Procedūra : 2014/2220(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0054/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0054/2015

Debates :

PV 19/05/2015 - 9
CRE 19/05/2015 - 9

Balsojumi :

PV 21/05/2015 - 7.4
CRE 21/05/2015 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0213

ZIŅOJUMS     
PDF 240kWORD 142k
19.3.2015
PE 544.334v02-00 A8-0054/2015

par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku)

2014/2220(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Arnaud Danjean

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku)

2014/2220(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā kopējās drošības un aizsardzības politikas ieviešanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitikas un drošības politiku),

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, jo īpaši daļas, kas attiecas uz Eiropas drošības un aizsardzības politiku (12094/14),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V daļas 2. un 3. pantu un jo īpaši 21., 24. un 36. pantu,

–       ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–       ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 18. decembra secinājumus,

–       ņemot vērā starpparlamentārās konferences jautājumos par kopējo ārpolitiku un drošības politiku un kopējo drošības un aizsardzības politiku 2014. gada 4. aprīļa un 2014. gada 7. novembra secinājumus,

–       ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju „Droša Eiropa labākā pasaulē”, ko 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropadome, un ņemot vērā ziņojumu par tās īstenošanu ar nosaukumu „Sniegt drošību mainīgā pasaulē”, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada 11. un 12. decembrī,

–       ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra un 2014. gada 18. novembra secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

–       ņemot vērā Augstās pārstāves un Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājas 2014. gada 7. jūlija progresa ziņojumu par Eiropadomes 2013. gada decembra secinājumu īstenošanu,

–       ņemot vērā Augstās pārstāves un Komisijas kopīgo paziņojumu „ES visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm” un saistītos Padomes 2014. gada 12. maija secinājumus,

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu „Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija — atvērta un droša kibertelpa” un saistītos Padomes 2013. gada 25. jūnija secinājumus, kā arī 2014. gada 18. novembrī pieņemto ES kiberaizsardzības politikas satvaru,

–   ņemot vērā 2014. gada 24. jūnijā pieņemto Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju un 2014. gada decembrī pieņemto ES Jūras drošības stratēģijas rīcības plānu,

–       ņemot vērā 2014. gada 24. jūnijā pieņemto Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju,

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 24. jūnija lēmumu par kārtību, kādā Savienība īsteno solidaritātes klauzulu,

–       ņemot vērā 2014. gada 18. novembrī pieņemto politikas satvaru sistemātiskai un ilgtermiņa sadarbībai aizsardzības jomā,

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” (COM(2013)0542) un 2014. gada 24. jūnija īstenošanas ceļvedi (COM(2014)0387),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem(1),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK(2),

–   ņemot vērā tā rezolūcijas par kopējo drošības un aizsardzības politiku, jo īpaši 2013. gada 21. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(3) un rezolūciju par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi(4), un 2013. gada 12. septembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas jūrlietu aspektiem(5) un rezolūciju par ES militārajām struktūrām — pašreizējais stāvoklis un turpmākās perspektīvas(6),

–   ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kiberdrošību un kiberaizsardzību(7),

–   ņemot vērā tā 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par ES vispārējo pieeju un tās ietekmi uz ES ārējās darbības konsekvenci(8),

–   ņemot vērā tā 2013. gada 13. jūnija ieteikumu Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei un Komisijai par EĀDD organizatoriskās struktūras un darbības pārskatīšanu 2013. gadā(9) un Padomes 2013. gada 17. decembra secinājumus par EĀDD pārskatu par 2013. gadu(10),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 132. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0054/2015),

Vispārējā drošības situācija

1.  uzskata, ka daudzo ilgstošo un jauno drošības problēmu dēļ drošības vide ES un tās austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs kļūst arvien nestabilāka un nepastāvīgāka; uzskata, ka karš Ukrainas austrumu daļā, konflikti Sīrijā un Irākā, ko izraisījusi teroristiskās organizācijas ISIS ietekmes palielināšanās, krīze Lībijā un terorisma draudi Āfrikā (īpaši Sāhelā, Lībijā un Āfrikas ragā) tiešā veidā apdraud Savienības drošību; turklāt uzskata, ka ASV stratēģija, kas paredz pievērst pastiprinātu uzmanību Āzijas un Klusā okeāna reģionam, un finanšu krīzes atstātās sekas uz dalībvalstu aizsardzības budžetiem un spējām tikai pastiprina nepieciešamību Savienībai un dalībvalstīm uzņemties lielāku atbildību par savu drošību un aizsardzību; uzstāj, ka Eiropas Savienība spēs efektīvi reaģēt uz iepriekš uzskaitītajiem drošības apdraudējumiem tikai tad, ja tās struktūras un dalībvalstis kopīgi, patiesi un saskaņoti sadarbosies KĀDP un KDAP kontekstā;

2.  uzskata, ka tāds nedrošības līmenis pie ES robežām un tās tuvējās kaimiņvalstīs, kāds ir šobrīd, nav bijis, kopš 1990. gadu beigās tika izveidota EDAP/KDAP; pauž bažas, ka Savienība nav spējīga vienoti un konsekventi stāties pretī šiem apdraudējumiem un pārlieku bieži var būt spiesta paļauties uz vienas vai dažu dalībvalstu iniciatīvām vai ad hoc aliansēm, kurās tās loma ir minimāla vai otršķirīga;

3.  uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm steidzami jāpielāgojas šīm jaunajām drošības problēmām, jo īpaši efektīvi izmantojot esošos KDAP līdzekļus, tostarp labāk sasaistot tos ar ES ārlietu instrumentiem, humāno palīdzību un attīstības politiku, stingrāk koordinējot valstu pasākumus un apvienojot resursus un vajadzības gadījumā pragmatiski un elastīgi ieviešot jaunus Eiropas solidaritātes mehānismus; uzsver, ka robežšķirtne starp ārējo un iekšējo drošību kļūst aizvien nekonkrētāka; tādēļ aicina uzlabot ārējo un iekšējo instrumentu konsekvenci un PV/AP vadībā palielināt sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, īpaši tādās jomās kā pretterorisma operācijas, cīņa pret organizēto noziedzību, kiberdrošība un migrācijas pārvaldība;

