Procedūra : 2014/2148(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0123/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0123/2015

Debates :

PV 27/04/2015 - 23
CRE 27/04/2015 - 23

Balsojumi :

PV 28/04/2015 - 7.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0108

ZIŅOJUMS     
PDF 194kWORD 123k
1.4.2015
PE 544.209v02-00 A8-0123/2015

par Eiropas kino digitālajā laikmetā

(2014/2148(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referents: Bogdan Brunon Wenta

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas kino digitālajā laikmetā

(2014/2148(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(1),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(2),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK(3),

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 25. novembra secinājumus par Eiropas audiovizuālās jomas politiku digitālajā laikmetā(4),

–       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 4. maija pirmo ziņojumu par Direktīvas 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas) piemērošanu „Audiovizuālo mediju pakalpojumi un internetam pieslēdzamas ierīces: līdzšinējie sasniegumi un turpmākās perspektīvas” (COM(2012)0203),

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 24. septembra pirmo ziņojumu par Direktīvas 2010/13/ES 13., 16. un 17. panta piemērošanu 2009.–2010. gadā „Eiropas darbu veicināšana ES audiovizuālo mediju plānoto pakalpojumu un pieprasījumpakalpojumu jomā” (COM(2012)0522),

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 7. decembra trešo ziņojumu „On the challenges for European film heritage from the analogue and the digital era” (SWD(2012)0431), kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Ieteikuma par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju (2005/865/EK) īstenošanu;

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. aprīļa zaļo grāmatu „Gatavojoties pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei. Izaugsme, radīšana un vērtības”(COM(2013)0231),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 15. novembra paziņojumu par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (2013/C 332/01)(5),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. maija paziņojumu „Eiropas kino digitālajā laikmetā. Kultūru daudzveidības un konkurētspējas sasaiste” (COM(2014)0272),

–       ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 4. decembra atzinumu „Eiropas kino digitālajā laikmetā”,

–       ņemot vērā 2011. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas kino digitālajā laikmetā(6),

–       ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā(7),

–       ņemot vērā 2013. gada 22. maija rezolūciju par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu(8),

–       ņemot vērā 2014. gada 12. janvāra rezolūciju par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei(9),

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0123/2015),

A.     tā kā filmas ir gan komerciālas, gan kultūras preces, kas dod lielu ieguldījumu Eiropas ekonomikā izaugsmes un nodarbinātības ziņā un vienlaikus palīdz veidot Eiropas identitāti, atspoguļojot kultūru un valodu daudzveidību, popularizējot Eiropas valstu kultūru citās valstīs un veicinot kultūras apmaiņu un iedzīvotāju savstarpējo sapratni, kā arī palīdzot veidoties un attīstīties kritiskajai domāšanai;

B.  tā kā Eiropas kultūras un radošo nozaru, jo īpaši Eiropas kinematogrāfijas nozares, potenciāls joprojām netiek pilnībā izmantots Eiropas kultūru daudzveidības un kultūras mantojuma popularizēšanā un ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanā, kas savukārt varētu labvēlīgi ietekmēt arī citas tautsaimniecības nozares, nodrošinot Eiropai konkurences priekšrocības pasaules mērogā;

C. tā kā Eiropas kinematogrāfijas nozare, kas 2014. gadā izlaida 1500 kinofilmas, ir viena no lielākajām kinofilmu ražotājām pasaulē, taču nozares struktūra ir neviendabīga gan finansējuma, gan produkcijas veidu ziņā;

D. tā kā Eiropas filmām ir raksturīga kvalitāte, oriģinalitāte un daudzveidība, bet to reklāma un izplatīšana Savienībā ir ierobežota, kas izpaužas kā salīdzinoši zemi apmeklētības rādītāji sīvas starptautiskās konkurences apstākļos, un šīs filmas ir grūti izplatīt gan Eiropā, gan ārpus tās;

E.  tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs producēto filmu aprite citās dalībvalstīs joprojām ir neliela, neraugoties uz to, ka katru gadu uzņem daudz filmu, savukārt ārpus Eiropas uzņemtās filmas Savienībā tiek izplatītas visnotaļ plaši;

F.  tā kā Eiropas filmu daudzveidība, kas atspoguļo Eiropas kultūras un valodu daudzveidības bagātību un spēku, nozīmē, ka sadrumstalotība ir Eiropas kinofilmu tirgum raksturīga parādība;

G. tā kā atbalsts kvalitatīvu filmu uzņemšanai ir īpaši svarīgs nelielām dalībvalstīm, kuru valodās runā mazs iedzīvotāju skaits;

H. tā kā programmas „Radošā Eiropa” apakšprogramma „MEDIA” (turpmāk „MEDIA”) piedāvā jaunus finansējuma avotus un iespējas citu Eiropas Savienības dalībvalstu kinofilmu izplatīšanai un apritei, auditorijas veidošanai un informācijas līdzekļu lietotprasmes atbalstam;

