ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā

12.2.2015 - (COM(2013)0822 – C7‑0428/2013 – 2013/0408(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Caterina Chinnici

Grozījumi

Procedūra : 2013/0408(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0020/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0020/2015

Debates :

PV 08/03/2016 - 16
CRE 08/03/2016 - 16

Balsojumi :

PV 09/03/2016 - 11.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0079

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā

(COM(2013)0822 – C7‑0428/2013 – 2013/0408(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0822),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 82. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0428/2013),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0020/2015),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Kaut gan dalībvalstis ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām puses, pieredze liecina, ka šis fakts pats par sevi ne vienmēr nodrošina pietiekamu uzticēšanās pakāpi citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām.	(3) Kaut gan dalībvalstīm ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāpiemēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Hartas) noteikumi un kaut gan tās ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK), Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām puses, pieredze liecina, ka šie apstākļi paši par sevi ne vienmēr nodrošina pietiekamu uzticēšanās pakāpi citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Stokholmas programmā²¹ tika likts liels uzsvars uz personu tiesību stiprināšanu kriminālprocesā. Eiropadome Stokholmas programmas 2.4. punktā aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus, kuros tiktu noteikta pakāpeniska pieeja²² aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību stiprināšanai.

(4) Padome 2009. gada 30. novembrī pieņēma Ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā ("Ceļvedis")²². Īstenojot pakāpenisku pieeju, Ceļvedī ir ierosināts veikt pasākumus, kas attiecas uz tiesībām saņemt mutisku un rakstisku tulkojumu (A pasākums), tiesībām saņemt informāciju par tiesībām un informāciju par izvirzīto apsūdzību (B pasākums), tiesībām saņemt juridiskas konsultācijas un juridisku palīdzību (C pasākums), tiesībām sazināties ar radiniekiem, darba devējiem un konsulārām iestādēm, kā arī īpašiem aizsargpasākumiem neaizsargātām aizdomās turētām vai apsūdzētām personām (E pasākums). Ceļvedī uzsvērts, ka norādīto tiesību secība ir tikai orientējoša, un tas nozīmē, ka to var mainīt atkarībā no prioritātēm. Tam ir paredzēts darboties kā vienotam veselumam; tā priekšrocības būs pilnībā jūtamas tikai pēc visu pasākumu īstenošanas.

__________________

²¹ OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

²² OV C 291, 4.12.2009., 1. lpp.

²² OV C 295, 4.12.2009., 1. lpp.

Pamatojums

Būtu jāsaglabā konsekvence ar iepriekš atbilstīgi Ceļvedim veiktajiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Eiropadome 2009. gada 10. decembrī atzinīgi novērtēja Ceļvedi un iekļāva to Stokholmas programmā – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (2.4. punkts). Eiropadome uzsvēra, ka Ceļvedis nav izsmeļošs, un aicināja Komisiju turpināt pētīt aizdomās turēto un apsūdzēto personu minimālo procesuālo tiesību citus aspektus un novērtēt, vai ir jāizskata citi jautājumi, piemēram, nevainīguma prezumpcija, lai veicinātu labāku sadarbību minētajā jomā.

Pamatojums

Būtu jāsaglabā konsekvence ar iepriekš atbilstīgi Ceļvedim veiktajiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, ne vienmēr procesa krimināltiesisko raksturu var noteikt, ekskluzīvu nozīmi piešķirot šāda procesa un attiecīgo iespējamo sodu kvalificēšanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai sasniegtu Līgumos un šajā direktīvā noteiktos mērķus un pilnībā ievērotu paredzētās pamattiesības, tostarp Hartā un ECTK noteiktās tiesības, šīs direktīvas piemērošanā ir lietderīgi pievērst uzmanību ne tikai formālajai procesa kvalifikācijai valsts tiesību aktos, bet arī procesa ietekmei uz attiecīgo bērnu dzīvi un attīstību. Jebkurā gadījumā šī direktīva būtu jāpiemēro, ja procesa rezultātā varētu tikt veikti ieraksti sodāmības reģistrā.

Pamatojums

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jebkādā tiesvedībā pret bērniem jāizturas uzmanīgi, iejūtīgi un ievērojot viņu vecumu, brieduma pakāpi un izpratnes līmeni, kā arī ņemot vērā jebkuras saziņas grūtības, kas viņiem var būt. Kriminālprocess, kurā ir iesaistīti bērni, ir jāīsteno tā, lai viņi netiktu iebiedēti, un viņiem piemērotā veidā.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6c) Tādēļ šajā direktīvā paredzētās garantijas ar iespējamiem nepieciešamajiem pielāgojumiem būtu jāpiemēro visos procesos, kuros var noteikt ierobežojošus pasākumus vai kuros var rasties citas bērna dzīvē būtiskas sekas, tādējādi ietekmējot personības veidošanos, kā arī gadījumos, kad process, kaut arī sods netiktu pieprasīts, varētu beigties ar nolēmumu, kas apstiprinātu — pat tikai netieši — attiecīgā bērna atbildību saistībā ar konkrēto viņam vai viņai inkriminēto likumpārkāpumu. Visos šādos gadījumos direktīvas piemērošanu nevarētu traucēt tas, ka tiesvedība nav sākta tādas rīcības dēļ, kura valsts tiesību aktos ir kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums, nenotiek krimināltiesā vai netiek piemēroti sodi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem formāli ir kriminālsodi.

Pamatojums

Šā apsvēruma pamatā ir tā sauktās Engel lietas judikatūra, ko parasti ņem vērā tiesas gan Strasbūrā, gan Luksemburgā, un ar to tiek uzsvērta prasība garantēt, ka valstis pilnībā ievēro pamattiesības, kā arī novērst pārkāpumus, kas noved pie notiesājoša sprieduma Eiropas tiesās. Norāde uz „iespējamiem nepieciešamajiem pielāgojumiem” atspoguļo vajadzīgo elastīgumu, piemērojot direktīvu attiecīgajos gadījumos.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt bērniem, kas ir iesaistīti kriminālprocesā, pienācīgu atbalstu un palīdzību viņu centienos iekļauties atpakaļ sabiedrībā, jo īpaši veicot pasākumus, lai nepieļautu aizdomās turētu vai apsūdzētu bērnu diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi izglītībai un darba tirgum, kā arī aizsargāt šos bērnus no sociālās atstumšanas.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Šī direktīva būtu jāpiemēro arī likumpārkāpumiem, kurus tā pati aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir izdarījusi pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas un attiecībā uz kuriem veic kopīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, jo tie ir neatraujami saistīti ar likumpārkāpumiem, par kuriem kriminālprocess pret minēto personu sākts pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(9) Šī direktīva būtu jāpiemēro arī likumpārkāpumiem, kurus aizdomās turētā vai apsūdzētā persona varētu būt izdarījusi pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, gadījumā ja par šiem likumpārkāpumiem veic kopīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, jo tie ir neatraujami saistīti ar likumpārkāpumiem, uz kuriem šī direktīva attiecas.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ja brīdī, kad persona iegūst aizdomās turētas vai apsūdzētas personas statusu kriminālprocesā, persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu, dalībvalstis tiek mudinātas piemērot šajā direktīvā paredzētās procesuālās garantijas, līdz šī persona sasniedz 21 gada vecumu.

(10) Ja brīdī, kad persona iegūst aizdomās turētas vai apsūdzētas personas statusu kriminālprocesā, persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu, dalībvalstīm — jo īpaši tad, ja likumpārkāpums varētu būt izdarīts, pirms šī persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu, — vajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētās procesuālās garantijas vismaz tik ilgi, līdz šī persona sasniedz 21 gada vecumu.

