asociācijas nolīgumu īstenošanu. Apvienotās parlamentārās komitejas var sniegt ieteikumus attiecīgās ES kandidātvalsts parlamentam, kā arī Eiropas Parlamentam. Tās seko līdzi pievienošanās procesam.

Apvienoto parlamentāro komiteju kompetenci nosaka Parlaments un ar trešām valstīm noslēgtie nolīgumi.

Minētajos nolīgumos precizē šo komiteju darbības noteikumus. Tie balstās uz Parlamenta delegācijas un tā partnerparlamenta delegācijas paritāti.

Apvienotās parlamentārās komitejas parasti tiekas vienu vai divas reizes gadā.

Parlamentāras sadarbības komitejas

Parlamentārās sadarbības komitejas izveido saskaņā ar sadarbības nolīgumu, ko parakstījusi Eiropas Savienība (ES) un attiecīgā trešā valsts.

Parlamentārās sadarbības komitejas sadarbojas ar tām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un ar valstīm, kas ar ES ir parakstījušas stratēģiskās partnerības nolīgumu.

Komiteju locekļu skaits katrā komitejā ir atšķirīgs. Komiteju veido vienāds skaits Eiropas Parlamenta un attiecīgās trešās valsts parlamenta deputātu.

Pārējās parlamentu sadarbības delegācijas

Pārējo parlamentu sadarbības delegāciju uzdevums ir uzturēt un veicināt attiecības ar to valstu parlamentiem, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai kandidātvalstis.

Tās strādā, sadarbojoties ar Ārlietu, Attīstības un Starptautiskās tirdzniecības komitejām.

Šo delegāciju locekļu skaitu nosaka Parlaments, pamatojoties uz Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu.

Viņus ievēlē uz visu Parlamenta sasaukuma laiku.

Ārlietu komiteja nodrošina tās kompetences jomā strādājošo apvienoto parlamentāro komiteju, parlamentārās sadarbības komiteju, kā arī parlamentu sadarbības delegāciju, ad hoc delegāciju un vēlēšanu novērošanas misiju darba koordināciju.

Delegācijas daudzpusējās parlamentārajās asamblejās

Pavisam ir piecas apvienotās parlamentārās asamblejas

  • Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Savienības (ĀKK un ES) Apvienotā parlamentārā asambleja;
  • Savienības Vidusjūrai Parlamentārā asambleja;
  • Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja (EUROLAT);
  • parlamentārā asambleja EURONEST.
  • Delegācija attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju
Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Savienības (ĀKK un ES) Apvienotā parlamentārā asambleja

Šīs daudzpusējās asamblejas, kurā kopā sanāk dažādu valstu pārstāvji, mērķis ir izveidot parlamentāru forumu ES un ĀKK valstu sadarbībai.

Šī partnerība balstās uz Kotonū nolīgumu (ĀKK un ES valstu partnerattiecību nolīgumu).

Šīs asamblejas mērķi ir šādi:

  • izveidot ciešu sadarbību starp ĀKK un ES valstīm;
  • uzlabot dzīves un ekonomiskās attīstības līmeni ĀKK valstīs;
  • veicināt cilvēktiesības un demokrātiju.

Savienības Vidusjūrai Parlamentārā asambleja

Savienības Vidusjūrai Parlamentārā asambleja sastāv no 120 deputātiem, kas pārstāv Eiropas valstis, un tikpat deputātiem, kas pārstāv 10 partnervalstis no Vidusjūras reģiona. Šīs asamblejas uzdevums ir ierosināt kopīgu interešu, politiska, ekonomiska vai kultūras rakstura jautājumus un apspriest Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības pastiprināšanas līdzekļus.

Tai ir konsultatīva loma visos jautājumos, kas attiecas uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību.


Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja (EUROLAT)

Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja sastāv no 120 locekļiem.

Kā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu bireģionālās stratēģiskās partnerības parlamentāra institūcija EUROLAT asambleja ir debašu, kontroles un parlamentāras uzraudzības forums, kas aptver trīs lielas darbības jomas:

  • jautājumi, kas saistīti ar demokrātiju, ārpolitiku, labu pārvaldību, integrāciju, mieru un cilvēktiesībām;
  • ekonomikas, finanšu un tirdzniecības jautājumi;
  • sociālās lietas, cilvēkresursu apmaiņa, vide, izglītība un kultūra.

To pārvalda saskaņā ar paritātes noteikumiem.


Parlamentārā asambleja EURONEST

Eiropas Parlamenta delegācija Parlamentārajā asamblejā EURONEST tika izveidota septītā sasaukuma sākumā (2009. gada septembra beigās). Šī asambleja pārstāv Austrumu partnerības parlamentāro dimensiju. Šīs Eiropas Savienības sāktās politikas mērķis ir nodibināt ciešākas attiecības ar austrumu kaimiņvalstīm un atbalstīt to centienus politisko, ekonomikas un sociālo reformu jomā. Tā it īpaši izpaužas kā jauni asociācijas nolīgumi, brīvās tirdzniecības zonu izveide, kā arī finanšu līdzekļu piešķiršana.

EURONEST veido 60 Eiropas Parlamenta deputāti un 10 parlamenta deputāti no katras austrumu partnervalsts: Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldāvijas un Ukrainas.

Politisku apsvērumu dēļ Baltkrievijas dalība partnerībā uz laiku ir pārtraukta. Parlamentārieši ir ieinteresēti uzņemt savus baltkrievu kolēģus, tiklīdz to atļaus politiskie apstākļi, proti, pēc brīvu un demokrātisku vēlēšanu sarīkošanas.

EURONEST ir institūcija, kuras uzdevums ir daudzpusējs parlamentārs dialogs daudzās kopīgu interešu jomās, piemēram, stabilitātes, demokrātijas, likumdošanas procesa un tiesību aktu tuvināšanas, tirdzniecības, enerģētikas, iedzīvotāju savstarpējo kontaktu u.c. jomās.


Delegācija attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju

NATO Parlamentārā asambleja ir parlamentāra organizācija, kas sastāv no NATO dalībvalstu likumdevēju iestāžu pārstāvjiem un 13 asociētajiem locekļiem, no kuriem viens ir Eiropas Parlaments.

Asamblejas galvenais mērķis ir palielināt parlamentu informētību un sekmēt Alianses parlamentu deputātu savstarpēju saprašanos attiecībā uz galvenajām drošības problēmām, kas jārisina transatlantiskās savienības partneriem un ar NATO politikas palīdzību.

Ik gadu asambleja rīko apmērām četrdesmit dažādu pasākumu. Galvenās asamblejas sanāksmes ir pavasara sesija un gada sesija. Katrā no iepriekšminētajām 2 sesijām var piedalīties līdz desmit locekļi no Delegācijas attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju.


Delegāciju priekšsēdētāju konference

Delegāciju priekšsēdētāju konference kā politiska Eiropas Parlamenta struktūrvienība regulāri pārbauda visu ar parlamentu sadarbības delegācijām un jaukto parlamentāro komiteju delegācijām saistīto lietu sekmīgu norisi.

Delegāciju priekšsēdētāju konference un tās sastāvs

Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu parlamentu sadarbības pastāvīgo delegāciju priekšsēdētāji. Tā ievēl savu priekšsēdētāju.

Delegāciju priekšsēdētāju konference un tās pienākumi

Delegāciju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par delegāciju darbu.
Delegāciju priekšsēdētāju konference sagatavo gada kalendārā plāna projektu, parlamentu sadarbības tikšanās un jaukto Parlamenta komiteju sanāksmes.
Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt noteiktus uzdevumus Delegāciju priekšsēdētāju konferencei.