Procedūra : 2014/2075(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0101/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0101/2015

Debates :

PV 28/04/2015 - 16
CRE 28/04/2015 - 16

Balsojumi :

PV 29/04/2015 - 10.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0118

ZIŅOJUMS     
PDF 830kWORD 766k
30.3.2015
PE 539.748v04-00 A8-0101/2015

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referente: Ingeborg Gräßle

1.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija

(2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2014)0285 un SWD(2014)0286),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2013. gadā” (COM(2014)0342),

–       ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu par Savienības finanšu novērtējumu, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem (COM(2014)0383) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2014)0200, SWD(2014)0201),

–       ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–       ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes(2), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–       ņemot vērā Ombuda dažādos lēmumus un ieteikumus attiecībā uz Komisiju un to, kā iestādes īsteno šos ieteikumus iedzīvotāju interesēs;

–       ņemot vērā deklarāciju(3) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05303/2015 – C8‑0053/2015),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(4),

–       ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.     tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.      sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī ... rezolūcijā par Eiropas Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2013. finanšu gada budžeta izpildi(5);

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(6),

–       ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras galīgos pārskatus par 2013. finanšu gadu(7),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–       ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–       ņemot vērā deklarāciju(8) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(9),

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(10), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmumu 2009/336/EK, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību vadīšanai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003(11),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK(12),

–       ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.     tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.      sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(13),

–       ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) galīgos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu(14),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–       ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–       ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildes(15),

–       ņemot vērā deklarāciju(16) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(17),

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(18), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmumu 2004/20/EK, ar ko izveido izpildaģentūru „Saprātīgas enerģijas izpildaģentūra”, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 attiecībā uz Kopienas pasākumu enerģētikas jomā pārvaldību(19),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK(20),

–       ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.     tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.      sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

4. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(21),

–       ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) galīgos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu(22),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–       ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–       ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildes(23),

–       ņemot vērā deklarāciju(24) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(25),

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(26), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Komisijas 2004. gada 15. decembra Lēmumu 2004/858/EK, ar kuru izveido Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru Kopienas darbību pārvaldei veselības aizsardzības jomā atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003(27),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK(28),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru(29),

–       ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.     tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.      sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

5. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(30),

–       ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu,

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–       ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–       ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(31),

–       ņemot vērā deklarāciju(32) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(33),

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(34), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmumu 2008/37/EK, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru, lai pārvaldītu Kopienas īpašo programmu „Idejas” progresīvas pētniecības jomā, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003(35),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK(36),

–       ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.     tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.      sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

6. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Pētniecības izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(37),

–       ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu(38),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–       ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–       ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(39)

–       ņemot vērā deklarāciju(40) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(41),

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(42), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmums 2013/778/ES, ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK(43),

–       ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.     tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.      sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

7. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijusī Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra) 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(44),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–       ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–       ņemot vērā deklarāciju(45) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(46),

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(47), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Komisijas 2006. gada 26. oktobra Lēmumu 2007/60/EK, ar ko nodibina Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003(48),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 23. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK(49),

–       ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.     tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.      sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijusī Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra) direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijusī Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra) direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

8. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatu apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija

(2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(50),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2013. gadā” (COM(2014)0342),

–       ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu par Savienības finanšu novērtējumu, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem (COM(2014)0383) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2014)0200, SWD(2014)0201),

–       ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–       ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes(51), kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

–       ņemot vērā deklarāciju(52) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05303/2015 – C8‑0053/2015),

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(53),

–       ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

1.      apstiprina Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;

2.      izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

9. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija,

–       ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–       ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.     tā kā Revīzijas palāta divdesmito reizi pēc kārtas nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, un šis apstāklis draud mazināt Savienības izdevumu un politikas leģitimitāti;

B.     tā kā situācijā, kad resursi ir ierobežoti, pastiprināta nozīme jāpiešķir tam, lai tiktu ievērota budžeta disciplīna un lai finanšu līdzekļi tiktu izlietoti efektīvi un lietderīgi;

C.     tā kā Komisijai ir galīgā atbildība par Savienības budžeta izpildi, savukārt dalībvalstu pienākums ir lojāli sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem; tā kā dalībvalstīm, jo īpaši īstenojot līdzekļu dalītu pārvaldību, ir īpaša atbildība par Savienības budžeta izpildi;

D.     tā kā, īstenojot līdzekļu dalītu pārvaldību, ārkārtīgi svarīga nozīme ir tam, lai patiesi un precīzi būtu dalībvalstu paziņotie dati par ieņēmumiem un izdevumiem līdzekļu dalītas pārvaldības ietvaros; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis saprastu savu atbildību par Savienības līdzekļu dalītu pārvaldību;

E.     tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 318. pantā paredzētais iestāžu dialogs sniedz iespēju stimulēt Komisijā jaunu uz rezultātu vērstu darbības kultūru,

Dalīta pārvaldība — Komisijas un dalībvalstu īstenotās pārvaldības trūkumi

Atrunas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā

1.      nevar politiski nodrošināt, ka lauksaimniecības un lauku attīstības jomā Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību, par ko liecina DG AGRI ģenerāldirektora formulētās atrunas gada darbības pārskatā, kurš datēts ar 2014. gada 31. martu:

–       ABB 02 — tirgus pasākumi: riskam pakļauti EUR 198,3 miljoni, septiņas atbalsta shēmas deviņas dalībvalstīs, 11 atrunu elementi — Polijā EUR 77,6 miljoni, Spānijā EUR 54 miljoni, Francijā EUR 32,4 miljoni, Nīderlandē EUR 16,4 miljoni, Apvienotajā Karalistē EUR 8,5 miljoni, Itālijā EUR 5 miljoni, Čehijā EUR 2 miljoni, Austrijā EUR 1,9 miljoni, Zviedrijā EUR 0,5 miljoni;

–       ABB 03 — tiešie maksājumi: riskam pakļauti EUR 652 miljoni, iesaistītas 20 maksājumu aģentūras sešās dalībvalstīs — Spānijā (15 no 17 maksājumu aģentūrām) EUR 153 miljoni, Francijā EUR 203,4 miljoni, Apvienotajā Karalistē PRA England EUR 118 miljoni, Grieķijā EUR 117,8 miljoni, Ungārijā EUR 36,6 miljoni, Portugālē EUR 28 miljoni;

–       ABB 04 — lauku attīstības izdevumi: riskam pakļauti EUR 599 miljoni, iesaistīta 31 maksājumu aģentūra 19 dalībvalstīs — Beļģijā, Bulgārijā (EUR 56,8 miljoni), Kiprā, Vācijā (Bavārijā, Brandenburgā), Dānijā, Spānijā (Andalūzijā, Astūrijā, Kastīlijā–Lamančā, Kastīlijā un Leonā, FOGGA Galisijā, Madridē), Somijā, Francijā (ODARC, ASP (EUR 70,3 miljoni)), Apvienotajā Karalistē (SGRPID Skotijā, RPA Anglijā), Grieķijā, Īrijā, Itālijā (AGEA (EUR 52,6 miljoni), AGREA Emīlijā-Romanjā, OPR Lombardijā, OPPAB Bolcano, ARCEA Kalabrijā), Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā (EUR 56,7 miljoni), Portugālē (EUR 51,7 miljoni), Rumānijā (EUR 138,9 miljoni) un Zviedrijā;

–       ABB 05: riskam pakļauti EUR 2,6 miljoni — IPARD izdevumi Turcijai;

Atrunas reģionālās politikas jomā

2.      nevar politiski nodrošināt, ka reģionālās politikas jomā Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību, par ko liecina DG REGIO ģenerāldirektora formulētās atrunas gada darbības pārskatā, kurš datēts ar 2014. gada 31. martu; norāda, ka atrunas ir attiecinātas uz 73 no 322 programmām, kā iemeslu minot daļēji uzticamas pārvaldības un kontroles sistēmas (2012. gadā — 85 no 317 darbības programmām); norāda, ka starpposma maksājumi šīm 2007.–2013. gada programmām, par kurām ir formulētas atrunas, ir EUR 6035,5 miljoni; norāda, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm riskam pakļautā summa ir EUR 440,2 miljoni;

3.      atzīst — lai gan šīs atrunas liecina par trūkumiem dalībvalstu kontroles sistēmās, tās ir arī efektīvs instruments, kuru Komisija izmanto, lai paātrinātu dalībvalstu darbības šo trūkumu novēršanai un tādējādi aizsargātu Savienības budžetu;

Atrunas nodarbinātības un sociālo lietu jomā

4.      nevar politiski nodrošināt, ka nodarbinātības un sociālo lietu jomā Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību, par ko liecina DG EMPL ģenerāldirektora formulētās atrunas gada darbības pārskatā, kurš datēts ar 2014. gada 31. martu; norāda, ka gada darbības pārskatā ir formulēta atruna attiecībā uz maksājumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā, minot riskam pakļauto summu, kas 2013. gadā ir EUR 123,2 miljoni; norāda, ka šīs atrunas attiecas uz 36 no 118 Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmām (salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad šī proporcija bija 27 no 117 darbības programmām);

Revīzijas palātas sagatavotā ticamības deklarācija

Pārskati un ieņēmumu likumība un pareizība — pozitīvs atzinums

5.      atzinīgi vērtē to, ka Savienības gada pārskati par 2013. finanšu gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Savienības finanšu stāvokli 2013. gada 31. decembrī, un ar gandarījumu konstatē, ka 2013. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

Atruna attiecībā uz nacionālā kopienākuma (NKI) iemaksām

6.      ņemot vērā trūkumus(54) Komisijas veiktajā datu pārbaudē(55), formulē atrunu attiecībā uz dalībvalstu NKI iemaksu aprēķinu; atgādina Revīzijas palātas secinājumu, ka Komisijas veiktās NKI datu pārbaudes nav bijušas pietiekami strukturētas un koncentrētas;

Saistību likumība un pareizība — pozitīvs atzinums

7.      ar gandarījumu konstatē, ka 2013. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

Maksājumu likumība un pareizība — negatīvs atzinums

8.      uzskata par nepieņemamu to, ka maksājumos jau divdesmito gadu pēc kārtas joprojām ir būtiskas kļūdas;

9.      pieņem zināšanai Revīzijas palātas negatīvā atzinuma pamatā esošo secinājumu, ka uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas, kā rezultātā iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars ir 4,7 %;

10.    atgādina, ka iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars 2012. finanšu gadā tika lēsts 4,8 % apmērā, 2011. finanšu gadā — 3,9 % apmērā, 2010. finanšu gadā ― 3,7 % apmērā, 2009. finanšu gadā ― 3,3 % apmērā, 2008. finanšu gadā — 5,2 % apmērā un 2007. finanšu gadā — 6,9 %, tādējādi iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2007.–2013. gadam darbības laikā šis rādītājs ir vidēji 4,6 %; norāda, ka līdz ar to Revīzijas palātas gada pārskati liecina, ka kļūdu līmenis 2013. gadā stabilizējas DFS 2007.–2013. gadam vidējā rādītāja līmenī, kas jebkurā gadījumā norāda uz pastāvīgu pieaugumu un negatīvu tendenci kopš 2009. gada;

11.    norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2013. gada pārskatu dalītas pārvaldības jomās aplēstais kļūdu īpatsvars ir 5,2 %; norāda, ka visos pārējos pamatdarbības izdevumos (kurus galvenokārt tieši pārvalda Komisija) aplēstais kļūdu īpatsvars ir 3,7 %; uzsver, ka abi kļūdu rādītāji pārsniedz būtiskuma slieksni, proti, 2 %; uzsver, ka dalītas pārvaldības jomās kļūdu īpatsvars ir ievērojami augstāks nekā visos citos pamatdarbības izdevumos;

12.    norāda, ka DG REGIO ģenerāldirektors gada darbības pārskatā, kas datēts ar 2014. gada 31. martu, ir iekļāvis atrunas attiecībā uz 73 no 2013. gada pavisam 322 programmām, kā iemeslu minot daļēji uzticamu pārvaldības un kontroles sistēmu (šis īpatsvars ir mazāks nekā 2012. gadā, kad atrunas attiecās uz 85 no 317 darbības programmām); norāda, ka saskaņā ar aplēsēm riskam pakļautā summa ir EUR 1135,3 miljoni un ka minētās atrunas un atbilstošā summa attiecas uz diviem plānošanas periodiem — 2007.–2013. gads un 2000.–2006. gads;

13.    ņem vērā, ka DG RTD ģenerāldirektors gada darbības pārskatā, kas datēts ar 2014. gada 31. martu, ir iekļāvis vienu atrunu attiecībā uz 7. pētniecības pamatprogrammu (7. PP) un ka aplēstā ietekme 2013. gadā ir no EUR 10,5 miljoniem līdz EUR 109,5 miljoniem;

14.    norāda, ka DG MARE ģenerāldirektors gada darbības pārskatā, kas datēts ar 2014. gada 31. martu, ir iekļāvis vienu atrunu attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu un ka riskam pakļautā summa 2013. gadā ir EUR 10,77 miljoni;

15.    vērš uzmanību uz to, ka ir pastāvīgi jāuzlabo pārvaldības un kontroles sistēmas dalībvalstīs, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu labāku finanšu pārvaldību un samazinātu kļūdu īpatsvaru attiecīgajās politikas jomās 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

Finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana

16.    norāda, ka finanšu korekciju apmērs, par kurām ziņots, ka tās īstenotas 2013. gadā, ir EUR 3,7 miljardi, kas ir mazāk nekā 2012. gadā, kad attiecīgā summa bija EUR 2,5 miljardi, un atgādina, ka 2012. gadā finanšu korekciju ievērojamo summu galvenokārt noteica viena korekcija EUR 1,8 miljardu apmērā, kura tika īstenota Spānijā attiecībā uz struktūrfondu izdevumiem laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam; norāda, ka 2013. gadā Komisija veica finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšanu EUR 3362 miljonu apmērā, kas atbilst 2,3 % no Savienības budžeta izmaksāto līdzekļu;

17.    norāda, ka finanšu korekciju uzkrājums pēc programmu bilanču sagatavošanas reizēm ir mākslīgs un tās nav būtisks rādītājs, jo tiek atspoguļotas daudzus gadus pēc to veikšanas; aicina Komisiju veikt analīzi par to, vai 2012. gadā notikusī metodikas maiņa, proti, pāreja no apstiprinātām korekcijām uz veiktām korekcijām, ir vislabākais veids, kā atspoguļot kontroles un pārvaldības sistēmu reālo darbu konkrētā finanšu gadā;

18.    norāda, ka 2013. gadā veikto finanšu korekciju samazinājumu par 34 % (no EUR 3,7 miljardiem līdz EUR 2,5 miljardiem) daļēji kompensēja 2013. gadā atgūto līdzekļu pieaugums par 27 % (no EUR 0,7 miljardiem līdz EUR 0,9 miljardiem);

19.    pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā Savienības finanšu interešu aizsardzības tiesisko regulējumu, saistīto procedūru sarežģītību un kontroles līmeņu skaitu daudzās jomās, kļūdas ir iespējams novērst tikai vairākus gadus pēc to rašanās;

20.    norāda, ka attiecībā uz 2009.–2013. gadu īstenoto finanšu korekciju un atgūto līdzekļu vidējais apmērs bija EUR 2,7 miljardi, kas ir 2,1 % no minētajā laikposmā veikto Savienības budžeta maksājumu vidējā apmēra; norāda, ka saskaņā ar Komisijas viedokli šī tendence ir skaidrojama ar 2000.–2006. gada plānošanas perioda slēgšanu(56); īpaši norāda, ka kohēzijas politikas gadījumā četras piektdaļas no 2007.–2013. gadā veiktajām korekcijām attiecas uz iepriekšējo periodu darbības programmām(57); atgādina, ka saskaņā ar struktūrfondu tiesisko regulējumu dalībvalstīm ir tiesības aizstāt atklātos neattiecināmos izdevumus ar likumīgiem un pareiziem izdevumiem;

21.    atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka tām ir pienākums veikt koriģējošos pasākumus, lai aizsargātu Savienības budžetu neefektīvu kontroles sistēmu vai nepareizu izdevumu gadījumā; norāda, ka Komisija un dalībvalstis izmanto šādus koriģējošus pasākumus, un pieņem zināšanai, ka, ja Revīzijas palātas revidētajiem 2013. gada maksājumiem šādi koriģējoši pasākumi nebūtu piemēroti, kopējais aplēstais kļūdu īpatsvars būtu 6,3 %, nevis 4,7 %; uzsver, ka Revīzijas palātas konstatēja, ka saistībā ar daļu no kļūdainajiem darījumiem, īpaši dalītās pārvaldības jomā, iestādēm bija pieejama pietiekama informācija, lai šīs kļūdas atklātu un izlabotu; tādēļ prasa Revīzijas palātai turpmākajos gada pārskatos aplēst, kāds būtu kļūdu līmenis, ja būtu veikti visi koriģējošie pasākumi;

22.    turklāt pauž nožēlu par to, ka minēto pasākumu finansiālā ietekme uz Savienības budžetu joprojām ir neliela, jo vairāk nekā 40 % no 2013. gadā īstenotajām finanšu korekcijām netiek uzskatītas par piešķirtajiem ieņēmumiem(58) un šos līdzekļus var izmantot tās pašas dalībvalstis, kuru dēļ kohēzijas politikā tikušas izdarītas šīs korekcijas, un tādējādi mazinās finanšu korekciju preventīvā nozīme;

23.    norāda, ka, 2013. gadā veicot finanšu korekcijas, aptuveni 28 % gadījumu radās Savienības kohēzijas politikas finansējuma neto samazinājums programmai un attiecīgajai dalībvalstij;

24.    ar bažām norāda, ka nav iespējams ar pilnīgu pārliecību paļauties uz iepriekš minētajā Komisijas 2014. gada 29. septembra paziņojumā sniegto informāciju par dalībvalstu veiktajiem struktūrfondu līdzekļu atskaitījumiem, atgūtajiem un vēl neatgūtajiem līdzekļiem, jo pati Komisija norāda, ka atsevišķu nepilnību dēļ dalībvalstu sniegtajos datos tai nācās īstenot piesardzīgu pieeju, lai nodrošinātu, ka minētās summas nav pārspīlētas(59);

25.    aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā cik vien iespējams atspoguļota sakarība starp gadu, kurā maksājums ir veikts, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas, ņemot vērā visas procedūras daudzgadu raksturu; turklāt uzskata, ka ir būtiski sniegt izsmeļošu informāciju par atgūtajiem līdzekļiem un finanšu korekcijām un ievērot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz datiem par apropriāciju atcelšanu un pienākumu neizpildes procedūrām attiecīgajā gadā;

Kopsavilkuma pārskats un gada darbības pārskati

26.    pieņem zināšanai, ka Komisijas ģenerāldirektori kopumā formulējuši 17 skaitļos izteiktas atrunas saistībā ar izdevumiem; norāda — kaut arī skaitļos izteikto atrunu skaits 2013. gadā ir samazinājies (2012. gadā — 21 atruna), tas nenozīmē, ka būtu samazinājies riskam pakļauto summu apmērs, un Komisijas kopsavilkuma pārskatā(60) paziņotā maksimālā riskam pakļautā kopējā summa ir zemāka par EUR 4179 miljoniem, kas atbilst 2,8 % no visiem apmaksātajiem izdevumiem;

27.    lūdz Komisijai sniegt turpmākus precizējumus par riskam pakļauto summu aprēķināšanu(61), paskaidrojot koriģējošo mehānismu prognozējamo ietekmi uz šo skaitli, un kopsavilkuma pārskatā iekļaut pienācīgu ticamības deklarāciju, kura būtu balstīta uz ģenerāldirektoru gada darbības pārskatiem;

28.    atgādina, ka Komisijas izmantotie kumulatīvie dati attiecas uz koriģējošiem mehānismiem (finanšu korekcijām un līdzekļu atgūšanu), ko Komisija un dalībvalstis piemēroja vairākus gadus pēc līdzekļu izmaksas (jo īpaši attiecībā uz 1999.–2000. gada un 2006.–2006. gada plānošanas periodiem), un norāda, ka tolaik nedz Revīzijas palāta, nedz Komisija nesniedza precīzus kļūdu īpatsvara rādītājus;

Spiediens uz budžetu

29.    pauž satraukumu par to, ka tās nepieņemamās nostājas dēļ, kuru Padome ieņēma sarunās par Savienības gada budžetu, un neraugoties uz maksājumu augsto līmeni, pārskati liecina, ka nenokārtoto finanšu saistību (tiek lēsts, ka 1.b izdevumu kategorijā, galvenokārt reģionālās politikas jomā, nenokārtoto saistību apmērs 2013. gada beigās ir EUR 23,4 miljardi, savukārt 2010. gada beigās tas bija EUR 5 miljardi, 2011. gada beigās — EUR 11 miljardi un 2012. gada beigās — EUR 16 miljardi) un citu saistību apmērs 2013. gadā turpināja palielināties; konstatē, ka gada beigās minēto saistību apmērs bija EUR 322 miljardi(62) un ka 2014. gadā šī summa, visticamāk, vēl pieaugs;

30.    norāda, ka 2013. gada beigās nenokārtotās saistības tika lēstas EUR 322 miljardu apmērā un tika prognozēts, ka 2014. gadā šī summa palielināsies; uzskata, ka tas ir pretrunā LESD 310. pantā noteiktajam pareizas finanšu pārvaldības principam un tādējādi ļauj apšaubīt budžeta likumību;

31.    uzsver, ka šīs „virsnormas” finanšu saistības rada pamatu īpašām bažām tādēļ, ka šī ir pirmā reize, kad maksimālās maksājumu summas ir noteiktas tā, lai tās paliktu visumā nemainīgas reālā izteiksmē vairāku gadu garumā(63);

32.    uzsver, ka ekonomikas krīzes apstākļos finanšu resursi ir ierobežoti; tomēr norāda, ka ievērojamā daļā budžeta DFS izdevumu kategorijās paredzētie maksimālie izdevumu apmēri ir sadalīti ikgadējos piešķīrumos katrai dalībvalstij; konstatē, ka par galveno politikas mērķi dalībvalstīs bieži vien kļūst līdzekļu apgūšanas veids (princips „vai nu izlietot, vai zaudēt”)(64); tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis virzīt pāreju no tēriņu kultūras uz izpildes kultūru, kur uzmanība koncentrēta uz rezultātiem, kas panākti, ievērojot lietderības, efektivitātes un saimnieciskuma principus;

33.    norāda, ka bruto priekšfinansējums 2013. gada beigās sasniedza EUR 79,4 miljardus, un uzsver, ka priekšfinansējuma periodu pagarinājumi var novest pie paaugstināta kļūdu vai zaudējumu riska; uzsver, ka šāds risks ir īpaši raksturīgs budžeta 4. izdevumu kategorijā („ES — globālo procesu dalībniece”), kur tipiska darījuma gadījumā no saistības uzņemšanās līdz brīdim, kad Komisija iegrāmato pēdējos ar to saistītos izdevumus, paiet četri gadi;

34.    mudina Komisiju vēlreiz sagatavot un publicēt ilgtermiņa naudas plūsmas prognozi, prognozējot turpmākās maksājumu vajadzības, lai nodrošinātu, ka no apstiprinātajiem gada budžetiem ir iespējams segt nepieciešamos maksājumus; prasa Komisijai vajadzības gadījumā iesniegt izmaiņas spēkā esošajās regulās, ja gada budžetos nav iespējams nodrošināt pietiekami daudz apropriāciju, lai segtu vajadzīgos maksājumus;

35.    atkārtoti norāda, ka ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, kas ļautu Komisijai atgūt kontroli pār tās budžetu; norāda, ka ir īpaši nepieciešams lielāku uzmanību pievērst pārskatatbildībai un koncentrēties uz darbības un izdevumu rezultātiem; šajā sakarībā uzsver, ka Parlamentam ir jāuzņemas lielāka atbildība izdevumu un darbības rezultātu pārbaudē;

Finanšu instrumenti

36.    konstatē, ka līdz 2013. gada beigām 25 dalībvalstīs saskaņā ar 176 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmām bija izveidots 941 finansēšanas vadības instruments (FVI); ir īpaši noraizējies par to, ka galīgajiem saņēmējiem faktiski tika izmaksāti tikai 47 % (EUR 6,7 miljardi) no finansēšanas vadības instrumentiem samaksātajiem EUR 14,3 miljardiem, lai gan šī summa ir lielāka nekā EUR 4,7 miljardi, kas bija izmaksāti līdz 2012. gada beigām; konstatē, ka 2013. gada beigās konstatētais vidējais izmaksu līmenis 47 % neatklāj atšķirības starp dažādiem fondiem un dalībvalstīm; norāda, ka vidējais izmaksu līmenis attiecas uz 900 fondiem — gan tiem, kas izveidoti 2008. gadā, gan tiem, kuri izveidoti tikai 2013. gadā un kuru īstenošana tikai sākās; uzskata — lai gan daži fondi nedarbojas ar pilnu atdevi, ir arī tādi, kuros jau ir panākta 100 % apguve un tagad tiek no jauna investēti iemaksātie līdzekļi;

37.    konstatē, ka Lauku attīstības fonda ietvaros dalībvalstīs tika izveidoti 14 FVI; konstatē, ka līdz 2013. gada beigām Rumānijas, Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas un Lietuvas bankām no Savienības budžeta bija izmaksāti EUR 443,77 miljoni; pauž bažas par to, ka no šīs summas līdz galīgajiem saņēmējiem nav nonācis neviens eiro; konstatē, ka Grieķijas, Rumānijas, Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas un Nīderlandes bankām tika izmaksāti EUR 72,37 miljoni, kas bija paredzēti sešiem Eiropas Zivsaimniecības fonda ietvaros izveidotiem FVI; norāda, ka tikai Latvijā galīgajiem saņēmējiem tika pilnībā izmaksātas pieejamās summas, savukārt Rumānijā galīgajiem saņēmējiem tika izmaksāti tikai 28 % līdzekļu, Bulgārijā — 77 %, Igaunijā — 91 %, bet Nīderlandē un Grieķijā — necik(65);

38.    turklāt pauž nožēlu, ka šie instrumenti ir sarežģīti un tos ir grūti iekļaut pārskatos, un tādēļ ir apgrūtināta arī publiskā kontrole; aicina Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību un regulāri ziņot par sviras efektiem, zaudējumiem un riskiem, piemēram, investīciju „burbuļiem”; mudina Komisiju sniegt pilnīgu pārskatu par katra FVI finansēto projektu skaitu un panāktajiem rezultātiem, skaidri norādīt, cik lieli Savienības budžeta piešķīrumi tika izmantoti, lai līdzfinansētu šos FVI projektus, un iesniegt visaptverošu izmaksu un ieguvumu analīzi par FVI salīdzinājumā ar tiešākiem projektu finansēšanas veidiem;

39.    atzinīgi vērtē to, ka ikgadējās pārskatīšanas sanāksmēs finanšu instrumentu izpilde tiek sistemātiski iekļauta darba kārtībā un ka tad tiek analizēti trūkumi un ierosināti pasākumi to novēršanai; ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka saistībā ar nākamo 2014.–2020. gada periodu trūkumi šajā jomā ir novērsti, proti, maksājumi tiks pārskaitīti uz fondiem, kuri pārvalda finanšu instrumentus, tikai tad, kad faktiskās izmaksas galīgajiem saņēmējiem būs sasniegušas noteiktu līmeni;

40.    ņemot vērā maksājumu radīto spiedienu uz budžetu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk „Finanšu regula”) 140. panta 7. punktā noteikto prasību finanšu instrumentu gadījumā izvairīties no pārmērīgām bilancēm, iesaka Komisijai nodrošināt, lai Savienības budžeta iemaksas šādos instrumentos atspoguļotu faktisko nepieciešamību pēc naudas līdzekļu plūsmas;

41.    pauž īpašas bažas par dažiem Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz Savienības ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāti(66);

42.    norāda — kaut arī mehānismi bija pienācīgi izveidoti, Komisijas īstenotās pārvaldības trūkumu dēļ šīs apvienošanas potenciālās priekšrocības netika pilnībā realizētas; aicina Komisiju izmaksāt finansējumu tikai tad, kad finanšu līdzekļi saņēmējam ir patiešām nepieciešami, un uzlabot Savienības dotāciju izlietojuma uzraudzību;

Komisijas un dalībvalstu atbildība, īstenojot dalītu pārvaldību

43.    uzsver, ka saskaņā ar LESD 317. pantu galīgā atbildība par Savienības budžeta izpildi ir Komisijai; norāda, ka situācijās, kad Komisija īsteno budžeta izpildi dalītā pārvaldībā, izpildes uzdevumi atbilstoši Finanšu regulas 59. pantam tiek deleģēti dalībvalstīm, tādējādi uzliekot tām politisku un finansiālu atbildību; tādēļ atkārtoti norāda, ka dalībvalstīm būtu stingri jāievēro pareizas finanšu pārvaldības princips un nebūtu jāmazina sava atbildība par Savienības līdzekļu pārvaldību;

44.    pieņem zināšanai Komisijas 2014. gada 28. oktobra paziņojumu par to, ka tiek pieņemti iestāžu darba grupas ieteikumi par valsts deklarāciju izveidi un izmantošanu (COM(2014)0688); norāda, ka deklarāciju iesniegšana ir brīvprātīga, un tādēļ atzinīgi vērtē to, ka četras dalībvalstis — Dānija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste — ir nolēmušas tās iesniegt; tomēr pauž nožēlu par to, ka šīs deklarācijas atšķiras formas, tvēruma, sniegto datu apjoma un atskaites periodu ziņā, un norāda, ka līdz ar to ir maz iespēju tās izmantot;

45.    norāda, ka neskaitāmos Revīzijas palātas paziņojumos par valsts pārvaldības deklarācijām, tādām kā četru iepriekš minēto dalībvalstu iesniegtās, ir norādīts, ka šādas deklarācijas ļoti maz palīdz Revīzijas palātas revīzijas darbā un tās nevar uzskatīt par uzticamu informācijas avotu ticamības deklarācijas sniegšanai;

