Procedūra : 2014/2152(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0163/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0163/2015

Debates :

PV 08/06/2015 - 12
CRE 08/06/2015 - 12

Balsojumi :

PV 09/06/2015 - 4.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0218

ZIŅOJUMS     
PDF 340kWORD 257k
13.5.2015
PE 549.092v02-00 A8-0163/2015

par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada

(2014/2152(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Referente: Maria Noichl

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada

(2014/2152(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK),

–       ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā 1979. gada ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–       ņemot vērā ANO 1949. gada Konvenciju par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses novēršanu,

–       ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, ko 1995. gada 15. septembrī pieņēma Ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē, un vēlākos noslēguma dokumentus, ko pieņēma ANO „Pekina+5” (2000. gadā), „Pekina+10” (2005. gadā) un „Pekina+15” (2010. gadā) īpašajās sanāksmēs, un „Pekina+20” pārskatīšanas konferences rezultātu dokumentu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās(1),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regulu Nr. 1567/2003 par atbalstu politikas izstrādei un pasākumiem attiecībā uz reproduktīvo un seksuālo veselību un ar to saistītām tiesībām jaunattīstības valstīs(2),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(3),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/99/ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu(4),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI(5),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK(6),

–       ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. marta Direktīvu 2010/18/ES, ar ko īsteno pārskatīto BusinessEurope, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK(7),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)(8),

–       ņemot vērā Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)(9),

–       ņemot vērā Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un saistīto Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 1. marta spriedumu Test-Achats lietā (C-236/09)(10),

–       ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija),

–       ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020.), ko pieņēma Eiropadomes sanāksmē 2011. gada martā(11),

–       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 5. marta paziņojumu „Stingrāka apņemšanās veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību — Sieviešu harta” (COM(2010)0078),

–       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

–       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–       ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567),

–       ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 16. septembra darba dokumentu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas (2010.–2015. gads) starpposma pārskatīšana” (SWD(2013)0339),

–       ņemot vērā Komisijas dienestu 2010. gada 8. marta darba dokumentu „ES rīcības plāns par dzimumu līdztiesību un sieviešu emancipāciju attīstības jomā 2010.–2015. gadam” (SWD(2010)0265),

–       ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju aizsardzības padomes 2014. gada 19. un 20. jūnija sanāksmes secinājumus,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C pētījumu „Pētījums par stratēģijas līdztiesībai starp sievietēm un vīriešiem 2010.–2015. gadam novērtējumu kā ieguldījums Pekinas rīcības platformas mērķu sasniegšanā”, kas publicēts 2014. gadā,

–       ņemot vērā Eiropas Pamattiesību aģentūras (FRA) ziņojumu „Vardarbība pret sievietēm — ES pētījums. Galvenie rezultāti”, kas publicēts 2014. gada martā,

–       ņemot vērā Eiropas Pamattiesību aģentūras (FRA) ziņojumu „Romu sieviešu diskriminācija un dzīves apstākļi 11 ES dalībvalstīs”, kas publicēts 2014. gada oktobrī,

–       ņemot vērā Eiropas Pamattiesību aģentūras (FRA) ziņojumu „Transpersonas Eiropas Savienībā — salīdzinoša ES LGBT pētījuma datu analīze”, kas publicēts 2014. gada decembrī,

–       ņemot vērā 1995. gada 15. jūnija rezolūciju par Ceturto Pasaules sieviešu konferenci Pekinā „Vienlīdzība, attīstība un miers”(12), 2005. gada 10. marta rezolūciju par Ceturtās Pasaules sieviešu konferences rīcības platformas izpildes kontroli (Pekina + 10)(13) un 2010. gada 25. februāra rezolūciju „Pekina + 15 — ANO rīcības programma dzimumu līdztiesībai”(14),

–       ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2009. gadā(15), 2011. gada 8. februāra rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2010. gadā(16) un 2012. gada 13. marta rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2011. gadā(17), un 2015. gada 10. marta rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2013. gadā(18),

–       ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par principa “Vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu” piemērošanu(19),

–       ņemot vērā 2013. gada 12. marta rezolūciju par dzimumu stereotipu izskaušanu Eiropas Savienībā(20),

–       ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ekonomiskās lejupslīdes un finanšu krīzes ar dzimumu saistītiem aspektiem(21) un 2013. gada 12. marta rezolūciju par ekonomiskās krīzes ietekmi uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām(22),

–       ņemot vērā 2013. gada 6. februāra rezolūciju par ANO Sieviešu statusa komisijas 57. sesiju: visu veidu vardarbības pret sievietēm un meitenēm izskaušana un novēršana(23),

–       ņemot vērā 2012. gada 24. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par principa „vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu” piemērošanu(24),

–       ņemot vērā 2013. gada 20. novembra rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem(25),

–       ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vardarbības pret sievietēm apkarošanu(26),

–       ņemot vērā 2014. gada 6. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: Gada izaugsmes pētījums par 2014. gadu(27),

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0163/2015),

A.     tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ir izšķirošas pamattiesības, kas atzītas Eiropas Savienības līgumos un kas dziļi sakņojas Eiropas sabiedrībā un ir nozīmīgas un obligāti nepieciešamas tās tālākai attīstībai, un tās vienlīdz jāīsteno likumdošanā, praksē, judikatūrā un reālajā dzīvē;

B.     tā kā ES ir vēsturiski spērusi nozīmīgus soļus, lai nostiprinātu sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, bet pēdējo desmit gadu laikā ES mērogā bija vērojama tempu samazināšanās politiskajā rīcībā un reformās, kas vērstas uz dzimumu līdztiesību; tā kā Komisijas iepriekšējā stratēģija bija pārāk vāja un rezultātā nedeva pietiekamu rīcību par labu dzimumu līdztiesībai; tā kā jaunai stratēģijai vajadzēs dot jaunu impulsu un rosināt konkrētu rīcību sieviešu tiesību nostiprināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai;

C.     tā kā ar Komisijas iepriekšējo stratēģiju gan tika sasniegti daži izvirzītie mērķi, bet netika panākta pilnīga dzimumu līdztiesība, tajā bieži trūka norādījumu uz dažādu diskriminācijas veidu mijiedarbību, precīzu mērķu un efektīvu izvērtēšanas pasākumu un dzimumu līdztiesības integrētā pieeja joprojām tika īstenota tikai ierobežoti;

D.     tā kā dzimumu līdztiesība ir ES pamatvērtība, kas atzīta līgumos un Pamattiesību hartā, un ES ir uzņēmusies īpašo uzdevumu to integrēt visās savās darbībās; tā kā dzimumu līdztiesība ir būtiska kā stratēģisks mērķis, lai sasniegtu vispārējos ES mērķus, piemēram, ieskicētās nodarbinātības kvotas stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros, un izšķirošais ekonomiskais kapitāls, lai veicinātu taisnīgu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi; tā kā profesionālās nevienlīdzības samazināšana nav tikai mērķis vienlīdzīgas attieksmes ziņā, bet arī darba tirgus efektivitātes un elastības ziņā;

E.     tā kā joprojām saglabājas lielas atšķirības starp romiem un pārējo sabiedrību izglītības, nodarbinātības, veselības un diskriminācijas ziņā un romu sieviešu situācija ES ir pat sliktāka daudzkārtējas diskriminācijas rezultātā, kura balstās gan uz etnisko piederību, gan uz dzimumu;

F.     tā kā Eiropas ekonomisko un politisko pozīciju var uzlabot un demogrāfisko pārmaiņu sekas var apturēt tikai tad, ja tiek likts lietā visu sieviešu un vīriešu talants un potenciāls;

G.     tā kā mēs nevaram turpināt būt piesaistīti nevajadzīgiem un vides ziņā neilgtspējīgiem ekonomikas modeļiem, kas balstās uz novecojušu darba sadali pēc dzimuma, kuru nomainījusi sieviešu integrācija darba tirgū; tā kā mums ir vajadzīgs jauns un sociāli ilgtspējīgs modelis, kas balstās uz zināšanām un inovācijām un kas ražošanas struktūrā ietver visus sieviešu talantus, tostarp apstrīdot dažus nozaru standartus un faktorus, kuri nosaka to, ka vīriešiem un sievietēm ir atšķirīgas profesijas, — tāds modelis, kas izlīdzina atbildības līdzsvaru vīriešu un sieviešu starpā publiskajā un privātajā sfērā un kas saskaņo abu dzimumu darbinieku personīgo un darba dzīvi;

H.     tā kā piekļuves nodrošināšana pieejamiem, kvalitatīviem bērnu aprūpes pakalpojumiem un atbalsta pakalpojumiem veciem cilvēkiem vai citiem apgādājamajiem ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu piedalīšanos darba tirgū, izglītībā un apmācībā;

I.      tā kā šogad Pekinas platformai aprit divdesmit gadi un tās mērķi un to īstenošana pilnā apmērā ir tik aktuāli kā vēl nekad;

J.      tā kā vardarbība pret sievietēm, vai tā būtu fiziska, seksuāla vai psiholoģiska, ir nozīmīgs šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai un joprojām ir visizplatītākais cilvēktiesību pārkāpums, kas skar visus sabiedrības slāņus, bet — viens no tādiem noziegumiem, par kuriem ziņo visretāk; tā kā, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem šā fenomena apkarošanai, saskaņā ar FRA pētījuma datiem, kas tika veikts 2014. gada martā, 55 % sieviešu savā dzīves laikā ir piedzīvojušas viena vai vairāku veidu seksuālu uzmākšanos un 33 % sieviešu pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību; tā kā dzīve bez vardarbības ir priekšnoteikums pilnīgai integrācijai sabiedrībā un ir jāievieš stingri pasākumi, lai apkarotu pret sievietēm vērstu vardarbību;

K.     tā kā piespiedu prostitūcija ir vardarbība, kas jo īpaši skar visneaizsargātākās personas, ir visvairāk saistīta ar organizētās noziedzības tīkliem un cilvēku tirdzniecību un ir šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai;

L.     tā kā sievietes ar tradicionālajām struktūrām un nodokļu šķēršļiem tiek virzītas uz „sekundāra pelnītāja” statusu, kas izpaužas kā vertikāla un horizontāla segregācija darba tirgū, nepastāvīga algota darba vēsture un darba samaksas nevienlīdzības dzimumu starpā, un tā kā neapmaksātu kopšanas, bērnu aprūpes, vecāku cilvēku un citu apgādājamo aprūpes un mājsaimniecības darbu daudz biežāk veic sievietes un viņām tādējādi ir mazāk laika, lai varētu strādāt algotu darbu, un šis apstāklis savukārt noved pie daudz zemākas pensijas, kas ir iemesls, kāpēc ir jāturpina ar konkrētiem pasākumiem veicināt darba un ģimenes dzīves apvienošanu, jo īpaši, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, turklāt visupirms ir vairāk jāiesaista vīrieši;

M.    tā kā sieviešu nodarbinātības līmenis ir 63 % jeb 53,5 %, ja nodarbinātību rēķina pēc pilnas slodzes ekvivalenta(28); tā kā no dzimuma atkarīga darba samaksas atšķirība ir 16,4 % un no dzimuma atkarīga pensiju atšķirība ir vidēji 39 % apmērā; tā kā sieviešu dalība darba tirgū ne vienmēr nozīmē ietekmi, amatus, kas saistīti ar varu un lēmumu pieņemšanu, galvenokārt ieņemot vīriešiem, un tas ierobežo sieviešu iespējas realizēt ietekmi un nozīmē demokrātijas trūkumu lēmumu pieņemšanā, ja ņem vērā, ka sievietes veido pusi no iedzīvotāju skaita; tā kā dzimumu līdztiesības veicināšana ir kas vairāk nekā tikai uz dzimumu balstītas diskriminācijas aizliegšana un ir pierādījies, ka pozitīva rīcība sieviešu atbalstam ir būtiska, lai viņas varētu pilnībā integrēties darba tirgū, politisko un ekonomikas lēmumu pieņemšanā un sabiedrībā kopumā; tā kā sieviešu izslēgšanai no varas pozīcijām un lēmumu pieņemšanas struktūrām ir kaitīga ietekme uz viņu spēju ietekmēt gan savu attīstību un emancipāciju, gan sabiedrības attīstību;

N.     tā kā dzimumu kvotas un kodēti saraksti politisko lēmumu pieņemšanā ir apliecinājuši sevi par visefektīvākajiem instrumentiem, ar ko risināt diskriminācijas un dzimumu līdzsvara trūkuma problēmas un uzlabot demokrātisku pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanas struktūrās;

O.     tā kā darba un privātās dzīves saskaņošanas politikas neveicināšana, elastīga darba laika nepietiekama veicināšana, jo īpaši vīriešiem, un zems bērna kopšanas un paternitātes atvaļinājumu izmantošanas līmenis ir nozīmīgi šķēršļi sieviešu ekonomiskajai neatkarībai un vienlīdzīgai atbildības sadalei ģimenē un mājās;

