Procedūra : 2012/0288(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0025/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0025/2015

Debates :

PV 28/04/2015 - 4
CRE 28/04/2015 - 4

Balsojumi :

PV 28/04/2015 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0100

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM     ***II
PDF 1042kWORD 749k
26.2.2015
PE 544.412v02-00 A8-0025/2015

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

(10710/2/2014 – C8‑0004/2014 – 2012/0288(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Nils Torvalds

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

(10710/2/2014 – C8‑0000/2014 – 2012/0288(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10710/2/2014 – C8‑0004/2014),

–       ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0595),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–       ņemot vērā Reglamenta 69. pantu,

–       ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0025/2015),

1.      apstiprina turpmāk norādīto nostāju otrajā lasījumā;

2.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Padomes nostāja

1. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK3 3. panta 4. punktu katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Biodegvielu piejaukšana ir viena no metodēm, ko dalībvalstis var izmantot šī mērķa izpildei, un paredzams, ka minētā metode arī dos vislielāko ieguldījumu.

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK3 3. panta 4. punktu katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Biodegvielu piejaukšana ir viena no metodēm, ko dalībvalstis var izmantot šā mērķa izpildei, un paredzams, ka minētā metode arī dos vislielāko ieguldījumu. Citas mērķa sasniegšanas metodes ir enerģijas patēriņa samazināšana, kas ir jāveic obligāti, jo pastāv procentuālais mērķis attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ko būs aizvien grūtāk sasniegt ilgtspējīgā veidā, ja arī turpmāk transporta nozarē pieaugs vispārējais pieprasījums pēc enerģijas, un no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošana.

__________________

__________________

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/777/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

Grozījums Nr.  2

Padomes nostāja

3.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(3a) Lai gan Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK tiek izmantoti termini „biodegvielas un bioloģiski šķidrie kurināmie”, minēto direktīvu noteikumi, tostarp attiecīgie ilgtspējas kritēriji, attiecas uz visām degvielām no atjaunojamiem energoresursiem, kas noteiktas minētajās direktīvās.

Grozījums Nr.  3

Padomes nostāja

4. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(4) Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš bijusi paredzēta pārtikas un barības tirgum, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegvielas, saglabājas, un tas ir jāapmierina citā veidā – ar intensīvāku ražošanu vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais minētais piemērs ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK būtu jāgroza, lai ietvertu noteikumus par netiešu zemes izmantošanas maiņu, ņemot vērā to, ka patlaban biodegvielas galvenokārt ražo no kultūraugiem esošajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē.

(4) Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš bijusi paredzēta pārtikas, barības un šķiedras tirgum, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegvielas, saglabājas, un tas ir jāapmierina citā veidā ar intensīvāku ražošanu vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais minētais piemērs ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK būtu jāgroza, lai ietvertu noteikumus par netiešu zemes izmantošanas maiņu, ņemot vērā to, ka patlaban biodegvielas galvenokārt ražo no kultūraugiem esošajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē. Noteikumos par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām būtu pienācīgi jāņem vērā vajadzība aizsargāt jau veiktās investīcijas.

Grozījums Nr.  4

Padomes nostāja

5. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(5) Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām prognozēm par pieprasījumu pēc biodegvielām un aprēķiniem par dažādu biodegvielu izejvielu izraisītu netiešu zemes izmantošanas maiņu emisijām, var lēst, ka ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītās emisijas ir ievērojamas un varētu padarīt par neesošiem atsevišķu biodegvielu radītos siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus vai to daļu. Cēlonis – paredzams, ka gandrīz visa 2020. gadā saražotā biodegviela nāks no kultūraugiem, ko audzē zemē, kuru varētu izmantot pārtikas un barības tirgus pieprasījuma apmierināšanai. Lai samazinātu emisijas, jānošķir kultūraugu grupas: eļļas augi, cukuru saturoši augi un labība un citi cieti saturoši augi.

(5) Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām prognozēm par pieprasījumu pēc biodegvielām un aprēķiniem par dažādu biodegvielu izejvielu izraisītu netiešu zemes izmantošanas maiņu emisijām, ar šādu maiņu saistītās emisijas ir ievērojamas un varētu novest pie pilnīgas vai daļējas atsevišķu biodegvielu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu zaudēšanas. Cēlonis – paredzams, ka gandrīz visa 2020. gadā saražotā biodegviela nāks no kultūraugiem, ko audzē zemē, kuru varētu izmantot pārtikas un barības tirgus pieprasījuma apmierināšanai. Lai samazinātu emisijas, jānošķir kultūraugu grupas: eļļas augi, cukuru saturoši augi un labība un citi cieti saturoši augi. Turklāt ir nepieciešams veicināt pētniecību un izstrādi jaunajās moderno biodegvielu ražošanas nozarēs, kuras nekonkurē ar pārtikas kultūraugu audzēšanu, un turpināt pētīt dažādu kultūraugu grupu ietekmi uz tiešu un netiešu zemes izmantošanas maiņu.

Grozījums Nr.  5

Padomes nostāja

7. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(7) Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, transporta nozarē, visticamāk, būs vajadzīga šķidra atjaunojamā degviela. Modernas degvielas, piemēram, no atkritumiem un aļģēm ražotās, nodrošina lielus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus ar mazu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, un tās nav tieši konkurenti pārtikas un barības tirgum cīņā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tāpēc jāveicina plašāka šādu modernu biodegvielu ražošana; patlaban tās nav komerciāli pieejamas lielos daudzumos, daļēji tāpēc, ka konkurē par publiskā sektora subsīdijām ar tradicionālajām biodegvielu tehnoloģijām, kuru pamatā ir pārtikas kultūraugi. Dalībvalstīm būtu jāveicina šādu modernu biodegvielu patēriņš, valsts līmenī nosakot juridiski nesaistošus apakšmērķus saistībā ar to pienākumu nodrošināt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Ir arī lietderīgi, ka dalībvalstis ziņo par paveikto šādu valsts apakšmērķu sasniegšanā līdz 2020. gadam; par to būtu jāpublicē kopsavilkuma ziņojums, lai izvērtētu, cik efektīvi ir pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā ar mērķi mazināt netiešas zemes izmantošanas maiņas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju risku, veicinot modernas biodegvielas. Domājams, ka šādām modernām biodegvielām un to veicināšanai arī turpmāk būs būtiska nozīme transporta dekarbonizācijā un zemas oglekļa emisijas transporta tehnoloģiju attīstībā arī pēc minētā termiņa.

(7) Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, transporta nozarē, visticamāk, būs vajadzīga šķidra atjaunojamā degviela. Modernas degvielas, piemēram, no atkritumiem un aļģēm ražotās, nodrošina lielus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus ar mazu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, un tās nav tieši konkurenti pārtikas un barības tirgum cīņā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Būtu jāveicina plašāka šādu modernu biodegvielu pētniecība, izstrāde un ražošana, jo patlaban tās nav komerciāli pieejamas lielos daudzumos, daļēji tāpēc, ka konkurē par publiskā sektora subsīdijām ar tradicionālajām biodegvielu tehnoloģijām, kuru pamatā ir pārtikas kultūraugi. Tādēļ būtu atbilstoši noteikt specifisku apakšmērķi attiecībā uz šādu modernu biodegvielu patēriņu saistībā ar pienākumu nodrošināt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Ir arī lietderīgi, ka dalībvalstis ziņo par paveikto šā valsts apakšmērķa sasniegšanā līdz 2020. gadam, lai izvērtētu, cik efektīvi ir pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā ar mērķi mazināt netiešas zemes izmantošanas maiņas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju risku, veicinot modernas biodegvielas. Domājams, ka šādām modernām biodegvielām ar zemu netiešu zemes izmantošanas maiņu ietekmi un lieliem kopējiem siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem arī turpmāk būs būtiska nozīme transporta dekarbonizācijā un zemas oglekļa emisijas transporta tehnoloģiju attīstībā arī pēc 2020. gada.

Grozījums Nr.  6

Padomes nostāja

7.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(7a) Eiropadome 2014. gada 23. un24. oktobra sanāksmes secinājumos uzsvēra, ka 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ir svarīgi transporta nozarei paredzēt to siltumnīcefekta gāzu emisiju un risku samazinājumu, kas saistīti ar atkarību no fosilā kurināmā, un aicināja Komisiju izskatīt instrumentus un pasākumus visaptverošai un tehnoloģiski neitrālai pieejai transporta radīto emisiju samazināšanai un energoefektivitātes sekmēšanai, elektriskajam transportam un atjaunojamiem energoresursiem arī attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada.

Grozījums Nr.  7

Padomes nostāja

7.b apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(7b) Lai izmantotu sinerģijas un stiprinātu juridisko noteiktību, būtu jāpilnveido saskaņotība starp Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/28/EK un citu Savienības politikas jomu tiesību aktiem. Direktīvas 98/70/EK un Direktīvas 2009/28/EK nolūkā atkritumu un atlieku definīcijas būtu jāsaskaņo ar definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK1a. Atkritumu un atlieku plūsmas, kas uzskaitītas Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK, būtu jānosaka precīzāk, izmantojot tos atkritumu kodus, kuri norādīti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK1b ieviestajā Eiropas Atkritumu katalogā, lai veicinātu to, ka dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro šīs direktīvas. Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanas veicināšanai atbilstīgi Direktīvai 98/70/EK un Direktīvai 2009/28/EK būtu jāsaskan ar Direktīvas 2008/98/EK mērķiem un nolūku. Lai īstenotu Savienības mērķi virzīties uz atkārtotas izmantošanas sabiedrību, būtu pilnībā jāievieš Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā norādītā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija. Lai to sekmētu, atkritumu un atlieku izmantošana biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai būtu jāiekļauj atkritumu apsaimniekošanas plānos un atkritumu rašanās novēršanas programmās, ko dalībvalstis izstrādā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK V nodaļu. Direktīvas 98/70/EK un Direktīvas 2009/28/EK piemērošanai nebūtu jāapdraud Direktīvas 2008/98/EK pilnīga īstenošana.

 

_______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

 

1b Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2000)1147) (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

Grozījums Nr.  8

Padomes nostāja

8. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(8) Atšķirības aplēstajās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijās rada dažādas datu ievades un būtiskie lauksaimniecības attīstības pieņēmumi, piemēram, tendences lauksaimniecības ražībā un ražīgumā, blakusproduktu sadalījums un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumi, kas ir ārpus biodegvielas ražotāju kontroles. Lai gan lielākā daļa biodegvielas izejvielu tiek ražotas Savienībā, paredzams, ka aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas galvenokārt būs ārpus Savienības jomās, kur papildu ražošana, visticamāk, tiks veikta par viszemākajām izmaksām. Jo īpaši pieņēmumi attiecībā uz tropu mežu pārveidošanu un kūdrāju nosusināšanu ārpus Savienības lielā mērā ietekmē aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas, kas saistītas ar biodīzeļdegvielas ražošanu no eļļas kultūraugiem, un tādēļ ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt, lai šādus datus un pieņēmumus pārskata saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju par zemes pārveidošanu un mežu izciršanu, tostarp atspoguļojot minētajās jomās gūtos panākumus, īstenojot pašreizējās starptautiskās programmas.

(8) Atšķirības aplēstajās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijās rada dažādas datu ievades un būtiskie lauksaimniecības attīstības pieņēmumi, piemēram, tendences lauksaimniecības ražībā un ražīgumā, blakusproduktu sadalījums un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumi, kas ir ārpus biodegvielas ražotāju kontroles. Ir būtiski nodrošināt, lai šādus datus un pieņēmumus pārskata saskaņā ar jaunāko pieejamo zinātnisko informāciju par zemes pārveidošanu un mežu izciršanu, tostarp atspoguļojot minētajās jomās gūtos panākumus, īstenojot pašreizējās starptautiskās programmas. Tādēļ Komisijai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes sasniegumus, būtu jāpārskata metodoloģija, pēc kuras aprēķina zemes izmantošanas maiņas radītās emisijas faktorus, kas iekļauti Direktīvas 98/70/EK V pielikumā un Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikumā. Līdz ar to gadījumos, kad tas ir pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisijai būtu jāizskata iespēja pārskatīt ierosinātos kultūraugu grupu netiešās zemes izmantošanas maiņas faktorus, kā arī ieviest faktorus sīkākam sadalījumam un paredzēt papildu vērtības, ja tirgū parādās jaunas biodegvielu izejvielas.

Grozījums Nr.  9

Padomes nostāja

9. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(9) Lai nodrošinātu biorūpniecības nozaru ilgtermiņa konkurētspēju, atbilstoši Komisijas 2012. gada 13. februāra paziņojumam "Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika" un Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumam "Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā", kuros tiek sekmētas integrētas un dažādotas biorafinēšanas rūpnīcas Eiropā, plašāki stimuli saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jānosaka tā, lai priekšroka tiktu dota to biomasas izejvielu izmantošanai, kam nav augstas ekonomiskās vērtības citiem izmantojumiem – ne biodegvielai.