46.    pieņem zināšanai Komisijas 2014. gada 28. oktobra paziņojumu par to, ka tiek pieņemti iestāžu darba grupas ieteikumi par valsts deklarāciju izveidi un izmantošanu (COM(2014)0688); pauž nožēlu par būtiska progresa trūkumu finanšu pārvaldības uzlabošanā, jo nepareizu politisko un pārvaldības lēmumu rezultātā Savienībai varētu tikt nodarīti pastāvīgi finansiāli zaudējumi; prasa paredzēt sankciju sistēmu gadījumiem, ja dalībvalstis iesniedz nepareizu informāciju par programmām un nepareizas deklarācijas;

47.    tādēļ aicina Komisiju un Padomi veikt konkrētus un jēgpilnus pasākumus, lai panāktu nepieciešamo progresu pareizas finanšu pārvaldības nodrošināšanā, tostarp tāda instrumenta kā valsts deklarācijas lielāku izmantošanu, kas praktiski neprasa daudz lieku pūļu (saskaņā ar sniegto informāciju katru gadu tam ir vajadzīga mazāk nekā viena pilna laika slodze katrā dalībvalstī), vienlaikus norādot arī to, ka ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis uzņemtos politisku atbildību par Savienības līdzekļu izlietojumu, sagatavojot publiski pieejamu dokumentu; aicina Komisiju un dalībvalstis publicēt ne tikai valsts deklarācijas, bet arī gada kopsavilkumus un pārvaldības deklarācijas, lai sniegtu lielāku ieskatu finanšu pārvaldībā un reāli uzlabotu šo pārvaldību; mudina Komisiju iesniegt ieteikumu Parlamentam un Padomei, lai veicinātu valsts deklarāciju izmantošanu saskaņā ar ieteikumiem, kurus sniegusi iestāžu darba grupa valsts deklarāciju izveides un izmantošanas jautājumos;

Dalībvalstu paziņoto datu ticamība

48.    norāda — tas, ka dalītajā pārvaldībā nav iespējams pilnībā paļauties uz dalībvalstu veiktajām pirmā līmeņa pārbaudēm, mazina Komisijas dienestu izstrādāto gada darbības pārskatu un Komisijas pieņemtā kopsavilkuma pārskata ticamību, jo šie dokumenti daļēji balstās uz dalībvalstu iestāžu veikto pārbaužu rezultātiem; tādēļ vēlreiz atkārto iepriekš minēto prasību, ka Komisijai jānovērtē un, ja nepieciešams, jākoriģē dalībvalstu dati, lai sagatavotu ticamus un objektīvus gada darbības pārskatus;

49.    prasa ģenerāldirektoriem gada darbības pārskatos detalizēti ziņot par dalībvalstu paziņotajiem kļūdu īpatsvara rādītājiem un par Komisijas izdarītajām korekcijām, attiecīgā gadījumā darbības programmu līmenī;

Dalībvalstis ar sliktākajiem rādītājiem

50.    atzinīgi vērtē kopā ar Revīzijas palātas 2013. gada pārskatu publicēto pārskatu par to Revīzijas palātas revīziju rezultātiem, kuras veiktas attiecībā uz līdzekļiem, kuri 2007.–2013. gadā bija paredzēti lauksaimniecībai un kohēzijai un tika pārvaldīti dalītā pārvaldībā, jo tādējādi daļēji apmierināta 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā iekļautā Parlamenta prasība sniegt ziņas par dalītā pārvaldībā esošiem līdzekļiem pa dalībvalstīm;

51.    norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegtajiem datiem par riskam pakļautajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda līdzekļiem un to procentuālo īpatsvaru (datu avots: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD 2013. gada darbības pārskati), visaugstākais kļūdu līmenis ir konstatēts Slovākijā, Apvienotajā Karalistē un Spānijā;

52.    norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegtajiem datiem par riskam pakļautajiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem un to procentuālo īpatsvaru (datu avots: Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD 2013. gada darbības pārskats), visaugstākais kļūdu līmenis ir konstatēts Rumānijā, Bulgārijā un Portugālē;

53.    prasa Revīzijas palātai izstrādāt pašai savu metodi ziņu sniegšanai atsevišķi pa valstīm, domājot ne tikai par riskam pakļautajām summām, bet arī par dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām un Komisijas un dalībvalstu piemērotajiem koriģējošajiem mehānismiem, lai pienācīgi novērtētu pārvaldības procesa attīstību dalībvalstīs, kuru rādītāji ir vissliktākie, un ieteiktu pēc iespējas labākus risinājumus;

Interešu konflikti

54.    pauž nožēlu, ka dažās dalībvalstīs ir neskaidrs un nepietiekams tiesiskais regulējums attiecībā uz interešu konfliktiem, kuros iesaistīti parlamenta deputāti, valdības locekļi un vietējo pašvaldību amatpersonas; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt pašreizējo situāciju un, ja nepieciešams, sniegt ieteikumus vai pat juridiski saistošus risinājumus; uzskata, ka minētajam vajadzētu attiekties arī uz Komisijas locekļiem un locekļu kandidātiem;

Ieņēmumi — NKI pašu resursi

55.    konstatē, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā (sk. 2013. gada pārskata 2.27. punktu) netika atklāts būtisks kļūdu līmenis nedz Komisijas izdarītajos dalībvalstu iemaksu aprēķinos, kas lielākoties balstīti uz iepriekš prognozētiem nacionālā kopienākuma (NKI) datiem attiecībā uz 2013. gadu, nedz arī to maksājumos;

56.    prasa Komisijai nodrošināt, lai Eirostata un dalībvalstu sniegtie dati būtu vienādi, jo NKI rādītājs ir galvenais kritērijs ne tikai attiecībā uz Savienības ieņēmumiem, bet arī tās izdevumiem;

57.    atgādina par Revīzijas palātas 2012. gada pārskatā pausto kritiku par efektivitātes trūkumu Komisijas veiktajās NKI datu pārbaudēs (sk. 2012. gada pārskata 2.41. punktu); uzsver, ka ilgstoša vispārējo atrunu izmantošana un pašu resursu noteikšanai izmantotā NKI datu pārbaudes cikla pārmērīgs ilgums var novest pie budžeta nenoteiktības, kā tika uzsvērts dalībvalstu diskusijās par 2014. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 6 projektu(67);

58.    pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis nebija prognozējušas savu budžeta iemaksu palielināšanos, kaut gan tām jau kopš 2014. gada pavasara bija zināms par izmaiņām NKI iemaksu aprēķināšanas statistiskajā metodoloģijā;

59.    pauž nožēlu par to, ka Komisija šo problēmu risināja vien kā tehniska rakstura jautājumu(68), kaut gan tai jau kopš 2013. gada pavasara bija skaidrs, ka, mainoties NKI iemaksu aprēķināšanas statistiskajai metodoloģijai, dažu dalībvalstu iemaksas ievērojami pieaugs;

60.    atgādina, ka Revīzijas palāta savā atzinumā Nr. 7/2014(69) secināja, ka Komisijas priekšlikums atļaut dalībvalstīm ārkārtas apstākļos atlikt PVN un NKI atlikumu un pielāgojumu rezultātā radušos summu maksājumus var palielināt pašu resursu sistēmas sarežģītību un budžeta nenoteiktību dalībvalstīs;

61.    īpaši norāda, ka Komisijas priekšlikums par grozījumiem Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (COM(2014)0704), paredz tikai atlikt termiņu, līdz kuram dalībvalstīm ir pienākums darīt pieejamus resursus gadījumā, ja ievērojama apmēra summas radušās pozitīvu PVN un NKI atlikumu un pielāgojumu rezultātā, un norāda — ja dalībvalstu PVN un NKI atlikumi un pielāgojumi būtu lieli un negatīvi, Komisijai varētu noteikt pienākumu iekasēt papildu ieņēmumus, izdarot grozījumu budžetā;

62.    pauž nožēlu, ka, pamatojoties uz šiem tiesību aktu priekšlikumiem, Padome līdz šim nav spējusi panākt nekādu progresu attiecībā uz pašu resursu sistēmas reformu, turklāt pat neraugoties uz to, ka Komisija ierosināja Parlamenta atbalstītu(70) pašu resursu sistēmas vispārēju reformu, kuras mērķis ir gan padarīt pašu resursu sistēmu taisnīgāku, saprotamāku, pārredzamāku un efektīvāku, gan samazināt valstu iemaksas;

Veicamie pasākumi

63.    mudina Komisiju:

–       saīsināt pašu resursu vajadzībām veiktās NKI datu pārbaudes ciklu līdz maksimāli četriem gadiem, ja nepieciešams, uzsākot pienākumu neizpildes procedūras un/vai nosakot stingru termiņu atrunu atcelšanai;

–       ierobežot vispārējo atrunu izmantojumu, pieļaujot to tikai izņēmuma gadījumos, kad pastāv būtiski riski, ka Savienības finanšu intereses nav aizsargātas, t. i., ja dalībvalsts veic būtisku pārskatīšanu pārbaudes cikla laikā vai ar neregulāriem starplaikiem;

–       izstrādāt rīcības plānu Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 11/2013 minēto trūkumu novēršanai un līdz 2015. gada jūnija beigām sniegt attiecīgu ziņojumu Parlamentam un Revīzijas palātai;

–       ieviest izvērstu rīcības plānu ar skaidriem mērķiem problēmu novēršanai Grieķijas nacionālo kontu apkopojumā un cieši sekot šā plāna izpildei;

–       ieviest grozījumu priekšlikumā (COM(2014)0704), lai pilnvarotu Komisiju atlikt līdzekļu atmaksu gadījumos, kad atlikumi un pielāgojumi ir „negatīvi”;

64.    norāda uz Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 2/2014 "Vai preferenciālie tirdzniecības režīmi tiek pienācīgi pārvaldīti?" konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz kontroles stratēģiju un riska pārvaldību Vācijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē, kas var radīt zaudējumus Savienības budžetā; atzīmē, ka šos trūkumus apstiprināja iespējami zaudēto ieņēmumu apjoms minētajās trīs dalībvalstīs; konstatē — ekstrapolējot 2009. gada izlasē konstatētās kļūdas, Revīzijas palāta aplēsa, ka noilguma dēļ apdraudētā nodokļu summa šajās dalībvalstīs ir EUR 655 miljoni; atzīmē, ka tas veido aptuveni 6 % no ievedmuitas nodokļu bruto summas, kas iekasēta piecās atlasītajās dalībvalstīs attiecīgajā gadā, un ko veido EUR 167 miljoni attiecībā uz Vāciju, EUR 176 miljoni attiecībā uz Franciju un EUR 312 miljoni attiecībā uz Apvienoto Karalisti;

Lauksaimniecība

Lauksaimniecība: demogrāfiskie problēmjautājumi un saņēmēju struktūras problemātika

65.    norāda, ka demogrāfiskās pārmaiņas kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ietekmē lielākā mērā nekā jebkuru citu Savienības politikas jomu, jo gandrīz viena trešdaļa no 12 miljoniem Savienības lauksaimnieku — kuri saņem vairāk nekā 45 % Savienības budžeta līdzekļu — ir vecāki par 65 gadiem, un tikai 6 % vēl nav sasnieguši 35 gadu vecumu(71); tāpēc atzinīgi vērtē atbalsta programmas jaunajiem lauksaimniekiem, kas uzsāktas kā daļa no KLP reformas;

66.    pauž nožēlu, ka ar Komisijas rosinātajiem pasākumiem lauksaimniecības politikas jomā līdz šim nav izdevies mainīt šo nelīdzsvaroto demogrāfisko struktūru, un aicina Komisiju šajā sakarībā pārskatīt lauksaimniecības budžeta atbalstu;

67.    uzsver, ka mazāk nekā 2 % Savienības lauksaimnieku saņem 31 % KLP tiešo maksājumu; norāda, ka KLP vajadzētu pievērst īpašu uzmanību mazajiem lauksaimniekiem, un uzskata, ka pašreizējā prakse vēl vairāk pasliktina KLP politisko vērtējumu;

68.    atgādina, ka ar mērķi padarīt KLP taisnīgāku, Parlaments un Padome ieviesa(72) samazinājumu maksājumiem, kas pārsniedz EUR 150 000, un paredzēja iespējamu tiešo maksājumu maksimālo apjomu; tādēļ pieprasa, lai Revīzijas palāta, gatavojot nākamos gada pārskatus, revidētu šā pasākuma efektivitāti un lietderību;

69.    norāda, ka visnevienlīdzīgākās lauksaimniecības sistēmas ir, pirmkārt, Čehijā, un tad — Slovākijā, Ungārijā, Vācijā un Bulgārijā(73); aicina Komisiju un dalībvalstis proporcionālāk izlīdzināt atbalsta saņēmēju struktūru un prasa, lai DG AGRI ģenerāldirektors katrā ikgadējā darbības ziņojumā iekļautu orientējošus datus par KLP tiešā atbalsta sadalījumu ražotājiem, šos datus atspoguļojot sadalījumā pa dalībvalstīm un saņēmēju kategorijām;

Lauksaimniecība: kļūdu īpatsvars pirmajā pīlārā

70.    pauž nožēlu, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) maksājumos 2013. gadā ir pieļautas būtiskas kļūdas un iespējamākais kļūdu īpatsvars saskaņā ar Revīzijas palātas aplēsēm ir 3,6 % (2012. gadā — 3,8 %)(74), un ka, pārbaudot piecas kontroles sistēmas attiecībā uz maksājumiem, kuri atzīti par izdevumiem, tika konstatēts, ka divas no šīm sistēmām ir neefektīvas, divas — daļēji efektīvas, un tikai viena kontroles sistēma tika atzīta par efektīvu;

71.    uzsver, ka no Revīzijas palātas konstatētajām skaitļos izsakāmajām kļūdām (101 kļūda), 33 gadījumos valstu iestāžu rīcībā bija pietiekami daudz informācijas, lai šīs kļūdas vismaz daļēji novērstu, atklātu un izlabotu, un ja visa minētā informācija būtu pienācīgi izmantota, iespējamākais kļūdu īpatsvars šajā jomā būtu par 1,1 % zemāks un līdz ar to samērā tuvs 2 % būtiskuma slieksnim; uzsver, ka dalībvalstīm ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu īstenošanu, ja tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

Savstarpējā atbilstība

72.    norāda, ka Revīzijas palātas veiktā revīzija aptvēra arī savstarpējās atbilstības prasību revīziju un ka savstarpējās atbilstības prasību neievērošana tika uzskatīta par kļūdu tajos gadījumos, kad bija iespējams gūt apliecinājumu tam, ka pārkāpums noticis tajā gadā, kurā saimniecības īpašnieks pieprasījis atbalstu; norāda, ka Revīzijas palāta kļūdu īpatsvara aprēķinā ietver nepilnības savstarpējās atbilstības jomā, vienlaikus norādot, ka Komisija uzskata, ka savstarpējā atbilstība neattiecas uz maksājumu atbilstību, bet tikai veicina administratīvo sodu piemērošanu;

Kļūdu īpatsvars tirgus pasākumos

73.    pauž bažas par to, ka kļūdu īpatsvars lauksaimniecības tirgus pasākumos saskaņā ar Komisijas aprēķiniem ir 7,44 %; pauž nožēlu, ka tas ir otrs augstākais kļūdu īpatsvars, kas 2013. gadā pieļauts kādā no politikas jomām;

74.    uzsver, ka DG AGRI ģenerāldirektora 2013. gada darbības pārskatā formulētās atrunas apstiprina to, ka situācija tirgus pasākumu jomā ir satraucoša, jo tās attiecas uz septiņām atbalsta shēmām deviņās dalībvalstīs, jo īpaši saistībā ar augļu un dārzeņu nozari, vīna dārzu pārstrukturēšanu, investīcijām vīna nozares atbalstam, putnu gaļas eksporta kompensācijām un piena nodrošināšanu skolās;

75.    vērš uzmanību uz to, ka daudzas mazākas programmas, piemēram, programmas „Augļi skolai” un „Skolas piens”, nav lietotājiem draudzīgas daļēji birokrātiskā sloga dēļ, kas ar tām saistīts, un tālab to ieviešanu un īstenošanu nevar uzskatīt par optimālu;

76.    pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas 2013. gada pārskatā ir atspoguļoti nozīmīgi trūkumi kontroles procedūrās, kuras piemērotas attiecībā uz augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu(75) Polijā, Austrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, un to apstiprina arī DG AGRI ģenerāldirektors, kurš savā 2013. gada darbības pārskatā ir formulējis atrunu, balstoties uz aplēsi, ka riskam ir pakļauti aptuveni 25 % no šim pasākumam kopumā atvēlētajiem izdevumiem, proti, EUR 102,7 miljoni;

77.    pauž īpašu nožēlu par Komisijas atklātajiem trūkumiem attiecībā uz vīna dārzu rekonstrukciju Spānijā, kuri apstiprina DG AGRI ģenerāldirektora atrunu, kas formulēta, pamatojoties uz izlaboto kļūdu īpatsvaru 33 % un riskam pakļauto summu EUR 54 miljoniem, un attiecībā uz putnu gaļas eksportu Francijā, kur izlaboto kļūdu īpatsvars ir 69,6 % un riskam pakļautā summa — EUR 29,3 miljoni;

Dalībvalstu datu ticamība attiecībā uz tiešajiem maksājumiem

78.    atzinīgi vērtē to, ka DG AGRI, ņemot vērā to, ka pārbaužu statistikā ietilpstošie dalībvalstu paziņotie kļūdu īpatsvara rādītāji neaptver visus atlikušo kļūdu īpatsvara komponentus un ne vienmēr ir ticami, veica individuālu novērtējumu par katru maksājumu aģentūru, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, tostarp Revīzijas palātas konstatējumiem;

79.    atgādina par Revīzijas palātas apgalvojumiem(76), ka šīs jaunās pieejas rezultāti liecina par to, ka dalībvalstu pārbaužu statistikas dati, maksājumu aģentūru direktoru deklarācijas un sertifikācijas iestāžu veiktais darbs ļauj gūt tikai ierobežotu pārliecību;

80.    norāda — neraugoties uz to, ka gandrīz visas maksājumu aģentūras, kurām uzticēti tiešie maksājumi, bija akreditētas un sertifikācijas iestāžu apstiprinātas un ka 2013. gadā sertifikācijas iestādes bija sniegušas pozitīvu atzinumu par 79 no 82 maksājumu aģentūru sagatavotajām ticamības deklarācijām, tādējādi apliecinot maksājumu aģentūru direktoru iesniegto ticamības deklarāciju pareizību, Komisijai nācās paaugstināt maksājumu aģentūru paziņoto kļūdu īpatsvara rādītāju 42 no 68 maksājumu aģentūrām, kuru gadījumā atlikušais kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 %;

81.    norāda, ka augstākais kļūdu īpatsvars konstatēts turpmāk minētajām piecām maksājumu aģentūrām:

1.        Apvienotā Karaliste — RPA

5,66 % (dalībvalsts paziņotais rādītājs: 0,67 %)

2.        Grieķija — OKEPE

5,17 % (dalībvalsts paziņotais rādītājs: 0,83 %)

2.        Spānija — AVGA

4,71 % (dalībvalsts paziņotais rādītājs: 1,93 %)

4.        Portugāle — IFAP

4,37 % (dalībvalsts paziņotais rādītājs: 0,82 %)

5.        Rumānija — PIAA

4,27 % (dalībvalsts paziņotais rādītājs: 1,77 %)

82.    pauž nožēlu par to, ka pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz sankcijas gadījumos, ja maksājumu aģentūras sniegušas nepareizas vai nepatiesas ziņas(77);

83.    aicina Savienības ierēdņus nodrošināt papildu kontroli un ciešāk pārraudzīt un koordinēt valsts maksājumu aģentūru darbu attiecīgajās dalībvalstīs, lai novērstu trūkumus, kas tām piemīt, jo īpaši tad, ja šīs maksājumu aģentūras pēdējo triju gadu laikā sistemātiski nav tikušas pienācīgi galā ar saviem pienākumiem, un tādējādi tiktu uzlabota maksājumu pārvaldības efektivitāte;

IAKS un ZGIS

84.    ir vienisprātis ar Komisiju un Revīzijas palātu, ka integrētajai administrācijas un kontroles sistēmai (IAKS) kopumā ir noteicoša loma kļūdu novēršanā un samazināšanā lauksaimnieku iesniegtajās deklarācijās, un norāda, ka, sistēmai pienācīgi darbojoties, tai būtu vajadzējis nodrošināt, ka lauksaimniecības tiešajos maksājumos nav būtisku kļūdu;

85.    pauž nožēlu par to, ka pastāvīgas nepilnības neattiecināmas zemes izslēgšanā no zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS) un lauksaimnieku iesniegto deklarāciju administratīvajā apstrādē lielā mērā ietekmē to, ka ELGF maksājumos saglabājas būtisks kļūdu īpatsvars;

86.    vēlreiz uzsver ZGIS konstatēto trūkumu horizontālo raksturu; norāda, ka kopš 2007. gada Revīzijas palāta ir pārbaudījusi IAKS 38 maksājumu aģentūrās visās 28 dalībvalstīs, un pauž dziļu nožēlu par to, ka tikai septiņas kontroles sistēmas tika novērtētas kā efektīvas, 22 — kā daļēji efektīvas, bet deviņas kontroles sistēmas tika atzītas par neefektīvām; aicina Komisiju nodrošināt, ka ar neto finanšu korekcijām tiek segti riski budžetam;

Nepamatoto maksājumu atguves nodrošināšanas procedūras

87.    pauž bažas par Revīzijas palātas pārskatā minēto faktu(78), ka parādniekiem Īrijā bija ar ievērojamu novēlošanos paziņots par pārkāpumu vai nolaidības rezultātā zaudētām summām saistībā ar pieprasījumiem, kas attiecās uz 2008. gadu vai vēl senāku laiku, un ka vairākus gadus netika veikta šo parādu atguves vai piedziņas procedūra;

88.    norāda, ka līdz 2012. gada beigām EUR 2,3 miljonus no parādiem, kuri attiecās uz minētajiem pieprasījumu gadiem un kuru kopējais apmērs bija EUR 6,7 miljoni, bija segusi Savienība saskaņā ar noteikumu „50/50”, neraugoties uz Revīzijas palātas konstatēto novēlošanos, kas tika pieļauta paziņošanas procedūrā, un raizējas par to, ka šī nauda Savienības budžetam varētu būt neatgriezeniski zaudēta;

89.    pauž bažas arī par Revīzijas palātas konstatējumu, ka Itālijas iestādes nebija reģistrējušas to, vai parādu iemesls bija pārkāpumi vai administratīvas kļūdas, kā rezultātā, iespējams, varētu rasties izmaksas Savienības budžetam; aicina Komisiju sīki izanalizēt šo situāciju un ziņot līdz gada beigām;

90.    norāda, ka saskaņā ar DG AGRI 2013. gada darbības pārskatā sniegtajiem datiem(79) dalībvalstis, kuru rādītāji attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu ir vissliktākie, ir Bulgārija, kas atguvusi 4 %, Grieķija — 21 %, Francija — 25 %, Slovēnija — 25 %, Slovākija — 27 % un Ungārija — 33 %; pauž bažas par satraucoši zemo atgūšanas līmeni dažās jomās un prasa Komisijai iesniegt ziņojumu par tā cēloņiem un iespējām panākt uzlabojumus;

Grāmatojumu noskaidrošanas procedūra

91.    konstatē, ka Komisija 2013. gadā pieņēma četrus atbilstības lēmumus, paredzot piemērot finanšu korekcijas EUR 1 116,8 miljonu apmērā (EUR 861,9 miljoni saistībā ar ELGF un EUR 236,2 miljoni saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)), kas veido aptuveni 2 % no Savienības 2013. finanšu gada budžeta lauksaimniecības un lauku attīstības jomā (laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam — 1,4 %);

92.    norāda, ka šo summu nav iespējams salīdzināt ar Revīzijas palātas noteikto iespējamāko kļūdu īpatsvaru, jo Komisija atbilstības revīzijās pārbauda sistēmas, nevis pakārtoto darījumu pareizību, un šīs revīzijas aptver izdevumus, kas attiecas uz vairākiem budžeta gadiem, no šīm revīzijām izrietošās finanšu korekcijas 65 % gadījumu ir vienotas likmes korekcijas, un līdz ar to nav iespējams aprēķināt ikgadējo kļūdu īpatsvaru(80);

93.    uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem(81) 2013. gadā pieņemto finanšu korekciju vidējā līmeņa pieaugums salīdzinājumā ar laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam galvenokārt ir izskaidrojams ar aizsākto revīzijas lietu skaita samazinājumu no 553 lietām 2012. gada beigās līdz 516 lietām 2013. gada beigās un ka to lietu atrisināšana, kuras attiecās uz finanšu gadiem pirms 2010. gada, radīja finanšu korekcijas EUR 881 miljona apmērā (79 % no kopējās summas);

94.    pauž bažas par to, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi negarantē atbilstības noskaidrošanas procedūrā eventuāli iesaistītās saskaņošanas struktūras neatkarību(82);

Lauku attīstība, vide, zivsaimniecība un veselība

95.    atzīmē, ka saistībā ar maksājumiem lauku attīstības, vides, zivsaimniecības un veselības jomā 2013. gadā ir pieļautas būtiskas kļūdas, ka samazinājās iespējamākais kļūdu īpatsvars un tas bija 6,7 % (2012. gadā — 7,9 %), un ka septiņas no 13 revidētajām dalībvalstu pārraudzības un kontroles sistēmām attiecībā uz maksājumiem, kuri atzīti par izdevumiem, tika novērtētas kā daļēji efektīvas, bet sešas — kā neefektīvas;

96.    piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka iespējamāko kļūdu īpatsvaru varētu samazināt līdz 2 %, ja dalībvalstu iestādes būtu izmantojušas visu tām pieejamo informāciju, lai kļūdas novērstu, atklātu un labotu; uzsver, ka dalībvalstīm ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu izpildi, kad tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

97.    pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas aplēstais vidējais kļūdu īpatsvars lauku attīstības jomā pēdējo trīs gadu laikā bija 8,2 %, bet 2013. gadā — 7,9 %(83); pauž dziļu nožēlu, ka tas ir augstākais kļūdu īpatsvars, kas 2013. gadā pieļauts kādā no politikas jomām;

98.    norāda, ka Revīzijas palātas konstatētās kļūdas radās galvenokārt tāpēc, ka saņēmēji neievēroja attiecināmības prasības, nepareizi tika piemēroti iepirkuma noteikumi un netika ievērotas agrovides saistības;

99.    pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka privāto saņēmēju pieļauts iespējams tīšs pārkāpums ir veicinājis astoto daļu no kļūdu īpatsvara lauku attīstības jomā, un pauž nožēlu, ka īpašais lauku attīstības pasākums par pievienotās vērtības radīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem ir visvairāk sekmējis kļūdu īpatsvaru saistībā ar privātajām investīcijām(84), kā rezultātā Revīzijas palāta pauž nopietnas bažas par pasākuma efektivitāti un lietderību iecerēto politisko mērķu sasniegšanā;

100.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim(85), ka kļūdas daļēji izraisa noteikumu sarežģītība un atbalsta shēmu lielā dažādība 2007.–2013. gada programmās — lauku attīstības jomā bija pavisam 46 pasākumi, un katram no tiem savi noteikumi un prasības;

101.  pieņem zināšanai to, ka Komisija aizvien biežāk aptur un pārtrauc maksājumus, tādējādi nodrošinot iespēju sistemātiski veikt korektīvus pasākumus gadījumos, kad tiek atklāti trūkumi;

102.  atzinīgi vērtē Komisijas pārskatīto pieeju atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanai, kas paredz ņemt vērā visas attiecīgās revīzijas un informāciju, lai koriģētu dalībvalstu paziņoto kļūdu īpatsvaru;

103.  pauž nožēlu, ka nevar uzticēties dalībvalstu paziņotajiem datiem par to veikto pārbaužu rezultātiem; atzīmē — sertifikācijas iestādes ir sniegušas atzinumu ar piezīmi, tajā norādot, ka kļūdu īpatsvars pārsniedz 2 % tikai deviņās no 74 maksājumu aģentūrām(86), savukārt Komisija sniedza atzinumu ar piezīmi par 31 aģentūru 24 dalībvalstīs(87);

104.  pauž nožēlu, ka netiek veiktas kvalitatīvas koriģējošās darbības vairākās dalībvalstīs, un to, ka nav sistemātiskas pieejas kļūdu cēloņu apkarošanai visās dalībvalstīs; uzsver, ka trūkst preventīvu pasākumu, lai Savienības līmenī cīnītos pret plaši izplatīto noteikumu neievērošanu;

105.  atzīst, ka galvenie faktori, ar ko izskaidrojams EUR 4 300 000 nepilnīgais izlietojums 17 04. nodaļā "Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība", ir EUR 900 000, kuri attiecas uz 2014. gadā izmantojamiem piešķirtajiem ieņēmumiem dažādās programmās, un EUR 2 000 000, kuri attiecas uz ārkārtas fondu; norāda, ka 50 % no pēdējās nosauktās summas, t. i., EUR 1 000 000, tika pārnesti un izlietoti 2014. gadā (infekciozā katarālā drudža apkarošanai Vācijā);

Prasības Komisijai, dalībvalstīm un Revīzijas palātai lauksaimniecības un lauku attīstības jomā

106.  prasa Revīzijas palātai aprēķināt atsevišķu kļūdu īpatsvaru tirgus pasākumiem un tiešajiem maksājumiem KLP pirmajā pīlārā;

107.  iesaka Komisijai aktīvi uzraudzīt koriģējošo pasākumu izmantošanu saistībā ar trūkumiem kontroles sistēmā, kas piemērojama Savienības atbalstam augļu un dārzeņu ražotāju grupām Polijā, Austrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē;