Pamatojums

Atsauce uz 21 gada slieksni, kuras mērķis ir ņemt vērā to, ka labklājības valstīs pāreja uz pieaugušu cilvēku dzīvi kopumā notiek ilgāk, jau ir iekļauta Eiropas Padomes Ministru komitejas 2003. gada 24. septembra Ieteikuma par jaunām metodēm cīņā pret jauniešu likumpārkāpumiem un nepilngadīgo tiesvedības sistēmas nozīmi 11. punktā.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Dalībvalstīm būtu jānosaka bērna vecums, pamatojoties uz paša bērna paziņojumu, civilstāvokļa pārbaudi, dokumentu izpēti, citiem pierādījumiem un, ja šādi pierādījumi nav pieejami vai nav pārliecinoši, pamatojoties uz medicīnisku izmeklēšanu. Medicīniskā pārbaude būtu jāveic kā galējais līdzeklis un stingri ievērojot bērna tiesības, fizisko neaizskaramību un cilvēka cieņu. Ja joprojām ir šaubas par nepilngadību, vienmēr prezumē, ka bērns nav pilngadīgs.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Šī direktīva būtu jāīsteno, ņemot vērā Direktīvas 2012/13/ES un Direktīvas 2013/48/ES noteikumus. Informācija attiecībā uz maznozīmīgiem pārkāpumiem būtu jāsniedz saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā paredzēts Direktīvas 2012/13/ES 2. panta 2. punktā. Lai ņemtu vērā bērnu īpašās vajadzības, šajā direktīvā tomēr ir paredzētas papildu garantijas attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz personai, kam ir vecāku atbildība, un advokāta obligātu palīdzību.

(12) Šī direktīva būtu jāīsteno, ņemot vērā Direktīvas 2012/13/ES un Direktīvas 2013/48/ES noteikumus. Tomēr informācija būtu jāsniedz arī attiecībā uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, ņemot vērā bērnu īpašo neaizsargātību.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a) Bērni būtu jāinformē nekavējoties un tieši par viņu tiesībām procesā, apsūdzībām pret viņiem, iespējamām sekām un pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Informācija būtu jānodrošina rakstiski un mutiski tādā veidā, kas būtu pielāgots viņu vecumam un brieduma pakāpei, un viņiem saprotamā valodā.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Bērnam vajadzētu būt tiesībām uz to, lai persona, kam ir vecāku atbildība, tiktu mutiski vai rakstiski informēta par piemērojamajām procesuālajām tiesībām. Minētā informācija būtu jāsniedz nekavējoties un tik detalizēti, cik nepieciešams, lai garantētu procesa taisnīgu norisi un bērna tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu. Ja informācijas par šīm tiesībām sniegšana personai, kam ir vecāku atbildība, būtu pretrunā ar bērna interesēm, vajadzētu informēt citu atbilstošu pilngadīgo.

(15) Bērnam vajadzētu būt arī tiesībām uz to, lai persona, kam ir vecāku atbildība, tiktu mutiski un rakstiski informēta par piemērojamajām procesuālajām tiesībām. Minētā informācija būtu jāsniedz nekavējoties un tik detalizēti, cik nepieciešams, lai garantētu procesa taisnīgu norisi un bērna tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu. Ja informācijas par šīm tiesībām sniegšana personai, kam ir vecāku atbildība, būtu pretrunā ar bērna interesēm, vajadzētu informēt citu atbilstošu pilngadīgo.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Bērnam nevajadzētu dot iespēju atteikties no savām tiesībām uz advokāta palīdzību, jo bērni nespēj pilnībā izprast kriminālprocesu un tam sekot. Tāpēc attiecībā uz bērniem advokāta klātbūtnei vai palīdzībai vajadzētu būt obligātai.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Dažās dalībvalstīs sodus, izņemot brīvības atņemšanas sodus, par salīdzinoši maznozīmīgiem pārkāpumiem nosaka nevis prokuratūras un tiesas ar jurisdikciju krimināllietās, bet gan citas iestādes. Tā tas var būt, piemēram, attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuri ir plaši izplatīti un kurus varētu konstatēt ceļu satiksmes kontroles rezultātā. Tādos gadījumos nebūtu saprātīgi kompetentajām iestādēm izvirzīt prasību nodrošināt advokāta obligātu palīdzību. Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka sodu par maznozīmīgiem pārkāpumiem nosaka šāda iestāde, un pastāv vai nu pārsūdzības tiesības vai iespēja lietu citādi nodot tiesai ar jurisdikciju krimināllietās, tiesības uz advokāta obligātu palīdzību tādējādi būtu jāpiemēro tikai procesam minētajā tiesā pēc šādas pārsūdzības vai lietas nodošanas. Dažās dalībvalstīs atbildība par procesu, kurā iesaistīts bērns, var būt prokuratūrai, kas var noteikt sodu. Šādā procesā bērnam būtu jāparedz advokāta obligāta palīdzība.

svītrots

Pamatojums

Būtu nepareizi automātiski nenodrošināt obligātu advokāta pieejamību maznozīmīgu nodarījumu gadījumā. Nav nodarījumu, kuriem nebūtu seku attiecībā uz bērniem un kuru gadījumā būtu pamatota viņu tiesību neievērošana.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Dažās dalībvalstīs noteiktus maznozīmīgus pārkāpumus, jo īpaši ceļu satiksmes noteikumu maznozīmīgus pārkāpumus, pašvaldību saistošo noteikumu maznozīmīgus pārkāpumus un sabiedriskās kārtības maznozīmīgus pārkāpumus, kvalificē kā noziedzīgus nodarījumus. Attiecībā uz šādiem maznozīmīgiem pārkāpumiem nebūtu samērīgi kompetentajām iestādēm izvirzīt prasību nodrošināt advokāta obligātu palīdzību. Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka par maznozīmīgiem pārkāpumiem nevar noteikt brīvības atņemšanas sodu, tiesības uz advokāta obligātu palīdzību tādējādi būtu jāattiecina tikai uz tiesvedību tiesā, kurai ir jurisdikcija krimināllietās.

svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Bērnam, kurš ir aizdomās turētā vai apsūdzētā persona kriminālprocesā, būtu jāparedz tiesības uz individuālu novērtējumu, lai apzinātu bērna īpašās vajadzības saistībā ar aizsardzību, izglītību, apmācību un sociālo iekļaušanu, lai noteiktu, vai un kādā mērā bērnam kriminālprocesā būtu nepieciešami īpaši pasākumi, un lai izsvērtu bērna kriminālatbildības apmēru un soda vai izglītojošu pasākumu atbilstību attiecībā uz bērnu.

(19) Bērnam, kurš ir aizdomās turētā vai apsūdzētā persona kriminālprocesā, būtu jāparedz tiesības uz individuālu novērtējumu, lai apzinātu bērna īpašās vajadzības saistībā ar aizsardzību, izglītību, apmācību un sociālo iekļaušanu, lai nodrošinātu, ka jebkurš procesā un tā rezultātā pieņemtais lēmums, cik vien iespējams, būtu pielāgots bērna konkrētajiem apstākļiem.

Pamatojums

Grozījuma pamatā ir pieņēmums, ka tiesai procesa iznākumā ir jānosaka bērna vaina, savukārt individuālā novērtējuma mērķim jābūt sniegt informāciju, kas noderīga, lai katrā stadijā novērtētu atbilstošākos veicamos pasākumus. Lai izvairītos no pārpratumiem šajā jautājumā un precizētu individuālā novērtējuma vispārējo nozīmi, ir lietderīgi apsvēruma redakciju grozīt šādā veidā, proti, direktīvas normatīvajā daļā iekļaujot arī dažus apsvēruma sākotnējā tekstā minētos aspektus.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai nodrošinātu bērna, kam ir atņemta brīvība, personas neaizskaramību, bērnam vajadzētu būt pieejamai medicīniskai izmeklēšanai. Medicīnisku izmeklēšanu vajadzētu veikt mediķim.

