Procedūra : 2013/0403(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0140/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0140/2015

Debates :

PV 06/10/2015 - 14
CRE 06/10/2015 - 14

Balsojumi :

PV 07/10/2015 - 10.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0338

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 762kWORD 370k
23.4.2015
PE 539.630v02-00 A8-0140/2015

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007 (2011. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru

(COM(2013)0794 – C7‑0414/2013 – 2013/0403(COD))

Juridiskā komiteja

Referente: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007 (2011. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru

(COM(2013)0794 – C7‑0414/2013 – 2013/0403(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0794),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 81. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0414/2013),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–       ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0140/2015),

1.      pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.      prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. pants – -1. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

Virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1) Regulas nosaukumu groza šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2011. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas vienkāršoto procedūru prasībām apmērā līdz EUR 10 000.

 

(Šis grozījums nozīmē secīgas izmaiņas visā Regulas (EK) Nr. 861/2007 tekstā.)

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Palielināta robežvērtība līdz EUR 10 000 būtu īpaši izdevīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri pašlaik nav motivēti sniegt prasību tiesā, jo saskaņā ar valsts parasto vai vienkāršoto procedūru tiesvedības izmaksas ir nesamērīgas ar prasības apmēru un/vai tiesvedība ir pārāk gara. Palielināta robežvērtība uzlabotu piekļuvi efektīvam un nedārgam tiesiskas aizsardzības mehānismam pārrobežu strīdos, kuros ir iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi. Labāka tiesu pieejamība uzlabotu uzticēšanos pārrobežu darījumiem un veicinātu iekšējā tirgus piedāvāto iespēju plašāku izmantošanu.

(5) Robežvērtības palielināšana, lai aptvertu visas pret juridiskām personām celtās prasības apmērā līdz EUR 10 000, būtu īpaši izdevīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri pašlaik nav motivēti sniegt prasību tiesā, jo saskaņā ar valsts parasto vai vienkāršoto procedūru tiesvedības izmaksas ir nesamērīgas ar prasības apmēru un/vai tiesvedība ir pārāk ilga. Palielināta robežvērtība uzlabotu piekļuvi efektīvam un nedārgam tiesiskās aizsardzības mehānismam pārrobežu strīdos, kuros ir iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi. Labāka tiesu pieejamība uzlabotu uzticēšanos pārrobežu darījumiem un veicinātu iekšējā tirgus piedāvāto iespēju plašāku izmantošanu. Šajā regulā par prasību, kas celta pret juridisku personu, uzskata tādu prasību, kurā vismaz viens no atbildētājiem saskaņā ar dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem ir juridiska persona, nevis privātpersona, kas darbojas savā vārdā. Uz prasībām, kas ir celtas pret privātpersonām, kuras darbojas savā vārdā, regula būtu jāattiecina tikai tad, ja prasību apmērs ir mazāks par EUR 5000.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Eiropas procedūru maza apmēra prasībām varētu pilnveidot, izmantojot tehnoloģiju attīstības tendences tieslietu jomā, kas mazinātu ģeogrāfiskā attāluma ietekmi un sekas: lielās izmaksas un tiesvedības ilgumu jeb faktorus, kas attur no vēršanās tiesā.

(8) Eiropas vienkāršoto procedūru varētu pilnveidot, izmantojot tehnoloģiju attīstību tieslietu jomā, kam būtu jānovērš ģeogrāfiskā attāluma ietekme un sekas: lielās izmaksas un tiesvedības ilgums jeb faktori, kas attur no vēršanās tiesā.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lietas mutiska izskatīšana, kā arī pierādījumu iegūšana, uzklausot lieciniekus, ekspertus vai puses, būtu jāveic ar distances saziņas līdzekļu starpniecību. Tam nevajadzētu skart pušu tiesības ierasties tiesā lietas mutiskai izskatīšanai. Lietas mutiskas izskatīšanas un pierādījumu iegūšanas nolūkam dalībvalstīm būtu jāizmanto moderni distances saziņas līdzekļi, kas ļauj uzklausīt personu, tai neierodoties tiesā. Ja uzklausītās personas domicils ir citā dalībvalstī, nevis tās tiesas dalībvalstī, kurā iesniegta prasība, lietas mutiska izskatīšana būtu jāorganizē saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1206/200117. Ja uzklausāmās puses domicils ir dalībvalstī, kurā atrodas tiesa ar jurisdikciju, vai trešā valstī, lietas mutiska izskatīšana var notikt, izmantojot videokonferenci, telefonkonferenci vai citu piemērotu distances saziņas tehnoloģiju saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pusei vienmēr vajadzētu būt tiesībām ierasties tiesā lietas mutiskai izskatīšanai, ja minētā puse to pieprasa. Tiesai būtu jāizmanto vienkāršākie un lētākie pierādījumu iegūšanas paņēmieni.