108.  mudina Komisiju uzsvērt lauksaimniecības tirgus pasākumu Savienības pievienoto vērtību, paturot prātā iespējamo zaudējumu risku, kas ietekmē Savienības budžetu, un aicina Komisiju apsvērt pasākumu pārtraukšanu, ja šis risks ir pārāk augsts; aicina Komisiju ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu informēt par darbībām, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veicis saistībā ar revīziju par mājputnu eksporta kompensācijām Francijā;

109.  aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus ar mērķi piemērot sankcijas maksājumu aģentūru nepatiesu vai nepareizu ziņojumu gadījumā, turklāt ņemot vērā trīs aspektus, proti pārbaužu statistiku, maksājumu aģentūru paziņojumus un apliecinātājiestāžu darbību; prasa Komisijai piešķirt pilnvaras atsaukt maksājumu aģentūru akreditāciju gadījumos, ja pieļauti nopietni sagrozījumi;

110.  mudina DG AGRI ģenerāldirektoru apsvērt patieso pievienoto vērtību tam, ka gadu no gada tiek novilcināta atrunu formulēšana saistībā ar nepilnībām zemes gabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS), kaut šiem trūkumiem ir skaidri izteikta horizontāla dimensija;

111.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai pilnībā tiktu izmantots integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) potenciāls, jo īpaši nodrošinot lauksaimniecības zemes gabalu attiecināmības un lieluma pareizu novērtēšanu un reģistrēšanu dalībvalstīs, un lai dalībvalstis nekavējoties veiktu pasākumus stāvokļa labošanai, ja tiek konstatēts, ka IAKS ietekmē sistēmiskas kļūdas;

112.  mudina Komisiju sniegt papildu informāciju par Revīzijas palātas 2013. gadā pārskata 3.24. un 3.25. punktā minētajiem faktiem par pārkāpumiem Īrijā un Itālijā saistībā ar nepamatotu maksājumu atgūšanu, kā arī veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus un ziņot par tiem Parlamentam līdz 2015. gada jūnijam;

113.  mudina Komisiju veikt pasākumus, lai grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā samazinātu nepabeigto revīzijas lietu skaitu, un visas līdz 2012. gadam veiktās revīzijas varētu slēgt līdz 2015. gada beigām;

114.  jo īpaši prasa ierobežot to Saskaņošanas struktūrvienības locekļu pilnvaru laiku, kuri iesaistīti grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā, sākotnēji nosakot trīs gadu pilnvaru laiku un paredzot tā iespējamu pagarināšanu uz ne vairāk kā vienu gadu; turklāt darbā ar šiem dokumentiem prasa izvairīties no jebkādiem iespējamiem interešu konfliktiem un nodrošināt, lai Saskaņošanas struktūrvienībā nebūtu pārstāvētas tās dalībvalstis, kuras tieši skar finanšu korekcijas;

115.  prasa Komisijai sniegt precīzu ziņojumu Parlamentam par to, kā tiek īstenota maksimālā apjoma noteikšana attiecībā uz KLP tiešajiem maksājumiem katrā dalībvalstī;

116.  prasa padarīt KLP mazāk birokrātisku, lai varētu samazināt kļūdu īpatsvaru; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību nākamajos piecos gados par vienu no galvenajām prioritātēm padarīt vienkāršošanu un subsidiaritāti; prasa ārkārtas gadījumos atsaukt maksājumu aģentūru akreditāciju, ja tās pastāvīgi uzrāda sliktus darbības rezultātus;

117.  aicina Komisiju laikus iesniegt sīki izstrādātu plānu, kā nākamajos piecos gados par 25 % samazināt birokrātiju KLP jomā;

118.  prasa Revīzijas palātai izvērtēt lauku attīstības politikas jomu vienā atsevišķā gada pārskata nodaļā vai vismaz atsevišķi aprēķināt kļūdu īpatsvaru lauku attīstības politikas jomā, zivsaimniecības politikas jomā un LIFE + programmā;

119.  iesaka Komisijai nodrošināt, ka tiek pabeigti dalībvalstu lauku attīstības rīcības plāni, iekļaujot to darbības jomā visus reģionus un pasākumus, jo īpaši investīciju pasākumus, un ņemot vērā Komisijas un Revīzijas palātas veikto revīziju;

120.  prasa Komisijai paskaidrojumus par tās turpmāko rīcību saistībā ar gadījumiem, par kuriem Revīzijas palāta ziņoja OLAF, jo īpaši aizdomām par tīšu pārkāpumu lauku attīstības pasākumā par pievienotās vērtības radīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem, un Komisijas ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu pilnībā pārbaudīt šo pasākumu, ņemot vērā Revīzijas palātas kritiku par tā efektivitāti un lietderību;

121.  mudina Komisiju cieši uzraudzīt lauku attīstības programmu īstenošanu un tās atbilstības revīzijas, lai ņemtu vērā piemērojamos noteikumus, tostarp tos, kas vajadzības gadījumā pieņemti valstu līmenī, un tādējādi samazinātu risku, ka atkārtojas 2007.–2013. gada plānošanas periodā pieļautās nepilnības un kļūdas;

Zivsaimniecība

122.  ņem vērā DG MARE atrunu par kļūdu īpatsvaru, kas pārsniedz 2 % atsevišķu dalībvalstu deklarētajos izdevumos, un — attiecībā uz vienu dalībvalsti — par vienu ziņojumu, kas atzīts par neuzticamu, un ziņojuma nesniegšanu; pauž nožēlu par stāvokli, kas radies attiecībā uz minēto dalībvalsti; norāda, ka pēc Komisijas norādījumiem minētajai dalībvalstij stāvoklis tomēr ir uzlabojies;

123.  pauž nožēlu par to, ka papildus šīm piezīmēm Revīzijas palāta nav sīkāk izklāstījusi savu zivsaimniecības un jūrlietu jomā veikto revīziju rezultātus, un prasa publiskot šo informāciju, lai nodrošinātu pārredzamību;

124.  ņem vērā, ka 92,31 % DG MARE maksājumu tika veikti savlaicīgi; tomēr ar bažām norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu kavēto maksājumu skaits ir pieaudzis; ar gandarījumu konstatē, ka 2013. gadā samaksāto kavējuma procentu summa ir samazinājusies, un tādēļ mudina DG MARE arī turpmāk nodrošināt tā maksājumu termiņu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem;

Reģionālā politika, transports un enerģētika

Stratēģija "Eiropa 2020"

125.  uzsver, ka 96 % (EUR 43 494 miljoni) no kopējās 2013. gada maksājumu summas šajā politikas grupā (EUR 45 311 miljoni) ir paredzēti reģionālajai politikai, ko galvenokārt īsteno ar ERAF un Kohēzijas fonda (KF) starpniecību, EUR 1 059 miljoni paredzēti mobilitātei un transportam un EUR 758 miljoni — enerģētikai;

126.  atzīst Savienības reģionālās politikas izšķirīgo lomu reģionālo atšķirību samazināšanā un dalībvalstu reģionu un dalībvalstu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; atzīst, ka šī politika ir galvenā Savienības mēroga ilgtermiņa politika investīcijām reālajā ekonomikā, kas aptver 29 % no kopējiem Savienības budžeta izdevumiem 2013. gadā, un tā ir jau pārbaudīts instruments izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai Savienībā, ar kuru atbalsta stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu;

127.  atzīst transporta un enerģētikas politikas svarīgo lomu, lai izveidotu drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas transporta un enerģētikas sistēmas un pakalpojumus Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un uzsver šīs politikas ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu īstenošanā;

128.  atzinīgi vērtē to, ka ar ex post pārbaudēm Komisija novērtē reģionālās politikas efektivitāti, lietderību, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību; cer regulāri saņemt jaunākos Komisijas novērtējumus;

129.  uzsver, ka Komisijai jānodrošina konsekventas un ticamas informācijas saņemšana no dalībvalstīm par ERAF finansējuma izmantošanu; uzskata, ka šai informācijai būtu jāatspoguļo sasniegtais darbības programmu īstenošanā, turklāt ne tikai finanšu, bet arī snieguma aspektā(88);

130.  vērš uzmanību uz kohēzijas politikas pārvaldības sistēmas daudzgadu perspektīvu un uzsver to, ka galīgo novērtējumu par politikas īstenošanā pieļautajiem pārkāpumiem būs iespējams veikt, tikai beidzoties plānošanas periodam;

Kļūdas

131.  konstatē, ka no Revīzijas palātas revidētajiem 180 darījumiem 102 darījumos (57 %) bija kļūdas; atzīmē — Revīzijas palātai ir 95 % pārliecības, ka kļūdu īpatsvars datu kopā ir no 3,7 % līdz 10,1 % (attiecīgi apakšējais un augšējais kļūdu līmenis), un no skaitļos izteiktajām 40 kļūdām tā lēš, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 6,9 % (2012. gadā — 6,8 %);

132.  uzsver, ka 17 skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos, ko bija pieļāvuši galīgie saņēmēji, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami informācijas, lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; norāda, ka gadījumā, ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, šai nodaļai aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis būtu bijis par trim procentpunktiem zemāks; uzsver, ka dalībvalstīm ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu izpildi, kad tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

133.  norāda, ka ERAF un KF izdevumu galvenie riski ir saistīti ar kļūdām publiskajā iepirkumā (39 %), neattiecināmiem projektiem/darbībām vai saņēmējiem (22 %), izmaksu deklarācijās iekļautām neattiecināmām izmaksām (21 %) un neatbilstību valsts atbalsta noteikumiem;

Dalībvalstu ziņojumu ticamība

134.  atzīmē — dalībvalstu iestādes iesniegušas 322 valsts revīzijas atzinumus par to darbības programmām un tajos norādīts, ka 209 gadījumos (65 %) kļūdu īpatsvars ir mazāks par 2 %; norāda, ka pēc Komisijas veiktās datu pārbaudes tā dalībvalstu paziņoto kļūdu īpatsvaru varēja apstiprināt tikai 78 valsts revīzijas atzinumos; atzīmē, ka 244 revīzijas atzinumus Komisijai vajadzēja labot(89); aicina Komisiju turpmāk sīki ziņot par visām DG REGIO aprēķinātajām izmaiņām kļūdu īpatsvarā;

135.  atzīmē Komisijas atzinumu, ka Slovākijā par neuzticamiem atzīti visi valsts revīzijās aprēķinātie kļūdu īpatsvara līmeņi, Ungārijas ziņojumos — 10 no 15, Bulgārijas — divi no septiņiem un Beļģijas — viens no četriem; aicina Komisiju parādīt, vai un kā šo situāciju uzlabos tās veiktās vienotas likmes korekcijas Savienības budžeta aizsardzībai (25 % vienai programmai un 10 % deviņām programmām Slovākijā, divām Bulgārijā un Itālijā un vienai Beļģijā(90));

136.  uzsver, ka sevišķi neuzticami bija ziņojumi par kļūdām šādās darbības programmās:

Dalīb-valsts

Programma

Nosaukums

Summa, par kādu pieņemts lēmums, milj. EUR

Dalībvalsts norādītais kļūdu īpatsvars gada kontroles ziņojumos

Komisijas norādītais kļūdu īpatsvars/vienotas likmes korekcijas

BE

2007BE162PO001

Brisele, reģionālā konkurētspēja

56,93

6,23 %

10 %

BG

2007BG161PO002

Tehniskā palīdzība

1 466,43

4,10 %

10 %

DE

2007DE162PO006

ERAF Brēmene

142,01

0,31 %

5 %

DE

2007DE161PO003

ERAF Meklenburga–Rietumpomerānija

1 252,42

0,81 %

5 %

DE

2007DE162PO005

ERAF Hesene

263,45

0,04 %

5 %

ETC

2007CB063PO052

INTERREG IV Itālija/Austrija

60,07

2,77 %

10 %

ETC

2007CG163PO030

Slovākija/Čehija

92,74

0,96 %

10 %

ETC

2007CB163PO019

Meklenburga/Rietumpomerānija — Polija

 

132,81

0,02 %

5 %

HU

2007HU161PO001

Ekonomiskā attīstība

2 858,82

0,71 %

5 %

HU

2007HU161PO007

Transports

5 684,24

0,54 %

5 %

HU

2007HU161PO003

Rietumpanonija

463,75

1,30 %

5 %

HU

2007HU161PO004

Dienvidalfelda

748,71

1,30 %

5 %

HU

2007HU161PO005

Vidusaizdonava

507,92

130 %

5 %

HU

2007HU161PO006

Ziemeļungārija

903,72

1,30 %

5 %

HU

2007HU161PO009

Ziemeļalfelda

975,07

1,30 %

5%

HU

2007HU161PO011

Dienvidaizdonava

705,14

1,30 %

5 %

HU

2007HU161PO001

Centrālā Ungārija

1 467,20

0,10 %

5 %

IT

2007IT161PO007

Dienviditālijas attīstība

579,04

0,63 %

10 %

IT

2007IT161PO008

Kalabrija

1 499,12

2,45 %

10 %

SL

2007SL161PO001

Reģionālās attīstības potenciāls

1 783,29

2,80 %

5 %

SL

2007SL161PO002

Infrastruktūra

1 562,06

2,80 %

5 %

SK

2007SK161PO006

Konkurētspēja un ekonomikas izaugsme

968,25

0 %

25 %

SK

2007SK161PO005

Veselība

250,00

1,79 %

25 %

SK

2007SK161PO001

Informācijas sabiedrība

843,60

1,79 %

10 %

SK

2007SK16UPO001

Pētniecība un izstrāde

1 209,42

1,30 %

10 %

SK

2007SK161PO002

Vide

1 820,00

0,33 %

10 %

SK

2007SK161PO004

Transports

3 160,15

0,74 %

10 %

SK

2007SK161PO003

Reģionālā darbības programma

1 554,50

0,32 %

10 %

SK

2007SK161PO007

Tehniskā palīdzība

97,60

1,79 %

10 %

SK

2007SK162PO001

Bratislava

95,21

1,79 %

10 %

UK

2007UK162PO001

Skotijas ieplakas un augstienes

375,96

5,98 %

8,42 %

UK

2007UK161PO002

Rietumvelsa un ielejas

1 250,38

036 %

5 %

UK

2007UK162PO012

Austrumvelsa

72,45

0,36 %

5 %

137.  prasa Komisijai turpmāk ziņot par kļūdu īpatsvaru katrā programmā, ko paziņojušas dalībvalstis un ko akceptējusi/labojusi Komisija gada darbības pārskatā;

138.  atzīmē, ka Komisija savā pārskatā par kopumā uzticamu atzina 40 valsts revīzijas iestāžu darbu, kuras ir atbildīgas par 90 % ERAF/KF piešķīrumu revīzijām 2007.–2013. gada plānošanas periodā;

Pārvaldības un kontroles sistēmas (PKS)

139.  mudina Komisiju sniegt turpmākas norādes un tehnisku palīdzību dalībvalstīm; prasa Komisijai un dalībvalstīm regulāri pievērst uzmanību vienkāršošanas procedūrām (tostarp tām, kas attiecas uz līdzekļu saņēmējiem), kuras var uzlabot revīzijas un mazināt kļūdu īpatsvaru, vienlaikus palielinot pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāti;

140.  atzinīgi vērtē uzlabojumus līdzekļu pārvaldībā, kas kopš 2011. gada vērojami Austrijā, Čehijā un Rumānijā; pauž bažas par ERAF pārvaldības pasliktināšanos Slovākijā, Spānijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē(91);

141.  pilnībā atbalsta Komisijas politiku par maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu;

142.  ir informēts par noteikumiem jaunajā tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kuros ir noteikts, ka gadījumā, ja Komisija vai Revīzijas palāta pēc kontu iesniegšanas konstatē Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 480/2014(92) minētus būtiskus trūkumus, tad attiecīgajās programmās tiek veiktas neto finanšu korekcijas; aicina Komisiju savlaicīgi pirms 2014. gada Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras iesniegt sarakstu ar šādiem gadījumiem;

143.  atzinīgi vērtē stingrākās kontroles un revīzijas procedūras, kas paredzētas 2014.–2020. gada plānošanas perioda regulatīvajā satvarā, un jo īpaši tās, kas attiecas uz vadības pārbaudēm un kontrolēm pirms gada programmu pārskatu apstiprināšanas un vadošo iestāžu pārvaldības deklarāciju iesniegšanas Komisijai; norāda, ka Komisijas spēju veikt korektīvas darbības vēl vairāk uzlaboja iespēja liegt dalībvalstīm atkārtoti izmantot līdzekļus, kas noveda pie neto finanšu korekcijām; atzinīgi vērtē to, ka izveidots kompetences centrs administratīvās spējas palielināšanas jautājumos saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem; atbalsta to, ka kohēzijas politikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta rezultātiem un tematiskajai koncentrācijai, kam būtu jānodrošina pāreja no līdzekļu apguves kritērija uz izdevumu kvalitāti un līdzfinansēto darbību augstu pievienoto vērtību;

144.  atgādina par 165. punktu Parlamenta rezolūcijā par Komisijas 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kurā Parlaments aicināja vienādot pieeju tādu publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas kļūdām, kuri ir dalītā pārvaldībā; atzinīgi vērtē vienādošanu, ko Komisija veica ar 2013. gada 20. decembra Lēmumu C(2013)9527, ar ko izstrādā un apstiprina pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumā Komisija veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Savienība saskaņā ar dalīto pārvaldību; uzsver, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES(93) dalībvalstīm jāīsteno līdz 2016. gada 18. aprīlim; uzskata, ka ar to būs saistītas ievērojamas izmaiņas iepirkuma procedūrās, un, iespējams, būs nepieciešamas papildu metodiskas izmaiņas;

145.  ņem vērā, ka Revīzijas palātas metodikai ir jābūt konsekventai un tā jāpiemēro visās pārvaldības jomās; saprot, ka turpmāka vienādošana var radīt neatbilstības Revīzijas palātas definīcijās par nelikumīgu darījumu tiešā un dalītā pārvaldībā;

Finanšu korekcijas

146.  atzīmē, ka 2013. gadā Komisija dalībvalstu darbības programmās nolēma veikt finanšu korekcijas par kopumā EUR 912 371 222, no kuriem EUR 239,50 miljoni attiecās uz Čehiju, EUR 147,21 miljoni — Ungāriju un EUR 95,47 miljoni — Grieķiju;

147.  aicina Komisiju veikt pakāpeniskus darbības novērtējumus to projektu īstenošanas gaitā, kurus dalībvalstis pieteikušas struktūrfondu finansējumam, kā arī pēc to pabeigšanas, lai uzlabotu projektu efektivitāti un pastiprinātu pārbaudes par sabiedrisko līdzekļu izmantošanu, un tādējādi būtu iespējams atklāt jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu un krāpnieciskas darbības projektu īstenošanā;

148.  aicina Komisiju izveidot sistēmu informācijas apmaiņai starp valstu revīzijas iestādēm, lai būtu iespēja salīdzināt grāmatvedības ierakstus gan par darījumiem starp divām vai vairākām dalībvalstīm un tādējādi tiktu apkarota pārrobežu krāpšana saistībā ar struktūrfondus, gan (ņemot vērā jauno kārtību, ko piemēro saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu) ESI fondiem kopumā (proti, Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF)), lai šādi Savienības finanšu interešu aizsardzībā īstenotu pārnozaru pieeju;

149.  turklāt atzīmē, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā uz sešām dalībvalstīm (Čehiju, Grieķiju, Spāniju, Ungāriju, Poliju un Rumāniju) attiecās 75 % (jeb EUR 1 342 miljoni) apstiprināto ERAF/KF un ESF finanšu korekciju;

Saistību atcelšana

150.  pauž nožēlu, ka 2013. gadā tika atceltas saistības EUR 397,8 miljonu apmērā, turklāt EUR 296,7 miljoni vien attiecās uz Čehiju; uzskata, ka saistību atcelšana ir pretrunā ar pareizu finanšu pārvaldību; pauž bažas par dažu reģionu ilgstošo nespēju apgūt pieejamo finansējumu un aicina Komisiju noskaidrot problēmas, kas radījusi šo situāciju minētajos reģionos; aicina Komisiju arī izstrādāt un iesniegt detalizētu plānu, lai uzlabotu līdzekļu apguves spēju reģionos ar ļoti zemu apguves līmeni;

151.  norāda, ka jaunajos noteikumos 2014.–2020. gada plānošanas periodam ieviesta jauna kārtība attiecībā uz attiecināmības periodu, lai noteiktu laika posmu investīciju veikšanai un stimulētu programmas iestādes veikt savlaicīgus ieguldījumus nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai Savienībā, tā samazinot līdzekļu neizmantošanas risku attiecīgajā attiecināmības periodā un līdz ar to — saistību atcelšanu;

Finansēšanas vadības instrumenti

152.  norāda, ka dalībvalstu vadošās iestādes ziņoja par 941 finansēšanas vadības instrumentu (FVI), kas līdz 2013. gada beigām darbojās 25 dalībvalstīs: 91 % veido FVI uzņēmumiem, 6 % — pilsētu attīstības projektiem un 3 % — līdzekļi energoefektivitātei/atjaunojamai enerģijai; atzīmē, ka no darbības programmām (DP) FVI kopumā iemaksāti EUR 14 278,20 miljoni, tajā skaitā EUR 9 597,62 miljoni no struktūrfondiem; atzīmē, ka galasaņēmējiem izmaksāti 47 % no DP iemaksām jeb EUR 6 678,20 miljoni, kaut līdz programmu darbības beigām palikuši vairs tikai divi gadi;

153.  pauž bažas par Komisijas saskaņā ar 67. panta 2. punkta j) apakšpunktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006(94) veiktajiem konstatējumiem par FVI īstenošanu tās 2013. gada konsolidētajā pārskatā, proti, vadošās iestādes dalībvalstīs nesniedz pilnīgu priekšstatu par FVI īstenošanu un ka daži dati liecina par neprecizitātēm attiecībā uz FVI Ungārijā un Itālijā;

Grieķija

154.  pauž bažas par prioritāro projektu īstenošanu Grieķijā, kas norit darba grupas vadībā; norāda, ka jāpaātrina darbs pie 48 prioritārajiem projektiem; norāda, ka galvenās problēmas Komisijas ieskatā ir šādas: a) kavēšanās projektu sagatavošanas stadijā, b) kavēšanās ar atļauju piešķiršanu, c) līgumu pārtraukšana darbuzņēmēju maksātnespējas dēļ un d) ilgstošas tiesu apelācijas līgumu piešķiršanas procedūru laikā; tāpēc aicina Komisiju sniegt jaunāko informāciju par prioritārajiem projektiem ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

Trasimeno ezers

155.  norāda, ka 2014. gada decembrī notika OLAF faktu vākšanas misija, lai analizētu iespējamos pārkāpumus saistībā ar Savienības atbalstu veloceliņa būvei apkārt Trasimeno ezeram Itālijā; aicina Komisiju informēt Parlamentu par turpmākajām norisēm ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

No Savienības līdzekļiem finansētu infrastruktūras projektu privatizācija

156.  atzīmē, ka Savienības finansējums EUR 1,1 miljona apmērā tika piešķirts ūdens sadales tīkla modernizācijai Skorkovā (Čehijā); pauž bažas par to, ka pašvaldības iestādes iznomājušas ūdens sadales tīklu uzņēmumam, kas jau pārvalda vietējās kanalizācijas sistēmu; atzīmē, ka arī kanalizācijas sistēmas darbiem piešķirts Savienības fondu līdzfinansējums EUR 1,4 miljonu apmērā un ka cena par dzeramā ūdens piegādi palielināta par 45 %; uzskata, ka dzeramais ūdens ir sabiedrisks labums un ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt piekļuvei augstas kvalitātes dzeramajam ūdenim par saprātīgu cenu;

157.  aicina Komisiju informēt Parlamentu par visiem gadījumiem, kad vēlāk privatizēti objekti ar Savienības līdzfinansējuma daļu vismaz 30 %;

Veicamie pasākumi

158.  aicina Komisiju detalizēti ziņot par panākto attiecībā uz tām PKS, kuras 2013. gadā atzītas par daļēji efektīvām, un darīt to savlaicīgi līdz 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai(95);

159.  atbilstoši Revīzijas palātas ieteikumam aicina Komisiju novērtēt pirmā līmeņa pārbaudes, kas veiktas 2007.–2013. gada plānošanas periodā saskaņā ar Finanšu regulas 32. panta 5. punktu; aicina Komisiju DG REGIO gada darbības pārskatam pievienot dalībvalstu sertifikācijas iestāžu sniegtās informācijas ticamības novērtējumu; atzinīgi vērtē kopš 2010. gada veikto novērtējumu, īstenojot mērķtiecīgas revīzijas attiecībā uz augsta riska programmām tās revīzijas izziņas darba "Pārliecības trūkuma novēršana" ietvaros;

160.  aicina Revīzijas palātu sniegt Parlamentam detalizētu ziņojumu par kļūdu īpatsvara attīstību (pa gadiem, nozaru politikas virzieniem un dalībvalstīm) visā iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmas periodā (2007–2013);

161.  aicina Komisiju prasīt revīzijas iestādēm apliecināt datu precizitāti par finanšu korekcijām, ko sertifikācijas iestādes ziņojušas par katru darbības programmu; uzskata, ka šī detalizētā informācija būtu jāpublicē DG REGIO gada darbības pārskata pielikumā;

162.  aicina Komisiju gada darbības pārskatā konsekventi izklāstīt iemeslus, kāpēc nav formulētas atrunas (vai tās ir formulētas ar zemāku finanšu ietekmi) gadījumos, kad šāda rīcība ir atkāpe no spēkā esošajiem Komisijas norādījumiem vai apstiprinātās revīzijas stratēģijas;

163.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, ka Komisijai būtu jāprasa no dalībvalstīm, lai tās pārvaldības deklarācijās (saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktu) nepārprotami apstiprinātu vadošo iestāžu un sertifikācijas iestāžu veikto pirmā līmeņa pārbaužu efektivitāti;

164.  aicina Komisiju prasīt valsts iestādēm nodrošināt atgriezenisko saiti par to, vai noteiktie projektu mērķi ERAF/KF un ESF jomā tikuši sasniegti; uzskata, ka tas būtu jādara tādā veidā, lai reģistrētos datus varētu salīdzināt Savienības līmenī; uzskata, ka projekta mērķu sasniegšanu pēc tā pabeigšanas vajadzētu ļaut novērtēt tiem iedzīvotajiem, uz kuriem tas attiecas;

165.  aicina Komisiju noskaidrot neprecizitātes attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentiem (FVI) un sīki izvērtēt rezultātus DG REGIO 2014. gada darbības pārskatā;

166.  atzīst Komisijas centienus pāriet uz rezultatīva darba kultūru; tādēļ aicina Komisiju (DG REGIO) iekļaut pārvaldības plānā un gada darbības pārskatā tā darba novērtējumu, kas veikts, lai palielinātu kohēzijas politikas efektivitāti, lietderību un ietekmi; aicina Komisiju ne tikai izpildīt budžetu, bet arī pārbaudīt izpildes rezultātus, salīdzinot tos ar mērķiem, un labāk izmantot novērtējumus, kā arī atbalstīt dalībvalstis un to vadošās iestādes novērtējuma ziņojumu maksimālas kvalitātes nodrošināšanā; šajā sakarībā uzsver, ka turpmāk ir jāizskata un jānovērtē projektu rezultāti, ieguldījumu atdeve un reālā pievienotā vērtība ekonomikai, nodarbinātībai un reģionālajai attīstībai;

Nodarbinātība un sociālās lietas

Stratēģija "Eiropa 2020"

167.  uzsver, ka ESF līdzekļi būtiski veicina nodarbinātības un sociālās politikas mērķu sasniegšanu; atzīmē, ka pārskata gadā šiem mērķiem bija pieejami aizdevumi maksājumiem EUR 14,1 miljarda apjomā, no kuriem 98 % tika veikti ar ESF starpniecību; tomēr uzskata, ka ir jānovērtē fonda sniegums, turklāt ne tik daudz tā izmantošanas rādītāji, bet gan tas, cik fonds ir efektīvs jaunu darbvietu radīšanā un palīdzībā bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū; aicina līdz gada beigām iesniegt detalizētu analīzi par fonda darbības rezultātiem, no kuras būs atkarīgs Parlamenta politiskais novērtējums par ESF;

168.  atzinīgi vērtē ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, ko devuši ne tikai ESF finansētie projekti, bet arī konkrētai valstij adresētu ieteikumu formulēšana, kuri iekļauti gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā, kas sagatavots kā daļa no Eiropas pusgada procesa;

169.  uzsver, ka saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 ESF naudas līdzekļus nedrīkst izmantot, lai finansētu darbvietu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu; prasa, lai Komisija un dalībvalstis to pienācīgi pārbaudītu un nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi netiek nelietderīgi izmantoti šādā nolūkā;

170.  norāda, ka dalībvalstu mērķim apgūt Savienības līdzekļus vajadzētu būt vērstam uz to, lai sasniegtu rezultātus un mērķus, kas tiek atbalstīti, izmantojot ESF, un tas nedrīkst apdraudēt efektīvas kontroles konsekventu piemērošanu, citādi pastāv risks, ka — jo īpaši tuvojoties attiecināmības perioda beigām — noteikumu pārkāpumi netiek konstatēti, un tādējādi tiek finansēti projekti, kuri ir pārāk dārgi, tiek nepareizi īstenoti vai kuru iespējas sasniegt paredzēto rezultātu ir vājas;

171.  uzsver, ka jauniešu bezdarba samazināšana ir īpaši steidzams uzdevums; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā plānošanas periodā vairāk nekā EUR 12,4 miljardi no ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ir paredzēti cīņai pret jauniešu bezdarbu; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis Savienības līdzekļu apguvē un pārliecināties, ka šī nauda tiek izlietota paredzētajam mērķim; aicina Komisiju 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidot sistēmu, kas ļautu sagatavot ziņojumus par sasniegto progresu mazāk aizsargātu cilvēku vai cilvēku grupu (t. i., jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku, ilgtermiņa bezdarbnieku, romu) iesaistīšanā nodarbinātībā;