(20) Lai nodrošinātu aizdomās turēta vai apsūdzēta bērna, kam ir atņemta brīvība, personas neaizskaramību, labklājību un veselību, novērtētu viņa vai viņas vispārējo fizisko un garīgo stāvokli un jebkādas viņa medicīniskās vajadzības un sniegtu norādījumus par to, vai viņš vai viņa spēj panest nopratināšanu vai izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbības, vai jebkurus īpašus pasākumus, kas veikti vai plānoti attiecībā uz bērnu, viņam vai viņai vajadzētu būt pieejamai medicīniskai izmeklēšanai. Aizdomās turētiem vai apsūdzētiem bērniem, kuriem nav atņemta brīvība, vajadzētu būt pieejamai medicīniskai izmeklēšanai, ja tas vajadzīgs procesā vai ir bērna interesēs. Medicīnisku izmeklēšanu vajadzētu veikt kvalificētam profesionālim pēc iespējas saudzīgākā veidā.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Tā kā bērni ne vienmēr spēj izprast viņu nopratināšanas saturu, nolūkā bērnam nodrošināt pienācīgu aizsardzību un izvairīties no nopratināšanas satura apstrīdēšanas un līdz ar to no nelietderīgas atkārtotas nopratināšanas vajadzētu veikt bērna nopratināšanas audiovizuālu ierakstu. Tas neattiecas uz nopratināšanu, kas ir nepieciešama, lai bērnu identificētu.

(21) Tā kā bērni ir īpaši neaizsargāti, viņiem nopratināšana var radīt traumu, tādēļ ir īpaši būtiski, lai nopratināšanu veiktu apmācīti profesionāļi, ņemot vērā bērnu vecumu, briedumu, izpratnes līmeni un jebkādas saziņas grūtības, kas viņiem var būt. Nopratināšanai vajadzētu notikt advokāta klātbūtnē un, ja to pieprasa bērns un/vai tas ir viņa interesēs, personas, kurai ir vecāku atbildība, un vajadzības gadījumā īpaši apmācītu speciālistu klātbūtnē. Nopratināšanas rūpīga dokumentēšana un audiovizuāla ierakstīšana ir īpaši būtiska garantija, lai nodrošinātu, ka nopratināšana notiek pienācīgā veidā un bērniem būtu pienācīga aizsardzība, jo bērni ne vienmēr spēj izprast viņu nopratināšanas saturu. Lai izvairītos no nopratināšanas satura apstrīdēšanas un līdz ar to no nelietderīgas atkārtotas nopratināšanas, vajadzētu veikt bērna nopratināšanas audiovizuālu ierakstu.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Tomēr nebūtu samērīgi pieprasīt, lai kompetentās iestādes audiovizuālu ierakstu nodrošinātu visos gadījumos. Būtu pienācīgi jāņem vērā lietas sarežģītība, iespējamā likumpārkāpuma smagums un sods, ko par to iespējams piespriest. Ja bērnam ir atņemta brīvība pirms notiesāšanas, būtu jāveic jebkādas bērna nopratināšanas audiovizuāls ieraksts.

(22) Tomēr nebūtu nepamatoti pieprasīt, lai kompetentās iestādes audiovizuālu ierakstu nodrošinātu pat tādos gadījumos, kad tas nav bērna interesēs. Ja bērnam ir atņemta brīvība pirms notiesāšanas, būtu jāveic jebkādas bērna nopratināšanas audiovizuāls ieraksts.

Pamatojums

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, kas ļauj aizvien vienkāršāk un lētāk veikt audiovizuālus ierakstus, un ņemot vērā šādu garantiju nozīmību, atkāpes būtu jāparedz tikai tad, ja tas ir bērna interesēs.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Šādiem audiovizuāliem ierakstiem vajadzētu būt pieejamiem tikai tiesu iestādēm un procesā iesaistītajām pusēm. Turklāt bērna nopratināšana būtu jāveic, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.

(23) Šādiem audiovizuāliem ierakstiem vajadzētu būt pieejamiem tikai tiesu iestādēm un procesā iesaistītajām pusēm.

Pamatojums

Šis grozījums būtu jāskata saistībā ar ierosināto grozījumu šīs direktīvas 9. pantā, kurā būtu jāiekļauj 23. apsvēruma otrais teikums.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Bērni ir īpaši neaizsargātā stāvoklī saistībā ar brīvības atņemšanu. Vajadzētu pielikt īpašas pūles, lai izvairītos no bērnu brīvības atņemšanas, ņemot vērā tās radītos riskus attiecībā uz bērnu fizisko, garīgo un sociālo attīstību. Kompetentajām iestādēm būtu jāapsver alternatīvi pasākumi un tie jāpiemēro visos gadījumos, kad tas ir bērna interesēs. Tas varētu ietvert pienākumu ziņot kompetentai iestādei, ierobežojumus attiecībā uz saskarsmi ar noteiktām personām, prasību iziet ārstniecības kursu vai ārstēšanu no atkarības un piedalīties izglītojošos pasākumos.

(25) Bērni ir īpaši neaizsargātā stāvoklī saistībā ar brīvības atņemšanu. Vajadzētu pielikt īpašas pūles, lai izvairītos no bērnu brīvības atņemšanas, ņemot vērā tās radītos riskus attiecībā uz bērnu fizisko, garīgo un sociālo attīstību un to, ka tā būtiski kavē viņu iekļaušanos atpakaļ sabiedrībā. Tādēļ brīvības atņemšana būtu jāizmanto tikai kā galējais līdzeklis un pēc iespējas īsāku laiku. Kompetentajām iestādēm būtu jāapsver alternatīvi pasākumi un tie jāpiemēro visos gadījumos, kad tas ir bērna interesēs. Tas varētu ietvert pienākumu ziņot kompetentai iestādei, ierobežojumus attiecībā uz saskarsmi ar noteiktām personām, prasību iziet ārstniecības kursu vai ārstēšanu no atkarības un piedalīties izglītojošos pasākumos.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Gadījumos, kad bērnam atņemta brīvība, viņam būtu jāpiemēro īpaši aizsardzības pasākumi. Jo īpaši bērni būtu jānošķir no pilngadīgajiem, ja vien netiek uzskatīts, ka pretēja rīcība ir bērna interesēs, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērnu tiesībām 37. panta c) punktu. Ja bērns, kam ir atņemta brīvība, sasniedz 18 gadu vecumu, vajadzētu pastāvēt iespējai brīvības atņemšanu turpināt izciest atsevišķi, kad tas ir pamatoti, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kāda ir apiešanās ar bērniem, kam ir atņemta brīvība, ņemot vērā viņiem raksturīgo neaizsargātību. Bērniem vajadzētu būt pieejamām viņu vajadzībām piemērotām izglītības iespējām.

