Procedūra : 2014/2221(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0037/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0037/2015

Debates :

PV 11/03/2015 - 7
CRE 11/03/2015 - 7

Balsojumi :

PV 11/03/2015 - 9.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0067

ZIŅOJUMS     
PDF 248kWORD 173k
2.3.2015
PE 544.392v02-00 A8-0037/2015

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada izaugsmes pētījums

(2014/2221(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Dariusz Rosati

Atzinumu sagatavotāji (*):

Jean Arthuis, Budžeta komiteja

(*) Iesaistītās komitejas – Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
  Budžeta komitejaS ATZINUMS (*)
  vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada izaugsmes pētījums

(2014/2221(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 121. panta 2. punktu un 136. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(1),

–       ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(2),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(3),

–       ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(5),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(6),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(7),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(8),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu „2014. gada Eiropas pusgads: ieteikumi konkrētām valstīm. Veidojam izaugsmi” (COM(2014)0400),

–       ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — nodarbinātības un sociālie aspekti 2014. gada izaugsmes pētījumā(9),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2015. gadu” (COM(2014)0902),

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. februāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–       ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2015. gada Eiropas pusgada prioritāšu īstenošanu,

–       ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem(10),

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0037/2015),

A.     tā kā ekonomikas atveseļošanās temps Eiropas Savienībā 2014. gadā būtiski palēninājās, taču saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 2015. gadā tam ir izredzes atgūt nokavēto un 2016. gadā pat palielināties; tā kā sešus gadus pēc finanšu krīzes sākšanās 2008. gadā eurozonā joprojām ir rekordaugsts bezdarba līmenis — gandrīz 12 %; tā kā vājā izaugsme ir pastiprinājusi deflācijas tendenci; tā kā pēc finanšu krīzes eurozona jo īpaši izceļas kā reģions ar nepietiekamu izaugsmi, lai gan daudzas citas valstis atgūstas ātrāk; tā kā, neraugoties uz deflācijas tendences spiedienu, Komisija paredz, ka, sākot no 2015. gada vidus, un 2016. gadā inflācija palielināsies;

B.     tā kā investīciju apmērs kopš krīzes kulminācijas ir krities par aptuveni EUR 470 miljardiem un tiek lēsts, ka investīciju apjoma starpība salīdzinājumā ar tā ilgtermiņa tendenci ir aptuveni EUR 230–370 miljardi; tā kā atbildes reakcija uz eurozonas valstu parāda krīzi un konstatēto Eiropas institucionālā satvara efektivitātes trūkumu ir bijusi vērā ņemama, taču nepietiekama, lai eurozonas ekonomikai dotu pietiekami spēcīgu impulsu straujas izaugsmes atjaunošanai,

1.      uzskata, ka eurozona joprojām cīnās ar sekām, ko rada ārkārtīgi ilga ekonomikas lejupslīde, kura sākās 2008. gadā; norāda, ka ekonomikas atveseļošanās joprojām ir trausla un tā būtu jāpastiprina, lai vidējā termiņā tā nodrošinātu ievērojami lielāku izaugsmi un daudz vairāk darbvietu; tomēr atzīmē, ka 2014. gadā izaugsmei ir plašāks pamats; norāda, ka pašreizējais sarežģītais uzdevums ir risināt gan cikliskās īstermiņa, gan strukturālās ilgtermiņa problēmas; uzsver, ka īslaicīga spiediena rezultātā var tikt pieņemti pārejoša rakstura pasākumi, kas var apdraudēt izaugsmes spēju ilgtermiņā; uzsver, ka ir jānodrošina, lai īstermiņa un ilgtermiņa politikas virzieni viens otru pastiprinātu;

2.      pieņem zināšanai Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumu, kurā atspoguļoti centieni veicināt atgriešanos pie augstāka izaugsmes līmeņa un stiprināt ekonomikas atveseļošanos; atbalsta trīs galveno pīlāru (investīciju palielināšana, strukturālo reformu paātrināšana un atbildīgas un izaugsmi veicinošas fiskālās konsolidācijas īstenošana) pieeju kā pareizo, lai sasniegtu minētos mērķus; uzskata, ka šī pieeja būtu pilnībā jāiekļauj gaidāmajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI); ņemot vērā to, ka 2013. gadā pilnībā tika izpildīti tikai aptuveni 9 % no KVAI, atbalsta Komisijas ierosinājumus Eiropas pusgada uzlabošanai, racionalizējot pašreizējās procedūras, tostarp tā grafiku, un vairāk iesaistot dalībvalstu parlamentus, lai pastiprinātu dalībvalstu līdzatbildību; aicina Komisiju ātri nākt klajā ar ticamiem datiem attiecībā uz konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu 2014. gadā; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāracionalizē pašreizējās Eiropas pusgada procedūras, tostarp tā grafiks, un vairāk jāiesaista dalībvalstu parlamenti, lai stiprinātu dalībvalstu līdzatbildību par strukturālajām reformām;

3.      uzsver vienotā tirgus integrācijas ziņojumu nozīmi un pievienoto vērtību iepriekšējos gados, kuri ir veicinājuši Komisijas gada izaugsmes pētījumā izklāstīto vispārējo prioritāšu īstenošanu un KVAI identificēšanu saistībā ar Eiropas pusgadu; tādēļ pauž dziļu nožēlu par to, ka netiks sagatavots vienotā tirgus integrācijas ziņojums par 2015. gadu;

4.      uzsver, ka ar 2010. gadā ieviesto Eiropas pusgadu tiek noteikts ekonomiskās politikas koordinācijas ikgadējais cikls, kas paredz dalībvalstu budžeta, makroekonomisko un strukturālo reformu plānu detalizētu analīzi;

5.      pauž bažas, ka vairākums dalībvalstu joprojām zaudē tirgus daļas pasaulē; uzskata, ka ES ekonomikai kopumā joprojām ir jāuzlabo konkurētspēja pasaules ekonomikā, it īpaši palielinot konkurenci produktu un pakalpojumu tirgos, lai uzlabotu inovāciju virzītu efektivitāti; uzstāj, ka darbaspēka izmaksām arī turpmāk būtu jāatbilst produktivitātei un ka darba algai būtu jāveicina noturīgas sociālās drošības sistēmas; uzsver, ka dalībvalstīm, pārvaldot savus izdevumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) prasībām, drīzāk būtu jāsamazina kārtējie izdevumi, nevis investīciju saistības, pat ja attiecīgajos noteikumos nav ņemts vērā tas, ka izdevumi investīcijām un kārtējie izdevumi atšķirīgi ietekmē izaugsmi; atzīmē Komisijas paziņojumu "Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem" (COM(2015)0012), jo tajā izskaidrota attiecīgā procedūra un saikne starp strukturālām reformām, investīcijām un fiskālo atbildību, vienlaikus pēc iespējas efektīvāk izmantojot šī pakta noteikumos paredzēto elastīgumu; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu racionalizēt Eiropas pusgadu; norāda, ka KVAI sagatavošanā būtu jāizvairās izmantot universālas pieejas;