Romi

172.  norāda, ka romu integrācijai pieejamie līdzekļi ne vienmēr izlietoti šim mērķim; pauž bažas, ka daudzi romi saskaras ar diskrimināciju un sociālo atstumtību un dzīvo ļoti nabadzīgos sociālekonomiskajos apstākļos; pauž arī īpašas bažas par informāciju, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2012. gadā veiktās aptaujas(96), proti, 90 % romu mājsaimniecību vidējie ienākumi bija zem viņu dzīvesvietas valsts nabadzības robežas un vidēji aptuveni 45 % romu mitinās dzīvošanai visai nepiemērotos apstākļos;

173.  aicina Komisiju atbalstīt romu integrācijas valsts stratēģiju efektīvu īstenošanu vietējā un reģionālā līmenī un nodrošināt, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti vispārpieņemtu politikas mērķu sasniegšanai;

Kļūdas

174.  konstatē, ka no 182 Revīzijas palātas revidētajiem darījumiem 50 (27 %) bija kļūdas; atzīmē — no skaitļos izteiktajām 30 kļūdām Revīzijas palāta lēš, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 3,1 % (2012. gadā — 3,2 %); norāda, ka 13 skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos, ko bija pieļāvuši galīgie saņēmēji, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami informācijas, lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; uzskata — ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, šai nodaļai aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,3 procentpunktiem zemāks; uzsver, ka dalībvalstīm ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu īstenošanu, ja tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

175.  ņem vērā Revīzijas palātas gada pārskatā norādītā aplēstā kļūdu īpatsvara nelielo samazinājumu nodarbinātības un sociālo lietu jomā, kura līmenis 2013. gadā bija 3,1 % salīdzinājumā ar 3,2 % iepriekšējā gadā; norāda, ka šāds kļūdu īpatsvars joprojām bija otrais zemākais no visām politikas jomām, un Parlaments cer, ka tuvākajos gados kļūdu īpatsvars turpinās samazināties;

176.  atzīmē, ka kļūdas šajā politikas jomā bija tādas pašas kā iepriekšējos gados, proti, norādīti neattiecināmi izdevumi (93 % gadījumu pieskaitāmās izmaksas tika nepamatoti paaugstinātas, deklarētas pārāk lielas personāla izmaksas un izmaksas aprēķinātas nepareizi) un nav ievēroti publiskā iepirkuma noteikumi (7 %);

177.  ņem vērā Revīzijas palātas ieteikumu par to, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm ir jārīkojas saistībā ar nepilnībām, kas konstatētas DG EMPL īstenotajā uz riska novērtējumu balstītajā vadības pārbaužu tematiskajā revīzijā, un atzinīgi vērtē jaunos norādījumus, ko Komisija izstrādājusi, lai papildus uzlabotu vadības pārbaužu uzticamību 2014.–2020. gada plānošanas periodā; atzīmē, ka dalībvalstis ir iepazīstinātas ar šiem norādījumiem, kuri izstrādāti, pamatojoties uz iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, un tos publicēs 2015. gada pirmajā pusē; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu iestādes izmantotu tām pieejamo informāciju ar mērķi vispirms konstatēt un novērst kļūdas, un tikai tad pieprasīt Komisijai atmaksu, tādējādi ievērojami samazinot kļūdu īpatsvaru nodarbinātības un sociālo lietu jomā;

178.  mudina DG EMPL īstenot savu mērķi attiecībā uz ESF, proti, no situācijas, kad jāveic korekcijas, pāriet uz situāciju, kad kļūdas netiek pieļautas, un atbalsta DG EMPL centienus palīdzēt dalībvalstīm ar augstāko kļūdu īpatsvaru ESF jomā uzlabot to sistēmas, izmantojot labāko pieejamo praksi; šajā sakarībā norāda, ka DG EMPL administratīvajai spējai un organizācijai būtu jāatbilst tā darbam un atbildībai pret dalībvalstīm;

Dalībvalstu ziņojumu ticamība

179.  pauž nožēlu, ka galvenais kļūdu avots vēl arvien ir kļūdainas pirmā līmeņa pārbaudes, ko veic valstu vadības un kontroles sistēmas; pauž nopietnas bažas par to, ka dalībvalstis šķiet mazāk rūpīgas Savienības līdzekļu tēriņos salīdzinājumā ar to, kā tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi, kaut tām ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu īstenošanu, ja tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību; atzīmē, ka šādās programmās bija vērojami īpaši nopietni sistēmiski trūkumi: Polija, Spānija (Kastīlija un Leona), Rumānija, Portugāle, Itālija (Sicīlija), Vācija (federācija), Vācija (Tīringene), Čehija un Ungārija; atzīmē, ka Komisijas tematiskās revīzijas turklāt atklāja nepilnības pārvaldības un kontroles sistēmās vēl arī šādās darbības programmās — Īrija (investīcijas cilvēkresursos), Slovākija (izglītība) un Spānija (Valensijas pašvaldība);

180.  norāda — pārbaudot dalībvalstu gada kontroles ziņojumos (GKZ) paziņoto kļūdu īpatsvaru, Komisija par vairāk nekā 2 % palielināja kļūdu īpatsvaru šādās darbības programmās (DP):

Dalīb-valsts

DP numurs

 

2013. gada starpposma maksājumi EUR

Kļūdu īpatsvars dalībvalsts GKZ

Komisijas labotais īpatsvars

Starpība

IT

2007IT052PO009

Bolcāno

934 530

4,95%

7,11 %

2,16 %

CZ

2007CZ052PO001

Prāga, Adapabilita

 

3,58%

6,45 %

2,87 %

SK

2007SK05UPO002

Nodarbinātības un sociālās integrācijas DP

86 718 231

1,65%

4,66 %

3,01 %

UK

2007UK052PO002

Skotijas ieplakas un augstienes

74 251 497

1,95%

10,59 %

8,64 %

IT

2007IT052PO001

Abruci

 

0,2%

15,9 %

15,88 %

ES

2007ES052PO011

Larjoha

 

0,38%

37,76 %

37,38 %

Turklāt Komisija uzskatīja, ka šādu darbības programmu gada kontroles ziņojumi ir pilnībā neuzticami, uz tāpēc jāveic vienotas likmes korekcija:

Dalībvalsts

DP numurs

 

2013. gada starpposma maksājumi EUR

Kļūdu īpatsvars dalībvalsts GKZ

Komisijas veiktā vienotas likmes korekcija

Starpība

LU

2007LU052PO001

ESF darbības programma

4 285 659

0,46%

2,0 %

1,54 %

IT

2007IT051PO001

Kampānija

77 486 332

0,38%

2,0 %

1,62 %

BE

2007BE052PO001

Vāciski runājošā kopiena

 

0,0%

2,0 %

2 %

ES

2007ES052PO002

Kastīlija un Leona

10 607 012

0,0%

2,0 %

2,0 %

BE

2007BE052PO003

Federāla valsts

 

3,66%

5,0 %

1,34 %

IT

2007IT051PO007

Valsts darbības programma "Izglītība"

78 589 393

0,4%

5,0 %

4,6 %

BE

2007BE052PO005

Flandrija

118 201 220

1,61%

10,0 %

8,39 %

UK

2007UK051PO002

Rietumvelsa un ielejas

149 600 091

0,36%

10,0 %

9,64 %

UK

2007UK052PO001

Austrumvelsa

9 476 602

0,36%

10,0 %

9,64 %

IT

2007IT052PO012

Toskāna

61.978.561

1,11

25 %

23,89 %

IT

2007IT052PO016

Sardīnija

23.478.530

0,13

25 %

24,87 %

181.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas veiktās īpašās riska mazināšanas darbības, kas ietvēra gan profilakses, gan novēršanas pasākumus, un DG EMPL uz riska novērtējumu balstītās revīzijas;

182.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2013. gadā turpināja īstenot stingru politiku attiecībā uz maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu; šajā sakarā atzīmē, ka Komisija 2013. gadā īstenoja finanšu korekcijas par kopumā EUR 842 miljoniem, no kuriem EUR 153 miljoni attiecās uz 1994.–1999. gadu, EUR 472 miljoni — 2000.–2006. gadu un EUR 217 miljoni — 2007.–2013. gadu; trijos plānošanas periodos attiecībā uz šādām dalībvalstīm bija jāveic vislielākās finanšu korekcijas:

Dalībvalsts

Kopējā finanšu korekcija (miljoni EUR), kas akceptēta / par kuru pieņemts lēmums

Kopējā īstenotā finanšu korekcija (miljoni EUR)

Itālija

497,7

497,7

Rumānija

312,1

299,1

Spānija

1 070,1

1 064,3

183.  turklāt atzīmē, ka DG EMPL gada darbības pārskatā ir formulēta atruna saistībā ar 2007.–2013. gada plānošanas perioda maksājumiem, 2013. gadā kā riskam pakļauto summu norādot EUR 123,2 miljonus; atzīmē, ka šī atruna attiecas uz 36 no 118 ESF darbības programmām (salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad šī attiecība bija 27 no 117 darbības programmām);

2007.–2013. gada plānošanas periods

Dalībnieks

Valsts

DP numurs

Nosaukums

Atruna

BEĻĢIJA

2007BE051PO001

Hainaut konverģence

Pilnīga

2007BE052PO002

Troika Valonija–Brisele

Pilnīga

2007BE052PO003

Federācija

Uz reputāciju balstīta

2007BE052PO004

Brisele un reģions — Nodarbinātība un sociālā kohēzija

Uz reputāciju balstīta

2007BE052PO005

Flandrija

Pilnīga

ČEHIJA

2007CZ052PO001

Prāga Adaptabilita

Uz reputāciju balstīta

2007CZ05UPO001

Cilvēkresursi un nodarbinātība

Uz reputāciju balstīta daļēja

FRANCIJA

2007FR052PO001

ESF valsts darbības programma

Daļēja

VĀCIJA

2007DE051PO002

Meklenburga–Priekšpomerānija

Pilnīga

2007DE052PO003

Berlīne

Pilnīga

ĪRIJA

2007IE052PO001

Investīcijas cilvēkresursos

Uz reputāciju balstīta daļēja

ITĀLIJA

2007IT051PO001

Kampānija

Pilnīga

2007IT051PO007

DP "Izglītība"

Pilnīga

2007IT052PO001

Abruco

Uz reputāciju balstīta daļēja

2007IT052PO009

Bolcāno

Pilnīga

2007IT052PO012

Toskāna

Pilnīga

2007IT052PO016

Sardīnija

Pilnīga

POLIJA

2007PL051PO001

Cilvēkresursu darbības programma

Daļēja

RUMĀNIJA

2007RO051PO001

Cilvēkresursu attīstība

Pilnīga

SLOVĀKIJA

2007SK05UPO001

DP "Izglītība"

Daļēja

2007SK05UPO002

DP "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana"

Uz reputāciju balstīta daļēja

SPĀNIJA

2007ES051PO003

Estremadūra

Daļēja

2007ES051PO005

Andalūzija

Pilnīga

2007ES052PO003

Valensijas pašvaldība

Uz reputāciju balstīta

2007ES052PO004

Aragona

Pilnīga

2007ES052PO005

Baleāru salas

Pilnīga

2007ES052PO007

Katalonija

Uz reputāciju balstīta

2007ES052PO008

Madride

Uz reputāciju balstīta daļēja

2007ES052PO011

Larjoha

Uz reputāciju balstīta

2007ES05UPO001

Pielāgošanās un nodarbinātība

Daļēja

2007ES05UPO002

Cīņa pret diskrimināciju

Daļēja

2007ES05UPO003

Tehniskā palīdzība

Daļēja

APVIENOTĀ KARALISTE

 

2007UK051PO002

Rietumvelsa un ielejas

Pilnīga

2007UK052PO001

Austrumvelsa

Pilnīga

2007UK052PO002

Skotijas ieplakas un augstienes

Pilnīga

2007UK052PO003

Ziemeļīrija

Daļēja

2000.-2006. gada plānošanas periods

Dalībnieks

Valsts

DP numurs

Nosaukums

Atruna

FRANCIJA

1999FR053DO001

Valsts mērķis Nr. 3

Uz reputāciju balstīta

2000FR162DO021

Ziemeļfrancija-Padekalē

ITĀLIJA

1999IT161PO006

Kalabrija

ZVIEDRIJA

1999SE161DO001

Norbotena un Vasterbotena

APVIENOTĀ KARALISTE

1999GB161DO005

Skotijas augstienes un salas

2000GB162DO013

Rietumskotija

184.  uzsver, ka atruna attiecas uz 2007.–2013. gada DP starpposma maksājumiem EUR 2 159,4 miljonu apmērā; atzīmē, ka Komisija 2013. gadā kā riskam pakļauto summu novērtē EUR 123,3 miljonus;

185.  atbalsta Revīzijas palātu, kad tā Komisiju gada darbības pārskatā aicina konsekventi izklāstīt iemeslus, kāpēc nav formulētas atrunas (vai tās ir formulētas ar zemāku finanšu ietekmi) gadījumos, kad šāda rīcība ir atkāpe no spēkā esošajiem Komisijas norādījumiem vai apstiprinātās revīzijas stratēģijas;

186.  turpina paust satraukumu par sistēmas nepilnībām Spānijas un Itālijas pārvaldības un kontroles sistēmās, kuras vēl palielina decentralizētas valsts struktūras, kuru pilnvaras ir samazinātas;

187.  lūdz DG EMPL savā gada darbības pārskatā iekļaut tabulu par valstu GKZ, kas sagatavota, atbildot uz anketā par budžeta izpildes apstiprināšanu uzdoto 19. jautājumu;

188.  prasa Komisijai nodrošināt, lai dalībvalstu iestādes, kuras atbild par struktūrfondu pārvaldi, atrisinātu jautājumu par personāla izmaksu noteikšanu pēc augstākām likmēm Savienības finansētiem projektiem salīdzinājumā ar valsts finansētiem projektiem;

189.  pienācīgi ņem vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi, īpaši attiecībā uz nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem, taču pauž nožēlu par nedaudzajām atsaucēm uz dzimumu līdztiesību šajā jomā, kā arī par to, ka Revīzijas palātas šā gada īpašajos ziņojumos pietiekami daudz uzmanības nav pievērsts nodarbinātībai, sociālajai solidaritātei un dzimumu līdztiesībai;

190.  atkārtoti pauž prasību tālāk izstrādāt dzimumspecifiskus rādītājus un datus, kas dotu iespēju novērtēt Savienības vispārējo budžetu no dzimumu līdztiesības viedokļa un uzraudzīt centienus ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

Saistību atcelšana

191.  pauž bažas, ka līdz 2014. gada beigām sešās dalībvalstīs (Beļģija, Čehija, Vācija, Spānija, Itālija un Apvienotā Karaliste) var tikt atceltas saistības EUR 129 miljonu apmērā;

Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments

192.  konstatē, ka Savienība iemaksājusi EUR 100 miljonus Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentā; atgādina, ka Eiropas Investīciju fonds, kas Komisijas vārdā īsteno Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, un Eiropas Investīciju banka ziņoja, ka 52 mikrokredītu izsniedzēji 20 dalībvalstīs ir parakstījuši līgumus saskaņā ar šo programmu un mikrouzņēmējiem jau ir izsniegti 31 895 mikroaizdevumi par kopējo summu EUR 260,78 miljoni; šajā sakarībā pauž bažas, ka finanšu instrumentu izveidē nepietiekama uzmanība tiek pievērsta jautājumam par demokrātisko atbildību;

Veicamie pasākumi

193.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis ņem vērā visas vienkāršošanas iespējas, kas paredzētas Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu regulās 2014.–2020. gadam, kad tā apstiprina darbības programmas jaunajam plānošanas periodam;

194.  aicina Komisiju ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ziņot gan par panākumiem saistībā ar tām iepriekš minētajām DP, par kurām formulētas atrunas, gan informēt par atklāto trūkumu novēršanu;

195.  aicina Komisiju nodrošināt, lai tās dalībvalstu iestādes, kuras atbild par struktūrfondu pārvaldību, atrisinātu jautājumu par personāla izmaksu noteikšanu pēc augstākām likmēm Savienības finansētiem projektiem salīdzinājumā ar valsts finansētajiem;

196.  aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm un mudināt tās īstenot romu stratēģiju, kā arī panākt, ka Savienības līdzekļi mērķtiecīgi tiek izmantoti romu vajadzībām;

197.  aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, un mudināt tās aktīvi un konkrēti cīnīties pret bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu;

Ārējās attiecības

Spiediens uz budžetu

198.    atzinīgi vērtē to, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procesā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta veikuma uzlabošanai, lai ar Savienības nodokļu maksātāju naudu sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus; šajā sakarībā mudina Komisiju pastiprināt centienus nolūkā uzlabot novērtēšanas cikla atgriezenisko saiti, lai iepriekš praksē gūtā pieredze un novērtēšanā sniegtie ieteikumi turpmāk vēl vairāk veicinātu uzlabojumus lēmumu pieņemšanā, plānošanā un Savienības palīdzības īstenošanā;

199.    pauž dziļas bažas par Komisijas Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta (DG DEVCO) pārvaldīto maksājumu apropriāciju trūkumu EUR 293 miljonu apmērā 2013. gada budžetā un par to, ka nepieciešamo palielinājumu apstiprināja novēloti, un tādēļ tā izpilde tika pārcelta uz nākamo gadu, tādējādi radot lielāku spiedienu uz jau tāpat ierobežoto maksājumu apropriāciju apmēru 2014. gadā;

200.  ar bažām norāda uz arvien pieaugošo atšķirību starp Savienības starptautiskajām saistībām, tās vērienīgajiem politikas regulējumiem un jaunajiem instrumentiem (piemēram, attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada un ārējiem finansēšanas instrumentiem 2014.–2020. gadam), no vienas puses, un, no otras puses, tās nespēju nepietiekamo maksājumu apropriāciju dēļ ievērot saistības pret globālajiem partneriem un citām struktūrām, jo īpaši attiecībā uz humāno palīdzību;

201.    uzskata, ka šāda situācija ne vien politiskā un reputācijas ziņā ievērojami apdraud uzticību Savienībai kā pasaules lielākajam līdzekļu devējam, bet var apdraudēt arī partnervalstu fiskālo stabilitāti, radot finanšu iztrūkumu to budžetos; pauž bažas, ka šī neatbilstība varētu kļūt ļoti izteikta 2015. gadā, kad kopējais oficiālās attīstības palīdzības (ODA) līmenis līdz gada beigām būs būtiski zemāks par kopējo mērķi, proti, 0,7 % no Savienības NKI;

202.  uzsver, ka 2013. gads bija otrais gads pēc kārtas, kad no Savienības budžeta finansētās humānās palīdzības līmenis pārsniedza EUR 1,3 miljardus saistību apropriācijās sakarā ar to, ka notika ļoti daudz humanitāro krīžu, kas radīja milzīgas cilvēku ciešanas; pauž nožēlu par to, kā maksājumu apropriāciju trūkums šajā krīzes gadā ietekmēja Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta (DG ECHO) darbību, kuras turpināšanu varēja nodrošināt, tikai pārkārtojot maksājumu grafikus, tādējādi gada beigās veicot pārnesumu EUR 160 miljonu apmērā kavētajos maksājumos; aicina Padomi ievērot ar Parlamentu saskaņoto maksājumu plānu;

203.    pauž nožēlu par reputācijai jau nodarīto kaitējumu sakarā ar šiem ad hoc pasākumiem un norāda uz paradoksu — no vienas puses, humanitāro krīžu skaita pieaugumu visā pasaulē pēdējos gados un operatīvajiem pasākumiem, kurus Savienība ir veikusi, lai efektīvi risinātu pēkšņi radušās krīzes (piemēram, 2013. gada maijā atklājot Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru), un trūkstošās maksājumu apropriācijas, no otras puses; pauž satraukumu par to, ka šī situācija varētu turpināt saasināties, ja netiks nodrošināts atbilstīgs budžeta palielinājums;

Kļūdu īpatsvars

204.  atzīmē, ka Revīzijas palātas konstatētais iespējamākais kļūdu īpatsvars bija 2,6 %, un ka atlikušo kļūdu īpatsvars, kas tika noteikts pēc otrā pētījumā par EuropeAid , tiek lēsts 3,35 % apmērā; pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas pārbaudītās EuropeAid sistēmas ir novērtētas kā daļēji efektīvas;

205.  atzīmē, ka instrumentu specifika un maksājumu nosacījumi attiecībā uz budžeta atbalstu un Savienības ieguldījumu vairāku līdzekļu devēju projektos, kurus īsteno starptautiskas organizācijas, ierobežo kļūdu iespējamību darījumos;

206.  aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par budžeta atbalsta pievienoto vērtību, un jo īpaši par to, kā tas ir palīdzējis jaunattīstības valstīm sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; šajā sakarībā prasa veikt pētījumu gan par veiktajiem pasākumiem, lai nepieļautu, ka daļa finansējuma tiek zaudēta korupcijas un krāpšanas rezultātā, gan par finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti;

207.  piekrīt Revīzijas palātas kritikai par tā saukto nosacīto pieeju attiecībā uz projektiem ar vairākiem līdzekļu devējiem un aicina Komisiju izvērtēt iespēju savos pārskatos sniegt analīzi par šādiem projektiem kopumā, nevis aprobežoties vien ar to, ka tiek izvērtēts, vai kopējā līdzekļu apjomā attiecināmie izdevumi ir pietiekami lieli Savienības ieguldījuma segšanai;

208.  aicina Revīzijas palātu ārējo attiecību jomā aprēķināt atsevišķu kļūdu īpatsvaru tiem izdevumiem, kas nav iekļauti budžeta atbalstā vai saistīti ar ieguldījumu vairāku līdzekļu devēju projektos, kurus īsteno starptautiskas organizācijas;

Gada darbības pārskati

209.  pauž nožēlu par to, ka deviņos darījumos, kuri saistīti ar valsts pirmspievienošanās programmu, Komisija EUR 150 miljonu lielu izdevumu apstiprināšanai izmantoja grāmatvedības procedūru, kura pamatojās uz aplēsēm, nevis uz patiesajām, apmaksātajām un apstiprinātajām izmaksām, kas pierādītas ar apliecinošiem dokumentiem; uzsver, ka šī Paplašināšanās ģenerāldirektorāta izmantotā sistemātiskā prakse pārkāpj gan Finanšu regulas 88. pantu, gan tās piemērošanas noteikumu 100. pantu, norāda, ka šī jau ilgu laiku piekoptā procedūra daudzus gadus ietekmējusi un ietekmē Paplašināšanās ģenerāldirektorāta ticamības deklarāciju, kas nozīmē, ka 2013. gadā 20 % no visiem šā ĢD izdevumiem bija balstīti uz aplēsēm; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā Komisija ieviesa sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt, lai turpmāk norēķini par priekšfinansējumu notiktu, pamatojoties uz reālām un pareizi paziņotām izmaksām, un nekavējoties sāka šīs sistēmas izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija konsekventi uzsvērusi — Paplašināšanās ģenerāldirektorāts nekādus izdevumus nav oficiāli pieņēmis un apstiprinājis saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, un tāpēc nav iespējams, ka kādam līdzekļu saņēmējam jau būtu paziņots par izdevumu apstiprināšanu;

210.  atgādina, ka EuropeAid ģenerāldirektors savā ticamības deklarācijā(97) paziņoja, ka ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību; tomēr uzskata, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar viņa sniegto vispārējo atrunu par kļūdu īpatsvaru virs 2 %, jo tas parāda kontroles procedūru nespēju novērst, atklāt un izlabot būtiskas kļūdas;

211.  aicina Komisiju precizēt tās ģenerālsekretariāta sniegtos pastāvīgos norādījumus, lai būtu iespējams dot negatīvu atzinumu gadījumā, ja finanšu ietekme pārsniedz būtiskuma slieksni visam ģenerāldirektorāta pārziņā esošajam budžetam;

212.  aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest sankciju mehānismu gadījumam, ja kredītrīkotājs Finanšu regulas 66. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatā tīši sniedzis nepatiesu ticamības deklarāciju;

Starptautiskā tirdzniecība

213.  aicina Komisiju pārdalīt personāla resursus no citiem ģenerāldirektorātiem uz DG TRADE, lai nodrošinātu, ka tas patiesi un efektīvi un savlaicīgi spēj apmierināt Savienības iedzīvotāju un Parlamenta pamatoto prasību nodrošināt lielāku pārredzamību un labāku piekļuvi informācijai saistībā ar Savienības pašreizējām tirdzniecības sarunām un gaidāmo ratifikācijas procesu, jo īpaši attiecībā uz TTIP, CETA un TISA, turklāt neatstājot novārtā citus Komisijai uzticētus svarīgus uzdevumus;

214.  vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt Savienības makrofinansiālās palīdzības pienācīgu pārbaudi un revīziju;

215.  norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — neraugoties uz to, ka ir vērojamas arī pozitīvas tendences, vispārējās preferenču sistēmas (GSP) paredzētie mērķi vēl nav pilnībā sasniegti; norāda arī to, ka šī sistēma ir darbojusies neilgi;

216.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumu novērtēšana un kontrole ir svarīga ne tikai saistībā ar budžetu, bet arī tāpēc, lai partneri ievērotu saistības, kuras tie uzņēmušies cilvēktiesību, darba un vides standartu jomā;

217.  prasa nodrošināt to, lai tiktu pietiekami pārbaudītas dažādās darbības, ar kurām tiek atbalstīta Savienības mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācija un piekļuve trešo valstu tirgiem; atkārtoti uzsver nepieciešamību novērtēt Savienības uzņēmējdarbības centru, valstu uzņēmējdarbības centru un trešo valstu tirdzniecības palātu efektivitāti, jo īpaši Āzijā, un jācenšas rast veidus, kā var uzlabot to koordināciju;

Haiti

218.    atbalsta Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 13/2014 "ES atbalsts rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti" paustos ieteikumus, jo īpaši par vienotas DEVCO un ECHO ģenerāldirektorātu stratēģijas pieņemšanu, lai nodrošinātu efektīvāku saikni un sinerģiju starp to attiecīgajām darbībām, un mudina Komisiju īstenot šos ieteikumus visās pašreizējās un turpmākās darbībās pēc katastrofām vai nestabilās situācijās; aicina Komisiju informēt likumdevējus par visiem budžeta vai juridiskajiem ierobežojumiem, kas kavējuši Savienības atbalsta efektīvu īstenošanu rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti;

Apvienošana

219.    ar bažām norāda, ka apvienošana enerģētikas nozarē galvenokārt ir vērsta uz liela mēroga projektiem, mazāk pievēršoties vietējā līmeņa energoapgādes risinājumiem; mudina Savienību atturēties no lejupējas pieejas izmantošanas attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras attīstību, kad tiek īstenots mērķis līdz 2030. gadam nodrošināt vispārēju enerģijas pieejamību visiem, un neaizmirst, ka liela mēroga infrastruktūras ne vienmēr atbilst konkrētas valsts ekonomiskajai un sociālajai struktūrai un tās nenodrošina enerģijas pieejamību trūcīgajiem iedzīvotājiem, kuriem atbilstošāka un efektīvāka ir mazu, decentralizētu un ar tīkliem nesavienotu enerģijas avotu izmantošana;

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

220.  atzinīgi vērtē Komisijas progresu visu KĀDP misiju akreditācijā atbilstoši t. s. sešu pīlāru novērtējumam un tās prognozi, ka četras lielākās misijas drīz atbildīs noteikumiem; uzsver, ka Komisijai visas misijas ir jāakreditē, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu;

221.  pauž nopietnas bažas par nopietnajām apsūdzībām korupcijā pret EULEX Kosovā, kas apstiprināšanas gadījumā liks apšaubīt Savienības reputāciju un atbalstu valstīm, īstenojot reformas tiesiskuma jomā; pauž arī īpašas bažas par to, kā tika risināts jautājums par apsūdzībām korupcijā un cik lēna bija Eiropas Ārējās darbības dienesta reakcija; pieņem zināšanai, ka ir sākta izmeklēšana par EULEX Kosovā; cer pēc iespējas drīzāk saņemt informāciju par tās rezultātiem un uzsver, ka korupcijas jautājumos nedrīkst izrādīt nekādu iecietību un ka turpmākajā darbībā būs jāpiemēro gūtā pieredze;

222.  pauž nožēlu par ievērojamo kavēšanos, veicot kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijām būtiski svarīga aprīkojuma un pakalpojumu iepirkumu, un negatīvajām sekām, ko šī kavēšanās rada attiecībā uz misiju darbību; atgādina, ka Revīzija palāta īpašajā ziņojumā Nr. 18/2012 "Eiropas Savienības palīdzība Kosovai tiesiskuma jomā" nosodīja šo efektivitātes trūkumu un secināja, ka finanšu regulā paredzētie iepirkuma noteikumi nav piemēroti KDAP misijām, kurām dažreiz ir jāreaģē ātri un elastīgi; mudina Komisiju apsvērt atbilstīgo noteikumu pārskatīšanu;

Ārējās palīdzības pārvaldības ziņojums (EAMR)

223.  atzīmē, ka lielākā daļa Savienības delegāciju nesasniedza noteiktos kritērijus, ko Komisija bija noteikusi attiecībā uz galvenajiem darbības rādītājiem (KPI)(98), un kas ir iekļauti 119 ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumos par finanšu plānošanu un resursu sadali, finanšu pārvaldību un revīziju;

224.  atzīmē — vērtējot pēc Komisijas izstrādātajiem KPI, labākais sniegums ir Savienības delegācijām Nepālā un Namībijā, jo tās ir sasniegušas Komisijas noteiktos kritērijus 23 no 26 galvenajiem darbības rādītājiem; pauž nožēlu, ka sliktākie rādītāji ir Savienības delegācijai Lībijā, kas sasniegusi Komisijas noteiktos kritērijus tikai trijos no 26 KPI, un līdzīgi neveicas arī delegācijai Centrālāfrikas Republikā, kas sasniegusi tikai četrus kritērijus;