4.  uzsver, ka ES spēks un nozīmīgums ir tās spējā mobilizēt resursus un vienlaikus likt lietā lielu klāstu diplomātisku, drošības, aizsardzības, ekonomikas, tirdzniecības, attīstības un humānās palīdzības instrumentu, kas pilnībā atbilst ANO Statūtu noteikumiem; uzsver, ka KDAP militārie un civilie līdzekļi ir neatņemama šīs visaptverošās pieejas daļa;

No 2013. gada decembra Eiropadomes līdz 2015. gada jūnija Eiropadomei: vai KDAP tiešām ir prioritāte?

5.  atzinīgi vērtē 2013. gada decembra Eiropadomes sanāksmes secinājumus, kuros atzīta nepieciešamība palielināt KDAP efektivitāti, pamanāmību un ietekmi, sekmēt spēju attīstību un nostiprināt Eiropas aizsardzības nozari;

6.  pauž nožēlu, jo īpaši tāpēc, ka palielinās nestabilitāte ārvalstīs, par to, ka 2013. gadā dotie politiskie stimuli nav noveduši pie ciešākas sadarbības un pamatīgas un straujas tādu praktisku pasākumu īstenošanas, kas atbilstu deklarētajam mērķtiecības līmenim; uzskata, ka šobrīd Savienības rīcībā gandrīz nav operatīvo, spēju un ražošanas resursu, kas ļautu izlēmīgi rīkoties, lai novērstu un pārvaldītu starptautiskas krīzes un aizstāvētu savu stratēģisko autonomiju un stratēģiskās intereses, kas atbilst Lisabonas līguma 21. pantā minētajām vērtībām un normām; aicina dalībvalstis nekavējoties veikt konkrētus pasākumus;

7.  atzinīgi vērtē jaunās Augstās pārstāves / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federica Mogherini iecelšanu amatā; ļoti atzinīgi vērtē viņas pirmos paziņojumus un lēmumu vadīt Ārlietu padomi un Aizsardzības padomi, tādējādi parādot savu ieinteresētību KDAP; cer, ka viņas nostājas rezultātā notiks pozitīvas pārmaiņas KDAP attīstībā; aicina AP/PV uzņemties vadību darbā, kas saistīts ar KDAP turpmāku īstenošanu un Eiropas aizsardzības spēju apvienošanu un kopīgu izmantošanu; aicina Komisiju turpināt aizsardzības jautājumu darba grupas darbu AP/PV vadībā komisāru līmenī, lai nodrošinātu politiskās vadlīnijas un uzraudzību;

8.  sagaida, ka līdz 2015. gada jūnija Eiropadomei, kam būs no jauna jāpievēršas aizsardzības jautājumiem, dalībvalstis un ES iestādes spēs pieņemt konkrētus pasākumus atbilstoši saistībām, kas tika noteiktas 2013. gada decembrī; pauž gandarījumu par to, ka valstu vadītāji ir apstiprinājuši, ka Aizsardzības padomes sanāksme notiks 2015. gada 16. jūnijā, un aicina tajā kritiski novērtēt nepietiekamo īstenošanu un palielināt spiedienu uz aizsardzības jomas birokrātiju, lai tiktu īstenoti lēmumi, kuri tika pieņemti augstākajā politiskajā līmenī 2013. gada decembrī; uzsver, ka 2015. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē ir jāmudina nepakļāvīgās dalībvalstis piešķirt vairāk līdzekļu aizsardzībai un pievērsties tām krīzes pārvaldības jomām, kurās ES var sniegt patiesu pievienoto vērtību;

9.  uzskata, ka gaidāmajā Eiropadomē aizsardzības jautājumos būtu jāpieņem lēmumi, kas ļautu uzlabot Savienības un dalībvalstu spējas attiecībā uz teritoriālo aizsardzību, pilnībā papildinot NATO spējas, un attiecībā uz spēju reaģēt uz iekšējās drošības problēmām, kā arī attīstīt dislocējamas spējas, kas vajadzīgas, lai sniegtu jēgpilnu ES ieguldījumu krīzes pārvaldībā, nostiprināt Eiropas Aizsardzības aģentūru, pastiprināt Eiropas aizsardzības un rūpniecisko bāzi, sākt tādas visaptverošas drošības koncepcijas izstrādāšanu, kas apvienos drošības iekšējo un ārējo dimensiju;

KDAP misijas un operācijas

10. pauž nožēlu par to, ka arī pašās nesenākajās KDAP militārajās operācijās bija vērojami strukturāli trūkumi, kas tām raksturīgi jau vairākus gadus, proti neefektīva tūlītējā reakcija uz civilām un militārām darbībām, ilgstošs un neelastīgs lēmumu pieņemšanas process, nepieciešamība pēc lielākas dalībvalstu solidaritātes misiju finansēšanas jomā, misijas mandātu neatbilstība to īstenošanas videi, ierobežots budžets, spēku formēšanas problēma un reaģētspējas trūkums loģistikas un finanšu jomā;

