Procedūra : 2014/0124(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0172/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0172/2015

Debates :

PV 02/02/2016 - 3
CRE 02/02/2016 - 3

Balsojumi :

PV 02/02/2016 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0033

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1125kWORD 701k
22.5.2015
PE 539.484v02-00 A8-0172/2015

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

(COM(2014)0221 – C8-0144/2014 – 2014/0124(COD))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Georgi Pirinski

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

(COM(2014)0221 – C8-0144/2014 – 2014/0124(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0221),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0144/2014),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. septembra atzinumu(1),

–       ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 7. oktobra atzinumu(2),

–       ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–       ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0172/2015),

1.      pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.      prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

Virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Saskaņā ar Līguma 151. pantu sociālās politikas jomā ir izvirzīti mērķi veicināt nodarbinātību un labākus dzīves un darba apstākļus. Lai sasniegtu šos mērķus, Savienība var atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības tādās jomās kā veselības aizsardzība un drošība darbā, darba apstākļi, no darba tirgus atstumtu personu integrācija un sociālās atstumtības izskaušana.

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 151. pantu sociālās politikas jomā ir izvirzīti mērķi veicināt nodarbinātību un labākus dzīves un darba apstākļus. Lai sasniegtu šos mērķus, Savienība var atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības tādās jomās kā veselības aizsardzība un drošība darbā, darba apstākļi, no darba tirgus atstumtu personu integrācija un sociālās atstumtības izskaušana, taču vienlaikus tā neveic nekādu valsts tiesību aktu un noteikumu saskaņošanu. Neskatoties uz to, saskaņā ar LESD 153. panta 2. punktu Savienība var paredzēt pasākumus, ar kuriem tiek veicināta dalībvalstu savstarpēja sadarbība.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Eiropas Parlaments rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā atzinīgi izteicās par Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas platformu un aicināja ciešāk sadarboties ES līmenī, lai apkarotu nedeklarētu darbu27.

(4) Eiropas Parlaments 2014. gada 14. janvāra rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā27 atzinīgi izteicās par Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas platformu un aicināja ciešāk sadarboties Savienības līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu, kas kaitē Savienības ekonomikai, izraisot negodīgu konkurenci, kropļojot tirgu, apdraudot Savienības sociālo modeļu finansiālo ilgtspēju un aizvien vairāk samazinot darba ņēmēju sociālo un nodarbinātības aizsardzību. Šim nolūkam, izveidojot Eiropas platformu (turpmāk „platformaˮ), būtu jāuzlabojas pieredzes un labas prakses apmaiņai, jārodas iespējai iegūt aktuālu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju, jāpastiprinās pārrobežu sadarbībai un jānodrošina spēja konstatēt un apsekot pasta kastes uzņēmumus un līdzīgas darbības.

__________________

_________________

27 Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūcija par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā (2013/2112/INI) http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2013/2112(INI)

27 Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0012 (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī)

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b) Platformas izveidei nevajadzētu ietekmēt nedz dalībvalstu kompetenci un/vai pienākumus novērst nedeklarētu darbu, nedz SDO Konvencijas Nr. 81 piemērošanu. Dalībvalstīm un to izpildstruktūrām ir izšķiroša nozīme nedeklarēta darba efektīvā novēršanā, izsekošanā un sodīšanā par to. Platformas darbs tādēļ nedrīkstētu liegt dalībvalstīm iespēju veikt stingru kontroli un citas darbības, ar kurām apkaro ēnu ekonomiku — ar to drīzāk būtu jāatbalsta pasākumi, ar kuriem mudina veikt deklarētu darbu un sekmē to, un ierobežo krāpšanu sociālā nodrošinājuma jomā.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Eiropas līmenī nedeklarēts darbs ir definēts kā "jebkāda likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības"28, tādējādi izslēdzot visas nelegālās darbības.

(5) Kā minēts Komisijas 2007. gada 24. oktobra paziņojumā „Pastiprināta cīņa pret nelikumīgu nodarbinātībuˮ nedeklarēts darbs kopš 1998. gada Savienības līmenī ir definēts kā "jebkāda likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības"28, tādējādi izslēdzot visas nelegālās darbības. Šī definīcija būtu jāatjaunina, lai tajā ņemtu vērā nesenās darba tirgū notikušās izmaiņas.

_________________

 

28 Komisijas paziņojums “Pastiprināta cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību”, COM (2007)628, 2007. gada 24. oktobris. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007DC0628:EN:HTML

 

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Nedeklarēta darba definīcijas dalībvalstīs ir dažādas — tāpat kā dalībvalstu regulējums. Turklāt nedeklarēts darbs var izpausties dažādos veidos atkarībā no ekonomiskā, administratīvā, finansiālā un sociālā konteksta, apgrūtinot šīs problēmas skaitlisku noteikšanu Savienības līmenī. Nedeklarēta darba modeļi ir ļoti atšķirīgi arī atkarībā no darba rakstura un veida un attiecīgā darba ņēmēja. Nedeklarēts darbs, ko veic mājsaimniecībās nodarbinātie darba ņēmēji — galvenokārt sievietes, šajā sakarībā rada īpašas grūtības, jo tas ir vienas personas veikts darbs un pēc sava rakstura ir neredzams. Nedeklarēta darba novēršanas pasākumi būtu jāīsteno, ņemot vērā šīs atšķirības.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) Nodrošinot ciešāku sadarbību nedeklarēta darba novēršanā, būtu jāuzlabojas vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un to uzņēmumu situācijai, kas nedeklarētu darbu neizmanto. Platformas darbības jomai būtu jāattiecas uz visiem nedeklarēta darba veidiem bez izņēmuma nolūkā Savienību izraut no ēnu ekonomikas, radot kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību, sekmējot ekonomisko atlabšanu un sasniedzot Savienības nodarbinātības un sociālos mērķus.

Grozījums.  8

Lēmuma priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c) Nedeklarētās ekonomikas apmērs ir lielāks par 18 % no Savienības IKP. Tomēr dažādās dalībvalstīs tās apjoms ievērojami atšķiras — sākot ar apjomu — mazāku par 8 %, un beidzot ar apjomu — lielāku par 30 % no IKP. Saskaņā ar Eurofound Savienībā pastāv skaidrs dalībvalstu dalījums ziemeļu un dienvidu dalībvalstīs un austrumu un rietumu dalībvalstīs 1a.

 

__________________

 

1a Eurofound 2013. gada ziņojums par Nedeklarēta darba apkarošanu 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs un Norvēģijā.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Pašnodarbinātā statusa ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās bieži vien tiek saistīta ar nedeklarētu darbu. Fiktīva pašnodarbinātība notiek, kad nolūkā izvairīties no konkrētām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst kritērijiem, kas raksturīgi darba attiecībām. Tādējādi fiktīva pašnodarbinātība ir nepatiesi deklarēts darbs un tā būtu jāiekļauj platformas darbības jomā.

(6) Papildus nedeklarētam darbam platformai būtu jāpievēršas nepatiesi deklarētam darbam, proti, darbībām, par kurām saņem atalgojumu un kuras principā ir likumīgas, taču nav pareizi deklarētas valsts iestādēm. Īpaša nedeklarēta darba forma ir pašnodarbinātā statusa ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās bieži vien tiek saistīta ar nedeklarētu darbu. Fiktīva pašnodarbinātība notiek, kad nolūkā izvairīties no konkrētām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst kritērijiem, kas raksturīgi darba attiecībām. Tādējādi fiktīva pašnodarbinātība ir nepatiesi deklarēts darbs. Tomēr ir jānorāda arī uz to, ka dažādās dalībvalstīs pašnodarbinātības definīcijas un regulējums ir atšķirīgs. Fiktīva pašnodarbinātība un nedeklarēts darbs ir ēnu ekonomikas galvenās izpausmes. Fiktīvas pašnodarbinātības un nedeklarēta darba pieaugums tādēļ būtu jānovērš ar platformas palīdzību, un būtu jākonstatē galvenie iespējamās krāpšanas faktori.

 

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Pasta kastes uzņēmumi ir uzņēmumi, kas izveidoti, lai izmantotu tiesību aktu nepilnības, nevis lai sniegtu pakalpojumus klientiem. Tie ir aizsegs pakalpojumiem, kurus sniedz to īpašnieki. Pasta kastes uzņēmumi līdz ar to būtu jāuzskata par nedeklarēta darba vienu no aspektiem un būtu jānovērš platformas darbības ietvaros.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) Nedeklarēts darbs valsts un pārrobežu līmenī ir divi atšķirīgi nedeklarēta darba veidi. Nedeklarēts darbs var sekmēt parādību, ko sauc par sociālo dempingu, tostarp samazinot algas dalībvalstīs, kurās attiecīgos pakalpojumus sniedz.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c) Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē attiecīgos darba ņēmējus, kuri ir spiesti samierināties ar nestabiliem un dažkārt bīstamiem darba apstākļiem, daudz zemākām algām, nopietniem darba tiesību pārkāpumiem un ievērojami samazinātām darba un sociālās aizsardzības tiesībās paredzētajām drošības garantijām, kā rezultātā viņiem tiek liegtas tiesības uz pienācīgiem sociāliem pabalstiem, pensiju un veselības aprūpi, kā arī iespējas uzlabot profesionālo kvalifikāciju un saņemt mūžizglītību. Situācija ir vēl nopietnāka nepilngadīgu personu gadījumā.

Pamatojums

Komisijas sākotnējais priekšlikums par 7. apsvērumu ir sadalīts divos apsvērumos — attiecīgi 6.c un 7. apsvērumā.

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē budžetu, jo samazinās nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumi. Tas savukārt negatīvi ietekmē nodarbinātību, produktivitāti, darba apstākļu standartu ievērošanu, prasmju attīstību un mūžizglītību. Tas grauj sociālās aizsardzības sistēmu finansiālo ilgtspēju, atņem darba ņēmējiem pietiekamus sociālos pabalstus, tā rezultātā samazinās pensiju apmērs un tiek ierobežota piekļuve veselības aprūpei.

(7) Tajā pašā laikā nedeklarēts darbs nopietni ietekmē budžetu, jo samazinās nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumi, kā rezultātā tiek grauta sociālās aizsardzības sistēmas finansiālā ilgtspēja. Turklāt tas negatīvi ietekmē gan nodarbinātību, gan darba ražīgumu, izraisot negodīgu konkurenci, kas kropļo tirgu un nodara kaitējumu ekonomikai kopumā. Īstenojot platformas projektu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, ka MVU, kas veido Savienības uzņēmumu lielum lielo vairākumu, šī problēma skar īpaši. Papildus tam jāņem vērā, ka nelegālu pabalstu saņemšana un sociālais dempings var būt dažas no nedeklarēta darba tiešajām sekām.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Nedeklarēts darbs dažādas sociālās grupas ietekmē atšķirīgi. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visneaizsargātākajām personām, piemēram, imigrantiem un sievietēm, kas bieži vien veido vairākumu nozarēs, kurās izmanto nedeklarētu darbu. Tā kā darba apstākļi un darba devēju un darba ņēmēju pamudinājums stāties nedeklarēta darba attiecībās dažādās nozarēs un valstīs atšķiras, lai šo problēmu novērstu, ir vajadzīgs plašs īpašu politikas metožu klāsts.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b) Pateicoties dalībvalstu ciešākai sadarbībai, šo problēmu var atrisināt ne tikai no fiskālā viedokļa, bet arī var apmainīties ar labāko praksi sociālās aizsardzības jomā, piemēram, attiecībā uz pensijas tiesībām un piekļuvi veselības aprūpei, tostarp attiecībā uz tādām nedeklarēta darba ņēmēju grupām, kas ir īpaši neaizsargātas vai kas veic darbu, kurš visās dalībvalstīs pat netiek uzskatīts par nedeklarētu, piemēram, bērnu neoficiāla kopšana vai vecāka gadagājuma ģimenes locekļu kopšana, ko ciešā ģimenes lokā veic galvenokārt sievietes.

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Dalībvalstīs ir ieviests plašs klāsts ar politikas metodēm un pasākumiem nedeklarētā darba apkarošanai. Dalībvalstis ir arī noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas daudzpusējus projektus attiecībā uz nedeklarēta darba atsevišķiem aspektiem. Platforma nekavēs divpusēju vienošanos vai pasākumu piemērošanu administratīvās sadarbības jomā.

(8) Dalībvalstīs ir ieviests plašs klāsts ar politikas metodēm un pasākumiem, ar kuriem novērš nedeklarēta darba problēmu, taču bieži vien joprojām pietrūkst holistiskas pieejas. Pagaidām galvenā pieeja, ko piemēro lielākajā daļā dalībvalstu, ir atturēšana, ar ko cenšas panākt tiesību ievērošanu, atklājot pārkāpumus un sodot par tiem. Daudzas dalībvalstis jau ir ieviesušas nedeklarēta darba novēršanas efektīvus pasākumus, jo īpaši saistībā ar darba tirgu un nodokļu un nodarbinātības tiesību pārkāpumiem, nodrošinot to, ka darba devējiem, kuri nodarbina nedeklarētus darba ņēmējus, piemēro stingrākus represīvos pasākumus un lielākus sodus. Princips, saskaņā ar kuru galvenā atbildība par neveiktu sociālā nodrošinājuma un nodokļu maksājumu samaksāšanu gulstas uz darba devēju, kā arī tādu papildu inspekciju un soda naudu varbūtība, kuru radītie zaudējumi ir acīmredzami lielāki par jebkādu peļņu, ir svarīgi profilakses faktori, kas attur darba devējus no darbības ēnu ekonomikā.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Pēdējo dažu gadu laikā tiek jūtami vairāk piemērota arī stimulu pieeja, kas mudina veikt deklarētu darbu un sekmē to. Interaktīva zināšanu banka, kādu, piemēram, ir izveidojis Eurofound, varētu dalībvalstīm palīdzēt jaunu šīs jomas pieeju noskaidrošanā.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) Dalībvalstis ir arī noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas daudzpusējus projektus attiecībā uz nedeklarēta darba atsevišķiem aspektiem. Platforma būtu jāīsteno papildus minētajām darbībām, un ar to būtu jāpalīdz uzlabot divpusējo un daudzpusējo nolīgumu vai vienošanos par pārvaldes līmeņa sadarbību īstenošanu.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8c) Īstenojot platformu, būtu pilnībā jāievēro un praksē jāīsteno Eiropas Savienības Pamattiesību harta, jo īpaši tās 5., 15., 28. un 31. pants, kā arī attiecīgās SDO konvencijas un ieteikumi, jo sevišķi Konvencija Nr. 81 par darba inspekcijām rūpniecībā un tirdzniecībā, Konvencija Nr. 189 par pieņemamu darbu mājsaimniecībās, Konvencija Nr. 150 par darba pārvaldi — nozīme, funkcija un organizācija un Ieteikums Nr. 198 par darba tiesiskajām attiecībām.