225.  pauž nožēlu, ka DG ENLARGE pārraudzītās delegācijas, proti, delegācijas Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē, Maķedonijā, Turcijā, Kosovā un Serbijā EAMR ietvaros sniedz maz noderīgu datu un informācijas;

226.  pauž nožēlu, ka Savienības delegāciju dienestu darba rezultāti, sniegums vai ietekme netiek pienācīgi vērtēti pašreizējo KPI ietvaros, un ka rādītāji sniedz ļoti ierobežotu skaidrību par delegāciju darbības kvantitatīvajiem un jo īpaši snieguma rādītajiem, kā arī par ieinteresēto pušu apmierinātību ar Savienības delegāciju pakalpojumiem attiecīgajās valstīs;

227.  aicina Komisiju:

–       iepazīstināt Parlamentu ar pasākumiem, kas veikti Savienības delegāciju veiktspējas uzlabošanai attiecībā uz finanšu plānošanu un resursu sadali, finanšu pārvaldību un kontroli, jo īpaši attiecībā uz tām delegācijām, kuru sniegums ir vissliktākais;

–       ik gadu labāk dokumentēt no EAMR un no KPI izdarītos secinājumus un šos secinājumus kopā ar EAMR iesniegt Parlamentam;

–       iekļaut EAMR delegācijas bilanci un grāmatvedības datus;

–       uzlabot EAMR sniegto datu kvalitāti un pilnīgumu, kā arī ziņojumu būtiskumu kopumā, jo īpaši attiecībā uz DG ENLARGE pārraudzībā esošajām delegācijām; kā arī

       padarīt ārējo palīdzību atkarīgu no centieniem, kas tiek veikti cīņā pret korupciju;

Starptautiskā vadības grupa (IMG)

228.  atzīmē, ka tika izplatīta OLAF galīgā ziņojuma par IMG neoficiāli izplatīta versija; prasa Komisijai un OLAF uzraudzības komitejai noskaidrot, kāpēc un kā OLAF ziņojums nonāca atklātībā un kurš to izdarīja, kaut IMG vēl arvien nav informēta par ziņojuma saturu;

229.  norāda, ka IMG kopš tās izveides 1994. gadā tieši vai netieši kopīgā pārvaldībā no Komisijas saņēmusi vairāk nekā EUR 130 miljonus; atzīmē, ka sakarā ar Komisijas maksājumu pārtraukšanu IMG vērsusies tiesā, un ka šīs organizācijas statuss tiek apstrīdēts no juridiskā viedokļa; mudina Komisiju šajā sakarībā pieņemt skaidru lēmumu un aicina Komisiju informēt Parlamentu par turpmāko rīcību attiecībā uz OLAF 2011. gadā sākto izmeklēšanu; mudina Komisiju iesniegt Parlamentam sarakstu ar visām organizācijām, uzņēmumiem un citām organizācijām vai personām, ar kuriem Komisija noslēgusi līgumus bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kā arī precīzi norādīt to juridisko statusu;

Ukraina

230.  atzīmē, ka 2013. gadā no Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) budžeta finansētie divpusējās palīdzības maksājumi Ukrainai bija EUR 152,8 miljoni; norāda, ka 42,5 % no šiem maksājumiem (EUR 64,9 miljoni) ir saistīti ar līgumiem, ko tieši pārvalda Savienības delegācija Ukrainā; norāda, ka atlikušie 57,5 % (EUR 87,9 miljoni) tika izmaksāti budžeta atbalsta veidā;

231.  uzsver, ka budžeta atbalsta maksājumi ir atkarīgi no kopīgi saskaņotu rezultātu sasniegšanas un kritēriju izpildes; norāda, ka saņēmēja valdība apņemas sasniegt šos rezultātus un izpildīt kritērijus, parakstot divpusēju finansēšanas līgumu un maksājumi netiek veikti, ja rezultāti nav sasniegti un kritēriji izpildīti;

232.  atzīst to, ka Ukraina pašlaik nonākusi īpaši sarežģītā situācijā, taču uzskata, ka šādi nevar attaisnot ne to nosacījumu neievērošanu, saskaņā ar kuriem piešķirts budžeta atbalsts, ne jo īpaši plaši izplatītās korupcijas problēmas nerisināšanu šajā valstī;

233.  tāpēc aicina Komisiju un Savienības delegāciju Ukrainā būt īpaši piesardzīgām līdzekļu izmaksā un nodrošināt, ka līdzekļi tiek investēti tiem paredzētajos projektos;

Atbalsta sniegšanas administratīvās izmaksas

234.  pauž bažas par Revīzijas palātas aprēķinātajām lielajām administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu Vidusāzijā; aicina Komisiju informēt Parlamentu par ārējā atbalsta sniegšanas administratīvajām izmaksām, ja tās pārsniedz 10 % no prognozētā budžeta;

Savienības humānās un attīstības palīdzības līdzekļu iespējama piesavināšanās

235.  atzīmē, ka OLAF ir sagatavojis ziņojumu par humāno palīdzību, kas piešķirta Sahāras bēgļu nometnei Tindufā Alžīrijā (OF 2003/526); aicina Komisiju precīzi norādīt veiktos pasākumus, reaģējot uz secinājumiem šajā ziņojumā; atzīmē, ka saskaņā ar UNHCR izmeklēšanas ziņojumu(99) bēgļu nereģistrēšana tik ilgu laiku (proti, gandrīz 30 gadus pēc viņu ierašanās) ir "neparasta un nebijusi situācija UNHCR vēsturē"; mudina Komisiju nodrošināt, lai Alžīrijas vai Sahravi izcelsmes personām, kurām OLAF ziņojumā inkriminēti pārkāpumi, vairs nebūtu pieejas Eiropas Savienības nodokļu maksātāju finansētam atbalstam; aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt un pielāgot Savienības atbalstu attiecīgo iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām un nodrošināt, ka bēgļu interesēm un vajadzībām netiek nodarīts kaitējums, jo viņi ir visneaizsargātākie pret jebkuru iespējamo neatbilstību;

236.  pauž bažas par krāpšanos ar algām Ganas sabiedriskajā sektorā, saistībā ar kuru projekta partneri Pasaules Banka un Apvienotā Karaliste nebrīdināja Komisiju par savām nopietnajām bažām, kas tām bija attiecībā uz kontroles trūkumu un uzskaites kļūdām un ar tām saistīto krāpšanu;

Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika

Stratēģija "Eiropa 2020"

237.  uzsver, ka Septītā pamatprogramma bija galvenā Komisijas finansētā programma; norāda, ka tika parakstīti 809 dotāciju nolīgumi, iesaistot 10 345 dalībniekus, un Savienības ieguldījuma kopējo summa bija EUR 3 439 miljoni; norāda, ka Septītā pamatprogramma veicina Savienības centienus investēt ilgtspējīgā konkurētspējā, taču norāda, ka Savienība kopumā joprojām ir tālu no izvirzītā mērķa, proti, vismaz 3 % no IKP tērēt pētniecībai un izstrādei; atzīmē, ka panākts zināms progress attiecībā uz galveno darbības rādītāju izpildi (bruto izdevumi pētniecībai un izstrādei, publisko izdevumu daļa pētniecībā un izstrādē, panākumi Inovācijas Savienības īstenošanā, Savienības finanšu ieguldījumu daļa mazos un vidējos uzņēmumos, līdzekļu piešķiršana laika samazināšana);

Kļūdas

238.  atzīmē, ka Revīzijas palāta revidēja 150 darījumus, proti, 89 darījumus saistībā ar pētniecību (86 darījumi attiecas uz Septīto pamatprogrammu un trīs darījumi uz Sesto pamatprogrammu), 25 darījumus saistībā ar Mūžizglītības programmu (MIP) un programmu "Jaunatne darbībā" un 36 darījumus, kas attiecas uz citām programmām; pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta iespējamāko kļūdu īpatsvaru lēš 4,6 % apmērā (2012. gadā — 3,9 %);

239.  konstatē, ka izdevumi šajā politikas grupā attiecas uz daudziem politikas mērķiem, proti, pētniecību un inovāciju, izglītību, drošību, migrāciju un pasākumiem finanšu krīzes seku pārvarēšanai; ņem vērā, ka Komisija pētniecībai ir iztērējusi vairāk nekā 50 % (EUR 5771 miljonus) no pieejamās summas; norāda, ka 45 % no Komisijas pētniecības budžeta izmantoja struktūras (t. i. aģentūras, kopuzņēmumi), kas nav ģenerāldirektorāta pārziņā; atzīmē, ka gandrīz 90 % no izdevumiem tika izsniegti kā dotācijas saņēmējiem, kas piedalās projektos, un ka 2013. gadā Komisija noslēdza 809 dotāciju nolīgumus;

240.  ņem vērā, ka galvenais risks saistībā ar pareizību vēl arvien ir tas, ka saņēmēji izmaksu deklarācijās iekļauj neattiecināmas un nepierādāmas izmaksas, kuras Komisijas vai dalībvalstu kontroles sistēmas neatklāj un neizlabo;

241.  pauž nožēlu, ka 35 % no aplēstajām kļūdām izraisīja nepareizi aprēķinātas vai neattiecināmas personāla izmaksas; atzīmē, ka tas ietver budžetā paredzēto, nevis faktisko personāla izmaksu deklarēšanu, kā arī projektam nepatērēta laika apmaksāšanu;

242.  pauž nožēlu, ka 23 % no aplēstā kļūdu īpatsvara izraisa netiešās neattiecināmās izmaksas, 25 % — citas neattiecināmās tiešās izmaksas (PVN, braucieni u.t.t.) un 17 % — neatbilstība publiskā iepirkuma noteikumiem;

243.  konstatē, ka daudziem no pretendentiem, kuri pieteikumu iesniedz pirmo reizi, jo īpaši MVU, ir daudzējādā ziņā nezināms risku/kļūdu profils; aicina Komisiju ar sistemātisku kontroles līmeņa un administratīvā sloga palielināšanu nekaitēt centieniem pamudināt šos dalībniekus piedalīties programmās;

Pārvaldības un kontroles sistēmas

244.  pauž pārsteigumu, ka Revīzijas palāta konstatēja būtisku kļūdu līmeni deviņās no 32 izmaksu deklarācijām, ko apstiprinājuši neatkarīgi revidenti; uzskata, ka šāds kļūdu līmenis nav pieņemams, jo revidenti strādā savu profesionālo pienākumu jomā;

245.  aicina Komisiju palielināt revidentu izpratni par veicamo uzdevumu;

246.  ņem vērā, ka Komisija 2013. gadā veica 500 ex post revīzijas un ar tām saistītus atgūšanas un koriģējošos pasākumus, kā arī veica uz riska novērtējuma balstītas ex ante pārbaudes;

247.  atbalsta vērtē Komisijas atbalstīto Revīzijas palātas ieteikumu, ka kontroles pasākumiem šajā politikas jomā jābūt vairāk balstītiem uz riska novērtējumu, koncentrējot pārbaudes uz saņēmējiem ar augstu riska pakāpi (piemēram, struktūrām, kam trūkst pieredzes ar Eiropas finansējumu) un samazinot pārbaužu slogu saņēmējiem ar zemāku riska pakāpi;

248.  atkārtoti uzsver nepieciešamību panākt pareizu līdzsvaru starp mazāku administratīvo slogu un efektīvu finanšu kontroli;

249.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā 94 % dotāciju nolīgumu gadījumā laiks līdz dotācijas piešķiršanai samazinājās no 249  līdz 209 dienām;

250.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpināja savu komunikācijas kampaņu, pamatojoties uz dokumentu ar desmit visbiežāk sastopamo kļūdu cēloņiem, kas tika izplatīts visiem programmu dalībniekiem 2012. gadā;

251.  konstatē, ka līdz 2013. gada beigām nepamatoti izmaksāto un pēc tam atgūto līdzekļu apjoms sasniedza EUR 29,6 miljonus, bet vēl atgūstamā summa ir palielinājusies no EUR 12 miljoniem 2012. gada beigās līdz gandrīz EUR 17 miljoniem;

252.  atzīmē, ka projektā ieinteresētās personas (ITER organizācija un vietējās aģentūras, tajā skaitā kodolsintēzes kopuzņēmums) ir atzinušas, ka pašreizējais grafiks un budžets nav reāli izpildāmi, kā to apstiprina vairāki neatkarīgi novērtējumi pēdējo divu gadu laikā (2013.–2014.); vēlas saņemt pārskatīto grafiku un budžetu, kas tiks iesniegti ITER padomei 2015. gadā jūnijā; pauž bažas par ITER programmas regulāru kavēšanos, kas liek apšaubīt tās efektivitāti un lietderību; ir ļoti norūpējies par pārmērīgajām izmaksām, kuras ietekmē programmas izmaksu efektivitāti un apdraud citas Savienības programmas, galvenokārt pētniecības jomā;

253.  pauž gandarījumu par Ārējo robežu fonda ieguldījumu finansiālās solidaritātes veicināšanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka Savienības pievienotā vērtība radīta ierobežotā mērā un ka vispārējos rezultātus nav bijis iespējams izmērīt, jo atbildīgo iestāžu veiktā uzraudzība bija nepilnīga un Komisijas un dalībvalstu veiktajos ex post izvērtējumos bija nopietni trūkumi;

"Galileo"

254.  ņem vērā Komisijas informāciju par panākumiem projekta Galileo īstenošanā — 2011. un 2012. gadā veiksmīgi palaisti orbītā četri Galileo In-Orbit Validation (IOV) pavadoņi, 2014. gadā veiksmīgi pabeigts Galileo In-Orbit Validation posms, veiksmīgi apstiprināts sistēmas projekts, darbības mērķi un tās darbības pamatprincipi, pabeigta zemes infrastruktūras izveide sākotnējām darbībām, izveidojot daudzas zemes stacijas visā pasaulē, veiksmīgi pierādīta IOV pavadoņu Galileo meklēšanas un glābšanas spēja, divi 2014. gada 5. augustā palaistie pavadoņi (Nr. 6. un Nr. 22) nonāca nepareizā orbītā, taču kopš 2014. gada decembra tie pamazām pārvirzīti uz labvēlīgāku orbītu, lai tos varētu pēc iespējas labāk izmantot, un pašlaik turpinās pārbaude par iespējām izmantot šos pavadoņus navigācijā; sagaida informāciju par papildu izmaksām šiem neparedzētajiem pasākumiem;

255.  norāda, ka 2013. gadā Revīzijas palāta transporta nozarē veica astoņu darījumu revīziju un piecos no tiem konstatēja vienu vai vairākas kļūdas; vērš uzmanību uz to, ka kļūdu skarto darījumu īpatsvars 2013. gadā (62 %) salīdzinājumā ar 2012. gadu (49 %) ir palielinājies, un pauž satraukumu par to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados Revīzijas palāta pārbaudītajos TEN-T projektos ir atklājusi vairākas kļūdas, kas saistītas ar neatbilstību Savienības un valstu iepirkuma noteikumiem; pieņem zināšanai, ka tāpat kā iepriekšējā 2012. gadā, arī 2013. gadā DG MOVE nesagatavoja ar publiskā iepirkuma kļūdām saistītu atrunu; tādēļ prasa, lai Komisija veiktu pasākumus, kas nepieciešami šādu kļūdu novēršanai nākotnē; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi paplašināt Kopienas dotāciju un finansējuma saņēmēju ex-ante un ex-post pārbaudes, lai novērstu Kopienas piešķirto līdzekļu nelietderīgu izlietojumu un nodrošinātu sasniegtā pārbaudi; uzsver — neskatoties uz to, ka 2007.–2013. gada finansēšanas periods oficiāli ir beidzies, attiecībā uz kohēzijas finansējumu pastāv N+2 princips, kas nozīmē, ka līdz šā gada beigām joprojām notiks daudzu projektu īstenošana;

256.  aicina Komisiju pārredzamības nolūkā reizi gadā publicēt viegli pieejamu sarakstu, kurā ir iekļauti Savienības līdzfinansētie transporta projekti, tostarp precīza finansējuma summa katram atsevišķajam projektam; norāda, ka šajā projektu sarakstā jānorāda visi Savienības finansējuma avoti, piemēram, TEN-T, "Apvārsnis 2020", kā arī kohēzijas un reģionālie fondi;

257.  mudina Komisiju ik gadu ziņot par to, kā ir ņemtas vērā piezīmes par attiecīgajām budžeta pozīcijām;

258.  atgādina, ka transporta projekti 2007.–2013. gadā un 2014.–2020. gadā tika un tiks finansēti no vairākiem avotiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda; aicina Komisiju censties nodrošināt lielāku sinerģiju starp dažādiem finansējuma avotiem, lai panāktu Savienības līdzekļu efektīvāku izmantošanu;

Vide un sabiedrības veselība

259.  pauž gandarījumu par vispārējo izpildes līmeni videi, klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam paredzētajās budžeta pozīcijās 2013. gadā; vēlreiz atgādina, ka minētajiem politikas instrumentiem atvēlētie līdzekļi nesasniedz pat 0,5 % no Savienības budžeta, kaut gan pievienotā vērtība, ko Savienība nodrošina šīm jomām, ir nepārprotama, tāpat kā Eiropas iedzīvotāju atbalsts Savienības vides un klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam; pauž nožēlu, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu minēto līdzekļu īpatsvars ir samazinājies no 0,8 % līdz 0,5 %;

260.  pieņem zināšanai vides un veselības politikas jomu atspoguļojumu Revīzijas palātas pārskatā par 2013. finanšu gadu; pauž bažas par to, ka šīs abas politikas jomas atkal ir iekļautas nodaļā, kurā skatīta arī lauku attīstība un zivsaimniecība; atkārtoti pauž kritiku par šo politikas jomu apvienojumu un mudina Revīzijas palātu mainīt savu pieeju, sagatavojot nākamo gada pārskatu; šajā sakarībā atsaucas uz Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 12/2014 "Vai ERAF efektīvi finansē projektus, kas paredzēti tiešai bioloģiskās daudzveidības veicināšanai saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam?", kurā uzsvērts, ka Komisijai būtu precīzi jāreģistrē tiešie un netiešie izdevumi bioloģiskās daudzveidības mērķiem, tostarp Natura 2000 izdevumi; mudina dalībvalstis sekmēt šo procesu, sniedzot precīzus datus;

261.  pieņem zināšanai, ka kļūdu īpatsvara noteikšanai Revīzijas palāta ļoti sistemātiski veic izlases veida pārbaudes dalībvalstīs; norāda, ka Revīzijas palāta nemin to, kurās dalībvalstīs un kurās jomās iezīmējas lielākās problēmas; tādēļ uzsver, ka pārskatatbildības struktūrai ir jābūt pārredzamai, un šajā sakarībā uzskata, ka sevišķi liela nozīme ir dalībvalstu kontroles sistēmu kvalitātei;

262.  uzskata, ka 14 izmēģinājuma projektu un sešu sagatavošanas darbību (kopējā summa — EUR 5 983 607) īstenošanā sasniegtais progress ir apmierinošs; mudina Komisiju turpināt izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu atbilstoši Parlamenta ierosinājumiem;

263.  norāda, ka DG SANCO 2013. gadā bija atbildīgs par EUR 233 928 461 izlietojumu sabiedrības veselībai paredzētajās budžeta pozīcijās, un par 98,1 % no šīs summas saistības tika uzņemtas apmierinoši; apzinās, ka aptuveni 77 % šā budžeta tiek nepastarpināti pārskaitīti trijām decentralizētajām aģentūrām — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) — un ka visas saistības ir izpildītas 100 % apmērā, izņemot EMA un EFSA, un ka nepilnīgais EMA un EFSA saistību apropriāciju izpildes līmenis atbilst 2012. gada izpildes rezultātiem;

Kultūra

264.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gadā bija 100 % budžeta izpildes līmenis 2007.–2013. gada programmām, jo īpaši mūžizglītības programmai (LLP) un programmām „Kultūra“, „Media“ un „Jaunatne darbībā“; prasa saglabāt un palielināt budžetu saistībā ar izglītības un kultūras programmām 2014.–2020. gadam; pauž īpašas bažas par to, ka gada beigās neatbilstība starp apstiprinātajām saistību un maksājumu apropriācijām radīja maksājumu apropriāciju deficītu (piemēram, programmai "Erasmus+" pietrūka EUR 202 miljoni), tādējādi radot smagas negatīvas sekas nākamajā gadā; pauž bažas un nožēlu par to, ka līdzīga situācija var rasties saistībā ar jaunajām programmām, jo īpaši programmām "Erasmus+" un "Radošā Eiropa", kas savukārt radītu bīstamu uzticamības zudumu attiecībā uz Savienību un apdraudētu pilsoņu uzticēšanos Eiropas iestādēm, kā arī radītu dramatiskas sekas programmu dalībniekiem;

265.  atzinīgi vērtē to, ka programma "Erasmus" kopš tās izveides 1987. gadā ir sasniegusi un pārsniegusi iepriekš paredzēto studentu skaitu, proti, 3 miljoni; norāda uz to, ka jau kopš šīs Savienības pamatprogrammas izveides tā tikusi sekmīgi īstenota un ievērojami veicinājusi Eiropas integrāciju un nostiprinājusi kopējas Eiropas pilsonības apziņu;

266.  pauž bažas par to, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta 2013. gada Eirobarometra speciālizdevumā Nr. 399 par kultūras pieejamību un iesaistīšanos tajā, Eiropā ievērojami samazinās publiskā finansējuma apjoms, kas paredzēts kultūras mantojuma saglabāšanai un uzturēšanai, un iesaistīšanās tradicionālajos kultūras pasākumos; tādēļ uzskata, ka ir jāuzlabo jaunie Savienības instrumenti, kas paredzēti, lai atbalstītu Eiropas darba kārtību kultūrai, piemēram, programma "Radošā Eiropa" un "Apvārsnis 2020" vai kultūras platforma "Europeana";

Veicamie pasākumi

267.  ņem vērā, ka Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors šā ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā formulējis vispārēju atrunu attiecībā uz Septītās pamatprogrammas izmaksu deklarāciju precizitāti (EUR 3664 miljoni), kaut arī viņš pats paudis cerību, ka 1552 pabeigto projektu kļūdu neto finansiālā ietekme būs aptuveni 2,09 %, proti, tuvu būtiskuma robežai; uzskata, ka šādas atrunas ir pretrunā ar jēdzienu "pareiza finanšu pārvaldība"; tāpēc aicina ģenerāldirektoru nākotnē atrunas formulēt precīzāk un mērķtiecīgāk;

268.  aicina Komisiju savlaicīgi sniegt informāciju par vidējo pretrunu procedūras ilgumu pirms līdzekļu atgūšanas šajā politikas grupā, lai to varētu iekļaut Komisijas ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

269.  pauž nožēlu, ka Komisija nav vēl neiesniedz atbalsta saņēmēju sarakstu pa valstīm; sagaida saņemt šo informāciju Komisijas ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

270.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija beidzot ir piešķīrusi referentei pieeju revīzijas ziņojumam par darbības izmaksām divām programmām (Mūžizglītības programma EUR 6,9 miljoni un Jaunatne darbībā EUR 1,65 miljoni), kas tika īstenotas Turcijā 2012. un 2013. gadā; atzīmē, ka šis ziņojums tika nosūtīts saskaņā ar pamatnolīgumu; pauž bažas par konstatētajām būtiskajām nepilnībām, bet atzinīgi vērtē Turcijas iestāžu veiktos pasākumus situācijas uzlabošanā; aicina Komisiju novērtēt, vai būtu veicamas kādas finanšu korekcijas;

271.  aicina Komisiju sniegt papildu informāciju par izdevumiem Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programmai, lai to varētu iekļaut Komisijas ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka šajā programmā riskam pakļauto maksājumu summa 2013. gadā varētu sasniegt EUR 3,4 miljonus, kā rezultātā atlikušo kļūdu īpatsvars būtu 2,8 %; atzīmē — pat neraugoties uz to, Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta (DG CONNECT) ģenerāldirektors neformulēja atrunu;

272.  aicina Komisiju vispusīgi un savlaicīgi līdz 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai ziņot par Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta piekopto arvien pieaugošo orientēšanos uz politikas virzieniem, kuru izraisīja divu trešdaļu Septītās pamatprogrammas darbības izmaksu pārvaldības nodošana struktūrām, kas nav Komisijas pārziņā;

273.  aicina Komisiju savlaicīgi līdz 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai sagatavot pārskatu par to, kāds politikas progress pētnieku un MVU interesēs panākts starp Septīto pamatprogrammu un "Apvārsnis 2020" ;

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

274.  atzinīgi vērtē starp OLAF un tā Uzraudzības komiteju notiekošās sarunas par darba organizāciju un aicina šīs iestādes panākt savstarpēju un apmierinošu vienošanos; atzīmē OLAF centienus īstenot vienošanās par darba organizāciju; uzsver, ka šiem centieniem nevajadzētu būt nesamērīgiem, ņemot vērā biroja rīcībā esošos ierobežotos resursus;

275.  norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013(100), kas ir spēkā kopš 2013. gada 1. oktobra, OLAF prasīts nodrošināt tā Uzraudzības komitejas sekretariāta neatkarīgu darbību (minētās regulas 40. apsvērums); pašlaik nav informēts par pasākumiem, kas veikti šā juridiskā pienākuma īstenošanai; mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai labotu šo situāciju;

276.  aicina OLAF savlaicīgi apspriesties ar Uzraudzības komiteju, pirms tas sāk grozīt norādījumus darbiniekiem par izmeklēšanas procedūrām un pirms tiek noteiktas izmeklēšanas politikas prioritātes;

277.  pauž nožēlu, ka OLAF ne vienmēr ievieš Uzraudzības komitejas ieteikumus, dažreiz šādu lēmumu pat nepamatojot; aicina ģenerāldirektoru uzlabot sadarbību šajā jomā;

278.  atgādina, ka 2012. gada 31. janvārī OLAF uzsāka 423 izmeklēšanas; pauž šaubas par šādas procedūras likumību; aicina OLAF Uzraudzības komiteju novērtēt to, cik likumīgi ir vienā dienā uzsākt 423 izmeklēšanas, kā arī novērtēt šo izmeklēšanu rezultātus; aicina OLAF Uzraudzības komiteju novērtēt arī statistikas datus par izmeklēšanu ilgumu un analizēt lietu pārvaldības sistēmu un ziņot par to Parlamentam;

279.   aicina OLAF Uzraudzības komiteju novērtēt arī statistikas datus par izmeklēšanu ilgumu un analizēt lietu pārvaldības sistēmu un ziņot par to Parlamentam;

280.  aicina OLAF savā gada pārskatā sniegt detalizētāku statistiku par to, cik bieži izmeklēšanas tiek uzsāktas un slēgtas;

281.  aicina OLAF sniegt Parlamentam vairāk informācijas par lietu atlases procesa praktiskajiem aspektiem, tā ilgumu un šī procesa iekšējām vadlīnijām;

Administrācija

282.  norāda, ka aizvadīto četru gadu laikā (2011–2014) Eiropas Personāla atlases biroja uzsāktajās atlases procedūrās saņemti 336 145 pieteikumi, ka viena pieteikuma izskatīšanas vidējās izmaksas ir EUR 238 un ka mazāk nekā 10 % no šiem kandidātiem galu galā iekļauti rezerves sarakstā; prasa ietaupīt Savienības nodokļu maksātāju naudu, samazināt birokrātiju un pagarināt rezerves sarakstu izmantošanas termiņu līdz vismaz diviem gadiem; prasa Komisijai līdz 2015. gada jūnijam ziņot par šo jautājumu;

283.  prasa Komisijai sniegt Parlamentam informāciju par vislielāko pensiju, kas 2013. gadā izmaksāta kādam Komisijas ierēdnim;

284.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka reti tiek izmantoti noteikumi, kas paredz rīcību attiecībā uz slikti strādājošiem darbiniekiem; aicina Komisiju pilnībā piemērot Civildienesta noteikumus;

285.  prasa sniegt informāciju par darbiniekiem, kas nav štatu sarakstā, un par tām personāla izmaksām, kuras netiek finansētas no administrācijas izmaksām, bet no citām pozīcijām; pauž nožēlu, ka budžeta lēmējinstitūcijai netiek sniegta konsolidēta informācija ne par šāda personāla kopējo skaitu, ne par saistītajiem personāla izdevumiem Komisijā;

286.  atgādina, ka Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 723/2004(101) 1. pielikuma A daļā tika ieviestas divas jaunas amata pakāpes, proti, AD13 un AD14, kas paredzētas darbiniekiem bez vadības pienākumiem, un kas agrāk bija pieejamas tikai A4 (līdzvērtīgs AD12); aicina Komisiju atjaunināt 2011. gada ziņojumu par karjeras atbilstību un ziņot par personāla izmaksām, kuras 2013. gadā radās saistībā ar tiem AD13 un AD14 pakāpes darbiniekiem, kuri neveic vadības pienākumus;

287.  lūdz Komisiju sniegt informāciju par visu sociālo, sporta un kultūras pasākumu finansēšanu tās darbiniekiem, tostarp ieguvumiem no šiem pasākumiem attiecībā uz ārvalstu darbinieku un viņu ģimeņu sniegumu un integrāciju;

288.  aicina Komisiju ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu informēt par brīva darba režīma izmantošanu;

289.  pauž bažas par to, ka ievērojamu pieaudzis augsta līmeņa ierēdņu skaits ar amata pakāpēm no AD 13 līdz AD 16; saredz reputācijas risku Savienībai, jo ir grūti izskaidrot, ka tik liels atalgojums jau neparedz virsstundu darbu;

290.  norāda, ka vēl arvien ir ļoti lielas atšķirības atalgojuma līmenī starp Savienības iestādēs un valsts pārvaldes iestādēs strādājošiem ierēdņiem, kas, citstarp, kavē personāla mobilitāti starp Savienības un valstu līmeni; aicina Komisiju veikt padziļinātu pētījumu par šo atšķirību iemesliem un izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju to mazināšanai, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot dažādiem pabalstiem (ģimenes, ekspatriācijas, iekārtošanās un pārcelšanās pabalstiem), ikgadējam atvaļinājumam, brīvdienām, ceļā pavadītajām dienām un kompensācijai par virsstundām;