11. uzskata, ka KDAP misiju un operāciju finansēšanas jautājums ir būtisks, ja vēlas nodrošināt šīs politikas nākotni; pauž nožēlu, ka 2013. gada decembra Padomes sanāksmē uzsāktā diskusija par šo jautājumu pagaidām nav vainagojusies ar kādu konkrētu priekšlikumu; aicina KDAP operāciju un misiju izvietošanas izmaksas, īpaši ES kaujas grupu izmantošanas un spēku izmitināšanas infrastruktūras izmaksas, izdevumus, kas saistīti ar karaspēku ieejas punktu izveidi operāciju veikšanas vietās un pārtikas un degvielas nodrošinājuma krājumiem, ja tie ir nepieciešami, sistemātiski finansēt, izmantojot Athena mehānismu; prasa arī izmantot šo mehānismu uz divpusēja pamata no dalībvalstīm saņemtā finansējuma, kā arī no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saņemtā finansējuma pārvaldīšanai, tādējādi ļaujot tām finansiāli piedalīties operācijā, kā arī īpaši pamatotos gadījumos ļaujot atbalstīt trešo valstu dalību ES krīzes reaģēšanas operācijās un misijās;

12. mudina īstenot turpmākus centienus, lai paātrinātu finansējuma piešķiršanu civilajām misijām un vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procedūras un īstenošanas pasākumus; šajā sakarā uzskata, ka Komisijai, izmantojot deleģētos aktus un saskaņā ar Finanšu regulas 210. pantu, būtu jāievieš konkrēti iepirkuma noteikumi krīzes pārvarēšanas pasākumiem KDAP ietvaros, lai atvieglotu ātru un elastīgu operāciju īstenošanu;

13. prasa izveidot priekšfinansējuma mehānismu, kas palīdzētu tām dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties kādā KDAP misijā, segt izmaksas, tādējādi atvieglojot lēmuma pieņemšanu par misijas uzsākšanu;

14. uzsver, ka ES ieguldījums starptautiskajā drošībā, krīzes pārvarēšanā, miera uzturēšanā, īstenojot ES civilās un militārās misijas un operācijas, ir svarīga daļa no Savienības visaptverošās pieejas; norāda, ka pārāk daudzu kopš 2009. gada veikto ES civilo un militāro misiju mērķis ir bijis padarīt Savienību redzamāku cīņā pret krīzi, nevis veikt stratēģiskus pasākumus, kas būtu balstīti uz padziļinātu analīzi un plānošanu; uzskata, ka šīm misijām, kuru sakarā vajadzētu uzsvērt un uzteikt personāla profesionalitāti un iesaistīšanos, vajadzētubūt patiesiem un efektīviem politikas instrumentiem, kas tiek izmantoti atbildīgi un ir daļa no vispārējas rīcības stratēģijas, īpaši darbībai ES kaimiņvalstīs; atbalsta pašreiz notiekošo EĀDD krīzes vadības struktūru pārskatīšanu; aicina PV/AP padarīt pašreizējās struktūras daudz efektīvākas, lai tās varētu ātrāk un atbilstošāk reaģēt uz jaunām krīzēm, cita starpā samazinot paralēlo struktūru skaitu;

15. uzskata, ka apmācības, prasmju un vadības prasmju ziņā atbilstīgs un kvalificēts personāls ir sekmīgas misijas svarīgs aspekts;

16. apšauba, piemēram, palīdzības misijas izvietošanas un uzturēšanas pie Lībijas robežām (EU BAM Libye) piemērotību, pastāvot tāda institucionālajai un drošības videi, kas nekad nav gādājusi par misijas atbilstību noteiktajiem pamatmērķiem; aicina, ņemot vērā nesenos satraucošos notikumus, atkārtoti novērtēt vajadzības attiecībā uz Lībiju, lai pienācīgi risinātu drošības problēmas, tostarp tās, kas saistītas ar pašreizējiem pretterorisma centieniem Mali un Sāhelas reģionā;

17. uzskata, ka ir jāveic to 17 ES misiju efektivitātes novērtēšana, kuras pašlaik tiek īstenotas ārvalstīs;

18. tāpat, ņemot vērā situāciju Gazas joslā, pauž nožēlu, ka Padomes diskusijas par ES robežu palīdzības misiju Rafas robežšķērsošanas punktā (EU BAM Rafah) joprojām nav pabeigtas; pieprasa šīs misijas atsākšanu, kā arī tās uzdevumu, sastāva un līdzekļu pārskatīšanu, lai ar tās palīdzību varētu kontrolēt Gazas joslas robežas ar Ēģipti un Izraēlu;

19. atzinīgi vērtē ES visaptverošo iesaistīšanos operācijās Āfrikas ragā, tostarp KDAP misijās un tādās operācijās kā EUTM Somalia, EUNAVFOR Atlanta un EUCAP Nestor; šajā sakarā norāda, ka EUCAP Nestor darbība tiek izvērsta sarežģītā institucionālajā un operatīvajā vidē, piedaloties daudziem starptautiskajiem, tostarp ES, dalībniekiem; tādēļ aicina Padomi un EĀDD racionalizēt misijas mērķus;

20. cer, ka ar abām šogad uzsāktajām civilajām misijām — Eiropas Savienības misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) un Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali) — tiks veiksmīgi īstenoti attiecīgie uzdevumi un ka to ietvaros uzmanība tiks vērsta uz skaidri noteiktiem, izvērtējamiem un ilgtspējīgiem mērķiem;

21. atzīmē, ka kopš 2013. gada jūnija ir izveidota noliktava, kuras mērķis ir nodrošināt KDAP civilajām misijām nepieciešamo līdzekļu ātru izvietošanu; uzskata, ka, lai šī noliktava tiktu efektīvi izmantota, tai jābūt attiecīgās misijas vadītāja rīcībā un jākalpo viņa noteiktajām vajadzībām, nevis jābūt atkarīgai no Komisijas lēmumiem; prasa, lai katru gadu tiktu sagatavota atskaite par šīs noliktavas darbību, kas ļautu izvērtēt tās pievienoto vērtību attiecībā uz civilo misiju izvietošanas ātrumu;

