Procedūra : 2014/2223(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0126/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0126/2015

Debates :

PV 27/04/2015 - 24
CRE 27/04/2015 - 24

Balsojumi :

PV 28/04/2015 - 7.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0109

ZIŅOJUMS     
PDF 307kWORD 214k
1.4.2015
PE 544.341v02-00 A8-0126/2015

par jaunu ES meža stratēģiju mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai

(2014/2223(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referente: Elisabeth Köstinger

Atzinumu sagatavoja (*):

Francesc Gambús, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

(*)       Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
  Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par jaunu ES meža stratēģiju mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai

(2014/2223(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai (COM(2013)0659),

– ņemot vērā minētajam paziņojumam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2013)0342 final un SWD(2013)0343 final),

– ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2014. gada 19. maija secinājumus par jauno ES meža stratēģiju,

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 30. janvāra atzinumu "Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai".

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. jūlija atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”.

– ņemot vērā tā 2006. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības mežu stratēģijas īstenošanu(1),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”;

–       ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”, tostarp Inovācijas Savienības un Resursu ziņā efektīvas Eiropas iniciatīvas,

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija” (COM(2013)0216),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011)0244),

– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A8-0126/2015),

A.     tā kā Eiropas Savienībai nav kompetences saistībā ar kopējās mežsaimniecības politikas izstrādi, bet dažām Savienības politikas nostādnēm var būt ietekme uz dalībvalstu mežsaimniecības politiku, un tā kā dalībvalstis pašas pieņem lēmumus par attiecīgajām nostādnēm mežsaimniecības un mežu jomā;

B.     tā kā — neraugoties uz dalībvalstu viennozīmīgo atbildību šajā jomā — mežsaimniecības uzņēmumi potenciāli varētu gūt labumu no koordinācijas uzlabošanas un pastiprināšanas, kā arī no šīs svarīgās ekonomikas nozares, kas garantē darbvietas, jo īpaši lauku teritorijās, pozicionēšanas Eiropas līmenī, vienlaikus aizsargājot ekosistēmas un piedāvājot ekoloģiskas priekšrocības visiem, neskarot dalībvalstu kompetenci;

C.     tā kā koksne ir atjaunojams resurss, kas bieži vien Eiropā netiek pienācīgi izmantots, un ir jāgarantē saprātīga un ilgtspējīga šīs izejvielas izmantošana, tostarp paplašinot zināšanas un zinātības apmaiņu šajā jomā;

D.     tā kā meži ir unikālas floras, faunas un sēņu avots;

E.     tā kā mežu izmērs un īpašības stipri atšķiras un dažās dalībvalstīs vairāk nekā pusi no to teritorijas klāj meži; tā kā ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme pievienotās vērtības radīšanā vietējā, reģionālā, Eiropas un starptautiskā līmenī, darbvietu nodrošināšanā lauku teritorijās, kā arī uz bioekonomiku balstītas sabiedrības veicināšanā, labvēlīgi ietekmējot cilvēku veselību, it sevišķi strukturāli mazattīstītos reģionos, un tie vienlaicīgi sniedz svarīgu ieguldījumu vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā;

F.     tā kā meža biomasa ir ļoti svarīgs atjaunojamais energoresurss; tā kā Eiropas meži pašlaik uztver un uzglabā aptuveni 10 % no ES oglekļa dioksīda emisiju, tādējādi ievērojami palīdzot mazināt klimata pārmaiņas;

G.     tā kā mūsu sabiedrības urbanizācijas ietekmē Savienības iedzīvotajiem ir vājinājusies saikne ar mežiem un viņiem ir niecīgas zināšanas par mežsaimniecību un tās ietekmi uz labklājību, nodarbinātību, klimatu, vidi, cilvēku veselību un vērtību ķēdi kopumā, kā arī saikni ar plašākām ekosistēmām;

H.     tā kā pieaugošs skaits ES politikas nostādņu veicina aizvien lielāku pieprasījumu saistībā ar mežiem; tā kā šis pieprasījums ir rūpīgi jālīdzsvaro, un pieprasījums pēc jauniem koksnes izmantojumiem bioekonomikā un bioenerģētikā ir jāapvieno ar resursu efektivitāti, jaunu tehnoloģiju izmantošanu un ilgtspējīgai apgādei pastāvošo ierobežojumu ievērošanu;

I.      tā kā Eiropas mežsaimniecības pamatā ir ilgtspējīga apsaimniekošana un ilgtermiņa plānošana un tā kā ilgtspējas princips būtu vēl vairāk jāstiprina visos līmeņos, sākot no vietējā līdz pat globālajam, lai radītu darbvietas, aizsargātu bioloģisko daudzveidību, mazinātu klimata pārmaiņas un novērstu pārtuksnešošanos;

J.      tā kā ir jāuzsver mežu ekonomiskā, sociālā un vides nozīme, tostarp saistībā ar kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un reklāmu, kā arī ilgtspējīga (eko)tūrisma veicināšanu;

K.     tā kā saistībā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu pasaulē palielinās pieprasījums pēc enerģijas, tādēļ mežiem vajadzētu būt lielākai nozīmei ES nākotnes energoresursu struktūrā;

Vispārīgas piezīmes –– meža, mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības nozīme ekonomikai un sabiedrībai

1.      atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par jaunu ES meža stratēģiju un tam klāt pievienotos darba dokumentus un uzsver, ka ES meža stratēģijā uzsvars ir jāliek uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu daudzfunkcionālo nozīmi gan ekonomikas, gan sociālajā, gan vides kontekstā un ka labāk ir jākoordinē un jāpopularizē tie Kopienas politikas virzieni, kam ir tieša vai netieša saikne ar mežsaimniecību; šajā sakarībā norāda, ka arvien lielākā skaitā Eiropas politikas iniciatīvu, kas ir tādās jomās kā ekonomika un nodarbinātības politika, energoapgāde, vides un klimata politika, ir nepieciešams spēcīgāks mežsaimniecības nozares ieguldījums;

2.      uzsver, ka ir sistemātiskāk jānosaka meža ekosistēmu pakalpojumu vērtība un jāņem tā vērā, pieņemot lēmumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā;

3.      norāda, ka tikai veseli un stabili kalnu meži var pilnā apmērā veikt savas aizsargfunkcijas, pasargājot cilvēkus un dabu no dubļu lavīnām un nogruvumiem un nodrošinot dabīgu aizsardzību pret plūdiem; uzsver, ka šajā saistībā jo īpaši ir nepieciešama pārrobežu komunikācija;

4.      šajā sakarībā uzsver, ka būtu jāaptur jebkādi mēģinājumi pakļaut šo nozari Savienības kopējam regulējumam un būtu jāņem vērā nozares vietējais un reģionālais raksturs un dalībvalstīm piešķirtās kompetences šajā jomā, vienlaikus cenšoties saskaņot ES un dalībvalstu attiecīgās kompetences;

5.      uzsver, ka ES mežiem ir raksturīga liela daudzveidība, tostarp būtiski atšķiras mežu īpašuma veids, izmērs, tips un saistībā ar tiem risināmās problēmas;

6.      uzsver, ka ES mežsaimniecības stratēģijai ir jāņem vērā fakts, ka dažās dalībvalstīs vairāk nekā pusi no to teritorijas klāj meži un ka ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem ir ļoti svarīga nozīme, jo tie rada pievienoto vērtību vietējā un reģionu līmenī un nodrošina darbvietas lauku teritorijās, un ka tie vienlaicīgi dod svarīgu ieguldījumu videi;

7.      jo īpaši uzsver vērtību, kas piemīt stabiliem jaukta tipa mežiem, kuros aug attiecīgajai teritorijai raksturīgās vietējās koku šķirnes, un to, cik nozīmīgi šie meži ir ekosistēmām un kādu ieguldījumu tie dod bioloģiskajā daudzveidībā;

8.      aicina dalībvalstis atbalstīt mežu īpašnieku centienus saglabāt, kā arī veidot attiecīgajai vietai raksturīgus vietējos jaukta tipa mežus;

9.      pauž nožēlu par to, ka mežstrādnieku darba apstākļi nav iekļauti kā atsauces punkts ierosinātajā stratēģijā, un lūdz Komisiju ņemt vērā saprātīgu darba organizāciju, augstus tehnoloģiju standartus un kvalitatīvas darbvietas;

10.    norāda, ka mežsaimniecības nozarē patlaban ir nodarbināti vairāk nekā 3 miljoni Eiropas iedzīvotāju, un uzsver, ka mežsaimniecības ilgtermiņa konkurētspēju varēs panākt tikai ar kvalificēta darbaspēka palīdzību;

11.    uzskata, ka ES meža stratēģijā ir jāiekļauj nosacījumi, kas nodrošina, ka ES ir attiecīgas apmācības iespējas un darbaspēks, kurš ne vien pilnībā apzinās mežsaimniecības nozarei aktuālās problēmas un apdraudējumu, bet arī pārzina mežu apsaimniekošanai raksturīgos drošības noteikumus;

12.    uzsver, ka ir nepieciešama visaptveroša un saskaņota kopējā stratēģija, un atzinīgi vērtē to, ka tiek atzīta mežsaimniecības un ar mežu saistīto nozaru nozīme un ieguldījums ekonomikā, sociālajā dzīvē un vides aizsardzībā ES;

13.    uzskata, ka šī atzīšana nodrošina stingru pamatu mežsaimniecības nozares atbalstam ES, tostarp novēršot un pārvaldot mežu katastrofas, uzlabojot resursu efektivitāti, palielinot konkurētspēju, veicinot nodarbinātību, attīstot uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības nozares un saglabājot ekoloģiskās funkcijas;

14.    uzsver, ka bioekonomika ir ļoti svarīga Komisijas jauno prioritāšu sasniegšanai izaugsmes, nodarbinātības un ieguldījumu jomā;