I.   tā kā vienam no vienotā digitālā tirgus pamatmērķiem vajadzētu būt radīt paļāvību un uzticēšanos internetam un paplašināt legāla audiovizuālā materiāla pieejamību, tādējādi sekmējot ieguldījumus Eiropas kino nozarē;

J.   tā kā kinofilmu demonstrēšana kinoteātros pirmajā izlaides logā joprojām veido lielu daļu kinofilmu gūto ieņēmumu, un tāpēc ir būtiski svarīga Eiropas kinofilmu uzņemšanas un izplatīšanas finansēšanai un ievērojami ietekmē attiecīgo kinofilmu panākumus turpmākos izlaides logos;

K. tā kā arvien lielākam skaitam Eiropas filmu, kurām ir pieticīgs ražošanas un reklāmas budžets, tomēr nāktu par labu elastīgākas izlaides stratēģijas un drīzāka pieejamība pieprasījumvideo režīmā;

L.     tā kā, labāk organizējot izlaides logus, būtu iespējams maksimāli palielināt iespējamo auditoriju, vienlaikus mazinot filmu nelegāla patēriņa pievilcīgumu;

M.    tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) 13. panta 1. punkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus; tā kā šī prasība ir tikusi īstenota atšķirīgi un ar dažāda līmeņa juridiskām prasībām, un rezultātā pakalpojumu sniedzēji savu darbību reģistrē tajās dalībvalstīs, kur prasības ir visvieglāk izpildāmas;

N. tā kā lielākā daļa Eiropas kinematogrāfijas nozarei paredzētā publiskā (gan valstu, gan Eiropas Savienības) finansējuma tiek atvēlēta kinofilmu uzņemšanai;

O.     tā kā Regulas Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa”, 14. pantā ir noteikts, ka Komisija izveido „Garantiju fondu, kas paredzēts kultūras un radošajām nozarēm”, lai atvieglotu kultūras un radošajās nozarēs darbojošos MVU piekļuvi finansējumam un uzlabotu iesaistīto finanšu starpnieku kapacitāti novērtēt riskus saistībā ar MVU projektiem nepieciešamajiem aizdevumiem un finansējumu;

P.     tā kā Komisija 2012. gada 7. decembra trešajā ziņojumā „On the challenges for European film heritage from the analogue and the digital era” norādīja, ka digitalizēti ir tikai 1,5 % no Eiropas kino mantojuma; tā kā šis procentuālais rādītājs nav mainījies līdz šai dienai, neraugoties uz vairākkārt paustajām bažām par to, ka liela daļa šā mantojuma varētu tikt neatgriezeniski zaudēta un nenonāktu līdz nākamajām paaudzēm, par ko liecina, piemēram, tas, ka no mēmajām filmām ir saglabājušies tikai 10 %;

Q      tā kā digitalizācija un mediju konverģence rada jaunas iespējas Eiropas kinofilmu pārrobežu izplatīšanai un popularizēšanai, kā arī veicina novatorismu un elastīgumu, vienlaikus ievērojami mainot skatītāju paradumus un vēlmes;

R.     tā kā ir ārkārtīgi svarīgi garantēt finansējumu kino mantojuma un ar to saistīta materiāla digitalizācijai, saglabāšanai un tiešsaistes pieejamībai, kā arī izveidot Eiropas standartus filmu saglabāšanai digitālā formātā;

S.     tā kā informācijas līdzekļu lietotprasme, jo īpaši kinomākslas izpratne, var palīdzēt iedzīvotājiem attīstīt savu kritisko domāšanu un izpratni un stimulēt iedzīvotāju radošo potenciālu un izpausmes spējas;

T.     tā kā autortiesībām digitālajā laikmetā būtu jāturpina veicināt ieguldījumus kinofilmu uzņemšanā un radīšanā un nodrošināt pienācīgu atlīdzību tiesību subjektiem, vienlaikus veicinot jaunu pakalpojumu attīstību un kinofilmu pārrobežu pieejamību iedzīvotājiem un ļaujot kultūras un radošajām nozarēm arī turpmāk piedalīties izaugsmes sekmēšanā un darbvietu radīšanā;

U.     tā kā ir svarīgi nodrošināt Direktīvas par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (2012/28/ES) efektīvu īstenošanu un nenosakāmu autortiesību subjektu darbu definīcijā ietvertās filmas darīt publiski pieejamas,

Popularizēšana, pārrobežu izplatīšana un pieejamība

1.      mudina Eiropas kinematogrāfijas nozari censties izstrādāt novatoriskus pakalpojumus, jaunus darbības modeļus un izplatīšanas kanālus, lai uzlabotu Eiropas kinofilmu pārrobežu pieejamību Savienībā, turklāt nodrošinot, lai skatītājiem visā Savienībā arvien vairāk veidos būtu pieejams arvien lielāks kinofilmu klāsts; šajā sakarībā ierosina Eiropas kinematogrāfijas nozarei mācīties no komerciālās paraugprakses ārpus ES;