Grozījums Nr.  20

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) ES līmeņa sadarbība joprojām ir tālu no visaptverošas gan attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm, gan aptvertajiem jautājumiem. Pašlaik nav oficiāla mehānisma pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, lai risinātu jautājumus saistībā ar nedeklarēto darbu.

(9) Patlaban cieša un efektīva Savienības līmeņa sadarbība joprojām ir tālu no visaptverošas gan attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm, gan aptvertajiem jautājumiem. Pagaidām nav oficiāla mehānisma pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, lai risinātu jautājumus saistībā ar nedeklarēto darbu. Platformas darbības pamatā vajadzētu būt citu struktūru veiktajam darbam, un tajā attiecīgos gadījumos būtu jāizmanto Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI). Papildus tam platformas darbībā būtu jāņem vērā nedeklarēta darba regulējuma atšķirības dalībvalstīs, un vajadzības gadījumā būtu jāmudina nodrošināt pietiekamā daudzumā līdzekļus, lai darba inspekcijas varētu uzlabot pārrobežu pārbaudes.

Grozījums Nr.  21

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Dalībvalstu sadarbības stiprināšana ES līmenī ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm lietderīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā.

(10) Dalībvalstu aktīvas sadarbības Savienības līmenī stiprināšana, vajadzības gadījumā pamatojoties uz savstarpēju palīdzību, pārredzamību un konfidencialitāti, ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm lietderīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, vienlaikus ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, pārvietošanās brīvību un diskriminācijas aizlieguma principu, kā arī darba ņēmēju tiesības un sociālās aizsardzības garantijas. Šādas pastiprinātas sadarbības mērķim vajadzētu būt pamudinājumam strādāt deklarētu darbu un nedeklarētu darbu padarīt mazāk pievilcīgu.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Dalībvalstu darba inspekcijām un citām attiecīgām struktūrām, jo īpaši izpildiestādēm, bieži vien ir nekavējoties jāiegūst ārvalstu iestāžu rīcībā esoši dati un informācija. Tādēļ efektīva un ātra datu apmaiņa ir būtiski svarīga no nedeklarēta darba īpatsvara ierobežošanas viedokļa, ja vienlaikus tiek atzīta datu aizsardzības nozīmība.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b) Dalībvalstu darba inspekciju sistēmas būtu jāorganizē efektīvi, un tajās būtu jāstrādā pietiekamam skaitam kvalificētu darbinieku, lai tās spētu darboties efektīvi un veikt regulāras un biežas pārbaudes.

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Platformas mērķis ir veicināt apmaiņu ar labāko praksi un informāciju, nodrošināt ietvaru ES līmenī, lai attīstītu pieredzi un analīzi, un uzlabot darbību operatīvo koordināciju starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm.

(11) Ar platformas palīdzību būtu jānovērš brīvas pārvietošanās principa ļaunprātīga izmantošana, kas izpaužas kā nedeklarēts darbs. Šim nolūkam tā jāīsteno, lai veicinātu un uzlabotu pieredzes apmaiņu un apmaiņu ar labāko praksi un informāciju, kā arī, lai Savienības līmenī panāktu kopīgu izpratni, iegūtu speciālās zināšanas un veiktu analīzi, tostarp par jaunām un iedīglī esošām nodarbinātības attiecībām. Papildus tam ar tās palīdzību būtu jāuzlabo zināšanas, izveidojot zināšanu banku, jānoskaidro datu apmaiņas pilnveides veidi, jāiesaka kopīgas apmācības sesijas un kadru apmaiņa darba inspekciju starpā, jāsekmē efektīvas kontroles mehānismi un jāpalīdz pilnveidot darbību operatīvo koordināciju starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm. Turklāt platforma atvieglos apmaiņu ar labāko praksi un informāciju.

Grozījums Nr.  25

Lēmuma priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Pamatojoties uz platformas darbībā iegūto informāciju, tai būtu jāierosina standarti un vajadzības gadījumā jāsniedz padomi par tāda regulējuma izstrādi, kas attiecas uz nedeklarētu darbu, un jāattīsta sava spēja sniegt padomus par vajadzīgo politisko rīcību un instrumentiem.

Grozījums Nr.  26

Lēmuma priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b) Par tādu praktisko problēmu konstatēšanu, analīzi un atrisināšanu, kas skar Savienības tiesību īstenošanu attiecībā uz darba apstākļiem un sociālo aizsardzību darba vietā, galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis un to darba inspekciju sistēmas. Tādēļ Savienības līmenī ir jāsadarbojas cieši un efektīvi.

Grozījums Nr.  27

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Platformai būtu jāizmanto visi būtiskie informācijas avoti, jo īpaši pētījumi, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un daudzpusējie sadarbības projekti, un jārada sinerģijas starp esošajiem ES līmeņa instrumentiem un struktūrām, lai palielinātu šo pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi. Dalībvalstu darbību operatīvo koordināciju varētu īstenot kā kopīgas mācības, profesionālapskates un risinājumus datu apmaiņai. Eiropas mēroga kampaņas un kopīgas stratēģijas varētu uzlabot izpratni par nedeklarētu darbu.

(12) Platformai būtu jāizmanto visi būtiskie informācijas avoti, jo īpaši pētījumi, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un daudzpusējie sadarbības projekti, un jārada sinerģijas starp esošajiem ES līmeņa instrumentiem un struktūrām, lai palielinātu šo pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi. Dalībvalstu darbību operatīvo koordināciju varētu īstenot kā kopīgas mācības, profesionālapskates un risinājumus datu apmaiņai. Eiropas mēroga kampaņas un kopīgas stratēģijas varētu uzlabot izpratni par nedeklarētu darbu, pamatojoties uz politikas nostādnēm un stratēģijām, ar kurām pievērš uzmanību nedeklarētam darbam un kuras dalībvalstīs dažādos veidos jau tiek īstenotas. Platformas darbībā būtu jāiesaista arī nevalstiskie dalībnieki, jo tie ir svarīgi informācijas avoti. Platformai būtu jāsekmē dalībvalstu ciešāka un efektīvāka sadarbība, tostarp iesakot novatoriskas pārrobežu sadarbības un tiesību aktu piemērošanas pieejas, kā arī izvērtējot šādā sadarbībā gūto valstu pieredzi, lai izdarītu secinājumus par turpmāko politisko rīcību.

Grozījums Nr.  28

Lēmuma priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Platformai vajadzētu būt kam vairāk par pasīvu kartēšanas un novērtēšanas iestādi. Tai būtu arī aktīvi jāsekmē nedeklarēta darba novēršana, par to izstrādājot praktiskas pamatnostādnes, kā apkarot nedeklarēta darba organizētās formas un tīklus, un regulāri informējot attiecīgās iestādes un dalībniekus. Šim nolūkam platformas ietvaros būtu jāapspriež pieejas un jāiesaka pasākumi un instrumenti, kas varētu sekmēt nedeklarēta darba organizēto formu un tīklu labāku novēršanu, kontroli un sodīšanu par tiem un atvieglot attiecīgo tiesību ievērošanu.

Grozījums Nr.  29

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Pārsvarā ar nedeklarētu darbu saistītus jautājumus risina trīs dažādas valstu izpildiestādes: darba inspekcijas, sociālā nodrošinājuma inspekcijas un nodokļu iestādes. Dažos gadījumos tiek iesaistītas arī migrācijas iestādes un nodarbinātības dienesti, kā arī muitas dienesti, policija, valsts prokuratūra un sociālie partneri.

(13) Bieži vien ar nedeklarēta darba novēršanu saistītus jautājumus risina vairākas dažādas valstu iestādes un dalībnieki, tostarp darba inspekcijas, sociālā nodrošinājuma inspekcijas un sociālā nodrošinājuma iestādes, veselības un drošības inspekcijas un nodokļu iestādes. Dažos gadījumos tiek iesaistītas arī migrācijas iestādes un nodarbinātības dienesti, kā arī muitas dienesti, policija, valsts prokuratūra un sociālie partneri.

Grozījums Nr.  30

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai vispusīgi un veiksmīgi risinātu nedeklarēta darba problēmu, dalībvalstīs jāīsteno politisko pasākumu kopums, kura īstenošanu atvieglo strukturēta sadarbība starp attiecīgajām iestādēm. Sadarbībā būtu jāiesaista visas tās valsts iestādes, kuras vada nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai pasākumus, lai atturētu no šāda darba, un/vai aktīvi piedalās šajos pasākumos.

(14) Lai vispusīgi un veiksmīgi risinātu nedeklarēta darba problēmu, dalībvalstīs būtu jāīsteno konkrētajiem apstākļiem atbilstošs politisko pasākumu kopums, kura pamatā būtu strukturēta sadarbība starp visām attiecīgajām iestādēm. Sadarbībā būtu jāiesaista visas valsts iestādes un sociālo partneru pārstāvji, un tajā attiecīgā gadījumā var iekļaut arī citus dalībniekus, kas vada nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai aktīvi piedalās šajos pasākumos un kas ir vadoši un/vai aktīvi nedeklarēto darba ņēmēju aizstāvji. Šajā sakarībā būtisks ir arī attiecīgo privātā sektora dalībnieku sadarbības atbalsts.

Grozījums Nr.  31

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Lai nodrošinātu platformas efektivitāti un sekmīgu darbību, būtu jāpalielina dalībvalstu darba inspekciju funkciju apjoms.

Grozījums Nr.  32

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai sasniegtu mērķus, platforma būtu jāatbalsta ar „vienotu kontaktpunktu” katrā dalībvalstī, kam būtu jābūt attiecīgi pilnvarotam sadarboties ar valsts iestādēm, kuras nodarbojas ar nedeklarētā darba daudzpusīgajiem aspektiem.

(15) Lai sasniegtu mērķus, platforma būtu jāatbalsta ar katras dalībvalsts augsta ranga pārstāvi, kam vajadzētu būt attiecīgi pilnvarotam sadarboties ar valsts iestādēm, reģionālām un Savienības līmeņa struktūrām un citiem dalībniekiem, jo īpaši ar sociālajiem partneriem, kas nodarbojas ar nedeklarētā darba daudzpusīgajiem aspektiem. Platformas darbība būtu arī turpmāk jāīsteno ekspertu līmenī.

Grozījums Nr.  33

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Augsta ranga pārstāvjiem attiecībā uz platformas darbību būtu jāsazinās ar visām izpildiestādēm, kas piedalās nedeklarēta darba novēršanā, tādējādi iesaistot visas ieinteresētās personas un atvieglinot to ieguldījumu platformas vai tās darba grupu pasākumos, ja apspriestie jautājumi ir saistīti ar to kompetences jomu.

Grozījums Nr.  34

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Platformā būtu jāiesaista sociālie partneri ES līmenī, gan starpnozaru līmenī, gan tajās nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plašāk izplatīts, un būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko darba organizāciju (SDO) un Savienības decentralizētajām aģentūrām, īpaši Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru. Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras iesaistīšana platformas darbā novērotāju statusā nepaplašinās to pašreizējās pilnvaras.

(16) Platformā būtu jāiesaista sociālie partneri ES līmenī, gan starpnozaru līmenī, gan tajās nozarēs, kurās nedeklarēts darbs vai nu ir plaši izplatīts, vai kurām ir īpaša nozīme nedeklarēta darba novēršanā, un tai būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, SDO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un Savienības decentralizētajām aģentūrām.

Grozījums Nr.  35

Lēmuma priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Eurofound vajadzētu būt galvenajam tādas interaktīvas zināšanu bankas izveidotājam, kuras mērķis ir uzlabot sadarbību nedeklarēta darba novēršanā un nedeklarēta darba ietekmes uz veselību un darba ņēmēju drošību novērtēšanā.

Grozījums Nr.  36

Lēmuma priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b) Vecāko darba inspektoru komiteja, ko izveidoja ar Komisijas Lēmumu 95/319/EK1a, lai strādātu pie problēmām, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu par veselību un drošību darba vietā piemērošanu dalībvalstīs. Platformā būtu jāpiedalās arī Vecāko darba inspektoru komitejas novērotājam, lai novērstu pārklāšanos un radītu sinerģiju.

 

____________

 

1a Komisijas 1995. gada 12. jūlija Lēmums 95/319/EK, ar ko izveido Vecāko darba inspektoru komiteju (OV L 188, 9.8.1995., 11. lpp.).

Grozījums Nr.  37

Lēmuma priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Platforma var izveidot darba grupas, lai izskatītu konkrētus jautājumus, un tai būtu jāvar paļauties uz profesionāļiem ar īpašām kompetencēm.

(19) Platforma var izveidot darba grupas, kas izskatītu konkrētus jautājumus, piemēram, konkrētām neoficiālajā sektorā strādājošām darba ņēmēju grupām — gados jauniem vai vecākiem darba ņēmējiem un darba ņēmējām sievietēm, jo sevišķi sievietēm invalīdēm un imigrantēm, — paredzētas politikas nostādnes un nedeklarēta darba cēloņus, un tai būtu jāvar paļauties uz profesionāļiem ar īpašām kompetencēm.

