Procedūra : 2013/0255(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0055/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0055/2015

Debates :

PV 28/04/2015 - 12
CRE 28/04/2015 - 12

Balsojumi :

PV 29/04/2015 - 10.64
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0173

STARPPOSMA ZIŅOJUMS     
PDF 254kWORD 236k
18.3.2015
PE 546.675v02-00 A8-0055/2015

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi

(COM(2013)0534 – 2013/0255(APP))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Monica Macovei

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS VĒSTULE
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi

(COM(2013)05342013/0255(APP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi (COM(2013)0534),

–   ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi(1),

–   ņemot vērā priekšlikumu direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363),

–   ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas(2),

–   ņemot vērā priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) (COM(2013)0535),

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Līguma par Eiropas Savienību 2., 6. un 7. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra rezolūciju par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 86., 218., 263., 265., 267., 268. un 340. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 99. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas starpposma ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0055/2015),

A. tā kā Komisijas savāktie un analizētie dati ir ļāvuši atklāt iespējamu krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses un aptver aptuveni EUR 500 miljonus gadā, lai gan pastāv pamatoti iemesli uzskatīt, ka krāpšana varētu apdraudēt līdz pat EUR 3 miljardiem gadā;

B.  tā kā apsūdzības uzrādīšanas līmenis ir zems — aptuveni 31 % astoņos gados, proti, no 2006. līdz 2013. gadam, — salīdzinājumā ar to ar tieslietām saistīto ieteikumu skaitu, kurus dalībvalstīm nosūtījis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF); tā kā viens no Eiropas Prokuratūras (EPPO) mērķiem ir samazināt šo atšķirību;

C. tā kā vairākās dalībvalstīs krāpšanas, kas skar ES finanšu intereses, atklāšana un saukšana pie atbildības par to varētu būt mazāk efektīva, tādējādi nodarot kaitējumu visu dalībvalstu nodokļu maksātājiem, kas sniedz ieguldījumu Savienības budžetā;

D.  tā kā 2014. gada 12. marta rezolūcijā Parlaments lūdza Padomi plaši iesaistīties likumdošanas darbā, pastāvīgi nodrošinot informācijas plūsmu un piedaloties notiekošajās apspriedēs;

E.  tā kā atšķirīgām dalībvalstīs pastāvošām jurisdikcijām, tiesiskajām tradīcijām un tiesībaizsardzības un tiesu sistēmām nevajadzētu likt šķēršļus vai kaitēt krāpšanas un noziegumu, kas skar Savienības finanšu intereses, apkarošanai;

F.  tā kā terorismu finansē arī organizētās noziedzības pārstāvji, kriminālām grupām iegūstot līdzekļus krāpšanas ceļā;

G.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 86. pants atļauj paplašināt EPPO pilnvaras, attiecinot tās arī uz nopietniem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju; tā kā Padome varētu ņemt vērā šo iespēju, tiklīdz EPPO tiks izveidota un pienācīgi darbosies,

1.   atkārtoti pauž stingru apņēmību risināt prioritāros jautājumus — dibināt EPPO un noteikt principus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem Parlaments var sniegt piekrišanu;

2.   vēlreiz atgādina par iepriekšējā starpposma ziņojuma, kas pieņemts ar 2014. gada 12. marta rezolūciju, saturu un pauž ieceri to papildināt un atjaunināt saskaņā ar jaunāko nostāju Padomes debatēs;

3.   aicina Padomi nodrošināt pārredzamību un demokrātisko leģitimitāti, pilnībā informējot Parlamentu un ar to pastāvīgi apspriežoties; prasa Padomei pienācīgi ņemt vērā Parlamenta viedokļus kā priekšnoteikumu, lai nodrošinātu piekrišanu EPPO regulas pieņemšanai;

4.   atgādina, ka EPPO ir jābūt pilnvarotai izmeklēt nodarījumus, kuri ir saistīti ar krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses; šajā sakarībā atgādina, ka attiecīgie kriminālnodarījumi ir jānorāda ierosinātajā direktīvā par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (tā sauktā PIF direktīva). atzīstot abu likumdevēju gūtos panākumus sarunās par PIF direktīvas pieņemšanu, aicina Padomi no jauna pielikt pūles, lai panāktu vienošanos par EPPO dibināšanu;

5.   uzskata, ka ir vajadzīga novatoriska pieeja, lai pret tiem, kuri īstenojuši krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, tiktu veikta izmeklēšana, un šīs personas tiktu sauktas pie atbildības un stātos tiesas priekšā nolūkā uzlabot krāpšanas apkarošanas efektivitāti, naudas līdzekļu atgūšanas rādītājus un nodokļu maksātāju uzticēšanos ES iestādēm;

