Procedūra : 2014/2154(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0012/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0012/2015

Debates :

PV 10/02/2015 - 13
CRE 10/02/2015 - 13

Balsojumi :

PV 11/02/2015 - 9.21
CRE 11/02/2015 - 9.21
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0035

ZIŅOJUMS     
PDF 190kWORD 116k
27.1.2015
PE 539.818v02-00 A8-0012/2015

par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību

(2014/2154(INI))

Attīstības komiteja

Referents: Charles Goerens

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību

(2014/2154(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Kotonū nolīgums)(1), pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā(2) un otro reizi grozīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā(3),

–       ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 13. jūnija normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā(4),

–       ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) Reglamentu, kas pieņemts 2003. gada 3. aprīlī(5) un pēdējo reizi grozīts Adisabebā (Etiopija) 2013. gada 27. novembrī(6),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.−2020. gadam(7),

–       ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. decembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā(8),

–       ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 12. marta rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam attiecībā uz finansējuma piešķiršanu ES sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, un aizjūras zemēm un teritorijām (11. Eiropas Attīstības fonds)(9),

–       ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa lēmumus par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un 2014. gada 3. aprīļa lēmumu par kontu slēgšanu saistībā ar 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildi, kā arī Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(10),

–       ņemot vērā rezolūcijas, ko APA 2013. gada 27. novembrī pieņēma par: tiesiskuma ievērošanu un objektīvas un neatkarīgas tiesu varas nozīmi; sadarbību dienvidu valstu starpā un trīspusējo sadarbību: iespējām un izaicinājumiem ĀKK valstīm; ganību lopkopības ietekmi uz sabiedrību un vidi ĀKK valstīs un drošību Āfrikas Lielo ezeru reģionā,

–       ņemot vērā rezolūcijas, ko APA pieņēma 2013. gada 19. jūnijā par: militāro apvērsumu atkārtoti radītajiem draudiem demokrātijai un politiskajai stabilitātei ĀKK valstīs un starptautiskās kopienas lomu; ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem — turpmākajiem pasākumiem; cilvēkresursiem veselības aprūpei ĀKK valstīs; stāvokli Gvinejas Republikā; stāvokli Centrālāfrikas Republikā,

–       ņemot vērā rezolūcijas, ko APA pieņēma 2012. gada 29. novembrī par: politisko un humanitāro krīzi Somālijā: izaicinājumiem Eiropas Savienībai un ĀKK valstu grupai; uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītu uzņēmējdarbību un tās ietekmi uz attīstību ĀKK valstīs; energoresursu pieejamības nozīmi ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai,

–       ņemot vērā rezolūcijas, ko APA pieņēma 2012. gada 30. maijā par: Lībijas konflikta politisko ietekmi uz tuvākajām ĀKK un ES valstīm; cenu nepastāvību, lauksaimniecības produktu pasaules tirgu darbību un to ietekmi uz nodrošinātību ar pārtiku ĀKK valstīs; ieguves rūpniecības ietekmi uz sabiedrību un vidi ĀKK valstīs,

–       ņemot vērā paziņojumu, ko APA pieņēma Rietumāfrikas valstu reģionālajā sanāksmē 2013. gada 19. jūlijā Abudžā (Nigērija)(11),

–       ņemot vērā paziņojumu, ko APA pieņēma Karību jūras valstu reģionālajā sanāksmē 2013. gada 16. februārī Santodomingo (Dominikānas Republika)(12),

–       ņemot vērā paziņojumu, ko APA pieņēma Klusā okeāna valstu reģionālajā sanāksmē 2012. gada 20. jūlijā Apijā (Samoa)(13),

–       ņemot vērā paziņojumu, ko APA pieņēma Dienvidāfrikas valstu reģionālajā sanāksmē 2012. gada 24. februārī Lusakā (Zambija)(14),