(9) Lai nodrošinātu biorūpniecības nozaru ilgtermiņa konkurētspēju, atbilstoši 2012. gada paziņojumam “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” un „Ceļvedim par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, kur tiek sekmētas integrētas un dažādotas biorafinēšanas rūpnīcas Eiropā, plašāki stimuli saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jānosaka tā, lai priekšroka tiktu dota to biomasas izejvielu izmantošanai, kam nav augstas ekonomiskās vērtības citiem izmantojumiem — ne biodegvielai — vai kam nav tādas ietekmes uz vidi, kas grauj vietējās ekosistēmas, atņemot pārtikas kultūraugiem zemi un ūdeni.

Grozījums Nr.  10

Padomes nostāja

10. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(10) Lielāka tādas elektrības izmantošana, kas ir ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, ir veids, kā risināt daudzas problēmas transporta nozarē, kā arī citos enerģētikas sektoros. Tāpēc ir piemēroti sniegt papildu stimulus, lai transporta nozarē veicinātu tādas elektrības izmantošanu, kas ir ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, un lai palielinātu reizināšanas koeficientus, ar ko aprēķina tādas no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas elektrības ieskaitāmo daļu, kuru patērē elektrificēts dzelzceļa transports un elektriskie autotransporta līdzekļi, lai sekmētu to izmantošanu un ienākšanu tirgū.

(10) Lielāka tādas elektrības izmantošana, kas ir ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, ir veids, kā risināt daudzas problēmas transporta nozarē, kā arī citos enerģētikas sektoros. Tāpēc ir piemēroti sniegt papildu stimulus, lai transporta nozarē veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu. Turklāt transporta nozarē būtu jāveicina energoefektivitātes un energotaupības pasākumu īstenošana.

Grozījums Nr.  11

Padomes nostāja

13. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(13) Lai sagatavotos pārejai uz modernām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi laikposmā līdz 2020. gadam, ir lietderīgi ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko iegūst no pārtikas kultūraugiem, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikuma A daļā un Direktīvas 98/70/EK V pielikuma A daļā, un ko var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzēto mērķu sasniegšanā, neierobežojot šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo vispārējo izmantojumu.

(13) Lai sagatavotos pārejai uz modernām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi laikposmā līdz 2020. gadam un pēc tam, ir lietderīgi ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko iegūst no pārtikas kultūraugiem, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikuma A daļā un Direktīvas 98/70/EK V pielikuma A daļā, un ko var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzēto mērķu sasniegšanā, neierobežojot šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo vispārējo izmantojumu.

Grozījums Nr.  12

Padomes nostāja

15. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(15) Aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas būtu jāietver Komisijas ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada biodegvielas, saskaņā ar Direktīvām 98/70/EK un 2009/28/EK. Biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, piemēram, no atkritumiem, būtu jāpiešķir nulles emisijas faktors.

(15) Aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas būtu jāieskaita aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķī, kas noteikts Direktīvā 98/70/EK, lai radītu stimulus attiecībā uz biodegvielām ar zemu netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un nodrošinātu minētā mērķa precizitāti un ticamību. Aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas būtu jāietver arī ziņošanā par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada biodegvielas, saskaņā ar Direktīvām 98/70/EK un 2009/28/EK. Biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, piemēram, no atkritumiem, būtu jāpiešķir nulles emisijas faktors. Komisijai būtu regulāri jāpārskata metodoloģija, kā, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, aprēķināt netiešas zemes izmantošanas maiņas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ir saistītas ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu.

Grozījums Nr.  13

Padomes nostāja

15.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(15a) Zemes izmantošanai biodegvielas izejvielu audzēšanai nevajadzētu izraisīt vietējo kopienu un pamatiedzīvotāju pārvietošanu. Tādēļ pamatiedzīvotāju kopienu zemei jānosaka īpaša aizsardzība.

Grozījums Nr.  14

Padomes nostāja

15.b apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(15b) Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 8. punkts un Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 8. punkts kā pagaidu pasākumu netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmes mazināšanai paredz noteikumus, ar kuriem veicina biodegvielu izejvielu audzēšanu stipri noplicinātā un piesārņotā zemē. Minētie noteikumi pašreizējā formā vairs nav piemērojami, un tie jāintegrē šajā direktīvā paredzētajā pieejā, lai panāktu to, ka vispārējie pasākumi netiešas zemes izmantošanas maiņas radīto emisiju samazināšanai ir saskanīgi.

Grozījums Nr.  15

Padomes nostāja

16. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(16) Ražības pieaugums lauksaimniecības nozarēs, ko nodrošina intensīvāka pētniecība, tehnoloģiju attīstība un zināšanu nodošana, kas pārsniedz līmeni, kāds būtu vērojams, ja nepastāvētu ražību veicinošas shēmas no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotām biodegvielām, kā arī otrās gada ražas audzēšana platībās, kas iepriekš nav tikušas izmantotas otrās gada ražas audzēšanai, var palīdzēt mazināt netiešu zemes izmantošanas maiņu. Ciktāl tā rezultātā panāktās netiešās zemes izmantošanas maiņas mazināšanas ietekmi valsts vai projekta līmenī var izteikt kvantitatīvi, ar šo direktīvu ieviestie pasākumi varētu atspoguļot šo ražības uzlabojumu, izsakot to gan kā samazinājumu lēstajās netiešās zemes izmantošanas maiņas radītajās emisijās, gan kā ieguldījumu biodegvielu ražošanā no pārtikas un lopbarības kultūrām, lai virzītos uz tādu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, kāds ir jāpanāk līdz 2020. gadam.

(16) Ražības pieaugums lauksaimniecības nozarēs, kas pārsniedz līmeni, kāds būtu vērojams, ja nepastāvētu ražību veicinošas shēmas no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotām biodegvielām, vai biodegvielas ražošana no zemes platībām, kur tieša zemes izmantošanas maiņa notikusi bez negatīvas ietekmes uz jau agrāk pastāvējušiem ekosistēmas pakalpojumiem attiecīgajās zemes platībās, tostarp uz oglekļa uzkrājumu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, attiecīgos gadījumos varētu palīdzēt mazināt netiešu zemes izmantošanas maiņu tādā mērā, kas pārsniedz jau aprēķināto ietekmi pašreizējos netiešas zemes izmantošanas maiņas modeļos. Komisijai būtu jāizvērtē iespēja noteikt kritērijus to biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo identificēšanai un sertificēšanai, kas ražoti tādās shēmās, kas samazina ražošanas pārvietošanu nolūkiem, kuri nav biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošana, un ražoti saskaņā ar atbilstošiem ilgtspējas kritērijiem.

Grozījums Nr.  16

Padomes nostāja

17.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(17a) Lai sasniegtu atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķi transporta nozarē, vienlaikus līdz minimumam samazinot zemes izmantošanas maiņas negatīvo ietekmi, būtu jāveicina no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošana, transporta veidu maiņa, sabiedriskā transporta plašāka izmantošana un energoefektivitāte. Tādēļ atbilstoši Baltajai grāmatai par transportu dalībvalstīm būtu jācenšas transporta nozarē paaugstināt energoefektivitāti un samazināt vispārējo energopatēriņu, vienlaikus sekmējot elektrisko transportlīdzekļu ienākšanu tirgū un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas ieviešanu transporta sistēmās.

Grozījums Nr.  17

Padomes nostāja

19. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(19) Lai gan no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotās biodegvielas parasti ir saistītas ar netiešas zemes izmantošanas maiņas riskiem, pastāv arī izņēmumi. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsekmē tādu shēmu izveide un izmantošana, ar kurām var uzticami pierādīt, ka noteikts daudzums biodegvielu izejvielu, kas saražotas konkrētā projektā, nav izraisījis ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem. Tā, piemēram, var būt gadījumā, kad biodegvielas ražošanas apjoms ir vienāds ar papildu ražošanas apjomu, kas panākts ar ieguldījumiem ražības uzlabošanā un kas pārsniedz līmeni, kāds būtu panākts bez tiem, vai kad biodegvielas ražošana notiek zemes platībā, kur tiešā zemes izmantošanas maiņa notikusi bez nozīmīgas negatīvas ietekmes uz iepriekš pastāvējušiem dabiskajiem cikliem, ko attiecīgā zemes platība nodrošinājusi, tostarp aizsargājot oglekļa uzkrājumu un bioloģisko daudzveidību.

svītrots

Grozījums Nr.  18

Padomes nostāja

23. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(23) Lai Direktīvu 98/70/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību pievienošanu un atļauto analītisko metožu pielāgošanu saistībā ar degvielas specifikācijām un tvaika spiediena atbrīvojumu, ko var piemērot bioetanolu saturošam benzīnam.

(23) Lai Direktīvu 98/70/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un samazināšanas mehānismu, metodoloģiskajiem principiem un vērtībām, kas vajadzīgas, lai novērtētu, vai ir ievēroti biodegvielu ilgtspējas kritēriji, kritērijiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ko izmanto, lai noteiktu bioloģiski daudzveidīgas pļavas, metodoloģiju netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju aprēķināšanai un ziņošanai, atļautajiem līmeņiem saistībā ar metālu piedevām degvielā, biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību pievienošanu un atļauto analītisko metožu pielāgošanu saistībā ar degvielas specifikācijām un tvaika spiediena atbrīvojumu, ko var piemērot bioetanolu saturošam benzīnam.

Grozījums Nr.  19

Padomes nostāja

24. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(24) Lai Direktīvu 2009/28/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz iespējamiem papildinājumiem tādu biodegvielas izejvielu un kurināmo sarakstā, par kuru ieskaitāmu daļu minētās direktīvas 3. panta 4. punkta mērķī būtu jāuzskata to energoietilpība, reizināta ar divi, un arī attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtību pievienošanu.

(24) Lai Direktīvu 2009/28/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu biodegvielas izejvielu sarakstu, ko 3. panta 4. punktā paredzētajā mērķī ieskaita vairākas reizes, transporta degvielu energoietilpību, kritērijiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ko izmanto, lai noteiktu bioloģiski daudzveidīgas pļavas, metodoloģiju netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju aprēķināšanai un metodoloģiskajiem principiem un vērtībām, kas vajadzīgas, lai novērtētu, vai ir ievēroti biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ilgtspējas kritēriji.

Grozījums Nr.  20

Padomes nostāja

26. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(26) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu arī jāpārskata to stimulu efektivitāte, ar kuriem veicina biodegvielu ražošanu no izejvielām, kas iegūtas, neizmantojot zemi, un šīs direktīvas īstenošanas ietekme uz resursu pieejamību citiem sektoriem.

Grozījums Nr.  21

Padomes nostāja

26.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(26a) Komisijai būtu jāpārskata Savienības tiesību akti par biodegvielām, ņemot vērā dažādus politikas risinājumus un pašreizējās subsīdiju politikas rentabilitāti salīdzinājumā ar investīciju veicināšanu novatorisku atjaunojamo degvielu pētniecībā. Pārskatīšanā būtu jāietver analīze par ilgtspējīgu biodegvielu nozīmi, arī pēc 2020. gada, inter alia, attiecībā uz izejvielu pieejamību, netiešu zemes izmantošanas maiņu, gaisa kvalitāti, tostarp ietekmi uz cilvēku veselību, un energoatkarību.

Grozījums Nr.  22

Padomes nostāja

26.b apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(26b) Ir svarīgi, lai Komisija nekavējoties iesniegtu visaptverošu priekšlikumu par rentablu un tehnoloģiski neitrālu politiku pēc 2020. gada nolūkā radīt ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz investīcijām ilgtspējīgās biodegvielās ar zemu iespējamību radīt netiešu zemes izmantošanas maiņu un citos transporta nozares dekarbonizācijas līdzekļos. Priekšlikumā vajadzētu iekļaut pasākumus, kas veicina ilgtspējīgas modernas biodegvielas pēc 2020. gada saskaņā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru. Šajā sakarā Komisijai būtu jāapsver iespēja pēc 2020. gada Savienības līmenī ieviest piejaukšanas pilnvaras attiecībā uz modernajām biodegvielām, un vajadzētu arī apsvērt iespēju pārskatīt Direktīvas 98/70/EK izvirzītos mērķus un ieviest siltumnīcefekta gāzu samazināšanas plānu attiecībā uz transporta degvielām pēc 2020. gada. Priekšlikumā pie attiecīgā ilgtspējas kritērija varētu iekļaut arī aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju faktorus.

Grozījums Nr.  23

Padomes nostāja

1. pants – -1. punkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

2. pants – 9.a punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(-1) direktīvas 2. pantā pievieno šādu punktu:

 

„9.a “nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida degvielas no atjaunojamiem energoresursiem” ir tādas gāzveida vai šķidrās degvielas, kas nav biodegvielas, kuru enerģijas saturs nāk no atjaunojamiem energoresursiem, izņemot biomasu, kas tiek lietotas transportā, nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu minimumu un atbilst šīs direktīvas kvalitātes prasībām.”