15.    atzīst, ka ES ir jārīkojas, lai atbalstītu dalībvalstu politiku, kuras mērķis ir panākt aktīvu, daudzfunkcionālu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tostarp dažādu meža veidu apsaimniekošanu, un lai veidotu ciešāku sadarbību, reaģējot uz pārrobežu apdraudējumiem, piemēram, meža ugunsgrēkiem, klimata pārmaiņām un dabas katastrofām vai invazīvām svešzemju sugām;

16.    uzskata, ka stratēģijā vairāk ir jāņem vērā problēmas saistībā ar tādām koku slimībām kā ozolu novīšana, kas izposta korķozolu plantācijas Portugālē, Francijā un Spānijā, kā arī skar īpašas aizsargājamās teritorijas un biosfēras rezervātus;

17.    uzsver, ka prognozētais pieprasījuma pēc kokmateriāliem pieaugums mežiem un visām ar mežu saistītajām nozarēm ir gan izdevīgs, gan problemātisks, jo īpaši rēķinoties ar prognozēm, ka klimata pārmaiņu rezultātā meži biežāk un smagāk cietīs no sausuma, ugunsgrēku, vētru un kaitēkļu nodarītā kaitējuma; šajā sakarībā atgādina, ka ir nepieciešams aizsargāt mežus no šiem pieaugošajiem draudiem un saskaņot to produktīvās un aizsardzības funkcijas;

18.    atzinīgi vērtē darbības, lai palielinātu mežu platības, jo sevišķi ar vietējām koku sugām teritorijās, kas nav piemērotas pārtikas audzēšanai, un jo sevišķi pilsētas teritoriju tuvumā, lai mazinātu augstas gaisa temperatūras negatīvo ietekmi, samazinātu piesārņojumu un uzlabotu saikni starp cilvēkiem un mežu;

19.    pilnībā atbalsta Komisijas centienus Eiropā ilgtspējīgi veicināt nodarbinātību mežsaimniecības nozarē un nodrošināt labklājību;

20.    uzsver koksnes un citu materiālu (piemēram, korķa ), kā arī koksnes atvasinājumu, tostarp tekstilšķiedru, ilgtspējīgas ražošanas un izmantošanas nozīmīgo lomu ilgtspējīgu ekonomisko modeļu izstrādē un zaļo darbvietu radīšanā;

21.    aicina Komisiju analizēt, kādas ir grūtības nodrošināt piegādes ķēdes darbību, kuras saistītas ar pieprasījuma, īpaši pieprasījuma pēc apaļkokiem, pieaugumu trešās valstīs, un atbalstīt šo nozari;

22.    aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stimulus, lai aizvien pieaugošā mežu īpašnieku-sieviešu grupa saņemtu īpašas konsultācijas un atbalstu aktīvā un ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā;

23.    uzsver, ka aptuveni 60 % ES mežu ir privāti un pieder apmēram16 miljoniem mežu īpašnieku, un šajā saistībā uzsver īpašuma un īpašumtiesību nozīmi un atbalsta visus pasākumus, kas ļauj ieinteresēto pušu grupām piedalīties dialogā par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nostādņu pastiprināšanu un īstenošanu un uzlabot informācijas apmaiņu;

24.    norāda, ka mežu īpašniekiem ir būtiska nozīme lauku teritorijās, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē mežsaimniecības un agromežsaimniecības nozīmes atzīšanu lauku attīstības programmās, kas iekļautas KLP 2014.–2020. gadam;

25.    uzskata, ka ES meža stratēģija tiktu labāk īstenota, ja tā būtu pienācīgi saskaņota ar pieejamo ES finansējumu, tostarp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA); 

26.    norāda uz iespēju dalībvalstīm un reģioniem izmantot to attiecīgajās lauku attīstības programmās pieejamo finansējumu, lai atbalstītu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un veicinātu agromežsaimniecību, kā arī nodrošinātu sabiedrisko labumu vides jomā, piemēram ražojot skābekli, samazinot oglekļa dioksīda daudzumu un aizsargājot kultūraugus no klimatisko apstākļu ietekmes, kā arī sekmējot vietējās tautsaimniecības nozares un radot videi draudzīgas darbvietas;

27.    atzīst nepieciešamību uzlabot transportēšanu un loģistiku mežu apsaimniekošanas un kokmateriālu ieguves jomā; tādēļ aicina dalībvalstis izstrādāt ilgtspējīgas loģistikas un mežistrādes sistēmas, kas nodara mazāku kaitējumu klimatam, tostarp ar ilgtspējīgu biodegvielu darbināmu kravas automobiļu un kuģu izmantošanu, kā arī plašāku dzelzceļa izmantošanu; mudina šajā nolūkā izmantot ES struktūrfondus un lauku attīstības programmas;

28.    atzīst, ka meži ir sabiedrībai svarīgi iedzīvotāju fiziskās un garīgās veselības kontekstā un to, ka mežu nodrošinātais sabiedriskais labums sekmē dzīves kvalitāti un uzlabo gan cilvēku atpūtas iespējas, gan vidi, it sevišķi saistībā ar skābekļa nodrošinājumu, oglekļa piesaistīšanu, gaisa filtrēšanu, ūdens uzglabāšanu un filtrēšanu, erozijas kontroli un aizsardzību pret lavīnām, kā arī to, ka meži ir brīvdabas aktivitāšu vieta;

29.    mudina uzlabot sabiedriskā transporta savienojumus starp pilsētu teritorijām un mežiem, lai atvieglotu piekļuvi mežiem un meža masīviem;

30.    uzsver, cik nozīmīgas ir citas ar mežu saistītas darbības, piemēram, tādu ar koksni nesaistītu produktu kā sēnes vai mīkstie augļi, vākšana, kā arī ganīšana un biškopība;

31.    aicina Komisiju veicināt tādas saimnieciskās darbības, kas var nodrošināt izejmateriālus farmācijas, kosmētikas un pārtikas ražošanai un kalpot kā alternatīvs bezdarba un lauku iedzīvotāju skaita sarukuma mazināšanas veids, un popularizēt šādi iegūto produktu labvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību;

Efektīva resursu izmantošana –– koksne kā ilgtspējīga izejviela (ilgtspējīga mežu apsaimniekošana)

32.    uzsver, ka gan koksnes un citu nocirstas koksnes produktu izmantošanai kā atjaunojamai un klimatam nekaitīgai izejvielai, gan ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir nozīmīga loma tādu Eiropas Savienības sociālo un politisko mērķu īstenošanā kā enerģijas pāreja, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī stratēģijas „Eiropa 2020” un bioloģiskā daudzveidības mērķu īstenošanā; norāda, ka aktīvas mežu apsaimniekošanas trūkums apgrūtinātu šo mērķu īstenošanu;

33.    uzsver, ka apsaimniekotiem mežiem ir lielāka CO2 piesaistīšanas spēja nekā neapsaimniekotiem mežiem, un norāda, ka mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir svarīga, lai maksimāli palielinātu ES mežu oglekļa dioksīda piesaistes potenciālu;

34.    ir pārliecināts, ka mežus nevajadzētu uzskatīt tikai un vienīgi par oglekļa dioksīda piesaistītājiem;

35.    uzsver, ka ir jāgūst pārliecība par meža resursu un materiālu efektīvu izmantošanu un otrreizēju izmantošanu nolūkā samazināt Savienības tirdzniecības bilances deficītu, uzlabot ES koksnes resursu pietiekamību un tās meža nozares konkurētspēju, vienlaikus palīdzot novērst neilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi, aizsargājot vidi un samazinot mežu izciršanu trešās valstīs ārpus ES;

36.    īpaši atbalsta koksnes kā atjaunojamas, daudzpusējas tomēr ierobežota daudzuma izejvielas efektīvu izmantošanu un ir pret likumā noteiktu prioritāti koksnes izmantošanai, jo tas, no vienas puses, ierobežo enerģijas tirgu un jaunu un inovatīvu biomasas lietojumu attīstību, bet, no otras puses, atsevišķās tālākās un lauku teritorijās nav īstenojams pat infrastruktūras iemeslu dēļ;

37.    atbalsta atvērtu, uz tirgu orientētu pieeju un brīvību visiem tirgus dalībniekiem, priekšroku dodot uz vietas iegūtiem kokmateriāliem, lai pēc iespēja samazinātu starptautiskā transporta radītās oglekļa emisijas un veicinātu ilgtspējīgu vietējo ražošanu;

38.    tā kā daži no Savienībā lielākajiem biomasas resursiem ir atrodami mazapdzīvotos un attālākajos Savienības reģionos, uzskata, ka, īstenojot stratēģiju, ir obligāti jāņem vērā visas šo mazāk apdzīvoto un attālāko reģionu īpatnības;

39.    atzīst koksnes kā energoresursa vērtību, lai apkarotu enerģētisko nabadzību, sekmējot 2030. gada klimata un enerģētikas regulējuma mērķu sasniegšanu atjaunojamo energoresursu jomā un paverot jaunas uzņēmējdarbības iespējas;

40.    uzskata, ka jaunajai meža stratēģijai ir jānodrošina ciešāka sadarbība koksnes nozares strukturēšanā un iesaistīto pušu apvienošanā, lai varētu nodrošināt mežu resursu labāku izmantošanu;

41.    uzskata, ka ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatā jābūt vispārēji atzītiem un pieņemtiem principiem un instrumentiem, piemēram, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas kritērijiem un rādītājiem, kuri jāattiecina uz visu nozari, neatkarīgi no koksnes galalietojuma;

42.    atbalsta Komisijas nodomu kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādāt vērienīgu, objektīvu un pierādāmu kritēriju un rādītāju kopumu mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, uzsverot, ka šie kritēriji būtu jāsaskaņo ar Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe)(2) prasībām, kas veido pamatu vienotai ziņošanai par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī pamatu ilgtspējas sertifikācijas sistēmām visas Eiropas līmenī, ņemot vērā mežu daudzveidību visā Eiropā;