Pamatojums

Privātās mājsaimniecībās veikts darbs, tostarp mājsaimniecību pakalpojumi, piemēram, tīrīšana vai bērnu vai vecāka gadagājuma personu aprūpe, bieži vien nav regulēts, un to veic sievietes. Jau no paša platformas darbības sākuma būtu jāparedz darba grupa par nedeklarētu darbu veicošu sieviešu darba apstākļiem un ietekmi uz viņu sociālo apdrošināšanu. Ir svarīgi arī tas, lai platforma saprastu iemeslus, kāpēc darba ņēmēji uzņemas veikt nedeklarētus darbus vairākkārt, un lai dalībvalstis apspriestu politikas nostādnes, ar kurām šos iemeslus novērst.

Grozījums Nr.  38

Lēmuma priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Platforma sadarbosies ar ES līmeņa attiecīgajām ekspertu grupām un komitejām, kuru darbība ir saistīta ar nedeklarētu darbu.

 

(20) Platformai būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām ekspertu grupām, komitejām un ieinteresētajām personām, kuru darbība ir saistīta ar nedeklarēta darba novēršanu.

Grozījums Nr.  39

Lēmuma priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Vienam no platformas darba aspektiem vajadzētu būt ieguldījuma sniegšanai Komisijas kopīgā ziņojumā par nodarbinātību, sniedzot datus par nedeklarēta darba novēršanu.

Grozījums Nr.  40

Lēmuma priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Platforma un tās uzdevumi būtu jāfinansē, izmantojot PROGRESS sadaļu Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI), nepārsniedzot budžeta iestādes noteiktās apropriācijas.

(21) Platforma un tās uzdevumi būtu jāfinansē, izmantojot PROGRESS sadaļu Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI), nepārsniedzot budžeta iestādes noteiktās apropriācijas. Komisijai būtu jānodrošina, lai platforma izmantotu tās finanšu līdzekļus pārskatāmā un efektīvā veidā.

Grozījums Nr.  41

Lēmuma priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Komisija veiks nepieciešamos administratīvos pasākumus, lai šo tīklu izveidotu,

(22) Komisija veiks nepieciešamos administratīvos pasākumus, lai izveidotu platformu.

Grozījums Nr.  42

Lēmuma priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Kaut arī platforma ir lietderīgs pirmais solis, lai uzlabotu dalībvalstu sadarbību, tām apkarojot nedeklarētu darbu, taču to nedrīkstētu uztvert kā vienīgo iespējamo Savienības rīcībā esošu šīs parādības novēršanas instrumentu. Komisijai jo īpaši būtu jāturpina uzraudzīt spēkā esošo valstu un Savienības tiesību aktu piemērošana, lai noskaidrotu, vai šie akti tieši vai netieši neveicina nedeklarētu darbu.

Grozījums Nr.  43

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Ar šo izveido platformu ES sadarbības stiprināšanai, lai novērstu nedeklarētu darbu, turpmāk „platforma”.

1. Ar šo izveido Eiropas platformu (turpmāk „platformaˮ) sadarbības stiprināšanai Savienības līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu.

 

Grozījums Nr.  44

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) valsts izpildiestādes, ko norīkojušas visas dalībvalstis,

(a) viens augsta ranga pārstāvis, kuru iecēlusi katra dalībvalsts un kurš pārstāv dalībvalsts izpildiestādes un/vai citus dalībniekus, kas ir iesaistīti nedeklarēta darba novēršanā, un kurš ir pilnvarots dalībvalsts vārdā piedalīties visos ar platformu saistītajos pasākumos,

Grozījums Nr.  45

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) ne vairāk kā četri Savienības līmenī organizētu starpnozaru sociālo partneru pārstāvji, kurus iecēluši paši sociālie partneri, vienādā mērā pārstāvot abas nozaru puses.

Grozījums Nr.  46

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ievērojot platformas reglamentā minētos nosacījumus, platformas sanāksmēs kā novērotāji drīkst piedalīties:

3. Platformas sanāksmēs kā novērotāji būtu aktīvi jāiesaista šādas ieinteresētās personas, un to ieguldījums būtu pienācīgi jāņem vērā saskaņā ar tās reglamentā minētajiem nosacījumiem:

Grozījums Nr.  47

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) starpnozaru sociālo partneru pārstāvji Savienības līmenī, kā arī sociālie partneri no nozarēm, kurās plaši izplatīts nedeklarēts darbs,

(a) ne vairāk kā 14 personas, kuras pārstāv sociālos partnerus nozarēs ar augstu nedeklarētā darba īpatsvaru un kurass ir izvirzījuši paši sociālie partneri, vienādā mērā pārstāvot abas nozares puses;

Grozījums Nr.  48

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts – ba līdz bd apakšpunkts (jauni)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) Vecāko darba inspektoru komitejas (SLIC) pārstāvis,

 

(bb) ttās Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas administratīvā komisijas pārstāvis, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/20041a,

 

(bc) valstu nodarbinātības dienestu tīkla (PES) pārstāvis,

 

(bc) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pārstāvis un Reģionu komitejas (RK) pārstāvis,

 

(bd) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) pārstāvis.

 

______________

 

1a OV L ..

Grozījums Nr.  49

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) EEZ valstu pārstāvji.

(d) ikvienas EEZ trešās valsts pārstāvis.

Grozījums Nr.  50

Lēmuma priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Definīcijas

 

Šā Lēmuma īstenošanas nolūkā „nedeklarēta darba novēršanaˮ nozīmē nedeklarēta darba profilaksi, atturēšanu no tā un tā apkarošanu, kā arī deklarēta darba sekmēšanu un popularizēšanu.

Grozījums Nr.  51

Lēmuma priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Mērķi

Mērķi

 

Platformas vispārējais mērķis ir Savienības līmenī sniegt papildu vērtības ieguldījumu dalībvalstu un Savienības iestāžu centienos sekmīgi novērst sarežģīto nedeklarēta darba problēmu un tās daudzveidīgās sekas un iedarbību, tostarp sekmējot un popularizējot deklarētu darbu.

1. panta 1. punktā minētā platforma veicina ES un valsts tiesību aktu labāku īstenošanu, nedeklarēta darba izplatības samazināšanos un oficiālu darbvietu radīšanu, tādējādi izvairoties no darba kvalitātes pasliktināšanās, un veicina iekļaušanos darba tirgū un sociālo iekļaušanu:

1. panta 1. punktā minētā platforma šim nolūkam veicina Savienības un valsts tiesību aktu uzlabošanu un labāku īstenošanu, nedeklarēta darba izplatības samazināšanos un oficiālu darbvietu radīšanu. Tā līdz ar to palīdz sasniegt Savienības nodarbinātības mērķus, nodrošinot efektīvāku Savienības regulējumu attiecībā uz nodarbinātības un darba vietas veselības un drošības aspektu, tādējādi izvairoties no darba kvalitātes pasliktināšanās, un veicina iekļaušanos darba tirgū un sociālo iekļaušanu:

(a) uzlabojot sadarbību starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm ES līmenī, lai iedarbīgāk un efektīvāk novērstu nedeklarētu darbu, tostarp viltus pašnodarbinātību, un atturētu no tā,

(a) uzlabojot efektīvu un ciešu sadarbību starp attiecīgajām dalībvalstu izpildstruktūrām un citiem dalībniekiem, kas Savienības līmenī piedalās, lai iedarbīgāk un efektīvāk novērstu visas nedeklarēta darba formas, atturētu no tām un tās apkarotu, tostarp viltus pašnodarbinātību,

(b) uzlabojot dalībvalstu dažādo izpildiestāžu tehnisko jaudu risināt nedeklarēta darba pārrobežu aspektus,

(b) palīdzot dažādām dalībvalstu izpildstruktūrām efektīvi novērst un atrisināt nedeklarēta darba pārrobežu aspektus un ar tiem saistīto negodīgo konkurenci un tirgus kropļojumus,

(c) palielinot sabiedrības izpratni par rīcības steidzamību un mudinot dalībvalstis pastiprināt pūliņus cīņā pret nedeklarētu darbu.

(c) palielinot sabiedrības izpratni par jautājumiem, kas attiecas uz nedeklarētu darbu un vajadzību pēc atbilstošas rīcības un mudinot dalībvalstis steidzami pastiprināt pūliņus novērst nedeklarētu darbu.

Grozījums Nr.  52

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. daļa– c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) koordinē pārrobežu operatīvās darbības.

(c) mudina īstenot praktiskas, efektīvas un lietderīgas pārrobežu operatīvās darbības un atvieglo tās;

Grozījums Nr.  53

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) sekmē horizontālo sapratni par jautājumiem, kas skar nedeklarētu darbu.

Grozījums Nr.  54

Lēmuma priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Pienākumi

Pienākumi

(1) Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma jo īpaši veic šādas darbības:

(1) Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma jo īpaši veic šādas darbības:

(a) uzlabo zināšanas par nedeklarētu darbu, izmantojot kopīgas koncepcijas un mērījumu instrumentus un sekmējot kopējas salīdzinošas analīzes un saistītu attiecīgo rādītāju izmantošanu,

(a) uzlabo zināšanas par nedeklarēta darba visām formām, tostarp par tā cēloņiem un reģionālām atšķirībām, izmantojot kopīgas koncepcijas, tajā skaitā visaptverošas nedeklarēta darba šā brīža un jauno formu definīcijas, datu ieguves rādītājus un paņēmienus, mērījumu instrumentus un kopējas salīdzinošas analīzes un pētniecības veicināšanu;

 

(aa) uzlabo zināšanas un savstarpēju sapratni par dažādām dalībvalstu darba inspekciju sistēmām un paņēmieniem, ar kuriem novērš nedeklarētu darbu, tā sekas, tostarp pārrobežu nedeklarētu darbu, ņemot vērā negodīgu konkurenci un tirgus kropļojumus, un nestabilus darba apstākļus, no kuriem cieš personas, kas veic nedeklarētu darbu;

(b) izstrādā analīzi, lai izvērtētu dažādu politikas pasākumu efektivitāti nedeklarēta darba izplatības ierobežošanā, tostarp preventīvie un represīvie pasākumi, kā arī vispārīgi atturēšanas pasākumi,

(b) analizē dažādu politikas pasākumu, piemēram, novēršanas un atturēšanas, un deklarēta darba veikšanu mudinošu un sekmējošu pasākumu efektivitāti un sekas nedeklarēta darba izplatības ierobežošanā;

(c) izveido instrumentus, piemēram, zināšanu banku par dažādu praksi/pasākumiem, tostarp divpusējiem nolīgumiem, ko izmanto dalībvalstīs, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā,

(c) izveido efektīvus instrumentus, piemēram, interaktīvu zināšanu banku par dažādu praksi/pasākumiem, kuru pamatā ir piemērošana atšķirīgos darba tirgus modeļos, tostarp par divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem, ko izmanto dalībvalstīs, lai novērstu nedeklarētu darbu;

(d) pieņem nesaistošas vadlīnijas inspektoriem, labas prakses rokasgrāmatas un kopīgus principus par pārbaudēm, lai apkarotu nedeklarētu darbu,

(d) izstrādā piemērošanas vadlīnijas, labas prakses rokasgrāmatas un kopīgus principus par pārbaudēm, lai novērstu nedeklarētu darbu un uzraudzītu šo vadlīniju īstenošanas rezultātus;

(e) izstrādā sadarbības formas, kas palielina tehnisko jaudu nedeklarēta darba pārrobežu aspektu risināšanai, pieņemot vienotu sistēmu kopīgu pārbaužu veikšanai un personāla apmaiņas pasākumiem,

(e) attīsta ciešu sadarbību, lai uzlabotu dalībvalstu darba inspekciju sistēmu spēju veikt kontroli un novērst nedeklarēta darba pārrobežu aspektus, veicot tādus pasākumus kā kopīgas pārbaudes, attiecīgās datubāzes un personāla apmaiņa;

 

(ea) apkopo un publicē informāciju, lai atvieglotu dalībvalstu darba inspekciju sistēmu darbību;

(f) izskata veidus, kā uzlabot datu apmaiņu, ievērojot Savienības datu aizsardzības noteikumus, tostarp izpēta iespējas izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI),

(f) izstrādā drošu un efektīvu informācijas ātras apmaiņas sistēmu un uzlabo datu apmaiņu, ievērojot Savienības datu aizsardzības noteikumus, tostarp izpēta iespējas izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/20121a, un sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI);

 

(fa) sekmē tādu nozaru konstatēšanu, kurās pastāv nedeklarēts darbs un kurās Savienības tiesību akti nav pietiekami efektīvi, lai sasniegtu nospraustos mērķus;

(g) izstrādā pastāvīgas apmācības iespējas izpildiestādēm un pieņem vienotu sistēmu kopīgas apmācības īstenošanai,

(g) izstrādā un uzlabo pastāvīgas apmācības iespējas izpildiestādēm un pieņem vienotu sistēmu kopīgas apmācības īstenošanai, lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt to pienākumus, cita starpā tos, kas minēti SDO Konvencijā Nr. 81;

(h) organizē profesionālapskates, lai uzraudzītu dalībvalstu progresu nedeklarētā darba apkarošanā, tostarp sniedz atbalstu dalībvalstīm, lai tās īstenotu konkrētus Padomes ieteikumus saistībā ar nedeklarēta darba apkarošanu un novēršanu,

(h) organizē profesionālapskates, lai uzraudzītu dalībvalstu progresu nedeklarētā darba apkarošanā, tostarp sniedz atbalstu dalībvalstīm, lai tās īstenotu konkrētus Padomes ieteikumus saistībā ar nedeklarēta darba apkarošanu un novēršanu un sekmētu atbilstošu rīcību;

 

(ha) izsaka Komisijai, Eiropas Parlamentam, un Padomei paredzētus priekšlikumus attiecīgajai dalībvalstij adresētajos ieteikumos formulēt atbilstošu rīcību, ar kuru novērš konkrētus nedeklarēta darba novēršanas aspektus un attiecīgās dalībvalsts bezdarbības sekas;

 

(hb) sniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam vai Padomei paredzētus atzinumus un izstrādā to vajadzībām priekšlikumus par jautājumiem, kas attiecas uz labāku regulējumu un Savienības tiesību labāku piemērošanu dalībvalstīs pastāvošajiem darba apstākļiem un sociālajai aizsardzībai, ņemot vērā nedeklarēta darba novēršanu un bezdarbības sekas;

 

(hc) mudina dalībvalstu izpildiestādes attiecīgos gadījumos aktīvi sadarboties ar trešām valstīm, lai atrisinātu problēmas, kas attiecas uz nedeklarētu darbu šajās trešajās valstīs;

(i) uzlabo izpratni par šo problēmu, īstenojot vispārējas darbības, piemēram, Eiropas mēroga kampaņas, un pieņemot reģionālas vai ES mēroga stratēģijas, tostarp nozaru pieejas.