22. atzinīgi vērtē šobrīd veikto izpēti saistībā ar tāda kopīgo pakalpojumu centra izveidi, kas nodrošinātu līdzekļu savstarpēju pieejamību KDAP civilajām misijām un padarītu misiju izvietošanu efektīvāku; aicina izveidot kopīgu pakalpojumu centru; uzskata, ka visefektīvākais risinājums būtu EĀDD pakļautībā izveidot vienu institucionālo struktūru, kas centralizētu un racionalizētu civilo misiju pakalpojumus (cilvēkresursu, informātikas, loģistikas u. c. pakalpojumus), kas šobrīd tiek iedalīti atsevišķi katrai misijai;

23. norāda, ka KDAP militārās operācijas arvien biežāk ir bruņoto spēku apmācības misijas (piem., EUTM Mali un EUTM Somalia); uzteic lēmumu par šādu operāciju veikšanu, bet pieprasa pielāgot to mandātus katras atsevišķās situācijas apstākļiem; uzskata, ka izveidotajām vienībām ir jābūt pilnībā gatavām uz operatīvu darbību, tostarp spējīgām īstenot uzbrukuma operācijas; pauž nožēlu, ka ļoti reti tiek plānotas misijas ar izpildu mandātu; uzskata, ka, ņemot vērā pastāvīgos draudus ES kaimiņvalstīs, Savienība nevar atļauties koncentrēties tikai uz pēckrīzes instrumentiem vai krīzes pārvarēšanas palīginstrumentiem, drīzāk tai jāspēj piedalīties visos krīzes pārvarēšanas posmos saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem;

24. pauž nožēlu par pastāvīgām spēku veidošanas problēmām, kas rodas militāro misiju uzsākšanas laikā; norāda, ka, izņemot EUTM Mali, kurā efektīvi piedalās 23 dalībvalstis, pārējās pašlaik notiekošajās ES militārajās operācijās katrā piedalās ne vairāk kā sešas dalībvalstis; mudina dalībvalstis piešķirt operācijām vairāk spēku, ja to rīcībā ir attiecībās nepieciešamās spējas; uzsver, ka ir jāizstrādā kopīga sadarbības pieeja, lai risinātu ar spēku veidošanu saistītās problēmas; atzinīgi vērtē trešo valstu ieguldījumu, kas apstiprina KDAP ietvaros izveidoto partnerību dzīvotspēju; aicina dalībvalstis vairāk iesaistīties ES militārajās operācijās un veikt ieguldījumus atbilstīgi to rīcībā esošajiem resursiem un spējām šādas līdzdalības īstenošanai;

25. uzskata, ka, ņemot vērā to, ka gan ES civilās misijas (EUCAP), gan militārās misijas (EUTM) ir vērstas uz apmācību, ir jāizveido strukturāla politika, kas šādas misijas padara par ilgtermiņa pasākumiem, nodrošinot finansiālo un materiālo palīdzību, kurām ir efektīvi mandāti un mērķi, kas ir piemēroti situācijai; uzskata, ka šāda jauna politika, kas būtu daļa no Savienības sadarbības un attīstības centieniem, ļautu turpināt darbu, kas tiek veikts iniciatīvu Train and Equip un E2I ietvaros, lai ilgtermiņā nostiprinātu trešo valstu spējas (aprīkojums, ieroči, infrastruktūra, darba samaksa) un to bruņotie spēki būtu pietiekami darbotiesspējīgi; šajā sakarā mudina Komisiju izpētīt inovatīvus finansējuma avotus;

26. norāda uz 2013. gada novembra sanāksmē pausto vēlēšanos palielināt ES kaujas vienību savietojamību un elastību, lai tās varētu norīkotas visu veidu krīzes pārvarēšanas uzdevumiem; tomēr norāda, ka līdz šim ir panākts tikai viens ļoti ierobežots uzlabojums — ierosināts, ka izmaksas, kas saistītas ar ES kaujas vienību stratēģisko transportu uz operāciju zonu, sedz no Athena mehānisma; atzīst, ka konstruktīvas attieksmes trūkums visu dalībvalstu starpā ir bijis politisks un operatīvs šķērslis kaujas vienību izvietošanai;

27. atzinīgi vērtē pēdējās neoficiālās Aizsardzības padomes sanāksmes pozitīvo paziņojumu, ka tiks pētītas Līguma par Eiropas Savienību 44. pantā piedāvātās iespējas; tomēr pauž nožēlu, ka šobrīd viedokļu atšķirība šajā jautājumā neļauj noteikt, kā būtu izmantojami 44. panta noteikumi; uzskata, ka 44. panta piemērošana ļautu ievērojami uzlabot Savienības rīcības elastību un ātrumu un tādējādi tās spēju novērst tai radītos draudus; aicina dalībvalstis, kas nav ieinteresētas vai kam nav līdzekļu dalībai KDAP operācijās, būt konstruktīvām, ļaujot citām valstīm rīkoties, ja tās vēlas;

28. turklāt mudina AP/PV izpētīt citu saistošo Lisabonas līguma pantu, jo īpaši to pantu, kas attiecas uz sākumfondu (LES 41. pants), pastāvīgu ciešāku sadarbību (LES 46. pants), solidaritātes klauzulu (LESD 222. pants) un savstarpējās aizsardzības klauzulu (LES 42. pants), piedāvātās iespējas;

29. mudina rūpīgi izpētīt iespēju, paredzot kārtību nepieciešamās savietojamības nodrošināšanai, izmantot tādus daudzpusējos štābus kā, piemēram, Strasbūras Eirokorpuss, kas jau ir izveidoti un kas ir pierādījuši savu efektivitāti operācijās;