2.      atzīst radošo darbu neatļautas lietošanas ietekmi uz radošo ciklu un filmu veidotāju tiesībām; uzsver kvalitatīva, likumīga satura klāsta paplašināšanas un jauniešu informētības palielināšanas vajadzību;

3.      ņemot vērā pieprasījuma video un tiešsaistē veiktu darījumu izplatības straujo pieaugumu Eiropas Savienībā, ierosina turpmāk izskatīt audiovizuālo pakalpojumu pārrobežu pārvietojamības iespējas, jo tas sniegtu lietotājiem iespējas piekļūt filmām neatkarīgi no lietotāju atrašanās vietas;

4..     uzsver, cik svarīgi ir tādi mērķtiecīgi tirgvedības pasākumi visā Eiropas Savienībā, kuros ņemtas vērā Eiropas auditoriju kultūras īpatnības, lai nodrošinātu Eiropas kinofilmu labāku un iedarbīgāku popularizēšanu;

5.      līdz ar to mudina palielināt titrētu filmu pieejamību, lai veicinātu Eiropas filmu pārrobežu apriti, palielinātu skatītāju informētību par Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un uzlabotu savstarpējo sapratni;

6.      jo īpaši norāda uz apakšprogrammas „MEDIA” nozīmi filmu titrēšanas un dublāžas atbalstā, jo tādējādi tiek palielināta Eiropas filmu pieejamība, jo īpaši oriģinālversijā ar subtitriem, tā sekmējot filmu apriti un uzlabojot zināšanas un izpratni par Eiropas kultūrām un valodām;

7.      uzsver nesen pieņemtās sagatavošanas darbības „Subtitrēšanas kolektīvā finansēšana Eiropas darbu aprites paplašināšanas nolūkā” nozīmi un Komisijas turpmāk veicamā darba nozīmi šīs darbības īstenošanā;

8.      arī atbalsta tādas iniciatīvas kā Komisijas izmēģinājuma projekts „Eiropas integrācijas veicināšana ar kultūras palīdzību”, kuru mērķis ir veicināt titrētu Eiropas filmu izplatību, nodrošinot īpaši izvēlētu TV programmu jaunas titrētas versijas visā Eiropā;

9.      atgādina, cik būtiski svarīgi ir turpināt uzlabot filmu pieejamību personām ar invaliditāti, jo īpaši izmantojot vārdisku aprakstu un titrus;

10.    uzsver Eiropas privātās un sabiedriskās televīzijas raidstaciju īpašo nozīmi filmu ražošanā, gan attiecībā uz televīzijas filmu ražošanu, gan kino kopražojumiem, un uzsver, ka tām var būt izšķirīga loma, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu daudzu filmu ražošanas uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, turpmāku pastāvēšanu;

11.    atgādina par gadu gaitā arvien lielāku atzinību guvušās Eiropas Parlamenta LUX balvas nozīmi Eiropas filmu popularizēšanā; šīs balvas ieguvēja filma tiek titrēta visās 24 ES oficiālajās valodās, tādējādi panākot Eiropas filmu lielāku atpazīstamību un pieejamību un uzlabojot auditorijas informētību par tām; aicina dalībvalstu parlamentus sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas birojiem turpināt LUX balvas popularizēšanu dalībvalstīs;

12.    norāda uz nepieciešamību veicināt un atbalstīt Eiropas kopražojumus, jo, pieaugot šādu kopražojumu skaitam, būtu iespējams panākt Eiropas filmu plašāku izplatīšanu visā Eiropā;

13.    turklāt vērš uzmanību uz kvalitatīvu Eiropā tapušu televīzijas seriālu augošajiem panākumiem un uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi arī turpmāk veicināt šādu seriālu uzņemšanu, izplatīšanu un reklamēšanu Eiropas un pasaules tirgos;

14.    aicina dalībvalstis atbalstīt un popularizēt īpašus pasākumus, piemēram, kinofestivālus un ceļojošā kino iniciatīvas, nolūkā veicināt un atbalstīt Eiropas filmu izplatīšanu un apriti to teritorijā;

15.    ierosina nostiprināt jau pastāvošos pasākumus, kas paredzēti labākai kinobiļešu cenu optimizēšanai, attīstīt novatoriskus īpašos piedāvājumus, kā arī abonementu piedāvājumus, kas palīdzētu nodrošināt kinoteātru pievilcīgumu un pieejamību visiem iedzīvotājiem;

Auditorijas piesaistīšana

16.    mudina izplatītājus un kino demonstrētājus palielināt citu Eiropas valstu filmu atpazīstamību un pieejamību, lai šīs filmas sasniegtu plašāku auditoriju;