(i) uzlabo izpratni par šo problēmu, īstenojot vispārējas darbības, piemēram, Eiropas mēroga kampaņas, un pieņemot reģionālas vai Savienības mēroga stratēģijas, tostarp nozaru pieejas;

 

(ia) mudina dalībvalstu iestādes un citas struktūras sniegt padomus un informāciju darba ņēmējiem, kuri ir cietuši no nedeklarēta darba paņēmieniem.

(2) Pildot savus uzdevumus, platforma izmantos visus attiecīgos informācijas avotus, tostarp pētījumus un daudzpusējas sadarbības projektus, un ņems vērā attiecīgos Savienības instrumentus un struktūras, kā arī pieredzi, kas gūta attiecīgos divpusējos nolīgumos. Tā izveidos attiecīgu sadarbību ar Eurofound un EU-OSHA.

(2) Pildot savus uzdevumus, platforma izmanto visus attiecīgos informācijas avotus, tostarp pētījumus un daudzpusējas sadarbības projektus, un ņem vērā attiecīgos Savienības instrumentus un struktūras, kā arī pieredzi, kas gūta attiecīgos divpusējos nolīgumos.

 

(2a) Platforma iedibina atbilstošu sadarbību ar Eurofound, jo īpaši, ņemot vērā interaktīvas zināšanu bankas izveidi, kas ir uzskatāma par vienu no šīs aģentūras papildu uzdevumiem, kā arī sadarbību ar EU-OSHA.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK („IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.)

Grozījums Nr.  55

Lēmuma priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Vienots kontaktpunkts

Augsta ranga pārstāvji

(1) Katra dalībvalsts norīko vienu vienotu kontaktpunktu kā platformas dalībnieku. Dalībvalstis var norīkot arī vienu aizstājēju.

(1) Katra dalībvalsts kā platformas dalībnieku ieceļ augsta ranga pārstāvi, kas minēts 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Dalībvalsts var iecelt arī aizstājēju, kas vajadzības gadījumā apmeklētu platformas sanāksmes.

(2) Izraugoties pārstāvjus, dalībvalstīm jāiesaista visas publiskās iestādes, kuras ir iesaistītas nedeklarētā darba profilakses pasākumos un/vai pasākumos atturēšanai no tā, piemēram, darba inspekcijas, sociālā nodrošinājuma iestādes, nodokļu iestādes, nodarbinātības dienesti un migrācijas iestādes, turpmāk tekstā izpildiestādes”. Turklāt tās var saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi iesaistīt sociālos partnerus.

(2) Ieceļot augsta ranga pārstāvjus un to aizstājējus, dalībvalstīm būtu jāiesaista visas attiecīgās struktūras, kuras piedalās nedeklarēta darba novēršanā pašās dalībvalstīs vai pārrobežu līmenī, piemēram, darba inspekcijas, sociālā nodrošinājuma iestādes, nodokļu iestādes, nodabinātības dienesti un migrācijas iestādes, turpmāk tekstā izpildiestādesˮ. Turklāt tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi iesaista arī sociālos partnerus un citus attiecīgos dalībniekus.

(3) Dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu un kontaktinformāciju ar visām izpildiestādēm, kuras ir iesaistītas nedeklarēta darba profilaksē un/vai atturēšanā no tā.

(3) DDalībvalstis Komisijai iesniedz visu izpildiestāžu sarakstu un kontaktinformāciju par tām un atbilstoši dalībvalstu tiesībām vai praksei — arī sociālo partneru vai citu attiecīgo to dalībnieku sarakstu, kas piedalās nedeklarēta darba novēršanā, un kontaktinformāciju par tiem.

(4) Vienotie kontaktpunkti sazinās ar visām izpildiestādēm, kuras ir iesaistītas nedeklarēta darba profilaksē un/vai atturēšanā no tā, par platformas darbībām un garantē to līdzdalību sanāksmēs un/vai ieguldījumu platformas darbībās vai tās darba grupu darbībās, ja izskatītie jautājumi ir attiecīgo izpildiestāžu kompetences jomā.

(4) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie augsta ranga pārstāvji regulāri sazinās ar visām dalībvalstu izpildiestādēm un atbilstoši dalībvalstu tiesībām vai praksei — arī ar sociālajiem partneriem un citiem attiecīgajiem dalībniekiem, kas piedalās nedeklarēta darba novēršanā, tādējādi nodrošinot visu ieinteresēto personu iesaistīšanos.

Grozījums Nr.  56

Lēmuma priekšlikums

6. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

svītrots

Sociālo partneru pārstāvji

 

(1) Sociālo partneru pārstāvji starpnozaru līmenī, kā arī no nozarēm, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts, var piedalīties platformas sanāksmēs kā novērotāji saskaņā ar procedūrām, ko noteikušas to organizācijas.

 

(2) Pamatojoties uz ierosinājumiem no starpnozaru un nozaru sociālajiem partneriem Savienības līmenī, šajā novērotāju grupā ietilpst:

 

(a) ne vairāk kā 8 novērotāji, kas pārstāv sociālos partnerus starpnozaru līmenī (vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju organizācijas),

 

(b) ne vairāk kā 10 novērotāji, kas pārstāv sociālos partnerus nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts (vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju organizācijas).

 

Grozījums Nr.  57

Lēmuma priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Darbība

Darbība

(1) Komisija koordinē platformas darbu un vada tās sanāksmes.

(1) Komisija koordinē platformas darbu, un persona, kas platformā pārstāv Komisiju, ir tās sanāksmju līdzpriekšsēdētājs. Platformas locekļi no sava vidus ievēlē otru līdzpriekšsēdētāju, kuram ir līdzvērtīgs statuss, un divus aizstājējus. Līdzpriekšsēdētāji un aizstājēji veido platformas biroju, turpmāk tekstā „birojsˮ.

 

(1a) Platformas locekļi sanāk kopā vismaz divreiz gadā.

(2) Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma ar balsu vairākumu pieņem:

(2) Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma ar balsu vairākumu pieņem:

(a) reglamentu, kurā cita starpā nosaka platformas lēmumu pieņemšanas kārtību,

(a) reglamentu, kurā cita starpā nosaka platformas lēmumu pieņemšanas kārtību,

(b) platformas divu gadu darba programmu, kurā cita starpā sīki izklāstīti tās uzdevumi un pienākums sniegt regulārus ziņojumus par platformu ik pēc diviem gadiem,

(b) platformas gada un daudzgadu darba programmu, kurā cita starpā sīki izklāstīti tās uzdevumi un ņemti vērā iepriekšējā (-os) gadā (-os) veiktie pasākumi,

(c) lēmumu par darba grupu izveidi, lai izskatītu jautājumus, kas minēti platformas darba programmās. Šādas darba grupas likvidē, tiklīdz tās ir izpildījušas izvirzītos uzdevumus.

(c) lēmumu par tādu darba grupu izveidi, kuras izskata platformas darba programmās minētus jautājumus, kuru sanāksmes vada viens no platformas locekļiem un kuras likvidē, tiklīdz tās ir izpildījušas izvirzītos uzdevumus,

 

(ca) gada ziņojumu par tās darbību.

(3) Ekspertus ar īpašām zināšanām par apspriežamo jautājumu katrā atsevišķā gadījumā var uzaicināt piedalīties platformas vai darba grupas apspriedēs, ja tas ir lietderīgi un/vai nepieciešams.

(3) Ekspertus ar īpašām zināšanām par apspriežamo jautājumu katrā atsevišķā gadījumā birojs var uzaicināt piedalīties platformas vai darba grupas apspriedēs, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu vai nepieciešamu.

(4) Platformai palīdz sekretariāts, ko nodrošina Komisija. Sekretariāts sagatavo sanāksmes, platformas darba programmas un tās ziņojumus.

(4) Platformai palīdz sekretariāts, ko nodrošina Komisija. Sekretariāts sagatavo sanāksmes, platformas darba programmu projektus un tās ziņojumu projektus ciešā sadarbībā ar biroju un tā uzraudzībā. Papildus tam tas pārbauda platformas ieteikumu izpildi.

 

(4a) Platformas darbu veic saskaņā ar LESD 15. pantā minēto pārredzamības principu.

(5) Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par platformas darbībām.

(5) Platforma šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās darba programmas un 2. punkta ca) apakšpunktā minētos ziņojumus nosūta Komisijai. Komisija darba programmas un ziņojumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.  58

Lēmuma priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

8. pants

Sadarbība

Sadarbība

Platforma pēc nepieciešamības sadarbojas ar citām attiecīgajām Savienības līmeņa ekspertu grupām un komitejām, kuru darbs ir saistīts ar nedeklarētu darbu, jo īpaši ar Vecāko darba inspektoru komiteju, Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā, Sociālā nodrošinājuma koordinācijas administratīvo komisiju, Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju un Administratīvās sadarbības komiteju nodokļu jautājumos. Var organizēt arī kopīgas sanāksmes.

1. Platforma pēc nepieciešamības sadarbojas ar citām attiecīgajām Savienības līmeņa ekspertu grupām un komitejām, kuru darbs ir saistīts ar nedeklarētu darbu, jo īpaši ar SLIC, Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā, Sociālā nodrošinājuma koordinācijas administratīvo komisiju, H5NCP ES platformu, Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju un Administratīvās sadarbības komiteju nodokļu jautājumos. Lai nodrošinātu efektīvāku darbu un lielāku ietekmi, var organizēt kopīgas sanāksmes. Šo sanāksmju protokolus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz saprātīgā termiņā.

 

1.a Pārklāšanās ar citu struktūru darbu Savienības līmenī nav pieļaujama. Šim nolūkam būtiska ir pārredzamība un informācijas apmaiņa.

Grozījums Nr.  59

Lēmuma priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Globālos resursus šā lēmuma īstenošanai piešķir saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), kuras gada apropriācijas apstiprina budžeta iestāde atbilstīgi finanšu shēmas ierobežojumiem.

Globālos resursus šā lēmuma īstenošanai piešķir saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), kuras gada apropriācijas apstiprina budžeta iestāde atbilstīgi finanšu shēmas ierobežojumiem. Komisija nodrošina to, lai EaSI finanšu līdzekļi tiktu izmantoti pārredzami un efektīvi.

Grozījums Nr.  60

Lēmuma priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Četrus gadus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu. Ziņojumā jo īpaši novērtē, kādā mērā platforma ir palīdzējusi sasniegt 2. pantā noteiktos mērķus un ir izpildījusi uzdevumus, kas noteikti 3. pantā un platformas darba programmās.

Līdz ..* [četri gadi pēc šā lēmuma stāšanās spēkā] Komisija pēc apspriešanās ar platformu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu un pievienoto vērtību. Ziņojumā jo īpaši novērtē, kādā mērā platforma ir palīdzējusi sasniegt 2. pantā noteiktos mērķus, ir izpildījusi tai 3. pantā noteikto mērķi, veikusi 4. pantā noteiktos uzdevumus un risinājusi platformas darba programmās minētās prioritātes. Papildus tam tā attiecīgā gadījumā konstatē trūkumus un iesniedz priekšlikumus par platformas darbību.

Grozījums Nr.  61

Lēmuma priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Tiesību aizsardzība

 

Personas, kas vai nu tieši, vai ar dalībvalstu izpildiestāžu starpniecību pievērš platformas uzmanību nedeklarēta darba gadījumiem, tiek aizsargātas pret jebkādu nelabvēlīgu attieksmi no darba devēja puses.

(1)

OV C 458, 19.12.2014, 43. lpp.

(2)

OV C 415, 20.11.2014, 37. lpp.


PASKAIDROJUMS

           Eiropas Parlamenta 8. sasaukumam jau pašā tā pilnvaru termiņa sākumā ir jārisina viena no vistraucējošākajām un sarežģītākajām problēmām — nedeklarēts darbs. Jautājuma sarežģītība izriet no pašas tā būtības, proti, nedeklarēts darbs ir ikviena apmaksāta darbība, kas pēc tās rakstura ir likumīga, tomēr nav deklarēta attiecīgajās publiskajās iestādēs vai viltus pašnodarbinātības gadījumā — ir deklarēta nepatiesi.

           Lai sekmīgi novērstu nedeklarēta darba daudzveidīgo problēmu, vispirms šim nolūkam ir objektīvi jāizvērtē tā patiesā būtība. Veicot šādu analīzi, faktiski nākas konstatēt, ka patiesais ar nedeklarētu darbu saistīto daudzo ārkārtīgi negatīvo efektu un seku cēlonis ir tieši pienācīgas reģistrācijas neveikšana.

           Savā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi, Komisija priekšroku ir devusi īstenošanas pieejai, kuras mērķis ir novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā. Šāda pieeja paredz plašāku sadarbību, lai apkarotu darba tiesību pārkāpumus, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un sociālās apdrošināšanas prasību pārkāpumus — tie visi, neapšaubāmi, jau paši par sevi ir nopietnas bažas izraisoši jautājumi.

