Procedūra : 2014/2245(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0173/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0173/2015

Debates :

PV 08/09/2015 - 11
CRE 08/09/2015 - 11

Balsojumi :

PV 09/09/2015 - 8.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0308

ZIŅOJUMS     
PDF 419kWORD 316k
27.5.2015
PE 546.892v02-00 A8-0173/2015

par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā

(2014/2245(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Tamás Deutsch

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā

(2014/2245(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē, kas attiecas uz attīstības un labas pārvaldības sekmēšanu ES reģionos un pilsētās” (turpmāk „Sestais kohēzijas ziņojums”), kas publicēts 2014. gada 23. jūlijā,

–       ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 4., 162., 174. līdz 178. un 349. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk „Kopīgu noteikumu regula”)(1),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1080/2006(2),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr.1304/2013 par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu(3),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi(4),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(5),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr.1300/2013 par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu(6),

–       ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(7),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (EK, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(8),

–       ņemot vērā „Eiropas Savienības teritoriālās attīstības programma 2020: Ceļā uz iekļaujošu, gudru un ilgtspējīgu Eiropu ar dažādiem reģioniem”, par kuru 2011. gada 19. maijā Gödöllő (Gedellē) Ungārijā neformālā sanāksmē vienojās ministri, kas atbild par teritoriālo plānošanu un teritoriālo attīstību,

–       ņemot vērā Komisijas Septīto progresa ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Krīzes reģionālā un pilsētu dimensija” 2013. gada 26. jūnijā,

–       ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju, izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei(9),

–       ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par ES dalībvalstu sagatavotību jaunā kohēzijas politikas plānošanas perioda efektīvam un savlaicīgam sākumam(10),

–       ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas Komisijas 7. un 8. progresa ziņojumu par ES kohēzijas politiku un 2013. gada stratēģisko ziņojumu par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā(11),

–       ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par attālāko reģionu potenciāla kāpināšanu, veidojot sinerģiju starp ES struktūrfondiem un citām ES programmām(12),

–       ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par 2014.–2020. gada kohēzijas politikas sākšanas novilcinājumu(13),

–       ņemot vērā Komisijas 2011. gada 19. oktobra paziņojumu „Nākamās paaudzes novatorisko finansēšanas instrumentu satvars: ES pašu kapitāla un parāda platformas” (COM(2011)0662),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Stabilitātes un izaugsmes pakta esošo noteikumu elastīguma pēc iespējas labāka izmantošana” (COM(2015)0012),

–       ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu „No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instrumenti” (Īpašais ziņojums Nr. 2/2012),

–       ņemot vērā Padomes secinājumus par sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju: „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, ko 2014. gada 19. novembrī pieņēma Vispārējo lietu (Kohēzijas) padome,

–       ņemot vērā Reģionu Komitejas 2014. gada 3. decembra atzinumu par sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju(14),

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. marta atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Sestajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”(15),

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 9. marta paziņojumu „Par 2015. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā” (COM(2015)0116),

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 20. janvāra paziņojumu „Par 2015. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 2 projektu” (COM(2015)0016),

–       ņemot vērā par 2013. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu,

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0173/2015),

A.     tā kā nav apstrīdams, ka ES kohēzijas politikai ir izšķirīga loma reģionālo atšķirību samazināšanā, dalībvalstu reģionu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā un darbvietu radīšanas atbalstīšanā; tā kā kohēzijas politika, kuras budžets laikposmā līdz 2020. gadam pārsniedz EUR 350 mljrd., ir galvenā ES mēroga politika investīcijām reālajā ekonomikā un ir sevi apliecinājusi kā izaugsmes un darbvietu veidošanas instruments ES; tā kā ekonomiskās krīzes laikā kohēzijas politika ir būtisks instruments, lai uzturētu investīciju līmeni daudzās dalībvalstīs; tā kā vairākās dalībvalstīs tā ir publisko investīciju galvenais avots; tā kā kohēzijas politikas konkrētie un redzamie rezultāti ir apstiprināti ar daudzām dažādām novērtēšanas metodēm;

B.     tā kā jaunākie dati par 2013. gadu liecina par ilgstošu bezdarbu vēsturiski augstā līmenī, kas ir 5,1 % no visiem Savienības darba spējīgajiem iedzīvotājiem; tā kā ilgstošs bezdarbs atstāj būtisku ietekmi uz cilvēkiem visā viņu dzīves laikā un var kļūt par strukturālu bezdarbu, jo īpaši nomaļos reģionos;

C.     tā kā publiskās investīcijas Savienībā pēdējā laikā ir samazinājušies par 15 % reālā izteiksmē un tā kā daudzi reģioni — jo īpaši tie, kurus skar demogrāfiskas problēmas, — nav spējuši pienācīgi sekmēt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, it sevišķi attiecībā uz stratēģijas pamatmērķi līdz 2020. gadam sasniegt 75 % nodarbinātības līmeni, mērķi par 20 milj. samazināt nabadzībai pakļauto cilvēku skaitu un mērķi ierobežot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu;