(12) Lietas mutiska izskatīšana, kā arī pierādījumu iegūšana, uzklausot lieciniekus, ekspertus vai puses, būtu jāveic ar distances saziņas līdzekļu starpniecību. Tam nevajadzētu skart pušu tiesības ierasties tiesā lietas mutiskas izskatīšanas nolūkā. Lietas mutiskas izskatīšanas un pierādījumu iegūšanas nolūkam dalībvalstīm būtu jāizmanto moderni distances saziņas līdzekļi, kas ļauj uzklausīt personu, tai neierodoties tiesā. Ja uzklausītās personas domicils ir citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kur atrodas tiesa, kurā iesniegta prasība, lietas mutiska izskatīšana būtu jāorganizē saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1206/200117. Ja uzklausāmās puses domicils ir dalībvalstī, kurā atrodas tiesa ar jurisdikciju, vai trešā valstī, lietas mutiska izskatīšana var notikt, izmantojot videokonferenci, telefonkonferenci vai citu piemērotu distances saziņas tehnoloģiju saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pusei, kas to pieprasa, vienmēr vajadzētu būt tiesībām ierasties tiesā un tikt uzklausītai vai panākt, ka liecinieks ierodas tiesā un tiek uzklausīts. Tiesai būtu jāizmanto vienkāršākie un lētākie pierādījumu iegūšanas paņēmieni.

__________________

__________________

17 Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).

17 Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).

Pamatojums

Uzklausot lieciniekus, tiesvedībā ir jāievēro tiešuma un mutiskuma princips.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Iespējamajām tiesvedības izmaksām var būt ietekme uz prasītāja lēmumu par prasības sniegšanu tiesā. Kopā ar citām izmaksām tiesas nodevas var mazināt prasītāju motivāciju sniegt prasību tiesā, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir noteiktas nesamērīgas tiesas nodevas. Tiesas nodevām vajadzētu būt samērīgām ar prasības apmēru, lai nodrošinātu tiesu pieejamību maza apmēra prasību pārrobežu gadījumos. Šīs regulas mērķis nav tiesu nodevu saskaņošana, tā vietā regulā tiek noteikts tiesu nodevas maksimālais pieļaujamais apmērs, lai tiesvedību būtu pieejama lielai prasītāju daļai, vienlaikus atstājot dalībvalstīm plašu rīcības brīvību tiesas nodevas aprēķina metodes un summas izvēlē.

(13) Iespējamās tiesvedības izmaksas ir viens no pamatfaktoriem, kas ietekmē prasītāja lēmumu par prasības sniegšanu tiesā. Kopā ar citām izmaksām tiesas nodevas var mazināt prasītāju motivāciju sniegt prasību tiesā, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir noteiktas nesamērīgas tiesas nodevas. Tiesas nodevas būtu jānosaka apmērā, kas nepārsniedz par līdzvērtīgām iekšzemes procedūrām piemēroto nodevu apmēru. Ir sagaidāms, ka līdzvērtīga vai mazāka apmēra nodevas veicinās Eiropas vienkāršotās procedūras izmantošanu — daļēji tāpēc, ka padarīs to par izmaksu ziņā efektīvu un labāk pazīstamajām iekšzemes procedūrām pielīdzināmu instrumentu. Dalībvalstīs, kur iekšzemes procedūru nav, tiesas nodevas būtu jāparedz apmērā, kas ir samērīgs ar summu, par kādu tiek celta prasība.

 

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Nedrīkstētu būt tā, ka tiesas nodevas samaksai prasītājam būtu jāierodas tiesā vai jāalgo advokāts. Visās tiesās, kam ir jurisdikcija Eiropas maza apmēra prasību gadījumos, būtu jāpieņem vismaz bankas pārskaitījumi un tiešsaistes norēķinu sistēmās maksājumi ar kredītkartēm vai debetkartēm.

(14) Nedrīkstētu būt tā, ka tiesas nodevas samaksas nolūkā prasītājam būtu jāierodas tiesā vai jāalgo advokāts. Visās tiesās, kam ir jurisdikcija Eiropas vienkāršotās procedūras prasību gadījumos, būtu par pieņemamiem jāatzīst vismaz bankas pārskaitījumi, maksājumi ar kredītkartēm vai debetkartēm tiešsaistes norēķinu sistēmās vai citi neklātienes norēķinu metožu veidi.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

2. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī regula attiecas uz civillietām un komerclietām neatkarīgi no tā, kāda tiesa tās izskata, ja prasības summa tad, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija, nav lielāka par EUR 10 000, neņemot vērā procentus, izdevumus un izmaksātas summas. Jo īpaši tā neattiecas uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām, kā arī uz valstu atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii).

1. Šī regula attiecas uz civillietām un komerclietām neatkarīgi no tā, kāda tiesa tās izskata, ja prasības summa tad, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija, nepārsniedz EUR 10 000 prasības pret juridisku personu gadījumā un nesasniedz EUR 5000 prasības pret fizisku personu gadījumā, neņemot vērā procentus, izdevumus un izmaksātas summas. Jo īpaši tā neattiecas uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām, kā arī uz valstu atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii).

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

2. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šo regulu nepiemēro, ja laikā, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija, attiecīgā gadījumā visi turpmāk uzskaitītie elementi atradās vienā dalībvalstī:

svītrots

(a) pušu domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta;

 

(b) līguma izpildes vieta;

 

(c) faktu, ar kuriem pamatota prasība, izcelsmes vieta;

 

(d) sprieduma izpildes vieta;

 

(e) tiesa, kurai ir jurisdikcija.

 

Domicilu nosaka saskaņā ar [Regulas (EK) Nr. 44/2001 59. un 60. pantu] / [Regulas (ES) Nr. 1215/2012 62. un 63. pantu].