           Tomēr aizvien vairāk tiek saprasts tas, ka īstenošana ir jāveic apvienojumā ar proaktīvām stimulēšanas politikas nostādnēm un pasākumiem, kas ir vērsti uz joprojām nedeklarētu darbvietu legalizēšanu, piemēram, ienākuma nodokļa atvieglojumi, nodokļu samazinājumi un subsīdiju shēmas. Visās dalībvalstīs neatslābstoši pastāvošā nedeklarētā darba prakse apliecina to, ka attiecībā uz konkrētajām darbvietām ir gan pieprasījums, gan piedāvājums — no šejienes arī vajadzība nevis apspiest, bet gan piemērot tām sociālās tirgus ekonomikas oficiālo noteikumu un regulējumu klāstu.

           Tāpēc Eiropas platformas būtību raksturojošajam nolūkam un mērķim vajadzētu būt precīzai Savienības līmeņa pievienotai vērtībai, kas papildinātu ne tikai nedeklarēta darba novēršanas un atturēšanas no tā pūliņus, bet arī attiecīgo darbvietu legalizāciju, kas, iespējams, ir vēl svarīgāk. Vajadzība pēc lietderīgām proaktīvām politikas nostādnēm izriet no vajadzības veicināt ražošanu, lai novērstu noturīgi zemo izaugsmi un deflāciju.

           Šādas politikas nostādnes kļūst vēl jo nepieciešamākas, ja ņem vērā Eurofound nesenās konstatācijas, kurās ir norādīts uz ciešu saikni starp nedeklarētās ekonomikas apmēru un pieaugumu, no vienas puses, un taupības politikas nostādnēm par ievērojamiem budžeta samazinājumiem, deregulācijas pieaugumu un valsts lomas samazināšanos, no otras puses. Šajā pašā pētījumā ir teikts, ka alternatīvā pieeja, kas paredz valsts izdevumu veicināšanu attiecībā uz darba tirgu un labklājības nodrošināšanu, ir cieši saistīta ar ievērojami mazāku nedeklarētās ekonomikas daļu.

Būtu jāatzīst, ka platformai ir jābūt vietai, kurā tiek savākta uzticama informācija par labāko praksi un pastāvīgām problēmām un notiek apmaiņa ar to, kā arī tiek īstenota sadarbība, izkristalizējot un realizējot efektīvas īstenošanas un stimulēšanas pasākumus.

Veicamo pasākumu steidzamība nav apspriežama, ņemot vērā nedeklarēta darba daudzveidīgās un ļoti negatīvās sekas — smaga ekspluatācija un nestabili apstākļi, kādos dzīvo un strādā miljoniem darba ņēmēju visā Savienībā, ārkārtīgi negodīga konkurence, kas lielā mērā grauj vienoto tirgu, kā arī ievērojamas summas, kas netiek iemaksātas dalībvalstu budžetos un sociālās apdrošināšanas sistēmās. Būtu jāsaprot arī tas, ka visas visnopietnākās problēmas un trūkumus var sekmīgi novērst tikai tad, ja dalībvalstis un sociālie partneri rīkojas saskaņoti kopā ar citām ieinteresētajām personām, tostarp reģionālajā līmenī, mijiedarbojoties ar ES iestādēm un struktūrām.

Šādi saprotot nedeklarēta darba problēmas patieso būtību un platformas ierosinātās funkcijas, būtu jāvar panākt vienošanos par veselu virkni jautājumu, kas skar locekļu statusu, dalību, procedūras un lēmumu pieņemšanu. Šādai sapratnei būtu jākalpo arī par tādas darba programmas izveides pamatu, kurā ir pilnībā ņemta vērā steidzamā vajadzība pēc lietderīgas rīcības, lai panāktu pretēju tendenci pašreizējai nedeklarētās darbības izaugsmei, sekmējot tādu legālo darbvietu skaita pieaugumu, ar kurām tiek nodrošināti pieņemami iztikas līdzekļi un patērētājiem nepieciešamie pakalpojumi, vienlaikus sekmējot godīgu konkurenci tirgū un ilgstpējīgu budžeta stabilizāciju.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS  (23.1.2015)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

(COM(2014)0221 – C8-0144/2014 – 2014/0124(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Dennis de Jong

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments savā 2014. gada janvāra rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām aicināja ciešāk sadarboties un pastiprināt darba inspekcijas nolūkā apkarot nedeklarētu darbu.

Komisija savā 2014. gada aprīļa priekšlikumā ierosina izveidot Eiropas platformu. Ar platformas palīdzību ir paredzēts uzlabot sadarbību ES līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā. Platformas izveide nozīmētu tādu dažādu valstu izpildiestāžu sadarbību, kuras ir iesaistītas cīņā pret nedeklarētu darbu — parādību, kas nopietni kaitē darba apstākļiem, godīgai konkurencei un publiskajiem budžetiem.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē platformas izveidi, kaut arī ar šo vienu pasākumu nepietiks, lai īstenotu dažādus minētajā rezolūcijā iekļautos priekšlikumus, tostarp tiesību aktu priekšlikumus. Viņš ierosina veikt grozījumus, lai padarītu efektīvāku platformas darbību, tai pildot savus uzdevumus un tiecoties sasniegt nospraustos mērķus.

Viņš jo īpaši uzskata, ka lēmuma darbības jomā ir noteikti jāiekļauj nepatiesi deklarēts darbs. Maldinošu datu iesniegšana par darba laiku un atalgojumu ir nepatiesi deklarēta darba veids, ko nedrīkst atstāt ārpus platformas darbības jomas.

Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts arī par to, ka platforma varētu lietderīgi atvieglot dalībvalstu kopīgi veikto izmeklēšanu. Tās praktiskā nozīme lielā mērā būs atkarīga no šādā funkcionālās sadarbības ceļā gūtajiem rezultātiem. No otras puses, Eiropas mēroga izpratnes veidošanas kampaņu iedarbība ir apšaubāma — šādas kampaņas mēdz būt efektīvākas valstu līmenī, jo īpaši, ja valstu sociālie partneri aktīvi piedalās kampaņu veikšanā. Šā iemesla dēļ atzinuma sagatavotājs atbalsta sociālo partneru, kā arī valstu vienoto kontaktpunktu ciešu iesaistīšanu platformas darbībās.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir būtiski šajā procesā iesaistīt Eiropas Parlamentu, un pieprasa, lai šīs iestādes iecelts neatkarīgs pārstāvis piedalītos platformas darbībā kopā ar valstu iestādēm un Komisiju.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta un nepatiesi deklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

Pamatojums

Horizontāls grozījums, kas veicams visā lēmuma tekstā. Lai platforma varētu darboties efektīvi, ir būtiski iekļaut ne tikai fiktīvu pašnodarbinātību, bet arī citus nepatiesi deklarēta darba veidus, piemēram, nepatiesu datu iesniegšanu par darba laiku un atalgojumu.

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Eiropas Parlaments rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā atzinīgi izteicās par Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas platformu un aicināja ciešāk sadarboties ES līmenī, lai apkarotu nedeklarētu darbu27.

(4) Eiropas Parlaments rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā atzinīgi izteicās par Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas platformu un aicināja ciešāk sadarboties ES līmenī, lai apkarotu nedeklarētu darbu27, jo tas izraisa negodīgu konkurenci, kura kropļo tirgu.

__________________

__________________

27 Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūcija par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā (2013/2112/INI) http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2013/2112(INI)

27 Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūcija par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā (2013/2112/INI) http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2013/2112(INI)

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Eiropas līmenī nedeklarēts darbs ir definēts kā "jebkāda likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības"7, tādējādi izslēdzot visas nelegālās darbības.

(5) Komisijas 2007. gada 24. oktobra paziņojumā „Pastiprināta cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību” nedeklarēts darbs ir definēts kā jebkāda likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības7 , tādējādi izslēdzot visas nelegālās darbības.

__________________

__________________

7Komisijas paziņojums “Pastiprināta cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību”, COM (2007)628, 2007. gada 24. oktobris., http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007DC0628:LV:HTML.

Komisijas paziņojums "Pastiprināta cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību", COM(2007)628, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007DC0628:LV:HTML.

Pamatojums

Atsauce uz Komisijas paziņojumu ir precīzāka un konkrētāka nekā tikai atsauce ar vārdiem „Eiropas līmenī”. Teksts atbilst Padomes vispārējās pieejas projektam.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Pašnodarbinātā statusa ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās bieži vien tiek saistīta ar nedeklarētu darbu. Fiktīva pašnodarbinātība notiek, kad nolūkā izvairīties no konkrētām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst kritērijiem, kas raksturīgi darba attiecībām. Tādējādi fiktīva pašnodarbinātība ir nepatiesi deklarēts darbs un tā būtu jāiekļauj platformas darbības jomā.

(6) Papildus nedeklarētam darbam platformai būtu jāpievēršas nepatiesi deklarētam darbam. Šis jēdziens nozīmē darbības, kuras persona veic par atlīdzību un kuras ir likumīgas, taču nav pareizi deklarētas valsts iestādēm. Atsevišķs nepatiesi deklarēta darba veids ir pašnodarbinātā statusa ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās. Fiktīva pašnodarbinātība notiek, kad nolūkā izvairīties no konkrētām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst kritērijiem, kas raksturīgi darba attiecībām. Tādējādi fiktīva pašnodarbinātība ir nepatiesi deklarēts darbs un tā būtu jāiekļauj platformas darbības jomā.

Pamatojums

Kā atzīmēja EESK, nesniedzot sīkākus paskaidrojumus, fiktīva pašnodarbinātība un nedeklarēts darbs var šķist divas dažādas parādības. Tomēr fiktīva pašnodarbinātība kopumā tiek uzskatīta par nepatiesi deklarētu darbu — līdz ar to tā patiešām ir cieši saistīta ar nedeklarētu darbu. Var būt arī citi nepatiesi deklarēta darba veidi, piemēram, nepatiesu datu iesniegšana par darba laiku vai atalgojumu. Lai novērstu jebkādus pārpratumus par lēmuma darbības jomu, ir jāprecizē tas, ka platformas darbības jomā ir iekļauti visi nepatiesi deklarēta darba veidi.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Nedeklarēts darbs būtiski ietekmē attiecīgos darba ņēmējus, kuriem ir jāsamierinās ar nepastāvīgiem darba apstākļiem, daudz zemākām algām un ievērojami mazāku aizsardzību, ko paredz darba un sociālās aizsardzības tiesību akti, un līdz ar to viņiem ir liegti atbilstoši sociālie pabalsti, pensijas tiesības, piekļuve veselības aprūpei, kā arī prasmju attīstības un mūžizglītības iespējas.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē budžetu, jo samazinās nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumi. Tas savukārt negatīvi ietekmē nodarbinātību, produktivitāti, darba apstākļu standartu ievērošanu, prasmju attīstību un mūžizglītību. Tas grauj sociālās aizsardzības sistēmu finansiālo ilgtspēju, atņem darba ņēmējiem pietiekamus sociālos pabalstus, tā rezultātā samazinās pensiju apmērs un tiek ierobežota piekļuve veselības aprūpei.

(7) Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē budžetu, jo samazinās nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumi. Tas negatīvi ietekmē nodarbinātību, produktivitāti, darba apstākļu standartu ievērošanu, prasmju attīstību un mūžizglītību. Tas grauj sociālās aizsardzības sistēmu finansiālo ilgtspēju, atņem darba ņēmējiem pietiekamus sociālos pabalstus, tā rezultātā samazinās pensiju apmērs un tiek ierobežota piekļuve veselības aprūpei. Tas nelabvēlīgi ietekmē iekšējā tirgus darbību, izraisot negodīgu konkurenci, kas kropļo tirgu. Nedeklarēts darbs būtu jāapkaro dalībvalstu līmenī, cita starpā, īstenojot efektīvu fiskālās un sociālās izpildes politiku.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Dalībvalstīs ir ieviests plašs klāsts ar politikas metodēm un pasākumiem nedeklarētā darba apkarošanai. Dalībvalstis ir arī noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas daudzpusējus projektus attiecībā uz nedeklarēta darba atsevišķiem aspektiem. Platforma nekavēs divpusēju vienošanos vai pasākumu piemērošanu administratīvās sadarbības jomā.

(8) Nedeklarēts darbs nelabvēlīgi ietekmē arī iekšējā tirgus darbību. Dalībvalstīs ir ieviests plašs klāsts ar politikas metodēm un pasākumiem nedeklarētā darba apkarošanai. Dalībvalstis ir arī noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas daudzpusējus projektus attiecībā uz nedeklarēta darba atsevišķiem aspektiem. Platforma nekavēs divpusēju vienošanos vai pasākumu piemērošanu administratīvās sadarbības jomā. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā galvenā atbildība par nedeklarēta darba apkarošanu.

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Dalībvalstu sadarbības stiprināšana ES līmenī ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm lietderīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā.

(10) Tādas dalībvalstu aktīvas sadarbības stiprināšana ES līmenī, kuras pamatā ir savstarpēja palīdzība, pārredzamība un konfidencialitāte, ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm lietderīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā. Pastiprināta sadarbība jāveic ar mērķi veicināt deklarētu darbu, to saistot ar ierobežotāku birokrātiju un administrēšanu, tā nodrošinot, ka nedeklarēts darbs ir mazāk pievilcīga izvēles iespēja.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Valstu darba inspekcijām un izpildstruktūrām bieži ir nekavējoties jāpiekļūst ārvalstu iestāžu rīcībā esošiem datiem un informācijai. Tāpēc efektīva un ātra datu apmaiņa ir būtiski svarīga nedeklarēta darba izplatības ierobežošanā.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Platformas mērķis ir veicināt apmaiņu ar labāko praksi un informāciju, nodrošināt ietvaru ES līmenī, lai attīstītu pieredzi un analīzi, un uzlabot darbību operatīvo koordināciju starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm.