Investīcijas

6.      uzskata, ka investīciju trūkuma iemesli ir zema uzticēšanās, uz pieprasījumu likto cerību vājināšanās, augsts parāda līmenis, privātā sektora izvairīšanās uzņemties risku, publisko investīciju produktivitāti veicinošu pasākumu trūkums, finanšu tirgu sadrumstalotība, lēns parāda samazināšanas temps, uz pieprasījumu likto cerību vājināšanās, ko pastiprina pārmērīgu izdevumu novēršanas nolūkā veikti stingras fiskālās politikas pasākumi, atbilstošas finansēšanas spējas trūkums un tas, ka daudzos gadījumos dalībvalstis un ES nespēj atbilstīgi rīkoties, saskaroties ar šiem faktoriem; uzsver, ka investīciju trūkumu var novērst, izmantojot konkrētiem mērķiem paredzētas publiskās investīcijas un būtiski paaugstinot investīciju apmēru privātajos un Eiropas uzņēmumos; prasa īstenot reformas, kas atvieglotu tādas jaunas uzņēmējdarbības vides izveidi, kura veicinātu jaunu uzņēmumu dibināšanu, jaunas investīcijas un inovācijas, nosakot investīciju radīto iespējamo peļņu par izšķiroši svarīgu faktoru tam, lai Eiropas ekonomikai piesaistītu finanšu kapitālu; uzsver — lai pastiprinātu investīciju finansēšanu, ir nepieciešama labi funkcionējoša finanšu sistēma, kurā palielināta stabilitāte un izveidotās pārrobežu institūcijas var sekmēt likviditāti un tirgus uzturēšanu, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem;

7.      atzinīgi vērtē Investīciju plānu Eiropai kā svarīgu instrumentu privāto un publisko investīciju palielināšanai; atzīmē, ka šis plāns ir paredzēts, lai veicinātu papildu investīcijas, izstrādātu jaunus projektus, piesaistītu investorus un atjaunotu uzticību; tomēr uzskata, ka vēl ir stipri par agru, lai pamatoti novērtētu plāna faktisko ietekmi; atzīmē, ka investīciju palielināšana būtu jāuzskata nevis par reformu alternatīvu, bet gan par to papildinājumu; uzstāj, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) līdzekļi būtu jāizmanto projektiem ar ekonomisku atdevi vai ar izmaksu un ieguvumu attiecības radītu labvēlīgu sociālo ietekmi; uzsver, ka, izmantojot ESIF, nevajadzētu tikai dalībvalstu finansētos projektus aizstāt ar līdzfinansētiem Eiropas projektiem; uzsver, ka Eiropas fondu līdzekļiem būtu jāveicina papildu investīcijas, nevis tikai jāaizstāj investīcijām paredzētie dalībvalstu līdzekļi, kas tiktu novirzīti patēriņam; uzskata, ka Investīciju plānā Eiropai galvenā uzmanība būtu jāpievērš tiem projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību, kuri vēl neatbilst kritērijiem, lai saņemtu finansējumu no bankām; uzsver šī investīciju plāna regulatīvo komponentu nozīmi investīciju vides uzlabošanā; atzīmē, ka ir ļoti svarīgi īstenot Komisijas investīciju plānu, lai tas radītu vēlamo pievienoto vērtību; uzsver — lai nepieļautu to, ka, īstenojot minēto plānu, Eiropā neizdodas panākt ilgtspējīgu izaugsmi un radīt darbvietas, ir rūpīgi jāatlasa investīciju projekti; atgādina, ka būtu stingri jāizvērtē Komisijas investīciju plāna īstenošanas rezultāti, it īpaši attiecībā uz to, kā tikuši atlasīti un prioritizēti projekti, kā arī būtu jāizvairās no peļņas privatizēšanas un zaudējumu sabiedriskošanas; uzsver investīciju plāna kā ietekmes līdzekļa un jau uzsākto projektu savstarpējo atkarību; uzsver, ka mērķi panākt lielāku sviras efektu nevajadzētu īstenot uz pārdomātas projektu atlases rēķina, kurā ir jāņem vērā arī projektu ģeogrāfiskā īstenošanas vieta; uzsver, ka ir jānodrošina augstas kvalitātes pārvaldība un atlases process; atzīmē, ka dalībvalstis, kurām piemēro korekciju programmu, sagaida, ka investīciju plāns būtiski veicinās un atvieglos dotācijas un aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, ko nesenā krīze skārusi vissmagāk;

8.      aicina dalībvalstis aktīvi atbalstīt investīciju plānu un veikt iemaksas ESIF, papildinot no ES budžeta un EIB piešķirtās summas, lai mudinātu privāto sektoru investēt un tam sniegtu nepieciešamos norādījumus;

9.      uzsver — lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, saistībā ar investīciju plānu būtu jāparedz īpašs režīms MVU, jo tie sava lieluma un stāvokļa tirgū dēļ var viegli nonākt nelabvēlīgā situācijā;

10.    uzsver, ka finansējuma pieejamības, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, trūkums Eiropas Savienībā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem izaugsmei; pauž bažas par to, ka MVU joprojām ir grūti pieejams banku kredīts; uzskata, ka ir nepieciešamas alternatīvas banku finansējumam, it īpaši, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi riska kapitālam, aizdošanai bez finanšu institūciju starpniecības un krājaizdevu sabiedrību izveides vecināšanai, un plašākā mērogā — radot labvēlīgus apstākļus efektīvai kapitāla piešķiršanai ar kapitāla tirgu starpniecību; uzskata — lai minētos mērķus sasniegtu īsā un vidējā termiņā, ļoti svarīgi ir uzlabot kapitāla tirgu integrāciju un finanšu iestāžu uzraudzību; uzsver, ka būtu jānodrošina investīciju plāna privileģēta pieejamība MVU;

11.    atzīst, ka enerģētika ir svarīgs ekonomikas konkurētspējas faktors; uzsver, ka ir jānovērš šķēršļi vienotā enerģijas tirgus izveidei, arī veicinot enerģētisko neatkarību; aicina Komisiju izvērtēt progresu, kas šajā jomā sasniegts gan ES, gan valstu līmenī, atbalstot pasākumus sadrumstalotības un īstenošanas grūtību novēršanai;

12.    joprojām pauž bažas par nepietiekamo progresu, kas panākts privātā sektora pārmērīgā parāda līmeņa samazināšanā; norāda, ka tas ne tikai rada bažas par finanšu stabilitāti, bet arī ierobežo ES izaugsmes iespējas un mazina ECB monetārās politikas efektivitāti; aicina Komisiju nākt klajā ar turpmākiem priekšlikumiem tam, kā izstrādāt efektīvas procedūras privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanai, tostarp bankrota un maksātnespējas procedūras, vienlaikus atbalstot izmaksu sloga taisnīgu un pārredzamu sadalīšanu, jo smagais parādu slogs, kas gulstas uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām, ir viens no galvenajiem privātās investīcijas ierobežojošiem faktoriem;