D.     tā kā ir pamatoti, ka kohēzijas politikas mērķi radušies ilgākā laikā, reaģējot uz jauniem draudiem un problēmām, ar kuriem saskaras ES, un ka pati šī politika ir arvien ciešāk saistīta ar ES vispārīgo darba kārtību; tā kā tomēr ir jānostiprina kohēzijas politikas sākotnējā loma — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana visos ES reģionos, jo īpaši mazāk attīstītajos un atpalikušajos reģionos; tā kā kohēzijas politika nav uzskatāma tikai par instrumentu stratēģijas „Eiropa 2020” un citu ES attīstības stratēģiju mērķu sasniegšanai, bet arī par ieguldījumu politiku šajās teritorijās;

E.     tā kā saskaņā ar Sesto kohēzijas ziņojumu ekonomiskā krīze ir negatīvi ietekmējusi ilgtermiņa tendenci samazināties reģionālajām atšķirībām, un, neskatoties uz dažām pozitīvām tendencēm, jaunā plānošanas perioda sākumā joprojām ir ļoti lielas dažādu veidu atšķirības starp reģioniem;

F.     tā kā ar tematisko koncentrāciju kohēzijas politikas resursi tiek virzīti ierobežota skaita tādu stratēģisku mērķu sasniegšanai, kuriem ir izaugsmes veicināšanas, darbvietu radīšanas, sociālās iekļaušanas, kā arī vides un klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāls;

G.     tā kā strauju izaugsmi un reģionu ekonomisko konverģenci nevar panākt bez labas pārvaldības, jo ir nepieciešams efektīvāk iesaistīt visus partnerus valsts, reģionālajā un vietējā līmenī atbilstoši daudzlīmeņu pārvaldības principam, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

H.     tā kā partnerattiecību nolīgumi un darbības programmas ir stratēģiski instrumenti investīciju virzībai dalībvalstīs un reģionos, kas paredzēti Kopīgu noteikumu regulas 14., 16. un 29. pantā ar termiņiem to iesniegšanai un pieņemšanai, saskaņā ar ko partnerattiecību nolīgumiem vajadzēja būt pieņemtiem vēlākais līdz 2014. gada beigām un darbības programmām attiecīgi līdz 2015. gada janvāra beigām;

I.      tā kā neformālā Padome 2011. gadā Gedellē (Ungārijā) aicinājusi 2015. un 2016. gada secīgās prezidentūras novērtēt un apsvērt, vai ir jāpārskata Teritoriālā attīstības programma 2020, ņemot vērā tās darbības praktiskos rezultātus, un pēc tam, iespējams, vadīt tās iespējamo pārskatīšanu;

J.      tā kā saskaņā ar LESD 175. pantu dalībvalstis īsteno un koordinē savu ekonomikas politiku tā, lai sasniegtu mērķi nodrošināt vispārēju harmonisku attīstību un stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un tā kā jaunajam investīciju plānam Eiropai tādēļ arī būtu jāveicina šo mērķu sasniegšana,

Kohēzijas politikas panākumi un problēmas ekonomiskās un finanšu krīzes kontekstā (2007-2013 plānošanas periodā)

1.      uzsver, ka kohēzijas politika ir galvenais Eiropas Savienības instruments, kuras mērķis ir samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības starp Eiropas reģioniem, palielināt to konkurētspēju, samazināt klimata pārmaiņas un enerģētisko atkarību, dodot ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; uzsver, ka lai gan dažās dalībvalstīs un reģionos ir bijušas grūtības ar līdzfinansējuma nodrošināšanu kohēzijas politikas investīcijām, tie ir būtiski mazinājuši ekonomikas un finanšu krīzes negatīvo ietekmi un veicinājuši stabilitāti reģionos, garantējot finansējuma plūsmas apstākļos, kad valsts un reģionālās publiskās un privātās investīcijas ir ievērojami samazinājušās; uzsver, ka kohēzijas politikas finansējums bija ekvivalents 21 % no publiskajām investīcijām ES kopumā un 57 % kohēzijas valstīs kopā ņemot;

2.      uzsver, ka kohēzijas politika ir apliecinājusi spēju ar elastīgiem pasākumiem samazināt dalībvalstu un reģionu investīciju deficītu, piemēram, samazinot valstu līdzfinansējumu un nodrošinot papildu avansa maksājumus, kā arī novirzot 13 % no kopējā finansējuma (EUR 45 mljrd.) ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības atbalstam ar tiešiem efektiem; tāpēc uzskata, ka ir svarīgi veikt būtisku padziļinātu vidēja termiņa mērķu un finansējuma līmeņu pārskatīšanu, ņemot vērā norises, kas ietekmē sociālo un ekonomisko situāciju dalībvalstīs vai to reģionos;