(11) Tādas dalībvalstu aktīvas sadarbības stiprināšana ES līmenī, kuras pamatā ir savstarpēja palīdzība, pārredzamība un konfidencialitāte, ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm lietderīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā. Turklāt platformas mērķis būs dalībvalstu labākās prakses apmaiņa attiecībā uz skaidru un vienkāršu regulējumu, kas mazinās negribētu kļūdu iespējamību, jo īpaši pašnodarbināto un MVU vidū.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Tādu praktisku problēmu konstatēšana, analīze un novēršana, kuras ir saistītas ar Savienības tiesību aktu par darba apstākļiem un sociālo aizsardzību darbā izpildi, galvenokārt ir valstu darba inspekcijas sistēmu kompetencē, tādēļ tām ir cieši un efektīvi jāsadarbojas Savienības līmenī.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Platformai būtu jāizmanto visi būtiskie informācijas avoti, jo īpaši pētījumi, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un daudzpusējie sadarbības projekti, un jārada sinerģijas starp esošajiem ES līmeņa instrumentiem un struktūrām, lai palielinātu šo pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi. Dalībvalstu darbību operatīvo koordināciju varētu īstenot kā kopīgas mācības, profesionālapskates un risinājumus datu apmaiņai. Eiropas mēroga kampaņas un kopīgas stratēģijas varētu uzlabot izpratni par nedeklarētu darbu.

 

(12) Platformai būtu jāizmanto visi būtiskie informācijas avoti, jo īpaši pētījumi, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm, daudzpusējie sadarbības projekti un ziņojumi par ES tiesību aktu īstenošanu nedeklarētā darba jomā, un jārada sinerģijas starp esošajiem ES līmeņa instrumentiem un struktūrām, lai palielinātu šo pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi. Dalībvalstu darbību operatīvo koordināciju varētu īstenot kā kopīgas mācības, profesionālapskates un risinājumus datu apmaiņai, ievērojot datu aizsardzības noteikumus un attiecīgā gadījumā izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI). Platforma arī varētu veicināt dalībvalstu kopīgi veikto izmeklēšanu, jo īpaši pārrobežu lietās. Platformas ieteikumu ievērošanai vajadzētu būt brīvprātīgai dalībvalstu izvēlei.

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Platformai būtu cieši jāuzrauga, kā tiek īstenoti jaunie Savienības tiesību akti, kas varētu palīdzēt nedeklarēta darba apkarošanā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu1a un jo īpaši tās noteikumi par apakšuzņēmējiem un nepamatoti lētiem piedāvājumiem.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Pārsvarā ar nedeklarētu darbu saistītus jautājumus risina trīs dažādas valstu izpildiestādes: darba inspekcijas, sociālā nodrošinājuma inspekcijas un nodokļu iestādes. Dažos gadījumos tiek iesaistītas arī migrācijas iestādes un nodarbinātības dienesti, kā arī muitas dienesti, policija, valsts prokuratūra un sociālie partneri.

(13) Bieži ar nedeklarēta darba izplatības ierobežošanu saistītus jautājumus galvenokārt risina vairākas dažādas valstu izpildiestādes, tostarp darba inspekcijas, sociālā nodrošinājuma inspekcijas, veselības un drošības inspekcijas un nodokļu iestādes. Dažos gadījumos tiek iesaistītas arī migrācijas iestādes un nodarbinātības dienesti, kā arī muitas dienesti, policija, valsts prokuratūra un sociālie partneri.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai vispusīgi un veiksmīgi risinātu nedeklarēta darba problēmu, dalībvalstīs jāīsteno politisko pasākumu kopums, kura īstenošanu atvieglo strukturēta sadarbība starp attiecīgajām iestādēm. Sadarbībā būtu jāiesaista visas tās valsts iestādes, kuras vada nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai pasākumus, lai atturētu no šāda darba, un/vai aktīvi piedalās šajos pasākumos.

(14) Lai vispusīgi un veiksmīgi risinātu nedeklarēta darba problēmu, dalībvalstīs jāīsteno politisko pasākumu kopums, kura īstenošanu atvieglo strukturēta sadarbība starp attiecīgajām iestādēm. Platformā būtu jāiesaista visas tās valsts iestādes un citas ieinteresētās personas, kuras vada nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai pasākumus, ar ko attur no šāda darba, un/vai aktīvi piedalās šajos pasākumos. Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt tiesībām lemt par to, kuras iestādes pārstāv šīs valstis platformas dažādajās darbībās.

Pamatojums

Priekšlikums izriet no Padomes vispārējās pieejas projekta, un tā mērķis ir precizēt, ka par valstu iestādēm, kuras to vārdā piedalīsies platformas darbībās, lemj pašas dalībvalstis.

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Platformā būtu jāiesaista sociālie partneri ES līmenī, gan starpnozaru līmenī, gan tajās nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plašāk izplatīts, un būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko darba organizāciju (SDO) un Savienības decentralizētajām aģentūrām, īpaši Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru. Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras iesaistīšana platformas darbā novērotāju statusā nepaplašinās to pašreizējās pilnvaras.

(16) Platformā būtu jāiesaista Eiropas Parlaments un sociālie partneri ES līmenī, gan starpnozaru līmenī, gan tajās nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plašāk izplatīts, un tai būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko darba organizāciju (SDO), un Savienības decentralizētajām aģentūrām, īpaši Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru. Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras iesaistīšana platformas darbā novērotāju statusā nepaplašinās to pašreizējās pilnvaras. Eiropas Parlamenta pārstāvim platformā būtu jāpiešķir novērotāja statuss.

Pamatojums

Saskaņā ar 1. panta 2. punkta ba) apakšpunkta (jauns) grozījumu.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Komisijai būtu jāpublicē gada darbības pārskats par platformas darbu.

Pamatojums

Saskaņā ar 7. panta 5.a punkta (jauns) grozījumu.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Platforma un tās uzdevumi būtu jāfinansē, izmantojot PROGRESS sadaļu Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI), nepārsniedzot budžeta iestādes noteiktās apropriācijas.

(21) Platforma un tās uzdevumi būtu jāfinansē, izmantojot PROGRESS sadaļu Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI), nepārsniedzot budžeta iestādes noteiktās apropriācijas. Komisijai būtu jānodrošina, ka finanšu resursi platformas darbam tiek izmantoti pārredzami un efektīvi.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Komisija veiks nepieciešamos administratīvos pasākumus, lai šo tīklu izveidotu,

(22) Komisija veiks nepieciešamos administratīvos pasākumus, lai šo platformu izveidotu,

Pamatojums

Arī šis precizējums atbilst Padomes vispārējās pieejas projektam.

Grozījums Nr.  20

Lēmuma priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Kaut arī platforma ir lietderīgs pirmais solis, cenšoties panākt dalībvalstu labāku sadarbību nedeklarēta darba apkarošanā, to tomēr nevajadzētu uzskatīt par vienīgo iespējamo Savienības instrumentu cīņā ar šo parādību. Komisijai jo īpaši būtu jāturpina uzraudzīt spēkā esošie valstu un Savienības tiesību akti, lai noskaidrotu, vai šie akti tieši vai netieši neveicina nedeklarētu darbu.

Grozījums Nr.  21

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Ar šo izveido platformu ES sadarbības stiprināšanai, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā, turpmāk „platforma”.

(1) Ar šo izveido Eiropas platformu dalībvalstu sadarbības stiprināšanai Savienības līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā, turpmāk „platforma”.

Pamatojums

Izdarot grozījumu, tiek precizēta sadarbība saskaņā ar Padomes vispārējās pieejas projektu.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) Eiropas Parlamenta deputāts, kas ir kompetentās Eiropas Parlamenta komitejas loceklis, un/vai neatkarīgs pārstāvis, ko iecēlis Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) EEZ valstu pārstāvji.

(d) viens pārstāvis no katras EEZ valsts.

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) uzlabojot sadarbību starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm ES līmenī, lai iedarbīgāk un efektīvāk novērstu nedeklarētu darbu, tostarp viltus pašnodarbinātību, un atturētu no tā,

(a) uzlabojot efektīvu un ciešu sadarbību starp dažādām dalībvalstu izpildstruktūrām un citām iesaistītajām personām ES līmenī, lai iedarbīgāk un efektīvāk novērstu nedeklarētu darbu, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību, un atturētu no tā,

Grozījums Nr.  25

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) koordinē pārrobežu operatīvās darbības.

(c) atbalsta, uzsāk, atvieglina un veicina praktiskas, efektīvas un lietderīgas pārrobežu operatīvās darbības un pierobežas reģionu vietējo un reģionālo ierēdņu saziņu par šādām darbībām.

Grozījums Nr.  26

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) izstrādā analīzi, lai izvērtētu dažādu politikas pasākumu efektivitāti nedeklarēta darba izplatības ierobežošanā, tostarp preventīvie un represīvie pasākumi, kā arī vispārīgi atturēšanas pasākumi,

(b) analizē dažādu politikas pasākumu efektivitāti nedeklarēta darba izplatības ierobežošanā, tostarp profilaksi un atturēšanu, kā arī stimulēšanas pasākumu efektivitāti kopumā un analizē, kāpēc dažās dalībvalstīs un reģionos nedeklarēts darbs ir mazāk izplatīts nekā citur,

Grozījums Nr.  27

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) pieņem nesaistošas vadlīnijas inspektoriem, labas prakses rokasgrāmatas un kopīgus principus par pārbaudēm, lai apkarotu nedeklarētu darbu,

(d) izstrādā nesaistošas vadlīnijas inspektoriem, labas prakses rokasgrāmatas un kopīgus principus par pārbaudēm, lai apkarotu nedeklarētu darbu,

Pamatojums

Ir iekļauti atsevišķi Padomes vispārējās pieejas elementi, kas paskaidro sadarbības veidu.

Grozījums Nr.  28

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) izskata veidus, kā uzlabot datu apmaiņu, ievērojot Savienības datu aizsardzības noteikumus, tostarp izpēta iespējas izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI),

(f) izskata un ierosina veidus, kā izstrādāt uzticamu un efektīvu sistēmu ātrai informācijas apmaiņai un uzlabot datu apmaiņu, ievērojot Savienības datu aizsardzības noteikumus, tostarp izpēta iespējas izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/20121a , un sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI),

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK („IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012, 1. lpp.).

Grozījums Nr.  29

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. daļa – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) organizē profesionālapskates, lai uzraudzītu dalībvalstu progresu nedeklarētā darba apkarošanā, tostarp sniedz atbalstu dalībvalstīm, lai tās īstenotu konkrētus Padomes ieteikumus saistībā ar nedeklarēta darba apkarošanu un novēršanu,

(h) organizē profesionālapskates, lai uzraudzītu dalībvalstu progresu nedeklarētā darba apkarošanā,

Grozījums Nr.  30

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu un kontaktinformāciju ar visām izpildiestādēm, kuras ir iesaistītas nedeklarēta darba profilaksē un/vai atturēšanā no tā.

3. Dalībvalstis iesniedz Komisijai to visu attiecīgo iestāžu sarakstu, kuras ir iesaistītas nedeklarēta darba profilaksē un/vai atturēšanā no tā, un šo iestāžu kontaktinformāciju.

Grozījums Nr.  31

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Komisija koordinē platformas darbu un vada tās sanāksmes.

1. Komisija veicina un atvieglina platformas darbu un vada tās sanāksmes.

Grozījums Nr.  32

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Komisija publicē gada darbības pārskatu par platformas darbu.

Grozījums Nr.  33

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Platforma, cik vien iespējams, atturas no citu minēto struktūru uzsākto darbu dublēšanas un tā vietā saskaņo ar tām savu darbību informācijas apmaiņas nolūkā.

Grozījums Nr.  34

Lēmuma priekšlikums

Article 10

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Globālos resursus šā lēmuma īstenošanai piešķir saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), kuras gada apropriācijas apstiprina budžeta iestāde atbilstīgi finanšu shēmas ierobežojumiem.

Kopējos resursus šā lēmuma īstenošanai piešķir saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), kuras gada apropriācijas apstiprina budžeta iestāde atbilstīgi finanšu shēmas ierobežojumiem. Komisija nodrošina, ka EaSI finanšu resursi tiek izmantoti pārredzami un efektīvi.

Grozījums Nr.  35

Lēmuma priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Tiesību aizsardzība

 

Personas, kas vai nu tieši, vai ar valsts izpildiestāžu vai platformas novērtētāju starpniecību pievērš platformas uzmanību nedeklarēta darba gadījumiem, ir aizsargātas pret jebkādu nelabvēlīgu attieksmi no darba devēja puses.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas platformas izveide sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

Atsauces

COM(2014)0221 – C7-0144/2014 – 2014/0124(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

16.4.2014

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

16.4.2014

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Dennis de Jong

17.7.2014

Izskatīšana komitejā

4.12.2014

21.1.2015

 

 

Pieņemšanas datums

22.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

14

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Antanas Guoga, Sergio Gutiérrez Prieto, Eduard-Raul Hellvig, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Jiří Maštálka, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Robert Rochefort, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Pascal Arimont, Emma McClarkin, Roberta Metsola, Marc Tarabella


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS  (22.1.2015)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

(COM(2014)0221 – C7-0144/2014 – 2014/0124(COD))

Atzinuma sagatavotājs(-a): Kostadinka Kuneva

ĪSS PAMATOJUMS

Pienācīga darba jautājums nekad agrāk nav bijis tik svarīgs kā pēdējos gados. Tāpēc īpašas bažas rada tāda nedeklarēta darba novēršana, kas ir tieši saistīts ar nepastāvību. Eiropas Parlaments 2014. gada 14. janvāra rezolūcijā aicināja sadarboties ciešāk un nostiprināt darba inspekcijas, lai apkarotu nedeklarētu darbu, un atzinuma sagatavotāja Eiropas Komisijas priekšlikumu vērtē atzinīgi. Nedeklarēts darbs ir īpaši postoša parādība, kas pieņemas spēkā šajos krīzes apstākļos, jo taupības pasākumi var palielināt ēnu ekonomikas daļu. Uztraucošāks ir tas apstāklis, ka darba ņēmēji bieži vien piekrīt nedeklarēta darba veikšanai, jo tā ir vienīgā iespēja saņemt lielāku algu, kas ne vienmēr ir pietiekama no iztikas viedokļa. Iespējams, ka ES līmenī koordinēta pieeja, kuru piemēro, lai saprastu cēloņus un apkarotu neoficiālo darbu, varētu stiprināt darba ņēmēju tiesības un aizsardzību, papildināt sociālās apdrošināšanas finansējumu un padarīt stingrākus darba standartus. Tā kā Eiropas darba tirgos sievietes joprojām tiek nodarbinātas nepietiekami, īstenojot ikvienu priekšlikumu par vispārējas nodarbinātības mērķa 75 % apmērā sasniegšanu līdz 2020. gadam un cenšoties sasniegt vēl lielāko LES 3. panta 3. punktā noteikto pilnīgas nodarbinātības mērķi, tomēr būtu jācenšas arī mazināt dzimumu atšķirību no nodarbinātības īpatsvara viedokļa. Sieviešu nodarbinātības palielināšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu viņu tiesības strādāt drošībā cilvēka cienīgos apstākļos un pelnīt iztiku saviem bērniem, un ir uzskatāma par ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.