291.  norāda uz Komisijas Ģenerālsekretariāta sniegto paziņojumu par to, ka atbilžu uz Parlamenta jautājumiem apjoms tiks ierobežots līdz 20 teksta rindiņām; aicina komisārus pilnībā uzņemties politisko atbildību un neļaut Ģenerālsekretariātam ierobežo viņu atbilžu apjomu;

292.  pauž bažas par ziņotāju aizsardzību un aicina Komisiju panākt, ka viņu tiesības tiek pilnībā nodrošinātas;

293.  norāda, ka nevalstiskās organizācijas (NVO) 2013. gadā saņēma gandrīz EUR 9 miljonus no Vides ģenerāldirektorāta, gandrīz EUR 4 miljonus no Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta un EUR 5,7 miljonus no Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta; atzīmē Komisijas uzdevumu pastāvīgu nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem; aicina Komisiju iepazīstināt Parlamentu ar Savienības pievienoto vērtību, kuru nodrošina naudas novirzīšana šīm NVO;

294.  aicina Komisiju tiem komisāriem, kuri ir bijuši amatā mazāk nekā divus gadus, pārejas pabalstu nemaksāt ilgāk kā viņu komisāra amatā nostrādāto laiku;

295.  uzskata, ka krīzes un vispārējas budžeta samazināšanas laikā izdevumi par Savienības darbinieku izbraukuma sanāksmēm būtu jāsamazina un šādas darbības pēc iespējas jāveic iestāžu telpās, jo to rezultātā gūtā pievienotā vērtība neattaisno tik lielas izmaksas;

296.  pauž bažas par to, ka maz sieviešu ieņem atbildīgus amatus Komisijā; aicina Komisiju cik drīz vien iespējams sākt īstenot iespēju vienlīdzības plānu, lai novērstu šo nelīdzsvarotību, jo īpaši vadības līmenī;

Rezultātu iegūšana no Savienības budžeta

297.  pauž nožēlu, ka, neskatoties uz zināmiem panākumiem, par kuriem ziņo Revīzijas palāta(102), LESD 318. pantā paredzētais ceturtais novērtējuma ziņojums vēl arvien nav uzskatāms par lietderīgu ieguldījumu budžeta izpildes apstiprināšanas procesā, lai gan saskaņā ar LESD tam vajadzētu būt daļai no pierādījumiem, kad Parlaments katru gadu sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi; pauž bažas, ka liela problēma saistībā ar Savienības budžetu ir nepietiekama uzmanība, kas tiek pievērsta rezultātu sasniegšanai;

298.  atzīmē — 2013. gada pārskatā Revīzijas palāta secina, ka dalībvalstis, izvēloties projektus saskaņā ar dalītu pārvaldību, vispirms pievēršas nepieciešamībai iztērēt pieejamos Savienības līdzekļus, nevis rezultātiem, ko tādējādi izdosies sasniegt; prasa mainīt šo motivāciju un ieviest labu rezultātu sasniegšanas kultūru, sasaukt neatkarīgu augsta līmeņa darba grupu (ieskaitot akadēmisko aprindu pārstāvjus) jautājumā par Savienības budžeta izmantošanas rezultātiem, lai sagatavotu ieteikumus strukturālai virzībai no līdzekļu tērēšanas uz labu rezultātu sasniegšanu, kas tiktu pamatota ar novērtējumu par Savienības pievienoto vērtību, vienlaikus nodrošinot atbilstību noteikumiem; uzskata, ka šādas augsta līmeņa darba grupas secinājumiem vajadzētu būt pieejamiem savlaicīgi pirms pašreizējās DFS termiņa vidusposma pārskata un tiem vajadzētu kļūt par pamatu jaunajam DFS plānošanas periodam;

299.  atkārtoti pieprasa, lai Komisijas ģenerāldirektorāti savos pārvaldības plānos definētu ierobežotu skaitu vienkārši sasniedzamu mērķu, kuri atbilst Revīzijas palātas prasībām attiecībā uz aktualitāti, salīdzināmību un uzticamību un ir saistīti ar stratēģijas "Eiropa 2020" svarīgākajiem mērķiem, lai tie ziņo par saviem sasniegumiem gada darbības pārskatu nodaļā "Politikas sasniegumi", un lai Komisija uz šā pamata pieņemtu novērtējuma ziņojumu par Savienības finansēm, kā paredzēts LESD 318. pantā;

300.  prasa Komisijai turpmākajos novērtējuma ziņojumos, ko tā sagatavos atbilstoši LESD 318. pantam, iekļaut analīzi par efektivitāti, lietderību un rezultātiem, kurus attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību izdevies sasniegt ar ieguldījumu plānu EUR 315 miljardu apjomā, par kuru Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker 2014. gada 26. novembrī paziņoja Parlamenta plenārsēdē;

301.  prasa Komisijai turpmākajos novērtējuma ziņojumos, ko tā sagatavos atbilstoši LESD 318. pantam, iekļaut kopīgi ar Eiropas Investīciju banku sagatavotu analīzi par efektivitāti, lietderību un rezultātiem, kurus izdevies sasniegt ar izaugsmes un nodarbinātības plānu EUR 120 miljardu apjomā, ko Eiropadome pieņēma savā 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē;

302.  prasa, lai Jean-Claude Juncker vadītās Komisijas iekšējā organizācijā tiktu ņemts vērā tas, ka Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģija nav balstīta uz katra ģenerāldirektorāta atsevišķi īstenotiem pasākumiem, bet gan ietver septiņas pārnozaru pamatiniciatīvas, kuras vairāki ģenerāldirektorāti īsteno kopīgi; prasa, lai šā mērķa dēļ Komisijas iekšienē nepieciešamā koordinācija un sadarbība neradītu jaunas birokrātijas formas un papildu administratīvo slogu;

303.  aicina Komisiju pārvaldīt savu budžetu tā, lai neveidotos tematisko politikas jomu pārklāšanās un dublēšanās starp tās dažādajiem ģenerāldirektorātiem ar līdzīgām vai gandrīz identiskām atbildības jomām;

304.  uzskata, ka ilgtspējas ietekmes novērtēšanas pētījumu koncepcija/ideja ir jāpiemēro visiem finanšu atbalsta veidiem, un ne tikai Komisijas izdevumiem, bet visās Eiropas Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās; uzskata, ka nebūtu pieļaujami un atļaujami tādi izdevumi, par kuriem ir negatīvs ietekmes novērtēšanas pētījuma/analīzes atzinums;

305.  prasa Komisijai līdz 2015. gada septembrim Parlamenta kompetentajai komitejai iesniedz visaptverošu pārskatu par savu darbību, lai veicinātu plašākas sabiedrības iesaistīšanos ziņošanā;

Izpildaģentūras

306.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar revīzijas ziņojumu par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras gada pārskatiem(103), šī aģentūra neveic pietiekamas ex ante pārbaudes par savu telpu izmaksām, par kurām rēķinus sagatavo ēkas apsaimniekotājs, un tāpēc izpildaģentūra līdz 2013. gada beigām bija nepamatoti samaksājusi un nebija prasījusi atmaksāt PVN — kopā EUR 113 513; norāda, ka izpildaģentūrai nebija pieejama lielākā daļa pakārtoto līgumu, rēķinu un kvīšu; norāda uz augsto pārnesto apropriāciju līmeni II sadaļā (27 % jeb EUR 666 119), kas rada šaubas par šīs izpildaģentūras pareizu finanšu pārvaldību;

Tabakas kontrabanda

307.  atgādina, ka rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, Parlaments Komisijai prasīja novērtēt spēkā esošos nolīgumus ar četriem tabakas uzņēmumiem (Philip Morris International Corporation Inc. (PMI), Japan Tobacco International Corporation, British American Tobacco Corporation un Imperial Tobacco Corporation); atzīmē, ka slēgtā uzklausīšanā par šo jautājumu Komisija apņēmās līdz 2015. gada maijam iesniegt novērtējumu par gūto pieredzi saistībā ar nolīgumu ar PMI, kura darbības termiņš drīz beigsies.

10.2.2015

Ārlietu komitejaS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Anneli Jäätteenmäki

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē ar 4. izdevumu kategoriju saistīto būtisko kļūdu īpatsvara ievērojamo samazināšanos 2013. finanšu gadā; atbalsta visus ar 4. izdevumu kategoriju saistītos ieteikumus, ko Eiropas Revīzijas palāta sniegusi savā gada pārskatā; joprojām pauž bažas par to, ka atzītajos izdevumos ir būtisks kļūdu līmenis; tomēr norāda — neraugoties uz to, ka izdevumos ar vislielāko noslieci uz kļūdām vispārējais būtisko kļūdu īpatsvars ir palielinājies, visā Savienības budžetā kopumā tas ir samazinājies;

2.  prasa nolīgumos ar trešām valstīm efektīvi izmantot visus pieejamos pasākumus, lai novērstu krāpšanu un kaitējumu Savienības finanšu interesēm, un vajadzības gadījumos ieviest efektīvākus pasākumus;

3.  prasa izveidot efektīvus mehānismus Savienības un trešo valstu nolīgumu ex post un ex ante ietekmes novērtējumu veikšanai;

4.  pauž satraukumu par Revīzijas palātas konstatējumu, proti, to, ka Komisija ir apstiprinājusi ievērojumus Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) izdevumus, lai gan nebija apliecinošu dokumentu; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu par to, ka, lai turpmāk izvairītos no šādām kļūdām, Komisijai un DG ELARG ir jānodrošina, ka tiek izveidota jauna izdevumu noskaidrošanas sistēma, saskaņā ar kuru noskaidrošana tiktu veikta, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem, kā tas jau tiek darīts pārējās iestādēs;

5.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas veikto EuropeAid sistēmu revīziju un to, ka šīs sistēmas tika novērtētas kā tikai daļēji efektīvas; mudina EuropeAid uzlabot tā sistēmu kvalitāti saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumiem; tomēr norāda, ka EuropeAid pieļauto būtisko kļūdu īpatsvars ir zemāks nekā 2012. gadā;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas progresu visu KĀDP misiju akreditācijā atbilstoši t. s. sešu pīlāru novērtējumam un tās prognozi, ka četras lielākās misijas drīz atbildīs noteikumiem; uzsver, ka Komisijai visas misijas ir jāakreditē, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu;

7.  pauž dziļas bažas saistībā ar nopietniem apgalvojumiem par korupciju EULEX Kosovo misijā, kas gadījumā, ja šie apgalvojumi apstiprināsies, radīs šaubas par Eiropas Savienības reputāciju un palīdzību, ko tā sniedz valstīm, kuras veic reformas tiesiskuma jomā, un ir īpaši noraizējies par to, kā tika risināta situācija saistībā ar šiem apgalvojumiem par korupciju, un to, cik lēni Eiropas Ārējās darbības dienests uz tiem reaģēja; pieņem zināšanai, ka ir sākta izmeklēšana, lai pārbaudītu EULEX; cer pēc iespējas drīzāk saņemt informāciju par tās rezultātiem un uzsver, ka korupcijas jautājumos nedrīkst izrādīt nekādu iecietību un ka turpmākajā darbībā būs jāpiemēro gūtā pieredze;

8.  pauž nožēlu par ievērojamo kavēšanos, veicot KDAP misijām būtiski svarīga aprīkojuma un pakalpojumu iepirkumu, un negatīvajām sekām, ko šī kavēšanās rada attiecībā uz misiju darbību; atgādina, ka Revīzijas palāta savā 2012. gada īpašajā ziņojumā par ES atbalstu Kosovai nosodīja šo efektivitātes trūkumu un secināja, ka Finanšu regulā iekļautie iepirkuma noteikumi nav izstrādāti „KDAP misijām .., kurās dažreiz ir jāreaģē ātri un elastīgi”; mudina Komisiju apsvērt atbilstīgo noteikumu pārskatīšanu;

9.  uzskata, ka Komisijai, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar Finanšu regulas 210. pantu, būtu jāievieš īpaši iepirkuma noteikumi attiecībā uz KDAP satvarā īstenotiem krīžu pārvarēšanas pasākumiem, lai sekmētu operāciju ātru un elastīgu norisi; atgādina, ka Finanšu regulas 190. panta 4. punktā jau ir paredzēts izņēmums attiecībā uz ārējo darbību iepirkuma noteikumu piemērošanu humānās palīdzības pasākumiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

4

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Marcel de Graaff, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Jean-Luc Mélenchon, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Alyn Smith, Charles Tannock, Eleni Theocharous, László Tőkés, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, Mariya Gabriel, Antonio López-Istúriz White, David Martin, Igor Šoltes

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Viorica Dăncilă, Doru-Claudian Frunzulică, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Beatrix von Storch

22.1.2015

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Linda McAvan

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē to, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procesā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta veikuma uzlabošanai, lai ar Savienības nodokļu maksātāju naudu sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus; šajā sakarībā mudina Komisiju pastiprināt centienus nolūkā uzlabot novērtēšanas cikla atgriezenisko saiti, lai iepriekš īstenotajā praksē gūtā pieredze un novērtēšanā sniegtie ieteikumi turpmāk vēl vairāk veicinātu uzlabojumus lēmumu pieņemšanā, plānošanā un Savienības palīdzības īstenošanā;

2.   pauž dziļas bažas par Komisijas Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta (DEVCO ĢD) pārvaldīto maksājumu apropriāciju trūkumu EUR 293 miljonu apmērā 2013. gada budžetā un par to, ka nepieciešamo palielinājumu apstiprināja novēloti, un tādēļ tā izpilde tika pārcelta uz nākamo gadu, tādējādi radot lielāku spiedienu uz jau tāpat ierobežoto maksājumu apropriāciju apmēru 2014. gadā;

3.   ar bažām norāda uz arvien pieaugošo atšķirību starp Savienības starptautiskajām saistībām, tās vērienīgajiem politikas regulējumiem un jaunajiem instrumentiem (piemēram, attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada un ārējiem finansēšanas instrumentiem 2014.–2020. gadam), no vienas puses, un, no otras puses, tās nespēju ievērot saistības, kuras tā uzņēmusies pret globālajiem partneriem un citām struktūrām, jo īpaši attiecībā uz humāno palīdzību, nepietiekamu maksājumu apropriāciju dēļ;

4.   uzskata, ka šāda situācija ne vien politiskā un reputācijas ziņā ievērojami apdraud uzticību Savienībai kā pasaules lielākajam līdzekļu devējam, bet arī var apdraudēt partnervalstu fiskālo stabilitāti, radot finanšu nepietiekamību to budžetos; pauž bažas, ka šī neatbilstība varētu kļūt ļoti izteikta 2015. gadā, kad kopējais oficiālās attīstības palīdzības (ODA) līmenis līdz gada beigām būs būtiski zemāks par kopējo mērķi 0,7 % apmērā no Savienības NKI;

5.   uzsver, ka 2013. gads bija otrais gads pēc kārtas, kad no Savienības budžeta finansētās humānās palīdzības līmenis pārsniedza EUR 1,3 miljardus saistību apropriācijās sakarā ar to, ka notika ļoti daudz humanitāro krīžu, kas radīja milzīgas cilvēku ciešanas; pauž nožēlu par to, kā maksājumu apropriāciju trūkums šajā krīzes gadā ietekmēja Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta (ECHO ĢD) darbību, kuras turpināšanu varēja nodrošināt, tikai pārkārtojot maksājumu grafikus, tādējādi gada beigās veicot pārnesumu EUR 160 miljonu apmērā kavētajos maksājumos; aicina Padomi ievērot ar Parlamentu saskaņoto maksājumu plānu;

6.   pauž nožēlu par reputācijai jau nodarīto kaitējumu sakarā ar šiem ad hoc pasākumiem un norāda uz paradoksu — no vienas puses, humanitārās krīzes gadījumu pieaugumu visā pasaulē pēdējos gados un operatīvajiem pasākumiem, kurus Savienība ir veikusi, lai efektīvi risinātu pēkšņi radušās krīzes (piemēram, 2013. gada maijā atklājot Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru), un trūkstošās maksājumu apropriācijas, no otras puses; pauž satraukumu par to, ka 2014. gadā šī situācija varētu saasināties, ja netiks nodrošināts atbilstīgs budžeta palielinājums;

7.   norāda uz uzlabojumiem Eiropas Revīzijas palātas aplēstajā iespējamākajā kļūdu īpatsvarā ārējās darbības jomā (no 3,3 % 2012. gadā līdz 2,6 % 2013. gadā); tomēr pauž nožēlu par to, ka šis rādītājs joprojām pārsniedz būtiskuma slieksni, un tā rezultātā EuropeAid attīstības un sadarbības ģenerāldirektors izteica vienu atrunu un konstatētās kļūdas maksājumos ārējās darbības jomā ir jautājums, kuram Parlaments joprojām vērīgi seko un saistībā ar kuru Komisija veic nekavējošus turpmākus pasākumus;

8.   vēlas, lai DEVCO ĢD 2013. gada maijā pieņemtā rīcības plāna pirmie rezultāti uzlabotu tā kontroles sistēmu īstenošanu; mudina DEVCO ĢD jo īpaši paātrināt tā piedziņas rīkojumu apstrādi (2013. gada beigās joprojām nebija atgūti EUR 310 miljoni no kopējās EUR 550 miljonu lielās atgūstamās summas);

9.   ar gandarījumu norāda, ka ECHO ĢD atlikušo kļūdu īpatsvars jau vairākus gadus pēc kārtas nepārsniedz būtiskuma slieksni (2013. gadā — 1,55 %);

10. atbalsta Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā „ES atbalsts rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti”(104) paustos ieteikumus, jo īpaši par vienotas DEVCO un ECHO ģenerāldirektorātu stratēģijas pieņemšanu, lai nodrošinātu efektīvāku saikni un sinerģiju starp to attiecīgajām darbībām, un mudina Komisiju īstenot šos ieteikumus, veicot visas savas darbības pēc katastrofām vai nestabilās situācijās; aicina Komisiju informēt likumdevējus par visiem budžeta vai juridiskajiem ierobežojumiem, kas kavējuši ES atbalsta efektīvu īstenošanu rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti;

11. norāda, ka 2013. gadā vēl vairāk tika veicināta novatorisku finanšu instrumentu izmantošana, jo īpaši dotāciju un aizdevumu apvienošana, Savienības ieguldījumam sasniedzot gandrīz EUR 400 miljonus visos reģionālajos apvienošanas mehānismos(105), savukārt 55 % no šīs summas tika piešķirti enerģētikas nozarei, jo īpaši 52 ieguldījumu projektiem par kopējo summu EUR 7,2 miljardiem;

12. ar bažām norāda, ka apvienošana enerģētikas nozarē galvenokārt ir vērsta uz liela mēroga projektiem, mazāk pievēršoties vietējā līmeņa energoapgādes risinājumiem; mudina Savienību neizstrādāt lejupēju pieeju attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras attīstību, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu vispārēju enerģijas pieejamību visiem, neaizmirstot, ka liela mēroga infrastruktūras ne vienmēr atbilst konkrētās valsts ekonomiskajai un sociālajai struktūrai un tās nenodrošina enerģijas pieejamību trūcīgajiem iedzīvotājiem, kuriem atbilstošāka un efektīvāka ir mazo, decentralizēto „ārpustīkla” enerģijas avotu izmantošana;

13. norāda, ka Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 16/2014 par apvienošanas izmantošanu secināts, ka attiecībā uz gandrīz pusi izvērtēto projektu nebija pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka dotāciju piešķiršana bija pamatota, savukārt vairākos minētajos gadījumos bija norādes uz to, ka investīcijas būtu veiktas arī bez Savienības ieguldījuma; turklāt norāda, ka dažās trešās valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikas un Karību jūras reģiona valstīs, kuru ieņēmumi to parādu segšanai ir ierobežoti, ar apvienošanu saistītais risks radīja parādu nesamērīgu pieaugumu; attiecīgi mudina Eiropas Komisiju attiecībā uz jomām, kurās tā ir paudusi vēlēšanos ievērojami paplašināt apvienošanas izmantošanu turpmākajos gados, īstenot ieteikumus, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par apvienošanas izmantošanu, un izvērtēt aizdevumu un dotāciju apvienošanas mehānismu, jo īpaši attiecībā uz attīstību un papildu finansiālo ietekmi, kā arī pārredzamību un pārskatatbildību;

14. atgādina, ka Savienības apvienošanas mehānismu nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot par attaisnojumu oficiālās attīstības palīdzības samazināšanai; atzinīgi vērtē Parlamenta dalību ES platformā ārējās sadarbības apvienošanai (EUBEC), lai sniegtu ieteikumus un norādījumus nolūkā vēl vairāk palielināt ES sniegtās palīdzības efektivitāti, izmantojot apvienošanas darbības, saskaņā ar starptautiski saskaņotiem atbalsta efektivitātes programmas mērķiem, jo īpaši galvenajiem principiem — ieinteresētību, saskaņošanu, harmonizāciju un savstarpēju pārskatatbildību; jo īpaši iesaka — gadījumos, kad apvienošana sniedz iespēju atbalstīt to lielo Savienības uzņēmumu darbību, kuri darbojas ārvalstīs (tādējādi atkāpjoties no attīstības mērķiem), Parlaments būtu pienācīgi jāinformē par projektu priekšlikumiem, ko finansē, izmantojot apvienošanas mehānismus, pirms operatīvās valdes pieņem lēmumus; atgādina, ka ar apvienošanas mehānismu palīdzību finansētajiem projektiem būtu faktiski jāveicina nabadzības samazināšana un tajos būtu jāievēro attīstības efektivitātes principi; aicina Komisiju izmantot apvienošanu tikai tad, ja tā sniedz pievienoto vērtību, kā norādījusi Revīzijas palāta(106);

15. norāda, ka arī 2013. gadā budžeta atbalstam bija nozīmīga atbalsta loma Savienības attīstības politikas īstenošanā, kam bija paredzēti 27,3 % no kopējām saistībām; atzinīgi vērtē to, ka Budžeta atbalsta koordinācijas komitejas izveide un jaunās budžeta atbalsta politikas īstenošana(107) no 2013. gada 1. janvāra, šķiet, ir pozitīvi ietekmējusi ticamību par DEVCO ĢD budžeta atbalsta darījumiem 2013. gadā;

16. pauž bažas par to, ka 2013. gadā jomā „Revīzijas sistēmas efektivitāte“ netika sasniegts neviens galvenais izpildes rādītājs; ar bažām norāda, ka Komisijas uzdevumā veikto finanšu revīziju procentuālais apjoms, par kurām no ārējiem revidentiem tika saņemti atzinumi bez piezīmēm, samazinājās no 53 % 2012. gadā līdz 44 % 2013. gadā; mudina DEVCO ĢD veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu tā revīzijas sistēmu kvalitāti un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz datu kodēšanu un revīzijas plānu īstenošanu;

19. pauž bažas par ietekmi, ko rada DEVCO ĢD noteiktais kopējais mērķis samazināt pārvaldīto līgumu skaitu, tādējādi samazinot liela mēroga pasākumu skaitu un nenoliedzami radot neizdevīgus apstākļus mazākām un vietējām nevalstiskajām organizācijām, kurām var būt nozīmīgas salīdzinošās priekšrocības, ņemot vērā to specializāciju un zināšanas par vietējiem apstākļiem; uzskata, ka minētā rīcība ir tuvredzīga un var negatīvi ietekmēt Savienības attīstības politikas efektivitāti, samazinot īstenojošo partneru daudzveidību un specializāciju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Kostas Chrysogonos, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Seb Dance, Louis-Joseph Manscour

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato

23.1.2015

Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Reimer Böge

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   pauž bažas par Revīzijas palātas secinājumu par to, ka visos 2013. finanšu gadā veiktajos maksājumos, izņemot pašas Savienības administrācijas sadaļu, tika konstatēts būtisks kļūdu īpatsvars;

2.   pauž nožēlu par to, ka 29 % Revīzijas palātas pārbaudīto darījumu, kas bija saistīti ar Savienības ārējo attiecību, atbalsta un paplašināšanās jomu, tika konstatētas kļūdas, un ka Komisija, veicot pārbaudes, nevienu no šīm kļūdām nebija atklājusi; tomēr pauž gandarījumu par to, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir samazinājies no 3,3 % 2012. gadā līdz 2,6 % 2013. gadā, bet uzsver, ka šo rādītāju vēl var uzlabot;

3.   norāda, ka Savienības ārējo attiecību, atbalsta un paplašināšanās jomā 86 % no iespējamākajām kļūdām bija radušās procedūru neievērošanas, izdevumu neattiecināmības un neizpildes dēļ;

4.   vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt Savienības makrofinansiālās palīdzības pienācīgu pārbaudi un revīziju;

5.   pauž nožēlu par to, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi visu ekonomisko ietekmi, ko rada preferenciālas tirdzniecības nolīgumi; stingri iesaka Komisijai ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus un novērst trūkumus, tostarp arī ex ante un ex post novērtējumos atklātos trūkumus, nepilnības Revīzijas palātas paraugā atlasīto dalībvalstu iestāžu veiktajā muitas kontrolē un pārbaudēs par to, kā dalībvalstis uzlabo savu riska pārvaldības sistēmu un kontroles stratēģijas efektivitāti, lai samazinātu zaudējumus Savienības budžetā; mudina novērtējumu sagatavošanā īpaši nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību;

6.   norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — neraugoties uz to, ka ir vērojamas arī pozitīvas tendences, vispārējās preferenču sistēmas paredzētie mērķi vēl nav pilnībā sasniegti; norāda arī to, ka šī sistēma ir darbojusies neilgi;

7.   uzsver, ka saistībā ar tirdzniecības atbalsta stratēģiju Savienības līdzekļi ir jāizmanto efektīvi un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, kā arī ar mērķiem par līdzekļu saņēmēju labāku integrēšanu uz noteikumiem balstītā pasaules tirdzniecības sistēmā;

8.    uzsver, ka tirdzniecības nolīgumu novērtēšana un kontrole ir svarīga ne tikai saistībā ar budžetu, bet arī tāpēc, lai partneri ievērotu saistības, kuras tie uzņēmušies cilvēktiesību, darba un vides standartu jomā;

9.   prasa nodrošināt to, lai tiktu pietiekami pārbaudītas dažādās darbības, ar kurām tiek atbalstīta Savienības mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācija un piekļuve trešo valstu tirgiem; atgādina, ka ir jānovērtē tas, cik efektīva ir Savienības uzņēmējdarbības centru, valstu uzņēmējdarbības centru un trešo valstu tirdzniecības palātu koordinācija, un jācenšas rast veidus, kā to var uzlabot.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Gabrielius Landsbergis, Bernd Lange, Marine Le Pen, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Alessia Maria Mosca, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Goffredo Maria Bettini, Reimer Böge, Victor Boștinaru, Klaus Buchner, Dita Charanzová, Sajjad Karim, Fernando Ruas, Ramon Tremosa i Balcells, Jarosław Wałęsa

30.1.2015

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Marian Harkin

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņem vērā Revīzijas palātas ziņojumā norādīto aplēstā kļūdu īpatsvara nelielo samazinājumu nodarbinātības un sociālo lietu jomā, kura līmenis 2013. gadā bija 3,1 % salīdzinājumā ar 3,2 % iepriekšējā gadā; norāda, ka šāds kļūdu īpatsvars joprojām bija otrais zemākais no visām politikas jomām, un, ka Parlaments cer, ka tuvākajos gados kļūdu īpatsvara samazināšana tiks turpināta;

2.  uzsver Eiropas Sociālā fonda (ESF) nozīmīgumu, jo tas ir galvenais politikas instruments nodarbinātības un sociālo lietu politikas īstenošanai; norāda, ka ESF izdevumi veidoja aptuveni 98 % no politikas jomas izdevumiem 2013. gadā;

3.  uzsver, ka saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(108) ESF naudas līdzekļus nedrīkst izmantot, lai finansētu darbvietu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu; neatlaidīgi prasa, lai Komisija un dalībvalstis pienācīgi pārbaudītu, vai Savienības līdzekļi netiek izšķērdēti minētajā veidā;

4.  ņem vērā Revīzijas palātas konstatējumus par galvenajiem riskiem, kas apdraud izdevumu pareizību šajā politikas jomā, piemēram, riskiem, kas saistīti ar cilvēkkapitālā veikto ieguldījumu nemateriālo raksturu, līdzfinansēto darbību daudzveidību un daudzu, bieži vien nelielu, partneru iesaisti projektu īstenošanā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas veiktās īpašās riska mazināšanas darbības, kas ietvēra gan preventīvus, gan korektīvus pasākumus, un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (DG EMPL) pamatojoties uz risku veiktās revīzijas; atzinīgi vērtē vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, kuras samazina administratīvo slogu saņēmējiem un attiecībā uz kurām dalībvalstis var pieļaut mazāk kļūdu; prasa Komisijai mudināt dalībvalstis ESF projektiem nepiemērot noteikumus, kuri būtu stingrāki par valsts finansētajiem projektiem piemērotajiem noteikumiem;

5.  prasa Komisijai nodrošināt, lai dalībvalstu iestādes, kuras atbild par struktūrfondu pārvaldi, atrisinātu jautājumu par personāla izmaksu noteikšanu pēc augstākām likmēm Savienības finansētiem projektiem salīdzinājumā ar valsts finansētajiem projektiem;

6.  norāda, ka dalībvalstu mērķim apgūt Savienības līdzekļus vajadzētu būt vērstam uz to, lai sasniegtu rezultātus un ESF atbalstītos mērķus, un tas nedrīkst apdraudēt efektīvas kontroles konsekventu piemērošanu, citādi pastāv risks, ka — jo īpaši tuvojoties attiecināmības perioda beigām — noteikumu pārkāpumi netiek konstatēti, un tādējādi tiek finansēti projekti, kuri ir pārāk dārgi, tiek nepareizi īstenoti vai kuru iespējas sasniegt paredzēto rezultātu ir vājas;