6.   uzskata, ka ir sevišķi svarīgi nodrošināt, lai tiktu dibināta vienota, spēcīga un neatkarīga EPPO, kura spēj izmeklēt kriminālnodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses, un to veicējus saukt pie atbildības un likt tiem stāties tiesas priekšā, kā arī uzskata, ka jebkurš mazāka mēroga risinājums radītu zaudējumus Savienības budžetā;

Neatkarīga Eiropas Prokuratūra

7.   uzsver, ka EPPO struktūrai vajadzētu būt pilnībā neatkarīgai no dalībvalstu valdībām un ES iestādēm un aizsargātai no politiskās ietekmes un spiediena; tādēļ prasa nodrošināt atklātību , objektivitāti un pārredzamību Eiropas ģenerālprokuroru, viņa/viņas vietnieku, Eiropas prokuroru un Eiropas deleģēto prokuroru atlases un iecelšanas procedūrās; uzskata — lai nepieļautu interešu konfliktus, Eiropas prokurora amatam vajadzētu būt pilna laika amatam.

8.   uzsver Parlamenta līdzdalības nozīmi Eiropas prokuroru iecelšanas procedūrās un ierosina nodrošināt atklātu konkurenci kandidātiem, kuri atbilst ir nepieciešamajiem integritātes, profesionalitātes, pieredzes un iemaņu kritērijiem; uzskata, ka Eiropas prokurori būtu jāieceļ saskaņā ar Padomes un Parlamenta kopīgu vienošanos, par pamatu ņemot Komisijas izveidotu sarakstu, pēc tam, kad ir veikusi izvērtējumu neatkarīga ekspertu grupa no tiesnešu, prokuroru un advokātu vidus, kuru kompetence ir atzīta; Eiropas ģenerālprokurors būtu jāieceļ saskaņā ar tādu pašu procedūru pēc uzklausīšanas Eiropas Parlamentā;

9.   kolēģijas locekļi būtu jāatlaiž saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu pēc Padomes, Komisijas, Parlamenta un/vai Eiropas ģenerālprokurora pieprasījuma;

10. uzsver, ka dalībvalstīm ir jāiesaista to neatkarīgās tiesu iestādes Eiropas deleģēto prokuroru iecelšanas procedūrās saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi;

11. atzinīgi vērtē Padomes tekstā ietverto normu par ikgadējo ziņojumu ES iestādēm, lai garantētu šīs jaunās struktūras veikto darbību nepārtrauktu izvērtēšanu; aicina Padomi nodrošināt, ka ikgadējā ziņojumā cita starpā tiek iekļauta sīka informācija par dalībvalstu iestāžu gatavību sadarboties ar EPPO;

Skaidrs EPPO un dalībvalstu iestāžu jurisdikcijas sadalījums

12. uzskata, ka noteikumiem, kas reglamentē jurisdikcijas sadalījumu starp EPPO un dalībvalstu iestādēm, vajadzētu būt skaidri noteiktiem, lai nodrošinātu, ka operatīvajā posmā netiek pieļauta nenoteiktība vai nepareiza interpretācija; EPPO vajadzētu būt pilnvarotai veikt izmeklēšanu par kriminālnodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, un to veicējus saukt pie atbildības saskaņā ar Direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības; uzskata, ka, pirms dalībvalstu iestādes sāk savu izmeklēšanu, lai izvairītos no paralēlu izmeklēšanu veikšanas, kas ir neefektīva rīcība, EPPO vajadzētu vispirms lemt par to, vai tā ir attiecīgi kompetenta;

13. prasa, lai dalībvalstu iestādēm, izmeklējot nodarījumus, kas var būt EPPO kompetencē, būtu pienākums informēt Eiropas Prokuratūru par šādu izmeklēšanu; vēlreiz atgādina, ka EPPO ir jābūt tiesībām pārņemt šādas izmeklēšanas, ja tā uzskata, ka šāda rīcība ir pamatota, lai nodrošinātu tās darbības neatkarību un efektivitāti;

14. vēlreiz uzsver, ka vajadzētu paplašināt Eiropas Prokuratūras pilnvaras rīkoties arī saistībā ar pārkāpumiem, kas neattiecas uz Savienības finanšu interesēm, tikai gadījumos, kad ir spēkā visi turpmāk minētie apstākļi:

(a)         konkrētā rīcība ir noziedzīgs nodarījums, kas vienlaikus ietver Savienības finanšu interešu pārkāpumus un citus nodarījumus, un

         (b)         nodarījumi, kas saistīti ar Savienības finanšu interesēm, ir dominējoši, un pārējie nodarījumi ir tikai papildinoši, un

(c)         pārējos noziedzīgos nodarījumus nebūtu iespējams izskatīt tiesā un par tiem sodīt, īstenojot kriminālvajāšanu un nosakot spriedumu atsevišķi no pārkāpuma, kas saistīts ar Savienības finanšu interesēm; uzskata — ja starp EPPO un valstu kriminālvajāšanas iestādēm pastāv domstarpības par kompetences īstenošanu, EPPO centrālajā līmenī lemj par to, kas veiks izmeklēšanu un kas — kriminālvajāšanu; turklāt uzskata, ka saskaņā ar minētajiem kritērijiem kompetences noteikšanu vienmēr vajadzētu pārskatīt tiesā;

Efektīva struktūra lietu efektīvai pārvaldībai

15. pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis izskata iespēju izveidot koleģiālu struktūru, nevis hierarhisku struktūru, kā to sākotnēji ierosināja Komisija; šajā sakarībā uzskata, ka lēmumu īstenot kriminālvajāšanu, lēmumu attiecībā uz kompetentās jurisdikcijas izvēli, lēmumu par lietas izbeigšanu vai pārsūtīšanu un lēmumu par vienošanos vajadzētu pieņemt palātām centrālajā līmenī;

16. uzskata, ka palātām vajadzētu uzņemties vadošo lomu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā un neierobežot savu darbību, veicot tikai koordinācijas funkcijas, bet arī uzraudzīt Eiropas deleģēto prokuroru darbu šajā jomā;

17. pauž bažas par to, ka Eiropas prokurors centrālajā birojā varētu tikt automātiski saistīts ar lietu, kas iesniegta viņa vai viņas dalībvalstī, jo tas varētu novest pie skaidri redzamiem trūkumiem attiecībā uz prokuroru neatkarību un pat lietu piešķiršanas sadalījumu;

18. tādēļ prasa nodrošināt racionālu biroja darba slodzes sadalījumu centrālajā līmenī; šajā sakarībā norāda, ka lietu piešķiršanas sadalījuma kārtībā starp palātām vajadzētu ņemt vērā iepriekš noteiktus un objektīvus kritērijus; arī ierosina, ka vēlākā posmā varētu paredzēt palātu noteiktu specializāciju;

19. ir pārliecināts, ka vajadzīgās zināšanas, pieredze un prasmes, kas ir iegūtas dalībvalstu tiesībaizsardzības sistēmās, nodrošinās arī EPPO darbinieki centrālajā birojā;

Izmeklēšanas pasākumi un pierādījumu pieņemamība

20. aicina likumdevēju nodrošināt, lai EPPO būtu pieejamas standarta procedūras atļaujas iegūšanai veikt izmeklēšanas pasākumus pārrobežu lietās saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, ja tiek pieprasīts un veikts attiecīgais pasākums; atgādina, ka abi likumdevēji vienojās par kritērijiem, saskaņā ar kuriem dalībvalstis pieprasa veikt izmeklēšanas pasākumus, balstoties uz savstarpējās atzīšanas principu, kas paredzēts Direktīvā 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās; uzskata, ka tie paši kritēriji būtu jāpiemēro arī izmeklēšanas pasākumiem, par kuriem atļauju sniedz EPPO, jo īpaši attiecībā uz atteikuma pamatojumu;

21. aicina Padomi nodrošināt, lai, pilnībā ievērojot attiecīgos Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktus, saskaņā ar LES 6. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju tiktu pieņemti EPPO visā Savienībā savāktie pierādījumi, jo tas ir īpaši būtiski kriminālvajāšanas efektivitātei;

22. atgādina, ka EPPO ir jācenšas iegūt visus pierādījumus — kā apsūdzošos, tā arī attaisnojošos; turklāt uzsver, ka jebkurā EPPO veiktas izmeklēšanas gadījumā ir jāpiešķir aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām noteiktas tiesības attiecībā uz pierādījumiem, proti:

(a)         aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai vajadzētu būt tiesībām iesniegt pierādījumus izskatīšanai EPPO;

(b)         aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai vajadzētu būt tiesībām lūgt EPPO vākt visus pierādījumus, kas attiecas uz izmeklēšanu, tostarp iecelt ekspertus un uzklausīt lieciniekus;