P.     tā kā Eiropā nabadzībai nesamērīgi ir „sievietes seja”, nabadzība un sociālā atstumtība jo īpaši skar vientuļās mātes, sievietes ar invaliditāti, jaunas un vecas sievietes, migrantes un sievietes no etniskām minoritātēm, — viņas visas skar nabadzība un sociālā atstumtība, un šo situāciju vēl vairāk pastiprina ekonomikas krīze un specifiski taupības pasākumi, kuri nedrīkstētu būt par attaisnojumu tam, ka tiek mazāk darīts vienlīdzības labā, kā arī darbvietu nestabilitāte, nepilnas slodzes darbs, mazas algas un pensijas, grūtības piekļūt pamata sociālajiem un veselības pakalpojumiem un tas, ka jo īpaši tiek likvidētas darbvietas publiskajā sektorā un kopšanas un aprūpes pakalpojumu jomā, kas padara vēl nozīmīgāku dzimumu līdztiesības perspektīvu;

Q.     tā kā lauku apvidos sievietes vairāk cieš no dažāda veida diskriminācijas un dzimumu stereotipiem nekā sievietes pilsētās un sieviešu nodarbinātības līmenis lauku apvidos ir daudz zemāks nekā pilsētās; tā kā lauku apvidus skar kvalitatīvas nodarbinātības iespēju trūkums; tā kā turklāt daudzas sievietes nekad nav oficiāli strādājušas un līdz ar to netiek reģistrētas kā bezdarbnieces un netiek iekļautas bezdarba statistikā, kas rada īpašas finansiālas un juridiskas problēmas saistībā ar tiesībām uz maternitātes un slimības atvaļinājumu, tiesībām uz pensiju un piekļuvi sociālajam nodrošinājumam, kā arī problēmas laulības šķiršanas gadījumā;

R.     tā kā tradicionālajām dzimumu lomām un stereotipiem vēl joprojām ir liela ietekme uz darba dalīšanu mājās, izglītību, karjeru, darbavietā un sabiedrībā kopumā;

S.     tā kā stereotipiskām dzimumu lomām un tradicionālajām struktūrām ir negatīva ietekme uz veselību un vispārēju piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām, kas ir cilvēka pamattiesības un tādēļ tās nekādā ziņā nedrīkstētu ierobežot; tā kā tiesības kontrolēt savu ķermeni un tiesības uz pašnoteikšanos ir principiāls priekšnoteikums vispārējai līdztiesībai;

T.     tā kā pasaulē katrs sestais pāris piedzīvo kāda veida neauglības problēmu; tā kā Komisijai būtu jānāk klajā ar jaunu salīdzinošo analīzi par medicīnisko apaugļošanu Eiropas Savienībā, jo 2008. gada pētījums (SANCO/2008/C6/051), kurš tobrīd parādīja ievērojamu nevienlīdzību piekļuvei neauglības ārstēšanai, ir novecojis;

U.     tā kā joprojām ir tādas mācību iestādes, kas praktizē dzimumu segregāciju, un mācību materiāli bieži vien satur stereotipus, kas palīdz turpināt tradicionālās nodalītās lomas, kuras piešķirtas meitenēm un zēniem un kurām ir negatīva ietekme uz viņu izvēli; tā kā šos lomu paraugus vēl vairāk nostiprina īpaši sieviešu atspoguļojums un tēls, ko nodod plašsaziņas līdzekļi, internetā pieejamie materiāli un reklāma;

V.     tā kā mūsdienās transpersonas visā ES saskaras ar biežu diskrimināciju, vajāšanu un vardarbību to dzimumidentitātes vai dzimuma izpausmes dēļ;

W.    tā kā ES ir atbildīga un ieņem parauga lomu attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, kam vajadzētu kļūt par pamatjautājumu tās ārlietās; tā kā dzimumu līdztiesība, cīņa pret vardarbību saistībā ar dzimumu un sieviešu iespēju veicināšana ir būtiski svarīga starptautisko attīstības mērķu sasniegšanai un sekmīgai ES ārējai, attīstības sadarbības un starptautiskās tirdzniecības politikai; tā ka sievietes ir ne tikai mazāk aizsargātas pret enerģētikas, vides un klimata pārmaiņām, bet arī faktiskas darbojošās personas attiecībā uz mazināšanas un pielāgošanās stratēģiju, kā arī virzošais spēks taisnīgam un ilgtspējīgam izaugsmes modelim;

X.     tā kā iestāžu mehānismi ir svarīgs pamats dzimumu līdztiesības nodrošināšanai; tā kā dzimumu līdztiesība arī jāskata kā svarīgs, kardināls visu politikas jomu aspekts Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs — kopā ar integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, dzimumu līdztiesības principa ievērošanas budžeta plānošanā un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējuma koncepcijām;

Y.     tā kā datu sadalījums pēc dzimumiem ir vitāli svarīgs instruments, lai panāktu patiesu progresu un efektīvi izvērtētu rezultātus;

Z.     tā kā pēdējos gados daudzās dalībvalstīs sabiedrībā ir sevi pieteikušas kustības, kas vērstas pret dzimumu līdztiesību, mēģinot pastiprināt tradicionālās dzimumu lomas un radot izaicinājumu gūtajiem panākumiem dzimumu līdztiesības jomā;

Aa.   tā kā pastāvošie izaicinājumi un gūtā pieredze rāda, ka saskaņotas politikas trūkums dažādās jomās tika radījis grūtības un ka ir nepieciešams piemērots finanšu līdzekļu samērs un labāka koordinācija, izplatīšana un sieviešu tiesību veicināšana, ņemot vērā mainīgās situācijas;

Vispārēji ieteikumi

1.      aicina Komisiju izstrādāt un pieņemt jaunu atsevišķu stratēģiju sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesībai Eiropā, kuras mērķis ir radīt vienādas iespējas un kura balstās uz iepriekšējās stratēģijas prioritārajām jomām, lai izbeigtu visu veidu diskrimināciju, no kā cieš sievietes darba tirgū attiecībā uz algām, pensijām, lēmumu pieņemšanu, piekļuvi precēm un pakalpojumiem un ģimenes un darba dzīves savienošanu, un pret sievietēm vērstu visu veidu vardarbību un lai likvidētu diskriminējošās struktūras un praksi, kas saistītas ar dzimumu; uzsver, ka jaunajā sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības stratēģijā ir rūpīgi jāņem vērā dažādie un krusteniskie diskriminācijas veidi, kā teikts Pamattiesību hartas 21. pantā, kam pamatā ir kopīgi faktori, bet kas atšķirīgi skar sievietes, un jāizstrādā īpašas darbības, lai nostiprinātu dažādu sieviešu grupu, tostarp — sieviešu ar invaliditāti, migranšu un sieviešu no etniskām minoritātēm, romu sieviešu, gados vecāku sieviešu, vientuļo māšu un LGBTI — tiesības;

2.      aicina Komisiju arī izstrādāt pasākumus ar mērķi izskaust diskrimināciju pret visām sievietēm to dažādībā plašākas pretdiskriminācijas stratēģijas ietvaros un konkrēta un atsevišķa LGBTI ceļveža ietvaros; šajā nolūkā mudina Padomi pēc iespējas drīz panākt kopīgu nostāju attiecībā uz Padomes direktīvas priekšlikumu par principa par vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no reliģiskās piederības vai ticības, vecuma, dzimuma vai dzimumorientācijas, kurš ir ticis bloķēts, kopš to pieņēma Parlaments 2009. gada aprīlī;

3.      pauž nožēlu par to, ka sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.–2015. gadam nav pievērsta īpaša uzmanība invaliditātes jautājumam, neraugoties uz to, ka sievietes ar invaliditāti bieži atrodas neizdevīgākā stāvoklī nekā vīrieši ar invaliditāti un viņas biežāk apdraud nabadzība un sociālā atstumtība; tādēļ aicina Komisiju pievērsties sieviešu ar invaliditāti vajadzībām, lai nodrošinātu, ka viņas arvien vairāk piedalās darba tirgū; šajā saistībā arī pauž nožēlu, ka Eiropas Invaliditātes stratēģijā 2010. –2020. gadam nav arī iekļauta integrēta perspektīva attiecībā uz dzimumu vai atsevišķa nodaļa, kas būtu veltīta invaliditātes politikai, īpašu uzmanību vēršot uz dzimumu;

4.      aicina Komisiju strukturēti iesaistīt pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus stratēģijas attīstīšanā un pastāvīgā izvērtēšanā;

5       aicina dalībvalstis nostiprināt darba koplīguma slēgšanas sarunu praksi un uzraudzīt, lai šāda prakse tiktu pilnībā īstenota gan privātajā, gan publiskajā sektorā kā būtiski nepieciešams rīks darba attiecību regulēšanai, diskriminācijas apkarošanai darba algas ziņā un līdztiesības veicināšanai;

6.      aicina Komisiju, izvērtējot Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ņemt vērā diskriminācijas gadījumus;

7.      aicina Komisiju skaidri izklāstīt to, kādu lomu tā vēlētos, lai ES uzņemas pasaulē un darbā ar dalībvalstīm, tostarp to kompetentajām iestādēm, attiecībā uz dzimumu līdztiesības veicināšanu gan Savienībā, gan ārpus tās robežām, un tiekties uz šiem mērķiem gan ar integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās jomās koncepciju, gan ar atsevišķiem konkrētiem mērķpasākumiem; uzsver nepieciešamību integrēt dzimumu perspektīvu un cīņu pret vardarbību saistībā ar dzimumu ES ārpolitikā, attīstības sadarbības politikā un starptautiskās tirdzniecības politikā un nodrošināt nepieciešamos finanšu instrumentus un cilvēkresursus;

8.      vēlreiz pauž nožēlu, ka stratēģijā „Eiropa 2020” netika pietiekami iekļauta dzimumu perspektīva, un tādēļ aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka dzimumu līdztiesība tiek iekļauta visās programmās, rīcībās un iniciatīvās, ko sāk saskaņā ar šo stratēģiju, un iekļaut stratēģijā īpašu pīlāru attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, uzskatīt turpmākās stratēģijas mērķus par daļu no Eiropas pusgada, kā arī iekļaut dzimumu perspektīvu konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un gada izaugsmes pētījumā;

9.      aicina Komisiju un dalībvalstis vākt, analizēt un publicēt uzticamus statistikas datus, kas sadalīti pēc dzimumiem, un dzimumu līdztiesības rādītājus visās politikas jomās un visos pārvaldības līmeņos, balstoties uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras paveikto darbu, lai būtu iespējams analizēt dzimumu līdztiesības stratēģiju struktūru un piemērošanu ES un dalībvalstīs, šīs stratēģijas atjaunināt un izvērtēt to, kā tiek piemērota dzimumu jautājumu iekļaušana visās attiecīgajās valstu un Savienības politikas jomās, un, ja iespējams, tālāk sadalīt šos datus, balstoties uz rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību un invaliditāti, lai nodrošinātu, ka ir iespējama krusteniska analīze visām politikas jomām, tādējādi dokumentējot daudzkārtējo diskrimināciju, no kuras cieš noteiktas sieviešu grupas; mudina Komisiju un dalībvalstis ierosināt dzimumu ietekmes novērtējumus attiecībā uz dalībvalstu politikas jomām, jo īpaši tad, kad tiek ierosinātas darba un pensiju reformas;

10.    aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju konkrēta rīcības plāna veidā ar skaidru norādi uz atbildīgajām ieinteresētajām personām, nodrošinot, ka jo īpaši tiek ņemtas vērā turpmāk norādītās īpašās ierosmes šādās jomās: vardarbība pret sievietēm, darbs un laiks, sievietes amatos, kas saistīti ar pilnvarām un lēmumu pieņemšanu, finanšu resursi, veselība, zināšanas, izglītība un plašsaziņas līdzekļi, plašāks pasaules konteksts, iestāžu mehānismi un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai; uzsver nepieciešamību attiecīgā gadījumā un pilnībā ievērojot ES kompetences jomas, ieviest tiesību aktus, lai nostiprinātu dzimumu līdztiesības juridisko satvaru;

Vardarbība pret sievietēm un ar dzimumu saistīta vardarbība

11.    atkārtoti mudina Komisiju, tāpat kā tika mudināts 2014. gada 25. februāra rezolūcijā ar ieteikumiem vardarbības pret sievietēm apkarošanai, iesniegt tiesību aktu, kurš nodrošinātu gan saskaņotu sistēmu statistikas datu ieguvei, gan arī dalībvalstu pastiprinātu pieeju jebkāda veida vardarbības pret meitenēm un sievietēm un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un apkarošanai un padarot iespējamu vieglu piekļuvi tiesai;