Kaut arī tradicionāli zināmajās nozarēs, kurās izmanto nedeklarētu darbu, piemēram, būvniecības, remontēšanas un rekonstrukcijas nozarē, strādā mazāks sieviešu skaits, viņu nedeklarētā darba apstākļi bieži vien esot nelabvēlīgāki un līdz ar to tie būtu jārisina ar ES platformas palīdzību. Kaut arī pretēji neoficiālās ekonomikas apmēram nav daudz datu par nedeklarēta darba raksturu visā ES, tiek pieņemts, ka sievietes biežāk uzņemas veikt nedeklarētu darbu, jo nespēj atrast darbu oficiālajā ekonomikā, un pastāv uzskats, ka viņu nedeklarētā nodarbinātība ir pastāvīgāka par vīriešu nodarbinātību. Sieviešu darbu privātās mājsaimniecībās, piemēram, telpu uzkopšanu, bērnu auklēšanu vai vecu cilvēku aprūpēšanu ir jo īpaši grūti kontrolēt, un tas bieži vien ir nestabils, nepietiekami atalgots un nedeklarēts.

Eirobarometra 2014. gadā publicētajā apsekojumā tika konstatēts, ka nedeklarēto darbu strādājošo vīriešu un sieviešu darba samaksas patiešām atšķiras — sieviešu vidējā alga ir 231 eiro salīdzinājumā ar 402 eiro, ko pelna vīrieši. Sievietes par galveno nedeklarēta darba veikšanas iemeslu 19 % gadījumu minēja citu ienākumu avotu neesamību, savukārt vīrieši šādu iemeslu minēja 12 % gadījumu. Viņas apgalvoja, ka 45 % no viņu ienākuma viņām izmaksā „aplokšņu algās”, savukārt vīriešiem aploksnēs izmaksāto algu īpatsvars ir tikai 29 %.

Atzinuma sagatavotāja Komisijas priekšlikuma kontekstā vērš uzmanību uz to, ka definīcija, ar kuru nedeklarētu darbu definē kā „jebkādu likumīgu darbību, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības”, ir pieņemta 1998. gadā un diezin vai var kalpot par pienācīgu ES platformas izveides pamatu. Vispirms, lai definīcijā ietvertu visus attiecīgos darba ņēmējus, platformai būtu jāuzņemas šīs definīcijas pielāgošana reālajai situācijai dalībvalstīs.

Attiecībā uz dzimumu aspektu atzinuma sagatavotāja papildus tam ir konstatējusi trīs šādas prioritātes:

1.   tā kā Eiropas Savienībā nedeklarēts darbs izpaužas daudzējādi un to veic dažādi darba ņēmēji, kuriem ir atšķirīgi profili, dalībvalstīm ir jāīsteno dažādas pieejas, taču šo praksi ES līmenī ir grūti uzraudzīt. ES platformai būtu jārada iespējas veidot nedeklarēta darba kopīgu izpratni, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām grupām, piemēram, nedeklarēti nodarbinātām sievietēm, un atbilstošu rādītāju izmantošanai;

2.   lai šo kopīgo izpratni panāktu un izstrādātu minētos rādītājus, ir svarīgi, lai ES platformā piedalītos Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), kas nodrošinātu dzimumu līdztiesības īstenošanu;

3.   kaut arī ES platforma ir paredzēta izpildiestādēm, nevajadzētu ignorēt nedeklarēta darba ņēmēju faktiskās vajadzības un ietekmi uz viņiem, un attiecīgajām iestādēm būtu jāpievērš pietiekama uzmanība šādu personu darba apstākļiem un visu personu iekļaušanai darba tirgū.

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Nedeklarēta darba raksturs dažādās valstīs atšķiras, cita starpā atkarībā no ekonomiskajiem, administratīvajiem, finansiālajiem un sociālajiem apstākļiem, kā arī darba ņēmēju un darba devēju motivācijas iesaistīties nedeklarētā darbā, un tā ietekme uz iedzīvotāju grupām ir nesamērīgi atšķirīga, piemēram, saistībā ar dzimumu un imigrācijas statusu. Darbs mājsaimniecībā, ko galvenokārt veic sievietes, ir īpaša problēma, jo šis darbs ir netipisks un sava rakstura dēļ neuzkrītošs. Lai novērstu visu veidu nedeklarētu darbu, ir nepieciešams sarežģīts un pielāgots politikas pieeju un pasākumu klāsts.

Pamatojums

Darbs mājsaimniecībā un aprūpes nozarē bieži vien nav reglamentēts, un to nereti veic sievietes, un apmaiņa ar labāko praksi platformas ietvaros varētu būt nozīmīga no šīs nedeklarēta darba ņēmēju grupas viedokļa, jo politikas pieejas, piemēram, kvalifikāciju atzīšana vai diskriminācijas novēršanas pasākumi, ir sarežģīti un specifiski.

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b) Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm ne tikai ļaus risināt šo problēmu no fiskālā viedokļa, bet arī dos iespēju apmainīties ar labāko praksi sociālajā aizsardzībā, piemēram, par tiesībām uz pensiju un veselības aprūpes pieejamību, tostarp tām nedeklarēto darba ņēmēju grupām, kuras ir īpaši neaizsargātā stāvoklī vai veic darbu, kas ne visās dalībvalstīs tiek uzskatīts par nedeklarētu darbu, piemēram, neformāla bērnu vai vecu ģimenes locekļu aprūpe, ko tuviem piederīgajiem sniedz galvenokārt sievietes.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Dalībvalstīs ir ieviests plašs klāsts ar politikas metodēm un pasākumiem nedeklarētā darba apkarošanai. Dalībvalstis ir arī noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas daudzpusējus projektus attiecībā uz nedeklarēta darba atsevišķiem aspektiem. Platforma nekavēs divpusēju vienošanos vai pasākumu piemērošanu administratīvās sadarbības jomā.

(8) Dalībvalstīs ir ieviests plašs klāsts ar politikas metodēm un pasākumiem dažādu nedeklarētā darba veidu apkarošanai. Dalībvalstis ir arī noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas daudzpusējus projektus attiecībā uz nedeklarēta darba atsevišķiem aspektiem. Dalībvalstis tiek arī aicinātas parakstīt attiecīgās SDO konvencijas, piemēram, Konvenciju par darba inspekciju (Nr. 81) un Konvenciju par mājsaimniecībās nodarbinātajām personām (Nr. 189). Platformai būtu jādarbojas līdztekus dalībvalstu pasākumiem un jāpalīdz uzlabot pievienošanās šādiem nolīgumiem un to īstenošana.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Dalībvalstu sadarbības stiprināšana ES līmenī ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm lietderīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā.

(10) Dalībvalstu sadarbības stiprināšana ES līmenī ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm lietderīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, ņemot vērā dzimumu atšķirības.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Platformai būtu jāizmanto visi būtiskie informācijas avoti, jo īpaši pētījumi, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un daudzpusējie sadarbības projekti, un jārada sinerģijas starp esošajiem ES līmeņa instrumentiem un struktūrām, lai palielinātu šo pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi. Dalībvalstu darbību operatīvo koordināciju varētu īstenot kā kopīgas mācības, profesionālapskates un risinājumus datu apmaiņai. Eiropas mēroga kampaņas un kopīgas stratēģijas varētu uzlabot izpratni par nedeklarētu darbu.

(12) Platformai būtu jāizmanto visi būtiskie informācijas avoti, jo īpaši pētījumi, tostarp pētījumi, kurus veikušas attiecīgās Savienības aģentūras, kas risina konkrētu iedzīvotāju grupu vajadzības, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un daudzpusējie sadarbības projekti, un jārada sinerģijas starp esošajiem ES līmeņa instrumentiem un struktūrām, lai palielinātu šo pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi. Dalībvalstu darbību operatīvo koordināciju varētu īstenot kā kopīgas mācības, profesionālapskates un risinājumus datu apmaiņai. Eiropas mēroga kampaņas un kopīgas stratēģijas varētu uzlabot izpratni par nedeklarētu darbu.

Pamatojums

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dalība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu to, ka ES platforma ievēro dzimumu līdztiesības integrēto pieeju. Oficiālo darbvietu izveide ir īpaši svarīga no sieviešu viedokļa, jo viņu nodarbinātība atpaliek no stratēģijā „Eiropa 2020” nosprausto mērķu izpildes grafika — sieviešu nodarbinātības palielināšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu viņu tiesības strādāt drošībā cilvēka cienīgos apstākļos, un ir uzskatāma par ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai vispusīgi un veiksmīgi risinātu nedeklarēta darba problēmu, dalībvalstīs jāīsteno politisko pasākumu kopums, kura īstenošanu atvieglo strukturēta sadarbība starp attiecīgajām iestādēm. Sadarbībā būtu jāiesaista visas tās valsts iestādes, kuras vada nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai pasākumus, lai atturētu no šāda darba, un/vai aktīvi piedalās šajos pasākumos.

(14) Lai vispusīgi un veiksmīgi risinātu nedeklarēta darba problēmu, dalībvalstīs būtu jāīsteno politisko pasākumu kopums, ievērojot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju un pamatojoties uz strukturētu sadarbību starp visām attiecīgajām struktūrām un dalībniekiem. Sadarbībā būtu jāiesaista visas tās struktūras un dalībnieki, kuri vada nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai pasākumus, lai atturētu no šāda darba, un/vai aktīvi piedalās šajos pasākumos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš slēptām vai nenovērtētām nedeklarēta darba jomām, piemēram, mājsaimniecības darba sektorā.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Platformas ietvaros būtu jāierosina pozitīvi pasākumi, piemēram, nodokļu atvieglojumi un pakalpojumu taloni, lai palīdzētu Savienības pilsoņiem likumīgi nodarbināt darba ņēmējus un pildīt savus pienākumus darba devēju lomā, tostarp sociālajās jomās, piemēram, attiecībā uz mājsaimniecības, tīrīšanas vai bērnu aprūpes pakalpojumiem.

 

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Platformā būtu jāiesaista sociālie partneri ES līmenī, gan starpnozaru līmenī, gan tajās nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plašāk izplatīts, un būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko darba organizāciju (SDO) un Savienības decentralizētajām aģentūrām, īpaši Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru. Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras iesaistīšana platformas darbā novērotāju statusā nepaplašinās to pašreizējās pilnvaras.

(16) Platformā būtu jāiesaista sociālie partneri ES līmenī, gan starpnozaru līmenī, gan tajās nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plašāk izplatīts, jāpastiprina sociālais dialogs un būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko darba organizāciju (SDO) un Savienības decentralizētajām aģentūrām, īpaši Eurofound, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu. Eurofound, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta iesaistīšana platformas darbā novērotāju vai dalībnieku statusā nepaplašinās to pašreizējās pilnvaras.

Pamatojums

Platforma ir nepārprotami jāuztver arī kā iespēja palīdzēt šiem darba ņēmējiem iekļauties likumīgajā darba tirgū, ņemot vērā, ka daudzi no viņiem ir sievietes, jo īpaši aprūpes darbu strādājošās sievietes. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dalība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu to, ka ES platforma ievēro dzimumu līdztiesības integrēto pieeju. Oficiālo darbvietu izveide ir īpaši svarīga no sieviešu viedokļa, jo viņu nodarbinātība atpaliek no stratēģijā „Eiropa 2020” nosprausto mērķu izpildes grafika — sieviešu nodarbinātības palielināšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu viņu tiesības strādāt drošībā cilvēka cienīgos apstākļos, un ir uzskatāma par ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Platforma var izveidot darba grupas, lai izskatītu konkrētus jautājumus, un tai būtu jāvar paļauties uz profesionāļiem ar īpašām kompetencēm.

(19) Platforma var izveidot darba grupas, lai izskatītu konkrētus jautājumus, piemēram, mērķtiecīgu politiku, kas vērsta uz neoficiālajā sektorā strādājošiem jauniešiem, veciem cilvēkiem vai sievietēm, jo īpaši sievietēm ar invaliditāti un imigrantēm, kā arī izpētītu nedeklarēta darba cēloņus, un tai būtu jāvar paļauties uz profesionāļiem ar īpašām kompetencēm.