–       ņemot vērā 2013. gada 19. jūnijā pieņemto Rīcības kodeksu ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļiem, kuri piedalās vēlēšanu novērošanas misijās,

–       ņemot vērā ANO 2000. gada 18. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), ko starptautiskā sabiedrība kopīgi noteikusi kā uzdevumus nabadzības izskaušanai,

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” (COM(2011)0637),

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A8-0012/2015),

A.     tā kā ĀKK un ES APA ir unikāls statuss, tā ir vienīgā daudzpusējā parlamentārā asambleja, kas izveidota saskaņā ar starptautisku nolīgumu — Kotonū nolīgumu;

B.     tā kā APA ir izveidojusies par īstu parlamentāro asambleju, kas piedāvā atklātu un vaļsirdīgu diskusiju forumu par jautājumiem, kuri ir ļoti svarīgi attīstības sadarbībā, un dod ievērojamu ieguldījumu partnerībā, kurā ĀKK valstis un ES ir vienlīdzīgā statusā;

C.     tā kā Kotonū nolīgums starp ĀKK valstīm un ES ir vērsts uz mērķi samazināt un beigās izskaust nabadzību; tā kā sadarbībai vajadzētu arī veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, kas ir pamats mieram un drošībai un ĀKK valstu demokrātiskajai un politiskajai stabilitātei;

D.     tā kā 2013. gadā tika organizētas faktu vākšanas misijas uz Mali, lai labāk izprastu nestabilo situāciju valstī, uz Libēriju, lai veicinātu politisko dialogu, kā paredzēts Kotonū nolīguma 8. pantā, un uz Haiti, lai pārliecinātos, kā notiek valsts atjaunošana un kāda ir politiskā situācija;

E.     tā kā līdz ar Asamblejas pieņemto Rīcības kodeksu locekļiem, kuri piedalās vēlēšanu novērošanas misijās, radās jauns impulss, kas pastiprina pievienoto vērtību, piemēram, kopīgajām APA misijām Mali prezidenta un parlamenta vēlēšanās un Madagaskaras prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā;

F.     tā kā Kotonū Partnerattiecību nolīguma pārskatīšana 2010. gadā stiprināja APA lomu un tās reģionālo dimensiju;

G.     tā kā būtu jānodrošina APA pilnīga iesaistīšanās politiskajā dialogā, kas notiek saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu;

H.     tā kā būtu svarīgi veicināt regulāru neformālo dialogu, izmantojot dažādu kategoriju atbilstošu oficiālo un neoficiālo dalībnieku pamatīgu analīzi, ĀKK un ES forumos (APA, ĀKK un ES Padomē, ĀKK un ES privātajā sektorā un pilsoniskās sabiedrības dialogos) un citos forumos, kuriem nav tiešas ieinteresētības ĀKK un ES attiecībās;

I.      tā kā no 2003. līdz 2013. gadam gandrīz visas Eiropas sesijas pamatā notika Eiropas Savienības Padomes rotējošās prezidentūras valstīs; tā kā tagad rotējošās prezidentūras valstīm jāievēro saistības, kas šajā sakarā iekļautas Kotonū Partnerattiecību nolīgumā;

J.      tā kā BRICS valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) un citu jaunietekmes ekonomiku straujā izaugsme globālā līmenī un ĀKK valstīs un reģionos arvien vairāk ietekmē ĀKK valstu grupu un pašreizējās ĀKK un ES attiecības;

K.     tā kā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas regulē ceļošanu un ko pieņēmis Eiropas Parlamenta Prezidijs, reģistrētajiem deputātu palīgiem vairs nav iespējams palīdzēt deputātiem APA plenārsesiju laikā un tas būtiski ietekmē parlamentāro darbu,