12.    aicina Komisiju turpmākajā stratēģijā iekļaut ar dzimumu saistītas vardarbības definīciju atbilstoši Direktīvas 2012/29/ES noteikumiem un pēc iespējas drīz nākt klajā ar visaptverošu stratēģiju attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm un ar dzimumu saistītu vardarbību, tajā iekļaujot saistošu tiesību aktu; aicina Padomi aktivizēt pārejas klauzulu, vienbalsīgi pieņemot lēmumu, kurā atzītu vardarbību dzimuma dēļ kā to noziegumu jomu, kuri uzskaitīti LESD 83. panta 1. punktā;

13.    aicina Komisiju izvērtēt iespēju ES pievienoties Stambulas konvencijai un pēc iespējas drīz sākt šo procedūru, kā arī ar jaunās stratēģijas palīdzību veicināt to, lai dalībvalstis ratificētu Stambulas konvenciju, un aktīvi strādāt, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un meitenēm; aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju;

14.    atgādina par savu aicinājumu Komisijai izsludināt 2016. gadu par Eiropas gadu pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības apkarošanai, kura laikā prioritāte būtu jāpiešķir tālejošu un efektīvu stratēģiju veicināšanai, lai ievērojami samazinātu vardarbību pret sievietēm un meitenēm;

15.    aicina ES atbalstīt dalībvalstis kampaņu un stratēģiju izstrādāšanā pret ikdienas uzmākšanos sievietēm publiskās vietās un labākās prakses nodošanā citām dalībvalstīm;

16.    uzskata, ka ir steidzami nepieciešams pārraudzīt, kā tiek transponēta un īstenota direktīva par obligātajiem tiesību standartiem, atbalstu cietušajiem, kas kļuvuši par upuri kriminālnoziegumam, un viņu aizsardzību, regula par savstarpēju aizsardzības pasākumu atzīšanu civillietās un direktīva par Eiropas aizsardzības rīkojumu līdz 2015. gadam un turpmāk;

17.    aicina Komisiju stratēģijā iekļaut kampaņas par „pilnīgu neiecietību” un atbalstīt dalībvalstis, tām veicinot sabiedrībā labāku informētību par vardarbības pret sievietēm problēmu un veicinot ikgadējas informētības kampaņas par vardarbības un izmantošanas cēloņiem un attiecībā uz novēršanu, tiesas pieejamību un atbalstu cietušajiem; uzsver, ka ir būtiski cīņā pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, iekļaut visu sabiedrību, konkrētāk, iesaistīt arī vīriešus un zēnus; arī aicina Komisiju sekot līdzi tam, kā īstenojas tās iniciatīvas cīņā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

18.    uzsver, ka nolūkā efektīvi apkarot pret sievietēm vērstu vardarbību un nesodāmību ir jāmainās sabiedrības attieksmei pret sievietēm un meitenēm, jo sievietēm pārāk bieži ir pakārtota nozīme un pret tām vērsta vardarbība pārāk bieži tiek paciesta vai netiek ņemta vērā; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu rīcību ar mērķi novērst un apkarot vardarbību tās dažādajos veidos un tās pamata cēloņus un aizsargāt sievietes, ko skārusi vardarbība, un pieņemt īpašus pasākumus attiecībā uz dažādajiem aspektiem, tostarp lielāku atbalstu sieviešu patvērumiem un organizācijām, kuras strādā, lai atbalstītu sievietes, kas cietušas no vardarbības, kura saistīta ar dzimumu, un profilaktiskiem pasākumiem, piemēram, dzimumu stereotipu un diskriminējošu sociāli kulturālu attieksmju no mazotnes apkarošanai, kā arī pārkāpēju sodīšanai;

19.    norāda, ka nabadzības feminizēšanās varētu novest pie tā, ka pieaug sieviešu tirdzniecība, seksuāla ekspluatācija un piespiedu prostitūcija, ierobežojot sievietes līdz lielākai finansiālajai atkarībai; aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iemeslus, kāpēc sievietes iesaistās prostitūcijā, un veidus, kā atturēt no pieprasījuma; uzsver, cik svarīgas ir programmas, ar kurām palīdz pārtraukt nodarboties ar prostitūciju;

20.    uzsver, ka ir svarīgi sistemātiski apmācīt kvalificētus darbiniekus, kas rūpētos par sievietēm, kuras cietušas no fiziskas, seksuālas vai psiholoģiskas vardarbības; uzskata, ka šādai apmācībai ir jābūt obligātai primārās un sekundārās palīdzības darbiniekiem, tostarp ārkārtas sociālo dienestu un medicīnas, civilās aizsardzības un policijas dienestu darbiniekiem;

21.    aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un aicina Komisiju izvērtēt un uzraudzīt īstenošanu un identificēt labu praksi, ar kuru apmainīties dalībvalstīm, lai pieņemtu jaunu stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai pēc tam, kad pašreizējā stratēģija būs beigusi darboties 2016. gadā, — jaunajā stratēģijā būtu jāiekļauj dzimumu perspektīva un jāpiešķir prioritāte cilvēku tirdzniecības upuru tiesībām, īpašu uzmanību koncentrējot uz jaunām cilvēku tirdzniecības metodēm, kas attīstās, kad tiek panākts, ka vairs neizmanto citas, vairāk iesakņojušās metodes, kā arī nodrošināt, ka stratēģijas izstrādē visi dalībvalstu politiskie pasākumi, budžeti un rezultāti ir pārredzami un pieejami;

22.    aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm, nodrošinot, ka uzmācīgas vajāšanas upuri var izmantot aizsardzību, ko sniedz pašreizējie pasākumi, piemēram, Eiropas aizsardzības rīkojums, regula par savstarpēju aizsardzības pasākumu atzīšanu civillietās un ES direktīva par cietušajiem, pārceļoties no vienas ES dalībvalsts uz citu, un apsvērt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu uzmācīgas vajāšanas upuru aizsardzību, ņemot vērā to, ka saskaņā ar datiem 18 % sieviešu ES ir piedzīvojušas uzmācīgu vajāšanu kopš 15 gadu vecuma un katrs piektais uzmācīgas vajāšanas upuris ir teicis, ka uzmācīga izturēšanās ir turpinājusies divus gadus vai ilgāk(29);

23.    aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, tām sagatavojot savas rīcības programmas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, un īpašu uzmanību pievērst jauniem pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības veidiem, piemēram, kiberuzmākšanās, kiberstalkings un kiberdraudēšana(30), kā arī veikt pastāvīgus novērtējumus; šajā saistībā uzsver arī to, cik svarīga ir cieša sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, lai agrāk konstatētu problēmas un tās efektīvāk apkarotu;

24.    aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis veicina tā dzimuma pilnīgu juridisko atzīšanu, kuram persona dod priekšroku, tostarp vārda, sociālās apdrošināšanas numura vai citu dzimuma norāžu maiņu personas dokumentos;

25.    vēlreiz aicina Komisiju pēc iespējas drīz nodibināt Eiropas novērošanas centru (observatoriju) attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, kurš atrastos Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta telpās un ko vadītu ES koordinators attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm;

Darbs un laiks

26.    aicina Komisiju jaunajā stratēģijā īpašu uzmanību pievērst dažādajām iespējām apvienot ģimenes un darba dzīvi; šajā saistībā pauž nožēlu par sarunu kavēšanos attiecībā uz maternitātes atvaļinājuma direktīvas pieņemšanu un atkārtoti apstiprina Parlamenta neierobežoto gatavību sadarboties; aicina tikmēr dalībvalstis aizsargāt to maternitātes pabalsta tiesības, veikt pasākumus, lai novērstu darba ņēmēju netaisnīgu atlaišanu no darba grūtniecības laikā, un pasargāt no netaisnīgas atlaišanas sievietes un vīriešus, kas veic aprūpes pienākumus;

27.    norāda uz to, ka, neraugoties uz pieejamo finansējumu no ES līdzekļiem, dažas dalībvalstis ir veikušas budžeta samazinājumus, kas skar bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izmaksas, attiecīgi negatīvi ietekmējot ģimenes un darba dzīves apvienošanu, kura jo īpaši skar sievietes; aicina Komisiju pārraudzīt Barselonas mērķu sasniegšanu un turpināt atbalstīt dalībvalstis, tām radot kvalitatīvi augstvērtīgu un izmaksu ziņā pieejamu bērna aprūpi ar piemērotiem aprūpes periodiem, un sekmīgi izstrādāt jaunus mērķus bērnu aprūpes struktūru jomā; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir uzlabot bērnu, vecāku cilvēku un personu, kam nepieciešama īpaša aprūpe, kopšanas un aprūpes pakalpojumu nodrošinājumu, kvalitāti un pieejamību izmaksu ziņā, tostarp palīdzību apgādājamajiem, un nodrošināt, ka šādu pakalpojumu pieejamība ir savienojama ar pilnas slodzes darba laiku gan sievietēm, gan vīriešiem; norāda, ka dienas aprūpes centru un mazbērnu novietņu plašākas izmantošanas iespējas ir atkarīgas ne tikai no infrastruktūras izveidei nepieciešamās sabiedriskās politikas, bet arī no stimuliem darba devējiem, lai tie piedāvātu šādus risinājumus;

28.    uzsver, ka ir svarīgi elastīgi darba veidi, kas ļauj sievietēm un vīriešiem apvienot darba un ģimenes dzīvi, ja darbiniekam ir brīva izvēle, un uzdod Komisijai koordinēt un veicināt labas prakses apmaiņu; šajā saistībā uzsver, ka ir nepieciešamas informācijas kampaņas par taisnīgu mājsaimniecības darbu, kopšanas un aprūpes sadalījumu, labāks ieguldījums aprūpes infrastruktūrā, vīriešu līdzdalības veicināšana un vismaz 10 dienas ilga paternitātes atvaļinājuma ieviešana, un bērna kopšanas atvaļinājuma pieejamība abiem vecākiem, bet ar spēcīgiem stimuliem tēviem, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, kas nav nododams; uzsver, ka vienlīdzīgs bērna kopšanas atvaļinājums dod labumu visiem ģimenes locekļiem un var kalpot kā stimuls diskriminācijas, kura saistīta ar bērna kopšanas atvaļinājumu, samazināšanai;

29.    aicina pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu augstāku sieviešu nodarbinātības līmeni, piemēram, nodrošināt pieejamu aprūpi un bērnu aprūpi, atbilstošu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, paternitātes atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma sistēmu un elastību attiecībā uz darba laiku un darba veikšanas vietām; uzsver, ka ir svarīgi labi, droši darba apstākļi, kas ļauj gan sievietēm, gan vīriešiem savienot darbu un privāto dzīvi, un aicina Komisiju koordinēt un veicināt darba tiesību nostiprināšanu lielākai dzimumu līdztiesībai; uzsver, ka līdzsvara uzlabošana starp ģimenes, personīgo un darba dzīvi ir nozīmīgs elements ekonomikas atlabšanai, ilgtspējīgai demogrāfijai un personīgajai un sociālajai labklājībai, un norāda, ka sieviešu un vīriešu vienlīdzīga dalība darba tirgū varētu ievērojami celt ES ekonomikas potenciālu, vienlaikus apliecinot tā taisnīgo un integrējošo raksturu; atgādina, ka saskaņā ar ESAO prognozēm kopējā līdzdalības rādītāju konverģence līdz 2030. gadam varētu radīt 12,4 % IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju; norāda, ka, lai gan nepilnas slodzes darbs, kuru lielākoties strādā sievietes, var ļaut vieglāk apvienot ģimenes un darba dzīvi, tāpat ir arī zināms, ka tas saistīts ar mazākām karjeras iespējām, mazāku algu un pensijām, nepietiekamu cilvēkkapitāla izmantošanu un līdz ar to — mazāku ekonomisko izaugsmi un labklājību;

30.    uzsver, ka ir svarīgi lūgt EIGE ievākt izsmeļošus un par katru dzimumu atsevišķus datus attiecībā uz laika iedalīšanu aprūpei, kopšanai un mājsaimniecības darbiem, un brīvajam laikam, lai varētu regulāri veikt izvērtējumu;

31.    iesaka paplašināt tiesību aktus ģimenes un darba jomā, tos attiecinot arī uz viena vecāka ģimenēm un LGBT vecākiem, jo ģimeņu sastāvs un definīcija laika gaitā mainās;

32.    aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sieviešu uzklausīšanu sociālajā dialogā un sieviešu pārstāvību arodbiedrībās visās nozarēs;

33.    aicina Komisiju stratēģijas ietvaros mudināt dalībvalstis ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 189. konvenciju, lai nostiprinātu Eiropas mājsaimniecības un aprūpes darbu veicēju tiesības;