 

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

2. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) darba tiesībām;

svītrots

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

2. pants – 3. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) privātās dzīves neaizskaramības un ar to saistītu tiesību pārkāpumiem, arī goda un cieņas aizskaršanu.

svītrots

Pamatojums

Tā kā Briseles I regulas darbības joma tagad aptver arī personas tiesības, šis izņēmums vairs nebūtu jāattiecina arī uz procedūru maza apmēra prasībām.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

3. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

regulas 3. pantu svītro;

svītrots

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

4. pants – 4. punkts – otrā daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

"Tiesa informē prasītāju par šādu noraidījumu.";

Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par prasības būtību, informē prasītāju par šādu noraidījumu un par iespējamiem līdzekļiem pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanai.

Pamatojums

Tiesai, kas pieņēmusi lēmumu par prasību, būtu jāinformē prasītājs par iespējamiem līdzekļiem pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanai. Ikvienai dalībvalstij būtu jāparedz šādi pārsūdzības līdzekļi saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

4. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis nodrošina, lai prasības pieteikuma standarta A veidlapa papīra formātā ir pieejama visās tiesās, kurās var uzsākt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kā arī elektroniskā formātā minēto tiesu vai attiecīgās centrālās iestādes tīmekļa vietnē.

5. Dalībvalstis nodrošina, lai visas tiesas, kurās var uzsākt Eiropas vienkāršoto procedūru, ar kompetento dienestu palīdzību pilda savu pienākumu nodrošināt iedzīvotājus ar prasības pieteikuma standarta A veidlapu papīra formātā un lai minētā veidlapa ir pieejama visās tiesās, kurās var uzsākt Eiropas vienkāršoto procedūru, kā arī elektroniskā formātā minēto tiesu vai attiecīgās centrālās iestādes tīmekļa vietnē.

Pamatojums

Priekšlikumā ierosinātā regulas teksta piemērošana varētu radīt zināmas problēmas, jo īpaši attiecībā uz iedzīvotāju nodrošināšanu ar prasības pieteikuma standarta A veidlapu papīra formātā. Piemēram, Rumānijā ir jāparedz skaidrs noteikums, ka tiesām, izmantojot reģistra sistēmu, ir jādara iedzīvotājiem pieejama prasības pieteikuma standarta A veidlapa papīra formātā, jo Rumānijas tiesas vēl nav pieņēmušas šo darba metodi un iedzīvotājiem nav iespējas izmantot standarta prasības, veidlapas, tipveida iesniegumus tiesai utt. papīra formātā.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

5. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) abas puses norāda savu gatavību noslēgt izlīgumu un pieprasa tiesai šim nolūkam organizēt lietas mutisku izskatīšanu.

(b) abas puses norāda savu gatavību noslēgt izlīgumu un izlīgumu nevar panākt sarakstes veidā.

Pamatojums

Izlīguma panākšanai nebūtu obligāti jārīko mutiska izskatīšana tiesā. Tai būtu jānotiek tikai nepieciešamības gadījumā.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

8. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lietas mutiska izskatīšana var notikt, izmantojot videokonferenci, telefonkonferenci vai citu piemērotu distances saziņas tehnoloģiju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001, ja uzklausāmās puses domicils ir dalībvalstī, kas nav tās tiesas dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija.

1. Sākot no [3 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā], lietas mutiska izskatīšana var notikt, izmantojot videokonferenci, telefonkonferenci vai citu piemērotu distances saziņas tehnoloģiju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001, ja uzklausāmās puses domicils ir dalībvalstī, kas nav tās tiesas dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija.

 

1.a Dalībvalstis nodrošina, ka visas attiecīgās tiesas ir aprīkotas ar piemērotu distances saziņas tehnoloģiju.

2. Pusei vienmēr ir tiesības ierasties tiesā un tikt uzklausītai, ja minētā puse to pieprasa.

2. Pusei vienmēr ir tiesības ierasties tiesā un tikt uzklausītai, ja minētā puse to pieprasa.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants – 6. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

9. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Tiesa atļauj pusēm uzdot jautājumus lieciniekiem rakstveidā, ja tā uzskata, ka tas ir nepieciešams taisnīga izlīguma panākšanai. Tiesa pušu uzdotos jautājumus nosūta lieciniekiem un informē viņus par termiņu, līdz kuram lieciniekiem ir pienākums sniegt pusēm rakstisku atbildi un to nosūtīt tiesai.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

1. pants – 6. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

9. pants – 2.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Ekspertu, kurš jāuzklausa saskaņā ar 2.a punktu, ieceļ tiesa.