1.      atzinīgi vērtē to, ka APA kā viena no Kotonū nolīguma kopīgajām institūcijām turpina nodrošināt pamatu atklātam, demokrātiskam un visaptverošam dialogam starp Eiropas Parlamenta un ĀKK valstu parlamentu deputātiem par minētā nolīguma īstenošanu, tostarp par to, kā tiek kontrolēta saskaņā ar EAF notiekošā attīstības sadarbība un EPN noslēgšana un īstenošana; atzinīgi vērtē APA spēju būt par forumu, kurā sarežģīti un strīdīgi jautājumi var tikt izskatīti godīgi un atklāti; tādēļ aicina izstrādāt jaunu nolīgumu, kas aizstātu Kotonū nolīgumu un iekļautu skaidru aizliegumu diskriminēt, pamatojoties uz seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti, ko daudzos gadījumos pieprasījis Eiropas Parlaments;

2.      uzsver vajadzību stiprināt politisko dialogu un šajā sakarā uzsver APA lomu Kotonū nolīguma 9. pantā izklāstīto principu veicināšanā un aizsardzībā, jo īpaši to principu, kas ir saistīti ar tiesiskumu un labu pārvaldību;

3.      uzsver pievienoto vērtību, ko rada APA sesiju rīkošana ES dalībvalstīs, kuras ir ES Padomes rotējošās prezidentvalstis, un uzskata, ka ir jāturpina piemērot šo rotācijas principu; pauž bažas par nelabvēlīgajiem apstākļiem, kas noveda pie tā, ka Īrijas prezidentūra nerīkoja 25. sesiju; tomēr atzinīgi vērtē Dānijas valdību par to, ka tā piekrita uzņemt ļoti veiksmīgo 23. sesiju Horsensā, kurā starp vietējiem iedzīvotājiem un ĀKK delegātiem izveidojās saites kultūras un izglītības jomā; pauž nožēlu par dažu ES dalībvalstu, kas ir bijušas vai būs ES Padomes rotējošās prezidentvalstis, neieinteresētību rīkot APA sesijas; aicina visas ES dalībvalstis, kas ir ES Padomes rotējošās prezidentvalstis, ciešāk iesaistīties APA sesiju sagatavošanā, organizēšanā un uzņemšanā;

4.      uzsver, cik svarīgas ir APA sanāksmes, tostarp pastāvīgo komiteju sanāksmes, bet pauž nožēlu par to, ka bieži vien ir bijusi nevienāda ES dalībvalstu un ĀKK valstu pārstāvība, un pauž bažas par EP deputātu kūtro līdzdalību, jo īpaši balsošanas sesijās; norāda, ka līdzdalība misijās bija līdzsvarotāka, piemēram, reģionālajās sanāksmēs, un cer, ka šie piemēri nākotnē tiks pārņemti APA sanāksmēs Briselē;

5.      atgādina par apņemšanos, ko pauda iepriekšējā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / augstā pārstāve, ka Asamblejas sesijās ES Padomei vajadzētu būt pārstāvētai ministru līmenī, un aicina tagadējo Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi ievērot šo apņemšanos;

6.      atgādina ĀKK un ES Padomes pienākumu sniegt Asamblejai gada ziņojumu par Kotonū nolīguma īstenošanu, kurā būtu jāiekļauj politiskie, sociālekonomiskie un vides ietekmes elementi, nevis tikai jāsniedz atskaite par notikušajām sanāksmēm;

7.      atgādina, ka saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 14. pantu apvienotās institūcijas cenšas nodrošināt koordināciju, saskaņotību un papildināmību, kā arī efektīvu un savstarpēju informācijas plūsmu; uzskata, ka, tā kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir uzaicināts uz Eiropadomes sanāksmēm, diviem APA līdzpriekšsēdētājiem būtu jādod iespēja piedalīties Apvienotās ĀKK un ES Ministru padomes sesijās; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi turpināt uzlabot esošo sadarbību un nodrošināt, ka APA tiek uzaicināta piedalīties nākamajā Apvienotajā padomē;