Grozījums Nr.  24

Padomes nostāja

1. pants – 1. punkts

Direktīva 98/70/EK

2. pants – 11. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

11. "neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela" ir biodegviela, kuras izejvielas nav uzskaitītas V pielikuma A daļā vai ir uzskaitītas V pielikuma A daļā, taču tikusi ražota tādās shēmās, kas samazina ražošanas pārvietošanu nolūkiem, kas nav biodegvielas ražošana, un tikusi ražota saskaņā ar 7.b pantā izklāstītajiem biodegvielas ilgtspējības kritērijiem. Var apsvērt izejvielas tikai tādā apjomā, kas atbilst reālam pārvietošanas samazinājumam, ko panāk ar šādas shēmas starpniecību. Šādas shēmas var darboties kā atsevišķi projekti vietējā līmenī vai kā politikas pasākumi, kas daļēji vai pilnībā aptver dalībvalsts vai trešās valsts teritoriju. Ražošanas pārvietošanu nolūkiem, kas nav biodegvielas ražošana, var samazināt, ja ar shēmu panāk ražības palielināšanos tās aptvertajā apgabalā, pārsniedzot līmeni, kāds būtu vērojams, ja nepastāvētu šādas ražību veicinošās atbalsta shēmas;

svītrots

Grozījums Nr.  25

Padomes nostāja

1. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

7.a pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(-a) panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

 

„Aviācijā lietojamās biodegvielas piegādātājiem dalībvalstis ļauj izvēlēties, vai piedalīties 2. punktā paredzētā samazinājuma saistību īstenošanā, ciktāl piegādātā biodegviela atbilst 7.b pantā paredzētajiem ilgtspējas kritērijiem.”

Grozījums Nr.  26

Padomes nostāja

1. pants – 2. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

7.a pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(-aa) panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

 

„Lai panāktu atbilstību pirmajā daļā minētajam mērķim, dalībvalstis nodrošina, ka biodegvielas, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukura un eļļas augiem vai enerģētiskajām kultūrām, maksimālā daļa nepārsniedz to daļu, kura noteikta Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta otrās daļas d) apakšpunktā.”

Grozījums Nr.  27

Padomes nostāja

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.a pants – 5. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

5. Lai nodrošinātu šā panta vienādu īstenošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai paredzētu:

5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 10.a pantu, jo īpaši:

a) metodoloģiju degvielas, kas nav biodegviela, un enerģijas radītas aprites ciklā radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķināšanai;

a) metodoloģiju degvielas, kas nav biodegviela, un enerģijas radītas aprites ciklā radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķināšanai; līdz 2016. gada 30. jūnijam pieņem metodoloģijas, kā aprēķināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamajiem šķidrajiem vai gāzveida kurināmajiem un oglekļa uztveršanu un izmantošanu transporta vajadzībām;

b) līdz 2011. gada 1. janvārim – metodoloģiju, ar kuru nosaka degvielas pamatstandartu, balstoties uz aprites ciklā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu enerģijas vienību, kas iegūta 2010. gadā no fosilās degvielas, piemērojot šā panta 2. punktu;

b) līdz 2011. gada 1. janvārim – metodoloģiju, ar kuru nosaka degvielas pamatstandartu, balstoties uz aprites ciklā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu enerģijas vienību, kas iegūta 2010. gadā no fosilās degvielas, piemērojot šā panta 2. punktu;

c) noteikumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno šā panta 4. punktu, izmantojot, cik vien iespējams, vienādu pieeju;

c) nepieciešamos noteikumus, lai nodrošinātu šā panta 4. punkta īstenošanu;

d) metodoloģiju, pēc kuras aprēķina elektrisko autotransporta līdzekļu ietekmi, kas ir saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktu.";

d) metodoloģiju, pēc kuras aprēķina elektrisko autotransporta līdzekļu ietekmi un kura ir saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktu.

Grozījums Nr.  28

Padomes nostāja

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.a pants – 6. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

6. Kā daļu no 1. punktā minētās ziņošanas dalībvalstis nodrošina, ka degvielas piegādātāji katru gadu ziņo dalībvalsts ieceltai iestādei par biodegvielas ražošanas paņēmieniem, biodegvielas apjomiem, kas iegūta no izejvielām, kuras iedalītas kategorijās V pielikuma A daļā, un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām uz enerģijas vienību. Dalībvalstis minētos datus paziņo Komisijai.

6. Kā daļu no 1. punktā minētās ziņošanas dalībvalstis nodrošina, ka degvielas piegādātāji katru gadu ziņo dalībvalsts ieceltai iestādei par biodegvielas ražošanas paņēmieniem, biodegvielas apjomiem, kas iegūti no izejvielām, kuras iedalītas kategorijās V pielikuma A daļā, un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām uz enerģijas vienību, tostarp aplēstajām netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām. Dalībvalstis minētos datus paziņo Komisijai.

Grozījums Nr.  29

Padomes nostāja

1. pants – 3. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

7.b pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Kopienas teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām iegūto enerģiju ņem vērā, piemērojot 7.a pantu, tikai tādā gadījumā, ja šīs biodegvielas atbilst šā panta 2. līdz 6. punktā noteiktajiem kritērijiem.

1. Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Savienības teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām iegūto enerģiju ņem vērā 7.a pantā minētajos nolūkos, tikai tādā gadījumā, ja šīs biodegvielas atbilst šā panta 2. līdz 6. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Tomēr biodegvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi šā panta 2. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, lai tās ņemtu vērā nolūkos, kas minēti 7.a pantā.

Tomēr biodegvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi šā panta 2. un 4.a punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, lai tās ņemtu vērā nolūkos, kas minēti 7.a pantā.

Grozījums Nr.  30

Padomes nostāja

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.b pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielu, un ko ņem vērā 1. punktā minētajiem nolūkiem, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc ...+. Uzskata, ka iekārta "atrodas ekspluatācijā", ja ir notikusi fiziska biodegvielas ražošana.

 

2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, un ko ņem vērā 1. punktā minētajiem nolūkiem, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc …+. Uzskata, ka iekārta „atrodas ekspluatācijā”, ja ir notikusi fiziska biodegvielas ražošana.

__________________

__________________

+ OV: lūgums ievietot datumu – šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.

+ OV: lūgums ievietot datumu – šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.

Grozījums Nr.  31

Padomes nostāja

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.b pants – 2. punkts – 3. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, ko iegūst, izmantojot biodegvielu, aprēķina saskaņā ar 7.d panta 1. punktu.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, izmantojot biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, aprēķina saskaņā ar 7.d panta 1. punktu.

Grozījums Nr.  32

Padomes nostāja

1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.b pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

"Lai nodrošinātu šī punkta pirmās daļas c) apakšpunkta vienādu piemērošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka kritērijus un ģeogrāfiskos apgabalus, lai noteiktu, uz kurām pļavām attiecas minētais apakšpunkts. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.".

"Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz kritērijiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, lai nolemtu, uz kurām pļavām attiecas šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkts.".

Grozījums Nr.  33

Padomes nostāja

1. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

7.b pants – 4.a punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(ba) pievieno šādu punktu:

 

„4.a Biodegvielas, kas ņemtas vērā 1. punktā minētajos nolūkos, neiegūst no atkritumiem vai atliekām, uz kurām saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktu attiecas atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi. Dalībvalstis nodrošina, ka atkritumu un atlieku izmantošana, uz ko attiecas Direktīva 2008/98/EK par biodegvielu ražošanu, kura ņemta vērā 1. punktā minētajos nolūkos, ir saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas izklāstīta minētās direktīvas 4. pantā. Dalībvalstis arī pienācīgi ņem vērā kaskādveida izmantošanas principu un reģionālās un arī vietējās ekonomikas un tehnoloģiju situāciju."

Grozījums Nr.  34

Padomes nostāja

1. pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

7.b pants – 4.a punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(bb) pievieno šādu punktu:

 

„4.b Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie nolūkiem, kuri minēti 1. punktā, netiek ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, ja vien netiek ievērotas trešo personu juridiskās tiesības attiecībā uz zemes izmantošanu un īpašuma tiesības, inter alia, ar viņu brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu un piedaloties viņus pārstāvošajām institūcijām.”

Grozījums Nr.  35

Padomes nostāja

1. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.c pants – 6. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

6. Lēmumus atbilstīgi šā panta 4. punktam pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šādi lēmumi ir spēkā ne vairāk kā piecus gadus.

6. Lēmumus atbilstīgi šā panta 4. punktam pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šādi lēmumi ir spēkā ne vairāk kā piecus gadus.

Komisija pieprasa, lai šādas brīvprātīgās shēmas, par kurām lēmums ir pieņemts atbilstīgi 4. pantam, līdz ... un pēc tam katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietver katru no šā punkta trešajā daļā izklāstītajiem punktiem. Ziņojumi parasti aptver iepriekšējo kalendāro gadu. Pirmais ziņojums aptver vismaz sešus mēnešus no … . Prasība par ziņojuma iesniegšanu attiecas tikai uz tām brīvprātīgajām shēmām, kuras ir darbojušās vismaz 12 mēnešus.

Komisija pieprasa, lai šādas brīvprātīgās shēmas, par kurām lēmums ir pieņemts atbilstīgi 4. pantam, līdz ... un pēc tam katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietver katru no šā punkta trešajā daļā izklāstītajiem punktiem. Ziņojumi parasti aptver iepriekšējo kalendāro gadu. Pirmais ziņojums aptver vismaz sešus mēnešus no … . Prasība par ziņojuma iesniegšanu attiecas tikai uz tām brīvprātīgajām shēmām, kuras ir darbojušās vismaz 12 mēnešus.

Līdz ... Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir analizēti šā punkta otrajā daļā minētie brīvprātīgo shēmu ziņojumi un pārskatīta 4. punktā minēto nolīgumu vai brīvprātīgo shēmu darbība, par kuriem ir pieņemts lēmums saskaņā ar šo pantu, un noteikta paraugprakse. Ziņojumā izmanto labāko pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un praktisko pieredzi attiecīgo nolīgumu vai shēmu piemērošanā. Ziņojumā analizē šādu informāciju:

Līdz ... Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir analizēti šā punkta otrajā daļā minētie brīvprātīgo shēmu ziņojumi un pārskatīta 4. punktā minēto nolīgumu vai brīvprātīgo shēmu darbība, par kuriem ir pieņemts lēmums saskaņā ar šo pantu, un noteikta paraugprakse. Ziņojumā izmanto labāko pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un praktisko pieredzi attiecīgo nolīgumu vai shēmu piemērošanā. Ziņojumā analizē šādu informāciju:

vispārīgi:

vispārīgi:

a) revīzijas neatkarība, kārtība un biežums – attiecībā gan uz to, kas par šiem aspektiem ir norādīts shēmas dokumentācijā brīdī, kad Komisija apstiprināja attiecīgo shēmu, gan saistībā ar nozares paraugpraksi;

a) revīzijas neatkarība, kārtība un biežums – attiecībā gan uz to, kas par šiem aspektiem ir norādīts shēmas dokumentācijā brīdī, kad Komisija apstiprināja attiecīgo shēmu, gan saistībā ar nozares paraugpraksi;

b) neatbilstības konstatēšanas un risināšanas metožu pieejamība, kā arī pieredze un pārredzamība to piemērošanā, īpaši, risinot situācijas, kad shēmas dalībnieki ir veikuši vai tiek apgalvots, ka tie ir veikuši nopietnus pārkāpumus;

b) neatbilstības konstatēšanas un risināšanas metožu pieejamība, kā arī pieredze un pārredzamība to piemērošanā, īpaši, risinot situācijas, kad shēmas dalībnieki ir veikuši vai tiek apgalvots, ka tie ir veikuši nopietnus pārkāpumus;

c) pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu nodrošinājumu valodās, ko lieto izejvielu izcelsmes valstīs un reģionos, sertificētu uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamību, revidentu ziņojumu pieejamību;

c) pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu nodrošinājumu valodās, ko lieto izejvielu izcelsmes valstīs un reģionos, sertificētu uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamību, revidentu ziņojumu pieejamību;

d) ieinteresēto personu iesaiste, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, ko pirms lēmuma pieņemšanas veic shēmas izstrādes un pārskatīšanas, kā arī revīzijas laikā, un atbilde uz viņu sniegto ieguldījumu;

d) ieinteresēto personu iesaiste, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, ko pirms lēmuma pieņemšanas veic shēmas izstrādes un pārskatīšanas, kā arī revīzijas laikā, un atbilde uz viņu sniegto ieguldījumu;

e) vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par revidentu un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību;

e) vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par revidentu un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību;

f) jaunākā informācija par tirgu saistībā ar shēmu, sertificētu izejvielu un biodegvielas apjoms, norādot sadalījumu pa izcelsmes valstīm un tipiem, dalībnieku skaits;

f) jaunākā informācija par tirgu saistībā ar shēmu, sertificētu izejvielu un biodegvielas apjoms, norādot sadalījumu pa izcelsmes valstīm un tipiem, dalībnieku skaits;

g) tas, cik vienkārši un efektīvi ir īstenojama sistēma, ar kuru izseko apliecinājumiem, ko shēma dalībniekiem izsniedz par ilgtspējas kritēriju ievērošanu, paredzot šādu sistēmu izmantot kā līdzekli krāpniecisku darbību novēršanai, lai jo īpaši konstatētu un izskatītu iespējamu krāpšanu un citus pārkāpumus un saistībā ar to veiktu turpmākus pasākumus, un attiecīgā gadījumā – konstatētu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu skaits;

g) tas, cik vienkārši un efektīvi ir īstenojama sistēma, ar kuru izseko apliecinājumiem, ko shēma dalībniekiem izsniedz par ilgtspējas kritēriju ievērošanu, paredzot šādu sistēmu izmantot kā līdzekli krāpniecisku darbību novēršanai, lai jo īpaši konstatētu un izskatītu iespējamu krāpšanu un citus pārkāpumus un saistībā ar to veiktu turpmākus pasākumus, un attiecīgā gadījumā – konstatētu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu skaits;

un jo īpaši:

un konkrēti:

h) vienību iespējas tikt pilnvarotām atzīt un uzraudzīt sertifikācijas struktūras;

h) vienību iespējas tikt pilnvarotām atzīt un uzraudzīt sertifikācijas struktūras;

i) sertifikācijas struktūru atzīšanas vai akreditēšanas kritēriji;

i) sertifikācijas struktūru atzīšanas vai akreditēšanas kritēriji;

j) noteikumi par to, kā veicama sertifikācijas struktūru uzraudzība.

j) noteikumi par to, kā veicama sertifikācijas struktūru uzraudzība.