(26) Gadījumos, kad bērnam atņemta brīvība, viņam būtu jāpiemēro īpaši aizsardzības pasākumi. Jo īpaši bērni vienmēr būtu jānošķir no pilngadīgajiem, ja vien ārkārtas gadījumos netiek uzskatīts, ka pretēja rīcība ir bērna interesēs, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērnu tiesībām 37. panta c) punktu. Ja bērns, kam ir atņemta brīvība, sasniedz 18 gadu vecumu, vajadzētu pastāvēt iespējai brīvības atņemšanu turpināt izciest atsevišķi, kad tas ir pamatoti, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kāda ir apiešanās ar bērniem, kam ir atņemta brīvība, ņemot vērā viņiem raksturīgo neaizsargātību. Bērniem vajadzētu būt pieejamām viņu vajadzībām piemērotām izglītības iespējām.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26a) Bērniem, kam ir atņemta brīvība, jo īpaši vajadzētu būt tiesībām uzturēt regulāru un jēgpilnu saskarsmi ar vecākiem, ģimeni un draugiem apmeklējumu laikā un ar korespondences starpniecību, ja vien bērna un tiesiskuma interesēs nav vajadzīgi īpaši ierobežojumi.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Pret bērniem vērstas lietas tiesā būtu jāizskata slēgtā kārtībā, lai aizsargātu bērnu privāto dzīvi un sekmētu iekļaušanos atpakaļ sabiedrībā. Izņēmuma gadījumos tiesa pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā bērna intereses, var nolemt, ka lieta tiesā izskatāma atklātā kārtībā.

(28) Pret bērniem vērstas lietas tiesā būtu jāizskata slēgtā kārtībā, lai aizsargātu bērnu privāto dzīvi un sekmētu iekļaušanos atpakaļ sabiedrībā. Tikai izņēmuma gadījumos būtu jānodrošina iespēja tiesai lietu izskatīt atklātā kārtībā, ja tas ir bērna interesēs. Bērnam vajadzētu būt iespējai pārsūdzēt šādu lēmumu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes nepārkāpj bērnu privātumu saistībā ar kriminālprocesu un tā iznākumu. Tām arī vajadzētu censties nepieļaut privātuma pārkāpumus, kas var notikt ar plašsaziņas līdzekļu, tostarp interneta, starpniecību. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatvieglo kriminālprocesā iesaistītu bērnu iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā un būtu aktīvi jāveic pasākumi, lai nepieļautu šādu bērnu diskrimināciju un marginalizāciju.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no 17. grozījuma, ko ierosināja referents. Vārds "izņēmuma" Komisijas sākotnējā priekšlikumā būtu jāsaglabā.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28a) Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka jo īpaši plašsaziņas līdzekļos netiek padarīta pieejama vai publicēta informācija vai personas dati, kas varētu atklāt bērna identitāti vai netieši veicināt tās atklāšanu, tostarp bērna vai viņa ģimenes locekļu attēlu vai vārdu atklāšanu.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

28.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28b) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tad, ja tiek nosūtīti ieraksti vai dokumenti, kas ietver personas un konfidenciālus datus par bērniem, nosūtīšana notiek atbilstīgi attiecīgajiem datu aizsardzības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

28.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28c) Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja nodrošināt, ka privātuma aizsardzība, kā noteikts šajā direktīvā, notiek arī pēc tam, kad bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu, un visā viņa vai viņas dzīves laikā, nepieļaujot stigmatizāciju, aizspriedumu veidošanos un/vai smagāka tiesas sprieduma piemērošanu nākotnē.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bērniem ir tiesības personiski ierasties un aktīvi piedalīties tiesas prāvās, tostarp sniedzot viņiem iespēju tikt uzklausītiem un paust viedokļus, ja tiek uzskatīts, ka viņiem ir pietiekama izpratne par procesu.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķus, proti, noteikt kopējus minimālos standartus attiecībā uz procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka šī pasākuma mēroga dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(36) Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķus, proti, noteikt kopējus minimālos standartus visā Savienībā attiecībā uz procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka šī pasākuma mēroga dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

2. pants ‒ 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šo direktīvu piemēro 1. punktā minētajām aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, pret kurām vērsts kriminālprocess, un 2. punktā minētajām personām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas ordera process, kad šīs personas vairs nav bērni minēto procesu laikā, kuri sākti, kamēr šīs personas bija bērni.

3. Šo direktīvu piemēro 1. punktā minētajām aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, pret kurām vērsts kriminālprocess, un 2. punktā minētajām personām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas ordera process, kad šīs personas vairs nav bērni, taču joprojām nav sasniegušas 21 gada vecumu minēto procesu sākumā, kuri attiecas uz nodarījumiem, kas, iespējams, veikti, pirms šīs personas bija sasniegušas 18 gadu vecumu.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

3. pants ‒ 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā termins “bērns” apzīmē personu, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu.

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

- „bērns” ir persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Ja šaubas par nepilngadību pastāv arī pēc novērtēšanas, vienmēr prezumē, ka bērns nav pilngadīgs;

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– „persona, kam ir vecāku atbildība” ir jebkura persona, kam ir vecāku atbildība pār bērnu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2201/2003 2. panta 7. punktā.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

4. pants ‒ 1. punkts ‒ ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērnu nekavējoties informē par viņa tiesībām saskaņā ar Direktīvu 2012/13/ES. Bērnu informē arī par šādām tiesībām, kuru darbības joma atbilst Direktīvai 2012/13/ES:

1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērnu nekavējoties rakstveidā vai mutiski vienkāršā un bērnam saprotamā valodā informē saskaņā ar kārtību, kas atbilst bērna vecumam, zināšanām un intelektuālajām spējām, par apsūdzībām, kas izvirzītas pret viņu, procesa norisi un viņa tiesībām saskaņā ar Direktīvu 2012/13/ES, ietverot šādas tiesības:

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

4. pants ‒ 1. punkts ‒ 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) bērna tiesības uz advokāta palīdzību, kā paredzēts 6. pantā;

(2) bērna tiesības saņemt advokāta palīdzību, kā paredzēts 6. pantā;

Pamatojums

Grozījums ir saistīts ar 6. pantā izdarītajām izmaiņām.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

4. pants ‒ 1. punkts ‒ 5. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) bērna tiesības uz brīvību un tiesības uz īpašu apiešanos, kad ir atņemta bērna brīvība, kā paredzēts 10. un 12. pantā;

(5) bērna tiesības uz brīvību un tiesības uz īpašu apiešanos, kad notiek apcietināšana vai ir atņemta bērna brīvība, kā paredzēts 10. un 12. pantā;

Pamatojums

Šis papildinājums ir saistīts ar 12. pantā iekļauto jauno punktu par garantijām gadījumā, ja bērns tiek apcietināts.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

4. pants ‒ 1. punkts ‒ 9.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) viņu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti 18.a pantā.

Pamatojums

Šis papildinājums ir saistīts ar iekļauto jauno pantu par efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem atbilstoši normām, kas jau noteiktas citās direktīvās, kuras veido ceļvedī paredzēto kopumu.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

4. pants ‒ 1. punkts ‒ 9.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9b) viņu tiesības vērsties tiesā, kuras ir pielāgotas viņu vajadzībām.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

5. pants ‒ 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju, ko bērns saņem saskaņā ar 4. pantu, sniedz personai, kam ir vecāku atbildība pār bērnu, vai, ja tas ir pretrunā ar bērna interesēm, citam atbilstošam pilngadīgajam.

Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju, ko bērns saņem saskaņā ar 4. pantu, iespējami ātri sniedz personai, kam ir vecāku atbildība, vai, ja tas nav iespējams vai ir pretrunā ar bērna interesēm, citam atbilstošam pilngadīgajam, kuru ir izraudzījies bērns un ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, vai, ja bērns šādu personu nav izraudzījies, personai, kuru ir izraudzījusies kompetentā iestāde un ir apstiprinājis bērns.