Strukturālās reformas

13.    atzīmē, ka daudzās valstīs joprojām ir jāveic strukturālas reformas; atzīmē arī to, ka tās dalībvalstis, kas ir sekmīgi īstenojušas korekciju programmas vai finanšu nozares programmas, ir spējušas atgriezties kapitāla tirgos, kur tām tagad ir pieejams kapitāls ar zemām procentu likmēm; norāda, ka viens no iemesliem, kāpēc šīs valstis spēja atgriezties kapitāla tirgos, bija Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotie pasākumi; mudina pārējās eurozonas dalībvalstis būt vismaz tikpat mērķtiecīgām savas ekonomikas modernizācijā; atzīmē, ka pienācīgi jāņem vērā reformu ietekme sociālajā un nodarbinātības jomā; uzsver, ka mazāk stingru ECB monetāro politiku būtu jāpapildina ar dalībvalstu īstenotām vērienīgām sociāli ilgtspējīgām strukturālām reformām;

14.    aicina dalībvalstis palielināt sava darbaspēka tirgus efektivitāti, izstrādāt aktīvāku uz labi apmaksātu darbvietu radīšanu orientētu darbaspēka tirgus politiku, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp pensiju sistēmu, vienlaikus aizsargājot iekļautību, ilgtspēju un taisnīgumu, kā arī uzlabot un racionalizēt tiesisko un administratīvo vidi investīcijām uzņēmējdarbībā; uzsver, ka ar strukturālām reformām jāpanāk reāla un ilgtspējīga izaugsme, augstāka nodarbinātība, labāka konkurētspēja un pieaugoša konverģence, un ka tās būtu jāpapildina ar konkrētiem mērķiem paredzētām ilgtermiņa investīcijām izglītībā, pētniecībā un izstrādē, inovācijās, infrastruktūrā, rūpniecībā, IKT, ilgtspējīgā enerģētikā un cilvēkresursos;

15.    aicina dalībvalstis aizsargāt un pastiprināt sociālās aizsardzības iekļaušanas spēju, ilgtspēju un taisnīgumu, it īpaši visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kā arī uzlabot un racionalizēt tiesisko un administratīvo vidi investīcijām uzņēmējdarbībā; uzsver, ka darbvietām jābūt kvalitatīvām, lai cīnītos pret strādājošo nabadzību, turklāt būtu jāsamazina atalgojuma atšķirības starp dzimumiem; uzsver, ka ekonomiskās reformas ir jāpapildina ar konkrētiem mērķiem paredzētām ilgtermiņa investīcijām izglītībā, pētniecībā un izstrādē, inovācijās, infrastruktūrā, IKT un ilgtspējīgā enerģētikā;

16.    uzsver, ka ES izaugsmes stratēģijā ir jāiekļauj ES atkarības no ārējiem enerģijas avotiem mazināšana; tādēļ atkārtoti uzsver, ka ir jādažādo ārējā enerģijas piegāde, jāuzlabo ES enerģētikas infrastruktūra un jāpabeidz ES iekšējā enerģijas tirgus izveide, jo tās ir ES energoapgādes drošības stratēģijas prioritātes;

17.    uzsver, ka ES nevar uzlabot konkurētspēju, tikai samazinot izmaksas, tai ir arī jāpalielina ražīgums, nodrošinot ilgtspējīgas investīcijas pētniecībā un izstrādē, izglītībā un prasmju uzlabošanā, kā arī resursu efektivitātes palielināšanā gan valsts, gan Eiropas līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstu valdības šīm jomām piešķirt prioritāti savā budžetā; uzsver — lai jauniešiem jau no paša sākuma neatņemtu nodarbinātības iespējas, dalībvalstīm reformu sagatavošanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu bezdarbam; šajā sakarībā mudina dalībvalstis ātrāk un efektīvāk izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, tostarp tos, kas pieejami saistībā ar garantiju jauniešiem;

18.    mudina Komisiju un dalībvalstis iekļaut finanšu palīdzību un trijotnes ad hoc sistēmu uzlabotā tiesiskajā struktūrā, kas atbilstu ES ekonomikas pārvaldības satvaram un ES tiesībām, tādējādi garantējot demokrātisku pārskatatbildību; uzsver — ir svarīgi nodrošināt to, ka tiek veikti pasākumi, ņemot vērā Parlamenta 2014. gada martā pieņemtos trijotnes ziņojumus; aicina Komisiju īstenot šo ziņojumu secinājumus; norāda, ka ES finanšu palīdzība atsevišķām dalībvalstīm, kas tiek sniegta ar nosacījumu, ka solidaritāte tiek kombinēta ar noteiktu nosacījumu ievērošanu, ir izrādījusies īpaši veiksmīga gadījumos, kad bija vērojama stingra dalībvalstu līdzatbildība un apņemšanās īstenot reformas; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka tām ir jāveic visaptverošs finansiālās palīdzības programmu ietekmes novērtējums;

19.    prasa Komisijai steidzami rīkoties, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu; prasa nodrošināt vienkāršu un pārredzamu nodokļu sistēmu; prasa dalībvalstīm panākt vienošanos attiecībā uz priekšlikumu par kopēju konsolidētu uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi kā svarīgu instrumentu šajā cīņā, un uzskata, ka 2012. gada 19. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)(11) ir pamats saprātīgam kompromisam; atkārtoti aicina dalībvalstis novirzīt nodokļu slogu no darbaspēka; atzīmē, ka pasākumiem cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu nevajadzētu apdraudēt dalībvalstu prerogatīvas; tomēr atzinīgi vērtē efektīvo sadarbību nodokļu režīma jomā Eiropas līmenī;

20.    uzsver, ka ir nepieciešamas izglītības sistēmas reformas, lai nākamās paaudzes varētu sagatavoties augošā darba tirgus vajadzībām nākotnē;

21.    uzskata, ka dalībvalstis un Komisija vēl nav izpildījušas savu apņemšanos pabeigt vienotā tirgus, it īpaši vienotā pakalpojumu tirgus un digitālās ekonomikas, izveidi;

22.    atkārtoti aicina Komisiju uzlabot vienotā tirgus pārvaldību; mudina Komisiju vienotā tirgus mērķus saskaņot ar Eiropas pusgada mērķiem un nodrošināt to uzraudzības mehānismu konsekvenci; uzskata, ka atsevišķs analītisks instruments, kas sastāvētu no rādītājiem, ar kuriem mēra vienotā tirgus izveides pakāpi, var sniegt noderīgus norādījumus saistībā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un gada izaugsmes pētījumu; uzsver vienotā tirgus integrācijas ziņojumu nozīmi un pievienoto vērtību iepriekšējos gados, jo tie ir veicinājuši Komisijas gada izaugsmes pētījumā noteikto vispārējo prioritāšu īstenošanu un konkrētām valstīm saistībā ar Eiropas pusgadu adresējamo ieteikumu identificēšanu; tādēļ pauž nožēlu, ka netiks sagatavots vienotā tirgus integrācijas ziņojums par 2015. gadu; aicina Komisiju pilnībā izmantot visus ES tiesību aktos paredzētos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas pusgada īstenošanu;