30. pauž pārsteigumu, ka joprojām nav kopējas ES stratēģijas jauno ES drošības problēmu risināšanai; atzinīgi vērtē Padomes ieceri un PV/AP apņemšanos sākt stratēģisko pārdomu procesu attiecībā uz ārpolitikas un drošības politikas izaicinājumiem un iespējām; atgādina, ka šī procesa mērķis ir izveidot jaunu kopīgo Eiropas drošības stratēģiju, lai noteiktu jaunos ģeostratēģiskos scenārijus, draudus un jaunos globālos izaicinājumus, kā arī definētu, kādus pasākumus KĀDP un KDAP ietvaros ES var veikt, lai uz tiem reaģētu; aicina AP/PV sākt visaptverošu procesu Baltās grāmatas par Eiropas drošību un aizsardzību izstrādāšanai, lai pilnveidotu ES stratēģiskos mērķus un spēju veidošanas procesus; gaida nākamo AP/PV paziņojumu, kura mērķis ir novērtēt pārmaiņu ietekmi uz vidi pasaulē un konstatēt no tās izrietošās problēmas un iespējas ES;

31. atzinīgi vērtē Padomes 2014. gada 18. novembrī pieņemto ES kiberaizsardzības politikas satvaru, kurā noteiktas piecas prioritātes attiecībā uz KDAP kiberaizsardzības jomā un precizēta dažādu dalībnieku loma; atzinīgi vērtē satvara mērķi atbalstīt valstu kiberaizsardzības spēju attīstību un pastiprināt to saziņas tīklu aizsardzību, kas tiek izmantoti KDAP instrumentiem; uzsver to, ka ir svarīgi panākt vienāda līmeņa kiberaizsardzību visās dalībvalstīs, lai būtu iespējams panākt pienācīgu progresu sadarbībā kiberaizsardzības jomā, un nostiprināt mūsu spējas pretoties kiberuzbrukumiem un kiberterorismam, cer, ka šis rīcības plāns būs sākuma punkts ceļā uz sistemātiskāku kiberaizsardzības jautājumu iekļaušanu dalībvalstu drošības stratēģijās un palielinās ES iestāžu informētību par kiberaizsardzības jautājumu nozīmīgumu; turklāt aicina izstrādāt saskaņotu Eiropas stratēģiju, lai nodrošinātu kritisko (digitālo) infrastruktūru pret kiberuzbrukumiem, vienlaikus aizsargājot un veicinot iedzīvotāju digitālās tiesības un brīvības; atgādina, ka ir vajadzīga lielāka skaidrība un pienācīgs tiesiskais regulējums, ņemot vērā grūtības noteikt kiberuzbrukumos vainojamos, un norāda, ka nepieciešams samērīgi un atbilstīgi reaģēt visos kontekstos;

32. norāda uz tiešiem draudiem kiberjomā un uzsver, ka ES ir vajadzīga noturība un gatavība reaģēt uz kiberkrīzi, arī KDAP kontekstā, tādēļ mudina visas dalībvalstis nekavējoties būtiski pilnveidot savas kiberaizsardzības spējas; uzsver, ka nepieciešams ieguldīt augsti kvalificētā cilvēkkapitālā, pētniecībā un attīstībā; uzsver, ka ir jāveido sinerģija un papildināmība starp civilajām un militārajām kiberdrošības un aizsardzības jomām ES; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt sadarbību ar NATO kiberaizsardzības jomā;

33. uzsver to, cik nozīmīga ir sadarbība drošības un aizsardzības jomā starp ES un citām starptautiskajām institūcijām, jo īpaši ANO, NATO, Āfrikas Savienību un EDSO; atzinīgi vērtē 2014. gada septembrī Velsā notikušā NATO samita deklarāciju, kurā tika atkārtoti apstiprināts atbalsts KDAP attīstībai; cer, ka tiks īstenoti pasākumi, lai veicinātu abpusēju abu organizāciju stiprināšanu;

Spēju joma

34. uzskata, ka 2008. gada ekonomikas un finanšu krīzes ietekmē ir samazināti valstu aizsardzības budžeti un ka šī samazināšana ir notikusi bez jebkādas koordinācijas dalībvalstu starpā, tādējādi apdraudot Savienības stratēģisko autonomiju un dalībvalstu spējas segt savu bruņoto spēku vajadzības un kaitējot Savienības pienākumiem un spējām gādāt par drošību pasaules mērogā; uzsver, ka ir svarīgi dalībvalstīm savstarpēji veikt iepriekšēju plānošanu stratēģiskiem ieguldījumiem, kad tās iegādājas un atjauno aprīkojumu;

35. pauž stingru pārliecību, ka ES ir ļoti ieinteresēta, lai jūras vide būtu droša, atvērta un tīra un tādējādi būtu iespējama brīva preču un cilvēku pārvietošanās un miermīlīga, legāla, godīga un ilgtspējīga okeānu bagātību izmantošana; uzskata, ka tādēļ būtu jāpilnveido gan civilais, gan militārais ES institucionālais satvars, lai īstenotu Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju; norāda, ka lielāko daļu stratēģisko resursu, kritisko infrastruktūru un spēju kontrolē dalībvalstis un ka to vēlme uzlabot sadarbību ir ļoti būtiska Eiropas drošībai;

36. atzinīgi vērtē 2014. gada 18. novembra sanāksmē pieņemto politisko satvaru attiecībā uz sistemātisku ilgtermiņa sadarbību aizsardzības jomā, kura pamatā ir spēju plānošanas procesa konverģence un informācijas apmaiņa; šā iemesla dēļ uzsver, ka dalībvalstīm jāturpina īstenot EAA rīcības kodekss aprīkojuma apvienošanas un koplietošanas jomā, lai daudz efektīvāk prognozētu spēju trūkumus nākotnē un sistematizētu sadarbību spēju uzlabošanas nolūkā; aicina AP/PV sniegt pierādījumus konkrētiem pasākumiem, kas tiks veikti, lai pastiprinātu sadarbību aizsardzības jomā; saistībā ar to, ka palielinās nekoordinēta divpusēja vai daudzpusēja sadarbība aizsardzības jomā, aicina dalībvalstis iesaistīties pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO), lai uzlabotu koordinēšanu un izmantotu ES finansējumu sadarbībai miera laikā; aicina AP/PV iesniegt reālistiskus plānus sekmīgai PESCO sākšanai;