Dalībvalsts par savu valsts shēmu var paziņot Komisijai. Komisija dod priekšroku šādas shēmas novērtēšanai. Lēmumu par šādi iesniegtas valsts shēmas atbilstību šajā direktīvā izvirzītajiem noteikumiem pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sekmētu to, ka tiek savstarpēji divpusēji un daudzpusēji atzītas shēmas atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Ja lēmums ir pozitīvs, saskaņā ar šo pantu izveidotas shēmas neatsaka savstarpēju atzīšanu ar minētās dalībvalsts shēmu.";

Dalībvalsts par savu valsts shēmu var paziņot Komisijai. Komisija dod priekšroku šādas shēmas novērtēšanai. Lēmumu par šādi iesniegtas valsts shēmas atbilstību šajā direktīvā izvirzītajiem noteikumiem pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sekmētu to, ka tiek savstarpēji divpusēji un daudzpusēji atzītas shēmas atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem. Ja lēmums ir pozitīvs, saskaņā ar šo pantu izveidotas shēmas neatsaka savstarpēju atzīšanu ar minētās dalībvalsts shēmu.

 

Komisija attiecīgos gadījumos, ņemot vērā šā apakšpunkta otrajā daļā minēto ziņojumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu grozīt šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz brīvprātīgajām shēmām, lai veicinātu paraugpraksi.";

Grozījums Nr.  36

Padomes nostāja

1. pants – 5. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

7.d pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

Piemērojot 7.a pantu un 7.b panta 2. punktu, aprites cikla aprēķināšanu siltumnīcefekta gāzu emisijai no biodegvielām veic šādi:

1. Piemērojot 7.a pantu un 7.b panta 2. punktu, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas no biodegvielām aprēķina šādi:

a) ja siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu standartvērtība biodegvielas ražošanas metodei ir noteikta IV pielikuma A vai B daļā un ja el vērtība, kas šīm biodegvielām aprēķināta saskaņā ar IV pielikuma C daļas 7. punktu, ir vienāda ar nulli vai ir zem nulles, tad izmanto minēto standartvērtību;

a) ja siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu standartvērtība biodegvielas ražošanas metodei ir noteikta IV pielikuma A vai B daļā un ja el vērtība, kas šīm biodegvielām aprēķināta saskaņā ar IV pielikuma C daļas 7. punktu, ir vienāda ar nulli vai ir zem nulles, tad izmanto minēto standartvērtību;

b) izmanto faktisko vērtību, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma C daļā noteikto metodoloģiju; vai

b) izmanto faktisko vērtību, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma C daļā noteikto metodoloģiju; vai

c) izmanto vērtību, ko aprēķina kā IV pielikuma C daļas 1. punktā minēto formulas reizinātāju summu, ja IV pielikuma D vai E daļā nesummētās sākuma vērtības var izmantot kā dažus reizinātājus, un faktiskās vērtības, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma C daļā noteikto metodoloģiju, visiem citiem reizinātājiem.

c) izmanto vērtību, ko aprēķina kā IV pielikuma C daļas 1. punktā minēto formulas reizinātāju summu, ja IV pielikuma D vai E daļā nesummētās sākuma vērtības var izmantot kā dažus reizinātājus, un faktiskās vērtības, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma C daļā noteikto metodoloģiju, visiem citiem reizinātājiem.

 

Piemērojot 7.a pantu, no 2020. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas biodegvielu aprites ciklā, aprēķina, attiecīgajai V pielikumā norādītajai vērtībai pieskaitot saskaņā ar šā apakšpunkta pirmo daļu aprēķināto rezultātu.

Grozījums Nr.  37

Padomes nostāja

1. pants – 5. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

7.d pants – 1.a punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(-aa) pievieno šādu punktu:

 

„1.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz IV pielikumā iekļautu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanas kārtību nebioloģiskas izcelsmes gāzveida vai šķidrajai degvielai no atjaunojamiem energoresursiem un oglekļa uztveršanas un izmantošanas vajadzībām. Šos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 30. jūnijam.”

Grozījums Nr.  38

Padomes nostāja

1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.d pants – 5. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

5. Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas IV pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un apstrādes.

5. Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo un publicē ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas IV pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un tehnoloģiskajiem procesiem.

Ja pirmajā daļā minētajos ziņojumos ir norādīts, ka, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, varētu būt nepieciešams pielāgot aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības, kas norādītas IV pielikuma B un E daļā, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.";

Ja pirmajā daļā minētajos ziņojumos ir norādīts, ka aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības, kas norādītas IV pielikuma B un E daļā, varētu būt jāpielāgo jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisija saskaņā ar 10.a pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem koriģē minētās vērtības.";

Grozījums Nr.  39

Padomes nostāja

1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.d pants – 6. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

(b) panta 6. punktu svītro;

(b) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

 

6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz V pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, tostarp, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, pārskatot ierosinātās kultūraugu grupu netiešas zemes izmantošanas maiņas vērtības. Lai novērtētu ekonomiskos modeļus, ko izmanto šādu netiešas zemes izmantošanas maiņas vērtību aprēķināšanai, Komisija savā pārskatā iekļauj jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz pamatpieņēmumiem, kas ietekmē modelēšanas rezultātus, tostarp lauksaimniecības ražas un produktivitātes tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas, kā arī atmežošanās ātrumus. Komisija nodrošina, ka šajā pārskatīšanas procesā ir iesaistītas visas ieinteresētās puses. Pirmo pārskatīšanu pabeidz ne vēlāk kā līdz 2016. gada 30. jūnijam.

 

Komisija attiecīgā gadījumā ierosina jaunas netiešas zemes izmantošanas maiņas vērtības sīkākam sadalījumam; attiecīgā gadījumā ietver papildu vērtības, ja tirgū parādās jaunas biodegvielu izejvielas; pārskata biodegvielu kategorijas, kam piemēro netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju nulles vērtību; un izstrādā faktorus izejvielām, ko iegūst no zemē audzētajām enerģētiskajām kultūrām.

Grozījums Nr.  40

Padomes nostāja

1. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.d pants – 7. punkts – 1. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

(c) panta 7. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

(c) panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„7. Komisija pastāvīgi pārskata IV pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vērtības citiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt IV pielikuma C daļā paredzēto metodoloģiju, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

„7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz IV pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, tostarp pievienojot vērtības turpmākiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām un grozot C daļā paredzēto metodoloģiju.”

atkritumu un atlikumu uzskaites metode;

 

blakusproduktu uzskaites metode;

 

– koģenerācijā saražotās enerģijas uzskaites metode; un

 

– kultūraugu atliekas, ko uzskata par blakusproduktiem.

 

Standartvērtības, kas izstrādātas biodīzeļdegvielai no augu eļļas vai dzīvnieku tauku atliekām, pārskata cik drīz vien iespējams. Ja Komisijas pārskatīšanas rezultātā tiek secināts, ka būtu jāpapildina IV pielikums, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai IV pielikuma A, B, D un E daļā pievienotu, bet ne svītrotu vai grozītu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības tiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem, kuru konkrētas vērtības minētajā pielikumā vēl nav iekļautas.;

 

Grozījums Nr.  41

Padomes nostāja

1. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 98/70/EK

7.d pants – 8. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

(d) panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

(d) panta 8. punktu svītro.

"8. Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu IV pielikuma C daļas 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda detalizētas tehniskas specifikācijas un definīcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.".

 

Grozījums Nr.  42

Padomes nostāja

1. pants – 8. punkts

Direktīva 98/70/EK

8.a pants – 3. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

3. Ņemot vērā izvērtējumu, kas veikts, izmantojot 1. punktā minēto testēšanas metodoloģiju, Eiropas Parlaments un Padome var pārskatīt 2. punktā norādīto MMT satura robežvērtību degvielai, pamatojoties uz Komisijas leģislatīvā akta priekšlikumu.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz 2. punktā noteiktā degvielas MMT satura ierobežojuma pārskatīšanu. Pārskatīšanas pamatā izmanto tā vērtējuma rezultātus, ko veic, izmantojot 1. punktā minēto testēšanas metodoloģiju. Ja riska novērtējumā ir attiecīgs pamatojums, ierobežojumu var samazināt līdz nullei. To nepalielina, ja vien riska novērtējumā nav attiecīga pamatojuma.

Grozījums Nr.  43

Padomes nostāja

1. pants – 9. punkts

Direktīva 98/70/EK

9. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

k) Savienībā patērēto biodegvielu ražošanas paņēmienus, apjomus un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību, tostarp aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes saistībā ar V pielikumu. Komisija dara publiski pieejamus datus par provizoriski aplēstajām netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes.

k) Savienībā patērēto biodegvielu ražošanas paņēmienus, apjomus un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību, tostarp aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju saistībā ar V pielikumu. Komisija dara publiski pieejamus datus par aplēstajām netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām.

Grozījums Nr.  44

Padomes nostāja

1. pants – 9.a punkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

9. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(9a) 9. pantam pievieno šādu punktu:

 

“2.a. Komisija pastāvīgi uzrauga biodegvielu rādītājus visos laikapstākļos, kādi ir sastopami Savienībā, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļos izmantotās biodegvielas kvalitātes dēļ nepalielinās piesārņojošas emisijas, CO2 vai nepasliktinās transportlīdzekļa vispārējā veiktspēja.

 

Ja nepieciešams, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz I vai II pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, lai ieviestu konkrētus parametrus, testu robežvērtības un testēšanas metodes.”

Grozījums Nr.  45

Padomes nostāja

1. pants – 11. punkts

Direktīva 98/70/EK

10.a pants – 2. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... .

2. Pilnvaras pieņemt 7.a panta 5. punktā, 7.b panta 3. punkta otrajā daļā, 7.d panta 1.a, 5., 6. un 7. punktā, 8.a panta 3. punktā, 9. panta 2.a punktā un 10. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... . Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.  46

Padomes nostāja

1. pants – 11. punkts

Direktīva 98/70/EK

10.a pants – 3. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.a panta 5. punktā, 7.b panta 3. punkta otrajā daļā, 7.d panta 1.a, 5., 6. un 7. punktā, 8.a panta 3. punktā, 9. panta 2.a punktā un 10. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.  47

Padomes nostāja

1. pants – 11. punkts

Direktīva 98/70/EK

10.a pants – 5. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

5. Saskaņā ar 7.d panta 7. punktu un 10. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem."

5. Saskaņā ar 7.a panta 5. punktu, 7.b panta 3. punkta otro daļu, 7.d panta 1.a, 5., 6. un 7. punktu, 8.a panta 3. punktu, 9. panta 2.a punktu un 10. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.”

Grozījums Nr.  48

Padomes nostāja

1. pants – 12. punkts

Direktīva 98/70/EK

11. pants – 3. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

 

Grozījums Nr.  49

Padomes nostāja

2. pants – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

2. pants – 2. punkts – k apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1. 2. panta 2. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

k) “atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamās enerģijas izmantošanas pienākumu vai citādi; tā ietver atbalstu ieguldījumu veidā, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz pienākumu izmantot atjaunojamo enerģiju, arī shēmas, kurās izmanto“zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp valsts regulētus tarifa maksājumus un prēmiju maksājumus, bet neaprobežojoties ar tiem;

k) “atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamās enerģijas izmantošanas pienākumu vai citādi; tā ietver atbalstu ieguldījumu veidā, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz pienākumu izmantot atjaunojamo enerģiju, arī shēmas, kurās izmanto „zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp valsts regulētus tarifa maksājumus un prēmiju maksājumus — bet neaprobežojoties ar tiem; atbalsta shēmas neizkropļo izejvielu tirgus citās rūpniecības nozarēs, kurās tradicionāli izmanto tās pašas izejvielas.”