17.    atzīst, ka kinoteātri joprojām ir vissvarīgākās vietas filmu rādīšanai un popularizēšanai, kā arī vietas, kam ir būtiska sociālā dimensija un kurās cilvēki satiekas un apmainās ar viedokļiem; uzsver, ka mazo un neatkarīgo kinoteātru izzušana, jo īpaši mazpilsētās un mazāk attīstītos reģionos, ierobežo piekļuvi Eiropas kultūras resursiem, mantojumam un dialogam; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu nolūkā visos šādos kinoteātros uzstādīt digitālos projektorus un skaņu tehniku, lai tos saglabātu;

18.    uzsver, cik svarīgi ir popularizēt filmas to uzņemšanas agrīnā posmā, lai uzlabotu šo filmu apriti un to iespējamās auditorijas lielāku informētību visā Eiropā;

19.    uzsver apakšprogrammas „MEDIA” nozīmīgumu novatorisku auditorijas piesaistīšanas pieeju pārbaudīšanā, jo īpaši atbalstot kinofestivālus, kinomākslas izpratnes iniciatīvas un auditorijas piesaistīšanas pasākumus;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

20.    atgādina, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) 13. panta 1. punkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus; uzsver, ka šī prasība ir īstenota nevienmērīgi un ar dažāda līmeņa juridiskām prasībām un ka tā rezultātā pakalpojumu sniedzēji varētu reģistrēt savu darbību dalībvalstīs, kurās prasības ir visvieglāk izpildāmas;

21.    uzskata, ka Eiropas kinodarbu tapšanā būtu finansiāli jāiesaistās visām personām, kas gūst tiešu vai pat tikai netiešu saimniecisku labumu no Eiropas kino — no tiešā piedāvājuma, tirgvedības vai filmu izplatīšanas, tostarp arī no saites ievietošanas vai pieejamības nodrošināšanas pieprasījumvideo režīmā; aicina Komisiju izmantot šo pieeju kā pamatprincipu, tostarp arī tad, kad tā pārbauda dalībvalstu kino finansēšanas sistēmas no konkurences viedokļa;

22.    aicina Komisiju iepriekš minētos apsvērumus ņemt vērā, kad tā ierosinās pārskatīt pašreizējo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas audiovizuālajā tirgū, pieņemot taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus visiem pakalpojumu sniedzējiem;

23.    aicina VOD un SVOD platformas publiskot datus par katras to katalogā iekļautās filmas patēriņu, lai tādējādi nodrošinātu pienācīgu ietekmes novērtējumu;

Finansējums

24.    uzskata, ka, lai uzlabotu Eiropas filmu apriti gan Eiropas, gan starptautiskajā tirgū, filmu producēšanai un izplatīšanai paredzētajam publiskajam finansējumam ir jābūt līdzsvarotākam nolūkā palielināt atbalstu attīstībai, popularizēšanai un starptautiskai izplatīšanai;

25.    uzskata, ka ir nepieciešams faktiskā izteiksmē palielināt finansējumu filmu izplatīšanas, reklamēšanas un tirgvedības pasākumiem, vienlaikus nepieļaujot, ka tādēļ samazinātos finansējums filmu uzņemšanai;

26.    īpaši aicina dalībvalstis palielināt publisko finansējumu, lai agrīnā posmā atbalstītu savā valstī tapušu filmu izplatīšanu un reklamēšanu citās dalībvalstīs, kā arī citā dalībvalstī tapušu filmu izplatīšanu un reklamēšanu savā valstī;

27.    aicina dalībvalstis atbalstīt stimulus, kas veicinātu Eiropas filmu uzņemšanu, izplatīšanu, pieejamību un pievilcīgumu; uzskata, ka samazinātu PVN likmju piemērošana kultūras un audiovizuālajiem darbiem neatkarīgi no tā, vai tos pārdod tiešsaistē vai bezsaistē, veicina jaunu pakalpojumu un platformu attīstību;

28.    uzsver programmas „Radošā Eiropa” kultūras un radošās nozares garantiju mehānisma lomu — tas veicinās finansējuma pieejamību kultūras un radošo nozaru MVU un finanšu starpnieku ieguldījumu pieauguma sekmēšanu, tādējādi uzlabojot kinematogrāfijas nozares finansējuma piesaistes iespējas;

29.    mudina novērtēt Eiropas un valstu kino finansēšanas sistēmu iedarbīgumu un efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot finansēto filmu kvalitātei un sniegumam un vienlaikus aplūkojot arī tirgvedībai un auditorijas piesaistīšanai paredzēto finansēšanas instrumentu pieejamību un efektivitāti; aicina Komisiju informēt citas dalībvalstis par paraugprakses piemēriem, kas izriet no šā novērtējuma rezultātiem;