34.    aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, tām radot stimulus darba devējiem pārvērst neoficiālu darbu oficiālā nodarbinātībā; uzsver, ka ir augsts nedeklarētā darba līmenis, kas jo īpaši vērojams nozarēs, kur dominē sievietes, piemēram, darbā privātās mājsaimniecībās; aicina dalībvalstis cīnīties pret nedrošiem darba apstākļiem un sieviešu nedeklarētu darbu, kas veicina absolūtu sieviešu algu struktūru nesakārtotību, izraisot nabadzības pieaugumu sieviešu vidū, jo īpaši vēlākajos dzīves gados, un negatīvi ietekmē gan sieviešu sociālo nodrošinātību, gan Eiropas Savienības IKP līmeni, un nodrošināt, ka darbiniekiem ir pienācīga sociālā aizsardzība; aicina ātri izveidot Eiropas platformu nolūkā novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā;

35.    norāda, ka sievietes arvien vairāk tiek pakļautas nabadzībai vairāku faktoru rezultātā, tostarp sieviešu profesionālās darbības pārtraukumu, no dzimuma atkarīgu darba samaksas atšķirību (16,4 %), pensiju atšķirību (39 %), karjeras attīstības atšķirību dzimuma dēļ, tā apstākļa dēļ, ka sievietes bieži tiek nodarbinātas saskaņā ar nestandarta darba līgumiem (piemēram, piespiedu nepilnas slodzes darbs, pagaidu vai „nulles stundu” darba līgums), arī tāpēc, ka pašnodarbināto personu partneriem, kas šīm personām palīdz, nav sociālā nodrošinājuma statusa, kā arī nabadzības dēļ ģimenēs, kurās galvenais apgādātājs ir vientuļā māte; uzsver, ka nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaita samazinājumu par 20 miljoniem līdz 2020. gadam var panākt, īstenojot nabadzības un diskriminācijas apkarošanas politiku, kura būtu pamatota ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, rīcības programmas, kurās īpaša uzmanība veltīta nelabvēlīgos apstākļos esošām sievietēm un kuras stiprinātu darbības ar mērķi novērst sieviešu nabadzību, un uzlabojot darba apstākļus nozarēs, kuras sniedz zemus ienākumus un kurās pārsvarā strādā sievietes; uzsver, ka daudzkārša diskriminācija, ar ko sievietes saskaras savas invaliditātes, rases un etniskās izcelsmes, sociālekonomiskā statusa, dzimumidentitātes un citu faktoru dēļ, veicina nabadzības feminizāciju; uzsver, cik svarīgi ir uzraudzīt nodokļu sistēmas ietekmi uz dzimumiem un darba laika modeļu ietekmi uz sievietēm un ģimenēm;

36.    pauž cerību, ka Komisija īstenos visus tai pieejamos pasākumus, lai tiktu ievēroti visi ES direktīvu noteikumi par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, tostarp, lai šos noteikumus ievērotu arī sociālie partneri, kas iesaistās sarunās par koplīgumiem, un aicina Komisiju dialogā ar sociālajiem partneriem sekmēt tādu jautājumu izskatīšanu kā samaksas pārredzamība, nepilna darba laika un terminēta darba līguma nosacījumi sievietēm, arī veicinot sieviešu iesaistīšanos ar vides aizsardzību saistītās un novatoriskās nozarēs; uzsver, ka pensijas būtiski ietekmē to saņēmēju ekonomisko patstāvību un ka pensiju atšķirības atspoguļo sakrājušos neizdevīgos nosacījumus karjerā, kas pavadīta darba tirgū, kurā ir nevienāda attieksme pret dzimumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai samazinātu sieviešu un vīriešu pensijas atšķirības, ko ir izraisījušas tieši sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības, un novērtēt pensiju sistēmu ietekmi uz sievietēm, īpašu uzmanību veltot nepilna laika un netipiskiem darba līgumiem;

37.    uzsver, cik svarīgi ir veicināt informētību par kopīgas piederības koncepciju ES līmenī, lai nodrošinātu sieviešu tiesību pilnīgu atzīšanu lauksaimniecības nozarē; mudina Komisiju un dalībvalstis iesaistīties tādas stratēģijas veicināšanā, kura vestu pie darbvietu izveides sievietēm lauku apvidos un netieši nodrošinātu pienācīgas pensijas pensionārēm ES, kuras dzīvo nedrošos apstākļos, un prasa atbalstīt politiskos centienus nostiprināt sieviešu lomu lauksaimniecībā un nodrošināt viņu pienācīgu pārstāvību visos lauksaimniecības nozares politikas, ekonomikas un sociālajos forumos;

38.    aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā sociālekonomiskos šķēršļus, ar kuriem saskaras sievietes īpašos apstākļos, piemēram, lauku apvidos, vīriešu dominētās nozarēs, vecumā, un sievietes invalīdes; uzsver, ka sievietes joprojām ir pakļautas lielākai darbvietu nedrošībai nekā vīrieši un ka darbvietu nedrošība ir pieaugusi krīzes rezultātā, un pauž bažas par to, cik daudz sieviešu un cik liela viņu daļa cieš no strādājošo nabadzības; uzskata, ka, lai palīdzētu sievietēm atgriezties darba tirgū, nepieciešami daudzdimensiju politiski risinājumi, kas ietver sevī mūžizglītību un rīcību nedrošu darba apstākļu apkarošanai un tāda darba veicināšanai, kurā tiek ievērotas tiesības un ir diferencēta organizatoriska prakse; aicina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt dzimumu perspektīvu visās darbvietu izveides programmās, radot kvalitatīvas darbvietas atbilstoši SDO pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmai;

39.    uzsver, ka ES ekonomikas izaugsme un konkurētspēja ir atkarīga no tā, vai tiks pārvarēta plaisa starp sieviešu iegūtās izglītības līmeni (60 % Eiropas universitāšu absolventu ir sievietes) un sieviešu dalību un stāvokli darba tirgū; uzsver vajadzību cīnīties ar visiem vertikālās un horizontālās segregācijas aspektiem, jo šāda segregācija nepieļauj sieviešu nodarbinātību ārpus dažām nozarēm un izslēdz viņas no korporatīvās hierarhijas augstākajiem līmeņiem; uzsver, ka pašlaik spēkā esošie tiesību akti, kuros paredzēta pozitīva rīcība (jo īpaši publiskajā sektorā dažās dalībvalstīs), ir uzlabojuši dzimumu līdztiesību pirmo darba attiecību uzsākšanas ziņā, taču tas ir jāpanāk visos karjeras līmeņos;

Līdzdalība lēmumu pieņemšanā un sieviešu uzņēmējdarbība

40.    norāda, ka sieviešu samērs uzņēmumu valdēs ir visvairāk pieaudzis valstīs, kas jau ir pieņēmušas tiesību aktus par obligātām kvotām, un ka dalībvalstīs, kurās nav ieviesti obligāti pasākumi, uzņēmumiem vēl tāls ceļš ejams, līdz tiks sasniegts pieņemams dzimumu līdzsvars; uzsver vajadzību atbalstīt to, lai tiktu ieviestas pārredzamas procedūras sieviešu iecelšanai fondu biržās kotētu uzņēmumu valžu locekļu amatos bez izpildpilnvarām; mudina publisko un privāto sektoru paredzēt brīvprātīgas shēmas, lai sekmētu sieviešu pārstāvību vadošos amatos; aicina Komisiju iekļaut stratēģijā īpašus pasākumus, lai veicinātu sieviešu un vīriešu vienādu pārstāvību vadošos amatos, un atbalstīt Padomi sarunās par direktīvas pieņemšanu par vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdēs bez izpildpilnvarām; aicina Padomi pēc iespējas drīz panākt kopīgu nostāju attiecībā uz šo direktīvas projektu;

41.    aicina Komisiju radīt dalībvalstīm stimulus panākt sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību municipālajās pašvaldībās, reģionālajos un valstu parlamentos un Eiropas Parlamentā un šajā saistībā uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai vēlēšanu saraksti būtu līdzsvaroti dzimumu ziņā un lai tajos pirmās vietas pārmaiņus ieņemtu vīrietis un sieviete; uzsver kvotu nozīmi sieviešu līdzdalības palielināšanā politisko lēmumu pieņemšanā; aicina visas ES iestādes veikt iekšējus pasākumus, lai palielinātu vienlīdzību to lēmējās struktūrās, piedāvājot gan sieviešu, gan vīriešu kandidatūras augsta līmeņa ES amatiem; uzskata, ka līdztiesībai vajadzētu būt prasībai attiecībā uz Komisiju un ka Komisijas iecelšana, balstoties uz līdztiesību, ir svarīgs rādītājs tālākai darba līdzvērtībai;

43.    uzsver, ka sievietes veido 52 % no kopējā Eiropas iedzīvotāju skaita, bet viņas ir tikai viena trešdaļa no pašnodarbinātajiem vai visiem jaunajiem uzņēmējiem ES; uzsver, cik būtiskas ir atbalsta programmas sievietēm uzņēmējām un sievietēm zinātnes un akadēmiskajā vidē, un mudina ES konkrētāk atbalstīt šīs programmas; aicina Komisiju veikt analīzi un izstrādāt priekšlikumus par to, kā ieinteresēt sievietes uzņēmumu dibināšanā un uzņēmumu vadīšanā; uzsver, ka potenciālās uzņēmējas, zinātnieces un akadēmisko aprindu darbinieces būtu jāinformē par atbalsta programmām un finansēšanas iespējām; mudina dalībvalstis veicināt pasākumus un rīcības, lai palīdzētu un sniegtu padomus sievietēm, kuras nolēmušas kļūt par uzņēmējām, un atbalstīt sieviešu uzņēmējdarbību, atvieglot un padarīt vienkāršāku piekļuvi finanšu un cita veida atbalstam un mazināt birokrātiskos un citus šķēršļus sieviešu jaunizveidotiem uzņēmumiem;

Finanšu resursi

44.    atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka joprojām pastāv no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības, kuras pēdējos gados tikpat kā nav mazinājušās; uzsver, ka no dzimuma atkarīgu darba samaksas atšķirību pamatā ir sieviešu nepietiekama dalība darba tirgū, vertikāla un horizontāla segregācija un tas, ka nozarēs, kurās pārsvarā darbojas sievietes, bieži ir zemākas algas; aicina Komisiju uzraudzīt Direktīvas 2006/54/ES īstenošanu un nākt klajā ar īpašiem pasākumiem (gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem), kuros ņem vērā strukturālās algu atšķirības, lai nodrošinātu algu pārredzamību un piemērotu sankcijas, tādējādi samazinot no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības, un iesniegt par šo jautājumu gada progresa ziņojumu; mudina dalībvalstis atzīt, ka jaunākajai publiskā iepirkuma direktīvai ir potenciāls kā integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai popularizēšanas un veicināšanas instrumentam, un apsvērt iespēju par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas priekšnoteikumu attiecīgos gadījumos noteikt uz valstīs spēkā esošiem tiesību aktiem pamatotas prasības attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi un dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju un dalībvalstis pārbaudīt, vai sociālās klauzulas publiskajā iepirkumā varētu izmantot par iespējamu instrumentu, ar ko veicināt sociālās iekļaušanas politiku; atzīst, ka, attīstot šo ideju, jāievēro ES tiesību akti konkurences jomā;

45.    aicina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot budžeta politikas virzienus, sociālā nodrošinājuma sistēmu un sabiedriskos pakalpojumus, ņemt vērā demogrāfiskos procesus un mājsaimniecību lieluma un sastāva izmaiņas;

46.    aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis cīņā pret nabadzību, kas jo īpaši skar vientuļās mātes un ko vēl vairāk ir palielinājusi krīze, vedot pie lielākas sociālās atstumtības;

47.    aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis arvien lielākā struktūrfondu izmantošanā ieguldījumiem sabiedriskajā bērnu aprūpē un vecāku cilvēku aprūpē kā galveno stratēģiju, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū;

48.    atkārtoti uzsver, ka Direktīva 2006/54/EK tās pašreizējā formulējumā nav pietiekami efektīva, lai atrisinātu jautājumu par darba samaksas atšķirībām atkarībā no dzimuma un sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķi attiecībā uz nodarbinātību un profesiju; mudina Komisiju šo direktīvu nekavējoties pārskatīt;

49.    uzskata, ka politikai un instrumentiem, kuru mērķis ir jauniešu bezdarba novēršana, piemēram, Garantijai jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, būtu jārisina jaunu vīriešu un sieviešu īpašās vajadzības, lai ļautu viņiem piekļūt darba tirgum; norāda, ka to jaunu sieviešu īpatsvars, kas nav nedz nodarbinātas, nedz iesaistītas izglītībā vai apmācībā (NEET), ir lielāks nekā šādu jaunu vīriešu īpatsvars; prasa arī savākt datus par jauniešu bezdarbu atsevišķi par katru dzimumu, lai varētu izstrādāt pielāgotus un ar pierādījumiem pamatotus politikas virzienus;