Grozījums Nr.  50

Padomes nostāja

2. pants – 1. punkts

Direktīva 2009/28/EK

2. pants – 2. punkts – p apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

p) "atkritumus" definē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK* 3. panta 1. punktam. Vielas, kas tīši modificētas vai piesārņotas, lai panāktu atbilstību minētajai definīcijai, šajā definīcijā neietilpst;

p) “atkritumi” ir jebkura viela vai priekšmets, no kura īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties un kuru definē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktam, un kura statusa noteikšanai veic neatkarīgu verificēšanu un sertificēšanu par tā atbilstību minētās direktīvas 4. punktā noteiktajai atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai vai citai pielīdzināmai atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas programmai. Vielas, kas tīši modificētas vai piesārņotas, lai panāktu atbilstību minētajai definīcijai, šajā kategorijā neietilpst;

Grozījums Nr.  51

Padomes nostāja

2. pants – 1. punkts

Direktīva 2009/28/EK

2. pants – 2. punkts – s apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

s) "nepārtikas celulozes materiāls" ir izejvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam. Tas ietver pārtikas un lopbarības kultūru atliekas (piemēram, salmi, stublāji, sēnalas un čaumalas), zālaugu enerģētiskās kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, klūdziņprosa, miskante, Spānijas niedre), rūpniecības atliekas (tostarp no pārtikas un lauksaimniecības kultūrām pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

s) "nepārtikas celulozes materiāls" ir izejvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam. Tas ietver pārtikas un lopbarības kultūru atliekas (piemēram, salmi, stublāji, sēnalas un čaumalas), zālaugu enerģētiskās kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, lucerna un citi slāpekli piesaistoši kultūraugi, virsaugi pirms un pēc viengadīgiem graudaugiem un eļļas augiem, kaktusi un citi CAM augi, airene, klūdziņprosa, miskante, Spānijas niedre utt.), rūpniecības atliekas (tostarp no pārtikas un lauksaimniecības kultūrām pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

Grozījums Nr.  52

Padomes nostāja

2. pants – 1. punkts

Direktīva 2009/28/EK

2. pants – ta punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

ta) “nebioloģiskas izcelsmes gāzveida vai šķidrās degvielas no atjaunojamiem energoresursiem” ir gāzveida vai šķidrās degvielas, kas nav biodegvielas, kuras enerģiju iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, izņemot biomasu, kas tiek lietotas transportā, nodrošina minimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu un atbilst šīs direktīvas kvalitātes prasībām.

Grozījums Nr.  53

Padomes nostāja

2. pants – 1. punkts

Direktīva 2009/28/EK

2. pants – v apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

(v) "neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais" ir biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru izejvielas nav uzskaitītas VIII pielikuma A daļā vai ir uzskaitītas VIII pielikuma A daļā, taču tikušas ražotas saskaņā ar tādām shēmām, kas samazina ražošanas pārvietošanu nolūkiem, kas nav biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana, un tikušas ražotas saskaņā ar 17. pantā izklāstītajiem ilgtspējības kritērijiem biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam. Var apsvērt izejvielas tikai tādā apjomā, kas atbilst reālam pārvietošanas samazinājumam, ko panāk ar šādas shēmas starpniecību. Šādas shēmas var darboties kā atsevišķi projekti vietējā līmenī vai kā politikas pasākumi, kas daļēji vai pilnībā aptver dalībvalsts vai trešās valsts teritoriju. Ražošanas pārvietošanu nolūkiem, kas nav biodegvielas ražošana, var samazināt, ja ar shēmu panāk ražības palielināšanos tās aptvertajā apgabalā, pārsniedzot līmeni, kāds būtu vērojams, ja nepastāvētu šādas ražību veicinošās atbalsta shēmas.

svītrots

Grozījums Nr.  54

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

Lai panāktu atbilstību šī punkta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, maksimālā tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daļa, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, nav lielāka par enerģijas daudzumu, kas atbilst 4. punkta d) apakšpunktā noteiktajai maksimālajai daļai.

Lai panāktu atbilstību šā punkta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, maksimālā tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daļa, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā arī citām zemē audzētām enerģētiskajām kultūrām, nav lielāka par enerģijas daudzumu, kas atbilst 4. punkta d) apakšpunktā noteiktajai maksimālajai daļai.

Grozījums Nr.  55

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 4. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(aa) panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

4. Katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī.

4. Katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Dalībvalsts var tikt atbrīvota no šā mērķa sasniegšanas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

 

– dalībvalsts ir sasniegusi 1. un 2. punktā noteiktos mērķus,

 

– enerģijas kopējais patēriņš transportā attiecīgajā dalībvalstī nepārsniedz prognozes valsts rīcības plānā atjaunojamo energoresursu jomā;”

Grozījums Nr.  56

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 4. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

d) aprēķinot biodegvielas skaitītājā, no tādas biodegvielas iegūtas enerģijas daļa, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukura un eļļas augiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa transportā dalībvalstīs 2020. gadā;

d) aprēķinot biodegvielas skaitītājā, no tādas biodegvielas iegūtas enerģijas daļa, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukura un eļļas augiem, kā arī citām zemē audzētām enerģētiskajām kultūrām, nepārsniedz 6 % no enerģijas galapatēriņa transportā dalībvalstīs 2020. gadā;

Grozījums Nr.  57

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 4. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

e) dalībvalstis cenšas sasniegt mērķi – lai to teritorijā tiktu patērēta minimāla proporcija biodegvielu, kas ražota no izejvielām un citu degvielu, kas uzskaitīta IX pielikumā A daļā. Šim nolūkam katra dalībvalsts nosaka valsts mērķi, ko tā cenšas sasniegt. Šā mērķa atsauces vērtība ir energoietilpības 0,5 procentpunkti no pirmajā daļā minētās no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas daļas visos transporta veidos 2020. gadā; to nodrošina ar biodegvielu, kas ražota no izejvielām, un citas degvielas, kas uzskaitītas IX pielikuma A daļā, un par ko saskaņā ar šīs daļas f) apakšpunktu un IX pielikuma A daļu uzskata, ka tās energoietilpība ir divas reizes lielāka. Turklāt valsts mērķī var ņemt vērā no IX pielikumā neuzskaitītām izejvielām saražotas biodegvielas, ko kompetentās valsts iestādes atzinusi par atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiālu un lignocelulozes materiālu un ko izmantoja esošajās iekārtās pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/.../ES+pieņemšanas.

e) Katra dalībvalsts nodrošina, ka no tādām biodegvielām iegūtas enerģijas daļa, kas ražota no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām izejvielām, visos transporta veidos 2020. gadā nav mazāka par 1,25 % no attiecīgās dalībvalsts transporta nozares kopējā energopatēriņa.

Dalībvalstis var noteikt valsts mērķi, kas ir zemāks par atsauces vērtību – 0,5 procentpunkti, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem iemesliem:

 

(i) objektīvi faktori, piemēram, ierobežotās iespējas biodegvielu ilgtspējīgai ražošanai no izejvielām un citu IX pielikuma A daļā uzskaitīto degvielu ražošanai, vai šādu biodegvielu ierobežota pieejamība par izmaksu ziņā pieņemamu cenu tirgū, ņemot vērā novērtējumu, kas ietverts Direktīvas 2014/…/ES 3. panta 1. punktā minētajā Komisijas ziņojumā;

 

(ii) konkrētās tehniskās vai klimatiskās īpatnības transporta degvielas valsts tirgū, piemēram, autotransporta parka sastāvs un stāvoklis; vai

 

(iii) valsts politika, piešķirot atbilstošus finanšu resurss, lai stimulētu tādas elektroenerģijas izmantojumu transportā, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

 

Komisija publicē:

 

- dalībvalstu mērķus un attiecīgā gadījumā pamatojumu to dažādajiem valsts mērķiem, salīdzinot ar atsauces vērtību, par ko paziņo saskaņā ar Direktīvas 2014/…/ES+ 4. panta 2. punktu;

 

- kopsavilkuma ziņojumu par dalībvalstīs sasniegto virzībā uz valsts mērķu sasniegšanu.";

 

__________________

 

+ OV: lūgums ievietot šīs direktīvas numuru.

 

Grozījums Nr.  58

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 4. punkts – 2. daļa – ea apakšpunkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

ea) Katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars benzīnā 2020. gadā ir vismaz 6,5% no benzīna dotās enerģijas kopējā patēriņa transporta nozarē attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.  59

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 4. punkts – 2. daļa – f apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

f) uzskata, ka biodegvielām, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, energoietilpība ir divas reizes lielāka.";

svītrots

Grozījums Nr.  60

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 4. punkts – 4. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

Nolūkā sasniegt šā panta 1. un 2., kā arī šajā punktā minētos mērķus, uzskata, ka biodegvielām, ko ražo no IX pielikuma A daļā minētajām izejvielām, energoietilpība ir divas reizes lielāka.

Nolūkā sasniegt šā punkta pirmajā daļā minēto mērķi no IX pielikumā minētajām izejvielām ražotu biodegvielu energoietilpību ieskaita vairākas reizes atbilstoši minētā pielikuma noteikumiem.

Grozījums Nr.  61

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(da) iekļauj šādu punktu:

 

„4.a Komisija līdz [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] sniedz ieteikumus par papildu pasākumiem, ko dalībvalstis var veikt, lai sekmētu un veicinātu energoefektivitāti un energotaupību transporta nozarē. Ieteikumos iekļauj aplēses par enerģijas daudzumu, ko iespējams ietaupīt, īstenojot katru no norādītajiem pasākumiem. Enerģijas daudzumu, kas atbilst dalībvalsts īstenotajiem pasākumiem, ņem vērā, lai veiktu 4. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētos aprēķinus.”

Grozījums Nr.  62

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – db punkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 4.b punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(db) iekļauj šādu punktu:

 

„4.b Lai sasniegtu 4. punktā minēto mērķi, dalībvalstis samazina kopējo energopatēriņu transporta nozarē, lai paaugstinātu energoefektivitāti šajā nozarē vismaz par 12 %, salīdzinot ar pašreizējām kopējā energopatēriņa prognozēm transporta nozarē 2020. gadam.”

Grozījums Nr.  63

Padomes nostāja

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

3. pants – 5. punkts – 2. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu nolūkā grozīt IX pielikuma A daļā minēto izejvielu sarakstu, lai pievienotu izejvielas, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu. Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu par katru izejvielu, kas pievienojama IX pielikuma A daļai. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu analīze, pienācīgi ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un pamatojot secinājumu, ka attiecīgā izejviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, ne arī lielā mērā kropļojoši ietekmē (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedz būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar fosilo kurināmo, un nepastāv risks negatīvi ietekmēt vidi un biodaudzveidību.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu nolūkā grozīt IX pielikuma A daļā minēto izejvielu sarakstu. Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu par katru izejvielu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu analīze, pienācīgi ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK, un pamatojot secinājumu, ka attiecīgā izejviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, ne arī lielā mērā kropļojoši ietekmē (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedz būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar fosilo kurināmo, un nepastāv risks negatīvi ietekmēt vidi un biodaudzveidību.

 

Grozījums Nr.  64

Padomes nostāja

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

4. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(2a) 4. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“3.a Katra dalībvalsts publicē un paziņo Komisijai [vienu gadu pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] prognožu dokumentu, kurā norāda papildu pasākumus, ko tā plāno veikt saskaņā ar 3. panta 4.b punktu.”

Grozījums Nr.  65

Padomes nostāja

2. pants – 2.b punkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

4. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(2b) 4. pantā iekļauj šādu punktu:

 

„3.b Katra dalībvalsts [vienu gadu pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās] publicē un paziņo Komisijai prognožu dokumentu, kurā norāda pasākumus, ko tā plāno veikt, lai sasniegtu 3. panta 4. punkta pirmajā daļā noteikto mērķi.”

Grozījums Nr.  66

Padomes nostāja

2. pants – 3. punkts

Direktīva 2009/28/EK

5. pants – 5. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

(3) Direktīvas 5. panta 5. punktu svītro.

Direktīvas 5. panta 5. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

 

„Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu, lai III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpību pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.”

Grozījums Nr.  67

Padomes nostāja

2. pants – 5. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

17. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Kopienas teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem iegūto enerģiju ņem vērā a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem kritērijiem:

1. Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Savienības teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem iegūto enerģiju ņem vērā a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 7. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un nepārsniedz 3. panta 4. punkta otrās daļas d) apakšpunktā noteikto daļu:

a) pārbaudēm par atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām par valstu mērķiem;

a) pārbaudēm par atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām par valstu mērķiem;

b) pārbaudēm par atbilstību atjaunojamo energoresursu izmantošanas pienākumam;

b) pārbaudēm par atbilstību atjaunojamo energoresursu izmantošanas pienākumam;

c) atbilstībai finanšu atbalstam par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu.

c) atbilstībai finanšu atbalstam par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu.

Tomēr biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 2. punktā noteiktiem ilgtspējības kritērijiem, lai tos ņemtu vērā a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos.

Tomēr biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 2. un 4.a punktā noteiktiem ilgtspējas kritērijiem, lai tos ņemtu vērā a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos.

Grozījums Nr.  68

Padomes nostāja

2. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

17. pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

"Lai nodrošinātu šī punkta pirmās daļas c) apakšpunkta vienādu piemērošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka kritērijus un ģeogrāfiskos apgabalus, lai noteiktu, uz kurām pļavām attiecas minētais apakšpunkts. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.".

„Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu, kuros izstrādāti kritēriji un ģeogrāfiskie apgabali, lai noteiktu, uz kurām pļavām jāattiecina pirmās daļas c) apakšpunkts.”

Grozījums Nr.  69

Padomes nostāja

2. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

17. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(ba) pievieno šādu punktu:

 

„4.a Biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, kas ņemti vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, neiegūst no atkritumiem, uz kuriem atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktam attiecas atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi. Dalībvalstis nodrošina, ka atkritumu un atlieku izmantošana, uz ko attiecas Direktīva 2008/98/EK un kas paredzēta to biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanai, kuri ņemti vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kura noteikta minētās direktīvas 4. pantā. Dalībvalstis arī pienācīgi ņem vērā kaskādveida izmantošanas principu un reģionālās un arī vietējās ekonomikas un tehnoloģiju situāciju."