Pamatojums

Eksperta iecelšanas procedūra būtu jākonkretizē regulā. Regulā arī būtu jānorāda, vai pusēm ir tiesības uz pašu izvēlētu ekspertu un vai pusēm ir iespēja uzdot ekspertam jautājumus. Kas attiecas uz iespēju pusēm uzdot jautājumus lieciniekiem rakstveidā, šīs tiesības būtu jāreglamentē, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas pušu tiesības uz aizstāvību un tiek panākts taisnīgs izlīgums.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

11. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm pieejama praktiska palīdzība veidlapu aizpildīšanā. Šāda palīdzība jo īpaši ir pieejama, lai noteiktu, vai procedūra izmantojama nolūkā izšķirt attiecīgo strīdu, noteiktu tiesu, kurai ir jurisdikcija, aprēķinātu procentus, kas pienākas, un noteiktu dokumentus, kuri jāpievieno.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm pieejama praktiska palīdzība veidlapu aizpildīšanā. Šāda palīdzība tiek sniegta bez maksas un jo īpaši ir pieejama, lai noteiktu, vai procedūra izmantojama nolūkā izšķirt attiecīgo strīdu, noteiktu tiesu, kurai ir jurisdikcija, aprēķinātu procentus, kas pienākas, un noteiktu dokumentus, kuri jāpievieno.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

13. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Regulas 5. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minētos dokumentus piegādā pa pastu vai izsniedz elektroniskiem līdzekļiem, un piegādi apliecina apstiprinājums par saņemšanu ar saņemšanas datumu. Dokumentus elektroniskā formātā izsniedz tikai pusei, kura iepriekš skaidri ir apliecinājusi savu piekrišanu tam, ka dokumentus var izsniegt elektroniskā formātā. Dokumentu izsniegšanu elektroniskiem līdzekļiem var apliecināt automātisks piegādes apstiprinājums.

1. Regulas 5. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minētos dokumentus piegādā pa pastu vai izsniedz elektroniskiem līdzekļiem, un piegādi apliecina apstiprinājums par saņemšanu ar saņemšanas datumu. Piegāde notiek veidā, kas izslēdz ļaunprātīgu izmantošanu un garantē konfidencialitāti. Dokumentus elektroniskā formātā izsniedz tikai pusei, kura iepriekš skaidri ir apliecinājusi savu piekrišanu tam, ka dokumentus var izsniegt elektroniskā formātā. Dokumentu izsniegšanu elektroniskiem līdzekļiem var apliecināt arī automātisks piegādes apstiprinājums.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

13. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visa 1. punktā neminētā rakstiskā saziņa starp tiesu un pusēm notiek, izmantojot elektroniskos līdzekļus, un to apliecina apstiprinājums par saņemšanu ja šādu līdzekļu izmantošana ir pieļauta procedūras saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tikai tad, ja puse ir piekritusi šādu saziņas līdzekļu izmantošanai.

Visa 1. punktā neminētā rakstiskā saziņa starp tiesu un pusēm notiek, izmantojot elektroniskos līdzekļus, un to apliecina apstiprinājums par saņemšanu ja šādu līdzekļu izmantošana ir pieļauta procedūrās saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Šeit pietiek ar atsauci uz valsts tiesību aktiem. Ja prasība pēc pušu piekrišanas nepastāv valsts līmenī, nevajadzētu arī būt papildu prasībai Eiropas līmenī.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

1. pants – 9. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

15.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām iekasējamā tiesas nodeva nepārsniedz 10 % no prasības apmēra, tajā neieskaita procentus, izdevumus un izmaksātās summas. Ja Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām dalībvalstis iekasē minimālo tiesas nodevu, tā nepārsniedz EUR 35 laikā, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija.

1. Eiropas vienkāršotajā procedūrā iekasējamā tiesas nodeva nepārsniedz 5 % no prasības apmēra, tajā neieskaita procentus, izdevumus un izmaksātās summas. Ja Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām dalībvalstis iekasē minimālo tiesas nodevu, tā nepārsniedz EUR 35 laikā, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija.

Pamatojums

Ierosinātie 10 % no prasības apmēra ir pārlieku daudz. Piemērotāk būtu noteikt zīmognodevu 5 % apmērā no prasības vērtības (vai pat 3 %). Ja prasības apmērs ir maksimāli iespējamais, t. i., EUR 10 000, zīmognodeva būtu EUR 500 jeb aptuveni RON 2217,35.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

1. pants – 9. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

15.a pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Katra dalībvalsts nosaka minimālo ienākumu robežvērtību, kuru nesasniedzot, pusei nav jāmaksā tiesas nodevas.

Pamatojums

Pusēm, kuru ienākumi ir ļoti zemi, nebūtu jāmaksā tiesas nodevas. Tomēr nav piemēroti šajā saistībā noteikt vienu, visai Eiropai piemērojamu vērtību, jo minimālā alga un dzīves dārdzība dalībvalstīs atšķiras. Tādēļ katrai dalībvalstij būtu pašai jānosaka tajā piemērojamā minimālā robežvērtība, vēlams, par atskaites punktu ņemot minimālo algu valstī.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

1. pants – 9. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

15.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka puses var samaksāt tiesas nodevu, izmantojot distances norēķinu līdzekļus, tostarp bankas pārskaitījumus un tiešsaistes norēķinu sistēmas maksājumiem ar kredītkartēm vai debetkartēm.

Dalībvalstis nodrošina, ka puses var samaksāt tiesas nodevu, izmantojot distances norēķinu līdzekļus, tostarp bankas pārskaitījumus vai tiešsaistes norēķinu sistēmas maksājumiem ar kredītkartēm vai debetkartēm.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai tiesas nodevas varētu samaksāt attālināti, tā, lai nebūtu jādodas ceļā tikai maksāšanas nolūkā. Tomēr nebūtu jāpieprasa, lai dalībvalstis nodrošinātu vairāk nekā vienu attālinātu norēķinu līdzekli.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

1. pants – 16. punkts

Regula (EK) Nr. 861/2007

28. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz [pieci gadi pēc regulas piemērošanas dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas darbību. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvus priekšlikumus.