50.    aicina Komisiju gan 2014. gadā pieņemto investīciju paketi, gan garantiju jauniešiem precīzāk pielāgot meiteņu un sieviešu specifiskajai situācijai un vajadzībām;

51.    uzsver, cik svarīgi ir apmainīties ar labas prakses piemēriem un iniciatīvām, lai pretdarbotos sieviešu kvalifikācijas mazināšanās tendencei, attīstīt viņu prasmes vai nodrošināt viņām apmācību, kas ļaus viņām atkal iekļauties darba tirgū pēc laika, kas veltīts tikai bērnu vai citu apgādājamo kopšanai; arī uzsver, cik svarīgi ir uzlabot un atvieglot diplomu un kvalifikāciju atzīšanu, lai novērstu, ka netiek pienācīgi izmantotas augsti kvalificētu sieviešu prasmes, ka tas bieži notiek migranšu gadījumā;

Veselība

52.    aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm, tām nodrošinot kvalitatīvus, ģeogrāfiski piemērotus un pieejamus pakalpojumus reproduktīvās un seksuālās veselības un ar to saistīto tiesību, drošu un legālu abortu un kontracepcijas līdzekļu, kā arī vispārējās veselības aprūpes jomā;

53.    mudina Komisiju tās nākamajā ES veselības stratēģijā iekļaut seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības (SRVT), lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību un papildinātu valstu SRVT politiku;

54.    aicina dalībvalstis vērst uzmanību uz nepieciešamību koncentrēties uz seksuāli transmisīvo slimību profilaksi un profilakses metodēm, kā arī uz profilaksi un pētniecību, lai, regulāri veicot ginekoloģiskas apskates un pārbaudes, uzlabotu tādu slimību agrīno atklāšanu kā sievietēm raksturīgās vēža (krūšu, dzemdes un olnīcu) formas;

55.    atkārtoti aicina Komisiju un Pasaules Veselības organizāciju izņemt no garīgo un uzvedības traucējumu saraksta dzimumidentitātes traucējumus un nodrošināt, ka sarunās par Starptautiskās slimību klasifikācijas 11. redakciju (ICD–11) pārklasificēšana notiek, tiem nepiedēvējot patoloģiju, un nodrošināt, ka dzimumu daudzveidībai bērnībā netiek piedēvēta patoloģija;

56.    atzīstot seksuālo un reproduktīvo tiesību nozīmi, aicina Komisiju izveidot labas prakses paraugus dzimumizglītībā un attiecību izglītībā jauniešiem visā Eiropā;

57.    uzsver, ka Komisijai nepieciešams veikt revīziju dzimuma jautājumos, lai nodrošinātu, ka ES veselības politika un no ES līdzekļiem finansēti pētījumi arvien vairāk pievēršas sieviešu veselības stāvoklim un diagnozei;

58.    uzsver, cik svarīgas ir informācijas kampaņas par dzimumiem specifiskajiem slimību simptomiem, kā arī dzimumu lomām un stereotipiem, kas ietekmē veselību, un aicina Komisiju nodrošināt finanšu atbalstu dzimumu jomā jutīgām pētniecības programmām;

59.    aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veicināt (medicīnisko) auglības atbalstu un pārtraukt diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi neauglības ārstēšanai un medicīniskajai apaugļošanai; šajā saistībā arī norāda, cik svarīgs ir atbalsts adopcijai un visu bērnu tiesībām zināt, kas ir viņu vecāki;

60.    aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai ieviestu skolās dzimumizglītības programmas un nodrošinātu jauniešiem konsultācijas un kontracepcijas pieejamību;

Zināšanas, izglītība un plašsaziņas līdzekļi

61.    aicina Komisiju radīt stimulus kompetentām mācībām par kritisku plašsaziņas līdzekļu izmantošanu dalībvalstīs, lai mudinātu apstrīdēt stereotipus un struktūras, un dalīties labas prakses piemēros, lai pārskatītu, kādā veidā līdz šim izmantotos mācību līdzekļos tiek uzturēti lomu stereotipi; šajā saistībā aicina Komisiju atbalstīt programmas informācijas palielināšanai par stereotipiem, seksismu un tradicionālajām dzimumu lomām izglītības un plašsaziņas līdzekļu sektorā, kā arī veikt kampaņas attiecībā uz pozitīviem sieviešu un vīriešu lomu paraugiem; šajā saistībā uzsver, ka ES centieniem apkarot dzimumu stereotipus būtu jāaptver cīņa pret LGBTI personu aizskaršanu un aizspriedumi attiecībā pret tām skolās, vai tie būtu audzēkņi, vecāki vai skolotāji; šajā saistībā uzsver, cik svarīgas skolotājiem ir dzimumu ziņā līdzvērtīgas mācību metodes, tā lai viņi varētu skaidri izskaidrot dzimumu līdztiesības un daudzveidīgas sabiedrības priekšrocības;

62.    aicina dalībvalstis un jo īpaši plašsaziņas līdzekļu regulatorus apsvērt, kāda vieta — gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā — tiek atvēlēta sievietēm, un veicināt līdzsvarotu, no stereotipiem brīvu sievietes tēlu, tādā veidā, kas respektē sieviešu cieņu, viņu dažādās lomas un viņu identitāti, un nodrošināt, ka komerciāli audiovizuālie plašsaziņās līdzekļi nesatur dzimumu diskrimināciju vai sieviešu pazemojošu attēlojumu, īpaši norādot uz plašsaziņas līdzekļiem internetā, kuros bieži par mērķi izvēlētas sievietes un meitenes; uzsver, ka dalībvalstīm arī būtu jāuzlabo sieviešu piekļuve darba iespējām plašsaziņas līdzekļos un jo īpaši amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu; aicina Komisiju norādīt dalībvalstīm, ka nepieciešami tādi sabiedriskie un juridiskie plašsaziņas līdzekļi, kas kalpotu par lomu paraugu dažādības atspoguļojumā; aicina Komisiju un dalībvalstis noteiktāk iesaistīties, lai izbeigtu plašsaziņas līdzekļu izplatītos dzimumu stereotipus, un vērš uzmanību uz svarīgiem pasākumiem, kuri iekļauti Eiropas Parlamenta ziņojumā par dzimumu stereotipu izskaušanu, kas tika pieņemts 2013. gadā;

63.    norāda uz izšķirošo lomu, kāda ir izglītībai un iespēju veicināšanai cīņā pret dzimumu stereotipiem un ar dzimumu saistītas diskriminācijas izbeigšanā, un pozitīvo ietekmi attiecībā uz sievietēm, kā arī sabiedrību un ekonomiku kopumā; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi ierēķināt šīs vērtības jau no agrīna vecuma un veikt informācijas kampaņas darbavietās un plašsaziņas līdzekļos, uzsverot vīriešu lomu vienlīdzības, vienlīdzīgas ģimenes pienākumu sadales veicināšanā un darba un privātās dzīves līdzsvara sasniegšanā;

64.    uzsver, ka atbilstība dzimumu līdztiesībai būtu jāuzskata par kritēriju visām no ES līdzekļiem finansētās kultūras, izglītības un pētniecības programmās, un aicina Komisiju iekļaut programmā „Apvārsnis 2020” īpašu dzimumu pētniecības jomu;

65.    uzdod Komisijai veikt izpēti par ikdienas ietekmi, kāda ir dzimumu atspoguļojumam sabiedrības dzīvē, plašsaziņas līdzekļos un izglītības iestādēs, jo īpaši vēršot uzmanību uz aizskaršanu skolās, naida runām un ar dzimumu saistītu vardarbību;

66.    aicina Komisiju atbalstīt kampaņas un iniciatīvas, lai vērstu pilsoņu aktīvas dalības sabiedrībā uzmanību īpaši uz sievietēm un sievietēm migrantēm;

67.    aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm nodibināt universitāšu dzimumu studiju un feministu pētījumu katedras;

Pasaules konteksts

68.    aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas attīstības sadarbībā tiek ievērota pieeja, kas balstās uz cilvēktiesībām, no īpaši uzsverot dzimumu līdztiesību, sieviešu apmācību, visa veida vardarbības apkarošanu un bērnu darba izskaušanu; uzsver, ka vispārēja piekļuve seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar tām saistītajām tiesībām ir cilvēka pamattiesības, un uzsver, cik liela nozīme ir brīvprātīgai piekļuvei ģimenes plānošanas pakalpojumiem, tostarp drošai un legālai aprūpei saistībā ar abortiem, un informācijai un izglītībai, lai samazinātu mātes un bērna mirstību, izbeigtu visa veida ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, selektīvus uz dzimumu balstītus abortus, piespiedu sterilizāciju un laulību izvarošanu;

69.    uzsver, ka ir absolūti nepieciešams integrēt dzimumu perspektīvu visos pārtikas drošības plānošanas elementos, jo Āfrikā sievietes ir atbildīgas par 80 % lauksaimniecības;

70.    aicina Komisiju paplašināšanās un kaimiņattiecību politikā un attīstības sadarbībā, tirdzniecības un diplomātiskajās attiecībās strādāt pie tā, lai ieviestu standartu, kas nosaka sievietes tiesības kā cilvēktiesības, liek obligāti respektēt šīs tiesības un nosaka tās kā daļu no strukturētajiem dialogiem visās ES partnerattiecībās un divpusējās sarunās; uzsver, cik svarīga nozīme ir līdzdalības sadarbībai ar visām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar sieviešu tiesību organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijām saistībā ar attīstības sadarbību; mudina Komisiju atzīt, ka meiteņu izvirzīšana globālās attīstības priekšplānā rada sistēmu, lai nodrošinātu meiteņu cilvēktiesību ievērošanu, veicināšanu un pildīšanu, un aicina iekļaut „Meiteņu deklarāciju” un tās mērķus dzimumu līdztiesības stratēģijā laikposmam pēc 2015. gada; uzsver, ka ir svarīgi rīkot informācijas un apzināšanās kampaņas kopienās, kur tiek praktizēti ar dzimumu saistīti cilvēktiesību pārkāpumi;

71.    aicina Komisiju veicināt, lai dalībvalstis izveidotu rīcības plānu, kas balstās uz ANO Drošības padomes rezolūcijām Nr. 1325 un 1820 par sievietēm, mieru un drošību; atgādina starptautiskajai sabiedrībai, ka ir nepieciešamas garantijas sievietēm un meitenēm, proti, aizsardzība pret izvarošanu, ko izmanto kā kara ieroci, un piespiedu prostitūciju; stingri nosoda pastāvīgo pret sievietēm vērstas seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara ieroci; uzsver, ka jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu starptautisko tiesību aktu ievērošanu, upuru aizsardzību un piekļuvi veselības aprūpei un psiholoģiskajai palīdzībai sievietēm un meitenēm, kas tikušas ļaunprātīgi izmantotas konfliktos;

72.    uzsver, ka uz ES un dalībvalstu sniegto humāno palīdzību nedrīkst attiekties citu līdzekļu devēju noteikti ierobežojumi, kas skar nepieciešamo medicīnisko palīdzību, tostarp drošu abortu pieejamību sievietēm un meitenēm, kuras kļuvušas par izvarošanas upurēm bruņota konflikta situācijā;

73.    uzsver, ka ir svarīga dzimumu ziņā jutīga patvēruma un migrācijas politika, draudu tikt pakļautām sieviešu dzimumorgānu kropļošanai atzīšana par iemeslu patvērumam, pienācīgu pamatnostādņu izstrādāšana un labas prakses paraugu koordinēšana; šajā saistībā uzsver, ka ir neatņemamas individuālās uzturēšanās tiesības, — jo pretējā gadījumā pastāv spēku nevienlīdzība — jo īpaši sievietēm migrantēm vardarbības ģimenē gadījumos; aicina Komisiju izvērtēt un noteikt īpašas rīcības, kas var nodrošināt, ka patvēruma meklētāju (sieviešu) tiesības tiek nostiprinātas un pilnībā ievērotas visā patvēruma procedūrā;

74.    aicina Komisiju vākt ar dzimumiem saistītus datus, lai veiktu ietekmes novērtējumus attiecība uz sievietēm klimata, vides un enerģētikas politikas jomā;

75.    norāda, ka, lai gan ir dzimuma jomas padomnieki gan militārajās, gan civilajās krīzes pārvaldības misijās, kurās piedalās ES, sieviešu skaitu, kuras iesaistītas operācijās un misijās visos lēmumu pieņemšanas līmeņos un sarunās attiecībā uz miera procesu un atjaunošanas procesu, vēl joprojām ir nepieciešams palielināt; uzstāj, ka vajadzētu būt īpašai meiteņu un sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības stratēģijai katrai misijai; turklāt uzskata, ka nākamajā EĀDD Cilvēktiesību rīcības plānā nepieciešams iestrādāt īpašu nodaļu, kas veltīta dzimumu līdztiesībai; šajā saistībā uzsver, ka ir liela nozīme konsekventai un intensīvai sadarbībai starp Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju un EĀDD;