7.  ņem vērā Revīzijas palātas ieteikumu par to, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm ir jāreaģē uz nepilnībām, kas konstatētas DG EMPL īstenotajā uz riska novērtējumu balstītajā vadības pārbaužu tematiskajā revīzijā, un atzinīgi vērtē jaunos norādījumus, ko Komisija izstrādājusi, lai papildus uzlabotu vadības pārbaužu uzticamību 2014.–2020. gada plānošanas periodā; dalībvalstis ir iepazīstinātas ar šiem norādījumiem, kuri izstrādāti, pamatojoties uz iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, un tos publicēs 2015. gada pirmajā pusē; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu iestādes izmantotu tām pieejamo informāciju ar mērķi vispirms konstatēt un novērst kļūdas, un tikai tad pieprasīt Komisijai atmaksu, tādējādi ievērojami samazinot kļūdu īpatsvaru nodarbinātības un sociālo lietu jomā;

8.  mudina DG EMPL īstenot savu mērķi attiecībā uz ESF, proti, no situācijas, kad jāveic korekcijas, pāriet uz situāciju, kad kļūdas tiek novērstas, un atbalsta DG EMPL centienus palīdzēt dalībvalstīm, kurās attiecībā uz ESF ir augstākais kļūdu īpatsvars, uzlabot to sistēmas, izmantojot labāko pieejamo praksi; šajā sakarībā norāda, ka DG EMPL administratīvajai spējai un organizācijai būtu jāatbilst tā darbam un atbildībai pret dalībvalstīm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

29.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tania González Peñas, Richard Howitt, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Helga Stevens, Monika Vana

2.2.2015

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Giovanni La Via

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   vēlas atgādināt, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Parlaments, izskatījis LESD 318. pantā minēto pārskatu, finanšu pārskatu un finanšu novērtējumu, Revīzijas palātas sagatavoto gada pārskatu un pārbaudīto iestāžu atbildes, ticamības deklarāciju un visus attiecīgos Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi;

2.   pauž gandarījumu par vispārējo izpildes līmeni videi, klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam paredzētajās budžeta pozīcijās 2013. gadā; vēlreiz atgādina, ka minētajiem politikas instrumentiem atvēlētie līdzekļi nesasniedz pat 0,5 % no Savienības budžeta, kaut gan pievienotā vērtība, ko Savienība nodrošina šīm jomām, ir nepārprotama, tāpat kā Eiropas iedzīvotāju atbalsts Savienības vides un klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam; pauž nožēlu, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu minēto līdzekļu īpatsvars ir samazinājies no 0,8 % līdz 0,5 %;

3.   pieņem zināšanai vides un veselības politikas jomu aplūkojumu Revīzijas palātas pārskatā par 2013. finanšu gadu; pauž bažas par to, ka šīs abas politikas jomas atkal ir iekļautas nodaļā, kurā skatīta arī lauku attīstība un zivsaimniecība; atkārtoti pauž kritiku par šo politikas jomu apvienojumu un mudina Revīzijas palātu mainīt savu pieeju, sagatavojot nākamo gada pārskatu; šajā kontekstā norāda uz Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kurā uzsvērts, ka Komisijai būtu precīzi jāreģistrē tiešie un netiešie izdevumi bioloģiskās daudzveidības mērķiem, tostarp Natura 2000 izdevumi; mudina dalībvalstis sekmēt šo procesu, sniedzot precīzus datus;

4.   uzskata — šajā sakarībā ir jāpievērš uzmanība tam, ka Revīzijas palātas 2013. gada pārskatā lauku attīstībai, videi, zivsaimniecībai un veselībai veltītajā nodaļā ir uzrādīts otrs lielākais kļūdu īpatsvars, proti, 6,7 % salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 4,7%; uzsver, ka minētais kļūdu īpatsvars attiecas uz visām attiecīgajā nodaļā aplūkotajām politikas jomām; vērš uzmanību uz to, ka lielākā daļu kļūdu ir skaidrojamas ar attiecināmības prasību neievērošanu un tas jo īpaši attiecas uz agrovides saistībām; norāda, ka Revīzijas palātai un Komisijai ir atšķirīgi viedokļi par to, kā veicams kļūdu aprēķins; norāda, ka atbilstoši Komisijas viedoklim uz Revīzijas palātas noteikto gada reprezentatīvo kļūdu īpatsvaru būtu jāraugās, paturot prātā to, ka neto finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšanas darbības ir skatāmas daudzgadu kontekstā;

5.   pieņem zināšanai, ka kļūdu īpatsvara noteikšanai Revīzijas palāta ļoti sistemātiski veic izlases veida pārbaudes dalībvalstīs; norāda, ka Revīzijas palāta nemin to, kurās dalībvalstīs un kurās jomās iezīmējas lielākās problēmas; tādēļ uzsver, ka pārskatatbildības struktūrai ir jābūt pārredzamai, un šajā sakarībā uzskata, ka sevišķi liela nozīme ir dalībvalstu kontroles sistēmu kvalitātei;

6.   konstatē, ka Revīzijas palāta nav formulējusi nevienu komentāru par politikas jomu „Sabiedrības veselība”, „Pārtikas nekaitīgums” un „Vides un klimata pasākumi” pārvaldību;

Vides un klimata pasākumi

7.  uzsver, ka DG ENV rīcībā bija EUR 422 788 882 saistību apropriācijās un šo apropriāciju izpildes līmenis ir 99,95 %; norāda, ka maksājumu apropriāciju izlietojums vērtējams kā apmierinošs, jo no pieejamajiem EUR 330 403 116 tikuši izlietoti 95,24 %; turklāt norāda, ka LIFE+ administratīvie izdevumi tiek veikti divu budžeta gadu ietvaros (izdarot automātiskus pārnesumus) un ka, neņemot vērā šos administratīvos izdevumus, maksājumu izpildes līmenis sasniedz 99,62 %;

8.  pieņem zināšanai, ka DG CLIMA saistību apropriāciju izpildes līmenis ir palielinājies līdz 99,55 % no EUR 35 994 690 un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis — līdz 92,04 % no EUR 29 636 914; apzinās, ka augstāku izpildes līmeni zināmā mērā nebija iespējams panākt tāpēc, ka netika iesniegts viens rēķins, kuru bija plānots saņemt 2013. gadā; turklāt norāda, ka LIFE+ administratīvie izdevumi tiek veikti divu budžeta gadu ietvaros (izdarot automātiskus pārnesumus) un ka, neņemot vērā šos administratīvos izdevumus, maksājumu izpildes līmenis sasniedz 97,89 %;

9.  pauž gandarījumu par LIFE+ pamatdarbības budžeta vispārējo izpildes līmeni, kas 2013. gadā saistību apropriācijām ir 99,96 % un maksājumu apropriācijām — 99,99 %; norāda, ka 2013. gadā EUR 282 900 000 bija atvēlēti uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus projektiem dalībvalstīs, EUR 18 000 000 — lai atbalstītu tādu nevalstisko organizāciju pamatdarbību, kuras darbojas vides aizsardzības un vides kvalitātes uzlabošanas jomā Eiropas mērogā un ir iesaistītas Savienības politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, un EUR 45 800 000 tika izlietoti pasākumiem, kuru mērķis bija atbalstīt Komisijas lomu politikas un tiesību aktu izstrādes ierosināšanā un uzraudzībā; norāda, ka administratīvajam atbalstam tika izlietoti EUR 20 300 000;

10. konstatē, ka EUR 2 700 000 tika piešķirti līdzdalībai starptautiskās konvencijās, protokolos un nolīgumos, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse vai kuru gadījumā tā ir iesaistīta topošu starptautisku nolīgumu sagatavošanā;

11. uzskata, ka 14 izmēģinājuma projektu un sešu sagatavošanas darbību (kopējā summa — EUR 5 983 607) īstenošanā sasniegtais progress ir apmierinošs; mudina Komisiju turpināt izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu atbilstoši Parlamenta ierosinājumiem;

Sabiedrības veselība

12. norāda, ka DG SANCO 2013. gadā bija atbildīgs par EUR 233 928 461 izlietojumu sabiedrības veselībai paredzētajās budžeta pozīcijās, un par 98,1 % no šīs summas saistības tika uzņemtas apmierinoši; apzinās, ka aptuveni 77 % šā budžeta tiek nepastarpināti pārskaitīti trijām decentralizētajām aģentūrām — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) — un ka visas saistības ir izpildītas 100 % apmērā, izņemot EMA un EFSA, un ka nepilnīgais EMA un EFSA saistību apropriāciju izpildes līmenis atbilst 2012. gada izpildes rezultātiem;

13. pieņem zināšanai arī to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis ir 98,0 %;

14. pieņem zināšanai, ka 2003.–2007. gada programmā „Veselība” Komisija parakstīja daudzus dotāciju nolīgumus ar 36 mēnešu darbības termiņu un, pamatojoties uz to, ka dažu nolīgumu termiņi tika pagarināti, pēdējie galīgie maksājumi tika veikti 2013. gadā;

15. norāda, ka arī 2008.–2013. gada programmā „Sabiedrības veselība” izpildes līmenis ir ļoti labs (99,7 % gan saistību, gan maksājumu apropriāciju gadījumā) un ka atlikušās neizlietotās apropriācijas galvenokārt ir saistītas ar piešķirtajiem ieņēmumiem, kurus joprojām iespējams izmantot arī 2014. gadā;

16. pauž gandarījumu par to, ka DG SANCO atbildībā esošo sešu izmēģinājuma projektu un triju sagatavošanas darbību īstenošana ir krietni virzījusies uz priekšu un ir tikušas izlietotas visas atbilstošās saistību apropriācijas;

Pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība un augu veselība

17. konstatē, ka izpildes līmenis pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības, kā arī augu veselības jomā ir 98,4 % un ka gadu gaitā šis rādītājs ir arvien palielinājies; turklāt norāda, ka minētajā palielinājumā ir ņemts vērā saistību apropriāciju samazinājums par EUR 13 000 000, kas tika veikts ar vispārējo pārvietojumu, pamatojoties uz dzīvnieku un augu labo veselības stāvokli;

18. konstatē, ka līdzīgi kā iepriekšējā gadā Savienība nozīmīgākās summas ieguldījusi tuberkulozes apkarošanas programmās, savukārt ieguldījums infekciozā katarālā drudža apkarošanas programmās joprojām bijis neliels;

19. atzīst, ka galvenie faktori, ar ko izskaidrojams EUR 4 300 000 nepilnīgais izlietojums 17 04. nodaļā „Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība”, ir EUR 900 000, kuri attiecas uz 2014. gadā izmantojamiem piešķirtajiem ieņēmumiem dažādās programmās, un EUR 2 000 000, kuri attiecas uz ārkārtas fondu; norāda, ka 50 % no pēdējās nosauktās summas, t. i., EUR 1 000 000, tika pārnesti uz 2014. gadu un tad arī izlietoti (infekciozā katarālā drudža apkarošanai Vācijā);

20. konstatē, ka 2013. gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis budžeta nodaļā „Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība” ir 99,9 %, kas ir vēl vairāk nekā 2012. gadā (97,7 %) un 2011. gadā (98,1 %);

21. norāda, ka 2013. gadā, veicot maksājumu apropriāciju vispārējo pārvietojumu EUR 7 500 000 apmērā, EUR 5 500 000 tika atgriezti ārkārtas fondā un EUR 2 000 000 — citās veterinārajās programmās, pamatojoties uz dzīvnieku un augu labo veselības stāvokli;

22. pamatojoties uz pieejamo informāciju un īstenošanas ziņojumu, uzskata, ka Komisijai var sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz 2013. finanšu gada izdevumiem vides un klimata politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

29.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

10

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Enrico Gasbarra, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Davor Škrlec, Tibor Szanyi, Nils Torvalds, Glenis Willmott, Jadwiga Wiśniewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Mark Demesmaeker, Jan Huitema, Peter Jahr, Merja Kyllönen, Nuno Melo, Marijana Petir, Julia Reid, Bart Staes, Kay Swinburne

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Damian Drăghici

25.2.2015

Transporta un tūrisma komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Georgi Pirinski

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē saistību apropriāciju augsto izpildes līmeni mobilitātes un transporta politikas jomā 2013. gadā (98,03 %) un maksājumu apropriāciju ievērojami augsto izpildes līmeni 2013. gadā (94,58 %), bet pauž nožēlu par tā samazināšanos par 0,99 % salīdzinājumā ar 2012. gadu (95,57 %); turklāt norāda, ka EUR 1633 miljoni no maksājumu apropriācijām 2013. gadā paredzētās summas vēl nav samaksāti un/vai vēl nav atcelti, un pauž bažas par to, ka tas ir lielākais neizpildīto saistību apmērs visā periodā no 2007. līdz 2013. gadam, kuras kopumā sasniedza EUR 4001 miljonu 2013. gada beigās; patur prātā, ka 2013. gads ir pēdējais daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2007.–2013. gadam darbības gads un līdz ar to ir jāuzņemas saistības par visām DFS noteiktajām un vēl neizlietotajām saistību apropriācijām;

2.  atzinīgi vērtē to, ka atlikušo kļūdu īpatsvars 2013. gadā ir zem 2 % TEN-T programmā un programmā Marco Polo, kuru pārvalda Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra (EACI), kā arī kopuzņēmumos, par kuriem atbildīgs DG MOVE (SESAR un “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH)); tomēr pauž nožēlu, ka atlikušo kļūdu īpatsvars Septītajā pamatprogrammā pētniecībai transporta nozarē 2013. gadā joprojām pārsniedza 2 % (2,82 %); norāda, ka galvenie kļūdu iemesli pētniecības programmās ir pamataktos iekļauto atbilstības noteikumu sarežģītība un resursu trūkums visu saņēmēju pieprasījumu, kuru skaits mērāms tūkstošos, pilnīgai ex ante kontrolei; sagaida, ka programmā “Apvārsnis 2020” ierosinātā radikālā vienkāršošana veicinās kļūdu ievērojamu samazināšanos;

3.  norāda, ka 2013. gadā Revīzijas palāta transporta nozarē veica astoņu darījumu revīziju un piecos no tiem konstatēja vienu vai vairākas kļūdas; vērš uzmanību uz to, ka kļūdu skarto darījumu īpatsvars 2013. gadā (62 %) salīdzinājumā ar 2012. gadu (49 %) ir palielinājies, un pauž satraukumu par to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados Revīzijas palāta pārbaudītajos TEN-T projektos ir atklājusi vairākas kļūdas, kas saistītas ar neatbilstību Savienības un valsts iepirkuma noteikumiem; pieņem zināšanai, ka tāpat kā iepriekšējā gadā (2012. gadā), arī 2013. gadā DG MOVE nesagatavoja ar publiskā iepirkuma kļūdām saistītu atrunu; tādēļ prasa, lai Komisija veiktu pasākumus, kas nepieciešami šādu kļūdu novēršanai nākotnē; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi paplašināt Komisijas dotāciju un finansējuma saņēmēju ex ante un ex post pārbaudes, lai novērstu Kopienas piešķirto līdzekļu nelietderīgu izlietojumu un nodrošinātu sasniegto rezultātu kontroli; uzsver — lai gan 2007.–2013. gada finansēšanas periods oficiāli ir beidzies, attiecībā uz kohēzijas finansējumu pastāv N+2 princips, kas nozīmē, ka līdz šā gada beigām joprojām notiks daudzu projektu būvniecība;

4.  aicina Komisiju pārredzamības nolūkā reizi gadā publicēt viegli pieejamu sarakstu, kurā ir iekļauti Savienības līdzfinansētie transporta projekti, tostarp precīza finansējuma summa katram atsevišķajam projektam; norāda, ka šajā projektu sarakstā jānorāda visi Savienības finansējuma avoti, piemēram, TEN-T, „Apvārsnis 2020”, kā arī kohēzijas un reģionālie fondi;

5.  mudina Komisiju katru gadu ziņot par to, kā ir ņemtas vērā piezīmes par attiecīgajām budžeta pozīcijām;

6.  atzinīgi vērtē gaidāmos ietaupījumus, kurus nodrošinās tas, ka Komisija jaunajai Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai (INEA — bijusī TEN-T aģentūra) deleģē tiesības pārvaldīt daļu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un daļu no pētniecības enerģētikas un transporta jomā saskaņā ar “Apvārsnis 2020”; tomēr aicina vēl vairāk pastiprināt šīs aģentūras administratīvo jaudu, lai tā varētu efektīvi un lietderīgi pārvaldīt palielināto budžetu, kas transporta nozarei paredzēts DFS 2014.–2020. gadam, un transporta projektus, kas iekļauti jaunajā investīciju plānā Eiropai;

7.  atgādina, ka transporta projekti 2007.–2013. gadā un 2014.–2020. gadā tika un tiks finansēti no vairākiem avotiem, tostarp EISI, Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda; aicina Komisiju censties rast lielāku sinerģiju starp dažādiem finansējuma avotiem, lai panāktu Savienības līdzekļu efektīvāku sadali;

8.  ierosina Parlamentam sniegt Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi attiecībā uz tām nozarēm, par kurām ir atbildīga Transporta un tūrisma komiteja.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Bruno Gollnisch, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Claudia Tapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried

21.1.2015

Reģionālās attīstības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Iskra Mihaylova

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda — Revīzijas palāta ir secinājusi, ka reģionālā politika joprojām ir viena no tām politikas jomām, kurās kļūdu iespējamība ir vislielākā, un ka 2013. gadā nav konstatētas īpašas atšķirības no 2012. gada, jo 2013. gadā iespējamākais kļūdu īpatsvars tika noteikts 6,9 % apmērā (salīdzinājumā ar 6,8 % 2012. gadā); norāda, ka tas liecina par sistēmas stabilitāti un par ievērojamiem uzlabojumiem 2007.–2013. gada plānošanas perioda laikā salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu; mudina Komisiju arī turpmāk stingri piemērot kontroles noteikumus; atgādina par preventīvo pasākumu un vienkāršošanas nozīmi kļūdu mazināšanā; tomēr uzsver, ka ir skaidra atšķirība starp kļūdām un krāpšanu un ka krāpšana skar 0,2 % Savienības kopējā budžeta;

2.  norāda, ka Revīzijas palāta atklāja nopietnas kļūdas publiskajā iepirkumā (39 % no aplēstā kļūdu īpatsvara) un biežu neatbilstību valsts atbalsta noteikumiem (17 % no aplēstā kļūdu īpatsvara), kā arī kļūdas projektu atbilstības noteikumu piemērošanā (22 % no aplēstā kļūdu īpatsvara) un izdevumos (21 % no aplēstā kļūdu īpatsvara); pauž satraukumu par to, ka finansēšanas vadības instrumentu izplatīšanas līmenis galīgajiem saņēmējiem 2013. gadā ir bijis zems; uzskata, ka Komisijai būtu jānovērtē panākumi, kas gūti finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā, un kopā ar dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi līdzekļu apguves īpatsvara palielināšanai, kā arī jāziņo Parlamentam par šādu novērtējumu un pasākumu rezultātiem;

3.  uzsver, ka Komisija un Revīzijas palāta izmanto dažādas pieejas to kļūdu īpatsvara aprēķināšanā, kuras saistītas ar darījumiem, kam Komisija piemērojusi vienotās likmes korekcijas; atkārtoti aicina standartizēt metodoloģiju, tostarp kļūdu īpatsvara aprēķināšanu un revīziju veikšanu, lai novērstu pretrunīgus konstatējumus, vienlaikus atzīstot darbu, ko Komisija ieguldījusi šajā jomā;

4.  pieņem zināšanai Komisijas veiktās korektīvās darbības, proti, maksājumu apturēšanu un pārtraukšanu; atgādina, ka Komisija aizvien vairāk aptur un pārtrauc maksājumus un tas var apgrūtināt projektu netraucētu īstenošanu, jo šādi pasākumi var kavēt kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā Savienības līdzekļu pienācīgai apguvei atvēlēto īso laiku; prasa Komisijai informēt Parlamentu par to, kā maksājumu pārtraukšana un apturēšana reāli veicina pārkāpumu un kļūdu mazināšanos, kā arī novērtēt laika gaitā īstenotu korektīvo pasākumu ietekmi uz politikas mērķu sasniegšanu, šajā jautājumā ņemot vērā izmaksu lietderības pieeju;

5.  gadījumos, kad nav pierādījumu par krāpšanu, bet ir konstatēti nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmās, mudina Komisiju pārtraukt vai apturēt maksājumus vienīgi galējas nepieciešamības gadījumā, kad visas pārējās iespējas ir izmantotas, jo maksājumu apturēšana var nopietni ietekmēt ne tikai attiecīgās programmas un krīzes smagi skartos reģionus, bet arī kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu kopumā; tomēr prasa Komisijai, pirms tā pieņem lēmumu par maksājumu apturēšanu, izvērtēt, cik lielā mērā tas tiešām palīdzēs mazināt kļūdu īpatsvaru un kā tas ietekmēs attiecīgo reģionu vai valsti, lai izvairītos no sloga uzlikšanas reģioniem, kuri cieš no sociālekonomiskām grūtībām;

6.  norāda — 80 % līdzekļu tiek pārvaldīti dalībvalstu līmenī, izmantojot dalīto pārvaldību; atgādina — Revīzijas palāta konstatēja, ka trešdaļā pārbaudīto darījumu daļu no atklātajām kļūdām būtu varēts izlabot iepriekš, jo dalībvalstīm bija pietiekoši daudz informācijas, lai šīs kļūdas atklātu pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai;

7.  vērš uzmanību uz kohēzijas politikas pārvaldības sistēmas daudzgadu perspektīvu un uzsver to, ka galīgo novērtējumu par politikas īstenošanā pieļautajiem pārkāpumiem būs iespējams veikt, tikai beidzoties plānošanas periodam;

8.  atzinīgi vērtē stingrākās kontroles un revīzijas procedūras, kas paredzētas 2014.–2020. gada plānošanas perioda regulatīvajā satvarā, un jo īpaši tās, kas attiecas uz vadības pārbaudēm un kontrolēm pirms programmas gada pārskatu apliecināšanas un vadošo iestāžu pārvaldības deklarāciju iesniegšanas Komisijai; norāda, ka Komisijas spēju veikt korektīvas darbības vēl vairāk uzlaboja iespēja liegt dalībvalstīm atkārtoti izmantot līdzekļus, kas noveda pie neto finanšu korekcijām; atzinīgi vērtē kompetences centra izveidi administratīvās spējas palielināšanas jautājumos saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem; atbalsta to, ka kohēzijas politikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta rezultātiem un tematiskajai koncentrācijai, kam būtu jānodrošina pāreja no līdzekļu apguves kritērija uz izdevumu kvalitāti un līdzfinansēto darbību augstu pievienoto vērtību;

9.  prasa Komisijai un dalībvalstīm regulāri pievērst uzmanību vienkāršošanas procedūrām (tostarp tām, kas attiecas uz līdzekļu saņēmējiem), kuras var uzlabot revīzijas un mazināt kļūdu īpatsvaru, vienlaikus palielinot pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāti; uzskata, ka gan dalībvalstīm, gan Komisijai būtu jāīsteno mērķtiecīgi un savlaicīgi pasākumi administratīvās un institucionālās spējas stiprināšanai, tostarp jānodrošina efektīvas vadlīnijas, apmācība un paraugprakses apmaiņa, kā arī jāizstrādā plāni kvalificētu un prasmīgu darbinieku saglabāšanai un jāpalīdz revīziju veikšanā; prasa Komisijai ziņot Parlamentam par konkrētiem rezultātiem, kas līdz šim gūti, īstenojot kompetences centra un kopējās ekspertu apmaiņas sistēmas darbības, kā arī publiskā iepirkuma iniciatīvu un kompetences centra darbības plānu, kas izstrādāts sadarbībā ar Komisijas kompetentajiem dienestiem; uzsver, ka ir svarīgi ātri un efektīvi transponēt publiskā iepirkuma direktīvas visās dalībvalstīs;

10. atzīst Komisijas centienus pāriet uz rezultatīva darba kultūru; tādēļ aicina Komisiju (DG REGIO) iekļaut pārvaldības plānā un gada darbības pārskatā tā darba novērtējumu, kas veikts, lai palielinātu kohēzijas politikas efektivitāti, lietderību un ietekmi; aicina Komisiju ne tikai izpildīt budžetu, bet arī pārbaudīt izpildes rezultātus, salīdzinot tos ar mērķiem, un labāk izmantot novērtējumus, kā arī atbalstīt dalībvalstis un to vadošās iestādes novērtējuma ziņojumu maksimālas kvalitātes nodrošināšanā; šajā sakarībā uzsver, ka turpmāk ir jāizskata un jānovērtē projektu rezultāti, ieguldījumu atdeve un reālā pievienotā vērtība, no kā iegūst ekonomika, nodarbinātība un reģionālā attīstība.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, José Blanco López, Franc Bogovič, Victor Boștinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Michela Giuffrida, Anna Hedh, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Calvet Chambon, Iliana Iotova, James Nicholson, Claudia Schmidt, Davor Škrlec, Marco Zullo, Milan Zver

23.1.2015

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Peter Jahr

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      ņem vērā Revīzijas palātas secinājumus, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu lauksaimniecības politikas jomā ir pieaudzis pārbaudīto darījumu īpatsvars, kuros konstatētas kļūdas, turpretim to darījumu īpatsvars, kuros kļūdas nav konstatētas, ir samazinājies; norāda, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars 2013. gadā ir 3,26 % (salīdzinājumā ar 2,9 % 2012. gadā); atgādina, ka bieži vien tās ir administratīvas kļūdas, kas ne vienmēr nozīmē to, ka līdzekļi ir pazuduši, zaudēti vai izšķērdēti vai ir notikusi krāpšana; uzskata, ka kļūdu apzināšanas galvenais mērķis ir panākt, lai tās tiktu novērstas, nosakot termiņus un sniedzot atbalstu trūkumu novēršanai;

2.      uzsver, ka starp dažāda vaida kļūdām pastāv ievērojama atšķirība un ka būtiskas kļūdas, piemēram, līdzekļu pārmaksāšana vai nesamaksāšana pilnā apmērā un krāpšana, būtu jānodala no mazsvarīgām un kancelejiskām kļūdām; ņem vērā to, ka galvenie kļūdu cēloņi ir neprecizitātes atbalsta pieprasījumos, uz vietas veikto pārbaužu zema kvalitāte un zemes gabalu identifikācijas sistēmas nepietiekama kvalitāte un atjaunināšana, turpretim valsts administrācijas pieļautas kļūdas un neatbilstības gadījumi ir ļoti reti;

3.      norāda, ka 70 % finanšu korekciju, kas atklātas 2013. gadā, skar četras valstis, proti, Grieķiju, Franciju, Poliju un Apvienoto Karalisti;

4.      uzsver, ka, dalībvalstīm sniedzot informāciju par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) tiešajiem maksājumiem, tās ticamību bieži vien ļoti nelabvēlīgi ietekmē kļūdainu datu ziņošana; norāda, ka Komisija ir izlabojusi uz augšu dalībvalstu paziņoto kļūdu īpatsvaru kontroles statistikas datos, kas attiecas uz 43 no 67 maksājumu aģentūrām;

5.      aicina arī citas iesaistītas komitejas, piemēram, Reģionālās attīstības komiteju, Attīstības komiteju u. c., sniegt rūpīgi sagatavotu atzinumu par budžeta izpildes apstiprināšanu; uzsver, ka kļūdu īpatsvaru var samazināt, tikai pienācīgi ievērojot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

6.      apzinās, ka KLP jomā pastāv sistēma, kas ļauj Komisijai noteikt dalībvalstīm neto finanšu korekcijas, lai atgūtu neattaisnotos izdevumus, tādējādi mazinot nepareizi veiktu maksājumu risku;

7.      pieņem zināšanai to, ka Komisija aizvien biežāk aptur un pārtrauc maksājumus, tādējādi nodrošinot iespēju sistemātiski veikt korektīvus pasākumus gadījumos, kad tiek atklāti trūkumi;

8.      uzskata, ka maksājumi būtu jāpārtrauc vai jāaptur tikai nopietnu trūkumu gadījumā un ka nelielas kļūdas ir jānovērš darba gaitā, lai nepieļautu kavējumus;

9.      uzsver, ka Savienības finansējums jaunajai programmai skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu ir jāizmanto lietderīgi un mērķtiecīgi, vienlaikus, cik vien iespējams, samazinot organizatorisko un administratīvo slogu tajā iesaistītajām skolām;

10.    vērš uzmanību uz to, ka daudzas mazākas programmas, piemēram, programmas „Augļi skolai” un „Skolas piens”, nav lietotājiem draudzīgas, kas daļēji izskaidrojams ar tām saistīto birokrātijas slogu, tālab to ieviešanu un īstenošanu nevar uzskatīt par optimālu;

11.    uzsver to, ka dažas programmas nav piesaistījušas tik lielu interesi savas neelastības dēļ, un ierosina Komisijai tās pārskatīt ar mērķi mazināt ar tām saistītās birokrātiskās prasības;

12.    norāda, ka mazām programmām, piemēram, programmai „Skolas piens”, vienmēr ir augsts kļūdu īpatsvars; aicina minētās programmas vienkāršot, jo mazāk birokrātiskās programmās kļūdu īpatsvars nav tik liels;

13.    prasa padarīt KLP mazāk birokrātisku, lai varētu samazināt kļūdu īpatsvaru; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību nākamajos piecos gados vienkāršošanu un subsidiaritāti iekļaut galveno prioritāšu sarakstā; prasa ārkārtas gadījumos atsaukt maksājumu aģentūru akreditāciju, ja tās pastāvīgi uzrāda sliktus darbības rezultātus;

14.    aicina Komisiju laikus iesniegt sīki izstrādātu plānu, kā nākamajos piecos gados par 25 % samazināt birokrātiju KLP jomā;