23. ņemot vērā, ka uz pārrobežu nodarījumiem, kas ir EPPO kompetencē, var attiekties dažādas jurisdikcijas, uzskata par īpaši būtisku nodrošināt, ka Eiropas prokurori, Eiropas deleģētie prokurori un dalībvalstu par kriminālvajāšanu atbildīgās iestādes pilnībā ievēro ne bis in idem principu tādas kriminālvajāšanas gadījumā, kura skar nodarījumus, kas ir EPPO kompetencē;

Lietas pārskatīšanas iespējas

24. apstiprina, ka EPPO darbībā vienmēr būtu jāievēro tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu tiesā, un atzīst, ka EPPO vajadzētu darboties efektīvi; tādēļ jebkurš EPPO pieņemtais lēmums būtu jāpārbauda kompetentajā tiesā; uzsver, ka palātu pieņemtie lēmumi, piemēram, noteikt kriminālvajāšanas jurisdikciju, izbeigt vai pārsūtīt lietu vai panākt vienošanos, būtu jāpārbauda Savienības tiesās;

25. uzskata, ka visu izmeklēšanas un citu procesuālo pasākumu nolūkā, kuri ir veikti prokurora pienākumu izpildes ietvaros, dalībvalstu kompetentajās tiesās EPPO būtu jāuzskata par publisku iestādi;

Aizdomās turētu un apsūdzētu personu saskaņota tiesiskā aizsardzība

26. atgādina, ka jaunajai prokuratūrai savā darbībā vajadzētu pilnībā ievērot aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesības, kas ir noteiktas LES 6. pantā, LESD 16. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī Savienības līmenī jau pieņemtajos likumdošanas pasākumos attiecībā uz aizdomās turētu un apsūdzētu personu procesuālajām tiesībām kriminālprocesā un personas datu aizsardzību;

27. apstiprina, ka turpmākā direktīva būtu vienādi jāpiemēro visām aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām, kuru darbības izmeklē un pret kurām kriminālvajāšanu īsteno EPPO; tā kā nepastāv ES direktīva, aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvu juridisko palīdzību saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

28. uzsver, ka visām aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām, kuru darbības izmeklē un pret kurām kriminālvajāšanu īsteno EPPO, vajadzētu būt tiesībām uz viņu personas datu aizsardzību; šajā sakarībā uzsver, ka uz EPPO īstenotu personas datu apstrādi attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001; uzsver, ka jebkuriem konkrētiem noteikumiem par datu aizsardzību, kuri ietverti Padomes regulā par EPPO dibināšanu, būtu tikai jāpapildina un turpmāk jāattīsta noteikumi, kas ietverti Regulā Nr. 45/2001, un vienīgi tiktāl, cik tas ir nepieciešams.

29.  atkārtoti pauž stingru apņemšanos dibināt EPPO un veikt reformas Eurojust, kā to paredzējusi Komisija abos savos priekšlikumos; prasa Komisijai vēlreiz pielāgot aplēses par koleģiālas struktūras ietekmi uz budžetu; prasa sniegt paskaidrojumus par Eurojust, EPPO un OLAF kompetenci, lai paredzētu to skaidri noteiktu un diferencētu lomu ES finanšu interešu aizsardzībā; aicina Padomi un Komisiju izskatīt iespēju nodrošināt stingrāku iekļaujošu pieeju šīm aģentūrām, lai padarītu izmeklēšanas efektīvākas;

30. prasa Padomei ievērot šos ieteikumus un uzsver, ka iepriekš minētie nosacījumi ir īpaši būtiski Parlamentam, lai tas sniegtu piekrišanu priekšlikumam Padomes regulai;

31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

     Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0234.

(2)

     Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0444.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Prokuratūras pievienotā vērtība ietver atsevišķas un neatkarīgas prokuratūras veiktu kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu Eiropas līmenī krāpšanas gadījumos, kas skar ES līdzekļus, pastiprinātu kriminālvajāšanu, līdzekļu atgūšanu un nodokļu maksātāju uzticēšanos Eiropas Savienības iestādēm. Lai gan pašreizējā sistēma dažās dalībvalstīs darbojas labi, tā ir apliecinājusi, ka ir samērā neefektīva Savienības mērogā kriminālvajāšanas un līdzekļu atgūšanas jomā.