23.    pauž bažas par protekcionisma tendencēm dažās dalībvalstīs; norāda, ka Līgums neparedz ierobežot personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, un atgādina, ka Komisijai jāaizsargā šīs brīvības un jānodrošina to ievērošana;

24.    uzsver — tas, ka nepastāv labi funkcionējošs iekšējais darba tirgus un līdzsvarota pieeja imigrācijai, kavē izaugsmi Eiropas Savienībā; pauž bažas par protekcionisma tendencēm atsevišķās dalībvalstīs; norāda, ka Līgums neparedz ierobežot personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, un atgādina, ka Komisijai jāaizsargā šīs brīvības un jānodrošina to ievērošana;

25.    atkārtoti uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt darbaspēka mobilitāti (gan pārrobežu, gan starpnozaru līmenī), palielinātu darba ražīgumu (saistībā ar apmācību, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas), darba kvalitāti un darba tirgus elastību, vienlaikus uzturot nepieciešamo darba saglabāšanas drošības līmeni, ierobežojot nestabilas nodarbinātības izmantošanu un nodrošinot atbilstošas iespējas vest darba koplīguma slēgšanas sarunas; uzsver, ka nākotnē liela nozīme būs prasmju piedāvājuma un pieprasījuma uzlabotai saskaņošanai, kā arī konsultēšanai darba meklēšanā un karjeras veidošanā; uzskata, ka lielāka mobilitāte var palīdzēt samazināt neaizpildīto darbvietu lielo skaitu, kas pastāv vienlaikus ar augstu bezdarbu; uzsver, ka ir svarīgi investēt sieviešu un jauniešu nodarbinātības iespēju palielināšanā, it īpaši saistībā ar jaunajām tehnoloģijām un jaunajām nozarēm, ņemot vērā šo nozaru potenciālu darbvietu radīšanā;

26.    atzinīgi vērtē pasākumus, kas Eiropas pusgadu padara efektīvāku un demokrātiskāku; atzīst, ka labāks īstenošanas līmenis tika konstatēts publisko finanšu jomā, kas tiek stingrāk uzraudzīta; prasa nodrošināt nodarbinātības un sociālekonomisko rādītāju līdzsvarotu integrāciju;

Fiskālā atbildība

27.    atzinīgi vērtē to valstu skaita būtisko samazināšanos, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, — no 24 valstīm 2011. gadā līdz 11 valstīm 2014. gadā; atzīmē, ka, pateicoties šim fiskālajam uzlabojumam, ir sagaidāms, ka fiskālā situācija ES 2015. gadā visumā saglabāsies neitrāla; prasa Komisijai novērtēt, vai ES fiskālā situācija ir saderīga ar nepieciešamību palielināt investīcijas; tomēr pauž bažas par aizvien pieaugošo nevienlīdzību, pirktspējas mazināšanos, augsto ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu un joprojām ļoti augsto publiskā un privātā parāda līmeni daudzās eurozonas dalībvalstīs — apstākli, kas ne tikai kavē izaugsmi, bet arī rada būtisku risku nākotnē iespējamu satricinājumu gadījumā; aicina Komisiju piesardzīgi un konservatīvi interpretēt izaugsmes rādītājus un pārbaudīt ekonomisko prognožu kvalitāti, jo Komisijas līdzšinējās prognozes pārāk bieži tikušas pārskatītas, pazeminot attiecīgos rādītājus;

28.    piekrīt Komisijai, ka vairākumam dalībvalstu jāturpina izaugsmi veicinoša fiskālā konsolidācija; aicina dalībvalstis, kurām ir pietiekamas fiskālās manevrēšanas iespējas, samazināt nodokļus un sociālās drošības iemaksas, lai stimulētu privātās investīcijas un darbvietu radīšanu; aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem ieteikumiem dalībvalstīm, tostarp tām dalībvalstīm, kurām joprojām piemēro ekonomisko korekciju programmas, lai tās atbalstītu ekonomikas izaugsmi ar ilgtspējīgām un sociāli līdzsvarotām strukturālām reformām, kuru rezultātā tiktu panākta kvalitatīva nodarbinātība, uzlabota konkurētspēja un palielināta konverģence;

29.    atzīmē dalībvalstu budžeta plānu projektu novērtējumu, ko veikusi Komisija; uzsver, ka budžeta plānu projektu izskatīšanas mērķim vajadzētu būt finanšu ilgtspējas nodrošināšanai; uzstāj, ka ir svarīgi piemērot fiskālos noteikumus un ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips;

30.    atzīmē konstatējumu, ka SIP noteikumus pilnībā ir ievērojušas tikai piecas dalībvalstis; atgādina, ka SIP tika izstrādāts, balstoties uz dalībvalstu vienprātību; uzsver, ka augstais publiskā sektora parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars samazina līdzekļus, ko varētu izmantot sabiedriskajiem pakalpojumiem un investīcijām; tādēļ piekrīt tam, ka dalībvalstīs ar lielu parāda slogu joprojām ir aktuāla budžeta deficīta samazināšana, taču uzskata, ka šāda fiskālā konsolidācija būtu jāveic tā, lai tiktu aizsargāti neaizsargātie publisko pakalpojumu lietotāji un publiskās investīcijas, kā arī tiktu taisnīgi — ar straujākas izaugsmes palīdzību — palielināti ieņēmumi;

Pastiprināta dalībvalstu politikas koordinēšana

31.    atzinīgi vērtē brīdināšanas mehānisma ziņojumu; atzinīgi vērtē iekšējās nelīdzsvarotības pakāpenisku mazināšanu dalībvalstīs; vērš uzmanību uz ārējo nelīdzsvarotību, tostarp lielo tirdzniecības bilances pārpalikumu, vairākās dalībvalstīs; atzīmē, ka ES kopumā zaudē daļas pasaules tirgos;

32.    norāda, ka makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras mērķis ir ne tikai nepieļaut būtisku negatīvo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību valstī, bet arī nepareizi izstrādātas valsts politikas domino efektu attiecībā uz citām eurozonas dalībvalstīm; atzīmē Eiropadomes 2014. gada decembra paziņojumu par to, ka 2015. gadā ar četru priekšsēdētāju ziņojuma palīdzību tiks turpinātas debates par ekonomikas politikas ciešāku koordināciju ekonomikas un monetārajā savienībā;

33.    atkārtoti pauž viedokli, ka pašreizējam ekonomikas pārvaldības satvaram trūkst pietiekamas demokrātiskās pārskatatbildības tā noteikumu piemērošanā, kā arī tajā iesaistīto iestāžu un institūciju līmenī; aicina Komisiju izstrādāt nepieciešamos priekšlikumus, lai novērstu pienācīgas demokrātiskās pārskatatbildības trūkumu ES ekonomikas pārvaldībā;