37. atzinīgi vērtē 2014. gada novembra Padomē pieņemto EAA 2014. gada spēju attīstības plānu, kurā noteiktas spēju attīstības 16 prioritātes; atzinīgi vērtē arī EAA veikto darbu pie sadarbības datubāzes (Codaba), kurā apzinātas dalībvalstu sadarbības iespējas, tādējādi paverot ceļu dažādu veidu sadarbības uzsākšanai; aicina dalībvalstis, veidojot savas militārās spējas, pievērst pienācīgu uzmanību šiem instrumentiem; aicina nekādā gadījumā nepieļaut tādu iniciatīvu dublēšanu, kas jau tiek īstenotas citviet, un pievērst lielāku uzmanību tādu darbību apzināšanai, kuras var sniegt reālu pievienoto vērtību;

38. pauž pārsteigumu, ka joprojām nav ES līmeņa nodokļu stimulu sadarbības un resursu apvienošanas sekmēšanai; norāda uz 2013. gada decembra Padomes aicinājumu izpētīt šādus mehānismus un pauž nožēlu, ka ir pagājis gads, bet diskusijas vēl aizvien nav novedušas pie nekādiem konkrētiem pasākumiem šai jomā; norāda, ka Beļģijas valdība jau ad hoc kārtībā piešķir PVN atvieglojumus noteiktu EAA projektu, piemēram, satelītkomunikāciju projektu, sagatavošanas posmiem; uzskata, ka šādiem atvieglojumiem ir jābūt sistemātiskiem un tie jāpiemēro arī noteiktām spēju infrastruktūrām un programmām, balstoties uz NATO pastāvošā mehānisma piemēru vai uz ES mehānismiem, kas paredzēti civilās pētniecības infrastruktūrai; aicina attīstīt jebkādus citus stimulus, ar ko varētu sekmēt sadarbību Eiropas ieinteresēto pušu starpā;

39. atzinīgi vērtē pastāvošos sadarbības modeļus, tādus kā Eiropas Gaisa transporta pavēlniecība (EATC), un pauž gandarījumu, ka, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, sistēma turpina paplašināties; pauž nožēlu, ka šis modelis, kas pastāv jau vairākus gadus, vēl nav pielāgots citu veidu aizsardzības spējām; aicina izmantot EATC modeli citās operatīvā atbalsta jomās, lai novērstu būtiskus spēju trūkumus;

40. norāda, ka progress, kas panākts apvienošanas un kopīgas izmantošanas jomā, ir minimāls; atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas, iegādājoties MRTT lidaparātu floti, panākti degvielas uzpildē lidojuma laikā; pauž nožēlu, ka līdz šim ļoti mazs skaits dalībvalstu ir piedalījušās šajā projektā, un aicina pievienoties dalībvalstis, kurām trūkst spēju šajā jomā; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāturpina apvienošanas un koplietošanas projekti, īpaši pievēršoties 16 spēju jomām, ko tās KDAP kontekstā apzinājušas kopā ar EAA Eiropas Savienības Militāro štābu;

41. norāda uz Padomes vēlēšanos attīstīt kopējus projektus ES spēju pastiprināšanas jomā, kas citu starpā ietver distances vadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS) un valdību satelītkomunikācijas; norāda, ka attiecībā uz RPAS jāizveido normatīvais regulējums to sākotnējai integrēšanai Eiropas gaisa satiksmes sistēmā līdz 2016. gadam, pienācīgi ņemot vērā civilās un militārās vajadzības, kā arī vajadzību ievērot starptautiskās tiesības; aicina Komisiju īsi izklāstīt, kā programmas „Apvārsnis 2020” līdzekļus, kuri paredzēti civilajai un militārajai pētniecībai, var izmantot RPAS iekļaušanai Eiropas gaisa telpā;

42. atzinīgi vērtē panāktos uzlabojumus ES satelītu pakalpojumu jomā (Galileo, Copernicus, EGNOS); uzskata, ka jāpanāk šādu kosmosa pakalpojumu, īpaši Copernicus, operatīvā darbība, lai apmierinātu KDAP misiju un operāciju vajadzības pēc augstas izšķirtspējas satelītattēliem; atzinīgi vērtē projekta Ariane 6 uzsākšanu; pauž nožēlu, ka tehnisku un komerciālu iemeslu dēļ Savienība turpina iepirkt Krievijā izgatavotās starta iekārtas, kas ir pretrunā tās mērķim panākt noteikta līmeņa stratēģisko autonomiju, un tādēļ uzsver nepieciešamību arī turpmāk attīstīt tehnoloģijas, kas ir izmantojamas kā civiliem, tā militāriem mērķiem un kas aizsargās mūsu neatkarību;

43.    aicina Savienību mudināt dalībvalstis izpildīt NATO noteiktos spēju mērķus, kas paredz, ka vismaz 2 % no IKP jāatvēl aizsardzības jomas izdevumiem un vismaz 20 % no aizsardzības jomas budžeta jānovirza galvenajām ar aprīkojumu saistītajām vajadzībām, tostap pētījumiem un izstrādei;

Aizsardzības preču rūpniecība

44. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi aizsardzības tirgiem, kas pašlaik ir ārkārtīgi specifiski dažādu iemeslu dēļ, proti: pieprasījumu veido gandrīz tikai un vienīgi valsts pasūtījumi, tirgū ir ierobežots skaits uzņēmumu, produktu izstrādei un darbības uzturēšanai nepieciešamas ilgs laiks un atsevišķas tehnoloģijas ir stratēģiskas tehnoloģijas;

45. norāda uz Komisijas 2013. gada jūlija paziņojumu „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari”, kā arī 2014. gada jūnijā pieņemto šā paziņojuma īstenošanas ceļvedi, kurā izklāstīti tajā ierosinātie priekšlikumi, jo īpaši attiecībā uz iekšējā tirgus jomā pieņemto Direktīvas 2009/81/EK un Direktīvas 2009/43/EK labāku īstenošanu, neskarot dalībvalstu suverēnās tiesības, kas izriet no LESD 346. panta;