15.    aicina Savienības ierēdņus nodrošināt papildu kontroli un ciešāk pārraudzīt un koordinēt valsts maksājumu aģentūru darbu attiecīgajās dalībvalstīs, lai novērstu trūkumus, kas tām piemīt, jo īpaši tad, ja šīs maksājumu aģentūras pēdējo triju gadu laikā sistemātiski nav tikušas pienācīgi galā ar saviem pienākumiem, tādējādi uzlabojot maksājumu pārvaldības efektivitāti;

16.    vērš uzmanību uz lauksaimniecības politikas pārvaldības sistēmas daudzgadu perspektīvu un uzsver to, ka politikas īstenošanā pieļauto pārkāpumu galīgo novērtējumu būs iespējams veikt tikai plānošanas perioda beigās;

17.    norāda, ka Komisijas norādītais kļūdu īpatsvars dažās jomās ievērojami atšķiras no Eiropas Revīzijas palātas konstatētā kļūdu īpatsvara; šajā sakarībā prasa no Komisijas paskaidrojumu; uzsver, ka Revīzijas palātai un Komisijai ir jāizstrādā kopēja metodika kļūdu īpatsvara aprēķināšanai, lai nodrošinātu lielāku salīdzināmību;

18.    atzinīgi vērtē 2014.−2020. gada finanšu periodam paredzētos jaunos noteikumus, piemēram, attiecībā uz revīzijas iestāžu un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanu, revīzijas iestāžu akreditāciju, revīziju pārbaudi un pārskatu apstiprināšanu, finanšu korekcijām un neto finanšu korekcijām, proporcionālo kontroli un ex ante nosacījumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt kļūdu īpatsvaru; atzinīgi vērtē arī nopietnu nepilnību definīciju un korekciju līmeņa gaidāmo paaugstināšanu atkārtotu nepilnību gadījumos;

19.    atzinīgi vērtē neseno Komisijas paziņojumu, kurā izklāstīta neto finanšu korekciju piemērošanas pieeja lauksaimniecības politikas jomā nākamajā plānošanas periodā; atzinīgi vērtē minēto kritēriju gaidāmo piemērošanu, lai noteiktu finanšu korekciju līmeni un vienotās likmes korekciju piemērošanas gadījumus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

7

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Laurențiu Rebega, Jens Rohde, Bronis Ropė, Jordi Sebastià, Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fredrick Federley, Michela Giuffrida, Norbert Lins, Susanne Melior, Ramón Luis Valcárcel

25.2.2015

Zivsaimniecības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Alain Cadec

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. ņem vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada pārskatiem; ņem vērā arī Revīzijas palātas pārskatu par 2013. finanšu gadu; ņem vērā Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (DG MARE) 2013. gada darbības pārskatu;

2. ņem vērā Revīzijas palātas atzinumus par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību; ņem vērā Revīzijas palātas negatīvo atzinumu par maksājumu apropriācijām ar vispārējo kļūdu īpatsvaru 4,7 % apmērā;

3. norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi augstu vispārējo kļūdu īpatsvaru (6,7 %) attiecībā uz maksājumiem, kas veikti lauku attīstības, vides, zivsaimniecības un veselības jomā; tomēr norāda, ka kļūdu īpatsvars ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu (7,9 %); norāda, ka Revīzijas palātas konstatēto augsto vispārējo kļūdu īpatsvaru visvairāk veicinājusi reģionālās politikas, transporta un enerģētikas joma, un tādēļ mudina Komisiju noteikt minētā iemeslus un ierosināt koriģējošus pasākumus;

4. ņem vērā DG MARE atrunu par kļūdu īpatsvaru, kas pārsniedz 2 % atsevišķu dalībvalstu deklarētajos izdevumos, un — attiecībā uz vienu dalībvalsti — par vienu ziņojumu, kas atzīts par neuzticamu, un ziņojuma nesniegšanu; pauž nožēlu par stāvokli, kas radies attiecībā uz minēto dalībvalsti; norāda, ka pēc Komisijas norādījumiem minētajai dalībvalstij stāvoklis tomēr ir uzlabojies;

5. pauž pārliecību, ka dalībvalstis uzlabos savus ziņošanas instrumentus un kanālus, reaģējot uz jebkādām nepilnībām saistībā ar Komisijai sniegtajiem datiem; iesaka Komisijai palielināt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās sniegtu uzticamus datus;

6. pauž nožēlu par to, ka papildus šiem konstatējumiem Revīzijas palāta nav sīkāk izklāstījusi savu zivsaimniecības un jūrlietu jomā veikto revīziju rezultātus, un, lai nodrošinātu pārredzamību, prasa publiskot šo informāciju;

7. pauž atzinību DG MARE par ļoti augsto izpildes līmeni attiecībā uz tā saistību apropriācijām (99,79 %) un maksājumu apropriācijām (99,08 % 11. sadaļā);

8. pienācīgi ņem vērā, ka 92,31 % DG MARE maksājumu tika veikti savlaicīgi; tomēr ar bažām norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu kavēto maksājumu skaits ir pieaudzis; ar gandarījumu konstatē, ka 2013. gadā samaksāto kavējuma procentu summa ir samazinājusies, un tādēļ mudina DG MARE arī turpmāk nodrošināt tā maksājumu termiņu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem;

9. atkal mudina Revīzijas palātu zivsaimniecības un jūrlietu jomai tāpat kā iepriekšējos gados atsevišķi noteikt īpašu kļūdu īpatsvaru; uzskata, ka izlasei attiecībā uz DG MARE jābūt pietiekami reprezentatīvai, lai nodrošinātu revīziju pienācīgu reprezentativitāti un noteiktu ticamu kļūdu īpatsvaru;

10.    pamatojoties uz pieejamajiem datiem, ierosina sniegt Komisijai apstiprinājumu par 2013. finanšu gada budžeta izpildi attiecībā uz izdevumiem jūrlietu un zivsaimniecības jomā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, João Ferreira, Raymond Finch, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ole Christensen, Sylvie Goddyn

26.1.2015

Kultūras un izglītības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Fernando Maura Barandiarán

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Izglītības un kultūras ĢD (DG EAC) un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) galvenā prioritāte 2013. gadā bija sagatavoties jauno 2014.–2020. gadam paredzēto programmu „Erasmus+“ un „Radošā Eiropa“ īstenošanai;

2.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gadā budžeta izpildes līmenis 2007.–2013. gada programmām, jo īpaši mūžizglītības programmai (LLP) un programmām „Kultūra“, „Media“ un „Jaunatne darbībā“, bija 100 %; prasa saglabāt un palielināt budžetu saistībā ar izglītības un kultūras programmām 2014.–2020. gadam; jo īpaši pauž bažas par to, ka apstiprināto saistību un maksājumu apropriāciju neatbilstība gada beigās radīja maksājumu apropriāciju deficītu (piemēram, programmai „Erasmus+” pietrūka EUR 202 miljoni), tādējādi radot smagas negatīvas sekas nākamajā gadā; pauž bažas un nožēlu par to, ka līdzīga situācija var rasties saistībā ar jaunajām programmām, jo īpaši programmām „Erasmus+“ un „Radošā Eiropa“, kas savukārt radītu bīstamu uzticamības zudumu attiecībā uz Eiropas Savienību un apdraudētu pilsoņu uzticēšanos Eiropas iestādēm, kā arī radītu dramatiskas sekas programmu dalībniekiem;

3.  atbalsta DFS 2014.–2020. gadam starpposma pārskatīšanu, uzskatot to par veidu, kā izbeigt nepieņemamo situāciju, kad programmas, kas jau ir apstiprinātas un tādējādi tiek īstenotas, apdraud līdzekļu trūkums un tas, ka Savienība nenodrošina maksājumus;

4.  atzinīgi vērtē to, ka programma „Erasmus” kopš tās izveides 1987. gadā ir sasniegusi un pārsniegusi iepriekš noteikto studentu skaitu — 3 miljoni; norāda uz to, ka šī Savienības pamatprogramma (programma, kas ir veicinājusi Eiropas integrāciju un nostiprinājusi kopējas Eiropas pilsonības apziņu) jau kopš tās izveides ir tikusi sekmīgi īstenota;

5.  pauž bažas par to, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta 2013. gada Eirobarometra speciālizdevumā Nr. 399 par kultūras pieejamību un iesaistīšanos tajā, Eiropā ievērojami samazinās publiskā finansējuma apjoms, kas paredzēts kultūras mantojuma saglabāšanai un uzturēšanai, un iesaistīšanās tradicionālajos kultūras pasākumos; tādēļ uzskata, ka ir jāuzlabo jaunie Savienības instrumenti, kas paredzēti, lai atbalstītu Eiropas darba kārtību kultūrai, piemēram, programma „Radošā Eiropa” un „Apvārsnis 2020” vai kultūras platforma „Europeana”;

6.  ar gandarījumu norāda, ka EACEA ir vēl vairāk racionalizējusi tās atlases procedūras un ka tā 96 % maksājumu veica, ievērojot līgumos noteiktos termiņus, bet pauž nožēlu par to, ka gala ziņojumu izskatīšana mēdz nepamatoti ieilgt; atgādina, ka jebkādi maksājumu kavējumi tieši ietekmē saņēmēju tiesības, tādējādi apdraudot kultūras apvienības un projektus, radošumu un kulturālas pilsoniskās sabiedrības daudzveidību; mudina EACEA vēl vairāk uzlabot tās kontroles sistēmas, tomēr ne uz saņēmēju rēķina;

7.  atgādina, ka Komunikācijas ĢD 2013. gadā organizēja vairākus pasākumus saistībā ar Eiropas Pilsoņu gadu (2013); norāda, ka vienlaikus bija steidzami nepieciešams sagatavoties 2014. gada budžeta samazinājumiem Eiropas pilsonības jomā; uzsver, ka programma „Eiropa pilsoņiem“ nodrošina unikālu un tiešu saikni starp Savienību un tās pilsoņiem, lai atbalstītu pasākumus, lūgumrakstu iesniegšanu un pilsoniskās tiesības; uzskata, ka pašreizējais finansējuma līmenis ir pārāk zems, un uzsver, ka programma ir jāīsteno atbilstīgi tās saturam, papildinot to iniciatīvu klāstu, kas ļauj stiprināt Eiropas pilsonības vērtības; stingri iebilst pret jebkādiem budžeta samazinājumiem un jebkādu kavēšanos veikt maksājumus programmai „Eiropa pilsoņiem“ 2014.–2020. gadam;

8.  atzinīgi vērtē pozitīvo virzību 2013. gadā kultūras dimensijas pilnveidošanā ES kaimiņattiecību politikā, arī Austrumu partnerībā un Savienībā Vidusjūrai; uzsver Tbilisi deklarācijas nozīmi, jo tas ir pirmais Austrumu partnerības ministru konferencē par kultūras jautājumiem pieņemtais dokuments ar aicinājumu uzņemties kopīgu atbildību, lai atbalstītu kultūru kā reģiona izaugsmes un stabilitātes veicinātāju; mudina turpināt Austrumu partnerības kultūras programmas īstenošanu un turpmāku dialoga veicināšanu par kultūras politiku saistībā ar programmu „Plašsaziņas līdzekļi un kultūra attīstībai Vidusjūras dienvidu reģionā”.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Curzio Maltese, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Therese Comodini Cachia, Marc Joulaud, Ilhan Kyuchyuk, Emma McClarkin, Liadh Ní Riada, Michel Reimon, Monika Smolková

6.2.2015

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Sylvie Guillaume

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas secinājumu, ka Eiropas Savienības konsolidētie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo tās finanšu stāvokli 2013. gada 31. decembrī, bet pārbaudītās pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi nodrošina pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību; pieņem zināšanai Revīzijas palātas secinājumu, ka visās politikas jomās, kas aptver pamatdarbības izdevumus, ir konstatēts būtisks kļūdu līmenis un ka aplēstais kļūdu īpatsvars pārskatos iekļautajos maksājumos 2013. gadā samazinājies no 4,8 % līdz 4,7 %;

2.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas secinājumu, ka maksājumos, kas saistīti ar pētniecību un citām iekšpolitikas jomām, ir konstatēts būtisks kļūdu līmenis; vēlas, lai Revīzijas palātas gada pārskatā būtu sniegta sīkāka informācija par izdevumiem, kas saistīti ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;

3.  pauž gandarījumu par to, ka tieslietu un iekšlietu jomā Komisijas dienestu aprēķinātais atlikušo kļūdu īpatsvars 2013. gada beigās bija zemāks par 2 %; tomēr uzsver, ka vienmēr būtu jātiecas uz vēl lielāku kļūdu īpatsvara samazinājumu budžetā;

4.  tādēļ atzinīgi vērtē Revīzijas palātas 2. ieteikumu, kurā norādīts, ka Komisijai būtu jāpanāk, lai tās īstenotie kontroles pasākumi jau pašā sākumā būtu balstīti uz riska novērtējumu, koncentrējot pārbaudes uz saņēmējiem ar augstu riska pakāpi (piemēram, struktūrām, kurām trūkst pieredzes ar Eiropas finansējumu) un samazinot kontroles slogu saņēmējiem ar zemāku riska pakāpi;

5.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas secinājumus īpašajā ziņojumā Nr. 3/2014 „Saistībā ar Eiropas Komisijas izstrādāto otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu (SIS II) gūtās atziņas“, kurā analizēti iemesli, kāpēc Komisija SIS II nodeva ekspluatācijā ar vairāk nekā sešu gadu kavēšanos pēc sākotnēji noteiktā termiņa un kāpēc izmaksas krietni pārsniedza sākotnēji lēstās summas; uzsver, ka ir jāievēro ieteikumi, lai attiecībā uz liela mēroga projektiem budžeta plānošana tiktu veikta apdomīgi un reālistiski;

6.  pauž gandarījumu par Ārējo robežu fonda ieguldījumu finansiālās solidaritātes veicināšanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka ES pievienotā vērtība radīta ierobežotā mērā un ka vispārējos rezultātus nav bijis iespējams izmērīt, jo atbildīgo iestāžu veiktā uzraudzība bija nepilnīga un Komisijas un dalībvalstu veiktajos ex post novērtējumos bija nopietni trūkumi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Heinz K. Becker, Bodil Ceballos, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Mariya Gabriel, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Vicky Maeijer, Claude Moraes, József Nagy, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Harald Vilimsky, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Andrea Bocskor, Pál Csáky, Daniel Dalton, Dennis de Jong, Petra Kammerevert, Ska Keller, Andrejs Mamikins, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Jaromír Štětina, Kazimierz Michał Ujazdowski, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eugen Freund, Elisabetta Gardini, Charles Tannock

21.1.2015

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2014/2075(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Iratxe García Pérez

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā, ņemot vērā Komisijas, Padomes un Parlamenta pastāvīgo līdzdalību, Savienības budžeta procedūra dod iespēju plānot un novērtēt virzību uz dzimumu līdztiesību Savienībā;

B.  tā kā, ievērojot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā, būtu jāpamatojas uz skaidru metodiku, kas ļauj konstatēt dzimumu līdztiesības jautājumus Savienības vispārējā budžetā un, ja iespējams, tiem piešķirtos resursus, kā arī ļauj novērtēt, vai politikas nostādnes palielinās vai mazinās pastāvošo nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem,

1.  uzsver, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, kas noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kā arī mērķis, kas izvirzīts sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.–2015. gadam, un ka dzimumu līdztiesības jautājumi ir jāintegrē visās politikas jomās; tādēļ prasa visaptverošu dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, tostarp arī Revīzijas palātas veiktu Savienības vispārējā budžeta novērtējumu no dzimumu līdztiesības viedokļa;

2.  pienācīgi ņem vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi, īpaši attiecībā uz nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem, taču pauž nožēlu par nedaudzajām atsaucēm uz dzimumu līdztiesību šajā jomā, kā arī par to, ka Revīzijas palātas šī gada īpašajos ziņojumos pietiekami daudz uzmanības nav pievērsts nodarbinātībai, sociālajai solidaritātei un dzimumu līdztiesībai;

3.  norāda, ka nepietiekama uzmanība tiek pievērsta programmām, kuru mērķis ir veicināt un uzlabot sieviešu nodarbinātības iespējas;

4.  atkārtoti pauž prasību tālāk izstrādāt dzimumspecifiskus rādītājus un datus, kas dotu iespēju novērtēt Savienības vispārējo budžetu no dzimumu līdztiesības viedokļa un uzraudzīt centienus ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

5.  aicina Komisiju, apspriežoties ar Revīzijas palātu, ziņojumā par pasākumiem, kas veikti saistībā ar 2013. gada budžeta izpildes apstiprinājumu, paskaidrot, kā turpmākajās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās varētu garantēt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, kā arī rādītāju un datu izmantošanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Vicky Maeijer, Angelika Mlinar, Krisztina Morvai, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Michaela Šojdrová, Ángela Vallina, Beatrix von Storch, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Biljana Borzan, Linnéa Engström, Rosa Estaràs Ferragut, Mariya Gabriel, Ildikó Gáll-Pelcz, Kostadinka Kuneva, Marc Tarabella

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Rina Ronja Kari, Bernd Kölmel, Bogusław Liberadzki, Verónica Lope Fontagné, Monica Macovei, Fulvio Martusciello, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Bart Staes, Michael Theurer, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Iris Hoffmann, Karin Kadenbach, Andrey Novakov, Markus Pieper, Julia Pitera

(1)

OV L 66, 8.3.2013.

(2)

OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp.

(3)

OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.

(4)

OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0000.

(6)

OV L 66, 8.3.2013.

(7)

OV C 408, 15.11.2014., 39. lpp.

(8)

OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.

(9)

OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(11)

OV L 101, 21.4.2009., 26. lpp.

(12)

OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp

(13)

OV L 66, 8.3.2013.

(14)

OV C 408, 15.11.2014., 6. lpp.

(15)

OV C 442, 10.12.2014., 74. lpp.

(16)

OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.

(17)

OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(18)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(19)

OV L 5, 9.1.2004., 85. lpp.

(20)

OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp.

(21)

OV L 66, 8.3.2013.

(22)

OV C 408, 15.11.2014., 5. lpp.

(23)

OV C 442, 10.12.2014., 83. lpp.

(24)

OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.

(25)

OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(26)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(27)

OV L 369, 16.12.2004., 73. lpp.

(28)

OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp.

(29)

OJ L 363, 18.12.2014, p. 183

(30)

OV L 66, 8.3.2013.

(31)

OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.

(32)

OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.

(33)

OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(34)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(35)

OV L 9, 12.1.2008., 15. lpp.

(36)

OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp

(37)

OV L 66, 8.3.2013.

(38)

OV C 408, 15.11.2014., 40. lpp.

(39)

OV C 442, 10.12.2014., 351. lpp

(40)

OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.

(41)

OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(42)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(43)

OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp.

(44)

OV L 66, 8.3.2013.

(45)

OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.

(46)

OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(47)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(48)

OV L 32, 6.2.2007., 88. lpp.

(49)

OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp.

(50)

OV L 66, 8.3.2013.

(51)

OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp.

(52)

OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.

(53)

OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(54)

   Sk. Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2013, 93.–97. punkts.

(55)

   Sk. Revīzijas palātas īpašos ziņojumus saistībā ar Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, 1. daļu (2014/2140(DEC)).

(56)

   Sk. paziņojumu par ES budžeta aizsardzību līdz 2013. gada beigām, COM(2014)0618, 11. lpp.

(57)

   Sk. Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 1.14. punktu.

(58)

   Sk. 5.2. tabulu Komisijas paziņojumā COM(2014)0618 — atskaitījumi kohēzijas jomā (EUR 775 miljoni), atgūtie maksājumi lauku attīstības jomā (EUR 129 miljoni) un finanšu korekcijas, kas veiktas, atbrīvojoties no saistībām / veicot atskaitīšanu slēgšanas brīdī kohēzijas politikas jomā (EUR 494 miljoni) vai citās ar lauksaimniecību un kohēziju nesaistītās politikas jomās (EUR 1 miljons).

(59)

   Sk. 7.2. tabulu Komisijas paziņojumā COM(2014)0618.

(60)

   Komisijas 2014. gada 11. jūnija paziņojums „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2013. gadā” COM(2014)0342), 14. lpp. — maksimālā riskam pakļautā summa visiem 2013. gada izdevumiem (ES un EAF bud˛ets).

(61)

   Kopsavilkuma pārskata 1. pielikumā riskam pakļautās summas definētas kā to darījumu daļas vērtība, kuri nav uzskatāmi par pilnīgi atbilstošiem piemērojamajām likumiskajām un līgumiskajām prasībām pēc tam, kad ir piemēroti visi kontroles mehānismi (koriģējošie pasākumi), kuru mērķis ir mazināt noteikumu neievērošanas risku.

(62)

   No minētajiem EUR 322 miljardiem EUR 222 miljardi ir nenokārtotās budžeta saistības un EUR 99 miljardi — bilancē norādītās saistības, kuras nav segtas ar nenokārtotām budžeta saistībām.

(63)

   Revīzijas palātas priekšsēdētāja Vítor Manuel da Silva Caldeira sniegtā informācija, iepazīstinot ar Revīzijas palātas gada pārskatiem CONT komitejas 2014. gada 5. novembra sanāksmē.

(64)

   Turpat.

(65)

   Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Kristalina Georgieva sniegtā informācija budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā.

(66)

   Sk. Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2014.

(67)

   Sk. Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 2.11. punktu un Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2013 (2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana) „Nacionālā kopienākuma (NKI) datu precizitāte: strukturētāka un mērķtiecīgāka pieeja uzlabotu Komisijas veikto pārbaužu efektivitāti”.

(68)

   Jacek Dominik paziņojums par dalībvalstu nacionālā kopienākuma pārskatīšanu 2014. gada 27. oktobra paziņojumā presei (Briselē), pēdējais teikums.

(69)

   Atzinums Nr. 7/2014 par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV C 459, 19.12.2014., 1. lpp.).

(70)

   Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0078.

(71)

   Sk. Revīzijas palātas izstrādāto vispārējā stāvokļa apskatu „Making the best use of EU money: a landscape review of the risks to the financial management of the EU Budget”, 2014., 67. lpp.

(72)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013, 608. lpp.).

(73)

  Komisāra Phil Hogan 2014. gada 8. decembrī iesniegtie orientējošie dati par atbalsta, kas saņemts saistībā ar ražotājiem izmaksāto tiešo atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, sadalījumu pa atbalsta lieluma kategorijām.

(74)

  Kļūdu biežums ir palielinājies diezgan ievērojami — no 41 % 2012. gadā līdz 61 % 2013. gadā.

(75)

  Saskaņā ar Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem („Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp) dažos reģionos ir atļauts piešķirt pagaidu atbalstu, lai palīdzētu ražotājiem, kuri vēlas iegūt ražotāju organizācijas statusu, veidot ražotāju grupas; šo finansējumu var daļēji kompensēt no ES līdzekļiem, un tas tiek pārtraukts, tiklīdz ražotāju grupa ir atzīta par ražotāju organizāciju.

(76)

  Sk. Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 43. punktu.

(77)

  Sk. Komisijas atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 11, komisāra Phil Hogan uzklausīšana CONT komitejā 2014. gada 1. decembrī.

(78)

  Sk. Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 3.23. punktu un turpmākos punktus.

(79)

  Sk. DG AGRI 2013. gada darbības pārskatu, 10. pielikums, 51. tabula: „New cases open since 2007”.

(80)

  Sk. Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 4.27. punktu.

(81)

  Sk. Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 4.27. punktu.

(82)

  Sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 12, komisāra Phil Hogan uzklausīšana CONT komitejā 2014. gada 1. decembrī.

(83)

  Sk. Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 23/2014 par kļūdām saistībā ar izdevumiem lauku attīstības jomā, 10. lpp.: 8,2 % ir trīs gadu vidējais rādītājs, zemākā robežvērtība ir 6,1 % un augstākā — 10,3 %. Vidējo līmeni veido 8,4 % 2011. gadā, 8,3 % 2012. gadā un 7,9 % 2013. gadā.

(84)

  Sk. Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 23/2014, 22.–24. lpp.

(85)

  Revīzijas palātas locekles Rasa Budbergyte paziņojums, komisāra Phil Hogan uzklausīšana CONT komitejā 2014. gada 1. decembrī.

(86)

   Sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 12, komisāra Phil Hogan uzklausīšana CONT komitejā 2014. gada 1. decembrī.

(87)

  Sk. DG AGRI 2013. gada darbības pārskatu, 2.1.24. tabula.

(88)

  Sk. Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 20/2014, 68. punkts.

(89)

  Sk. DG REGIO 2013. gada darbības pārskatu, Pielikums, 41. lpp.

(90)

  Sk. DG REGIO 2013. gada darbības pārskatu, Pielikums, 42. lpp.

(91)

  Sk. DG REGIO 2013. gada darbības pārskatu, Pielikums, 43. lpp.

(92)

  Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

(93)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(94)

  Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).

(95)

  pauž nožēlu, ka labākajā gadījumā par daļēji uzticamām atzītas šādas 73 PKS dalībvalstīs (iezīmēta oranžas krāsu skalā no zaļas līdz dzeltenai, oranžai un sarkanai): Foralberga (AT), Vīne (AT), Štīrija (AT), Tirole (AT), Brisele (BE), reģionālā attīstība (BG), vide (BG), uzņēmējdarbība un inovācija (CZ), ROP NUTS II Ziemeļaustrumi (CZ ), ROP NUTS II Silēzija (CZ), integrētas DP (CZ), Meklenburga (DE), Meklenburga Rietumpomerānija (DE), Saksija–Anhalte, Brēmene (DE), Ziemeļreina–Vestfālene (DE), EK ENV (EE), Atika (EL), Rietumgrieķija (EL), Maķedonija–Trāķija (EL), Tesālija–kontinentālā Grieķija–Epirusa (EL), Krēta un Egejas jūras salas (EL), Mursija (ES), Meliļa (ES), Seūta (ES) Astūrija (ES), Galisija (ES), Estremadūra (ES), Kastīlija–Lamanča (ES), Andalūzija (ES), Kohēzijas fonds (ES), Kantabrija (ES), Basku reģions (ES), Navara (ES), Madride (ES), Larjoha (ES), Katalonija (ES), Baleāru salas (ES), Aragona (ES), Kastīlija–Leona (ES), Valensijas reģions (ES), Kanāriju salas (ES), pētniecība, attīstība un inovācija uzņēmējdarbībai (ES), ekonomiskā attīstība (HU), vides enerģija (HU), Rietumpanonija (HU), Dienvidalfelda (HU), Vidusaizdonava (HU), Ziemeļungārija (HU), transports (HU), Ziemeļalfelda (HU), Dienvidaizdonava (HU), Centrālā Ungārija (HU), Adrija (Pirmspievienošanās palīdzības instruments, IPA), Meklenburga–Rietumpomerānija / Brandenburga–Polija (Eiropas teritoriālā sadarbība – ETC), Flandrijas un Nīderlandes robežas reģions (ETC), tīkli un mobilitāte (IT), pētniecība (IT), drošība (IT), Kalabrija (IT), Apūlija (IT), Sicīlija (IT), Basilikata (IT), Sardīnija (IT), infrastruktūra un vide (PL ), Austrumpolijas attīstība (PL), informācijas sabiedrība (SK), vide (SK), reģionālās DP (SK), transports (SK), veselība (SK), konkurētspēja un ekonomikas izaugsme (SK), tehniskā palīdzība (SK), pētniecība un attīstība (SK).

(96)

       Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Romu situācija 11 ES dalībvalstīs, Luksemburga, 2012.

(97)

  Sk. EuropeAid 2013. gada darbības pārskata 197. lpp.

(98)

  a.    KPI        "20 ex-ante neattiecināmas summas"

b.    KPI 1     "Finanšu prognožu izpilde — maksājumi"

c.    KPI 2     "Finanšu prognožu izpilde — līgumi"

d.    KPI 4     "Nesamaksāto saistību apguves spēja"

e.    KPI 18   "EAMR periodā apmeklēto projektu procentuālā daļa"

f.     KPI 21   "Gada revīzijas plāna īstenošana — N gads (2013)"

g.    KPI 22   "Gada revīzijas plāna īstenošana — N-1 gads (2012)"

h.    KPI 23   "Gada revīzijas plāna īstenošana — N-2 gads (2011)"

i.     KPI 26   "Revīzijā konstatēto neattiecināmo summu atguve vai pamatošana"

(99)

          UNHCR ģenerālinspektora birojs, izmeklēšanas ziņojums INQ/04/005, Ženēva, 2005. gada 12. maijs.

(100)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(101)

  Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).

(102)

  Sk. Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 10.24. punktu.

(103)

  Sk. Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (iepriekš — Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildes (OV C 442, 10.12.2014., 358. lpp.), 11. līdz 13. punkts.

(104)

Īpašais ziņojums Nr. 13/2014 „ES atbalsts rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti” http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR14_13/QJAB14013LVC.pdf

(105)

 Pašreizējie ES apvienošanas mehānismi ir šādi: Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms (NIF), Vidusāzijas ieguldījumu mehānisms (IFCA), Latīņamerikas ieguldījumu mehānisms (LAIF), Āzijas ieguldījumu mehānisms (AIF), Klusā okeāna reģiona ieguldījumu mehānisms (IFP), Karību jūras reģiona ieguldījumu mehānisms (CIF), Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instruments (FEMIP), ES un Āfrikas Infrastruktūras ieguldījumu fonds (EU-AITF) un Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF). Iniciatīva „Enerģija visiem“ ir pasaules mēroga ANO vadīta iniciatīva ar ievērojamu apvienošanas elementu, kurā ES 2013. gadā veica ieguldījumu.

(106)

Eiropas Revīzijas palātas 2014. gada Īpašais ziņojums Nr. 16 „ES ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāte“.

(107)

 “Budžeta atbalsta pamatnostādnes”, Eiropas Komisija, 2012. gada septembris. http://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/methodology-budget-support-guidelines-201209_en_2.pdf

(108)

Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 2010, 31.7.2006., 25. lpp.).

Juridisks paziņojums