30.    atgādina, ka filmu ražošanai un kopražošanai ir vajadzīgi būtiski finansiāli ieguldījumi un ka pašreizējais tiesiskais regulējums neliedz daudzteritoriālu licencēšanu, tādēļ uzsver, ka arī turpmāk jāsaglabā ražošanas un izplatīšanas sistēmu daudzveidība, lai sekmētu ieguldījumus Eiropas kino, reaģētu uz valodu un kultūru ziņā daudzveidīgo Eiropas tirgu un aizsargātu un sekmētu kultūru daudzveidību;

31.    uzsver, ka finansējums Eiropas filmām tiek piešķirts no daudziem Eiropas, valstu un reģionāliem publisko līdzekļu fondiem un būtu jāsekmē lielāka savstarpējā papildināmība šo fondu izmantošanā, lai palielinātu to efektivitāti;

Eiropas Kino forums

32.    atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Kino forumu, lai veicinātu strukturētu dialogu ar visām audiovizuālajā nozarē iesaistītajām personām par grūtībām, ar kurām nozare saskaras pašreizējā digitālajā laikmetā, un tādējādi uzlabotu sadarbību, informācijas apkopošanu un apmaiņu ar paraugpraksi;

33.    šajā sakarībā prasa plašu iesaistīšanos un visu attiecīgo iestāžu sadarbību, it īpaši — ar Eiropas Parlamentu;

Informācijas līdzekļu lietotprasme

34.    aicina dalībvalstis pastiprināt centienus uzlabot informācijas līdzekļu lietotprasmi, jo īpaši kinomākslas izpratni, skolu mācību programmās un kultūrizglītības iestādēs un izstrādāt iniciatīvas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, aptverot visus formālās, neformālās un ikdienējās izglītības un apmācības līmeņus;

35.    apzinās, ka kinoteātriem kā vietai, kur tiekas dažādas paaudzes, ir īpaša nozīme kinomākslas izpratnes un informācijas līdzekļu lietotprasmes apguvē, un atzinīgi vērtē pasākumus, kas mērķtiecīgi sekmē šo kinoteātra funkciju;

36.    vērš uzmanību uz jauniešiem paredzētu izglītojošu filmu popularizēšanu un atbalsta konkursus, kuros viņi tiktu mudināti radīt audiovizuālos darbus; turklāt uzsver iespējas, ko piedāvā apakšprogrammas „MEDIA” atbalsts kinomākslas izpratnes veicināšanas projektiem;

Inovācija

37.    atbalsta novatoriskus projektus un praksi, piemēram, Komisijas sagatavošanas darbību attiecībā uz Eiropas filmu apriti digitālajā laikmetā, kuras nolūks ir pārbaudīt filmu elastīgāku izdošanu dažādos formātos vairākās dalībvalstīs, un atzinīgi vērtē šīs darbības iekļaušanu programmā „Radošā Eiropa”;

38.    uzskata, ka šādas izlaides logu elastību veicinošas iniciatīvas varētu dot labumu dažiem Eiropas filmu veidiem, uzlabojot to atpazīstamību, piesaistot auditoriju, palielinot ieņēmumus un ietaupot izmaksas, un mudina Komisiju un dalībvalstis veltīt šīm iniciatīvām turpmāku uzmanību;

Digitalizācija un arhivēšana

39.    aicina dalībvalstis nodrošināt kinematogrāfisko darbu digitalizāciju un izveidot obligātus glabāšanas mehānismus digitāla formāta darbiem vai pielāgot šādiem formātiem jau pastāvošos mehānismus, pieprasot nodot glabāšanā digitālās filmas starptautiski standartizētās digitālās oriģinālmatricās;

40.    uzsver audiovizuālo arhīvu, īpaši kino mantojuma un sabiedriskās apraides organizāciju arhīvu, nozīmi un mudina dalībvalstis garantēt pienācīgu finansējuma līmeni un tiesību ieguves sistēmas nolūkā sekmēt minēto organizāciju misijas īstenošanu sabiedrības interesēs, tostarp kino mantojuma saglabāšanu, digitalizāciju un publiskas pieejamības nodrošināšanu;

41.    uzsver Eiropas digitālās bibliotēkas „Europeana” kā Eiropas audiovizuālā mantojuma (gan kino, gan televīzijas) digitālās bibliotēkas svarīgo nozīmi;

° °

°

42.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(2)

OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

(4)

OV C 433, 3.12.2014., 2. lpp.

(5)

OV C 332, 15.11.2013., 1. lpp.

(6)

OV C 153E, 31.5.2013., 102. lpp.

(7)

OV C 353E, 3.12.2013., 64. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0215.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0232.


PASKAIDROJUMS

Radīšana audiovizuālajā nozarē ir izteikts komandas darbs tāpat kā sportā, kur katrs komandas loceklis palīdz sasniegt komandas kopējos panākumus.