43.    atzīst, ka palielinās pieprasījums pēc mežsaimniecības produktiem, galvenokārt tādēļ, ka pieaug to atjaunojamo energoresursu skaits, kas tiek iegūti no biomasas, un tādēļ ir nepieciešami jauni pasākumi, lai palielinātu koksnes pieejamību un nodrošinātu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu;

44.    norāda, ka sarunas Forest Europe ietvaros par Eiropas meža konvenciju(3) kā saistošu sistēmu ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un uzlabota interešu līdzsvara nodrošināšanai meža politikas jomā ir sekmīgi progresējušas, un aicina dalībvalstis un Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atsāktu un veiksmīgi pabeigtu šīs sarunas;

45.    uzskata, ka mežu apsaimniekošanas plāni vai līdzvērtīgi instrumenti var būt svarīgs stratēģisks instruments konkrētu pasākumu veikšanai individuālu uzņēmumu līmenī, lai veiktu ilgtermiņa plānošanu un īstenotu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu Eiropas mežos; tomēr uzsver, ka uz šajos plānos iekļauto konkrētu pasākumu īstenošanu meža valdījuma līmenī joprojām ir jāattiecina valsts tiesību akti;

46.    aicina dalībvalstis, ņemot vērā proporcionalitātes un subsidiaritātes principus, uzraudzīt un veicināt meža apsaimniekošanas plānu īstenošanu, neradot lieku administratīvo slogu;

47.    atzinīgi vērtē to, ka skaidri tiek nodalīti mežu apsaimniekošanas plāni un apsaimniekošanas plāni saistībā ar „Natura 2000” tīklu;

48.    norāda, ka šie mežu apsaimniekošanas plāni ir tikai nosacījums, lai ES lauku attīstības līdzekļus iegūtu atbalsta saņēmēji virs konkrēta saimniecības lieluma, un ka uz mežiem zem konkrētās robežvērtības šī prasība neattiecas; turklāt norāda, ka var apstiprināt arī līdzvērtīgus instrumentus;

49.    aicina dalībvalstis pilnībā izmantot šo pieejamo elastību, īstenojot tiesību aktus, jo īpaši mazāku tirgus dalībnieku interesēs;

50.    prasa Komisijai un dalībvalstīm veidot stimulus un atbalstīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, ražošanas struktūras, kas mudinātu mazos privāto mežu īpašniekus savu mežu apsaimniekot aktīvi un ilgtspējīgi;

51.    uzstāj –– lai īstenotu šo stratēģiju pienācīgā veidā, ir svarīgi izstrādāt specifisku ilgtermiņa rīcības plānu, uzsverot, cik svarīga ir meža koksnes apzināta un ilgtspējīga izmantošana, lai radītu pievienoto vērtību un darbvietas, vienlaikus nodrošinot līdzekļus privāto mežsaimniecības uzņēmumu stiprināšanai un organizētu meža īpašnieku grupu atbalstam;

52.    uzsver, ka efektīvas resursu pārvaldības ietvaros būtu jāīsteno atbalsta programmas lauksaimniecībai nepiemērotu teritoriju apmežošanai, kā arī aizsargjoslu izveidei;

Pētniecība un izstrāde –– izglītība un apmācība

53.    uzskata, ka par prioritāti ir jāuzskata pētniecības praktiska izmantošana, jo no jaunām idejām labumu var gūt visa nozare, un ka uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai ir liels izaugsmes potenciāls; vēl uzskata, ka papildu ieguldījumi nozares inovācijā var radīt jaunas produktu nišas un efektīvākus ražošanas procesus, kas nodrošinātu pieejamo resursu racionālāku izmantošanu un varētu līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi uz mežu resursiem;

54.    aicina Komisiju izvērtēt Eiropas programmu pētniecības un izstrādes jomā („Apvārsnis 2020”) un Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas (COSME) atbilstību mežsaimniecības un koksnes apstrādes nozares prioritātēm un attiecīgā gadījumā uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai izstrādāt jaunus instrumentus, kā arī sekmēt mērķtiecīgus pētījumus par izmaksu ziņā efektīviem risinājumiem attiecībā uz jauniem, novatoriskiem koka izstrādājumiem, lai atbalstītu ilgtspējīgas uz koksni balstītas bioekonomikas izstrādi;

55.    atzinīgi vērtēto, ka dalībvalstis apmainās ar datiem, labāko praksi un zināšanām, kas ir iegūtas par mežiem, un aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt zināšanu un labas prakses apmaiņu starp nozares, zinātnes un ražošanas pārstāvjiem;

56.    uzsver, ka ar ES pētniecības, izstrādes un jauninājumu pamatprogrammu atbalstu var veicināt gudru un ilgtspējīgu izaugsmi, iegūt lielākas pievienotās vērtības produktus, tīrāku tehnoloģiju un augstu tehnoloģijas pakāpi, sevišķi saistībā ar rafinētas biodegvielas un rūpniecības ēku koka konstrukcijām, arī automobiļu ražošanas un tekstilrūpniecības nozarēs;

57.    atgādina, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju bioekonomikas tirgus daļa 2009. gadā bija vairāk nekā EUR 2 triljonus vērta un nodrošināja 20 miljonus darbvietu jeb 9 % no visa ES nodarbināto skaita;

58.    norāda, ka katrs eiro, kas ieguldīts ar bioekonomiku saistītā pētniecībā un inovācijā, izmantojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, radīs aptuveni EUR 10 lielu pievienoto vērtību; uzsver, ka pašlaik meži ir bioekonomikai izšķirošas nozīmes faktors un ka tāds tas būs arī turpmāk;

59.    uzskata, ka, ņemot vērā sasniegumus pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē, ir jāveicina no naftas iegūtu vai siltumietilpīgu izejvielu aizstāšana ar kokmateriāliem un nocirstas koksnes produktiem un ka tas var palīdzēt vēl sekmīgāk mazināt klimata pārmaiņas un radīt jaunas darbvietas;

60.    uzsver, ka ir jāizvērtē visu to ES tiesību aktu izmaksas, kuri ietekmē uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības nozaru vērtības ķēdes, jo ir jāsamazina jebkāda birokrātija, kas ir lieka un apgrūtinoša, un ir jāpanāk noturīgāka nozares spēja konkurēt ilgtermiņā, un ka ir arī jāatbalsta princips, saskaņā ar kuru būtu jāveic rūpīgs ikviena jauna likumdošanas priekšlikuma ietekmes novērtējums, ja šāds priekšlikums skar mežsaimniecības nozari un uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības nozaru vērtības ķēdes;

61.    uzskata, ka ar mežu saistīto zināšanu bāzes paplašināšana ir ļoti svarīga pētniecībai un ka meža stratēģijas īstenošana nav iespējama bez uzticamas informācijas;

62.    norāda, ka ir pieejama informācija un uzraudzības resursi saistībā ar programmu Copernicus un citām Eiropas mēroga iniciatīvām kosmosa jomā, un iesaka vairāk izmantot šos resursus un instrumentus;

63.    norāda, ka valstu īstenotā meža inventarizācija nodrošina mežu uzskaites visaptverošu uzraudzību un tā tiek nodrošināts reģionālais aspekts un ievērota prasība par mazāku birokrātiju un izmaksām;

64.    atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot Eiropas Mežu informācijas sistēmu, kuras pamatā ir valstu dati, un iniciatīvas, kas uzlabos jauno un jau pieejamo datu salīdzināmību, un šajā sakarībā cer, ka tiks pastiprināta tādu datu analīze, kas attiecas uz ekonomiku un nodarbinātību mežsaimniecības un koksnes apstrādes nozarēs;

65.    jo īpaši iesaka, ka nepieciešams lielāks daudzums ilgtermiņa datu kopumu, lai palīdzētu izprast tendences mežsaimniecības nozarē un tās pielāgošanos klimata pārmaiņām;

66.    uzskata, ka kvalificēts un labi apmācīts darbaspēks ir būtisks mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sekmīgai īstenošanai, un aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt pasākumus un, ja iespējams, izmantot tādus pieejamos Eiropas instrumentus kā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET2020), lai meža nozarē atbalstītu paaudžu maiņu un kompensētu trūkstošo kvalificēto darbaspēku;

67.    aicina Komisiju atbalstīt nozares informācijas kampaņu sagatavošanu, lai palielinātu informētību par tās piedāvātajām iespējām bezdarba un iedzīvotāju skaita sarukuma mazināšanai, kā arī padarītu to pievilcīgāku jauniešiem;

68.    uzskata, ka ir jāizstrādā apmācības programmas, jo īpaši nozares jaunajiem darbiniekiem un jaunajiem mežsaimniekiem, kā arī esošajiem būvniecības nozares darbiniekiem, lai palielinātu viņu informētību par iespējām, ko rada kokmateriālu izmantošana, lai mežu apsaimniekošanas jomā un ar to saistītajās rūpniecības nozarēs tiktu nodrošināta zināšanu nodošana;

69.    atzīst, ka ilgtspējīga apsaimniekošana visā meža produktu dzīves ciklā var sniegt nozīmīgu ieguldījumu videi draudzīgas ekonomikas mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz tiem mērķiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas politikas nostādnēm un resursu efektīvu izmantošanu;

70.    uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspējīga kokmateriālu izmantošana mājokļu nozarē, tostarp lai būvētu mājokļus par pieņemamākām cenām no ilgtspējīgā veidā iegūtām izejvielām;

71.    norāda, cik svarīgi ir tradicionāli augstvērtīgie izmantošanas veidi, kuru iespaidīgais potenciāls vēl arvien nav izsmelts, piemēram, koksnes izmantošana būvniecībā un iepakošanā;

72.    norāda, ka pašreizējie tehnoloģiju uzlabojumi ļauj būvēt ietilpīgas ēkas, galvenokārt izmantojot kokmateriālus un tādējādi būtiski samazinot CO2 emisijas būvniecības nozarē;