Pamatojums

Ņemot vērā cita atbilstoša pilngadīgā lomu gadījumā, kad nevar atsaukties uz personu, kam ir vecāku atbildība, ir lietderīgi precizēt, kādā veidā šis cits atbilstošais pilngadīgais būtu jāizraugās gan šo panta, gan visas direktīvas nolūkā, kurā tas pats jēdziens ir lietots vairākos citos punktos. Tas nozīmē, ka arī minētajos gadījumos nāksies atsaukties uz vispārējo šajā pantā paredzēto noteikumu.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiesības uz advokāta obligātu palīdzību

Tiesības saņemt advokāta obligātu palīdzību

Pamatojums

Piedāvātā formulējuma mērķis ir izteikt skaidrāk to, ka advokātam jābūt blakus bērnam un jāspēj viņam palīdzēt procesa gaitā, nevis tikai sniegt bērnam „ārēju” palīdzību.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

6. pants ‒ 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērnam visā kriminālprocesa laikā tiek sniegta advokāta palīdzība saskaņā ar Direktīvu 2013/48/ES. No tiesībām uz advokāta palīdzību nevar atteikties.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērnam katrā procesa stadijā tiek sniegta advokāta palīdzība. No tiesībām saņemt advokāta palīdzību nevar atteikties.

Pamatojums

Piedāvātā formulējuma mērķis ir izteikt skaidrāk to, ka advokātam jābūt blakus bērnam un jāspēj viņam palīdzēt visā procesa gaitā, nevis tikai sniegt bērnam „ārēju” palīdzību.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

6. pants ‒ 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Direktīvā 2013/48/ES paredzētās atkāpes netiek piemērotas bērniem.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

7. pants ‒ 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šajā nolūkā veic bērna individuālu novērtējumu. Novērtējumā jo īpaši ņem vērā bērna personību, brieduma pakāpi un ekonomisko un sociālo stāvokli.

2. Šajā nolūkā veic bērna individuālu novērtējumu. Novērtējumā jo īpaši ņem vērā bērna personību, brieduma pakāpi, viņa ģimeni, ekonomisko un sociālo stāvokli, dzīves apstākļus un jebkādus īpašus neaizsargātības faktorus.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

7. pants ‒ 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Individuālais novērtējums būtu jāveic procesa piemērotā stadijā un ne vēlāk kā pirms apsūdzības izvirzīšanas.

3. Individuālo novērtēšanu veic procesa visagrīnākajā un piemērotākajā stadijā un ne vēlāk kā pirms apsūdzības izvirzīšanas vai tādu pasākumu noteikšanas, kuri saistīti ar brīvības atņemšanu, izņemot gadījumus, kad šādu novērtēšanu veikt nav iespējams.

Pamatojums

Ņemot vērā individuālā novērtējuma nozīmi visā procesa laikā, būtu skaidri jānorāda, ka šī darbība jāveic procesa agrīnā stadijā. Ja to nav iespējams veikt pirms personas brīvības ierobežošanas, tam vajadzētu notikt drīz pēc tās.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

7. pants ‒ 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Individuāla novērtējuma apjomu un elementus var pielāgot atkarībā no lietas apstākļiem, iespējamā likumpārkāpuma smaguma un piemērojamā soda, ja bērnu atzīst par vainīgu likumpārkāpuma izdarīšanā, neatkarīgi no tā, vai bērns ir iepriekš nonācis kompetento iestāžu uzmanības lokā kriminālprocesa ietvaros.

4. Individuāla novērtējuma apjomu un elementus var pielāgot atkarībā no lietas apstākļiem, ņemot vērā bērna intereses.

Novērtējuma mērķis ir atklāt un dokumentēt jebkādu informāciju par bērna individuālajām īpašībām un apstākļiem, kuri kompetentajai iestādei varētu noderēt, lai:

(a) noteiktu, vai procesa laikā būtu jāveic īpaši pasākumi attiecībā uz bērnu;

(b) novērtētu iespējamo piesardzības pasākumu atbilstību un efektivitāti;

Pamatojums

Teksts ir papildināts tādēļ, lai precizētu, kādiem vajadzētu būt mērķiem un saturam individuālajā novērtēšanā, kurā jāatklāj un jādokumentē jebkāda informācija, kas ir noderīga, lai bērna intereses tiktu pienācīgi pārstāvētas un ņemtas vērā visos lēmumos, kuri kompetentajai iestādei jāpieņem procesa laikā.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

7. pants ‒ 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Individuālo novērtēšanu veic, tajā cieši iesaistot bērnu.

5. Individuālo novērtēšanu veic, tajā cieši iesaistot bērnu. Novērtējumu veic kvalificētas personas, izmantojot daudznozaru pieeju un vajadzības gadījumā iesaistot personu, kam ir vecāku atbildība, vai citu atbilstošu pilngadīgo un/vai specializētu profesionāli.

Pamatojums

Šie precizējumi ir veikti, lai precizētu, kā atkarībā no lietas apstākļiem varētu veikt individuālo novērtēšanu nolūkā sasniegt mērķus, kas norādīti iepriekšējā punktā.

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

7. pants ‒ 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis var pieļaut atkāpi no 1. punktā paredzētā pienākuma, ja individuāla novērtējuma veikšana nav samērīga, ņemot vērā lietas apstākļus un to, vai bērns ir iepriekš nonācis dalībvalstu iestāžu uzmanības lokā kriminālprocesa ietvaros.

7. Dalībvalstis var pieļaut atkāpi no pienākuma veikt individuālu novērtēšanu, ja atkāpi pamato lietas apstākļi un tas ir bērna interesēs.

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

8. pants ‒ 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja bērnam ir atņemta brīvība, dalībvalstis nodrošina, ka bērnam ir pieejama medicīniska izmeklēšana, jo īpaši lai novērtētu bērna vispārējo garīgo un fizisko stāvokli un tādējādi noteiktu, vai bērns spēj panest nopratināšanu vai citas izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbības vai jebkurus pasākumus, kas veikti vai plānoti attiecībā uz bērnu.

1. Ja bērnam ir atņemta brīvība, ja tas ir nepieciešams procesa vajadzībām vai ir bērna interesēs, dalībvalstis nodrošina, ka bērnam nekavējoties ir pieejama medicīniska izmeklēšana un medicīniska aprūpe, lai novērtētu, aizsargātu un vajadzības gadījumā uzlabotu bērna veselību un labklājību. Medicīnisko pārbaudi veic kvalificēts profesionālis pēc iespējas saudzīgākā veidā.

1.a Medicīniskās izmeklēšanas rezultātus ņem vērā, nosakot, vai bērns spēj panest nopratināšanu vai citas izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbības vai jebkurus pasākumus, kas veikti vai plānoti attiecībā uz bērnu.

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

8. pants ‒ 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Medicīniskās izmeklēšanas secinājumus reģistrē rakstiski.

3. Medicīniskās izmeklēšanas secinājumus reģistrē rakstiski un nekavējoties veic visus nepieciešamos pasākumus bērna fiziskās un garīgās veselības aizsardzībai.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

9. pants ‒ 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visos gadījumos, kad pirms apsūdzības izvirzīšanas bērnu nopratina policija vai cita tiesībaizsardzības vai tiesu iestāde, tiek veikts audiovizuāls ieraksts, izņemot gadījumus, kad tas nav samērīgi, ņemot vērā lietas sarežģītību, iespējamā likumpārkāpuma smagumu un sodu, ko par to iespējams piespriest.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visos gadījumos, kad bērnu nopratina policija vai cita tiesībaizsardzības vai tiesu iestāde, tiek veikts audiovizuāls ieraksts, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā bērna interesēm.