34.    atzīmē, ka ir jāizvērtē naftas cenas būtiskās samazināšanās ietekme un tas, vai šīs cenu samazināšanās radītais finansiālais ieguvums būtu pilnībā jānovirza uz fosilā kurināmā patērētājiem, vai arī jādala ar valstu valdībām, palielinot fosilā kurināmā nodokļus, lai samazinātu to deficītu, finansētu investīcijas, nepieļautu klimata pārmaiņu politikas apdraudēšanu un mazinātu deflācijas ietekmi;

ES budžets

35.    uzsver — lai nodrošinātu konverģenci un stabilitāti Eiropas Savienībā, dalībvalstu budžetu un ES budžeta sagatavošanā jāvadās pēc budžeta precizitātes principa publiskajos kontos; pauž pārliecību, ka šāda precizitāte ir viens no faktoriem, kas jāizmanto, reaģējot uz pašreizējo uzticības krīzi starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības iedzīvotājiem, — uzticības zudumu, kas kopš nesenās finanšu krīzes ir palielinājies vēl vairāk;

36.    tādēļ prasa saskaņot dalībvalstu budžetu sagatavošanā izmantotos ekonomiskos pieņēmumus; it īpaši uzskata, ka kopīgi būtu jāizvērtē starptautiskās ekonomiskās situācijas faktori;

37.    lai atvieglotu salīdzināšanu un nepieļautu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību, prasa nodrošināt lielāku vienveidību publisko kontu izklāstā; it īpaši prasa dalībvalstīm standartizēt ES budžetā veicamo iemaksu atspoguļošanu savos kontos;

38.    aicina Komisiju saistībā ar Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas pasākumu kopumu, kas tika izsludināts attiecībā uz 2015. gadu, mazināt jebkādu pusgada demokrātisko deficītu;

39.    uzskata par būtiski svarīgu Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu ciešāku sadarbību Eiropas ekonomikas un budžeta pārvaldības pusgada ietvaros; apņemas padziļināt savas attiecības ar dalībvalstu parlamentiem konstruktīvas partnerības garā;

40.    pauž nožēlu, ka nesamaksāto rēķinu summa ES budžetā apdraud ES uzticamību un ir pretrunā visaugstākajā politiskajā līmenī noteiktajiem mērķiem izaugsmes un nodarbinātības, it īpaši jauniešu nodarbinātības, kā arī MVU atbalstīšanas jomā, un pauž bažas, ka tas varētu palielināt plaisu starp Savienību un tās iedzīvotājiem;

41.    prasa veikt daudzgadu finanšu shēmas pēcvēlēšanu pārskatīšanu, lai analizētu un līdz ar to palielinātu pievienoto vērtību, ko ES finansējums sniedz Savienības noteiktajiem mērķiem konkurētspējas, izaugsmes, nodarbinātības un enerģētikas pārkārtošanas jomā; lai uzlabotu ietekmes novērtējumu sagatavošanu, prasa Komisijai pieņemt skaidrāku metodoloģiju ar stratēģiju "Eiropa 2020" saistīto ES līdzekļu un izdevumu labākai izsekošanai;

42.    turklāt aicina Komisiju ziņot par kavēto maksājumu iespējamo negatīvo ietekmi uz saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās Eiropas pusgada ietvaros;

43.    atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs joprojām nav palielināta valsts administrācijas efektivitāte, lai gan uzlabojumi šajā jomā palīdzētu nodrošināt ietaupījumus, racionalizējot organizāciju un mazinot birokrātiju, ar ko nākas saskarties uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

44.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā 2015. gada izaugsmes pētījumā uzsvērusi Eiropas strukturālo un investīciju fondu (tostarp jauniešu nodarbinātības iniciatīvas) ekonomisko nozīmi; atgādina, ka minētie fondi Eiropas Savienībā ir vidēji 10 % no kopējām publiskajām investīcijām, taču katrā valstī situācija šajā jomā ir atšķirīga un dažās dalībvalstīs tie var sasniegt pat 80 % no publiskajām investīcijām; uzsver, ka strukturālie un investīciju fondi ir labs piemērs ES budžeta un dalībvalstu budžetu sinerģijai, pamatojoties uz kopīgi noteiktiem mērķiem, kas saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" iekļauti partnerības nolīgumos par izaugsmi un investīcijām; atbalsta jebkādus centienus gudri apvienot Eiropas un dalībvalstu budžetu līdzekļus, lai, izmantojot resursu kopīgas izmantošanas labvēlīgo ietekmi, uzlabotu efektivitāti, nodrošinātu ekonomisko stimulēšanu un samazinātu dalībvalstu budžeta deficītu;

45.    uzsver steidzamo nepieciešamību efektīvi risināt krāpšanas nodokļu jomā problēmu, jo tā atņem ES budžetam ievērojamus līdzekļus;

46.    aicina Komisiju iesniegt ES programmu, tādu kā "Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments" un "Apvārsnis 2020", līdzekļu pārdalīšanas iespējamās ietekmes analīzi;

47.    aicina dalībvalstis papildināt investīciju plānu, kura mērķis ir pēc iespējas palielināt publisko izdevumu ietekmi un piesaistīt privātās investīcijas;

48.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.

(1)

OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.

(2)

OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.

(3)

OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.

(4)

OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.

(5)

OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(6)

OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.

(7)

OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(8)

OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0129.

(10)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0036.

(11)

OV C 258E, 7.9.2013., 134. lpp.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (*) (23.2.2015)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada izaugsmes pētījums

(2014/2221(INI))

Atzinuma sagatavotājs(*): Jean Arthuis

(*)       Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      uzsver — lai nodrošinātu konverģenci un stabilitāti Eiropas Savienībā, dalībvalstu budžetu un Eiropas Savienības budžeta sagatavošanas pamatā ir jābūt budžeta precizitātes principam publiskajos kontos; pauž pārliecību, ka šāda precizitāte ir viens no elementiem, kas jāizmanto, reaģējot uz pašreizējo uzticības krīzi starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības iedzīvotājiem, — uzticības zudumu, kas kopš nesenās finanšu krīzes ir vēl vairāk padziļinājies;

2.      tādēļ aicina saskaņot dalībvalstu budžetu sagatavošanā izmantotos ekonomiskos pieņēmumus; it īpaši uzskata, ka kopīgi būtu jāizvērtē starptautiskās konjunktūras faktori;

3.      lai atvieglotu salīdzināšanu un nepieļautu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību, prasa nodrošināt lielāku vienveidību publisko kontu izklāstā; it īpaši prasa dalībvalstīm standartizēt savu Eiropas Savienības budžetā veicamo iemaksu atspoguļošanu savos kontos;

4.      aicina Komisiju saistībā ar Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas pasākumu kopumu, kas tika izsludināts attiecībā uz 2015. gadu, mazināt jebkādu pusgada demokrātisko deficītu; atkārto savu prasību, ka ikvienam papildu finansējumam un instrumentam, piemēram, solidaritātes mehānismam, vajadzētu būt pakļautam Parlamenta īstenotajai budžeta kontrolei un finansētam, pārsniedzot 2014.–2020. gada DFS maksimālo apjomu;