Visam filmas radīšanas procesam no sākotnējās idejas par filmu līdz tās uzņemšanai un brīdim, kad tā nonāk uz kinoteātru ekrāniem un notiek tās izplatīšana, ir raksturīgs komandas darbs. Skatītāju acīs visvairāk izceļas galveno lomu tēlotāji, bet viņi ir tikai aisberga redzamā daļa. Panākumiem bagāta filma pirmkārt ir visu to radošo cilvēku veikums, kuru vārdi ir minēti filmas beigu titros: scenāristi, režisori, tehniskie darbinieki, operatori, fotogrāfi, specefektu veidotāji utt. Viņu kopīgais darbs veido mūsu kultūras identitāti un paver durvis daudzveidībai vietējā, valsts un Eiropas kultūrā.

Vims Venderss (Wim Wenders) ir paudis šādu domu: “Kultūra (..) nosaka Eiropas dvēseli. Kino šajā jomā ir privileģētā stāvoklī(..) Kino veicina skatītāja identificēšanos tā, kā to nespēj neviens cits informācijas nesējs(..) Kino nevis vienkārši projicē attēlus, bet atspoguļo mūsu sabiedrību, tās vērtības, paradumus, cerības un bailes(..) Kino veido šīs vērtības un paradumus un ietekmē ar cerībām un bailēm saistītās tendences.”

Tomēr kinematogrāfijas loma sabiedrībā ir divējāda. Tā ir gan kultūras vērtība, gan ekonomikas elements. Audiovizuālā nozare, kas ir vienota daudzveidībā, veicina ekonomikas izaugsmi, rada jaunas darbvietas un stimulē novatorismu Eiropas digitālajā tirgū.

Radošās nozares nevar pastāvēt bez ekonomiskā pamata. Lai audiovizuālās nozares darbi būtu pieejami Eiropas iedzīvotājiem, būtiski svarīgi ir veikt ieguldījumus šajā nozarē. Galvenie finanšu sistēmas dalībnieki, kas ļauj radošo profesiju pārstāvjiem realizēt savas ieceres, ir producenti, izdevēji, izplatītāji, kinoteātri un pieprasījuma video pakalpojumu sniedzēji. Filmas uzņemšana var būt sekmīga tikai, neierobežoti sadarbojoties minētajiem ieguldītājiem, kā rezultātā viņi var vienoties par kopīgiem ieguldījumiem vienotam mērķim.

Lai pilnībā izmantotu šo kultūras un ekonomisko potenciālu, Eiropas kinematogrāfijas nozarei ir jāattīstās pareizā vidē, ko stimulē stabils un pielāgojams tiesiskais regulējums, kas atbalsta ieguldījumus un daudzveidību un ļauj izstrādāt jaunus tiešsaistes pakalpojumus. Autortiesības ir būtisks šīs sistēmas elements: tās stimulē vietējos un valsts mēroga ieguldījumus filmu uzņemšanā un veido visu šajā nozarē iesaistīto pušu ienākumu bāzi. Autortiesības garantē pienācīgu atlīdzību tiesību īpašniekiem, jo īpaši autoriem.

Izšķirīga ir arī pārredzamības un globālas sadarbības loma, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, kuru sniedzēji ir reģistrēti ārpus Eiropas. Šajā sakarā Eiropas Kino forums palīdzēs nozares pārstāvjiem, dalībvalstīm un Eiropas iestādēm rast adekvātus risinājumus un censties sasniegt Eiropas filmu izplatīšanas uzlabojumus.

Eiropas kinematogrāfijas nozares potenciāls

Digitalizācijas process kinoteātros tuvojas noslēgumam, kaut gan mazāku ekrānu nomaiņai joprojām ir nepieciešams finansiāls atbalsts. Saskaņā ar Eiropas Audiovizuālās observatorijas (EAO) rīcībā esošo informāciju līdz 2013. gada beigām bija digitalizēti apmēram 87 % no 30 000 kinoteātru ekrāniem Eiropas Savienībā.

Nākamais audiovizuālās nozares uzdevums ir vajadzība nodrošināt reālu un efektīvu Eiropas filmu izplatīšanu, kas nodrošinātu šo filmu atpazīstamību un palīdzētu tām sasniegt plašāku auditoriju.

2014. gadā Eiropā tika izplatīts rekordliels Eiropas filmu skaits, proti, 1500 filmas, kas ir divreiz vairāk nekā ASV uzņemtās filmas. Tomēr Eiropas filmu skatītāju skaits, kā izrādījās, bija apgriezti proporcionāls.

Eiropā filmu mārketinga un reklamēšanas budžets bieži veido tikai apmēram 1 % no kopējām uzņemšanas izmaksām. Turpretī ASV filmu mārketinga budžets var būt pat līdzvērtīgs uzņemšanas izmaksām. Turklāt lielākā daļa Eiropas filmu tiek rādītas gandrīz tikai to izcelsmes valstī. Arguments par labu Eiropas filmu izplatīšanas un aprites stimulēšanai ārpus Eiropas ir pārliecinošs ne tikai iespējamo finansiālo ieguvumu, bet galvenokārt Eiropas filmās pausto kultūras vērtību dēļ.