Pamatojums

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

9. pants ‒ 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka bērnu nopratināšana tiek veikta tā, lai tiktu ņemts vērā viņu vecums, brieduma pakāpe un jebkuras citas vajadzības, kas ir konstatētas individuālā novērtējuma laikā, kurš ir veikts saskaņā ar 7. pantu.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

9. pants ‒ 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta 1. punkts neskar iespēju uzdot jautājumus bērna identifikācijas nolūkā, neveicot šādu audiovizuālu ierakstu.

3. Šā panta 1. punkts neskar iespēju uzdot jautājumus vienīgi bērna identifikācijas nolūkā, neveicot šādu audiovizuālu ierakstu.

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums

10. pants ‒ 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka brīvības atņemšanu bērniem pirms notiesāšanas piemēro tikai kā galējas nepieciešamības līdzekli un uz īsāko atbilstošo laikposmu. Pienācīgi ņem vērā bērna vecumu un individuālo situāciju.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka brīvības atņemšanu bērniem pirms notiesāšanas piemēro tikai kā galējas nepieciešamības līdzekli pēc tam, kad par ko tiek sniegts īpašs un sīki izstrādāts pamatojums, un uz īsāko atbilstošo laikposmu, visos gadījumos nodrošinot, ka tiek ievērota cilvēka cieņa pret bērnu un viņa tiesības apcietinājumā. Pienācīgi ņem vērā bērna vecumu, individuālo situāciju un personību, kā arī konkrētos apstākļus, kādos noticis nodarījums.

Pamatojums

Ņemot vērā, ka bērniem tiek atņemta brīvība tikai kā galējas nepieciešamības līdzeklis, tiesām vajadzētu, ciktāl iespējams, censties piemērot šo sodu tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, sniedzot īpašus un sīki izklāstītus iemeslus šādas rīcības pamatošanai. Visos gadījumos ir jānodrošina, ka tiek ievērota cilvēka cieņa pret bērnu un viņa tiesības apcietinājumā, pienācīgi ņemot vērā bērna personību un īpašos apstākļus, kādos tika veikts nodarījums.

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums

10. pants ‒ 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka visos gadījumos, kad bērnam piemērota brīvības atņemšana pirms notiesāšanas, to periodiski pārskata tiesa.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka visos gadījumos, kad bērnam piemērota brīvības atņemšana pirms notiesāšanas, to saprātīgā termiņā periodiski pārskata tiesa. Ikvienam bērnam, kuram ir atņemta brīvība, ir tiesības apstrīdēt brīvības atņemšanas likumību tiesā vai citā kompetentā, neatkarīgā un neitrālā iestādē un sagaidīt ātru lēmuma pieņemšanu par šādu apstrīdēšanu.

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

Pirmstiesas apcietinājums

Dalībvalstis nodrošina, ka bērni, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā, tiek turēti atsevišķi no pieaugušajiem un notiesātiem bērniem.

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums

11. pants ‒ 2. punkts ‒ d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) prasību iziet ārstniecības kursu vai ārstēšanu no atkarības;

(d) piedalīšanos ārstniecības programmās vai atkarības ārstēšanas programmās;

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums

11. pants ‒ 2. punkts ‒ e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) dalību izglītojošos pasākumos.

(e) dalību izglītojošās programmās.

Grozījums Nr. 58

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērnu apcietināšana notiek saskaņā ar procedūrām un garantijām, kas ir pielāgotas bērna vecumam un brieduma pakāpei.

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ -1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1.a Dalībvalstis nodrošina, ka, tiklīdz bērns ir apcietināts, viņam nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms nopratināšanas ir tiesības tikties ar personu, kam ir vecāku atbildība, vai jebkuru citu atbilstošu pieaugušo, kā minēts 5. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērnus, kam ir atņemta brīvība, nošķir no pieaugušajiem, ja vien netiek uzskatīts, ka pretēja rīcība ir bērna interesēs. Ja bērns, kam ir atņemta brīvība, sasniedz 18 gadu vecumu, dalībvalstis nodrošina iespēju brīvības atņemšanu turpināt izciest atsevišķi, kad tas ir pamatoti, ņemot vērā personas, kam ir atņemta brīvība, individuālos apstākļus.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērnus, kam ir atņemta brīvība, nošķir no pieaugušajiem un ka viņi, sasniedzot 18 gadu vecumu, var brīvības atņemšanu turpināt izciest atsevišķi no pieaugušajiem, ja vien bērna vai citu aizturēto bērnu interesēs nav pretēja rīcība.

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ 2. punkts ‒ a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) nodrošinātu un saglabātu bērna veselību un fizisko attīstību;

(a) nodrošinātu un saglabātu bērna veselību un fizisko un garīgo attīstību;

Grozījums Nr. 62

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ 2. punkts ‒ aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) aizsargātu bērna cieņu un identitāti;

Grozījums Nr. 63

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ 2. punkts ‒ d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) sekmētu bērna attīstību un turpmāko iekļaušanos sabiedrībā.

(d) nodrošinātu piekļuvi programmām, kas sekmē bērna attīstību un viņa vai viņas turpmāko iekļaušanos sabiedrībā.

Grozījums Nr. 64

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ 2. punkts ‒ da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) nodrošinātu tādu bērnu īpašās vajadzības, kuriem ir fiziski, maņu orgānu un mācīšanās spēju traucējumi,

Grozījums Nr. 65

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ 2. punkts ‒ db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(db) nodrošinātu, ka tiek aizsargātas visas pārējās bērna tiesības,

Grozījums Nr. 66

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ 2. punkts ‒ dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(dc) nodrošinātu bērna brīvību paust savu reliģisko pārliecību vai ticību.

Grozījums Nr. 67

Direktīvas priekšlikums

12. pants ‒ 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka bērns, kam ir atņemta brīvība, viņa advokāts un persona, kam ir vecāku atbildība, vai cits atbilstošs pilngadīgais var izmantot efektīvus pārsūdzības un tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Dalībvalstis arī regulāri nodrošina neatkarīgas pārbaudes, lai pārliecinātos par brīvības atņemšanas vietu stāvokli un attieksmi pret aizturētajām personām, un pēc konstatējumiem atbilstīgi rīkojas.

Pamatojums

Lai garantētu, ka brīvības atņemšanas vietu stāvoklis un attieksme pret personām, kas aizturētas saistībā ar kriminālprocesu, ir pienācīgi un atbilst pamattiesību ievērošanas prasībām, dalībvalstīm būtu nodrošina, ka šp pesonu rīcībā ir efektīvi pārsūdzības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi un ka neatkarīgas struktūras regulāri pārbauda ieslodzījuma vietas.

Grozījums Nr. 68

Direktīvas priekšlikums

14. pants ‒ 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kriminālprocesā, kurā ir iesaistīts bērns, lietas izskatīšana tiesā notiek slēgtā kārtībā, ja vien, pienācīgi apsverot bērna intereses, atkāpe no šī principa nav pamatota ar ārkārtas apstākļiem.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kriminālprocesā, kurā ir iesaistīts bērns, lietas izskatīšana tiesā notiek slēgtā kārtībā, ja vien ārkārtas apstākļos bērna intereses nepamato atkāpes piemērošanu.

Grozījums Nr. 69

Direktīvas priekšlikums

14. pants ‒ 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes kriminālprocesā veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu bērna un ģimenes locekļu privātumu, tostarp viņu vārdus un attēlus. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes publiski neizplata informāciju, kas varētu ļaut identificēt bērnu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes kriminālprocesā veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu bērna un ģimenes locekļu privātumu un labklājību, tostarp viņu vārdus un attēlus. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un nevalstiski dalībnieki, piemēram, plašsaziņas līdzekļi, publiski neizplata informāciju, kas varētu ļaut identificēt bērnu.