8.      uzsver ĀKK valstu parlamentu, vietējo iestāžu un nevalstisko dalībnieku izšķirošo nozīmi sagatavošanas posmos un valsts un reģionālās stratēģijas dokumentu uzraudzībā, kā arī Eiropas attīstības fonda (EAF) īstenošanā; aicina Komisiju un ĀKK valstu valdības garantēt to līdzdalību, laicīgi nodrošinot ĀKK valstu parlamentus ar visu pieejamo informāciju, un palīdzēt tiem īstenot demokrātisku kontroli, jo īpaši palielinot to kapacitāti;

9.      pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas parlamentārās kontroles darba grupu paveikto darbu, vērtējot un uzraugot programmdokumentus ĀKK valstīm un reģioniem 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros, un pieprasa izstrādāt APA locekļu informēšanas procedūru par šī procesa rezultātiem;

10.    atzinīgi vērtē to, ka APA Prezidijs ir paplašinājis savu darbības lauku un risina ne tikai administratīvus jautājumus, bet izmanto sanāksmes arī politiskām diskusijām, iekļaujot Briseles un Adisabebas sanāksmju darba kārtībā abas puses interesējošus būtiskus jautājumus, piemēram, par ĀKK un ES attiecībām pēc 2020. gada; aicina turpināt šo praksi;

11.    aicina APA Prezidiju izstrādāt stratēģiski pilnīgāku orientāciju attiecībā uz Asamblejas darba programmu un pastāvīgo komiteju ziņojumu izvēli, nodrošinot, ka ziņojumi ir cieši saistīti ar APA stratēģiskajiem mērķiem, un sniegt ieguldījumu jo īpaši sarunās par attīstības satvaru laikposmam pēc 2015. gada, kā arī ES un ĀKK attiecībām pēc 2020. gada;

12.    atkārtoti pauž visnopietnākās bažas par politiskās un humanitārās situācijas pasliktināšanos vairākās ĀKK valstīs un reģionos, tostarp šādu situāciju iekšējās un ārējās sekas dažādos līmeņos, un pauž solidaritāti ar skartajām iedzīvotāju grupām; aicina APA turpināt uzraudzīt situāciju ĀKK valstīs, kurās ir krīze, un pievērst lielāku uzmanību valstu nestabilitātes situācijām, un aicina ĀKK valstis un ES dalībvalstis koordinēti cīnīties pret Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā;

13.    atzinīgi vērtē arvien pieaugošo APA parlamentāro un līdz ar to arī politisko lomu, arvien aktīvāku tās locekļu darbību un labāku tās debašu kvalitāti, kas tai palīdz sniegt būtisku ieguldījumu ĀKK valstu un ES partnerattiecībās; aicina APA stiprināt cilvēktiesību dialogu saskaņā ar ANO Cilvēktiesību deklarāciju un Kotonū nolīgumu un šo dialogu vienmēr iekļaut darba kārtībā;

14.    uzstāj uz to, ka Eiropas Parlamentam jābūt politiskam pienākumam ņemt vērā ĀKK parlamentu viedokli par EPN sarunu iznākumu;

15.    vērš uzmanību uz to, ka notiek diskusija par ĀKK un ES attiecībām pēc 2020. gada un ĀKK valstu grupas nākotni, un uzsver, ka APA šajā procesā vajadzētu būt svarīgai lomai; šajā sakarībā uzsver vajadzību pēc visaptverošas un pastiprinātas apvienotas parlamentāras uzraudzības neatkarīgi no tā, kāds būs gala rezultāts; uzsver, ka jaunajā nolīgumā, kas aizstās Kotonū nolīgumu, būtu jāiekļauj un skaidri jāmin aizliegums diskriminēt, pamatojoties uz seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti, ko daudzos gadījumos pieprasījis Eiropas Parlaments;