Grozījums Nr.  70

Padomes nostāja

2. pants – 5. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

17. pants – 4.b punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(bb) pievieno šādu punktu:

 

„4.b Biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, kas ņemti vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, neražo no izejvielām, kuras iegūtas no zemes, ja netiek ievērotas vismaz trešo personu juridiskās tiesības uz izmantošanu un īpašuma tiesības, inter alia, ar viņu brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu un piedaloties viņus pārstāvošajām instancēm.”

Grozījums Nr.  71

Padomes nostāja

2. pants – 6. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

18. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(-a) pievieno šādu punktu:

 

„2.a Eurostat vāc un publicē detalizētu ar tirdzniecību saistītu informāciju par biodegvielām, kas ražotas no pārtikas kultūraugiem, piemēram, tādiem, kuru pamatā ir labība un citi cieti saturoši augi, cukuru saturoši augi vai eļļas augi. Pieejamo informāciju par tirdzniecības datiem sadala atsevišķi par etanolu un biodīzeļdegvielu, jo pašlaik tiek publiskoti apkopoti dati, iekļaujot biodegvielas sadaļā datus par etanola un biodīzeļdegvielas importu un eksportu. Importa un eksporta dati identificē importētās un ES dalībvalstīs patērētās biodegvielas veidu un daudzumu. Datos iekļauj arī izcelsmes valsti vai valsti, kura eksportē šos produktus uz Savienību. Datus par biodegvielas izejvielu vai daļēji apstrādātu produktu importu un eksportu uzlabo — Eurostat vāc un publicē informāciju par izejvielu, tostarp par iekšējā tirgū tirgotu vai daļēji tirgotu izejvielu, importu vai eksportu, veidu un izcelsmes valsti.”

Grozījums Nr.  72

Padomes nostāja

2. pants – 6. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

18. pants – 6. punkts – 7. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

Dalībvalsts par savu valsts shēmu var paziņot Komisijai. Komisija dod priekšroku šādas shēmas novērtēšanai. Lēmumu par šādi paziņotas valsts shēmas atbilstību šajā direktīvā norādītajiem nosacījumiem pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sekmētu to, ka tiek savstarpēji divpusēji vai daudzpusēji atzītas shēmas atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Ja lēmums ir pozitīvs, saskaņā ar šo pantu izveidotas shēmas neatsaka savstarpēju atzīšanu ar minētās dalībvalsts shēmu.";

Dalībvalsts par savu valsts shēmu var paziņot Komisijai. Komisija dod priekšroku šādas shēmas novērtēšanai. Lēmumu par šādi paziņotas valsts shēmas atbilstību šajā direktīvā norādītajiem nosacījumiem pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sekmētu to, ka tiek savstarpēji divpusēji vai daudzpusēji atzītas shēmas atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.

Grozījums Nr.  73

Padomes nostāja

2. pants – 6. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

18. pants – 8. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

„8. Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas pārbauda 17. panta piemērošanu attiecībā uz biodegvielas avotu un sešu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru izlemj, vai attiecīgā dalībvalsts, piemērojot 17. panta 1. punktu, drīkst ņemt vērā biodegvielu no minētā avota.".

„8. Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pārbauda 17. panta piemērošanu attiecībā uz biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā avotu un sešu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru izlemj, vai attiecīgā dalībvalsts, piemērojot 17. panta 1. punktu, drīkst ņemt vērā biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo no minētā avota.”.

Grozījums Nr.  74

Padomes nostāja

2. pants – 7. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

19. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(-a) pievieno šādu punktu:

 

„1.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu attiecībā uz to, lai V pielikumā iekļautu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanas kārtību nebioloģiskas izcelsmes gāzveida vai šķidrajai degvielai no atjaunojamiem energoresursiem un oglekļa uztveršanas un izmantošanas vajadzībām. Šos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 30. jūnijam.”

Grozījums Nr.  75

Padomes nostāja

2. pants – 7. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

19. pants – 5. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

5. Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas IV pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un apstrādes.

5. Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo un publicē ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas IV pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un tehnoloģiskajiem procesiem.

Ja pirmajā daļā minētajos ziņojumos ir norādīts, ka, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, varētu būt nepieciešams pielāgot aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības, kas norādītas IV pielikuma B un E daļā, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.";

Ja pirmajā daļā minētajos ziņojumos ir norādīts, ka aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības, kas norādītas V pielikuma B un E daļā, varētu būt jāpielāgo, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu minēto vērtību koriģēšanai.”;

Grozījums Nr.  76

Padomes nostāja

2. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

19. pants – 6. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

(b) panta 6. punktu svītro;

(b) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

 

„6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu attiecībā uz VIII pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, tostarp, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, pārskatot ierosinātās kultūraugu grupu netiešas zemes izmantošanas maiņas vērtības.

 

Lai novērtētu ekonomiskos modeļus, ko izmanto šādu netiešas zemes izmantošanas maiņas vērtību aprēķināšanai, Komisija savā pārskatā iekļauj jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz pamatpieņēmumiem, kas ietekmē modelēšanas rezultātus, tostarp lauksaimniecības ražas un ražības aprēķinātās tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanās ātrumu. Komisija nodrošina, ka šajā pārskatīšanas procesā ir iesaistītas visas ieinteresētās puses. Pirmo pārskatīšanu pabeidz ne vēlāk kā līdz 2016. gada 30. jūnijam.

 

Komisija attiecīgā gadījumā ierosina jaunas netiešas zemes izmantošanas maiņas vērtības sīkākam sadalījumam, iekļauj ar izejmateriālu transportēšanu saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, iekļauj papildu vērtības, ja tirgū parādās jaunas biodegvielu izejvielas, un izstrādā faktorus izejvielām, ko iegūst no zemē audzētām enerģētiskajām kultūrām.

Grozījums Nr.  77

Padomes nostāja

2. pants – 7. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

19. pants – 7. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

„7. Komisija pastāvīgi pārskata IV pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vērtības citiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt IV pielikuma C daļā paredzēto metodoloģiju, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

„7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu attiecībā uz V pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehniskas attīstībai, tostarp pievienojot vērtības citiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām un grozot C daļā paredzēto metodoloģiju.

 

Saistībā ar V pielikumā paredzētajām standartvērtībām un metodoloģiju īpaša uzmanība būtu jāpievērš šādiem jautājumiem:

– atkritumu un atlikumu uzskaites metode;

– atkritumu un atlikumu uzskaites metode;

– blakusproduktu uzskaites metode;

– blakusproduktu uzskaites metode;

– koģenerācijā saražotās enerģijas uzskaites metode; un

– koģenerācijā saražotās enerģijas uzskaites metode; un

– kultūraugu atliekas, ko uzskata par blakusproduktiem.

– kultūraugu atliekas, ko uzskata par blakusproduktiem.

Standartvērtības, kas izstrādātas biodīzeļdegvielai no augu eļļas vai dzīvnieku tauku atliekām, pārskata cik drīz vien iespējams. Ja Komisijas pārskatīšanas rezultātā tiek secināts, ka būtu jāpapildina V pielikums, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu, lai V pielikuma A, B, D un E daļā pievienotu, bet ne svītrotu vai grozītu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības tiem biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmieniem, kuru konkrētas vērtības minētajā pielikumā vēl nav iekļautas.";

Standartvērtības, kas izstrādātas biodīzeļdegvielai no augu eļļas vai dzīvnieku tauku atliekām, pārskata cik drīz vien iespējams.”

Grozījums Nr.  78

Padomes nostāja

2. pants – 7. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

19. pants – 8. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

(d) panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

(d) panta 8. punktu svītro.

"8. Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu IV pielikuma C daļas 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda detalizētas tehniskas specifikācijas un definīcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.".

 

Grozījums Nr.  79

Padomes nostāja

2. pants – 9. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

22. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-a) direktīvas 22. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

1. Katra dalībvalsts līdz 2011. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par tādas enerģijas, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, veicināšanas un izmantošanas progresu. Sestais ziņojums, kas iesniedzams līdz 2021. gada 31. decembrim, ir pēdējais obligātais ziņojums.

1. Katra dalībvalsts līdz 2011. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par tādas enerģijas, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, veicināšanas un izmantošanas progresu.”;

Grozījums Nr.  80

Padomes nostāja

2. pants – 9. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – i apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

i) to biodegvielu attīstību un īpatsvaru, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp resursu novērtējumu, koncentrējoties uz ilgtspējības aspektiem, kas saistīti ar ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu, biomasas kaskādes principu, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

i) to biodegvielu attīstību un īpatsvaru, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp resursu novērtējumu, koncentrējoties uz ilgtspējas aspektiem, kas saistīti ar ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu, biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomiskos un tehnoloģiskos apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

Grozījums Nr.  81

Padomes nostāja

2. pants – 9.a punkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

22. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(9a) direktīvas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

2. Prognozējot siltumnīcefekta gāzu emisijas neto ietaupījumus no biodegvielu izmantošanas, dalībvalsts var 1. punktā minēto ziņojumu nolūkā lietot V pielikuma A un B daļā norādītās tipiskās vērtības.

2. Aplēšot siltumnīcefekta gāzu emisijas neto ietaupījumu, ko panāk, izmantojot biodegvielas, dalībvalsts var 1. punktā minēto ziņojumu vajadzībām lietot V pielikuma A un B daļā norādītās tipiskās vērtības un pievieno aplēstās netiešu zemes izmantošanas maiņu emisijas, kā noteikts VIII pielikumā.

Grozījums Nr.  82

Padomes nostāja

2. pants – 10. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

23. pants – 4. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

„4. Ziņojot par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, ko rada biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantošana, Komisija izmanto apjomus, ko savos ziņojumos norādījušās dalībvalstis saskaņā ar 22. panta 1. punkta o) apakšpunktu, tostarp aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes, kā norādīts VIII pielikumā. Komisija dara publiski pieejamus datus par provizoriski aplēstajām netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes. Turklāt Komisija izvērtē, vai un kā izmainītos tiešo emisiju ietaupījumu aplēse, ja ņemtu vērā blakusproduktus, izmantojot aizstāšanas pieeju.”;

„4. Ziņojot par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, ko rada biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantošana, Komisija izmanto apjomus, ko savos ziņojumos norādījušas dalībvalstis saskaņā ar 22. panta 1. punkta o) apakšpunktu, tostarp aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas, kas noteiktas VIII pielikumā. Komisija dara publiski pieejamus datus par aplēstajām netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām. Turklāt Komisija izvērtē, vai un kā izmainītos tiešo emisiju ietaupījumu aplēse, ja ņemtu vērā blakusproduktus, izmantojot aizstāšanas pieeju.”;

Grozījums Nr.  83

Padomes nostāja

2. pants – 10. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

23. pants – 5. punkts – e apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

e) to biodegvielu piejamību un ilgtspējību, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp novērtējumu par ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu, biomasas kaskādes principu, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti; un

e) to biodegvielu pieejamību un ilgtspēju, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp novērtējumu par ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu, biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomiskos un tehnoloģiskos apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti; un

Grozījums Nr.  84

Padomes nostāja

2. pants – 10. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2009/28/EK

23. pants – 5. punkts – f apakšpunkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

f) vērtējumu par to, vai var sašaurināt to neskaidrību amplitūdu, kas apzināta analīzē, uz kā balstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju aplēses, un vai ņemt vērā Savienības politikas jomu, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības politikas iespējamo ietekmi.";

f) netiešas zemes izmantošanas maiņas saistībā ar visiem ražošanas paņēmieniem, tostarp vērtējumu par to, vai var sašaurināt to neskaidrību amplitūdu, kas apzināta analīzē, uz kā balstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju aplēses, un vai ņemt vērā Savienības politikas jomu, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības politikas iespējamo ietekmi.";

Grozījums Nr.  85

Padomes nostāja

2. pants – 11. punkts

Direktīva 2009/28/EK

25. pants – 3. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

 

Grozījums Nr.  86

Padomes nostāja

2. pants – 12. punkts

Direktīva 2009/28/EK

25.a pants

 

Padomes nostāja

Grozījums

"25.a pants

„25.a pants

Deleģēšanas īstenošana

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 3. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ….

2. Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 1.a punktā un 19. panta 5.–7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 1.a punktā un 19. panta 5.−7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 3. panta 5. punktu un 19. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.”.

5. Saskaņā ar 3. panta 5. punktu, 5. panta 5. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 1.a punktu un 19. panta 5.–7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.”.

Grozījums Nr.  87

Padomes nostāja

3. pants

Padomes nostāja

Grozījums

1. Komisija vēlākais līdz ...+iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā iekļauj izvērtējumu par to, vai līdz 2020. gadam Savienības tirgū būs pieejami nepieciešamie daudzumi izmaksu ziņā efektīvu biodegvielu no izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi, un nepārtikas kultūraugiem, tostarp par nepieciešamību pēc papildu kritērijiem, lai nodrošinātu to ilgtspēju, un izvērtējumu par labākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem, ņemot vērā ekonomiskus, sociālus un vides apsvērumus. Ziņojumā arī izklāsta kritērijus, lai noteiktu un sertificētu tās biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, kas rada nelielu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, lai attiecīgā gadījumā pielāgotu Direktīvas 98/70/EK V pielikumu un Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikumu.