Grozījums Nr. 70

Direktīvas priekšlikums

15. pants ‒ 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka persona, kam ir vecāku atbildība, vai cits atbilstošs pilngadīgais, kā minēts 5. pantā, var klātienē piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, kur ir iesaistīts bērns.

Ja vien tas nav pretrunā bērna interesēm, dalībvalstis nodrošina, ka persona, kam ir vecāku atbildība, vai cits atbilstošs pilngadīgais, kā minēts 5. panta 1. punktā, var klātienē piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, kur ir iesaistīts bērns, un attiecīgā gadījumā var būt klāt citās procesa stadijās, kurās piedalās bērns.

Pamatojums

Ņemot vērā, cik svarīgi ir tas, lai procesa laikā bērnam blakus būtu persona, kam ir vecāku atbildība, vai cits atbilstošs pilngadīgais, dalībvalstīm bērna interesēs būtu tas jānodrošina, ja vien nav pamatotu iemeslu rīkoties pretēji. Tādas personas klātbūtne, kurai ir vecāku atbildība, Eiropas Padomes Ministru komitejas 2003. gada 24. septembra ieteikuma 10. punktā tiek uzskatīta ne tikai par tiesībām, bet arī pienākumu.

Grozījums Nr. 71

Direktīvas priekšlikums

16. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bērna tiesības klātienē piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, kuras mērķis ir novērtēt bērna vainu

Bērna tiesības būt klāt un piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, kuras mērķis ir novērtēt bērna vainu

Pamatojums

Papildina referenta ierosināto grozījumu Nr. 44.

Grozījums Nr. 72

Direktīvas priekšlikums

16. pants ‒ 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērns klātienē piedalās lietas izskatīšanā tiesā.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērns ir tiesīgs būt klāt un piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, un veic attiecīgus pasākumus, lai viņš varētu pilnībā piedalīties, tostarp nodrošinot viņam iespēju tikt uzklausītam un paust savu viedokli.

Grozījums Nr. 73

Direktīvas priekšlikums

16. pants ‒ 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja bērns nav klātienē piedalījies lietas izskatīšanā tiesā, kā rezultātā pieņemts notiesājošs nolēmums, bērnam ir tiesības uz procesu, kurā viņam ir tiesības piedalīties klātienē, kurā ir iespējams lietu no jauna izskatīt pēc būtības, tostarp novērtējot jaunus pierādījumus, un kura rezultātā ir iespējams atcelt sākotnējo nolēmumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja bērns nav klātienē piedalījies lietas izskatīšanā tiesā, kā rezultātā pieņemts notiesājošs nolēmums, bērnam ir tiesības uz atkārtotu lietas izskatīšanu, kurā viņam ir tiesības piedalīties klātienē, kurā ir iespējams lietu no jauna izskatīt pēc būtības, tostarp novērtējot jaunus pierādījumus, un kura rezultātā ir iespējams atcelt sākotnējo nolēmumu.

Grozījums Nr. 74

Direktīvas priekšlikums

18. pants ‒ 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību akti attiecībā uz juridisko palīdzību nodrošina 6. pantā minēto tiesību uz advokāta palīdzību efektīvu īstenošanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību akti attiecībā uz juridisko palīdzību nodrošina 6. pantā minēto tiesību saņemt advokāta palīdzību efektīvu īstenošanu.

Pamatojums

Grozījums ir saistīts ar izmaiņām 6. pantā.

Grozījums Nr. 75

Direktīvas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18.a pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem bērniem kriminālprocesā, kā arī Eiropas apcietināšanas ordera procesā iesaistītajiem bērniem ir pieejams efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis atbilstīgi valsts tiesību aktiem gadījumos, kad ir pārkāptas viņu tiesības saskaņā ar šo direktīvu.

Pamatojums

Efektivitātes un saskaņotības prasību dēļ arī šajā direktīvā būtu jāiekļauj noteikums, kas jau iekļauts 12. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvā 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm.

Grozījums Nr. 76

Direktīvas priekšlikums

19. pants ‒ 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesu iestāžu, tiesībaizsardzības iestāžu un ieslodzījuma vietu darbinieki, kuri izskata lietas, kurās ir iesaistīti bērni, ir specializēti darbam ar kriminālprocesu, kurā ir iesaistīti bērni. Šiem darbiniekiem sniedz īpašu apmācību par bērnu tiesībām, atbilstīgiem nopratināšanas paņēmieniem, bērnu psiholoģiju, saziņu bērnam piemērotā valodā un pedagoģiskajām prasmēm.

Grozījums Nr. 77

Direktīvas priekšlikums

19.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19.a pants

Diskriminācijas aizliegums

1. Dalībvalstis attiecībā uz ikvienu tās jurisdikcijā esošu bērnu ievēro un garantē šajā direktīvā noteiktās tiesības bez jebkādas diskriminācijas un neatkarīgi no bērna vai viņa vai viņas vecāku vai likumīgā aizbildņa rases, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstspiederības, etniskās vai sociālās izcelsmes, īpašumtiesībām, invaliditātes, dzimšanas vai cita statusa.

2. Dalībvalstis veicina nepilngadīgo tiesvedības pārvaldībā visu iesaistīto profesionāļu apmācību, sevišķi ņemot vērā īpaši neaizsargātas bērnu grupas, piemēram, ielu bērnus, bērnus no rasu, etniskām, reliģiskām vai valodas minoritātēm, migrantu bērnus, pamatiedzīvotāju bērnus, meitenes, bērnus ar invaliditāti, bērnus, kas atkārtoti pārkāpj likumus, un bērnus, kas var būt cietuši no konsekventas politikas trūkuma un faktiskas diskriminācijas. Ir jānodrošina viņiem efektīvas tiesības vērsties tiesā.

PASKAIDROJUMS

Priekšlikums direktīvai par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā[1], kopā ar dažiem jau pieņemtajiem pasākumiem un citiem, par kuriem vēl notiek diskusijas[2], ir daļa no darbībām, kas iekļautas Padomes 2009. gada 30. novembrī pieņemtajā ceļvedī aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā[3].

Stokholmas programmā tika uzsvērts, ka kriminālprocesā liela nozīme ir personas tiesībām. Tas, ka ar kopējiem minimālajiem standartiem jānodrošina personām, kas jaunākas par 18 gadiem, patiesas un pietiekami vienotas iespējas izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu visās procesa stadijās, ir saistīts ar mērķi veicināt tiesas spriedumu un nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās un panākt Eiropas tiesiskuma telpas pareizu darbību.

No otras puses, izskatāmais direktīvas priekšlikums ir daļa no ES plāna par bērnu tiesībām[4], un tā mērķis ir sekmēt bērna tiesību ievērošanu saistībā arī ar citiem instrumentiem, no kuriem īpaši jāatzīmē Eiropas Padomes Ministru komitejas Pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tieslietu sistēmu[5], ņemot vērā, ka šādi instrumenti paši par sevi nav saistoši salīdzinājumā ar Savienības normatīvajiem tiesību aktiem un tāpēc tajos paredzētās garantijas netiek dalībvalstīs pilnībā un vienoti piemērotas.

Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka katru gadu Eiropas Savienībā kriminālprocess tiek sākts pret vairāk nekā 1 miljonu bērnu, un tie ir 12 % no personām, kas šajā teritorijā ir iesaistītas kriminālprocesā. Uztraucoši ir ne tikai skaitļi, bet arī tas, ka dalībvalstīs ļoti atšķirīga ir attieksme pret kriminālprocesam pakļautajiem bērniem. Eiropas mērogā veiktie pētījumi liecina, ka bērnu tiesības dažādās kriminālprocesa stadijās pašlaik visā Savienībā nav pietiekami nodrošinātas, un ir daudz lietu, par kurām Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir notiesājusi dalībvalstis.