16.    atkārtoti uzsver dziļās bažas par tādu tiesību aktu pieņemšanu un apspriešanu, kas dažās ĀKK valstīs noteiktu vēl stingrāku kriminālatbildību par homoseksualitāti; aicina APA šo tematu iekļaut tās debatēs; aicina stiprināt principu par negrozāmām cilvēktiesību klauzulām un sankcijām par šādu klauzulu neievērošanu, cita starpā attiecībā uz diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ, kā arī pret personām, kam konstatēts HIV/AIDS;

17.    uzskata, ka sarunās par laiku pēc Kotonū nolīguma darbības termiņa pamatīgi jāanalizē pašreizējā nolīguma gan neveiksmes, gan panākumi attiecībā uz ĀKK valstu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību; uzskata arī, ka turpmākai ĀKK un ES attīstības un ekonomiskajai sadarbībai, kā arī tirdzniecības un investīciju noteikumiem jānodrošina tas, ka nevienai ĀKK valstij neklājas sliktāk;

18.    aicina APA prezidiju iecelt divus pastāvīgos referentus par politikas saskaņotību attīstībai (PCD), kas cieši sadarbotos ar Eiropas Parlamenta PCD pastāvīgo referentu un izstrādātu pusgada ziņojumu par pārskatītā Kotonū nolīguma 12. panta īstenošanu;

19.    uzskata, ka vienlaikus ar APA sesijām attiecīgajās valstīs būtu jārīko tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ar nolūku veicināt plašāku redzējumu un gūt labumu no viņu pieredzes un darbībām, uzsverot paraugpraksi, lai ar šīm organizācijām veidotu ciešākas saites;

20.    uzstāj, ka EPN ar ĀKK valstīm jāatbilst attīstības mērķiem, kas atspoguļo gan valstu, gan reģionālās intereses un ĀKK valstu iedzīvotāju vajadzības, lai samazinātu nabadzību, sasniegtu TAM un nodrošinātu pamata cilvēktiesību ievērošanu, tostarp sociālekonomisko tiesību, piemēram, tiesību uz pārtiku vai tiesību uz pieeju galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ievērošanu;

21.    aicina ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju izstrādāt kopīgu pieeju, lai noteiktu turpmāko attīstības satvaru pēc 2015. gada; mudina APA locekļus iesaistīties sarunās par jaunajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

22.    atzinīgi vērtē to, ka 2012. un 2013. gadā ir notikušas veiksmīgas Kotonū nolīgumā un APA Reglamentā paredzētās reģionālās sanāksmes; atzīst, ka šīs sanāksmes veicina patiesu viedokļu apmaiņu par reģionāliem jautājumiem, tostarp par konfliktu novēršanu un atrisināšanu, reģionālo integrāciju un sadarbību, un sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, kas būtu saderīgi ar PTO noteikumiem; atzinīgi vērtē Nigērijā, Dominikānas Republikā, Samoa un Zambijā notikušo veiksmīgo sanāksmju organizatoru darbu;

23.    uzsver nozīmi, kāda ir APA sesiju laikā rīkotiem semināriem, kas papildina plenārsēdes debates; aicina Prezidiju, kas ir atbildīgs par to turpmāko pasākumu uzraudzību, kuri veikti saistībā ar Asamblejas rezolūcijām un lēmumiem, palielināt savu lomu un kopā ar attiecīgās pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju un ziņotāju veikt turpmāko pasākumu pārraudzību;

24.    atzinīgi vērtē Eiropas Parlamentu pārstāvošā APA līdzpriekšsēdētāja dalību ES attīstības ministru neoficiālās sanāksmēs ĀKK valstu un valdību vadītāju 7. samitā;

25.    aicina Komisiju turpināt sniegt rakstiskas atbildes pirms to jautājumu iesniegšanas, uz kuriem jāatbild mutiski un kuri iesniegti Asamblejas sesijā;

26.    aicina tās valstis, kas vēl nav ratificējušas pārskatīto Kotonū nolīgumu, to izdarīt;

27.    atzinīgi vērtē komisāra A. Piebalga enerģisko piedalīšanos un viņa augstas kvalitātes devumu Asamblejas darbā;

28.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ĀKK Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, APA Prezidijam un Dānijas, Surinamas, Īrijas un Etiopijas valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)

OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.