Iestāžu mehānismi un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai

76.    aicina Komisiju veicināt, lai visās jomās un attiecībā uz katru likumdošanas priekšlikumu visos pārvaldības līmeņos tiktu izmantota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums un tādējādi nodrošināt konkrētus dzimumu līdztiesības mērķus; aicina Revīzijas palātu, izvērtējot Savienības budžeta izpildi, iekļaut arī dzimuma aspektu; aicina dalībvalstis tāpat iekļaut dzimumu dimensiju savos budžetos, lai analizētu valdības programmas un politikas jomas, to ietekmi uz resursu piešķiršanu un to devumu vīriešu un sieviešu līdztiesībā;

77.    aicina Komisiju arī veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, sieviešu tiesību organizācijām un sociālajiem partneriem;

78.    uzsver, cik būtiski ir pienācīgi finansēt valstu dzimumu līdztiesības un pretdiskriminācijas iestādes; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt, cik iedarbīgas dzimumu līdztiesības direktīvu īstenošanā ir valsts sūdzību izskatīšanas iestādes un procedūras; šajā saistībā arī aicina Komisiju atbalstīt Eiropas Sieviešu un vīriešu līdztiesības hartas īstenošanu vietējā dzīvē un NVO darbības nepārtrauktību, jo īpaši — attiecībā uz sieviešu tiesību organizācijām un citām organizācijām, kas strādā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem, sniedzot tām atbilstošu un prognozējamu finanšu palīdzību; šajā saistībā arī aicina turpināt finanšu atbalstu programmai Daphne un saglabāt tās profilu, lai arī turpmāk jo īpaši sieviešu tiesību organizācijas uz vietas dalībvalstīs varētu apkarot vardarbību pret sievietēm;

79.    uzsver, ka ir svarīga partnerība starp Komisiju un Parlamentu, un tādēļ ierosina, lai par tieslietām, patērētāju tiesībām un dzimumu līdztiesību atbildīgais komisārs iesniegtu gada progresa ziņojumu mutiskā un rakstiskā veidā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai — gan no Komisijas, gan dalībvalstu perspektīvas un pieņemot katrai valstij specifisku pieeju ziņojumā ar specifisku informāciju par katru dalībvalsti, — par stratēģijā noteiktajiem mērķiem;

80.    aicina Komisiju sadarboties ar Parlamentu un Padomi un sasaukt ikgadēju ES augstākā līmeņa sanāksmi dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību jautājumos, lai konstatētu sasniegto progresu un atkārtoti izteiktu apņemšanās;

81.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1)

OV L 181, 29.6.2013., 4. lpp.

(2)

OV L 224, 6.9.2003., 1. lpp.

(3)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(4)

OV L 338, 21.12.2011., 2. lpp.

(5)

OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.

(6)

OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.

(7)

OV L 68, 18.03.2010., 13. lpp.

(8)

OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.

(9)

OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.

(10)

OV C 130, 30.4.2011., 4. lpp.

(11)

Padomes 2011. gada 7. marta secinājumu pielikums.

(12)

OV C 166, 3.7.1995., 92. lpp.

(13)

OV C 320 E, 15.12.2005., 247. lpp.

(14)

OV C 348 E, 21.12.2010., 11. lpp.

(15)

OV C 341 E, 16.12.2010., 35. lpp.

(16)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0085.

(17)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0069.

(18)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2015)0050.

(19)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0375.

(20)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0074.

(21)

OV C 236 E, 12.8.2011., 79. lpp.

(22)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0073.

(23)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0045.

(24)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0225.

(25)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0488.

(26)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0126.

(27)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0128.

(28)

Komisijas ziņojums par progresu sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā 2012. gadā (SWD(2013)0171), 8. lpp.

(29)

Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums: galvenie rezultāti — FRA ziņojums, 83.–84. lpp. un 92.–93. lpp.

(30)

Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums: galvenie rezultāti — FRA ziņojums, 87. lpp.


PASKAIDROJUMS

Šis ziņojums tiek iesniegts Eiropai un pasaulei izšķirīgā brīdī –– 2015. gadā. Šajā gadā visā pasaulē daudzviet tiek izvērtēti panākumi Sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā saistībā ar Pekinas Rīcības platformas pieņemšanas divdesmito gadskārtu un Tūkstošgades attīstības mērķu pabeigšanu. Šajā sakarībā atkal jāsecina, ka reāla dzimumu līdztiesības ievērošana visās sabiedrības jomās tiek ieviest lēni. To uzsvērti parāda arī Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izstrādātais dzimumu līdztiesības indekss –– ES saņēmusi 54 vidējo vērtību no 100 iespējamajiem. Kas attiecas uz tiesībām uz neaizskaramību un cilvēka cienīgu dzīvi, labāku aprūpes pienākumu sadalījumu un talanta un kvalifikāciju pilnīgu izmantošanu, arī ES ietvaros vēl nav sasniegti visi mērķi ceļā uz patiesu sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Eiropas dzimumu līdztiesības politikas galvenajam mērķim nākamos piecus gadus vajadzētu būt tādas iedarbīgas un saskaņotas stratēģijas izstrādei, ar kuru novērš visu veidu diskrimināciju pret sievietēm un vīriešiem, ņemot vērā to atšķirīgo būtību. Sievietēm un vīriešiem jābūt drošiem par to, ka viņi nenonāk nelabvēlīgākā situācijā viņu etniskās piederības, sociālā slāņa, seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes, invaliditātes, reliģijas, valstspiederības vai vecuma dēļ. Turklāt lielā mērā ir vērojama daudzveidu diskriminācija.

Jau gadu desmitiem stiprināto vienlīdzības mērķu nozīmi mazina vēl joprojām jūtamā finanšu krīze un ar to saistītie budžeta konsolidācijas pasākumi dalībvalstīs. To varēt novērst ar efektīvu, mērķtiecīgu un jēgpilnu līdzekļu pielietošanu un dzimumu līdztiesības principu ievērošanu programmu koncepciju veidošanā un pastāvīgā izvērtēšanā jau sākotnējos posmos. Sievietes netiktu tik ļoti nesamērīgi noslogotas.

Referente uzskata, ka Eiropas ekonomiskos, sociālos un nodarbinātības mērķus var sasniegt tikai tad, ja pilnībā tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība. Tādēļ līdztiesība ir jāuzskata par stratēģisku un universālu mērķi. Krīzes kontekstā un saistībā ar pastāvīgi draudošo pasliktināšanos šajā jomā šis mērķis ir vēlreiz jāpastiprina, pieņemot jauno Eiropas Komisijas stratēģiju.

Pret sievietēm vērsta vardarbība

Vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir smags cilvēktiesību pārkāpums. Tā vienlaicīgi ir arī dzimumu nevienlīdzības izpausme, kurai savukārt ir ietekme uz patieso dzimumu vienlīdzību. Tikai tie, kuri ir brīvi no vardarbības, var būt pilntiesīgi sabiedrības locekļi un ietekmēt tās attīstību. Vardarbība pret sievietēm dažādos veidos –– sākot no vardarbības un izvarošanas ģimenē līdz vardarbībai darbvietā un seksuālajai izmantošanai, piespiedu prostitūcijai, piespiedu pornogrāfijai un sterilizācijai –– ik dienas tiek īstenota mūsu sabiedrībā.

•   Katra trešā sieviete Savienībā, kas ir vecāka par 15 gadiem, savas dzīves laikā ir vismaz reizi piedzīvojusi psiholoģisku un/vai seksuālu vardarbību(1).

Tādēļ referente prasa izstrādāt izšķirošu Eiropas Savienības pieeju un vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir ratificēt Stambulas konvenciju un pieņemt vienotu tiesisko regulējumu vardarbības pret meitenēm un sievietēm novēršanai un apkarošanai. Turklāt jaunajā stratēģijā cīņā pret vardarbību pret sievietēm vairāk jāiesaista arī zēni un vīrieši.

Tiesību aktu priekšlikumu paketi, ar kuriem reglamentē noziegumu upuru pārrobežu aizsardzību, jau var uzskatīt par lielu sasniegumu vardarbības apkarošanas jomā. Tomēr arī šeit dalībvalstīm ir tālāk jāuzrauga īstenošana.

Darbs un laiks

Pēdējos gados ir samazinājušās dzimumu atšķirības nodarbinātības, bezdarba, atalgojuma un nabadzības ziņā. Tomēr tajā visupirms ir vainojama situācijas pasliktināšanās, ko izraisījusi krīze. Stratēģijā "Eiropa 2020", kuras vispārējais mērķis nodarbinātības jomā ir 75 % no visiem potenciāli ekonomiski aktīvajiem Eiropas Savienībā, dzimumu dalījums tiek noklusēts.

•   Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem pašreiz nodarbināti ir 74,2 % vīriešu un tikai 62,5 % sieviešu.

Tātad patiesa dzimumu līdztiesība darba tirgū joprojām nav panākta. turklāt sievietes biežāk ir nodarbinātas nestabilās darbvietās –– to raksturo pagaidu līgumi un zema alga. Struktūras un stereotipi joprojām rada izteiktu darba tirgus horizontālo un vertikālo segregāciju dzimumu jomā, un pašreizējais 16,4 % atalgojuma slieksnis atkarība no dzimuma vecumdienās palielinās līdz 39 %. Bieži sievietes ir nodarbinātas daļēju laiku, lai arī vēlētos būt nodarbinātas uz pilnu slodzi. Sievietes joprojām ir atbildīgas par lielāko daļu mājsaimniecības un aprūpes darba. Tas viņām neļauj veikt kādu citu nodarbinātības veidu, un arī atgriešanās darba pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma bieži vien ir ļoti grūta. Daudzās darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanas stratēģijās ir mēģināts risināt šo problēmu, definējot aprūpes un mājsaimniecības pakalpojumus kā ārpakalpojumus, kas savukārt var radīt sieviešu, jo īpaši to, kas strādā darba tirgus pelēkajā zonā, izmantošanu vai aprūpes sektora etnizēšanu.

Referente aicina Komisiju veidot konkrētus mērķus un sankcijas saistībā ar sieviešu un vīriešu algu atšķirību mazināšanu. Lai panāktu labāku darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, vīrieši būtu aktīvāk jāiesaista aprūpes un mājsaimniecības darbos.

Personas amatos, kas saistīti ar pilnvarām un lēmumu pieņemšanu

Sabiedrības struktūru ietekmēšanas un pārveides iespējas ir ļoti ierobežotas, jo sievietes nepiedalās lēmumu pieņemšanas procesos — tā ir tā sauktā neredzamo (stikla) griestu ietekme.

•   Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem tikai 5 % Eiropas Savienības uzņēmumu pārvaldes struktūru vadītājas ir sievietes.

Eiropas Savienībai vajadzētu iestāties par to, lai sievietes būtu atbilstoši pārstāvētas sabiedrības, proti, politisko, sociālo, reliģisko, kultūras, plašsaziņas līdzekļu, zinātnes un civilās sabiedrības, lēmumu pieņemšanas procesos. Tā kā ES iestādēm būtu jārāda piemērs, referente aicina Komisiju iestāties par līdzvērtīgu abu dzimumu pārstāvību ES iestādēs.

ES vidēji tikai 18,6 % uzņēmumu valžu un padomju locekles ir sievietes, tādēļ ir ļoti svarīgi turpināt sarunas par Direktīvu par dzimumu līdzsvara uzlabošanu direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos vidū un saistītiem pasākumiem (COM(2012) 614 final 2012/0299 (COD)) un nākamajā posmā panākt vienošanos.

Finanšu resursi

Lai arī Eiropā pašreiz arvien vairāk tiek runāts par sieviešu nabadzību, sabiedrība ar šo faktu joprojām samierinās. Nelabvēlīgie nodokļu nosacījumi, sievietes kā sekundārās pelnītājas ģimenē statuss, segregācija, atalgojuma nevienlīdzība un karjeras pārrāvumi izraisa nabadzību ne tikai aktīvās darba dzīves laikā, bet arī vecumdienās. Jo īpaši augsts šis risks ir starp vientuļajiem vecākiem, kuriem arī ir īpaši grūti piekļūt tādiem finanšu pakalpojumiem kā kredītu saņemšana. Turklāt krīze šo situāciju ir vēl vairāk saasinājusi. Tieši jaunas sievietes vairāk nekā vīrieši cieš no tādām parādībām kā valdību noteiktie taupības pasākumi, algu iesaldēšana un samazināšana, darbā pieņemšanas pārtraukšana un darbinieku atlaišana publiskajā sektorā, pensiju reformas, samazināšana un aprūpes vai ģimenes pabalstu ierobežošana, kā arī maksājumu palielināšana par valsts subsidētiem pakalpojumiem, piemēram, bērnu aprūpes iestādēs. Tādā veidā sieviešu ekonomiskā neatkarība — svarīgs pamats patiesai līdztiesībai — un viņu dalība sabiedriskajā dzīvē ir īpaši apdraudēta.