Līdz [pieci gadi pēc regulas piemērošanas dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas darbību. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvus priekšlikumus. Līdz [2 gadi pēc regulas piemērošanas dienas] sagatavo starpposma ziņojumu, kurā analizē informācijas par Eiropas vienkāršoto procedūru izplatīšanu dalībvalstīs un ar kuru var iesniegt ieteikumus par to, kā uzlabot sabiedrības zināšanas par šo instrumentu.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Regula (EK) Nr. 1896/2006

20. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

 

Regulas (EK) Nr. 1896/2006 20. pantu aizstāj ar šādu:

 

„20. pants

 

Sprieduma pārskatīšanas standartu minimums

 

1. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu tā izdevējas dalībvalsts tiesā, ja

 

(a) maksājuma rīkojums nav ticis paziņots pietiekami savlaicīgi un tādā veidā, lai atbildētājs varētu nodrošināt sev aizstāvību, vai

 

(b) atbildētājs nav varējis apstrīdēt prasību nepārvaramas varas vai no viņa neatkarīgu ārkārtas apstākļu dēļ.

 

Tomēr pirmajā daļā paredzētās tiesības pieprasīt rīkojuma pārskatīšanu nepiemēro, ja atbildētājs nav pārsūdzējis nolēmumu, kad viņam bija iespējams to darīt.

 

2. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs arī lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentajā tiesā, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, ņemot vērā šajā regulā noteiktās prasības, vai citu ārkārtas apstākļu dēļ.

 

3. Termiņš pārskatīšanas pieteikuma iesniegšanai ir 30 dienas. To skaita no dienas, kad atbildētājs faktiski ir iepazinies ar rīkojuma saturu un ir varējis attiecīgi reaģēt, vai, vēlākais, no dienas, kad ir veikts pirmais izpildes pasākums, kura rezultātā atbildētāja īpašums pilnīgi vai daļēji nav pieejams. Termiņu nedrīkst pagarināt attāluma dēļ.

 

4. Ja tiesa noraida 1. un 2. punktā minēto pārskatīšanas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka tas neatbilst nevienam no minētajos punktos izklāstītajiem pārskatīšanas iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums paliek spēkā.

 

Ja tiesa nolemj, ka pārskatīšana ir pamatota saskaņā ar vienu no 1. un 2. punktā norādītajiem iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums nav spēkā. Kreditors tomēr nezaudē noilguma vai ierobežojuma termiņu pārtraukšanas priekšrocības.”

Pamatojums

Lielākas skaidrības labad un lai atvieglinātu regulas piemērošanu praksē, Regulas Nr. 861/2007 18. pants tiks grozīts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Regulā Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās. Tā kā nav iemesla tam, lai šie noteikumi par pārskatīšanu — kuru mērķis ir tieši tāds pats — būtu atšķirīgi formulēti dažādās Eiropas regulās, ir piemēroti grozīt arī attiecīgo Regulas (EK) Nr. 1896/2006 20. pantu.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To piemēro no [seši mēneši pēc regulas spēkā stāšanās dienas].

To piemēro no [12 mēneši pēc regulas spēkā stāšanās dienas], izņemot 1. panta 13.–15. punktu, ko piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Pamatojums

Tā kā minētie panti uzliek dalībvalstīm pienākumus, kam jābūt izpildītiem dienā, kad sāk piemērot izmaiņas, un ļauj Komisijai ar deleģētajiem aktiem pieņemt vajadzīgās veidlapas, šos pantus jāsāk piemērot agrāk.


PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, ir paredzēta, lai vienkāršotu un paātrinātu maza apmēra prasību tiesvedību pārrobežu lietās, kā arī mazinātu izmaksas. Tās izstrādes konkrētais mērķis bija palīdzēt patērētājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) panākt savu prasību izpildi, tādējādi nodrošinot iespējas vērsties tiesā. Referente pilnībā atbalsta šo mērķi.

Novērtējot rezultātus, kas gūti, piecus gadus piemērojot regulu, jāatzīst, ka Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir izrādījusies lietderīga. Tomēr vēl iespējams paplašināt regulas tvērumu un uzlabot tās darbību, kā tas uzsvērts Komisijas 2013. gada novembra ziņojumā par piemērošanu. Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir gandrīz par 40 % samazinājusi tiesvedības izmaksas maza apmēra pārrobežu prasību gadījumos un samazinājusi tiesvedības ilgumu no diviem gadiem un pieciem mēnešiem (maksimālais ilgums) līdz vidēji pieciem mēnešiem. Taču pieteikumu skaits dalībvalstīs stipri atšķiras — sākot no tikai trim prasības pieteikumiem Bulgārijā līdz 1047 prasības pieteikumiem Spānijā 2012. gadā.

Parlaments 2011. gada 25. oktobra rezolūcijā norādīja, ka „dažās dalībvalstīs joprojām ļoti reti izmanto mazo prasījumu instances un ka jādara vairāk attiecībā uz juridisko noteiktību, valodu barjerām un procedūru pārredzamību”. Ir pamats raizēties par ikvienu maza apmēra prasību, kas netiek celta nevēlēšanās dēļ vai tādēļ, ka trūkst informācijas par iespējamiem risinājumiem, ko potenciālais prasītājs varētu izmantot. Tas varētu nopietni iedragāt uzticību iekšējam tirgum, jo īpaši attiecībā uz tā pārrobežu jomu un tiešsaistes tirdzniecības iespējām.