(3)

OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0273.

(5)

OV C 231, 26.9.2003., 68. lpp.

(6)

OV C 64, 4.3.2014.

(7)

OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.

(8)

OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0076.

(10)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0290.

(11)

APP 101.509.

(12)

APP 101.351.

(13)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2012_samoa/pdf/apia_communique_fin_en.pdf

(14)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2012_lusaka/pdf/lusaka_communique_final_en.pdf


PASKAIDROJUMS

Saskaņā ar Kotonū nolīguma noteikumiem Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) sanāksmes notika četras reizes, proti, 2012. un 2013. gadā.

Asamblejas 23. sesija notika Dānijā no 28. līdz 30. maijam un 24. sesija notika Paramaribo (Surinama) no 2012. gada 27. līdz 29. novembrim. Asamblejas 25. sesija notika Briselē no 17. līdz 19. jūnijam, un 26. sesija notika Adisabebā (Etiopija) no 2013. gada 25. līdz 27. novembrim.

Asambleju uzrunāja par attīstību atbildīgais komisārs Andris Piebalgs, un tika noturēts parastais jautājumu laiks starp Asamblejas locekļiem un komisāru. Sesijās piedalījās turpmākie ĀKK Padomes un ES Padomes priekšsēdētāji.

2012. gada sesijās tika pieņemtas deviņas rezolūcijas un viena deklarācija. 2013. gada sesijās tika pieņemtas deviņas rezolūcijas. Reģionālās sanāksmes 2012. gadā notika Lusakā (Zambija) un Apijā (Samoa). Reģionālās sanāksmes 2013. gadā notika Santodomingo (Dominikānas Republika) un Abudžā (Nigērija).

23. sesija Horsensā (Dānija)

ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja 23. sesijā pieņēma trīs rezolūcijas, ko bija sagatavojušas pastāvīgās komitejas:

 Lībijas konflikta politiskā ietekme uz ĀKK un ES kaimiņvalstīm;

 Cenu nepastāvība, lauksaimniecības produktu pasaules tirgu darbība un to ietekme uz nodrošinātību ar pārtiku ĀKK valstīs;

 Kalnrūpniecības ietekme uz sabiedrību un vidi ĀKK valstīs,

kā arī steidzamu rezolūciju par situāciju Nigērijā saistībā ar drošību.

Asambleja arī pieņēma Deklarāciju par Eiropas zivsaimniecības politikas reformu un tās ietekmi uz ĀKK valstīm.

Līdzpriekšsēdētāji pieņēma trīs deklarācijas: Stāvoklis Mali; Politiskā situācija Madagaskarā; Stāvoklis Sudānā un Dienvidsudānā.

24. sesija Paramaribo (Surinama)

ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja 24. sesijā pieņēma trīs rezolūcijas, ko bija sagatavojušas pastāvīgās komitejas:

 Reakcija uz politisko un humanitāro krīzi Somālijā: izaicinājumi Eiropas Savienībai un ĀKK valstu grupai;

 Uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstīta uzņēmējdarbība un tās ietekme uz attīstību ĀKK valstīs;

 Energoresursu pieejamības nozīme ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana;

kā arī divas steidzamas rezolūcijas:

 Situācija Mali; un

 Nestabilitātes un nedrošības stāvoklis Āfrikas Lielo ezeru reģionā un it īpaši Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos.

Līdzpriekšsēdētāji pieņēma četras deklarācijas: Stāvoklis Mali un Kongo Demokrātiskajā Republikā; Tūkstošgades attīstības mērķi; Pēc Kotonū Partnerattiecību nolīguma; Āfrikas ziloņu malumedniecība.