73.    norāda, ka noteikumi par koksnes izmantošanu būvniecības vajadzībām dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi; tādēļ prasa uzņemties saistības pieņemt ES noteikumus, ar kuriem veicina plašāku koksnes izmantošanu ēkās;

74.    aicina dalībvalstis izstrādāt iniciatīvas, lai atbalstītu zināšanu un tehnoloģiju nodošanu, un pilnībā izmantot pašreizējās ES programmas pētniecības un inovācijas atbalstam mežsaimniecības un mežu nozarē;

75.    norāda, ka ir būtiski trūkumi zinātniskajā un tehnoloģiskajā izpētē saistībā ar mežsaimniecības pielāgošanu klimata pārmaiņām, tostarp saistībā ar pētījumiem par kaitēkļu un slimību pieaugošo ietekmi, kas rada nopietnu apdraudējumu Eiropas mežiem un ar mežu saistītajām nozarēm;

76.    mudina dalībvalstis un Komisiju īstenot pasākumus, lai veidotu izpratni par Eiropas mežu un Eiropas mežsaimniecības ekonomisko, ekoloģisko un sociālo nozīmi un to, cik svarīga ir uz koksnes resursiem balstīta bioekonomika un koksne kā viens no ES svarīgākajiem atjaunojamajiem izejmateriāliem;

77.    uzskata, ka ir svarīgi veicināt zinātniski pētniecisko darbu, kas vērsts uz biomasas racionālu izmantošanu un ātraudzīgu enerģijas kultūru izstrādi, un izveidot modeli, lai radītu ekonomiskus stimulus biomasas atkritumu izmantošanai;

Globālie uzdevumi –– vides aizsardzība un klimata pārmaiņu novēršana

78.    uzsver, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana var pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību un palēnināt klimata pārmaiņas, kā arī mazināt meža ugunsgrēku, kaitēkļu invāzijas un slimību riskus;

79.    norāda, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība citiem jautājumiem, īpaši zālēdāju pārmērīgas savairošanās problēmai, mežu veselībai, koksnes ilgtspējīgas ražošanas veicināšanai, meža ģenētiskajiem resursiem (MĢR), pasākumiem mežu aizsardzībai pret ugunsgrēkiem un šādu ugunsgrēku dzēšanai, augsnes erozijas novēršanai un augu segas atjaunošanai;

80.    atzīst, ka īscirtmeta atvasāja plantācijas varētu nodrošināt ilgtspējīgu koka biomasu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo teritoriju uzturēšanu, tādējādi samazinot augsnes erozijas un zemes nogruvumu risku atmatā atstātā vai pamestā zemē;

81.    aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai sasniegtu Aiči 5. mērķi, kas paredz līdz 2020. gadam vismaz uz pusi samazināt un, ja iespējams, gandrīz pilnībā novērst visu dabisko biotopu, tostarp mežu, zudumu, kā arī būtiski samazināt degradāciju un sadrumstalotību;

82.    norāda, ka bioekonomika ir nepieciešama kā viens no Eiropas viedas un zaļas izaugsmes pamatelementiem, lai sasniegtu programmas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Inovācijas Savienība” un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķus, un ka koksnes izejmateriāliem ir svarīga loma, lai panāktu progresu bioekonomikā;

83.    uzskata, ka ir svarīgi veicināt bioekonomikas koncepcijas īstenošanu, vienlaikus ievērojot apgādes ar izejvielām ilgtspējas robežas, lai sekmētu meža vērtību ķēdes ekonomisko dzīvotspēju ar inovāciju un tehnoloģiju nodošanu;

84.     aicina sniegt lielāku atbalstu dažādiem meža produktiem, nodrošinot, ka atšķirīgais pieprasījums pēc meža produktiem tiek līdzsvarots un saskaņots ar ilgtspējīgas apgādes iespējām, citām ekosistēmas funkcijām un mežu sniegtajiem pakalpojumiem;

85.    pauž nopietnas bažas par atmežošanas tempu pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs, bieži vien veicot nelikumīgu mežizstrādi;

86.    atbalsta mehānismus, ar kuriem sekmē mežsaimniecības vispārējo attīstību ilgtspējīgas izmantošanas virzienā, un šajā sakarībā īpaši norāda uz ES kokmateriālu un koka izstrādājumu regulu(4), kuras mērķis ir cīnīties pret nelikumīgu mežizstrādi un nelegālu kokmateriālu iepludināšanu Eiropas tirgū, izmantojot trešo valstu importu, kā arī uz licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (FLEGT)(5) un attiecīgajiem brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem;

87.    aicina Komisiju publicēt sen gaidīto pārskatu par ES kokmateriālu un koka izstrādājumu regulas darbību un efektivitāti un uzsver, ka jaunajai regulas vajadzētu būt proporcionālai un tajā vajadzētu aplūkot iespējas samazināt nevajadzīgas izmaksas un prasības saistībā ar informācijas sniegšanu, kas attiecas uz Eiropas meža zemju īpašniekiem un mežsaimniekiem, neapdraudot šīs regulas mērķi;

88.    uzskata, ņemot vērā problēmas, ko rada globālā sasilšana un klimata pārmaiņas, ka ekosistēmām un sugu populācijām jābūt veselām, bioloģiski daudzveidīgām un stabilām, lai tās būtu izturīgas;

89.    norāda uz iespējām, ko rada Natura 2000 teritorijas, kuru neparastie dabas resursi vienmēr sniedz iespēju ražot vides un kultūras ziņā augstvērtīgus uz koksnes resursiem balstītus produktus un pakalpojumus;

90.    uzsver, cik svarīgas ir veselīgas mežu ekosistēmas, lai nodrošinātu dzīvotni dzīvniekiem un augiem, taču uzsver, ka labi iecerēti tiesību akti, piemēram, ES Dzīvotņu direktīva ietekmē zemes apsaimniekošanas lēmumus un tā ir jāīsteno proporcionāli;

91.    atzīst, ka meži ietekmē saistīto nozaru attīstību un šajā saistībā uzstāj, ka ir svarīgi atbalstīt nektāra koku audzētājus, tādējādi veicinot apputeksnēšanas procesu;

92.    uzskata, ka meža nozarē ir novērojamas vairākas globāla mēroga problēmas, jo īpaši nelikumīga izciršana, tāpēc aicina Komisiju palielināt atbalstu meža nozarei attiecīgās starptautiskās iestādēs;

93.    norāda, ka pieprasījums pēc biomasas arvien palielinās, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu centienus atbalstīt jaunattīstības valstis, kuras veic pasākumus mežsaimniecības politikas un meža tiesību normu uzlabošanai, jo īpaši saistībā ar REDD+(6) (tādu emisiju samazināšana, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija);

94.    mudina Komisiju izstrādāt rīcības plānu atmežošanas un mežu degradācijas jomā, lai panāktu mērķus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā par atmežošanu atbilstoši Septītajā vides rīcības programmas mērķiem; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt ne tikai esošo mežu saglabāšanu un apsaimniekošanu, bet arī mežu atjaunošanu atmežotajās teritorijās;

95.    uzskata, ka īpaši ir jāatsaucas arī uz nepieciešamību atjaunot mežus plašās teritorijās, kas regulāri cieš no meža ugunsgrēkiem;

Īstenošana un ziņošana

96.    uzsver, ka ES mežsaimniecības stratēģijas īstenošanai vajadzētu būt saskaņotam procesam vairāku gadu garumā, kurā būtu jāņem vērā Parlamenta viedoklis, un ka stratēģija būtu jāīsteno efektīvā un saskaņotā veidā ar minimālu birokrātisko slogu;

97.     pauž nožēlu, ka īstenošanas process ir jau daļēji sācies, pirms Parlaments ir pieņēmis savu nostāju, un uzskata, ka tas neatbilst mērķim labāk koordinēt ar mežiem saistīto politiku, kā Komisija norādījusi savā stratēģijas dokumentā;

98.    uzskata, ka jaunajai stratēģijai ir jānodrošina saikne starp ES un dalībvalstu stratēģijām un finanšu plāniem un jāstiprina kohēzija pārnozaru aktivitāšu plānošanas, finansēšanas un īstenošanas līmenī;

99.    aicina iekļaujoši, labi strukturēti un līdzsvaroti īstenot šo stratēģiju;

100.  tādēļ uzskata, ka būtu jāstiprina Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas pilnvaras un resursi, lai ļautu Komisijai pilnībā izmantot dalībvalstu zināšanas, vienlaikus īstenojot jauno ES meža stratēģiju ES līmenī; aicina Komisiju savlaicīgi konsultēties ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju, pirms iesniegt kādu iniciatīvu vai projektu, kas ietekmēs mežu apsaimniekošanu un mežrūpniecību;

101.  uzsver Pilsoniskā dialoga grupas mežsaimniecības un korķa izstrādājumu jautājumos un citu ieinteresēto personu svarīgo nozīmi un aicina tos pienācīgi iesaistīties stratēģijas īstenošanā;

102.  uzskata, ka, apsverot pasākumus, kas var ietekmēt ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un ar to saistīto nozaru īpašās iezīmes, un mežu problemātikas horizontālā rakstura dēļ starp dažādiem Komisijas dienestiem ir jānodrošina iekšēja sadarbība; tādēļ aicina Vides ĢD, Klimata pārmaiņu ierobežošanas ĢD, Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, Enerģētikas ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD un citus attiecīgos ĢD stratēģiski sadarboties, lai nodrošinātu šīs stratēģijas īstenošanu, uzlabojot koordinēšanu un komunikāciju;

103.  uzskata, ka saistībā ar Komisijas noteiktajām prioritātēm izaugsmes, nodarbinātības un ieguldījumu jomā arī jaunās ES meža stratēģijas īstenošanā par prioritāriem būtu jānosaka meža nozares konkurētspējas un ilgtspējas veicināšana, atbalsts lauku un pilsētas teritorijām, zināšanu bāzes paplašināšana, mežu aizsardzība un to ekosistēmu koordinēšanas un komunikācijas veicināšana un kokmateriālu un mežsaimniecības produktu, kas nav izgatavoti no koksnes, plašāka izmantošana;

104.  aicina Komisiju papildināt stratēģiju ar stabilu rīcības plānu, kurā būtu minēti konkrēti pasākumi, un sniegt Parlamentam ikgadēju ziņojumu par progresu, kas panākts, īstenojot šīs stratēģijas konkrētās darbības;

105.  iestājas par paplašinātas AGRI – ENVI – ITRE komitejas sasaukšanu, lai varētu rīkot līdzsvarotas diskusijas par ES meža stratēģijas īstenošanas gaitu;

106.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0068.