II. Komisijas priekšlikums

II A. Darbības joma

Komisija ierosina palielināt maksimālo summu, kas attiecināma uz tām maza apmēra prasībām, kuras izskata saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, no pašreizējiem EUR 2000 līdz EUR 10 000. Tā uzskata, ka jaunā robežvērtība būtu mazāk svarīga patērētājiem, jo lielākā daļa patērētāju prasību nepārsniedz EUR 2000, taču attiecībā uz MVU tas būtu vērā ņemams uzlabojums. Saskaņā ar Komisijas konstatējumiem tikai 20 % no uzņēmējdarbības jomas prasībām ir mazākas par EUR 2000, savukārt apmēram 30 % šādu prasību vērtība tiek lēsta robežās no EUR 2000 līdz EUR 10 000. Tas nozīmē, ka pašreizējā maksimālā summa aptver tikai 20 % no visām uzņēmējdarbības jomas prasībām un ka jaunā maksimālā summa EUR 10 000 apmērā palielinātu šo īpatsvaru līdz aptuveni 50 %.

Komisija turklāt ierosina paplašināt „pārrobežu lietas” definīciju (šāda lieta pārrobežu aspekta dēļ ietilpst regulas darbības jomā). Pašreizējā regula ir piemērojama tikai tad, ja „vismaz vienas iesaistītās puses domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas tiesa, kas uzsākusi tiesvedību”. Komisija ierosina turpmāk iekļaut arī lietas, kurās abu pušu domicili ir vienā dalībvalstī, taču kurām piemīt cits pārrobežu elements, piemēram, līguma izpildes vieta, kaitējuma nodarīšanas vieta vai sprieduma izpildes vieta ir citā dalībvalstī.

II B. Procedūra

Komisijas pētījumā atklājās, ka 45 % uzņēmumu, kas ir iesaistīti pārrobežu strīdā, nevēršas tiesā, jo tiesvedības izmaksas salīdzinājumā ar prasības apmēru ir nesamērīgas, bet 27 % nevēršas tiesā, jo tiesvedība būtu pārāk ilga. Lai Eiropas procedūra maza apmēra prasībām būtu sekmīgāka, Komisija ierosina vēl vairāk samazināt procedūras izmaksas un ilgumu.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošo regulu prasības sākotnējo pieteikumu var nosūtīt, izmantojot e-pastu, ja dalībvalsts, kurā uzsāk procedūru, to uzskata par pieņemamu (4. panta 1. punkts). Procedūras laikā pirmām kārtām ir paredzēts izmantot reģistrētus pasta sūtījumus (13. pants), savukārt cita veida pakalpojumus, tostarp elektroniskos pakalpojumus, atļauts izmantot tikai tad, ja šādi pasta pakalpojumi nav iespējami. Praksē tas nozīmē to, ka daudzās dalībvalstīs visa saziņa starp pusēm un tiesu patlaban notiek pa pastu.

Komisija tagad ierosina noteikt vienādu statusu pasta un elektroniskajiem dokumentu sūtījumu pakalpojumiem, ja puse ir iepriekš skaidri piekritusi tam, ka dokumentus var nosūtīt elektroniskā formātā.

Tā kā Eiropas procedūra maza apmēra prasībām principā ir rakstiska procedūra, mutiska lietas izskatīšana būtu jāveic tikai ārkārtas apstākļos. Saskaņā ar šo regulu „tiesa var lietu izskatīt mutiski, izmantojot videokonferences [...] — ja tehniskie līdzekļi ir pieejami”. Tas nozīmē —ja tehniskie līdzekļi nebūtu pieejami, personām, kas tiek uzaicinātas uz mutisko izskatīšanu, būtu jādodas uz tiesu, iespējams, citā dalībvalstī. Pašreizējā regula neparedz nekādus stimulus vai pienākumus dalībvalstīm nodrošināt minētos tehniskos līdzekļus.

Komisija ierosina noteikt, ka mutiskā lietas izskatīšana turpmāk vienmēr ir jāorganizē, izmantojot attālinātu saziņu, ja vien kāda no pusēm nepieprasa piedalīties tiesas procesā klātienē un tikt uzklausītai personiski.

II C. Izmaksas

Patlaban to tiesas nodevu apjoms, kuras dalībvalstīs iekasē attiecībā uz lietām, ko ierosina, pamatojoties uz Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, ievērojami svārstās  — no bezmaksas tiesvedības līdz 57 % no prasījuma summas. Parasti tiesas nodevas iekasē uzreiz, iesniedzot prasības pieteikumu, un prasītājs var cerēt tās vēlāk atgūt tikai tad, ja prasība tiek apmierināta (princips „zaudētājs maksā”). Komisija ierosina noteikt tiesas nodevu maksimālo apjomu 10 % apmērā no prasības summas, jo tas pavērs plašākas iespējas vērsties tiesā. Komisija arī ierosina noteikt minimālās tiesas nodevas maksimālo summu EUR 35 apmērā.