Veselība

Pašreiz Eiropas sabiedrībā vērojamās regresējošās tendences atstāj iespaidu arī uz sieviešu un vīriešu veselību un ar to saistītajām tiesībām. Taču, lai personas varētu atbildīgi un droši īstenot savu seksuālo dzīvi, ir jānodrošina pieeja informācijai un aprūpei, kā arī drošai, iedarbīgai un pieejamai kontracepcijai, drošiem un legālie abortiem un sterilizācijai, kā arī atbalstam adopcijas jautājumos.

Turklāt ir svarīgi izcelt iemeslus sieviešu un vīriešu atšķirīgajam sagaidāmā dzīves ilguma rādītājam. Ar dzimumu jomā diferencētu pētniecību var vērst uzmanību uz dzimumu lomu attiecībā uz veselību un to mainīt.

Zināšanas, izglītība un plašsaziņas līdzekļi

•   Vērojot ziņas Eiropas Savienībā, izrādās, ka no cilvēkiem, par kuriem tiek stāstīts ziņās, sieviešu dzimuma personas ir tikai 24 %.

Dzimumu lomas, ko pauž mācību materiāli un mācību saturs skolās un citās izglītības iestādēs ne vien ietekmē sekmes skolās, bet arī turpmākās karjeras izvēli. Šos stereotipus vēl vairāk pastiprina stereotipi un sievietes seksualizētais tēls, ko izplata plašsaziņas līdzekļi. Tikai tad, ja meiteņu un zēnu izglītībā sāk apšaubīt tradicionālās dzimumu lomas un struktūras, abi dzimumi iegūs vienādas iespējas dzīvot piepildītu dzīvi, kurā būs pašnoteikšanās.

Turklāt ir ne vien jādod meitenēm un sievietēm atspaids visos viņu lēmumos un izvēlētajā ceļā, bet gan ir arī — kā tas konstatēts stratēģijā „Apvārsnis 2020” — jāturpina samazināt radītājs, kas raksturo vīriešu dzimuma personu skaitu, kuri nepabeidz mācības un izstājas no mācību iestādēm.

Pasaules konteksts

Eiropas Savienības Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija tomēr nedrīkst būt vērsta tikai uz situāciju Savienībā. Eiropas Savienībai ir pienākums šīs tiesības arī vienmēr uzsvērt savās attiecībās ar citām valstīm un atbalstīt to tālāku attīstību. Aģentūras UN Women pētījums rāda, ka neilgtspējīgu attīstības tendenču ietekme pastiprina nevienlīdzību starp dzimumiem, jo meitenes un sievietes lielākā mērā cieš ekonomisko, sociālo un ar vides pārmaiņām saistīto krīžu laikā. Tādēļ ir svarīgi, lai minētā īpašā politisko pasākumu un sabiedrisko notikumu ietekme uz sievietēm tiktu padziļināti pētīta un analizēta.

Aktīvāk būtu jāvērš uzmanība uz tādām parādībām kā seksuāla vardarbība krīžu un kara situācijās, dzimumorgānu izkropļošana, agrās laulības vai piespiedu laulības un jācīnās pret tām. Daudzām sievietēm pasaulē joprojām ir liegta pieeja īpašumam, dabas resursiem un mantojumam, tāpat arī izglītības iespējas vēl nav pašsaprotama lieta. Šajā jomā referente saskata iespēju veicināt dzimumu līdztiesību, no ES puses ieviešot standartus kaimiņattiecību politikā un attīstības sadarbībā, tirdzniecības un diplomātiskajās attiecībās. Šim standartam ir jānodrošina sieviešu tiesību ievērošana. Turklāt ES arī turpmāk aktīvi jāatbalsta sievietes un viņu līdztiesīga dalība miera sarunās un demokratizācijas procesos un jāveicina tā.

Iestāžu mehānismi un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai

Neraugoties uz Komisijas un dalībvalstu centieniem, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas koncepcija vēl joprojām netiek pastāvīgi piemērota visos ziņojumos. ES politika kļūtu taisnīgāka, sociāli labvēlīgāka un iedarbīgāka, ja Savienības un dalībvalstu politiskie pasākumi un budžeti tiktu izstrādāti, ņemot vērā dzimumu īpatnības, budžetu plānojot atbilstoši dzimumu vajadzībām un ievērojot iespējamo iedarbību uz dzimumiem. Eiropas iestādēm un dalībvalstīm šo pasākumu pielāgošanā un uzlabošanā varētu palīdzēt obligātais novērtējums, kura pamatā būtu gada progresa ziņojumi.

(1)

Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga pētījums, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, 2014. gada marts.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 52. panta 3. punktu

Beatrix von Storch

Es noraidu ziņojumu par ES stratēģiju saistībā ar sieviešu un vīriešu līdztiesību pēc 2015. gada. Ziņojums cita starpā prasa atzīt tiesības uz abortu par cilvēktiesībām. Nemaz nepieminot to, ka saskaņā ar spēkā esošajām Vācijas krimināltiesībām aborts ir noziegums, kuram (tikai) ierobežotos izņēmuma gadījumos nepiemēro sodu, jautājums par abortiem neietilpst ES kompetences jomā. Es stingri noraidu šajā ziņojumā pieprasīto sieviešu kvotu uzraudzības padomēs, valdēs un parlamentos (!). Tāpat es noraidu, ka attīstības palīdzības piešķiršanu Eiropas Savienība sasaista ar pasākumu īstenošanu, kas paredzēti abortu veicināšanai jaunattīstības valstīs. Parlamentam arī nav pilnvaru aicināt dalībvalstis ieviest programmas dzimumaudzināšanai skolās. Es noraidu šīs seksualizācijas programmas pēc būtības, un arī juridiski izglītības politika atrodas dalībvalstu kompetences jomā. Tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc es noraidu šo ziņojumu. Tāpat ir vēl daudz citu iemeslu...


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (20.4.2015)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par ES stratēģiju par sieviešu un vīriešu līdztiesību laikposmam pēc 2015. gada

(2014/2152(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Agnieszka Kozłowska-Rajewicz

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka taisnīgums un sociālā kohēzija ir galvenie virzītājspēki pasākumiem, kas vēl jāveic, lai izskaustu dzimumu nelīdztiesību, kas pastāv dažādos veidos; pievērš uzmanību tam, ka sieviešu — kas veido 60 % absolventu — paplašināta iekļaušana darba tirgū ļautu risināt ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienība;

2.  uzsver, ka pēdējās desmitgades laikā pasaules ekonomika dzimumu nevienlīdzības darba tirgū dēļ nav izmantojusi iespēju par 27 % paaugstināt IKP uz vienu iedzīvotāju, un uzsver, ka ES dalībvalstīs IKP pieaugtu par 15–45 %, ja tiktu novērsta dzimumu nevienlīdzība nodarbinātībā;

3.  uzskata, ka dzimumu līdztiesība, uzlabojot sociālo un ekonomisko labklājību, nāk par labu ne vien sievietēm, bet arī sabiedrībai kopumā; atgādina, ka dzimumu stereotipu efektīva apstrīdēšana ir sevišķi svarīga, lai palielinātu sieviešu dalību visos darba tirgus segmentos; aicina ES aktīvi atbalstīt dzimumu stereotipu apstrīdēšanu, jo īpaši izglītības, darba un kvalifikācijas celšanas jomā; uzsver, ka ar jauno dzimumu līdztiesības stratēģiju, saskaņā ar Eiropas Savienības līgumiem, būtu jātiecas vēl vairāk mazināt nevienlīdzību;

4.  uzsver, ka dzimumu līdztiesības stratēģijā laikposmam pēc 2015. gada ir jāierosina veikt pasākumus, kuru nolūks būtu: a) samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības; b) palielināt sieviešu ekonomisko neatkarību; c) uzlabot sieviešu iespējas piekļūt darba tirgum un attīstīt karjeru; d) būtiski palielināt līdztiesību lēmumu pieņemšanā; e) likvidēt ar dzimumu saistītas diskriminējošas struktūras un izbeigt ar dzimumu saistītu diskriminējošu praksi;

5.  norāda, ka tikmēr ceturtā daļa sieviešu joprojām iekļaujas kategorijā „neatalgoti ģimenes locekļi, kas iesaistās darbā”, un tas nozīmē, ka viņas par savām pūlēm netiek tieši atalgotas, un ka pastāv acīmredzama sieviešu segregācija nozarēs, ko kopumā raksturo zema alga, ilgs darbalaiks un bieži vien — neoficiāla darba kārtība, un visu šo faktoru rezultātā sieviešu ieguvums naudas, sociālā un strukturālā izteiksmē ir mazāks nekā tipiska strādājoša vīrieša ieguvums; norāda, ka joprojām pastāv skaidri izteikti šķēršļi sieviešu dalībai darba tirgū un ka sievietes ES vidēji pelna apmēram 16,4 % mazāk nekā vīrieši; pievērš uzmanību tam, ka šo sievietes diskriminējošo struktūru un prakses dēļ dzimumu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tajā skaitā saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai, karjeras virzību, darba un personiskās dzīves līdzsvarošanu un vienlīdzīgas samaksas par vienādas vērtības darbu veicināšanu;

6   aicina dalībvalstis nostiprināt darba koplīguma slēgšanas sarunu praksi un uzraudzīt, lai šāda prakse tiktu pilnībā īstenota gan privātajā, gan publiskajā sektorā, jo tā ir būtiski nepieciešams rīks darba attiecību regulēšanai, diskriminācijas apkarošanai darba algas ziņā un līdztiesības veicināšanai;

7   uzsver, ka vardarbības pret sievietēm izbeigšana ir ar cilvēktiesību ievērošanu saistīts jautājums un ka gan tiešās, gan netiešās izmaksas, ko rada vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē, negatīvi ietekmē darba tirgu un ekonomiku; uzskata, ka vardarbība pret sievietēm apgrūtina viņu piedalīšanos sabiedrības dzīvē, neļauj viņām pilnībā realizēt savu potenciālu darba tirgū un var nelabvēlīgi ietekmēt viņu sniegumu darbā un dzīves kvalitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka vardarbība pret sievietēm ietekmē ekonomiku un citas jomas, savācot attiecīgus datus atsevišķi par katru dzimumu, un uzsver, ka ir vajadzīgi iedarbīgi pasākumi vardarbības pret sievietēm apkarošanai; uzskata, ka stratēģijā laikposmam pēc 2015. gada par prioritāti būtu jānosaka pret sievietēm vērstas vardarbības izbeigšana;

8   uzsver, ka dzimumu līdztiesība gan ir viena no Eiropas Savienības līgumos paredzētajām pamattiesībām, taču tā ne tuvu nav realitāte ES, un uzskata, ka dzimumu līdztiesība darba tirgū kopā ar kvalitatīvu darbavietu pieejamību ir stratēģijas „Eiropa 2020” paredzētā mērķa izpildes, proti, sasniegt nodarbinātības līmeni 75 % apmērā, priekšnoteikums un būtiski svarīgs ilgtspējīgu pensiju sistēmu saglabāšanas elements; tāpēc aicina stratēģijā „Eiropa 2020” vīriešiem un sievietēm paredzēt vienlīdz vērienīgus nodarbinātības mērķus, kas būtu jāņem vērā visos Eiropas pusgada aspektos;

9.  uzsver, ka nedārga, pieejama un kvalitatīva bērnu aprūpe ir svarīgs priekšnoteikums dzimumu līdztiesībai un sieviešu dalībai darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā par prioritāti noteikt Barselonas mērķu bērnu aprūpes jomā īstenošanu; uzsver, ka šie mērķi sākotnēji tika noteikti 2010. gadam un ka vairākumā dalībvalstu tie joprojām nav sasniegti;

10. uzsver — lai gan vīriešu un sieviešu nodarbinātības un algas līmeņu atšķirības pēdējo gadu laikā varētu būt nedaudz mazinājušās, tomēr tas ir noticis nevis tāpēc, ka uzlabojies sieviešu stāvoklis, bet gan tāpēc, ka vīriešu nodarbinātības un atalgojuma līmenis krīzes laikā ir krities;

11. jo īpaši uzsver, ka sekas sabiedrisko pakalpojumu izdevumu samazināšanai bērnu un veco ļaužu aprūpes jomā, visticamāk, izjutīs sievietes;