(2)

Forest Europe –– ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā, starpvaldību sarunu komiteja, lai noslēgtu juridiski saistošu nolīgumu par mežiem Eiropā: http://www.foresteurope.org/

(3)

Skat: http://www.forestnegotiations.org/

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

(5)

Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (FLEGT –– meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība).

(6)

Programma tādu emisiju samazināšanai, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija: http://unfccc.int/methods/redd/items/7377.php


PASKAIDROJUMS

Mežs un mežsaimniecība ir atbilde uz jautājumu par vēl viena ekonomikas balsta nepieciešamību, vienlaicīgi nodrošinot labākās garantijas dzīves kvalitātes, ilgtspējas, nodarbinātības un vērtību radīšanas jomā. Ar vairāk nekā 3,5 miljoniem darbvietu mežsaimniecības nozare nodarbinātības jomā ir trešajā vietā Eiropā pēc metālapstrādes un pārtikas rūpniecības. Vairāk nekā 451 820 uz koksnes resursiem balstīti uzņēmumi nodrošina 7 % ekonomikas izaugsmes, patērējot tikai 60 % no ciršanai pieejamajiem kokiem.

Koksne ir svarīgs resurss, kam ir liela nozīme lauku ekonomikā. Mežsaimniecības uzņēmumi un vairāk nekā 16 miljoni meža īpašnieku rūpīgi kopj un apsaimnieko Eiropas mežus, tādējādi nodrošinot, ka meži savas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas varēs pildīt ilgtspējīgi. Turklāt 50 % Eiropas mežu ir privātīpašums.

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana nozīmē mežaudzes ilgtermiņa nodrošināšanu nākamajām paaudzēm, proti, atbilstīgi ANO konferencē par vides jautājumiem, kas notika 1992. gadā Riodežaneiro, paustajai vīzijai: "Ilgtspējīga un turpmākā attīstība apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neapdraudot iespējas nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības un izvēlēties savu dzīvesveidu."

Pamatojoties uz minētajiem skaitļiem un vīzijām, referente ir sagatavojusi ziņojumu, lai stiprinātu mežu un mežsaimniecības nozares sabiedrisko, ekonomisko un ekoloģisko lomu un uzsvērtu ilgtspējīgo koksnes izejvielu kā Eiropai svarīga izejmateriāla nozīmi.

Ņemot vērā to, ka tādām ES politikas jomām kā enerģētika, vide un klimata aizsardzība ir ietekme uz mežu apsaimniekošanu, referente uzskata, ka jaunajā ES meža stratēģijā uzsvars būtu jāliek uz uzlabotu koordinēšanu, lai mežsaimniecība un meži būtu labāk iekļauti atsevišķās Eiropas stratēģijās un būtu iespējams rast saskaņotāju pieeju. Tādēļ jo īpaši satraukumu rada paralēlās, pretrunīgās pieejas, ko izmanto Komisija. Vienkāršošanas un labāka regulējuma nolūkā sīkāk būtu jāanalizē arī Komisijas iekšējās struktūras. Pastiprinot Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju, varētu mazināt darbību dublēšanos Komisijā.

Turklāt referente uzskata, ka nekādā gadījumā nedrīkst radīt jaunus birokrātiskos šķēršļus mežu īpašniekiem un mežu apsaimniekotājiem. Viņa ir pilnībā pret obligātiem mežu apsaimniekošanas plāniem un skaidri noraida iespēju, ka Natura 2000 plānu izstrāde tiek nodota mežu īpašnieku pārziņā. Turklāt viņa uzskata, ka ilgtspējas kritēriji ir līdzvērtīgi kvalitātes kritērijiem un tādēļ tie jānosaka attiecībā uz visu nozari. Tomēr, ņemot vērā Eiropas mežu daudzveidību, runa nedrīkst būt par universāli piemērojamu kritēriju kataloga izstrādi. Šajā sakarībā referente noteikti atbalsta centienus Forest Europe ietvaros izstrādāt Eiropas meža konvenciju.

Turklāt referente uzskata, ka saistībā ar uzlabotu koordinēšanu vairāk uzmanības būtu jāvelta pētniecībai un izstrādei, jo visa mežsaimniecības nozare, tostarp ar to saistītās nozares, var gūt labumu no jaunām un efektīvām ražošanas iespējām un ražojumu idejām. Inovāciju potenciāls, kā arī bioekonomikas un ilgtspējīgu izejmateriālu turpmāka attīstība dos arī būtisku labumu vides aizsardzības un klimata aizsardzības jomā.

Referente vēlas skaidri norādīt, ka mežsaimniecības nozarei ir ne vien nenoliedzami svarīga nozīme lauku teritorijās, bet tā ietekmē arī pilsētas, kur atrodas ar to saistītās ražotnes, kurās tiek radītas daudzas nodarbinātības iespējas pilsētu iedzīvotājiem. Sabiedrības urbanizācijas rezultātā arvien niecīgākas kļūst zināšanas par mežiem un mežsaimniecību, kā arī par to ieguldījumu labklājībā un nodarbinātībā. Būtu jāveicina arī iniciatīvas saskaņā ar principu „klase mežā un mežs klasē”, lai tādā veidā mazinātu plaisu, kas izveidojusies starp pilsētu un mežu.

Noslēgumā referente vēlas vēlreiz uzsvērt, cik svarīga, viņasprāt, ir jaunās ES meža stratēģijas īstenošana ar minimālu birokrātisko slogu, kas stiprinātu nozari, tai neuzliekot jaunus apgrūtinājumus.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (25.2.2015)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par jaunu ES meža stratēģiju mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai

(2014/2223(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Francesc Gambús

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par jaunu Eiropas meža stratēģiju un uzsver, cik svarīgi būtu tajā kā būtisku daļu iekļaut stimulus meža saglabāšanai un apsaimniekošanai; ņemot vērā subsidiaritātes principu, uzsver, ka ir nepieciešama visaptveroša, vispārēja un saskaņota kopējā stratēģija, lai palielinātu mežu un mežsaimniecības nozares daudzfunkcionālo nozīmi Eiropas Savienībā, proti, daudzveidīgos ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus, ko tie sniedz, kā arī lai novērstu un pārvaldītu mežu katastrofas;

2.  atzīst, ka Eiropas mežiem ir milzīga vērtība to bioloģiskās daudzveidības dēļ un saistībā ar tādiem ekosistēmas pakalpojumiem kā –– bet ne tikai –– ūdens aizture, plūdu novēršana un, kas svarīgi, klimata pārmaiņu mazināšana, absorbējot un uzglabājot 10 % ES oglekļa emisiju; tādēļ uzskata, ka būtu jānodrošina augsts aizsardzības līmenis mežiem un jāuzlabo meža sugu un dzīvotņu saglabāšanās statuss atbilstoši mērķiem, kas noteikti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam un 7. vides rīcības programmas mērķi; šajā sakarībā uzsver iespējas, ko nodrošina Natura 2000 tīkls, kurā ietilpst būtiska daļa Eiropas mežu;

3.  uzsver –– Savienība ir panākusi vienošanos, ka līdz 2020. gadam ir jāaptur bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu pakalpojumu, tostarp apputeksnēšanas, degradācija, ir jāsaglabā ekosistēmas un to pakalpojumi un būtu jāatjauno vismaz 15 % degradēto ekosistēmu; turklāt norāda, ka vienošanās Savienībā ir panākta arī par to, ka meža apsaimniekošanai ir jābūt ilgtspējīgai, ir jāaizsargā un, ciktāl iespējams, jāuzlabo meži, to bioloģiskā daudzveidība un sniegtie pakalpojumi un ir jāuzlabo mežu noturība pret klimata pārmaiņām, ugunsgrēkiem, vētrām, kaitēkļiem un slimībām; turklāt uzsver nepieciešamību izstrādāt un īstenot atjaunoto Savienības meža stratēģiju, kas pievērstos gan daudzajām meža vajadzībām, gan meža sniegtajam labumam un dotu ieguldījumu stratēģiskākas pieejas izveidē mežu aizsardzībai un uzlabošanai, tostarp īstenojot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu(1);

4.  uzstāj –– lai īstenotu šo stratēģiju pienācīgā veidā, ir svarīgi izstrādāt specifisku ilgtermiņa rīcības plānu, uzsverot, cik svarīga ir meža koksnes apzināta un ilgtspējīga izmantošana, lai radītu pievienoto vērtību un darbvietas, vienlaikus nodrošinot līdzekļus privāto mežsaimniecības uzņēmumu stiprināšanai un organizētu meža īpašnieku grupu atbalstam;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest Eiropas mēroga mērķus attiecībā uz mežu platībām, lai palielinātu pašreizējās teritorijas, ierobežotu atmežošanu un uzlabotu esošo mežu un meža masīvu kvalitāti; iesaka palielināt mežu platības, jo sevišķi teritorijās, kas nav piemērotas pārtikas audzēšanai, un jo sevišķi pilsētas teritoriju tuvumā, lai mazinātu augstas gaisa temperatūras negatīvo ietekmi, samazinātu piesārņojumu un uzlabotu saikni starp cilvēkiem un mežu; uzsver, ka šajā sakarībā ir nepieciešama rūpīga plānošana; ir pārliecināts, ka mežus nevajadzētu uzskatīt tikai un vienīgi par oglekļa dioksīda piesaistītājiem, kas kompensē citu ekonomikas nozaru emisiju pieaugumu;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai sasniegtu Aiči 5. mērķi, kas paredz līdz 2020. gadam vismaz uz pusi samazināt un, ja iespējams, gandrīz pilnībā novērst visu dabisko biotopu, tostarp mežu, zudumu, kā arī būtiski samazināt degradāciju un sadrumstalotību(2);