Patiešām, neraugoties uz daudzajiem starptautiskajiem dokumentiem, nav normatīvas definīcijas par jēdziena „taisnīga tiesa bērnam” būtiskiem aspektiem, un tiesvedība notiek, pamatojoties uz nepilnīgu un fragmentāru sistēmu.

Patlaban tikai sešās dalībvalstīs (Beļģijā, Čehijas Republikā, Grieķijā, Itālijā, Luksemburgā un Slovākijas Republikā) ir valsts apsūdzības iestādes, kas specializējušās bērnu likumpārkāpumu jautājumos, un deviņās valstīs pat nav specializētu tiesu šādām lietām; tikai 12 dalībvalstīs ir paredzētas obligātas specializētas mācības tiesnešiem un advokātiem, kuri savā darbā saskaras ar bērniem. Dažās valstīs netiek nodrošināta advokāta palīdzība; citās tā ir pieejama tikai tiesā, taču ne policijas iecirknī; citās valstīs joprojām lēmums par to jāpieņem kompetentajai tiesai. No tā jāsecina, ka pašlaik ievērojamam skaitam bērnu Eiropas Savienībā netiek atzītas pamattiesības saņemt jurista palīdzību.

Tāds ir konteksts Komisijas izstrādātajam direktīvas priekšlikumam, ar kuru, izveidojot savstarpēji saistītu un bērnu īpašajām vajadzībām visā procesa laikā pielāgotu minimālo noteikumu strukturētu kopumu, definē apjomā ierobežotu, bet atbilstošu klāstu ar tiesībām, kādas ir bērniem, kuri ir aizdomās turētās un apsūdzētās personas kriminālprocesā (vai uz kuriem attiecas Eiropas apcietināšanas ordera process).

Referente atbalsta priekšlikuma vispārējo ievirzi un nostāju, kā arī tā galvenos aspektus, starp kuriem kā īpaši nozīmīgi ir minami šādi: tiesības saņemt advokāta obligātu palīdzību, kuras cieši saistītas ar tiesībām uz bezmaksas juridiskām konsultācijām; tiesības uz individuālu novērtējumu; nopratināšanas regulējums; noteikums, ka bērns piedalās procesā; noteikums par obligātām specializētām mācībām tiesnešiem, tiesībaizsardzības iestāžu un ieslodzījuma vietu darbiniekiem, advokātiem un citām personām, kuras savā darbā saskaras ar bērniem; noteikumi par brīvības atņemšanu, uz kuriem pamatojoties, pirmstiesas apcietinājuma piemērošana būtu jānosaka tikai kā galējs līdzeklis, ja vien nav iespējams izmantot alternatīvus pasākumus un vienmēr nodrošinot, lai bērni būtu nošķirti no pilngadīgajiem, izņemot gadījumus, kad pretēja rīcība ir bērna interesēs.

Referente ierosina dažus grozījumus, kuru gandrīz vienīgais mērķis ir uzlabot, paplašināt, pastiprināt vai precizēt dažādas Komisijas priekšlikumā minētās tiesības.

Šis tiesību klāsts ir papildināts tikai tādējādi, ka ir pievienots jauns pants par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem direktīvā paredzēto tiesību pārkāpuma gadījumā un 12. panta sākumā ir iekļauts jauns punkts (par tiesībām uz īpašu apiešanos brīvības atņemšanas gadījumā), lai noteiktu dažas obligātās garantijas, tostarp Komisijas priekšlikumā nereglamentētās bērna tiesības uz tādas personas, kam ir vecāku atbildība, vai citas atbilstošas pilngadīgas personas apmeklējumu gadījumā, ja bērns ir apcietināts.

No ierosinājumiem tiesības paplašināt īpaši minams vispārējais grozījums, kurš attiecas uz visas direktīvas darbības jomu, proti, direktīvu piemērot personām, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu, taču kurām vēl nav 21 gads, ja likumpārkāpums izdarīts laikā pirms 18 gadu vecumu sasniegšanas.

Dažādi citi paplašinoši vai pastiprinoši ierosinājumi attiecas uz konkrētām tiesībām. Pēc referentes domām, attiecībā uz atkāpēm ir lietderīgi noteikt, ka to pamatošanai var izmantot bērna interešu novērtēšanu konkrētajā gadījumā, nevis citus aspektus, kas varētu būt vēl neskaidri (vai, gluži pretēji, pārāk stingri), bet, galvenais, bez loģiskas saistības ar garantiju pasākumu.

Referente uzskata, ka starp Komisijas izstrādātā regulējuma normām, kurām ir lietderīgi ierosināt precizējumus, jāmin 5. pants, kas tiek papildināts ar norādēm, kā būtu jānosaka „cits atbilstošs pilngadīgais”, ja nav iespējams atsaukties uz personu, kurai ir vecāku atbildība, un 7. pants, kurā ir precīzāk formulēti galvenie noteikumi, kas būtu jāņem vērā, veicot individuālo novērtēšanu.

No šā pēdējā aspekta un vērtējot vispārīgi, uzmanība ir pievērsta tam, lai, atzīstot īpašas garantijas nepilngadības dēļ un tāpēc, ka aizdomās turētās vai apsūdzētās personas ir neaizsargātas, netiktu sagrozīta pati kriminālprocesa funkcija un struktūra, kāda tā ir un kādai tai jāpaliek — lietas objektīva un neatkarīga izskatīšana tiesu iestādē, vērtējot personas kriminālatbildību par konkrētu kriminālpārkāpumu.

[1] Jau veiktie pasākumi: 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu; 2012. gada 22. maija Direktīva 2010/13/ES par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā; 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm; 2013. gada 27. novembra Ieteikums par procesuālajām garantijām neaizsargātām personām, kas ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā; 2013. gada 27. novembra Ieteikums par juridisko palīdzību.
[2] No šādiem dokumentiem jāmin 2013. gada 27. novembrī iesniegtais priekšlikums direktīvai par to, lai nostiprinātu nevainīguma prezumpcijas un tiesību piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā konkrētus aspektus kriminālprocesā, un 2013. gada 27. novembrī iesniegtais priekšlikums direktīvai par pagaidu juridisko palīdzību aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām, kurām ir atņemta brīvība, un juridisko palīdzību Eiropas apcietināšanas ordera procesā.
[3] Padomes 2009. gada 30. novembra rezolūcija par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai krimināltiesvedībā.
[4] Komisijas 2011. gada 15. februāra Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
[5] Eiropas Padomes Ministru komitejas Pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tieslietu sistēmu, kuras Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēmusi 2010. gada 17. novembrī.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Procesuālās garantijas bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā
Atsauces	COM(2013)0822 – C7-0428/2013 – 2013/0408(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	27.11.2013
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 13.1.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 13.1.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	JURI 3.9.2014
Referenti Iecelšanas datums	Caterina Chinnici 22.7.2014
Izskatīšana komitejā	16.10.2014	3.12.2014
Pieņemšanas datums	5.2.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	50 1 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Heinz K. Becker, Bodil Ceballos, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Mariya Gabriel, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Vicky Maeijer, Claude Moraes, József Nagy, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Harald Vilimsky, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Hugues Bayet, Andrea Bocskor, Pál Csáky, Daniel Dalton, Dennis de Jong, Petra Kammerevert, Ska Keller, Andrejs Mamikins, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Jaromír Štětina, Axel Voss
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eugen Freund, Elisabetta Gardini, Charles Tannock
Iesniegšanas datums	12.2.2015

Juridisks paziņojums - Privātuma politika