46. uzskata, ka visi minētie pasākumi ir atkarīgi no kopīgi pieņemta lēmuma par to, kas ietilpst Eiropas aizsardzības un tehniskajā un rūpnieciskajā pamatā (EDTIB), lai varētu paredzēt, kuri uzņēmumi vai stratēģiskie pasākumi varētu gūt no tiem labumu, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo aizsardzības rūpniecības kapacitāti; uzskata, ka minēto lēmumu varētu jo īpaši balstīt uz virkni kritēriju, piemēram, ekipējuma un tehnoloģiju izstrāde ES, uzņēmumu iespējas kontrolēt pašu izstrādātā aprīkojuma un tehnoloģiju īpašumtiesības un izmantošanas tiesības, kā arī pārliecība, ka tad, ja uzņēmumu īpašnieku vidū ir ārvalstu partneri, tiem nav pārmērīgu balsstiesību, kas apdraudētu uzņēmumu iespējas lemt par savu darbību; uzsver, ka ir jānosaka nozīmīgākie ES aizsardzības resursi (t. i., galvenās rūpnieciskās spējas un kritiskās tehnoloģijas);

47. atgādina, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ES rūpniecības, kosmosa un pētniecības politika ir attiecināma arī uz aizsardzības jomu; norāda, ka Savienības programmas citās jomās, piemēram, saistībā ar iekšējo drošību, robežu drošību un katastrofu pārvaldību, kā arī izstrādi, rada ievērojamas iespējas kopīgi attīstīt spējas attiecībā uz šīm politikas jomām un KDAP misiju īstenošanu; aicina Komisiju ieviest pastāvīgas procedūras sadarbībai starp Komisiju, EĀDD, EAA un dalībvalstīm kopējā tirgus, rūpniecības, kosmosa, pētniecības un izstrādes jomās; aicina Komisiju izveidot pastāvīgu saikni starp ES iestādēm un aģentūrām, kuras veido iekšējās drošības (Frontex, Europol, ENISA) un ārējās drošības un aizsardzības (Eiropas Aizsardzības aģentūra, EĀDD) jomas;

48. atzīmē Komisijas priekšlikumus attiecībā uz labāku Direktīvas 2009/81/EK (iepirkumi aizsardzības vajadzībām) un Direktīvas 2009/43/EK (ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumi iekšējā tirgū) īstenošanu; uzskata, ka ir arī jānosaka, kāds aprīkojums un tehnoloģijas uzskatāmas par tādiem, kam ir augsta stratēģiskā vērtība un uz ko neattiecas ne Direktīva 2009/81/EK (aprīkojums būtisku drošības interešu aizsardzībai), ne Direktīva 2004/18/EK (aprīkojums, kura izmantošana ir saistīta ar aizsardzības jomu, bet nav raksturīga tikai šai jomai vien); uzskata, ka Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē, nepieciešams īpašs tiesiskais un finanšu regulējums, kas tiem ļautu būt konkurētspējīgiem un tajā pašā laikā garantētu ES stratēģisko autonomiju;

49. norāda uz Padomes nodomu ieviest Eiropas piegādes drošības režīmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis piedāvātu cita citai palīdzību, lai ātri reaģētu uz to vajadzībām drošības jomā; sagaida, ka Komisija sagatavos šā režīma īstenošanas iespēju ceļvedi, kā arī publicēs zaļo grāmatu par stratēģiskos aizsardzības uzņēmumos veiktu ārvalstu investīciju kontroli; atzinīgi vērtē stingrāka EAA pamatnolīguma par piegādes drošību starp dalībvalstīm pieņemšanu kā būtisku brīvprātīgu un juridiski nesaistošu mehānismu dalībvalstīm, lai palielinātu savstarpējo atbalstu un palīdzību piegādes drošības jomā; aicina EAA kopā ar Komisiju izstrādāt papildu instrumentus un iniciatīvas, lai veicinātu ES mēroga piegādes drošību un atbalstītu dalībvalstis jaunā pamatnolīguma īstenošanā;

50. aicina Komisiju skaidri identificēt un mobilizēt tos Eiropas finanšu līdzekļus un instrumentus, kuru mērķis ir palīdzēt izveidot Eiropas kopējo aizsardzības nozares tirgu;

51. atzinīgi vērtē pieņemtās izmaiņas Vasenāras režīma eksporta kontroles sarakstos attiecībā uz uzraudzības un iejaukšanās tehnoloģijām, kuras nesen tika ieviestas arī Eiropas līmenī; tomēr uzsver, ka ir jāpanāk vēl vairāk, lai novērstu tādu tehnoloģiju nekontrolētu ražošanu un eksportu, kuras var izmantot, lai uzbruktu ES kritiskajai infrastruktūrai un pārkāptu cilvēktiesības; tādēļ aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt regulas priekšlikumu par divējāda lietojuma preču eksportu;