Visbeidzot, tā kā vairākās dalībvalstīs tiesas nodevas ir jāmaksā skaidrā naudā vai izmantojot zīmogmarkas, pusēm maksāšanas nolūkā ir vai nu jādodas uz to dalībvalsti, kur atrodas tiesa, vai tajā jānolīgst jurists; abi varianti rada izmaksas un, iespējams, attur puses no prasības iesniegšanas. Tādēļ Komisija plāno uzlikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt iespējas tiesas nodevas apmaksāt attālināti.

Saskaņā ar šo regulu pusei, kas vēlas panākt sprieduma izpildi, ir jāiesniedz sprieduma oriģināla kopija un D veidlapa, kas ir ar sprieduma saistīta apliecība. Komisija ir konstatējusi, ka šī veidlapa parasti tiek par maksu pilnā apmērā tulkota tās dalībvalsts valodā, kura prasa sprieduma izpildi.

Komisija ierosina, ka obligāti būtu jātulko tikai veidlapas 4.3 iedaļa, kas attiecas uz sprieduma būtību.

III. Referentes novērtējums

III A. Darbības joma

Referente atzinīgi vērtē maksimālās summas palielināšanu attiecībā uz Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Padarot vienkāršoto procedūru izmantojamu arī saistībā ar pārrobežu prasībām, kuru vērtība ir no EUR 2000 līdz EUR 10 000, pieaug to lietu īpatsvars, kuru tiesvedības izmaksas un ilgumu var ievērojami samazināt.

Referente uzskata, ka šī izmaiņa vēl vairāk palielinās to lietu skaitu, kurās uzņēmumi un patērētāji varētu veikt vēlamus ietaupījumus. Maza apmēra prasību maksimālajai summai arī turpmāk būtu jāsaglabājas līmenī, kas ir zemāks par vidējas prasības summu, lai nodrošinātu nepieciešamās procesuālās garantijas attiecībā uz lielāka apmēra prasībām. Nebūtu arī jāaizmirst, ka, paaugstinot maksimālo summu un tā padarot procedūras izmantošanu biežāku, procedūra kļūs par tiesas darba ikdienišķu daļu. Tas iespējamiem procedūras izmantotājiem — īpaši patērētājiem — atvieglinās piekļuvi vajadzīgajai informācijai. Tomēr šobrīd nešķiet iepējams maksimālo summu noteikt lielāku par EUR 10 000, tāpēc referente atbalsta Komisijas ierosināto vērtību.

III B. Procedūra

Lietas mutiska uzklausīšana, izmantojot videokoferenci, ir savlaicīgs ierosinājums modernizācijas nolūkā. Vajadzība doties ceļā, lai piedalītos mutiskajā lietas izskatīšanā, un apmaksāt ceļa izdevumus var būtiski apgrūtināt pārrobežu lietas. Komisijas pētījumā par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām trešā daļa respondentu norādīja, ka viņiem būtu lielāka vēlme iesniegt prasības pieteikumu, ja procedūras varētu veikt attālināti, t. i., ja nebūtu nepieciešams fiziski ierasties tiesā.

Jānorāda, ka attiecīgās telpas un aprīkojums būtu jānodrošina un jāuztur tiesām. Bieži šādas infrastruktūras nav, un šajā ekonomikas krīzes laikā trūkst līdzekļu tās izveidei. Tāpēc referente uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādod divi papildu gadi, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā šāda infrastruktūra ir pieejama viscaur Eiropā.

Attiecībā uz lietas mutisku izskatīšanu referente arī uzskata, ka tiesām būtu jādod lielāka rīcības brīvība noraidīt prasību izskatīt lietu mutiski, ja to nepieprasa lietas apstākļi.

Referente atbalsta priekšlikumu, ciktāl ar to tiecas veicināt informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Fakti liecina, ka nepietiekama informācijas tehnoloģiju pielietošana attur cilvēkus no Eiropas procedūras maza apmēra prasībām izmantošanas. Piektā daļa respondentu Komisijas pētījumā norādīja, ka viņi minēto procedūru izmantotu vairāk, ja visas procesuālās darbības varētu veikt tiešsaistē. Tomēr izveidotajai elektroniskās saziņas sistēmai ir jādarbojas nevainojami un jānodrošina tāda pati procesuālā drošība, kāda ir pasta pakalpojumiem, piemēram, attiecībā uz paziņojumu par saņemšanu.

Tādēļ noteikumi par informācijas tehnoloģiju lietošanu būtu jāstiprina, taču pārmērīgi neietekmējot valsts procedūras.

III C. Izmaksas

Referente uzskata, ka izmaksas EUR 1000 apmērā, kas saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būtu jāiekasē par EUR 10 000 prasību, joprojām ir diezgan augstas. Tomēr šis jautājums lielākoties paliek dalībvalstu ziņā.

Komisijas priekšlikums minimālās tiesu nodevas maksimālo summu noteikt EUR 35 apmērā šķiet pamatots, jo ir konstatēts, ka vidējā minimālā tiesas nodeva prasībai EUR 200 apmērā ir EUR 34, savukārt prasībai EUR 500 apmērā — EUR 44. Turklāt referente uzskata, ka pusēm ar zemiem ienākumiem būtu jāpiešķir atbrīvojums. Lai noteiktu robežvērtību atbrīvojumam no nodevas samaksas, par atsauces punktu varētu ņemt miminālo algu katrā dalībvalstī.

