Īsumā

Kas ir delegācijas?

Eiropas Parlamenta delegācijas ir oficiālas Eiropas Parlamenta deputātu grupas, kas veido attiecības ar ārpussavienības parlamentiem, reģioniem vai organizācijām.

Regulāri tiekoties Briselē un Strasbūrā, delegāciju locekļi apspriež situāciju partnervalstīs un saiknes starp partneriem un ES. Delegācijas uzaicina ekspertus, kas strādā ārpus Eiropas Parlamenta -- piemēram, vēstniecībās, augstskolās vai ES diplomātiskajā dienestā --, lai viņi uzrunātu EP deputātus un piedalītos viedokļu apmaiņā.

Delegācijas bieži uzaicina personas, kuru viedokļi citādi netiktu uzklausīti: politiskās opozīcijas locekļus vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Viņu sniegtā informācija paplašina EP deputātu izpratni, turklāt tas tiek panākts ar īsām sanāksmēm, kas bieži vien nepārsniedz vienu stundu.

Delegācijas arī rīko starpparlamentārās sanāksmes, kurās tām ir iespēja tieši apspriest jautājumus ar ievēlētajiem pārstāvjiem no sadarbības valstīm.

Šīs sanāksmes notiek divreiz gada un ilgst vairākas stundas vai pat dienas. Tās pamīšus notiek vairākās vietās: ir sanāksmes, uz kurām EP deputāti ierodas sadarbības parlamentā attiecīgajā ārpussavienības valstī; un ir sanāksmes, uz kurām EP deputāti sadarbības partnerus uzaicina ierasties Eiropas Parlamentā.

Ja EP deputāti uz šīm sanāksmēm dodas uz ārpussavienības valstīm, viņi cenšas tikties arī ar cilvēkiem, kas nav saistīti ar parlamentu, un apmeklē ES finansētu projektu vietas.

Pastāvīgās delegācijas

Eiropas Parlamentā pašlaik ir 44 pastāvīgās delegācijas. To skaits var mainīties nākamā sasaukuma laikā, kas sākas 2019. gadā. Parlaments arī varētu nolemt izveidot ad hoc delegācijas, lai attiecīgi pievērstos kādai konkrētai jomai.

Īsi pēc iepriekšējām vēlēšanām Parlaments pieņēma rezolūciju par starpparlamentāro delegāciju skaitlisko sastāvu. Minētajā rezolūcijā ir uzskaitītas delegācijas, kas darbojas šajā sasaukumā, un norādīts, cik EP deputātu ir katrā delegācijā.

Delegāciju sadarbības valstu skaits un skaitliskais sastāvs katrā konkrētajā sasaukumā var būt visai atšķirīgs. Piemēram, iepriekšējā sasaukumā (2009-2014) viena delegācija strādāja ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni un Kosovu. Kopš 2009. gada vidus ar šīm valstīm strādā četras atsevišķas delegācijas.

Sastāvs

Lielākās delegācijas parasti ir tās, kas piedalās parlamentārajās asamblejās, kurās tiekas vairāki parlamenti.

Piemēram, Eiropas Parlamenta delegācijas forumā, kas notiek divreiz gadā un pulcē visus Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas parlamentus, piedalās 78 EP deputāti. Kad šie EP deputāti dodas uz asambleju, viņi tiekas ar 78 parlamentāriešiem -- ar vienu pārstāvi no katras valsts, kas ietilpst ĀKK valstu grupā un apvieno 78 valstis.

Taču šādas lielas delegācijas ir izņēmums, jo parasti Parlamenta delegācijās ir 15 vai pat mazāk locekļu. Mazākajās delegācijās ir tikai 8 locekļi.

Neatkarīgi no lieluma visām delegācijām ir vienāda struktūra: tām ir priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki, kurus ievēlē delegācija. Visus delegācijas locekļus izvirza Parlamenta politiskās grupas, un kopējais delegācijas sastāvs atspoguļo vispārējo Parlamenta politisko līdzsvaru.

Ikviens EP deputāts ir kādas delegācijas loceklis. Daži deputāti piedalās vairāku delegāciju darbā.

Noteikumi

Delegācijām ir jāievēro stingri noteikumi, kas izklāstīti oficiālā dokumentā "Īstenošanas noteikumi, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības".

Tajā ir noteikts delegāciju vispārējais mērķis: "[...] uzturēt un attīstīt sakarus ar to valstu parlamentiem, kuras tradicionāli ir Eiropas Savienības partneri, un [...] sniegt ieguldījumu to vērtību sekmēšanā [...], kuras ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā [...]."

Noteikumos ir arī izklāstīts, kā Parlamenta delegācijām būtu jāsadarbojas ar Parlamenta komitejām un kā delegāciju darbā būtu jāievēro Parlamenta nostājas un standarti.

Lai izmaksas būtu pēc iespējas zemākas, tiek stingri kontrolēts, cik delegācijas locekļu dodas braucienos ārpus ES, un par visiem braucieniem ir jāsaņem iepriekšēja atļauja.

Delegācijas apraksts un kompetence 

Delegācijasuztur un attīsta Parlamenta starptautiskos sakarus un veicina EiropasSavienības lomas nostiprināšanos un redzamību pasaulē.

Tādēļdelegāciju darbības mērķis ir, no vienas puses, uzturēt un attīstīt sakarus arto valstu parlamentiem, kuras tradicionāli ir Eiropas Savienības partneri, un,no otras puses, sniegt ieguldījumu to vērtību sekmēšanā trešās valstīs, kas irEiropas Savienības dibināšanas pamatā, t. i., brīvības, demokrātijas,cilvēktiesību ievērošanas un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principi (ESlīguma 6. pants).

Parlamentastarptautiskos sakarus reglamentē starptautisko publisko tiesību principi.

Parlamentastarptautisko sakaru mērķis ir pēc iespējas un vajadzības gadījumā veicinātstarptautisko attiecību parlamentāro dimensiju.

(3. pants-- Delegāciju darbu regulējošie principi, ko Priekšsēdētāju konference pieņēma2015. gada 29. oktobrī)