5.      uzskata par būtiski svarīgu Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu ciešāku sadarbību Eiropas ekonomikas un budžeta pārvaldības pusgada ietvaros; apņemas padziļināt savas attiecības ar dalībvalstu parlamentiem konstruktīvā partnerības garā, lai pastiprinātu parlamentāro kontroli pār Komisiju un Padomi, no vienas puses, un dalībvalstu valdībām un valsts administrācijām, no otras puses; cer, ka 2015. gada Eiropas Parlamenta nedēļa un Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību 13. pantā paredzētā konference veicinās šā mērķa sasniegšanu;

6.      atgādina, ka budžeta precizitātes principu piemēro arī Savienības budžetam, un uzstāj, ka apstiprinātajām saistībām ir jāparedz pietiekams finansējums; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta brīdinājumiem, šā principa ievērošana ir apdraudēta, ņemot vērā pašreizējo nenokārtoto maksājumu līmeni un aizvien pieaugošo starpību starp maksājumiem un saistībām, kā rezultātā līdz vēl nebijušam apmēram ir palielinājies nesamaksāto rēķinu skaits, parādsaistību summai 2014. gada beigās veidojot EUR 24,7 miljardus; atgādina, ka pašreizējā DFS paredzētais maksājumu apropriāciju vispārējais maksimālais apjoms ir sasniedzis vēsturiski zemu līmeni; pauž nožēlu, ka šis pakāpeniski un nemanāmi pieaugošais parāds apdraud ES uzticamību un ir pretrunā visaugstākajā politiskajā līmenī noteiktajiem mērķiem izaugsmes un nodarbinātības, it īpaši jauniešu nodarbinātības, kā arī MVU atbalsta jomā, un pauž bažas, ka tas varētu palielināt plaisu starp Savienību un tās iedzīvotājiem;

7.      atkārto savu prasību veikt DFS termiņa vidusposma pēcvēlēšanu pārskatīšanu, lai, balstoties uz 2014.–2020. gada DFS regulas 3. apsvērumu un saskaņā ar tai pielikumā pievienoto Komisijas deklarāciju sagatavotu pamatu DFS vispiemērotākajam ilgumam laikposmā pēc 2020. gada nolūkā panākt pareizo līdzsvaru starp attiecīgajiem Parlamenta un Komisijas pilnvaru laika ilgumiem, tādējādi nodrošinot demokrātisko leģitimitāti lēmumiem par Savienības finanšu plāniem un vienlaikus veicot pasākumus, lai apmierinātu vajadzību pēc plānošanas ciklu stabilitātes un investīciju paredzamības;

8.      prasa veikt DFS pēcvēlēšanu pārskatīšanu, lai analizētu un līdz ar to palielinātu pievienoto vērtību, ko Savienības noteiktajiem konkurētspējas, izaugsmes, nodarbinātības un enerģētiskās pārejas mērķiem sniedz ES finansējums; lai uzlabotu ietekmes novērtēšanu, prasa Komisijai pieņemt skaidrāku metodoloģiju ar stratēģiju "Eiropa 2020" saistīto ES līdzekļu un izdevumu labākai izsekošanai;

9.      atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos racionalizēt Eiropas pusgadu, izmantojot katrai dalībvalstij atsevišķu visaptverošu vienotu ekonomikas novērtējumu un racionalizētu ziņojumu iesniegšanu; prasa minētajā novērtējumā uzsvērt nepieciešamību izmantot ES budžeta līdzekļus, lai īstenotu konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, un uzsver, ka ir jāpalielina dalībvalstu līdzatbildība par Eiropas pusgadu;

10.    norāda, ka Padome sistemātiski pārāk zemu novērtē patiesās vajadzības pēc maksājumiem, tādējādi radot pirmo posmu maksājumu krīzes procesā; atkārtoti prasa Padomei kopā ar Parlamentu un Komisiju vienoties par kopēju metodi patieso vajadzību segšanai nepieciešamo maksājumu apmēra aprēķināšanai, lai izpildītu saistības, ko uzņēmušās abas budžeta lēmējiestādes; turklāt aicina Komisiju ziņot par kavēto maksājumu iespējamo negatīvo ietekmi uz saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās Eiropas pusgada ietvaros; uzsver, ka ar apropriāciju atcelšanu nav iespējams atrisināt maksājumu krīzi;

11.    atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs joprojām nav palielināta valsts administrācijas efektivitāte, lai gan uzlabojumi šajā jomā palīdzētu nodrošināt ietaupījumus, racionalizējot organizāciju un mazinot birokrātiju, ar ko nākas saskarties uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

12.    aicina Padomi un Komisiju kopā ar Parlamentu sagatavot projektu pašreizējās budžeta procedūras pārskatīšanai un atbilstoši pielāgot abu budžeta lēmējiestāžu lomu un Komisijas kā izpildinstitūcijas lomu;

13.    atzīmē, ka DFS ir izstrādāta, paredzot vairāku maksimālo apjomu sistēmu, lai tai nodrošinātu stabilitāti un paredzamību visā plānošanas periodā; atkārtoti pauž nožēlu, ka dalībvalstis savas iemaksas ES budžetā joprojām uzskata par kaut ko tādu, ko var izmantot kā pielāgošanas mainīgo lielumu to konsolidācijas centienos, kā rezultātā mākslīgi samazinās ES budžetā pieejamo maksājumu apjoms; tādēļ ierosina, lai, pārbaudot dalībvalstu budžetu, tiktu pieņemti īpaši noteikumi, kas paredz uzrādīt katras valsts nesamaksāto rēķinu īpatsvaru nolūkā vērst uzmanību uz lietu patieso stāvokli katrai dalībvalstij piedēvējamo saistību jomā; uzsver, ka tas atbilstu elastīgumam, kas atbalstīts Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumā "Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem" (COM(2015)0012), kurā piedāvāts labvēlīgs režīms attiecībā uz dalībvalstu iemaksām Stratēģiskajā investīciju fondā; norāda, ka šā fonda uzticamība pamatojas uz ES budžeta uzticamību un līdz ar to uz nesamaksāto rēķinu skaita samazināšanu;

14.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā 2015. gada izaugsmes pētījumā uzsvēra Eiropas strukturālo un investīciju fondu (tostarp jauniešu nodarbinātības iniciatīvas) ekonomisko nozīmi; atgādina, ka minētie fondi Eiropas Savienībā veido vidēji 10 % no kopējām publiskajām investīcijām, taču katrā valstī situācija šajā jomā ir atšķirīga un dažās dalībvalstīs tie var sasniegt pat 80 % no publiskajām investīcijām; uzsver, ka strukturālie un investīciju fondi ir labs piemērs Eiropas budžeta un dalībvalstu budžetu sinerģijai, pamatojoties uz kopīgi noteiktiem mērķiem, kas iekļauti partnerības nolīgumos par izaugsmi un investīcijām saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020"; atbalsta visus centienus gudri apvienot Eiropas un dalībvalstu budžetu līdzekļus, lai, izmantojot resursu kopīgas izmantošanas labvēlīgo ietekmi, uzlabotu efektivitāti, nodrošinātu ekonomisko stimulēšanu un samazinātu dalībvalstu budžeta deficītu;