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu noteikt dalībvalstīm pienākumu izveidot līdzekļus attālinātai maksājumu veikšanai, tostarp banku pārskaitījumus un tiešsaistes norēķinu sistēmas maksājumiem ar kredītkartēm vai debetkartēm. Tas ļautu prasītājiem ietaupīt attiecībā uz maksājumu izmaksām, kas atbilstoši Komisijas aprēķiniem svārstās no EUR 400 līdz EUR 800 gadījumos, kad nepieciešama pārvietošanās. Ja prasība ir sekmīgi izskatīta attālināti, būtu smieklīgi likt pusēm veikt braucienu, lai samaksātu nodevas. Lai iedzīvotāji varētu ietaupīt minētās summas, šīs prasības īstenošanai būs jāpievērš īpaša uzmanība. Vienlaikus referente uzskata, ka dalībvalstu tiesu administrācijām nevajadzētu nodrošināt vairākus līdzekļus attālinātai maksājumu veikšanai — pilnīgi pietiek ar vienu.

Pozitīvi vērtējamas izmaiņas prasībā par tulkošanu, jo tās ļaus ietaupīt naudu un laiku. Saskaņā ar Komisijas publicētajiem skaitļiem D veidlapas tulkošana vidēji izmaksā EUR 60, taču šo summu varētu samazināt līdz EUR 40, ja tulkotu tikai 4.3 iedaļu. Tas neradītu problēmas ar teksta saprašanu, jo visi pārējie veidlapas lauki — izņemot 4.3. iedaļu — jau ir pieejami regulas tekstā visās oficiālajās valodās. Būtu arī jāpēta iespēja šīs veidlapas sniegt elektroniskā veidā, lai attiecīgās procedūras īstenošanu atvieglinātu vēl vairāk.

IV. Informētība un norādes

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām var būt sekmīga tikai tad, ja patērētāji un uzņēmumi, tiesas un konsultējošās apvienības par to ir informētas. Komisijas minētie skaitļi liecina, ka par šo procedūru nekad nav dzirdējuši 86 % iedzīvotāju un gandrīz puse tiesu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Komisija turpinātu centienus sniegt informāciju par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, jo īpaši, izmantojot e-tiesiskuma portālu. Vienlīdz svarīgi ir tas, lai dalībvalstis papildinātu Komisijas pūliņus, īstenojot valsts mēroga informēšanas kampaņas.

Turklāt patērētājiem un uzņēmumiem ir vajadzīga ļoti konkrēta informācija par to, kā šo procedūru izmantot praksē un cik tā izmaksātu. Tādēļ šķiet pamatoti, lai dalībvalstis sniegtu informāciju par tiesas nodevām un maksājumu veikšanas metodēm saistībā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Komisija publicēs šo informāciju internetā, un tas ļaus patērētājiem un uzņēmumiem pieņemt ar zināšanām pamatotu lēmumu.

Patērētājiem un MVU var būt vajadzīga praktiska palīdzība procedūras veidlapu aizpildīšanā. Šajā saistībā sevišķi noderīgs ir Komisijas priekšlikums par praktisku palīdzību. Tomēr šāda palīdzība var būt sekmīga tikai tad, ja tā ir plānota, praktiska un konkrēta. Varētu būt lietderīgi izpētīt iespējas sniegt norādes tiešsaistē, vienlaikus paturot prātā, ka būs nepieciešami arī individuāli un personīgi padomi. Palīdzība var izrādīties noderīga arī izpildes stadijā.

V. Secinājums

Kopumā referente Komisijas ierosinātās izmaiņas vērtē ļoti atzinīgi. Viņa uzskata, ka šajā ziņojuma projektā ierosinātās izmaiņas vēl vairāk uzlabotu maza apjoma prasību procedūras darbību, un ar nepacietību gaida citu deputātu priekšlikumus, kas jāiesniedz grozījumu veidā.

Priekšlikums tā pašreizējā veidā stātos spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas. Tas būtu piemērojams, sākot no sešiem mēnešien pēc attiecīgā datuma. Referente ierosina, ka Komisijai deleģētās pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz nepieciešamajām veidlapām un dalībvalstu pienākums sniegt noteiktu informāciju būtu jāpiemēro no regulas spēkā stāšanās dienas, jo tas nodrošinātu, ka dienā, kad jāpiemēro būtiskās izmaiņas, būtu izveidota attiecīgā sistēma.

Turklāt referente ļautu dalībvalstīm izmantot trīs gadu papildu periodu (sākot no regulas spēkā stāšanās dienas), lai nodrošinātu, ka tiesu zālēs ir pieejams vajadzīgais aprīkojums, pirms kļūst obligāta videokonferenču izmantošana, lai rīkotu lietas mutisku izskatīšanu.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām un Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra

Atsauces

COM(2013)0794 – C7-0414/2013 – 2013/0403(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

19.11.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

9.12.2013

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

9.12.2013

IMCO

9.12.2013

LIBE

9.12.2013

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ITRE

27.11.2013

IMCO

24.9.2014

LIBE

5.12.2013

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Lidia Joanna Geringer de Oedenberg

3.9.2014

 

 

 

Izskatīšana komitejā

24.9.2014

11.11.2014

20.1.2015

 

Pieņemšanas datums

16.4.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Heidi Hautala, Victor Negrescu, Angelika Niebler, Virginie Rozière

Iesniegšanas datums

23.4.2015

Juridisks paziņojums