7.  uzskata, ka par prioritāti būtu jānosaka pētniecība, jo no jaunām ražojumu idejām labumu var gūt visa nozare;

8.  mudina stādīt kokus pilsētās, lai tādā veidā risinātu vides jautājumus, kas saistīti ar piesārņojumu pilsētās un cilvēku radītām ainavām, piemēram, nodrošinot ēnas vasarā un pazeminot gaisa temperatūru karstuma viļņu periodos;

9.  atzinīgi vērtē 2013. gada jūlijā publicēto Komisijas pētījumu, kurā novērtēta ES patēriņa ietekme uz atmežošanu; pauž nožēlu, ka, neņemot vērā Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijā(3) pausto prasību, pētījumā nav veltīta uzmanība meža degradācijai; aicina Komisiju ierosināt priekšlikumus pētījumā konstatētās ietekmes mazināšanai un sekmēt ES un starptautisko vides mērķu īstenošanu, un veicināt apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju šajā sakarībā publicēt ES rīcības plānu attiecībā uz atmežošanu un meža degradāciju, kā pieprasīts 7. vides rīcības programmā(4);

10. aicina dalībvalstis apsvērt iespēju iekļaut ekosistēmu pakalpojumu maksājumus meža apsaimniekošanas stimulos, ņemot vērā koksnes kā atjaunojamas un klimatam draudzīgas izejvielas nozīmi un lomu meža vērtību ķēdē; norāda, ka mežu ilgtspējīga apsaimniekošana pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, klimatu un mežu aizsardzību un noturību pret ugunsgrēkiem, vētrām, kaitēkļiem un slimībām, un ka tai ir būtiska nozīme ekonomikas attīstībā, jo īpaši lauku un attālākajos reģionos;

11. prasa lielāku uzmanību pievērst meža platību paplašināšanai un saglabāšanai, radot ilgtspējīgas mežu ekosistēmas un piemērojot vēl citas dabai draudzīgas mežsaimniecības metodes; uzskata, ka racionāla meža resursu izmantošana būtu jānodrošina, efektīvāk uzraugot cirsmas, optimizējot saimniecisko darbību un izmantojot daudzus citus efektīvus līdzekļus;

12. uzsver, ka saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem apsaimniekotiem mežiem ir lielāka CO2 piesaistīšanas spēja nekā neapsaimniekotiem mežiem; tādēļ atzīst apsaimniekotu mežu būtisko nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā un darbvietu radīšanā lauku apgabalos; uzsver, ka mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir svarīga, lai maksimāli palielinātu ES mežu oglekļa dioksīda piesaistes potenciālu(5);

13. atgādinot, ka līdz šim nav pieņemta konkrēta meža politika attiecībā uz mežu ugunsgrēku novēršanu, uzsver, ka īpaši Vidusjūras reģionā meža ugunsgrēki notiek regulāri un tie ir gan klimata pārmaiņu cēlonis, gan sekas; norāda, ka vētru un meža ugunsgrēku un kaitēkļu ietekmi var mazināt ar tādām uzlabotām un aktīvām mežu apsaimniekošanas un mežsaimniecības metodēm kā ganību ierīkošana vai lauksaimniecības un mežsaimniecības teritoriju veidošana saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku;

14. uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt ne tikai esošo mežu saglabāšanu un apsaimniekošanu, bet arī mežu atjaunošanu atmežotajās teritorijās; uzskata, ka īpaši ir jāatsaucas arī uz nepieciešamību plašā teritorijā atjaunot mežus, kuri regulāri iet bojā meža ugunsgrēkos;

15. pauž bažas par pieaugošo tendenci vērtēt mežus galvenokārt no ekonomiskā viedokļa un to vērtību saskatīt tikai koksnē, ko tie ražo, neņemot vērā ļoti būtiskos vides un sociālos ieguvumus, kurus tie arī sniedz; uzsver, ka ir sistemātiskāk jānosaka meža ekosistēmu pakalpojumu vērtība un jāņem tā vērā, pieņemot lēmumus publiskajā un privātajā sektorā;

16. uzsver nepieciešamību stiprināt un pilnībā izmantot ES mehānismus, kuru mērķis ir novērst pārrobežu spiedienu uz mežiem, kas izriet no invazīvu svešzemju sugu, kaitēkļu un slimību izplatīšanās;

17. tā kā mežu izmērs un īpašības stipri atšķiras un dažās dalībvalstīs vairāk nekā pusi teritorijas klāj meži, uzsver, ka ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem ir ļoti svarīga nozīme, jo tie rada pievienoto vērtību vietējā un reģionu līmenī un nodrošina darbvietas lauku teritorijās, un ka tie vienlaicīgi dod svarīgu ieguldījumu videi;

18. atzinīgi vērtē jaunajā stratēģijā iekļauto atsauci uz meža kaitēkļu problēmu; ņemot vērā jaunos tiesību aktus par invazīvām svešzemju sugām un to iespējamo ietekmi uz mežiem, tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāierosina jauni papildu finanšu instrumenti, lai palīdzētu šādi skartajām teritorijām cīnīties pret īpaši noturīgām invazīvajām sugām vai jaunām invazīvajām svešzemju sugām;

19. tā kā daži no Savienībā lielākajiem biomasas resursiem ir atrodami mazapdzīvotos un attālākajos Savienības reģionos, uzsver, ka, īstenojot stratēģiju, ir obligāti jāņem vērā visas šo mazāk apdzīvoto un attālāko reģionu īpatnības;

20. uzskata, ka stratēģijā vairāk ir jāņem vērā problēmas saistībā ar tādām koku slimībām kā ozolu novīšana, kas izposta korķozolu plantācijas Portugālē, Francijā un Spānijā, kā arī skar īpašas aizsargājamās teritorijas un biosfēras rezervātus; uzskata, ka līdz ar lauku attīstībai paredzētajiem pasākumiem un resursiem Komisijai stratēģijā būtu vajadzējis iekļaut efektīvus pasākumus un īpašus resursus cīņai pret koku slimībām;

21. uzsver, ka prognozētais pieprasījuma pēc kokmateriāliem pieaugums mežiem un visām ar mežu saistītajām nozarēm ir gan izdevīgs, gan problemātisks, jo īpaši rēķinoties ar prognozēm, ka klimata pārmaiņu rezultātā meži biežāk un smagāk cietīs no sausuma, ugunsgrēku, vētru un kaitēkļu nodarītā kaitējuma; šajā sakarībā atgādina, ka ir nepieciešams aizsargāt mežus no šiem pieaugošajiem draudiem un saskaņot to produktīvās un aizsardzības funkcijas;

22. uzsver, ka steidzami ir jāprecizē siltumnīcefekta ietekme uz enerģijai izmantotās meža biomasas dažādiem pielietojuma veidiem un ir jāidentificē pielietojumi, kas politiski nozīmīgos termiņos var sasniegt vislielākos ietekmes mazināšanas ieguvumus;

23. attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti dažās dalībvalstīs, lai ieviestu pagaidu aizliegumu būvēt ēkas uz ugunsgrēku skartās zemes, tā nepieļaujot ļaunprātīgu dedzināšanu nolūkā pēc tam izmantot attiecīgo zemi;

24. uzskata, ka ir svarīgi veicināt bioekonomikas koncepcijas īstenošanu, vienlaikus ievērojot apgādes ar izejvielām ilgtspējas robežas, lai sekmētu meža vērtību ķēdes ekonomisko dzīvotspēju ar inovāciju un tehnoloģiju nodošanu, un šajā sakarībā sniegt lielāku atbalstu dažādiem meža produktiem, nodrošinot, ka atšķirīgais pieprasījums pēc meža produktiem tiek līdzsvarots un saskaņots ar ilgtspējīgas apgādes iespējām, citām ekosistēmas funkcijām un mežu sniegtajiem pakalpojumiem; uzsver, ka bioekonomika ir ļoti svarīga Komisijas jauno prioritāšu sasniegšanai izaugsmes, nodarbinātības un ieguldījumu jomā;

25. uzskata, ka ir jāveicina naftas izejvielu vai siltumietilpīgu izejvielu aizstāšana ar koksnes un kokmateriālu produktiem, ņemot vērā sasniegumus pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē, jo tas var palīdzēt nodrošināt vēl vairāk ieguvumu saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un darbvietu radīšanu;

26. uzsver koksnes un citu materiālu (piemēram, korķa, zaļo ķimikāliju un tekstilšķiedru) ilgtspējīgas ražošanas nozīmīgo lomu ilgtspējīgu ekonomisko modeļu izveidē un zaļo darbvietu radīšanā;

27. uzsver — lai sasniegtu ES klimata mērķus, ir ļoti svarīgi, ka koksnes resursi tiek izmantoti efektīvi un saskaņā ar kaskādes izmantojuma principu; aicina Komisiju ar ES klimata un enerģētikas politiku nodrošināt koksnes resursu efektīvu izmantošanu;

28. atkārtoti aicina Komisiju ierosināt ilgtspējīgus kritērijus attiecībā uz cieto un gāzveida biomasu, ņemot vērā aprites ciklā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai ierobežotu biomasas resursu neefektīvu izmantošanu; prasa saskaņā ar ES klimata politikas instrumentiem pārskatīt un ierobežot oglekļa neitralitātes pieņēmumu attiecībā uz biomasas sadedzināšanu;