25. sesija Briselē (Beļģija)

Apvienotās parlamentārās asamblejas 25. sesija notika Briselē (Beļģija), jo Īrija, kura rotācijas kārtībā pildīja prezidentvalsts pienākumus ES Padomē, noraidīja iespēju to organizēt Īrijā, neskatoties uz ĀKK un ES asamblejas locekļu uzstājību, līdz ar to pārkāpjot senu tradīciju un Kotonū nolīguma un APA Reglamenta garu.

Asambleja pieņēma trīs rezolūcijas, ko bija sagatavojušas pastāvīgās komitejas:

 Militāro apvērsumu atkārtoti radītie draudi demokrātijai un politiskajai stabilitātei ĀKK valstīs un starptautiskās kopienas loma;

 Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi — turpmākie pasākumi; un

 Cilvēkresursi veselības aprūpei ĀKK valstīs;

kā arī divas steidzamas rezolūcijas par stāvokli Gvinejas Republikā un Centrālāfrikas Republikā, grozījumus APA Reglamentā un Rīcības kodeksā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļiem, kuri piedalās vēlēšanu novērošanas misijās.

Līdzpriekšsēdētāji nāca klajā ar divām deklarācijām par Eritreju un Madagaskaru.

26. sesija Adisabebā (Etiopija)

Apvienotās parlamentārās asamblejas 26. sesija notika Adisabebā (Etiopijā).

Asambleja pieņēma trīs rezolūcijas, ko bija sagatavojušas pastāvīgās komitejas:

 Tiesiskuma ievērošana un objektīvas un neatkarīgas tiesu varas nozīme;

 Sadarbība dienvidu valstu starpā un trīspusējā sadarbība: iespējas un izaicinājumi ĀKK valstīm; un

 Ganību lopkopības ietekme uz sabiedrību un vidi ĀKK valstīs;

kā arī steidzamu rezolūciju par drošību Āfrikas Lielo ezeru reģionā.

Līdzpriekšsēdētāji nāca klajā ar četrām deklarācijām par neseno traģēdiju pie Lampedūzas, krīzi Centrālāfrikas Republikā, Madagaskaras Republiku un devīto PTO Ministru konferenci.

Pastāvīgās komitejas: Politisko lietu komiteja, Ekonomikas attīstības, finanšu un tirdzniecības komiteja un Sociālo lietu un vides komiteja

Trīs pastāvīgo komiteju sanāksmes notika četras reizes 2012. un 2013. gadā: saistībā ar četrām sesijām (Horsensā, Paramaribo, Briselē un Adisabebā) un divas reizes gadā (Briselē) starpsesiju laikā. Pastāvīgo komiteju galvenais uzdevums ir sagatavot ziņojumus par savstarpēji interesējošiem jautājumiem, politisko, ekonomisko un sociālo attīstību, kuru rezultātā top plenārsesijās pieņemtās rezolūcijas (ne vairāk kā seši ziņojumi gadā).

Ekonomikas attīstības, finanšu un tirdzniecības komitejas svarīgs uzdevums ir arī sniegt deputātiem iespēju uzraudzīt, kā tiek izmantots ĀKK un ES attiecībām svarīgs instruments — attīstības sadarbība saistībā ar Eiropas Attīstības fondu (EAF), kas palīdz novērst demokrātijas deficītu, jo agrāk parlamentārā kontrole pār EAF ĀKK valstīs bija īpaši vāja.

Turklāt komitejas pārrauga, kā Eiropas Komisija īsteno rezolūcijas, kā rezultātā tiek nodrošināta parlamentārā kontrole un padziļināts dialogs par veiktajiem pasākumiem.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta deputātu ļoti vājo piedalīšanos, ĀKK deputāti aicināja pārskatīt komitejas sanāksmju laikus, lai tajās reizēs, kad tās notiek Briselē, tās nebūtu vienā laikā ar citiem Eiropas Parlamenta pasākumiem. Starpsesiju sanāksmes tika pārceltas no trešdienas un ceturtdienas uz ceturtdienu un piektdienu, kas nedaudz atviegloja darbu mutiskās tulkošanas dienestiem, bet neuzlaboja EP deputātu dalību.