Kopumā Eiropas Prokuratūras izveides pamatā vajadzētu būt konkrētai nepieciešamībai mainīt pašreizējo situāciju, kad apsūdzības uzrādīšanas līmenis pēc OLAF ar tieslietām saistītajiem ieteikumiem vidēji ir 31 % astoņu gadu laikā (2006–2013). Līdz ar to mūsu pilsoņu naudas līdzekļu atgūšanas līmenis ir bijis zems, un tas ir nepieņemami, un ir vajadzīgas nopietnas pārmaiņas.

Referente vēlas izstrādāt jaunu starpposma ziņojumu, izklāstot Eiropas Parlamenta politiskās prioritātes un uzsverot principus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem Parlaments varētu sniegt piekrišanu likumdevēja priekšlikumam. Kopš 2013. gada jūlijā tika pieņemts Komisijas priekšlikums, Eiropas Parlaments ir apliecinājis ievērojamu interesi un apņēmību piedalīties likumdošanas procesā. Parlaments 2014. gada 12. marta rezolūcijā aicināja Padomi tikt plaši iesaistītam tās darbā un sniedza virkni politisku priekšlikumu, lai pievērstos dažiem no būtiskākajiem attiecīgajiem aspektiem — struktūrai, neatkarībai, likumdošanas procesam, kompetencei, izmeklēšanas līdzekļiem, pierādījumu pieņemamībai, lietas pārskatīšanai un tiesiskajai aizsardzībai.

Tieslietu un iekšlietu padomē līdz šim paustās nostādnes sliecas koleģiālas struktūras atbalsta virzienā, kurā darbotos viens Eiropas prokurors no katras dalībvalsts, kuru vadītu virsprokurors un kura darbotos saskaņā ar jaunās prokuratūras un dalībvalstu prokuratūras dienestu vienlaicīgas jurisdikcijas principu. Lēmumi par šiem jautājumi pozitīvi vai negatīvi ietekmēs EPPO darbības efektivitāti, kā arī šīs jaunās Savienības struktūras kopējo pievienoto vērtību.


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (26.2.2015)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi

(COM(2013)05342013/0255(APP))

Atzinuma sagatavotājs: Victor Negrescu

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Atsauces un/vai apsvērumi

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai paredzēto Juridiskās komitejas 2014. gada 3. marta atzinumu par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi,

–   ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi(1),

Ieteikumi

1.  atkārtoti izklāsta Juridiskās komitejas 2014. gada 3. marta atzinuma saturu un aplūko virkni papildelementu, tostarp attiecībā uz Padomes diskusijā notikušiem jauniem pavērsieniem;

2.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt Eiropas Prokuratūras, Eiropas ģenerālprokurora un tā vietnieku, Eiropas prokuroru un Eiropas pilnvaroto prokuroru neatkarību — tostarp no jebkādas nevajadzīgas iejaukšanās, ko īstenotu politiskās partijas, dalībvalstu politiskās, administratīvās vai tiesu iestādes, tostarp Eiropas iestādes; uzskata, ka Eiropas prokurora amatam ir jābūt pilna laika amatam;

3.  atkārtoti pauž stingru apņemšanos izveidot EPPO un veikt reformas Eurojust, kā to paredzējusi Komisija savā priekšlikumā Eurojust regulai; tomēr ir pārliecināts, ka Eurojust reformas būtu jāaptur, līdz Padome pieņem kopēju pieeju Eiropas Prokuratūrai; arī šajā gadījumā atbalsta komplekso pieeju EPPO un Eurojust šo abu iestāžu ciešās sadarbības dēļ;

4.  uzskata, ka EPPO kompetence būtu skaidri jānosaka, lai nepieļautu juridisku nenoteiktību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas tās darbības joma; šajā sakarībā atgādina Padomei, ka ir nepieciešams precizēt Eurojust, Eiropola un OLAF kompetenci, lai visām struktūrām, kas ir atbildīgas par ES finansiālo interešu aizsardzību, būtu attiecīga skaidri noteikta un diferencēta loma;

5.  atzinīgi vērtē priekšlikumu, ka EPPO ES iestādēm būtu jāiesniedz gada pārskats, lai nodrošinātu pārredzamību un novērtētu tās darbības vispārējās aprises, un uzsver, ka šo pienākumu nevajadzētu uzskatīt par veidu, kādā ES iestādes varētu ietekmēt Eiropas Prokuratūras turpmāko darbību;