15.    uzsver steidzamo nepieciešamību efektīvi risināt krāpšanas nodokļu jomā jautājumu, jo tā var atņemt ES budžetam būtiskus līdzekļus;

16.    atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera iesniegto investīciju plānu EUR 315 miljardu apmērā, kura mērķis ir, no vienas puses, samazināt publisko un privāto investīciju deficītu, ko izraisīja publisko izdevumu samazināšana saistībā ar ekonomiskajām krīzēm, un, no otras puses, stimulēt izaugsmi un darbvietu izveidi; aicina Komisiju iesniegt analīzi par ietekmi, ko var atstāt ES programmu, tādu kā "Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments" un "Apvārsnis 2020", līdzekļu pārdalīšana;

17.    apliecina gatavību ar vislielāko modrību izpētīt to, kā ES un EIB finansiālās saistības attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidi tiek iekļautas ES budžetā, it īpaši 2015. gada budžetā; šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, ka no ESIF būtu jāfinansē projekti, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par vērtību, kas izrietētu no šo projektu finansēšanas, izmantojot ES programmas, no kurām pašlaik tiek pārvietoti līdzekļi, lai izveidotu ESIF nepieciešamo ES garantiju; apstiprina savu nodomu cieši uzraudzīt to, kā EIB piedalīsies ESIF ar saviem līdzekļiem;

18.    aicina dalībvalstis papildināt šo fondu, kura mērķis ir pēc iespējas palielināt publisko izdevumu ietekmi un piesaistīt privātās investīcijas, un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu demonstrēt elastīgumu attiecībā uz dalībvalstu iemaksām ESIF, ja tās izraisītu pieļaujamā valsts budžeta deficīta līmeņa (3 %) nelielu un īslaicīgu pārkāpšanu; noraida jebkādus mēģinājumus no jauna nacionalizēt fondu vai polemizēšanu par taisnīgas atdeves principu, kas varētu izrietēt no dalībvalstu iemaksām; vēlas, lai tiktu atlasīti transeiropeiski un pārnacionāli projekti, lai iedzīvotāji tādējādi varētu šo projektu sniegtos labumus saistīt ar Eiropas Savienības darbību;

19.    atgādina, ka pašreizējā pašu resursu sistēma ir sarežģīta, negodīga un iedzīvotājiem nesaprotama; uzsver, ka dalībvalstu fiskālo situāciju var atvieglot, izmantojot jaunu pašu resursu sistēmu, kas samazinātu ar NKI saistīto iemaksu, tādējādi ļaujot dalībvalstīm veikt konsolidāciju, neapdraudot ES finansējumu; tādēļ atgādina to, cik lielu nozīmi tas piešķir augsta līmeņa darba grupai pašu resursu jautājumos, un atbalsta debates par jaunu pašu resursu sistēmu, kam būtu jānoved pie patiesas ES finansēšanas reformas, vienlaikus nepalielinot nodokļu slogu iedzīvotājiem; pauž cerību, ka trīs iestādes pienācīgi rīkosies, reaģējot uz minētās darba grupas galīgo ziņojumu, lai ātrāk ieviestu patiesu pašu resursu sistēmu; norāda, ka piekrišana nodokļu uzlikšanai ir pašos Eiropas parlamentārās demokrātijas pamatos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

7

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Carlos Iturgaiz, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Clare Moody, Siegfried Mureșan, Victor Negrescu, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Indrek Tarand, Inese Vaidere, Marco Valli, Daniele Viotti, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Andrey Novakov, Nils Torvalds, Tomáš Zdechovský


vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums  (29.1.2015)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada izaugsmes pētījums

(2014/2221(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Giorgos Grammatikakis

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      uzsver, ka virzīšanās uz patiesi ilgtspējīgu ekonomiku veicinās Savienības mērķu sasniegšanu vides jomā, konkurētspēju un darbvietu izveidi; pauž nožēlu, ka ekonomiskās krīzes laikā Eiropai nav stratēģijas ilgtspējīgai attīstībai, jo tas var ierobežot turpmāko izaugsmi;

2.      uzsver, ka ar 2010. gadā ieviesto Eiropas pusgadu tiek noteikts ekonomiskās politikas koordinācijas ikgadējais cikls, paredzot arī dalībvalstu budžeta, makroekonomisko un strukturālo reformu plānu rūpīgu analīzi, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, tostarp klimata pārmaiņu un enerģētikas, sociālās atstumtības un nabadzības apkarošanas jomā;

3.      aicina Komisiju Eiropas pusgada procedūrā iekļaut Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai attīstībai, īpašu uzmanību veltot resursu efektīvai izmantošanai un aprites ekonomikai;

4.      pauž bažas par skaidrības trūkumu attiecībā uz to, kā ierosinātajā Investīciju plānā Eiropai tiks piešķirta prioritāte jomām, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, piemēram, izglītībai un pētniecību un inovācijas atbalstošai infrastruktūrai;

5.      uzsver, ka bez lielākām investīcijām Savienībai neizdosies sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus ilgtspējīgas izaugsmes jomā, kā arī līdz 2030. gadam sasniedzamos mērķus klimata un enerģētikas jomā; tādēļ aicina Komisiju, veicinot jaunāko tehnoloģiju izmantošanu, jauno investīciju paketi orientēt uz tādām investīcijām, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību un resursu efektīvu izmantošanu, lai pēc iespējas palielinātu tās īstermiņa ietekmi uz ekonomisko aktivitāti un darbvietu izveidi, kā arī tās ilgtermiņa ietekmi uz izaugsmes ilgtspēju Eiropā;

6.      atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas „Enerģētikas ceļvedi 2050” mūsu enerģētikas sistēmas dekarbonizācija izmaksātu EUR 260 miljardus gadā, vienlaikus radot ietaupījumus vairāk nekā EUR 310 miljardu apmērā;

7.      atzīst, ka enerģētika ir svarīgs ekonomikas konkurētspējas faktors; uzsver, ka ir jānovērš šķēršļi vienotā enerģijas tirgus izveidei, arī veicinot enerģētisko neatkarību; aicina Komisiju izvērtēt progresu, kas šajā jomā sasniegts gan ES, gan valstu līmenī, atbalsta pasākumus sadrumstalotības un īstenošanas grūtību novēršanai;

8.      uzsver, ka investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, enerģijas sadalē un ekstensīvā ēku atjaunošanā ir saistītas ar augstu pieprasījumu pēc darbaspēka un tādēļ būtiski veicinās bezdarba problēmas atrisināšanu, vienlaikus nākotnē pasargājot Eiropas izaugsmi no enerģijas importa un cenu svārstībām;