Pamatojums

Darbs, ko veic privātās mājsaimniecībās, tostarp mājsaimniecības pakalpojumi, piemēram, telpu uzkopšana vai bērnu vai vecu cilvēku aprūpe, bieži vien nav reglamentēts, un to nereti veic sievietes. Jau no paša platformas darbības sākuma būtu jāparedz darba grupa par nedeklarētu darbu strādājošu sieviešu darba apstākļiem un ietekmi uz viņu sociālo apdrošināšanu. Ir svarīgi arī tas, lai platforma saprastu iemeslus, kāpēc darba ņēmēji uzņemas veikt nedeklarētus darbus vairākkārt, un lai dalībvalstis apspriestu politikas nostādnes, ar kurām šos iemeslus novērst.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Platformā piedalās:

2. Platformā ir līdzsvaroti pārstāvēti:

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) starpnozaru sociālo partneru pārstāvji Savienības līmenī, kā arī sociālie partneri no nozarēm, kurās plaši izplatīts nedeklarēts darbs,

(a) starpnozaru sociālo partneru pārstāvji Savienības līmenī, kā arī sociālie partneri no nozarēm, kurās plaši izplatīts nedeklarēts darbs, tostarp Eiropas sieviešu apvienībām,

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pārstāvis no Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) un pārstāvis no Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA),

(b) pārstāvis no Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) un pārstāvis no Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA), un pārstāvis no Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE),

Pamatojums

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dalība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka ES platforma ievēro dzimumu līdztiesības integrēto pieeju. Oficiālo darbvietu izveide ir īpaši svarīga no sieviešu viedokļa, jo viņu nodarbinātība atpaliek no stratēģijā „Eiropa 2020” nosprausto mērķu izpildes grafika — sieviešu nodarbinātības palielināšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu viņu tiesības strādāt drošībā cilvēka cienīgos apstākļos, un ir uzskatāma par ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. panta 1. punktā minētā platforma veicina ES un valsts tiesību aktu labāku īstenošanu, nedeklarēta darba izplatības samazināšanos un oficiālu darbvietu radīšanu, tādējādi izvairoties no darba kvalitātes pasliktināšanās, un veicina iekļaušanos darba tirgū un sociālo iekļaušanu:

1. panta 1. punktā minētā platforma veicina ES un valsts tiesību aktu labāku īstenošanu, nedeklarēta darba izplatības samazināšanos un oficiālu darbvietu radīšanu, lai uzlabotu pāreju no neoficiālās uz oficiālo ekonomiku, tādējādi izvairoties no darba kvalitātes pasliktināšanās, un veicina iekļaušanos darba tirgū, dzimumu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un sociālo iekļaušanu:

Pamatojums

Ir ļoti svarīgi uzlabot pāreju no neoficiālās uz oficiālo ekonomiku, jo īpaši tajās nozarēs, kurās pārsvarā strādā sievietes, piemēram, darbs mājsaimniecībās — tīrīšanas pakalpojumi, bērnu pieskatīšana un vecu cilvēku un invalīdu aprūpe. Šie darbi nav regulēti un bieži vien ir nestabili, bez sociālajām garantijām un nedeklarēti.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) palielinot sabiedrības izpratni par rīcības steidzamību un mudinot dalībvalstis pastiprināt pūliņus cīņā pret nedeklarētu darbu.

(c) palielinot sabiedrības izpratni par rīcības steidzamību un mudinot dalībvalstis pastiprināt pūliņus cīņā pret nedeklarētu darbu, tostarp sociālajās jomās, kas ir mazāk dokumentētas un bieži netiek uzskatītas par nozarēm, kurās tiek veikts nedeklarēts darbs.

 

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) novēršot oficiālās ekonomikas darbvietu pārveidošanu par neoficiālām.

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

3. pants - 1. punkts - aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) piedāvā vienotu izpratni par nedeklarētu darbu, pieņemot skaidru nedeklarētā darba definīciju, kas atbilst darba tirgus realitātei;

Pamatojums

Pašreizējā definīcija ir pieņemta 1998. gadā, un tāpēc tā nevar veicināt šīs parādības pilnīgu sapratni un tās novēršanu visefektīvākajā veidā. Oficiālo darbvietu izveide ir īpaši svarīga no sieviešu viedokļa, jo viņu nodarbinātība atpaliek no stratēģijā „Eiropa 2020” nosprausto mērķu izpildes grafika — sieviešu nodarbinātības palielināšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu viņu tiesības strādāt drošībā cilvēka cienīgos apstākļos, un ir uzskatāma par ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) sniedz ieteikumus par saskaņošanu visās dalībvalstīs, ņemot vērā dzimuma aspektu.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) uzlabo zināšanas par nedeklarētu darbu, izmantojot kopīgas koncepcijas un mērījumu instrumentus un sekmējot kopējas salīdzinošas analīzes un saistītu attiecīgo rādītāju izmantošanu,

(a) uzlabo zināšanas par nedeklarētu darbu, izmantojot kopīgas koncepcijas un mērījumu instrumentus un sekmējot kopējas salīdzinošas analīzes un saistītu attiecīgo rādītāju izmantošanu, tostarp ar dzimumu un vecumu saistītus rādītājus,

Pamatojums

ES darba tirgi ir segregēti no dzimumu viedokļa, un sieviešu darbu biežāk izmanto tādās nozarēs kā aprūpe mājās. Šis darbs ne tikai ir nedeklarēts, bet bieži vien ir arī mazāka perioda darbs ar īsāku darbalaiku, un vienlaikus par to arī maksā minimāli. Šāds darbs nenodrošina minēto sieviešu ekonomisko neatkarību. Tomēr pieejamo datu apjoms ir pārāk mazs, lai apstiprinātu tādu politikas nostādņu pareizību, ar kurām varētu risināt šo jautājumu, tostarp nav datu par migranšu stāvokli.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) izveido instrumentus, piemēram, zināšanu banku par dažādu praksi/pasākumiem, tostarp divpusējiem nolīgumiem, ko izmanto dalībvalstīs, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā,

(c) izveido efektīvus instrumentus, piemēram, interaktīvu zināšanu banku, ko pārvalda Eurofound, par dažādu praksi/pasākumiem, tostarp divpusējiem nolīgumiem, ko izmanto dalībvalstīs, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā, lai veicinātu pāreju no neoficiālās uz oficiālo ekonomiku un pozitīvus pasākumus, ar kuriem mudina pilsoņus legāli nodarbināt tos cilvēkus, kas iepriekš strādāja nedeklarēti,

Pamatojums

Eurofound pašreizējā datubāze tiek uzskatīta par noderīgu rīku. Datubāzes pārveide par interaktīvu zināšanu banku būtu vēl lietderīgāka, ļaujot atvieglot pieredzes un labas prakses apmaiņu un nodrošinot aktualizētu, objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju. Šā iemesla dēļ atzinuma sagatavotāja aicina Eiropas Komisiju Eurofound ietvaros izveidot zināšanu banku, lai atbalstītu Eiropas platformu un uzlabotu sadarbību nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā, paredzot to aģentūrai kā papilduzdevumu.

Grozījums Nr.  20

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) pieņem nesaistošas vadlīnijas inspektoriem, labas prakses rokasgrāmatas un kopīgus principus par pārbaudēm, lai apkarotu nedeklarētu darbu,

(d) pieņem nesaistošas vadlīnijas inspektoriem, labas prakses rokasgrāmatas un kopīgus principus par pārbaudēm, ar ko apkaro nedeklarētu darbu un kas ir visaptveroši no sieviešu un vīriešu darba apstākļu atšķirības viedokļa,

Pamatojums

Šis aspekts arī ir minēts Eiropas Parlamenta rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā, kurā ir norādīts uz to, ka stratēģijā „Eiropa 2020” ir vērsta uzmanība uz pieprasījumu pēc sievietēm darba tirgū.

Grozījums Nr.  21

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Pildot savus uzdevumus, platforma izmantos visus attiecīgos informācijas avotus, tostarp pētījumus un daudzpusējas sadarbības projektus, un ņems vērā attiecīgos Savienības instrumentus un struktūras, kā arī pieredzi, kas gūta attiecīgos divpusējos nolīgumos. izveidos attiecīgu sadarbību ar Eurofound un EU-OSHA.

(2) Pildot savus uzdevumus, platforma ņem vērā integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un izmanto visus attiecīgos informācijas avotus, tostarp pētījumus un daudzpusējas sadarbības projektus, un ņems vērā attiecīgos Savienības instrumentus un struktūras, kā arī pieredzi, kas gūta attiecīgos divpusējos nolīgumos. izveido attiecīgu sadarbību ar Eurofound, jo īpaši saistībā ar interaktīvas zināšanu bankas izveidi kā aģentūras papildu pienākumu, EU-OSHA un EIGE.

Pamatojums

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dalība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu to, ka ES platforma ievēro dzimumu līdztiesības integrēto pieeju. Oficiālo darbvietu izveide ir īpaši svarīga no sieviešu viedokļa, jo viņu nodarbinātība atpaliek no stratēģijā „Eiropa 2020” nosprausto mērķu izpildes grafika — sieviešu nodarbinātības palielināšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu viņu tiesības strādāt drošībā cilvēka cienīgos apstākļos, un ir uzskatāma par ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Katra dalībvalsts norīko vienu vienotu kontaktpunktu kā platformas dalībnieku. Dalībvalstis var norīkot arī vienu aizstājēju.

1. Katra dalībvalsts norīko vienu vienotu kontaktpunktu kā platformas dalībnieku. Dalībvalstis var norīkot arī vienu aizstājēju. Abos gadījumos tiek ievērots dzimumu līdzsvars.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Sociālo partneru pārstāvji starpnozaru līmenī, kā arī no nozarēm, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts, var piedalīties platformas sanāksmēs kā novērotāji saskaņā ar procedūrām, ko noteikušas to organizācijas.

1. Sociālo partneru pārstāvji starpnozaru līmenī un no sieviešu apvienībām, kas pārstāv nozares, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts, var piedalīties platformas sanāksmēs kā novērotāji saskaņā ar procedūrām, ko noteikušas to organizācijas.

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ne vairāk kā 8 novērotāji, kas pārstāv sociālos partnerus starpnozaru līmenī (vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju organizācijas),

(a) ne vairāk kā 8 novērotāji, kas līdzsvarotā veidā pārstāv sociālos partnerus starpnozaru līmenī (vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju organizācijas),

Grozījums Nr.  25

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ne vairāk kā 10 novērotāji, kas pārstāv sociālos partnerus nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts (vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju organizācijas).

(b) ne vairāk kā 10 novērotāji, kas līdzsvarotā veidā pārstāv sociālos partnerus nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts (vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju organizācijas).

Grozījums Nr.  26

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Komisija koordinē platformas darbu un vada tās sanāksmes.

1. Komisija koordinē platformas darbu. Platformas darbu organizē šādi:

 

(a) katru platformas sanāksmi vada divi tās locekļu pārstāvji, kuri ir vīrietis un sieviete no dažādām dalībvalstīm;

 

(b) priekšsēdētājiem palīdz divi priekšsēdētāja vietnieki, kuri ir vīrietis un sieviete no dažādām dalībvalstīm;

 

(c) priekšsēdētāji un priekšsēdētāja vietnieki veido biroju;

 

(d) birojs sagatavo un organizē platformas darbu sadarbībā ar Komisijas dienestiem, kuri darbojas kā sekretariāts.

Grozījums Nr.  27

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) platformas divu gadu darba programmu, kurā cita starpā sīki izklāstīti tās uzdevumi un pienākums sniegt regulārus ziņojumus par platformu ik pēc diviem gadiem,

(b) platformas divu gadu darba programmu, kurā cita starpā sīki izklāstīti tās uzdevumi un pienākums sniegt regulārus ziņojumus par platformu ik pēc diviem gadiem, ziņojuma sagatavošanā ņemot vērā dzimuma aspektu,

Grozījums Nr.  28

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) lēmumu par darba grupu izveidi, lai izskatītu jautājumus, kas minēti platformas darba programmās. Šādas darba grupas likvidē, tiklīdz tās ir izpildījušas izvirzītos uzdevumus.

(c) lēmumu par darba grupu, kurās jānodrošina līdzsvarota pārstāvība, izveidi, lai izskatītu jautājumus, kas minēti platformas darba programmās. Šādas darba grupas likvidē, tiklīdz tās ir izpildījušas izvirzītos uzdevumus.

Grozījums Nr.  29

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ekspertus ar īpašām zināšanām par apspriežamo jautājumu katrā atsevišķā gadījumā var uzaicināt piedalīties platformas vai darba grupas apspriedēs, ja tas ir lietderīgi un/vai nepieciešams.

(3) Ekspertus ar īpašām zināšanām par apspriežamo jautājumu vai tad, ja tematam ir nepieciešama dzimumu līdztiesības integrēšanas pieeja, izvēlas saskaņā ar dzimumu līdzsvara principu un katrā atsevišķā gadījumā var uzaicināt piedalīties platformas vai darba grupas apspriedēs, ja tas ir lietderīgi un/vai nepieciešams.

Pamatojums

Kaut arī ES platformā dzimumu jautājumu varētu arī konkrēti neapspriest, tomēr tas var tikt aplūkots, analizējot citus jautājumus, ja šķiet, ka atšķiras to ietekme uz vīriešiem un sievietēm — Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dalība varētu nodrošināt šādu ES platformas dzimumu līdztiesības integrēto pieeju.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas platformas izveide sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

Atsauces

COM(2014)0221 – C7-0144/2014 – 2014/0124(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

16.4.2014

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

16.4.2014

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Kostadinka Kuneva

15.9.2014

Izskatīšana komitejā

2.12.2014

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.1.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Vicky Maeijer, Angelika Mlinar, Krisztina Morvai, Maria Noichl, Marijana Petir, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Ángela Vallina, Beatrix von Storch, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Biljana Borzan, Linnéa Engström, Rosa Estaràs Ferragut, Mariya Gabriel, Ildikó Gáll-Pelcz, Kostadinka Kuneva, Marc Tarabella

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato


PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas platformas izveide sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

Atsauces

COM(2014)0221 – C7-0144/2014 – 2014/0124(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

9.4.2014

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

16.4.2014

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

16.4.2014

ITRE

16.4.2014

IMCO

16.4.2014

JURI

16.4.2014

 

LIBE

16.4.2014

FEMM

16.4.2014

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ECON

22.7.2014

ITRE

22.7.2014

JURI

3.9.2014

LIBE

15.7.2014

Referenti

       Iecelšanas datums

Georgi Pirinski

15.9.2014

 

 

 

Izskatīšana komitejā

22.7.2014

4.11.2014

1.12.2014

22.1.2015

Pieņemšanas datums

7.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Kostadinka Kuneva, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Heinz K. Becker, Karima Delli, Tania González Peñas, Marju Lauristin, Joachim Schuster, Helga Stevens, Ivo Vajgl, Tom Vandenkendelaere

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Jens Nilsson

Iesniegšanas datums

22.5.2015

Juridisks paziņojums