6.  uzsver nepieciešamību pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras, lai ieceltu Eiropas ģenerālprokuroru un tā vietniekus, un ierosina nodrošināt atklātu konkurenci kandidātiem, kuriem ir pietiekama profesionalitāte, pieredze un iemaņas, kuri varētu tikt iekļauti Eiropas Komisijas izveidotā sarakstā un kurus izvērtētu neatkarīgu ekspertu žūrija; ierosina nosūtīt iepriekš izvēlēto kandidātu sarakstu Eiropas Parlamentam un Padomei un piešķirt pilnvaras Eiropas Parlamentam un Padomei lemt par turpmākām intervijām ar kandidātiem, kuru vārdi ir iekļauti sarakstā; tādēļ pieprasa, lai Parlaments būtu pilnvērtīgs Eiropas ģenerālprokurora un tā vietnieku iecelšanas procedūras dalībnieks, bet galīgo lēmumu par iecelšanu pieņemtu Padome un apstiprinātu Parlaments;

7.  iesaka, lai EPPO īpašu uzmanību pievērstu Eiropas prokuroru un Eiropas pilnvaroto prokuroru iecelšanai un kvalifikācijas, profesionālās pieredzes un neatkarības kritēriju izpildei, kā arī ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvara nodrošināšanai;

8.  uzsver nepieciešamību EPPO vienādi stingri izskatīt un izmeklēt lietas no visām iesaistītajām dalībvalstīm par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem pret ES finanšu interesēm neatkarīgi no jebkādiem ģeogrāfiskiem apsvērumiem, agrāk izskatītām lietām vai veiktām analīzēm un īstenot uz objektīviem kritērijiem balstītu kvalitatīvu pieeju;

9.  uzsver nepieciešamību precizēt veidu, kādā EPPO efektīvi strādās ar visām dalībvalstīm;

10. iesaka, lai EPPO īpaši censtos novērst pārrobežu noziedzīgus nodarījumus pret ES finanšu interesēm, ņemot vērā šā jautājuma sarežģītību un augsto apdraudējuma un kaitējuma līmeni, kādu tas rada; atgādina, ka EPPO kompetences jomai vajadzētu būt precīzi noteiktai, ļaujot ex ante konstatēt tās kompetences jomai atbilstošos noziegumus un skaidri nošķirot Eiropas Prokuratūras un dalībvalstu prokuroru kompetences; šajā sakarībā ierosina rūpīgi pārskatīt Eiropas Komisijas priekšlikuma 13. panta definīcijas attiecībā uz papildu kompetenci, lai novērstu divkāršu risku vai tiesiskus robus; papildus tam ierosina nodrošināt, lai EPPO rīcībā esošie izmeklēšanas instrumenti un izmeklēšanas pasākumi būtu saskaņoti, precīzi definēti un saderīgi ar visām dalībvalstu tiesu sistēmām, garantējot, ka nepastāv iespējas izvēlēties labvēlīgāko tiesvedības vietu;

11. atgādina, ka visu Eiropas Prokuratūras prokuroru un darbinieku veiktās darbības un izmeklēšanas ir jāveic pilnīgā saskaņā ar tiesību principiem, īpaši uzsverot aizdomās turētajam un apsūdzētajam noteiktās tiesības, piemēram, nevainīguma prezumpcijas ievērošanu līdz galīgā un nepārsūdzamā tiesas sprieduma pieņemšanai, tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības klusēt, tiesības uz aizstāvību un principu non bis in idem; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu pieņemti saskaņoti noteikumi par EPPO iesniegto pierādījumu pieņemamību un atzīšanu; uzskata, piemēram, ka pierādījumu pieņemamības nosacījumiem vajadzētu būt tādiem, lai tiktu ievērotas visas tiesības, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā atbilstoši tās interpretācijai Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu; uzskata, ka EPPO būtu aktīvi jāmeklē visi vērā ņemamie pierādījumi — gan vainu pierādošie, gan attaisnojošie;

12. pauž nožēlu, ka iesniegtajā priekšlikumā par EPPO izveidi tās kompetences joma aprobežojas tikai ar krāpšanu; šā iemesla dēļ aicina Eiropas Komisiju tad, kad Eiropas Prokuratūra būs izveidota, ierosināt tās pilnvaru paplašināšanu, lai ietvertu noteiktas smagu pārrobežu noziegumu kategorijas, piemēram, organizēto noziedzību un terorismu;

13. aicina Padomi sniegt sīku informāciju par šīs ierosinātās koleģiālās struktūras ietekmi uz ES budžetu; uzskata, ka lēmums attiecībā uz kompetentās jurisdikcijas izvēli, lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu, lēmums par lietas izbeigšanu, lēmums par lietas pārdalīšanu un lēmums par vienošanos būtu jāpieņem centrālajā līmenī;