1. Komisija vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā iekļauj izvērtējumu par to, vai līdz 2020. gadam Savienības tirgū būs pieejami nepieciešamie daudzumi izmaksu ziņā efektīvu biodegvielu no izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi, un nepārtikas kultūraugiem, un par to vides, ekonomisko un sociālo ietekmi, tostarp par nepieciešamību pēc papildu kritērijiem, lai nodrošinātu to ilgtspēju, un izvērtējumu par labākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem, ņemot vērā ekonomiskus, sociālus un vides apsvērumus.

2. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē, cik efektīvi ir ar šo direktīvu ieviestie pasākumi to netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju samazināšanai, kas ir saistītas ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu. Šajā ziņā minētajā ziņojumā iekļauj arī jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz galvenajiem pieņēmumiem, kas ietekmē rezultātus, ko iegūst modelējot ar netiešas zemes izmantošanas maiņas saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu, tostarp lauksaimniecības ražas un ražības aprēķinātās izmaiņu tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumus, un Savienības politikas jomu, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības politikas, iespējamo ietekmi, šādā pārskatā iesaistot ieinteresētās personas. Ziņojumā izskata arī notikumu attīstību saistībā ar sertifikācijas shēmām tām biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izejvielām, kas rada nelielu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku un kas ir uzskaitītas Direktīvas 98/70/EK V pielikumā un Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikumā, bet ražotas, radot nelielu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, ko panāk, veicot projektu līmeņa seku mazināšanas pasākumus, un to efektivitāti.

2. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā, pamatojoties uz labākajiem un jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē:

 

a) cik efektīvi ir ar šo direktīvu ieviestie pasākumi to netiešas zemes izmantojuma maiņas emisiju samazināšanai, kas ir saistītas ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu. Šajā ziņā minētajā ziņojumā iekļauj arī jaunāko pieejamo informāciju, lai novērtētu, kā ir modelētas ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana, tostarp lauksaimniecības ražas un ražības aprēķinātās izmaiņu tendences, blakusproduktu izvietošana un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumi, un Savienības politikas jomu, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības politikas, iespējamā ietekme, šādā pārskatā iesaistot ieinteresētās personas;

 

b) to stimulu efektivitāti, ar kuriem veicina biodegvielu ražošanu no izejvielām, kurām neizmanto zemi, un no nepārtikas kultūraugiem saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktu un Direktīvas 98/70/EK 7.a pantu;

 

c) biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas ietekmi uz resursu pieejamību citiem sektoriem, kas izmanto biomasu;

 

d) ņemot vērā dalībvalstu ziņojumus saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 5. punktu, to pasākumu efektivitāti, kas veikti krāpšanas novēršanai un apkarošanai;

 

e) iespējamību noteikt kritērijus, pēc kuriem identificē un sertificē biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, ko ražo saskaņā ar tādām shēmām, kuras samazina ražošanas pārvietošanu nolūkiem, kuri nav biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana, un saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK, ar mērķi vajadzības gadījumā atjaunināt Direktīvas 98/70/EK V pielikumu un Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikumu.

Attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem, pirmajā daļā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīva akta priekšlikumu, kurā pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas faktorus iekļauj attiecīgajos ilgtspējības kritērijos, un pārskata efektivitāti stimuliem, ar kuriem veicina biodegvielas no izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi, un nepārtikas kultūraugiem saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktu. Kā daļu no minētā ziņojuma Komisija, ņemot vērā dalībvalstu ziņojumus atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 5. punktam, izvērtē to pasākumu efektivitāti, kas veikti, lai novērstu un apkarotu krāpšanos, un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus turpmākiem pasākumiem, tostarp papildu pasākumiem, ko veikt Savienības līmenī.

Attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem, pirmajā daļā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvu aktu priekšlikumus, kuros:

 

a) pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas faktorus iekļauj attiecīgajos ilgtspējas kritērijos, kas noteikti Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK;

 

b) nosaka atbilstošus papildu ilgtspējas kritērijus biodegvielām, kas iegūtas no izejvielām, kuru ieguvei nav vajadzīga zeme, un no nepārtikas kultūrām;

 

c) ievieš turpmākus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanos, tostarp papildu pasākumus, ko veikt Savienības līmenī;

 

d) stimulē ilgtspējīgas modernas biodegvielas pēc 2020. gada tehnoloģiju ziņā neitrālā veidā un kontekstā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru, tostarp pārskata Direktīvas 98/70/EK mērķus un ievieš siltumnīcefekta gāzu samazināšanas plānu transporta degvielām pēc 2020. gada, un apsver iespēju pēc 2020. gada Savienības līmeni ieviest moderno biodegvielu piejaukšanas pilnvaras, ievērojot Direktīvā 98/70/EK noteiktos ilgtspējas kritērijus.

3. Komisija attiecīgā gadījumā, ņemot vērā ziņojumus, ko iesniegušas brīvprātīgās shēmas, kas paredzētas Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 6. punkta otrajā daļā un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 6. punkta otrajā daļā, iesniedz Eiropas Parlamenta un Padomei priekšlikumu par grozījumiem minēto direktīvu noteikumos par brīvprātīgajām shēmām, lai veicinātu paraugpraksi.

3. Komisija attiecīgā gadījumā, ņemot vērā ziņojumus, ko iesniegušas brīvprātīgās shēmas, kas paredzētas Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 6. punkta otrajā daļā un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 6. punkta otrajā daļā, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par grozījumiem minēto direktīvu noteikumos par brīvprātīgajām shēmām, lai veicinātu paraugpraksi.

__________________

 

+ OV: lūgums ievietot datumu - viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

 

Grozījums Nr.  88

Padomes nostāja

4. pants – 1. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais līdz …+. Dalībvalstis par tiem tūlīt informē Komisiju.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais līdz ...+. Dalībvalstis par tiem tūlīt informē Komisiju.

_________

_________

+ OV: lūgums ievietot datumu – 24 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

+ OV: OV: lūgums norādīt datumu – 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  89

Padomes nostāja

4. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Padomes nostāja

Grozījums

Dalībvalstis 2020. gadā ziņo Komisijai par gūtajiem panākumiem saistībā ar valsts mērķu sasniegšanu, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta e) apakšpunktu, paskaidrojot jebkādu trūkumu iemeslus.

Dalībvalstis 2020. gadā ziņo Komisijai par gūtajiem panākumiem saistībā ar valsts mērķu sasniegšanu, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta e) apakšpunktu.

Grozījums Nr.  90

Padomes nostāja

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 98/70/EK

IV pielikums – C daļa – 7. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

(1) Direktīvas IV pielikuma C daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

(1) Direktīvas IV pielikuma C daļu groza šādi:

 

(a) daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

„7. Zemes izmantošanas maiņu ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radīto gada emisiju el aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot 20 gadu ilgā laikposmā. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu

„7. Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radīto gada emisiju (el) aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot 20 gadu ilgā laikposmā. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P ‑ eB,*

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P,

kur:

kur:

el = zemes izmantošanas maiņu ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli)). "Aramzeme"** un "ilggadīgie stādījumi"*** tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojumu.

el = zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli)).

CSR = ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums 2008. gada janvārī vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko);

CSR = ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums 2008. gada janvārī vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko);

CSA = ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa uzkrājums uzkrājas laikā, kas ilgāks par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

CSA = ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa uzkrājums veidojas laikā, kas ilgāks par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk; un

P = kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas enerģija gadā vienā platības vienībā); un

P = kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas enerģija gadā vienā platības vienībā);”

eB = prēmija 29 g CO2eq/MJ, ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes saskaņā ar 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

 

_________

 

* Koeficients, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol), ir 3,664.

 

** Aramzemes definīciju izstrādā IPCC.

 

*** Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas.”.

 

Grozījums Nr.  91

Padomes nostāja

I pielikums – 1. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 98/70/EK

IV pielikums – C daļa – 8. un 9. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(aa) daļas 8. un 9. punktu svītro.

Grozījums Nr.  92

Padomes nostāja

I pielikums – 2. punkts

Direktīva 98/70/EK

V pielikums – A daļa

 

Padomes nostāja

A daļa. Aplēstās netiešo zemes izmantošanas maiņu emisijas no biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielām (gCO2eq/MJ) +

Izejvielu grupa

Vid.*

No rezultātu ietekmes analīzes izrietoša starpprocentiļu amplitūda**

Labība un citi cieti saturoši augi

12

8 līdz 16

Cukuri

13

4 līdz 17

Eļļas augi

55

33 līdz 66

________________

* Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais.

** Šeit iekļautā amplitūda ataino 90 % rezultātu, izmantojot no analīzes izrietošas piektās un deviņdesmit piektās procentiles vērtības. Piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 5 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus zem 8, 4, un 33 gCO2eq/MJ). Deviņdesmit piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 95 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus virs 16, 17, un 66 gCO2eq/MJ).

+ Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais. Pielikumā norādīto vērtību apmēru ietekmē dažādi pieņēmumi (piemēram, blakusproduktu apstrāde, ražīguma izmaiņas, oglekļa uzkrājumi un citu izejvielu pārvietošana, utt.), kurus izmanto ekonomikas modeļos aplēses veikšanai. Lai gan tādēļ nav iespējams pilnībā raksturot ar šādām aplēsēm saistīto neskaidrību amplitūdu, tika veikta rezultātu ietekmes analīze, pamatojoties uz būtiskajiem parametriem nejaušu mainīgo lielumu veidā, tā sauktā „Montekarlo analīze”.

 

Grozījums

A daļa. Aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielām (gCO2eq/MJ)

Izejvielu grupa

Aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas

Labība un citi cieti saturoši augi

12

Cukuri

13

Eļļas augi

55

Grozījums Nr.  93

Padomes nostāja

II pielikums – 1. punkts

Direktīva 2009/28/EK

V pielikums – C daļa – 7. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

(1) Direktīvas V pielikuma C daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

(1) Direktīvas V pielikuma C daļu groza šādi:

 

(a) daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

„7. Zemes izmantošanas maiņu ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radīto gada emisiju el aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot 20 gadu ilgā laikposmā. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

„7. Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radīto gada emisiju (el) aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot 20 gadu ilgā laikposmā. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P - eB,*

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P,

kur:

kur:

el = zemes izmantošanas maiņu ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas vienībā (megadžouli)). "Aramzeme"** un "ilggadīgie stādījumi"*** tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojumu.

el = zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli));

CSR = ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums 2008. gada janvārī vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko);

CSR = ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums 2008. gada janvārī vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko);

CSA = ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa uzkrājums uzkrājas laikā, kas ilgāks par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

CSA = ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa uzkrājums veidojas laikā, kas ilgāks par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieg uši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk; un

P = kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija gadā vienā platības vienībā); un

P = kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija gadā vienā platības vienībā).”

eB = prēmija 29 g CO2eq/MJ, ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes saskaņā ar 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

 

________________

 

* Koeficients, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol), ir 3,664.

 

** Aramzemes definīciju izstrādā IPCC.

 

***Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas".

 

Grozījums Nr.  94

Padomes nostāja

II pielikums – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/28/EK

V pielikums – C daļa – 8. un 9. punkts

 

Padomes nostāja

Grozījums

 

(aa) daļas 8. un 9. punktu svītro.

Grozījums Nr.  95

Padomes nostāja

II pielikums – 2. punkts

Direktīva 2009/28/EK

VIII pielikums – A daļa

 

Padomes nostāja

A daļa. Aplēstās netiešo zemes izmantošanas maiņu emisijas no biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielām (gCO2eq/MJ)+

Izejvielu grupa

Vid.*

No rezultātu ietekmes analīzes izrietoša starpprocentiļu amplitūda**

Labība un citi cieti saturoši augi

12

8 līdz 16

Cukuri

13

4 līdz 17

Eļļas augi

55

33 līdz 66

________________

* Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais.

** Šeit iekļautā amplitūda ataino 90 % rezultātu, izmantojot no analīzes izrietošas piektās un deviņdesmit piektās procentiles vērtības. Piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 5 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus zem 8, 4, un 33 gCO2eq/MJ). Deviņdesmit piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 95 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus virs 16, 17, un 66 gCO2eq/MJ).

+ Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais. Pielikumā norādīto vērtību apmēru ietekmē dažādi pieņēmumi (piemēram, blakusproduktu apstrāde, ražīguma izmaiņas, oglekļa uzkrājumi un citu izejvielu pārvietošana, utt.), kurus izmanto ekonomikas modeļos aplēses veikšanai. Lai gan tādēļ nav iespējams pilnībā raksturot ar šādām aplēsēm saistīto neskaidrību amplitūdu, tika veikta rezultātu ietekmes analīze, pamatojoties uz būtiskajiem parametriem nejaušu mainīgo lielumu veidā, tā sauktā "Montekarlo analīze".