29. uzsver, ka ir jāgūst pārliecība par meža resursu un materiālu efektīvu izmantošanu un otrreizēju izmantošanu nolūkā samazināt Savienības tirdzniecības bilances deficītu, uzlabot ES koksnes resursu pietiekamību un tās meža nozares konkurētspēju, vienlaikus palīdzot novērst neilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi, aizsargājot vidi un samazinot mežu izciršanu trešās valstīs ārpus ES;

30. uzskata, ka ES būtu jāpiešķir prioritāte uz vietas iegūtu kokmateriālu, nocirstas koksnes produktu vai mežu biomasas izmantošanai, nevis tādai koksnei, kas importēta no ārpuskopienas valstīm, jo ir pēc iespējas jāsamazina starptautiskā transporta radītās oglekļa emisijas un jāveicina ilgtspējīga vietējā ražošana;

31. īpaši atbalsta koksnes efektīvu izmantošanu un ir pret likumā noteiktu prioritāti koksnes izmantošanai, jo tas ne tikai ierobežo enerģijas tirgu un jaunu un inovatīvu biomasas pielietojumu attīstību, bet atsevišķās attālākās un lauku teritorijās tas arī nav iespējams; šajā sakarībā atbalsta atvērtu un uz tirgu vērstu pieeju, kas dažādiem dalībniekiem ļauj attīstīt progresīvu koksnes materiālu un ķīmisko vielu potenciālu, kam ir paredzēta būtiska nozīme ES bioekonomikā;

32. pauž nopietnas bažas par atmežošanas tempu pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs, kas bieži vien ir saistīta ar nelikumīgu mežizstrādi; aicina Komisiju un dalībvalstis visaptveroši pārskatīt ES kokmateriālu un koka izstrādājumu regulu, kā arī FLEGT sistēmu kokmateriālu importam, lai ierobežotu kokmateriālu nelikumīgu tirdzniecību, kas apdraud meža ekosistēmas un negatīvi ietekmē Eiropas kokmateriālu tirgotāju konkurētspēju; ierosina piemērot vai pielāgot attiecīgos publiskā iepirkuma noteikumus, kas var sekmēt pienācīgi sertificētu kokmateriālu un nocirstas koksnes produktu iepirkumus;

33. atgādina, ka saskaņā ar mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas prasībām līdz 2020. gadam ir jāievieš meža apsaimniekošanas plāni vai līdzvērtīgi instrumenti attiecībā uz visiem mežiem, kuri ir valsts īpašumā, un privātiem meža īpašumiem, kuri pārsniedz noteiktu lielumu un kuri saņem finansējumu saskaņā ar lauku attīstības politiku; aicina dalībvalstis uzraudzīt un veicināt meža apsaimniekošanas plānu īstenošanu, neradot lieku administratīvo slogu un ņemot vērā proporcionalitātes un subsidiaritātes principus un principu "vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem";

34. uzsver nepieciešamību globālas problēmas risināt globālos daudzpusējos forumos; mudina Komisiju uzņemties vadību, virzot globāli ilgtspējīgas meža politikas izstrādi, lai novērstu neilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi un nelegālu tirdzniecību, aizsargātu vidi un samazinātu mežu izciršanu pasaulē; šajā sakarībā aicina Komisiju publicēt ES rīcības plānu attiecībā uz atmežošanu un meža degradāciju, kā pieprasīts 7. vides rīcības programmā;(6)

35. norāda, ka noteikumi par koksnes izmantošanu būvniecības vajadzībām dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi; tādēļ prasa obligāti pieņemt ES noteikumus, ar kuriem veicina plašāku koksnes izmantošanu ēkās;

36. atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsvaru liek uz meža aizsardzību un ģenētiskās daudzveidības palielināšanu mežos, un uzsver iespējas, ko saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem sniedz ģenētiski daudzveidīgu koku populācijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām; 

37. atzīst koku un mežu pozitīvo ietekmi uz cilvēku fizisko un garīgo veselību un mudina pašvaldību iestādes saglabāt un uzlabot sabiedriskā transporta savienojumus starp pilsētu teritorijām un mežiem, lai atvieglotu piekļuvi mežiem un meža masīviem;

38. aicina dalībvalstis, pieņemot un īstenojot valsts meža apsaimniekošanas plānus, tajos iekļaut īpašus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus, jo īpaši konkrētus pasākumus aizsargājamo sugu un dabisko biotopu saglabāšanai, lai uzlabotu to statusu gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām;

39. atbalsta Komisijas nodomu kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādāt vērienīgu, objektīvu un pierādāmu kritēriju un rādītāju kopumu mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, ņemot vērā darbu, ko veic Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un mežu daudzveidību visā Eiropā; aicina Komisiju publicēt sen gaidīto pārskatu par ES kokmateriālu un koka izstrādājumu regulas darbību un efektivitāti;

40. uzskata, ka ir svarīgi veicināt zinātniski pētniecisko darbu, kas vērsts uz biomasas racionālu izmantošanu un ātraudzīgu enerģijas kultūru izstrādi, un izveidot modeli, lai radītu ekonomiskus stimulus biomasas atkritumu izmantošanai;

41. uzsver mežu kā atpūtas vietu lielo vērtību, ko ir apliecinājušas sabiedriskās domas aptaujas; atgādina, ka Eiropas iedzīvotājiem tā ir viena no galvenajām ar mežiem un meža masīviem saistītā priekšrocība;

42. atzīst, ka īscirtmeta atvasāja plantācijas varētu nodrošināt ilgtspējīgu koka biomasu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo teritoriju uzturēšanu un tā samazinot augsnes erozijas un zemes nogruvumu risku atmatā atstātā vai pamestā zemē;

43. ar bažām norāda, ka pieaugošais pieprasījums pēc biomasas, jo īpaši koksnes, var izraisīt mežu masveida izciršanu tajās jaunattīstības valstīs, kurās siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilstoši Kioto protokolam netiek uzskaitītas; norāda, ka tas var ietekmēt augsnes kvalitāti, ūdens aprites ciklu un bioloģisko daudzveidību un ka tas vairo spriedzi attiecībā uz tādu globālu nolīgumu īstenošanu kā Konvencija par bioloģisko daudzveidību un ANO Sadarbības programma, lai samazinātu emisijas, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija jaunattīstības valstīs (UN-REDD);

44. atzīst, ka ilgtspējīga apsaimniekošana visā meža produktu dzīves ciklā var sniegt nozīmīgu ieguldījumu videi draudzīgas ekonomikas mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz tiem mērķiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas politikas nostādnēm un resursu efektīvu izmantošanu; uzskata, ka šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspējīga meža produktu izmantošana būvniecības nozarē;

45. mudina dalībvalstis izstrādāt savas mežsaimniecības politikas nostādnes, pilnībā ņemot vērā mežu nozīmi bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā, zemes erozijas novēršanā, oglekļa piesaistīšanā un gaisa attīrīšanā, kā arī ūdens cikla uzturēšanā;

46. aicina stiprināt Eiropas meža resursu, tostarp visu koksnes un meža nekoksnes produktu un pakalpojumu, saskaņotu uzraudzību, kas ir pamats stabilas politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai un kalpo ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai; uzskata, ka tāpēc ir nepieciešams instruments, kura pamatā ir jau izveidotās struktūras un organizācijas un kura mērķis ir nākotnē nodrošināt noturīgus mežus Eiropā, kuros traucējumu ietekme tiek samazināta, ar mežiem saistītos riskus novēršot ar meža un zemes apsaimniekošanas metodēm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

63

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Cristian-Silviu Bușoi, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Enrico Gasbarra, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Glenis Willmott, Jadwiga Wiśniewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Brannen, Nicola Caputo, Mark Demesmaeker, Esther Herranz García, Merja Kyllönen, Jo Leinen, Younous Omarjee, Marit Paulsen, Alojz Peterle, Sirpa Pietikäinen, Julia Reid, Bart Staes

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrew Lewer

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem"

(2)

Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. aprīļa rezolūcija "Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls –– ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam" (pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0146).

(3)

Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija par atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumiem cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu (OV C 184E, 8.7.2010., 4. lpp.).

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES.

(5)

Sk. Eiropas Parlamenta 2014. gada 5. februāra rezolūcija par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0094): "uzsver, ka intensīva mežsaimniecība, kas palielina izaugsmi un līdz ar to arī oglekļa dioksīda absorbēšanu, ir svarīgs un rentabls veids, kā atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu; atzīmē, ka katrs meža papildu kubikmetrs, ko nodrošina aktīva kultivēšana, absorbē apmēram 1,3 tonnas oglekļa dioksīda; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stimulus mežu īpašniekiem, lai aktīvi palielinātu ieguvumus klimata jomā, piemēram, pievēršot lielu uzmanību reģionālajiem pasākumiem, kas palielina noturīgu meža ražību un oglekļa dioksīda absorbēšanu".