14. apstiprina, ka EPPO darbībā vienmēr būtu jāievēro tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu tiesā; tādēļ uzskata, ka visi EPPO pieņemtie lēmumi būtu jāpārbauda kompetentajā tiesā; šajā sakarībā īpaši stingri uzsver, ka Eiropas Prokuratūras tiesā vai ārpus tiesas pieņemtie lēmumi, piemēram, lēmums uzsākt izmeklēšanu, noteikt kriminālvajāšanas jurisdikciju, izbeigt lietu vai panākt vienošanos, būtu jāpārbauda Savienības tiesās; uzsver, ka EPPO saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem būtu jākompensē zaudējumi, kas radīti prettiesiska vai nepareizi veikta kriminālprocesa rezultātā.

15. uzskata, ka papildus EPPO gada pārskatam par tās galvenajiem darbības aspektiem regulā būtu jāiekļauj pārskatīšanas norma, lai divkārši pārbaudītu EPPO izveides mērķu sasniegšanu un iegūtos rezultātus un konstatētu neatbilstības un robus, kas ir jānovērš.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

3

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Andrzej Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Durand, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Victor Negrescu, Viktor Uspaskich

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Krisztina Morvai

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0234.


BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS VĒSTULE

 

Budžeta kontroles komiteja

priekšsēdētājs

IPOL-COM-CONT D(2015)3294

Claude Moraes

priekšsēdētājs

Pilsoņu brīvību,

tieslietu un iekšlietu komiteja

ASP 13G205

Eiropas Parlaments

Temats: Atjauninātais starpposma ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi (COM(2013)534 – 2013/0255(APP))

Godātais Moraes kungs!

Rakstu Jums saistībā ar Jūsu piedāvājumu iekļaut Budžeta kontroles komitejas (CONT) ieguldījumu atjauninātajā starpposma ziņojumā par EPPO priekšlikumu, kurā Jūsu pārstāvētā komiteja gatavojas paust Parlamenta nostāju, atbildot uz jaunākajām diskusijām dalībvalstīs. Es vēlētos Jums pateikties par labu sadarbību šajā jautājumā.

Kā uzsvērts EP 2014. gada 12. marta rezolūcijā, Eiropas Prokuratūras izveide ir solis uz priekšu Eiropas krimināltiesību telpas izveidē un sniedz ieguldījumu to līdzekļu stiprināšanā, kuri tiek izmantoti ES finanšu interešu aizsardzībā un cīņā pret krāpšanu, tādējādi palīdzot palielināt nodokļu maksātāju uzticēšanos Eiropas Savienībai. Tā kā Padomei ir ekskluzīvas likumdošanas pilnvaras pār EPPO, CONT komiteja aicina Padomi pilnībā iesaistīt Parlamentu šajā darbā.

CONT komiteja uzskata, ka ir jānodrošina, lai EPPO darbībā tiktu pilnībā ievērotas pamattiesības, un ka tai arī vajadzētu darboties daudzveidīgi, racionāli, efektīvi un spēt sasniegt maksimālus rezultātus. EPPO vajadzētu būt pilnībā neatkarīgai no dalībvalstu valdībām un ES iestādēm un aizsargātai no politiskā spiediena un/vai ietekmes. EPPO kompetence arī būtu skaidri jānosaka, lai nepieļautu juridisku nenoteiktību attiecībā uz kriminālnodarījumiem, kas ir tās darbības jomā. Ir īpaši svarīgi, lai Padome precizētu Eurojust un OLAF kompetenci ar mērķi nodrošināt, ka visām trijām struktūrām, kas ir atbildīgas par ES finansiālo interešu aizsardzību, būtu attiecīga skaidri noteikta un diferencēta loma.

Turklāt mēs prasām, lai EPPO rīcībā esošie izmeklēšanas instrumenti un izmeklēšanas pasākumi būtu saskaņoti, precīzi definēti un saderīgi ar visām dalībvalstu tiesu sistēmām, kurās tie tiek īstenoti. Noteikumiem par pierādījumu pieņemamību un to novērtējumam saskaņā ar Komisijas priekšlikuma 30. pantu ir jābūt skaidriem un saskaņoti piemērotiem katrā jurisdikcijā, uz kuru attiecas EPPO pilnvaras, pilnībā ievērojot procesuālās garantijas.