Izplatīšana, atpazīstamība un pieejamība

Būtisks Eiropas filmu radīšanu veicinošs faktors ir valsts un ES mēroga atbalsts, bet tas tiek galvenokārt orientēts uz līdzfinansējuma piešķiršanu uzņemšanas procesam. Tomēr brīdis, kad filma reāli sāk nest peļņu, ir tās izplatīšana. Abos posmos piešķirtā atbalsta summas nesamērīgums patiesībā var ierobežot filmas publicitātes apmēru.

Publiskajam finansējumam būtu jābūt līdzsvarotākam un vairāk jāpievēršas Eiropas filmu auditorijas paplašināšanai un atbalsta stimulēšanai tādām darbībām kā projektu izstrāde, reklāma un starptautiska izplatīšana. Pašlaik gandrīz 70 % publiskā finansējuma tiek piešķirti uzņemšanai, nevis filmas iespējamās auditorijas maksimālai paplašināšanai. Palielinoties pieprasījuma video pakalpojumu izplatībai un tiešsaistē lejupielādei pieejamo datņu skaitam, būtiski apsvērumi ir arī audiovizuālās nozares elastīgums un turpmāki eksperimenti šajā nozarē.

Lai Eiropas tirgus faktisko lielumu apskatītu kontekstā, ir vērts apsvērt, cik daudz šķēršļu sagaida filmu, kurai ir mazs reklāmas budžets. Ir ieteicama valstu atbalsta tīklu saskaņošana un darbības koordinēšana, jo tikai efektīvā saziņā starp atsevišķajām iesaistītajām valstīm un personām ir iespējams noteikt, cik liels atbalsts ir vajadzīgs, lai maksimāli palielinātu filmas potenciālo auditoriju.

Ņemot vērā, ka valsts un reģionālās atbalsta sistēmas galvenokārt pievērš uzmanību uzņemšanas stadijai, ES programmas var pievērsties nepietiekami finansētajām jomām, respektīvi, izplatīšanai, reklāmai un mārketingam. Viena no izteiktām šā risinājuma priekšrocībām ir ES centrālās pozīcijas attiecībā uz izplatīšanai paredzēto finansējumu, tādējādi ievērojami sistematizējot šo procesu.

Eiropas filmu reklamēšanas jomā būtu jāņem vērā, kāda loma ir jaunajiem izplatīšanas kanāliem, piemēram, straumēšanai vai pieprasījuma video pakalpojumiem. Turklāt, lai cīnītos ar pirātismu, pirmām kārtām ir jāturpina atbalstīt pieprasījuma video nozari un citus likumīgos tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus. Filmu izplatīšana tiešsaistē tām patiešām dod jaunas un plašas iespējas. Un, kamēr televīzija joprojām ir ārkārtīgi populārs informācijas līdzeklis Eiropas mājsaimniecībās, raidorganizāciju, jo īpaši sabiedrisko raidorganizāciju, loma ir izšķirīgi svarīga, jo tās ir jāmudina ietvert savu kanālu programmā kvalitatīvas Eiropas kinofilmas.

Ir būtiski arī atzīt, ka kinoteātri ir Eiropas filmu izplatīšanas stūrakmens. Šajā sakarā pat pats jēdziens „Eiropas kino” izsaka domu, ka tā spēks ir tieši nemitīgā kultūras apmaiņā, ko realizē, uzņemot kopražojuma filmas vai aktieriem filmējoties ārvalstu filmās.

Audiovizuālās nozares atbalsta finansējums un programmas

Programma „Radošā Eiropa” kuras budžets 2014.–2020. gadam ir 1,5 miljardi euro, ir ārkārtīgi svarīgs audiovizuālās nozares finansējuma avots. Vairāk nekā puse no programmas budžeta ir veltīta apakšprogrammai „MEDIA”, kas veicina Eiropas kino attīstību, izplatīšanu, apmācību un inovācijas. Nākamajiem gadiem atvēlētais budžets paredzēts 800 Eiropas filmu aprites atbalstīšanai gan Eiropā, gan ārpus tās. Turklāt programmā paredzēts piedāvāt pastāvīgu atbalstu vairāk nekā 80 Eiropas kinofestivāliem, kuri popularizē Eiropas filmas. Šāds finansējums Eiropas audiovizuālās nozares darbiem atrod jaunu auditoriju, vienlaikus pasargājot kultūru un valodu daudzveidību.