12. uzsver, ka ES ekonomikas izaugsme un konkurētspēja ir atkarīga no tā, vai tiks pārvarēta plaisa starp sieviešu iegūtās izglītības līmeni (60 % Eiropas universitāšu absolventu ir sievietes) un sieviešu dalību un stāvokli darba tirgū; uzsver vajadzību cīnīties ar visiem vertikālās un horizontālās segregācijas aspektiem, jo šāda segregācija nepieļauj sieviešu nodarbinātību ārpus dažām nozarēm un izslēdz viņas no korporatīvās hierarhijas augstākajiem līmeņiem; uzsver, ka pašlaik spēkā esošie tiesību akti, kuros paredzēta pozitīva rīcība (jo īpaši publiskajā sektorā dažās dalībvalstīs), ir uzlabojuši dzimumu līdztiesību pirmo darba attiecību uzsākšanas ziņā, taču tas ir jāpanāk visos karjeras līmeņos;

13. uzsver, ka diskriminācija darba tirgū ir viens no galvenajiem cēloņiem dzimumu līdztiesības trūkumam un ka vienlīdzīgas iespējas darba dzīvē un sieviešu ekonomiskā neatkarība ir sevišķi svarīgas; uzsver, ka sievietes, kas pieder pie mazākumtautības vai ir imigrējušas, ir nevienlīdzīgā situācijā un neaizsargātas attiecībā uz viņu piekļuvi izglītībai un darba tirgum; aicina Komisiju jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā ierosināt pasākumus nolūkā novērst ar dzimumu vai dzimumidentitāti pamatotu diskrimināciju darba tirgū, piemēram, attiecībā uz pieņemšanu darbā, vienādu samaksu un pensiju, un iedarbīgāk apkarot seksuālo uzmākšanos darbavietā; norāda, ka, neraugoties uz to, ka ir pieņemti ES tiesību akti nolūkā aizsargāt personas no darbā pieļautas diskriminācijas dzimuma dēļ, 30 % darba meklētāju, kuri ir transpersonas, ir izjutuši diskrimināciju, kā konstatēts Pamattiesību aģentūras (FRA) 2012. gadā veiktā pētījumā(1); norāda, ka tas ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pārkāpums; tāpēc aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt, cik iedarbīgas dzimumu līdztiesības direktīvu īstenošanā ir valsts sūdzību izskatīšanas iestādes un procedūras;

14. uzsver, ka nevienlīdzīgais ģimenes pienākumu sadalījums ir viens no galvenajiem cēloņiem sieviešu nevienlīdzīgajam stāvoklim darba tirgū; vērš uzmanību uz to, ka daudzas sievietes pēc bērna piedzimšanas neatgriežas darbā; uzsver, ka darba un ģimenes pienākumu saskaņošana ir būtisks dzimumu līdztiesības priekšnosacījums, kas būtu jāatbalsta ar šādiem pasākumiem:

a)  ieguldījumi sabiedriskajos pakalpojumos, kas veicina sieviešu integrāciju darba tirgū, jo īpaši nedārgā, pieejamā un kvalitatīvā bērnu (nolūkā veicināt dalībvalstu pieņemto un Barselonas mērķos formulēto uzdevumu izpildi), personu ar invaliditāti, apgādājamo pieaugušo, vecāka gadagājuma cilvēku un slimnieku aprūpes infrastruktūrā, jo ar aprūpi galvenokārt nodarbojas sievietes un šie neapmaksātie pienākumi nelabvēlīgi ietekmē viņu nodarbinātību;

b)  pasākumi, kas mudinātu vīriešus piedalīties mājas darbos, respektīvi, nostiprināti tiesību akti par bērna kopšanas un paternitātes atvaļinājumiem, kas būtu pieejami abiem vecākiem, taču ar spēcīgiem stimuliem tieši tēviem, piemēram, nenododami bērna kopšanas un paternitātes atvaļinājumi, kā arī tiesību akti par bērna kopšanas un paternitātes atvaļinājumiem gan bioloģiskajiem vecākiem, gan adoptētājiem; aicina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti uzskatīt abus minētos leģislatīvos pasākumus, kā arī citus pasākumus, kas ļautu vīriešiem un jo īpaši tēviem izmantot savas tiesības apvienot personisko un darba dzīvi;

c)  elastīga darba laika režīma veicināšana, tāldarba iespējas vīriešiem un sievietēm un atbalsts mātēm pēc karjeras pārtraukuma nolūkā atjaunot profesionālās prasmes mācībās un kursos;

d)  popularizējot pozitīvus līdzsvarotas darba un ģimenes dzīves modeļus gan attiecībā uz vīriešiem, gan sievietēm, izmantojot izglītojošus materiālus visu līmeņu izglītības iestādēs;

     uzsver, ka, lai panāktu progresu ceļā uz taisnīgu un vienlīdzīgu minēto pienākumu sadalījumu, ir jāmaina cilvēku mentalitāte; aicina Komisiju jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā pievērsties šiem jautājumiem;

15. uzskata, ka Padomei ir steidzami jāpieņem kopēja nostāja par to, lai pārskatītu direktīvas priekšlikumu par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (COM(2008)0637), lai nepieļautu strādājošo grūtnieču netaisnīgu atlaišanu no darba;

16. norāda, ka sievietes arvien vairāk tiek pakļautas nabadzībai vairāku faktoru rezultātā, tostarp sieviešu profesionālās darbības pārtraukumu, no dzimuma atkarīgu darba samaksas atšķirību (16,4 %), pensiju atšķirību (39 %), karjeras attīstības atšķirību dzimuma dēļ, tā apstākļa dēļ, ka sievietes bieži tiek nodarbinātas saskaņā ar nestandarta darba līgumiem (piemēram, piespiedu nepilnas slodzes darbs, pagaidu vai „nulles stundu” darba līgums), arī tāpēc, ka pašnodarbināto personu partneriem, kas šīm personām palīdz, nav sociālā nodrošinājuma statusa, kā arī nabadzības dēļ ģimenēs, kurās galvenais apgādātājs ir vientuļā māte; uzsver, ka nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaita samazinājumu par 20 miljoniem līdz 2020. gadam var panākt, īstenojot nabadzības un diskriminācijas apkarošanas politiku, kura būtu pamatota ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, rīcības programmas, kurās īpaša uzmanība veltīta nelabvēlīgos apstākļos esošām sievietēm un kuras stiprinātu darbības ar mērķi novērst sieviešu nabadzību, un uzlabojot darba apstākļus nozarēs, kuras sniedz zemus ienākumus un kurās pārsvarā strādā sievietes; uzsver, ka daudzkārša diskriminācija, ar ko sievietes saskaras savas invaliditātes, rases un etniskās izcelsmes, sociālekonomiskā statusa, dzimumidentitātes un citu faktoru dēļ, veicina nabadzības feminizāciju; uzsver, cik svarīgi ir uzraudzīt nodokļu sistēmas ietekmi uz dzimumiem un darba laika modeļu ietekmi uz sievietēm un ģimenēm;

17. uzsver, ka no dzimuma atkarīgu darba samaksas atšķirību pamatā ir sieviešu nepietiekama dalība darba tirgū, vertikāla un horizontāla segregācija un tas, ka nozarēs, kurās pārsvarā darbojas sievietes, bieži ir zemākas algas; uzsver, ka ir jāuzrauga no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības gan publiskajā, gan privātajā sektorā un ka ir vajadzīga pārredzamība, atzīstot no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības darbavietās;

18. pievērš uzmanību tam, ka tikai 8,9 % uzņēmumu valžu locekļu ar izpildpilnvarām un 15 % uzņēmumu valžu locekļu bez izpildpilnvarām ir sievietes, un uzsver, ka ir vajadzīga pārredzamība un labāks dzimumu pārstāvības līdzsvars, pamatojoties uz identiskiem un objektīviem kritērijiem attiecībā uz pieņemšanu darbā augstākā līmeņa amatos un paaugstināšanu šajos amatos nolūkā apkarot „stikla griestu” fenomenu, kas konstatēts lielākajā daļā ES dalībvalstu; uzskata, ka ES stratēģijā par sieviešu un vīriešu līdztiesību laikposmam pēc 2015. gada ir jāietver attiecīgs rīcības plāns;

19. uzskata, ka ir jāīsteno iniciatīvas un pasākumi, galvenokārt izglītības nozarē, arī augstākās izglītības nozarē, lai apkarotu stereotipiskus priekšstatus par sieviešu nodarbinātību; uzsver vajadzību veicināt un atbalstīt sieviešu uzņēmējdarbību, jo īpaši māšu uzņēmējdarbību, un sieviešu karjeras iespējas zinātnē un IKT nozarē; uzsver, cik svarīgi ir mudināt sievietes studēt eksaktās zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku, kā arī iesaistīties strauji augošās rūpniecības nozarēs, jo īpaši pētniecībā un izstrādē, kas ievērojami stimulētu Eiropas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;

20. uzsver vajadzību atbalstīt to, lai tiktu ieviestas pārredzamas procedūras sieviešu iecelšanai fondu biržās kotētu uzņēmumu valžu locekļu amatos bez izpildpilnvarām; mudina publisko un privāto sektoru paredzēt brīvprātīgas shēmas, lai sekmētu sieviešu pārstāvību vadošos amatos, un aicina Eiropas Padomi beidzot pieņemt kopēju nostāju pēc direktīvas par sieviešu pārstāvību valdēs pirmā lasījuma Eiropas Parlamentā;

21. uzsver to, ka augstais nedeklarētā darba un fiktīvas pašnodarbinātības līmenis, kas skar lielu daļu sieviešu, jo īpaši sievietes, kas veic mājsaimniecības darbu, negatīvi ietekmē sieviešu ienākumus un sociālo drošību, apdraud iedibinātus standartus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā un samazina ES IKP; aicina radīt motivējošus un atvieglojošus mehānismus, kas uzlabotu pāreju no neoficiālās ekonomikas uz oficiālo; norāda, ka šajā saistībā būtisks instruments ir Eiropas platformas izveide nolūkā stiprināt sadarbību nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā;

22 aicina dalībvalstis intensificēt centienus apkarot nedeklarētu darbu un nestabilu nodarbinātību, cita starpā „mini darbu” un fiktīvu nepilnas slodzes darbu, un nodrošināt, lai visi darba ņēmēji saņemtu pienācīgu sociālo aizsardzību; turklāt pauž nožēlu par nestandarta darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, lai izvairītos no nodarbinātības un sociālās aizsardzības pienākumu ievērošanas;

23. iesaka paplašināt tiesību aktus ģimenes un darba jomā, tos attiecinot arī uz viena vecāka ģimenēm un LGBT vecākiem, jo ģimeņu sastāvs un definīcija laika gaitā mainās;

24. uzskata, ka politikai un instrumentiem, kuru mērķis ir jauniešu bezdarba novēršana, piemēram, Garantijai jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, būtu jārisina jaunu vīriešu un sieviešu īpašās vajadzības, lai ļautu viņiem piekļūt darba tirgum; norāda, ka to jaunu sieviešu īpatsvars, kas nav nedz nodarbinātas, nedz iesaistītas izglītībā vai apmācībā (NEET), ir lielāks nekā šādu jaunu vīriešu īpatsvars; prasa arī savākt datus par jauniešu bezdarbu atsevišķi par katru dzimumu, lai varētu izstrādāt pielāgotus un uz pierādījumiem pamatotus politikas virzienus;

25. mudina dalībvalstis atzīt, ka jaunākajai publiskā iepirkuma direktīvai ir potenciāls kā integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai popularizēšanas un veicināšanas instrumentam, un apsvērt iespēju par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas priekšnoteikumu attiecīgos gadījumos noteikt uz dalībvalstīs spēkā esošiem tiesību aktiem pamatotas prasības attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi un dzimumu līdztiesību; atzīst, ka, attīstot šo ideju, jāievēro ES tiesību akti konkurences jomā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.4.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

6

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Elena Gentile, Arne Gericke, Danuta Jazłowiecka, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Anthea McIntyre, Elisabeth Morin-Chartier, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Ulla Tørnæs, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Elmar Brok, Lampros Fountoulis, Sergio Gutiérrez Prieto, Eva Kaili, Dominique Martin, Joëlle Mélin, Neoklis Sylikiotis, Ivo Vajgl

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Enrique Calvet Chambon, Tania González Peñas, Maria Grapini, Ivan Jakovčić

(1)

http://fra.europa.eu/en/survey/2012/eu-lgbt-survey.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

12

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Ángela Vallina, Beatrix von Storch, Anna Záborská, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa Estaràs Ferragut, Ildikó Gáll-Pelcz, Constance Le Grip, Georg Mayer, Branislav Škripek, Monika Vana, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi

Juridisks paziņojums