Turklāt CONT komiteja prasa centrālajā līmenī izveidot tādu EPPO organizatorisko modeli, kas ietvertu atbilstošas prasmes, pieredzi un zināšanas, lai tiem, kam ir jāveic izmeklēšana, būtu vajadzīgais prasmju kopums, kāds nepieciešams šādu izmeklēšanu pārvaldībai attiecīgo dalībvalstu tiesu sistēmās.

Mēs norādām, ka Padomē vairākums dalībvalstu uzskata Eiropas Prokuratūras kolēģiju par vispiemērotāko struktūru, lai nodrošinātu nepieciešamo prasmju un zināšanu pieejamību, veicot izmeklēšanas. Tomēr mums šķiet, ka šāda struktūra varētu novest pie Eiropas Prokuratūras neatkarības zaudēšanas vai neefektīvas darbības, tādēļ mums ir bažas par Padomē notiekošajām diskusijām par EPPO struktūru un pilnvarām.

Mēs atzinīgi vērtējam ieceri piešķirt paralēlu kompetenci EPPO un dalībvalstīm, izmeklējot noziegumus pret ES finanšu interesēm, kas palīdzēs nodrošināt, ka izmeklēšanas tiek veiktas atbilstīgajā līmenī.

CONT komiteja prasa LIBE komitejai mudināt Padomi ievērot šādus principus:

 atklātu un pārredzamu atlases procedūru Eiropas prokuroru iecelšanā ar pilnīgu Parlamenta līdzdalību Eiropas ģenerālprokurora un viņa/viņas vietnieku kandidātu atlases procedūrā, lai padarītu EPPO par patiesi eiropeisku struktūru un nodrošinātu tā neatkarību no valstu valdībām;

 lietu piešķiršanas sadalījumu starp prokuroriem atkarībā no specializētajām zināšanām;

 atbilstoši Komisijas priekšlikumam — decentralizētas struktūras izveidi, kas mudinātu Eiropas deleģētos prokurorus uzsākt un īstenot izmeklēšanas savā vai citā dalībvalstī, ļaujot izmeklēšanām palikt valstu kriminālvajāšanas sistēmu ietvaros, vienlaikus prokuroram informējot EPPO ikreiz, kad tiek uzsākta izmeklēšana; tādējādi varētu novērst problēmas, ar ko šobrīd saskaras OLAF, kuram ir jāpaļaujas uz dalībvalstu iestādēm, lai iegūtu noteiktu informāciju, kas ļauj tam pildīt savus pienākumus;

 visbeidzot un ar mērķi nodrošināt EPPO darbības efektivitāti Eiropas prokuratūras savāktajiem pierādījumiem jābūt pieņemamiem dalībvalstu tiesās un pilnībā jāatbilst tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā izmeklēšana ir notikusi, kā arī pašas EPPO noteikumiem, kas ir paredzēti šajā regulā.

Mēs paužam nožēlu par to, ka priekšlikumam izveidot EPPO nav pievienots nedz priekšlikums par Eiropas Krimināltiesas izveidi, kura būtu saskaņā ar LESD 257. pantu Vispārējai tiesai papildus izveidota specializētā tiesa, nedz priekšlikums par Eiropas procesuālo tiesību regulējumu. Manis vadītā komiteja prasa Padomei analizēt šos ieteikumus.

Turklāt CONT komiteja uzskata, ka pret ES amatpersonām ir jāattiecas tāpat kā pret citiem ES pilsoņiem, tādēļ prasa attiecīgi grozīt Protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti 11. panta a) punktu un ES Civildienesta noteikumu 19. pantu, tādējādi ļaujot EPPO nekavējoties rīkoties.

Tāpat komiteja prasa priekšlikumu par EPPO pilnībā saskaņot ar pašreizējiem likumdošanas priekšlikumiem, kas nosaka kopējus minimuma noteikumus attiecībā uz pagaidu juridisko palīdzību aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām (2013/0409(COD)).

Mēs turpināsim cieši sekot Padomes sarunām un ļoti ceram, ka Jūs varēsiet ņemt vērā mūsu pieprasījumus, sagatavojot starpposma ziņojuma projektu.

Ar cieņu,

Dr. Inge Gräßle


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

13

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Martina Anderson, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Lorenzo Fontana, Mariya Gabriel, Ana Gomes, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Iliana Iotova, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Barbara Matera, Roberta Metsola, Louis Michel, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Harald Vilimsky, Udo Voigt, Beatrix von Storch, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Janice Atkinson, Hugues Bayet, Carlos Coelho, Pál Csáky, Dennis de Jong, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Miltiadis Kyrkos, Gilles Lebreton, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Axel Voss

Juridisks paziņojums