Faktu vākšanas misijas

ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Prezidijs 2012. gada martā rīkoja faktu vākšanas misiju Eiropas Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā Isprā (Itālija) un 2012. gada jūlijā apmeklēja Fidži, lai novērtētu panākumus, ko iestādes guvušas valsts konstitucionālās kārtības un parlamentārās demokrātijas atjaunošanā.

APA Prezidijs 2013. gadā sarīkoja trīs faktu vākšanas misijas.

Misija Mali sniedza ieskatu nestabilajā politiskajā situācijā un novērtējumu par Mali iestāžu gatavību rīkot vēlēšanas.

Misija Libērijā palīdzēja veidot politisko dialogu parlamentu līmenī, kā paredzēts Kotonū nolīguma 8. pantā un kā ieteica AP/PV C. Ashton. Diskusijās ar iestādēm, Parlamenta deputātiem, kā arī pilsonisko sabiedrību un starptautiskām organizācijām tika risināti jautājumi par labu pārvaldību, tostarp budžeta atbalsta parlamentāro kontroli un likumdošanas organizāciju.

Misija Haiti bija turpinājums 2010. gada misijai, kuras mērķis bija pārbaudīt atjaunošanas gaitu un politisko attīstību valstī, kas nonākusi politiskā strupceļā.

Vēlēšanu novērošanas misijas

APA Prezidijs arī organizēja divas vēlēšanu novērošanas misijas, vienu uz prezidenta vēlēšanām Mali 2013. gada jūlijā un otru uz Parlamenta vēlēšanām un prezidenta vēlēšanu otro kārtu Madagaskarā 2013. gada decembrī.

Asambleja 2013. gada 19. jūnijā pieņēma Rīcības kodeksu ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļiem, kuri piedalās vēlēšanu novērošanas misijās.

Turpmākās norises

Ar sava darba kvalitāti, Asamblejai ir izdevies izveidoties par vienu no galvenajiem dalībniekiem ĀKK un ES attiecībās un sadarbībā. Tā ir aktīvi turpinājusi uzraudzīt politiskās, ekonomiskās un sociālās norises ĀKK valstīs, lai labāk sasniegtu attīstības mērķus un ievērotu visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp sociālās pamattiesības, demokrātiju, kas pamatojas uz tiesiskumu un pārredzamu un atbildīgu pārvaldību, kura ir ilgtspējīgas attīstības neatņemama sastāvdaļa.

Asamblejai ir bijusi un joprojām ir viena no galvenajām lomām sarunu un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) īstenošanas uzraudzībā, kas nodrošina, ka sarunu rezultātā tiek ņemti vērā attīstības un ekonomikas mērķi, kā noteikts Kotonū (2000) mandātā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek veltīta arī reģionālai un apakšreģionālai integrācijai un sadarbībai.

ĀKK un ES sadarbības pamatā ir juridiski saistoša sistēma un kopīgas institūcijas. Ir svarīgi, ka APA turpina ļoti rūpīgi uzraudzīt norises, lai nodrošinātu, ka tās balss tiek uzklausīta, kad tiek apsvērtas iespējas un īstenojamās alternatīvas laikposmam pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām 2020. gadā. Neskarot iespējamo iznākumu ĀKK un ES APA sarunās par laikposmu pēc 2020. gada, APA parlamentārā dimensija nav jāsamazina, bet tai vajadzētu turpināt īstenot savu nozīmīgo lomu laikposmā pēc 2020. gada.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Kostas Chrysogonos, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Seb Dance, Louis-Joseph Manscour

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato

Juridisks paziņojums