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (24.2.2015)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par jaunu ES meža stratēģiju — mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai

(2014/2223(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Marek Józef Gróbarczyk

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver — par mežsaimniecību ir atbildīgas tikai un vienīgi dalībvalstis, un ir jāievēro subsidiaritātes princips, turklāt ir jāņem vērā, ka apstākļi dažādos reģionos ir atšķirīgi un ka atšķiras dalībvalstu īpašumtiesību sistēmas un prioritātes, un ES vajadzētu atturēties no jaunu tirgus ierobežojumu noteikšanas mežiem un koksnes produktiem, jo ir jānodrošina, lai būtu ievēroti meža vērtību ķēdes dalībnieku īpašumtiesību principi un lai tiem būtu garantēta brīva tirgus attīstība;

2.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts jaunais Komisijas paziņojums par jaunu ES meža stratēģiju (COM(2013)0659), jo tas nodrošina pamatu saskaņotai dalībvalstu rīcībai, kuras mērķis ir veicināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un īstenot mežu daudzfunkcionālo nozīmi gan ekonomikas, gan sociālajā, gan vides kontekstā;

3.  meži ir dažādi un to platība ir atšķirīga, tādēļ uzskata — īstenojot stratēģiju, būtu jāņem vērā, ka dažās dalībvalstīs meži klāj vairāk nekā pusi no valsts teritorijas;

4.  daži no Savienībā lielākajiem biomasas resursiem ir atrodami visretāk apdzīvotajos un attālākajos Savienības reģionos, tādēļ uzsver, ka, īstenojot stratēģiju, ir obligāti jāņem vērā arī visas šo mazāk apdzīvoto reģionu īpatnības;

5.  atzīst, ka ES ir jārīkojas, lai atbalstītu dalībvalstu politiku, kuras mērķis ir panākt aktīvu, daudzfunkcionālu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tostarp dažādu meža veidu apsaimniekošanu, un lai veidotu ciešāku sadarbību, reaģējot uz pārrobežu apdraudējumu (meža ugunsgrēki, nelikumīga mežu izciršana, nelikumīgs kokmateriālu imports un kaitēkļi), kas kļūst aizvien nopietnāks; uzsver, ka ar mežiem saistīti jautājumi ir konsekventi jārisina visās ES politikas jomās, jo īpaši tādās kā lauksaimniecība, klimats, bioloģiskā daudzveidība, atjaunojamie energoresursi, ūdens, augsne, rūpniecība un konkurētspēja, pētniecība un inovācija, kā arī resursu efektīva izmantošana; šajā sakarībā uzsver Natura 2000 tīkla teritoriju nozīmi, kuru neparastie dabas resursi vienmēr sniedz iespēju ražot vides un kultūras ziņā augstvērtīgus produktus un pakalpojumus;

6.  uzskata — ar jaunās meža stratēģijas īstenošanu būtu jākompensē tas, ka ES līgumā nav konkrētu noteikumu attiecībā uz politiku mežu jomā, un vienlaikus arī jāievēro attiecīgā dalībvalstu kompetence, turklāt būtu jānodrošina saskaņota nostāja starp ES un dalībvalstu politikas nostādnēm jautājumos, kuri saistīti ar mežsaimniecības nozari starptautiskā līmenī;

7.  uzsver, ka būtiska nozīme ir Komisijas rīcībai, kas nodrošina savlaicīgu un nepārtrauktu dialogu starp ES un dalībvalstu ekspertiem, kā arī iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai veicinātu saskaņotāku politikas veidošanu mežu apsaimniekošanas jomā;

8.  atbalsta dalībvalstu apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu saskaņā ar kritērijiem un indikatoriem, ko noteikusi Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe) un kas ir viens no galvenajiem elementiem politikas pamatnostādnēs, kuras pašlaik tiek īstenotas attiecībā uz Eiropas mežiem;

9.  atzinīgi vērtē to, ka prioritāte ir piešķirta visiem trim ilgtspējas pīlāriem (ekonomiskā, sociālā un vides ilgtspēja), tā nodrošinot stingru pamatu, kas palīdzēs īstenot mežu fundamentālo nozīmi, veicināt resursu efektīvu izmantošanu, palielināt konkurētspēju, sekmēt nodarbinātību un panākt spēcīgāku mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības nozaru ietekmi uz videi saudzīgas ekonomikas veidošanu, kā arī saglabāt tai raksturīgos ekoloģiskos ciklus; atzīst, ka videi saudzīga ekonomika ir sabiedrībai svarīga iedzīvotāju veselības kontekstā;

10. atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju bioekonomikas tirgus daļa 2009. gadā bija vairāk nekā EUR 2 triljonus vērta un nodrošināja 20 miljonus darbvietu jeb 9 % no visa ES nodarbināto skaita; norāda, ka katrs eiro, kas ieguldīts ar bioekonomiku saistītā pētniecībā un inovācijā, izmantojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, radīs aptuveni EUR 10 lielu pievienoto vērtību; uzsver, ka pašlaik meži ir bioekonomikai izšķirošas nozīmes faktors un ka tāds tas būs arī turpmāk;

11. uzskata, ka, cenšoties sasniegt ES meža stratēģijā noteikto mērķi — panākt, lai meži un mežsaimniecības nozare spēcīgāk veicinātu lauku attīstību, bioloģisko daudzveidību, ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu —, ir pilnībā jāņem vērā tas, kādus labumus un pakalpojumus meži sniedz ekonomikas, sociālajā, kultūras un vides nozarē, tostarp atpūtas un tūrisma nozarē, un jo īpaši ir jāņem vērā, ka gan labi apsaimniekoti meži, gan koksnes materiāli var palīdzēt būtiski samazināt CO2 emisijas, nodrošināt oglekļa uzglabāšanu un pāriet uz bioekonomiku, jo tie visi ir svarīgi ES klimata politikas elementi;

12. atgādina, ka meža biomasa ir ļoti svarīgs atjaunojamais energoresurss, un norāda, ka Eiropas meži pašlaik absorbē un uzkrāj aptuveni 10 % no ES oglekļa emisijām, tā ievērojami palīdzot mazināt klimata pārmaiņas;

13. uzskata, ka, ņemot vērā sasniegumus pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē, ir jāveicina no naftas iegūtu vai siltumietilpīgu izejvielu aizstāšana ar kokmateriāliem un nocirstas koksnes produktiem, jo tas var palīdzēt vēl sekmīgāk mazināt klimata pārmaiņas un radīt jaunas darbvietas;

14. uzsver, ka ir jāizvērtē visu to ES tiesību aktu izmaksas, kuri ietekmē uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības nozaru vērtības ķēdes, jo ir jāsamazina jebkāda birokrātija, kas ir lieka un apgrūtinoša, un ir jāpanāk noturīgāka nozares spēja konkurēt ilgtermiņā, un ka ir arī jāatbalsta princips, saskaņā ar kuru būtu rūpīgi jāizvērtē ikviena jauna likumdošanas priekšlikuma ietekme, ja šāds priekšlikums skar mežsaimniecības nozari un uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības nozaru vērtības ķēdes;

15. uzskata, ka ES meža stratēģija tiks labāk īstenota, ja tā būs pienācīgi saskaņota ar pieejamo vai nākotnē iespējamo ES finansējumu, tostarp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA);

16. konstatē, ka ir pieejama informācija un uzraudzības resursi saistībā ar programmu Copernicus un citām Eiropas mēroga iniciatīvām kosmosa jomā, un iesaka vairāk izmantot šos resursus un instrumentus;

17. uzskata, ka koksnes daudzveidīgāka izmantošana būtu jāveicina, vienlaikus ieguldot līdzekļus arī jauniešu izglītības sistēmās un būvniecības nozarē strādājošo apmācībā, lai palielinātu viņu informētību par iespējām, ko sniedz koksnes izmantošana, un lai nodrošinātu vajadzīgo prasmju apguvi;

18. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas Mežu informācijas sistēma, lai palīdzētu dalībvalstīm apmainīties ar datiem, labāko praksi un zināšanām, kas par mežiem ir iegūtas; atzīst, ka nozarei būs izdevīgi, ja būs apkopoti dalībvalstu datubāzēs saglabātie dati un informācija par mežu un meža resursu daudzfunkcionālo nozīmi, un aicina Komisiju atbalstīt šīs sistēmas iekļaušanu Eiropas datu platformā; atzinīgi vērtē ieguvumus, kurus dalībvalstis nodrošinātu, apmainoties ar labāko praksi un zināšanām, kas par mežiem ir iegūtas, tomēr uzsver, ka tādēļ nevajadzētu palielināties pieprasījumam pēc budžeta līdzekļiem;

19. uzsver, ka mežsaimniecības ilgtermiņa konkurētspēju varēs panākt tikai ar kvalificēta darbaspēka palīdzību; norāda, ka nozarē patlaban ir nodarbināti vairāk nekā 3 miljoni Eiropas iedzīvotāju; uzskata, ka tādēļ ES meža stratēģijā ir jāiekļauj nosacījumi, kas nodrošina, ka ES ir attiecīgas apmācības iespējas un darbaspēks, kurš ne vien pilnībā apzinās mežsaimniecības nozarei aktuālās problēmas un apdraudējumu, bet arī pārzina mežu apsaimniekošanai raksturīgos drošības noteikumus;

20. uzsver, ka ar ES pētniecības, izstrādes un jauninājumu pamatprogrammu atbalstu var veicināt gudru un ilgtspējīgu izaugsmi, iegūt lielākas pievienotās vērtības produktus, tīrāku tehnoloģiju un augstu tehnoloģijas pakāpi, sevišķi rafinētas biodegvielas un rūpniecības ēku koka konstrukciju ziņā, arī automobiļu ražošanas un tekstilrūpniecības nozarēs, tomēr neaizmirstot par tradicionāli augstvērtīgiem izmantošanas veidiem, kuru iespaidīgais potenciāls vēl arvien nav izsmelts, piemēram, par koksnes izmantošanu būvniecībai un iepakošanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Nicolas Bay, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Soledad Cabezón Ruiz, Philippe De Backer, Pilar del Castillo Vera, Pablo Echenique, Christian Ehler, Peter Eriksson, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Marek Józef Gróbarczyk, András Gyürk, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Henna Virkkunen, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelia Ernst, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Constanze Krehl, Vladimír Maňka, Marian-Jean Marinescu, Morten Messerschmidt, Clare Moody, Paul Tang, Pavel Telička

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

5

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marit Paulsen, Marijana Petir, Laurențiu Rebega, Jens Rohde, Bronis Ropė, Jordi Sebastià, Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bas Belder

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, Stanisław Ożóg

Juridisks paziņojums