 

Grozījums

A daļa. Aplēstās netiešas zemes izmantojuma maiņas emisijas no biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem (gCO2eq/MJ)

Izejvielu grupa

Aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas

Labība un citi cieti saturoši augi

12

Cukuri

13

Eļļas augi

55

Grozījums Nr.  96

Padomes nostāja

II pielikums – 3. punkts

Direktīva 2009/28/EK

IX pielikums

 

Padomes nostāja

Grozījums

IX pielikums

IX pielikums

A daļa. Izejvielas un kurināmie, kuru ieskaitāmā daļa 3. panta 4. punkta mērķī(-os) ir to energoietilpība, reizināta ar divi:

A daļa. Izejvielas un kurināmie, kuru ieskaitāmā daļa 3. panta 4. punkta pirmās daļas mērķī ir to energoietilpība, reizināta ar divi, un kuri sekmē 3. panta 4. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanu:

a) aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros;

 

b) jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi;

b) jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi;

c) bioloģiski atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā un kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalīta savākšana, kas definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā;

c) bioloģiski atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā un kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalīta savākšana, kas definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā;

d) rūpniecības atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas un zvejniecības, un akvakultūras nozares, izņemot izejvielas, kas uzskaitītas šī pielikuma B daļā;

d) rūpniecības atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas un zvejniecības, un akvakultūras nozares, izņemot izejvielas, kas uzskaitītas šā pielikuma B daļā;

e) salmi;

e) salmi;

f) kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas;

f) kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas;

g) palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;

g) palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;

h) taleļļas darva;

h) taleļļas darva;

i) jēlglicerīns;

i) jēlglicerīns;

j) cukurniedru rauši;

j) cukurniedru rauši;

k) vīnogu čagas un vīna nogulsnes;

k) vīnogu čagas un vīna nogulsnes;

l) riekstu čaumalas;

l) riekstu čaumalas;

m) sēnalas;

m) sēnalas;

n) kaceni, kas attīrīti no kukurūzas graudiem;

n) kaceni, kas attīrīti no kukurūzas graudiem;

o) mežsaimniecības un mežsaimniecībā pamatotu nozaru atkritumu un atlieku biomasas frakcija, t. i., mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru nogulsnes, lignīns un taleļļa;

o) mežsaimniecības un mežsaimniecībā pamatotu nozaru atkritumu un atlieku biomasas frakcija, t. i., mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru nogulsnes, lignīns un taleļļa;

p) cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā;

p) cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā;

q) cits lignocelulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas r) apakšpunktā, izņemot zāģbaļķus un finierklučus;

q) cits lignocelulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas r) apakšpunktā, izņemot zāģbaļķus un finierklučus;

r) nebioloģiskas cilmes atjaunojamais šķidrais vai gāzveida kurināmais. B daļa.

 

 

Aa. daļa. Izejvielas un kurināmie, kuru ieskaitāmā daļa 3. panta 4. punkta pirmās daļas mērķī ir to energoietilpība, reizināta ar četri, un kuri sekmē 3. panta 4. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanu:

 

a) aļģes (autotrofas), ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros;

 

b) nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamais šķidrais vai gāzveida kurināmais;

 

c) oglekļa uztveršana un izmantošana transporta vajadzībām;

 

d) baktērijas.

B daļa. Izejvielas, par kuru ieskaitāmo daļu 3. panta 4. punkta pirmās daļas mērķī uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi

B daļa. Izejvielas, par kuru ieskaitāmo daļu 3. panta 4. punkta pirmās daļas mērķī uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi:

 

a) lietota cepamā eļļa;

a) lietota cepamā eļļa;

b) dzīvnieku tauki, ko klasificē 1. un 2. kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009*.

b) dzīvnieku tauki, ko klasificē 1. un 2. kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009*;

 

ba) izejvielas, ko kompetentās valsts iestādes atzinušas par atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiālu vai lignocelulozes materiālu un kas izmantotas esošajās iekārtās līdz 2014. gada 31. decembrim.

________________

________________

*Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).".

*Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).”.

 

(1)

OV C xxx, 16.12.2014., xxx. lpp.


PASKAIDROJUMS

Daudzu referenta iesniegto šīs direktīvas grozījumu pamatā ir Eiropas Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā, ko referents uzskata par labu sākumu jaunievēlētā Parlamenta sasaukuma darbam pie šā priekšlikuma. Atkārtota grozījumu iesniegšana, tos pārņemot no Parlamenta nostājas pirmajā lasījumā, ļauj kolēģiem turpināt piedalīties svarīgajās debatēs, vienlaikus paturot prātā kompromisu, kas tika panākts, pieņemot Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā.

Ar Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu paredzēja obligātu mērķi līdz 2020. gadam panākt, lai 10 % no transporta jomā izmantotās enerģijas būtu atjaunojamā enerģija. Ar Direktīvu 98/70/EK tika ieviests obligāts mērķis līdz 2020. gadam par 6 % samazināt autotransportā un visurgājējā tehnikā lietoto degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāti.

Komisijas 2012. gada oktobrī iesniegtā priekšlikuma mērķis ir sākt pāreju uz biodegvielu izmantošanas politiku, ar ko iespējams panākt ievērojamus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus arī tad, ja ņem vērā emisijas, kuras saistītas ar netiešu zemes izmantošanas maiņu.

Lai to panāktu, Komisija cita starpā ir ierosinājusi šādus pasākumus:

– ierobežot tradicionālo biodegvielu daļu Direktīvas 2009/28/EK mērķu sasniegšanā;

– uzlabot biodegvielu ražošanas procesu siltumnīcefekta gāzu rādītājus, paaugstinot siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma robežvērtību jaunām iekārtām, bet aizsargājot iekārtas, kas jau ir ekspluatācijā 2014. gada 1. jūlijā;

– veicināt moderno biodegvielu plašāku ienākšanu tirgū, nodrošinot šīm degvielām lielāku ieskaiti Direktīvas 2009/28/EK mērķos nekā tradicionālajām biodegvielām.

Prognozē, ka biodegvielu ieguldījums 2020. gada mērķu sasniegšanā būs ievērojams. Vienlaikus ir sagaidāms, ka transporta jomas radītās emisijas laikposmā līdz 2030. gadam palielināsies. Savienības politikas biodegvielu izmantošanas jomā reforma sniedz iespēju labot šo tendenci.

Referents atzinīgi vērtē Komisijas izvirzītos mērķus un lielā mērā piekrīt tiem. Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā 2013. gada septembrī. Padome pieņēma savu nostāju 2014. gada decembrī. Lai gan abās minētajās nostājās ir dažas kopīgas iezīmes, kuras referents atbalsta, joprojām ir jānorāda uz vairākiem problēmjautājumiem, kas jāatrisina. Tie noteiks minētā tiesību akta efektivitāti. Referents ir iesniedzis grozījumus minēto problēmjautājumu risināšanai. Daudzu šo grozījumu pamatā ir Eiropas Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā.

Pēc referenta ieskatiem, svarīgākie risināmie jautājumi ir šādi:

– Tradicionālo biodegvielu maksimālo robežvērtību noteikšana

Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma nostāju, ar kuru ieviesa 6 % maksimumu tradicionālo biodegvielu īpatsvaram, kas var sekmēt Direktīvas 2009/28/EK un 98/70/EK mērķu sasniegšanu. Tas bija palielinājums salīdzinājumā ar Komisijas ierosinātajiem 5 % un tika paredzēts, lai aizsargātu jau veiktās investīcijas. Saskaņā ar Parlamenta viedokli šī maksimālā robežvērtība būtu jāpiemēro arī finansiālajam atbalstam, ko piešķir saistībā ar minēto biodegvielu izmantošanu. Referents uzskata, ka nolūkā sasniegt Direktīvās 2009/28/EK un 98/70/EK paredzētos 2020. gada mērķus un nodrošināt pāreju uz moderno biodegvielu izmantošanu ir jāparedz stingrs maksimālais ierobežojums lauksaimniecībā saražotajām biodegvielām. Referents pauž bažas par to, ka Padome ir vēl vairāk palielinājusi minēto maksimālo robežvērtību, un tādēļ ir no jauna iesniedzis grozījumus, kas tika pieņemti Parlamenta nostājā pirmajā lasījumā. Minētā maksimālā robežvērtība būtu jāpiemēro arī Degvielas kvalitātes direktīvā paredzētajam mērķim, lai nodrošinātu dažādo politiku saskaņošanu.

– Netiešas zemes izmantošanas maiņas faktori

Nespēja atrisināt ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītos jautājumus traucēs ES sasniegt tās klimata mērķus transporta jomā. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņemtajā nostājā iekļāva grozījumu par netiešas zemes izmantošanas maiņas faktoru iekļaušanu oglekļa uzskaitē Direktīvas 98/70/EK mērķiem pēc 2020. gada. Minētie faktori paliktu Direktīvā 2009/28/EK ziņošanas nolūkā, un Komisijai tie jāpārskata līdz 2016. gadam. Padome nav apstiprinājusi minēto grozījumu. Turklāt Padome ir arī padarījusi mazāk stingras prasības ziņošanai par emisijām, kas saistītas ar netiešu zemes izmantošanas maiņu. Padomes nostājā iekļauts jauns jēdziens „neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas”, kas rada jautājumus par tā iespējamo izmantošanu praksē. Ir skaidrs, ka pie šā jēdziena vēl ir jāstrādā.

Referents arī šā jautājuma sakarā ir nolēmis no jauna iesniegt Parlamenta pirmā lasījuma nostājā pieņemtos grozījumus, lai skaidri norādītu, ka netiešas zemes izmantošanas maiņas faktori ir jāapsver nopietni. Tomēr ir pilnībā jāpārskata zemes izmantošanas maiņas emisiju faktoru aprēķināšanas metodoloģija, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

– Moderno biodegvielu izmantošanas mērķis

Eiropas Parlaments pirmā lasījuma nostājā ierosināja saistošus apakšmērķus moderno biodegvielu izmantošanai, t. i., 0,5 % 2016. gadā un 2,5 % 2020. gadā. Šos vērienīgos mērķus izvirzīja, lai paredzētu spēcīgus stimulus šādu degvielu iekļūšanai tirgū, turklāt arī ilgtermiņā. Referents pauž stingru uzskatu, ka ir svarīgi radīt un rezervēt modernajām biodegvielām zināmu izmantošanas īpatsvaru nākotnes kopējā izmantojamo degvielu apjomā. Efektīvs instruments šā mērķa sasniegšanai ir īpašs un saistošs mērķis moderno biodegvielu izmantošanai. Šajā sakarā ir atbalstāms, ka Padome arī ir sākusi rīkoties šajā virzienā. Tomēr Padome ierosina tikai nesaistošu apakšmērķi, kura pamatā ir būtiski zemāks atsauces līmenis (0,5 %). Ir ļoti apšaubāms, vai tik netālredzīgi mērķi kopā ar citām Padomes ierosinātajām izmaiņām nodrošinās jebkādus jēgpilnus stimulus, lai veiktu nepieciešamo pāreju uz tīrāku degvielu izmantošanu.

– Politika pēc 2020. gada

Pēc referenta ieskatiem viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem Direktīvu 2009/28/EK un 98/70/EK atjaunināšanā ir ilgtermiņa perspektīvas trūkums. Lai radītu ilgtermiņa perspektīvu investīcijām un sekmētu inovācijas ilgtspējīgās biodegvielās un citos transporta jomas dekarbonizācijas veidos, ir jāapsver instrumenti un pasākumi visaptverošai un tehnoloģiski neitrālai pieejai, ar ko veicina emisiju samazināšanu un energoefektivitāti transporta jomā pēc 2020. gada. Šā iemesla dēļ referents ir nolēmis iesniegt grozījumus, kuros uzsvērta nepieciešamība īstenot ilgtermiņa politiku, kas var sekmēt investīcijas Eiropā.

Ja mēs neizvirzīsim augstākus mērķus, Eiropa saskarsies ar vispārēju problēmu, ka tā tehnoloģiskā ziņā atpaliks ilgtspējīgu degvielas veidu izmantošanā. To mēs nevaram atļauties neatkarīgi no tā, kāda ir politiskā situācija. Ja nespēsim atbilstoši risināt minētās problēmas, tad nespēsim izveidot zaļāku Eiropu, kā arī nodarbinātību un investīcijas stimulējošu Eiropu.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Degvielas kvalitātes direktīvas un Atjaunojamo energoresursu direktīvas grozīšana (netieša zemes izmantojuma maiņa)

Atsauces

10710/2/2014 – C8-0004/2015 – 2012/0288(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

11.9.2013                     T7-0357/2013

Komisijas priekšlikums

COM(2012)0595 - C7-0337/2012

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par Padomes nostājas saņemšanu pirmajā lasījumā

15.1.2015

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

15.1.2015

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Nils Torvalds

17.7.2014

 

 

 

Izskatīšana komitejā

21.1.2015

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

26

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Cristian-Silviu Bușoi, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Enrico Gasbarra, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Nils Torvalds, Glenis Willmott, Jadwiga Wiśniewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Brannen, Nicola Caputo, Mark Demesmaeker, Christofer Fjellner, Esther Herranz García, Merja Kyllönen, Jo Leinen, James Nicholson, Younous Omarjee, Alojz Peterle, Sirpa Pietikäinen, Bart Staes

Iesniegšanas datums

26.2.2015

Juridisks paziņojums