52. uzskata, ka neviena valdība nevar viena pati uzsākt patiesi liela mēroga pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas; atgādina par Padomes 2008. gada decembra deklarāciju par spēju stiprināšanu un dalībvalstu apņemšanos sasniegt kopīgo mērķi novirzīt 2 % no aizsardzības jomas izdevumiem pētniecības finansēšanai; aicina AP/PV un EAA vadītāju sniegt informāciju par pašreizējo situāciju; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus attiecībā uz sinerģiju izveidi starp civilo un aizsardzības jomas pētniecību; šajā sakarā uzsver, ka „Apvāršņa 2020” pētniecības programma piedāvā vērā ņemamas iespējas spēju attīstīšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētniecības misijas, kuras sniedz atbalstu Savienības ārpolitikas pasākumiem, tostarp tehnoloģijas attīstību divējāda izmantojuma tehnoloģiju jomā ar mērķi uzlabot civilās aizsardzības un militāro spēku sadarbspēju, kā norādīts īpašajā programmā, ar ko īsteno pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut attiecīgās pētniecības darbības gada darba programmās; atzinīgi vērtē arī sagatavošanās darbību uzsākšanu un cer, ka KDAP jomā nākamais solis būs finansējums attiecīgajam pētniecības virzienam, kas tiks paredzēts nākamajā daudzgadu finanšu shēmā; uzsver, ka ir svarīgi īstenot izmēģinājuma projektu attiecībā uz pētniecību KDAP jomā, ko kopīgi īsteno Komisija un EAA, kā Parlaments to bija ierosinājis 2015. gada budžetā, lai tiktu ņemti vērā Aģentūras īstenotie Savienības mērķi un Savienības budžets; šajā sakarā pauž nožēlu, ka Komisija nav iesniegusi Parlamentam LESD 185. panta iespēju novērtējumu, kas tika pieprasīts 2013. gada 21. novembra rezolūcijā par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi;

53. tomēr aicina ievērot vislielāko rūpību jautājumos attiecībā uz šīs aizsardzības jomas sagatavošanās darbības pārvaldību, intelektuālā īpašuma tiesībām, līdzfinansējumu un dalības noteikumiem; mudina dalībvalstis pilnībā iesaistīties lēmumu pieņemšanā, lai izvairītos no birokrātiskām izmaiņām un lai garantētu programmu atbilstību KDAP un dalībvalstu stratēģiskajām vajadzībām;

54. atgādina, ka pētniecība aizsardzības jomā ir īpaši jutīga un stratēģiska gan ražotāju konkurētspējai, gan ES stratēģiskajai autonomijai, un prasa, lai tiktu ieviesta atbilstoša intelektuālā īpašuma politika, kas saistīta ar drošību un aizsardzību, lai aizsargātu pētniecības rezultātus; gaida Komisijas un ražotāju, kas darbojas aizsardzības jomā, priekšlikumus par šo tematu;

55. norāda uz Komisijas priekšlikumiem, kuru mērķis ir veicināt vienotu standartu un sertifikācijas procedūru ieviešanu aizsardzības aprīkojumam; šajā sakarā sagaida, ka tiks izdots EAA un Komisijas ceļvedis ražošanas standartu izstrādei aizsardzības nozarē un noteiktas EAA un EASA iespējas uzlabot militāro sertifikātu savstarpēju atzīšanu ES; pauž nožēlu par Eiropas standartizācijas organizāciju nevēlēšanos piešķirt standartizācijas zīmogus aizsardzības nozares produktiem;

56. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram, NATO Parlamentārās asamblejas prezidentam, ANO ģenerālsekretāram, EDSO priekšsēdētājam, EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Āfrikas Savienības asamblejas priekšsēdētājam un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas ģenerālsekretāram.

(1)

OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.

(2)

OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0513.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0514.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0380.

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0381.

(7)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0457.

(8)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0286.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0278.

(10)

http://eeas.europa.eu/library/publications/2013/3/2013_eeas_review_lv.pdf.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku) (2014/2220(INI))

Ārlietu komiteja, referents: Arnaud Danjean

Mazākuma viedoklis, ko iesniedza GUE/NGL un deputāti Sabine Lösing un Takis Hadjigeorgiou

Ziņojumā pausta nožēla, ka reti tiek paredzētas misijas ar izpildu mandātu, un pausts aicinājums padarīt intervences stabilākas. Ziņojumā pausta prasība palielināt sadarbību bruņojuma jomā, apvienot un koplietot, palielināt investīcijas aizsardzības nozarē un piemērot tādus pašus kapacitātes mērķus, kādus piemēro NATO (vismaz 2 % no IKP tiek piešķirti aizsardzības jomas izdevumiem).

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tas:

•   neatspoguļo ES negatīvo un saasinošo lomu pašreizējos konfliktos ES dienvidu un austrumu kaimiņvalstīs;

•   paredz veicināt Eiropas mēroga nodokļu stimulus aizsardzības un drošības projektiem, izmantot Galileo militāriem mērķiem, atbalstīt ES finansētu militāro bezpilota lidaparātu projektu (RPAS), veicināt militārās rūpniecības kompleksu (MIC) un tajā pausta prasība īstenot ES mēroga drošības piegādes režīmu;

•   atbalsta civilās un militārās pētniecības sapludināšanu, lai civilos resursus varētu izmantot militāriem mērķiem, vienlaikus atbalstot atsevišķu budžetu militārajai pētniecībai;

•   apgalvo, ka ekonomiskā krīze novedusi pie aizsardzības budžeta samazinājumiem, kas it kā apdraud Savienības stratēģisko autonomiju un noved pie nepietiekamām militārajām spējām;

•   atbalsta un veicina ATHENA mehānisma paplašināšanu, lai to izmantotu ES militāro misiju finansēšanai, apejot parlamentāro kontroli pār finansējuma piešķiršanu;

•   izdara spiedienu, lai visa veida krīzes pārvaldības pasākumos tiktu iesaistītas ES kaujas grupas.

Mēs prasām:

-    kardinālu atbruņošanos (tostarp ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodolaizsardzības jomā) ES un pasaules līmenī;

-    nepiešķirt ES budžeta finansējumu militārajai jomai;

-    panākt visu pasākumu nepārprotamu atbilstību ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām;

-    nodrošināt civilu ES, tikai un vienīgi civilus un miermīlīgus konfliktu risinājumus un nošķirt civilās un militārās darbības;

-    stingri nošķirt ES un NATO.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

18

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Eugen Freund, Michael Gahler, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Jean-Luc Mélenchon, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Eleni Theocharous, László Tőkés, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicolas Bay, Reinhard Bütikofer, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Gabrielius Landsbergis, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, David Martin, Helmut Scholz, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu

Juridisks paziņojums