Jauni izplatīšanas līdzekļi un darbības modeļi, iespējams, liecina par novatorisku finansējuma avotu parādīšanos: filmu demonstrēšana kinoteātros, izdošana DVD formātā vai citos jaunos formātos, piemēram, kā interneta video straume vai pieprasījuma video, cits citu neizslēdz, jo tiek dažādota filmu ietekmes sfēra, neciešot nekādus zaudējumus. Jebkurā jomā, kas gūst labumu no kinematogrāfijas nozares, tostarp pieprasījuma video pakalpojumos, būtu jāmudina atbalstīt filmu uzņemšanu — tā būtu tikai taisnīga prasība. Šajā sakarā ir jādod skaidrs politisks signāls. Būtiska loma šā mērķa sasniegšanā var būt arī likumīgu kino izplatīšanas līdzekļu popularizēšanai.

Finansiālo garantiju mehānisms, kurš sāks darboties 2016. gadā, ir vēl viens vērā ņemams instruments, jo tas palīdzēs kinematogrāfijas nozarē iesaistītajām personām saņemt kredītus bankās. Programmu pārvaldīs Eiropas Investīciju fonds, kas ir Eiropas Investīciju bankas daļa.

Kinomākslas izpratne un informācijas līdzekļu lietotprasme

Kinomākslas izpratne var ievērojami ietekmēt cilvēkus, jo tā var iespaidot jauniešu personības veidošanos un viņu uztveri par apkārtējo pasauli. Trīs ceturtdaļas jauniešu kinoskatītāju atzīst, ka ir redzējuši filmas, no kurām tie lielā mērā ir ietekmējušies. Tāpēc kinomākslas izpratnes ieviešanai visos dalībvalstu izglītības sistēmu līmeņos ir ļoti nozīmīga loma, un tā var dot labumu ilgtermiņā. Neatņemams kinomākslas izpratnes mācīšanas aspekts ir jauniešu virzīšana uz audiovizuālo darbu rūpīgu analītisku izvērtēšanu, kā arī filmās apskatīto problēmu un filmu rosināto sajūtu apspriešana. Saskare ar Eiropas filmām ir viens no labākajiem veidiem, kā iepazīt citu Eiropas valstu vēsturi, kultūru un tradīcijas.

Kinomākslas izpratnes mācīšanas priekšrocība ir arī tās nozīme jauniešu iepazīstināšanā ar informācijas līdzekļu lietotprasmi, kas ir viena no ES prioritātēm izglītības jomā. Informācijas līdzekļu lietotprasmes mācīšana sagatavo skolēnus dzīvei digitālā pasaulē, iemāca tiem prasmīgi lietot jaunās tehnoloģijas un palielina informētību par to, kādus rezultātus dod likumīgu piedāvājumu apzināta izvēle, atsakoties no pirātražojumiem.

Eiropas filmu popularizēšanas un aprites veicināšanas līdzekļi

Viens no veidiem, kā popularizēt Eiropas kino un veicināt tā pieejamību visā Eiropā, ir kinofestivāli, un dalībvalstis un Eiropas iestādes tiek mudinātas veicināt, atbalstīt un izplatīt visvērtīgākos darbus ar īpašu pasākumu starpniecību. Būtu jāpieaug arī Eiropas kinofestivālu balvu prestižam, jo šie pasākumi palīdz ievērojami paplašināt filmu apriti.

Ideāls piemērs, kā būtu jāveicina Eiropas kinematogrāfijas nozare, ir EP LUX balva. Šī balva katru gadu pievērš uzmanību filmām, kurās apskatīti Eiropas sabiedriskai domai aktuāli jautājumi. Kino spēja nodot kultūras vēstījumu citai kultūrai padara to par ideālu līdzekli diskusijām par Eiropu un tās nākotni. Pašreizējo ekonomisko, politisko un sociālo krīžu apstākļos, kas apdraud arī mākslu, kultūru un kino, EP LUX balva sniedz Eiropas radošajai nozarei stabilu atspēriena punktu.

Divi citi faktori, kas ietekmē filmu apriti, ir subtitri un dublāža. Kinofilmas vairs netiek izplatītas analogā, bet digitālā formātā, un subtitru tulkošanas izmaksas ir ievērojami samazinājušās. Jebkuru filmu ir iespējams demonstrēt vairākās valodās, kā rezultātā būtu jāpaplašinās kvalitatīvu Eiropas audiovizuālo darbu apritei. Lai ierobežotu izmaksas un veicinātu Eiropas kino popularitāti, varētu realizēt izmēģinājuma projektu, lai noskaidrotu iespējas izveidot tiešsaistes platformu kolektīvā finansējuma piesaistei filmu subtitru tulkošanai.

Rezumējot jānorāda, ka ziņojums par „Eiropas kino digitālajā laikmetā” pauž viedokli, ka Eiropas kinematogrāfijas nozare ir jāatbalsta un ir jāveicina Eiropas kino popularitāte, izplatīšana un atpazīstamība, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu gūt labumu no sava kultūras mantojuma.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Jill Evans, Emmanouil Glezos, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sylvie Guillaume, György Hölvényi, Dietmar Köster, Ernest Maragall, Emma McClarkin, Martina Michels, Liadh Ní Riada

Juridisks paziņojums