9.      atgādina par stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem atjaunojamās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā; uzsver, ka ir jāattīsta savstarpēji savienota infrastruktūra un jāveicina ciešāka integrācija ar transporta nozari kā izmaksu ziņā efektīvu līdzekli ilgtspējīgu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju izmantošanai;

10.    uzsver, ka ES atkarības no ārējiem enerģijas avotiem mazināšanai jābūt iekļautai tās izaugsmes stratēģijā; tādēļ atkārtoti uzsver, ka ir jādažādo ārējā enerģijas piegāde, jāuzlabo ES enerģētikas infrastruktūra un jāpabeidz ES iekšējā enerģijas tirgus izveide, jo tās ir ES energoapgādes drošības stratēģijas prioritātes;

11.    uzsver, ka dalībvalstu politikām, kas tiek koordinētas Eiropas pusgada procedūras ietvaros, jāatbilst Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai; tādēļ atkārtoti uzsver, ka ir pakāpeniski jāatsakās no fosilā kurināmā subsidēšanas un nodokļi no darbaspēka jāpārliek uz vidi piesārņojošām darbībām;

12.    uzsver — lai veicinātu zaļu izaugsmi un darbvietu izveidi, ir svarīgi panākt pilnīgu pašreizējās atkritumu pamatregulējuma īstenošanu un vienoties par jaunu vērienīgu atkritumu politiku ES līmenī; uzsver aprites ekonomikas paketes izšķiroši svarīgo savienojošo nozīmi, jo tā ietver daudzas politikas jomas un būs virzošais spēks pārejā uz ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu; aicina Komisiju neatsaukt priekšlikumu ES atkritumu politikas pārskatīšanai;

13.    uzsver, ka ir jāveic reformas izglītības sistēmās, lai nākamās paaudzes varētu sagatavoties augošā darba tirgus vajadzībām nākotnē, piemēram, videi nekaitīgām tehnoloģijām un veselības aizsardzībai;

14.    uzsver — lai dalībvalstis varētu palielināt nodarbinātību, izmantojot zaļās ekonomikas nodarbinātības potenciālu, ir jārīkojas trīs galvenajās frontēs, proti, darbaspēka pieprasījuma palielināšanā ekonozarēs, nodrošinot atbilstošu investīciju līmeni, prasmju prognozēšanā un pārvaldībā gan videi nekaitīgās, gan ekoloģizējošās nozarēs un darbvietu kvalitātes nodrošināšanā augstas, vidējas un zemas kvalifikācijas profesijās; uzsver, ka no darba tirgus politikas viedokļa pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu izstrādātas atbilstošas apmācības programmas nolūkā novērst specifisku iemaņu trūkumu un lai tiktu apsvērta dinamiskā saikne starp prasmju pieejamību un darbaspēka vecumstruktūru videi nekaitīgās un tradicionālās nozarēs;

15.    uzsver, ka Eiropas pusgadam vajadzētu būt instrumentam, ar kura palīdzību nodrošināt augstu kvalitāti un efektivitāti dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmās; tādēļ aicina Komisiju sociālās aizsardzības un veselības aizsardzības sistēmu ilgtspēju iekļaut Eiropas pusgada prioritātēs, vienlaikus palielinot to efektivitāti, taisnīgumu, pieejamību un piemērotību sociālo vajadzību apmierināšanai un nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai;

16.    uzsver veselības aizsardzības nozares ilgtspējas nozīmīgumu, jo šai nozarei ir būtiska loma vispārējā ekonomikā, ņemot vērā to, ka tajā ir nodarbināti 8 % no Eiropas kopējā darbaspēka un tā veido 10 % no ES iekšzemes kopprodukta; atzīst, ka veselība ir vērtība pati par sevi un priekšnoteikums stabilitātei un ekonomikas izaugsmei un ka investēšana veselībā un atbilstošā veselības aizsardzības pakalpojumu pieejamībā veicina darbaspēka veselīgumu un nodarbinātības iespējas dalībvalstīs, labākas izredzes uz ekonomisko labklājību un sociālo kohēziju un var koriģēt ražošanas un patēriņa negatīvo netiešo ietekmi uz iedzīvotāju veselību;

17.    uzsver, ka Eiropas pusgadam vajadzētu būt instrumentam, ar kura palīdzību nodrošināt to, ka dalībvalstis pilda savas saistības stiprināt veselības aizsardzības sistēmu, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem pieejamu augstas kvalitātes un taisnīgu veselības aizsardzību;

18.    aicina gan dalībvalstis, gan Komisiju šajā ekonomikas krīzes periodā izvairīties no pasākumiem ar visnelabvēlīgāko ietekmi, piemēram, īstermiņa ietaupījumiem, kas radīs augstas izmaksas vidējā termiņā un ilgtermiņā, un tā vietā koncentrēties uz augstas kvalitātes un augstas efektivitātes veselības aizsardzības sistēmu turpmāku attīstību;

19.    atzinīgi vērtē pasākumus, kas Eiropas pusgadu padara efektīvāku un demokrātiskāku; atzīst, ka labāka īstenošana ir konstatēta publisko finanšu jomā, kas tiek stingrāk uzraudzīta; prasa nodrošināt nodarbinātības un sociālekonomiskos rādītāju līdzsvarotu integrēšanu, kas ļauj efektīvāk reaģēt uz nodarbinātības un sociālekonomiskās situācijas atšķirībām dalībvalstīs, kā uzsvērts vienotajā nodarbinātības ziņojumā, kurš pievienots 2015. gada izaugsmes pētījumam;

20.    mudina Komisiju saistībā ar Eiropas pusgadu vairāk ņemt vērā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, klimata pārmaiņu un enerģijas ilgtspējīgas izmantošanas, izglītības un nabadzības, kā arī sociālās atstumtības jomā, izvērtējot progresu, kas sasniegts virzībā uz ilgtspējīgāku sabiedrību, un ierosinot pasākumus šo mērķu efektīvākai un savlaicīgākai sasniegšanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

29.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

11

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Enrico Gasbarra, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Teresa Rodriguez-Rubio, Davor Škrlec, Renate Sommer, Tibor Szanyi, Nils Torvalds, Glenis Willmott, Jadwiga Wiśniewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mark Demesmaeker, Herbert Dorfmann, Giorgos Grammatikakis, Jan Huitema, Peter Jahr, Merja Kyllönen, Nuno Melo, Marijana Petir, Julia Reid, Bart Staes, Kay Swinburne

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Damian Drăghici


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

20

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Elisa Ferreira, Sven Giegold, Neena Gill, Sylvie Goulard, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Patrick O’Flynn, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Dariusz Rosati, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Renato Soru, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Sampo Terho, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Steven Woolfe, Pablo Zalba Bidegain, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Frank Engel, Ashley Fox, Eva Kaili, Syed Kamall, Barbara Kappel, Thomas Mann, Siegfried Mureșan, Andreas Schwab, Tibor Szanyi

Juridisks paziņojums