3.      uzsver, ka Līgumā par Eiropas Savienību ir paredzēts mērķis veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm (LES 3. pants);

4.      atzinīgi novērtē kohēzijas politikas neseno reformu, kas vērsta uz šo problēmu risināšanu un kuras pamatā ir saskanīgi stratēģiski pamatprincipi 2014-2020 ar skaidriem mērķiem un iniciatīvām visām darbības programmām; aicina visas iesaistītās puses nodrošināt kohēzijas politikas jaunā tiesiskā regulējuma pareizu un efektīvu īstenošanu, īpaši pievēršoties darbības pilnveidošanai un labāku rezultātu sasniegšanai; aicina visas iesaistītās puses izveidot pienācīgi funkcionējošus daudzlīmeņu pārvaldības un koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu konsekvenci starp programmām, kas atbalsta stratēģiju „Eiropa 2020” un konkrētām valstīm adresētus ieteikumus;

5.      uzsver, ka kohēzijas politikas efektivitātes nodrošināšanas svarīgs priekšnoteikums ir gan fiskālās un ekonomiskās vides, gan arī normatīvās, administratīvās un institucionālās vides stabilitāte, taču tas nedrīkst apdraudēt tās mērķu sasniegšanu un pašus mērķus; šajā sakarībā atgādina, ka maksājumu atlikšana, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 23. pantā, varētu apdraudēt valsts, reģionālo un vietējo iestāžu spēju efektīvi plānot un īstenot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF) 2014.–2020. gadu periodam; uzsver — lai sasniegtu gan kohēzijas, gan stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, šai politikai jābūt labi saskaņotai ar nozaru politiku un jāpanāk sinerģija ar citām ES investīciju programmām; tomēr atgādina, ka saskaņā ar LESD 175. pantu visām ekonomikas politikām jāveicina ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšana;

6.      uzsver, ka ļoti svarīga ir dalībvalstu plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas administratīvo spēju palielināšana, lai kohēzijas politiku īstenotu laikus un sekmīgi;

7.      norāda — lai gan kohēzijas politika ir mazinājusi krīzes ietekmi, reģionālās atšķirības joprojām ir lielas un ne visur jau ir sasniegts kohēzijas politikas mērķis samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, sniedzot īpašu atbalstu mazāk attīstītiem reģioniem;

8.      norāda, ka, neraugoties uz krīzi un to, ka vietējās varas iestādes bija spiestas samazināt finansējumu, vietējām un reģionālajām pašpārvaldēm arī turpmāk ir jāapmierina iedzīvotāju pieprasījums pēc pieejamākiem augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem;

9.      uzsver Eiropas reindustrializācijas svarīgo nozīmi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs līdz 2020. gadam rūpnieciskās ražošanas īpatsvars sasniedz vismaz 20 % IKP; tādēļ atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi aktīvi atbalstīt un stiprināt konkurētspējas, ilgtspējas un tiesiskās paļāvības principu, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā;

Īstenošanas un maksāšanas problēmas

10.    pauž nopietnas bažas par būtisku strukturālu novilcinājumu kohēzijas politikas plānošanas periodu uzsākšanai, kas radušies novēlotas darbības programmu pieņemšanas dēļ, tostarp ar pārnešanas procedūru; norāda, ka šī kavēšanās var palielināt spiedienu uz maksājumiem, jo īpaši 2017. un 2018. gadā, un tādējādi palielina bažas par nožēlas vērtajiem neizpildītajiem maksājumiem, kas 2007.–2013. gadu plānošanas periodā sasniedza aptuveni EUR 25 mljrd.; norāda — lai gan, raugoties plašākā kontekstā, situācija kohēzijas politikā ir labāka nekā lauku attīstības un zivsaimniecības politikās, bažas saglabājas, jo vairākās dalībvalstīs ievērojams skaits programmu vēl nav pieņemtas; uzsver, ka šāda kavēšanās apdraud kohēzijas politikas un ES budžeta uzticamību, efektivitāti un ilgtspēju un rada bažas par valsts, reģionālo un vietējo iestāžu iespējām 2014.—2020. gadu plānošanas periodā efektīvi plānot un apgūt Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF); atzinīgi vērtē dalībvalstu un Komisijas centienus šajā sakarībā, tomēr aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka visas atlikušās darbības programmas tiktu pieņemtas bez turpmākas kavēšanās, jo daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšana jāizmanto nepiešķirto 2014. gada resursu izmantošanai, un ar to saistīto budžeta grozījuma projektu Eiropas Parlaments jau ir apstiprinājis;

11.    atgādina, ka jautājums par pastāvīgi neizpildītajiem maksājumiem skar kohēzijas politiku vairāk nekā jebkuru citu ES politikas jomu, kurā neapmaksāto rēķinu apjoms Eiropas Sociāla fonda (ESF), Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) 2007.–2013. gadu programmās 2014. gada beigās sasniedza EUR 24,8 mljrd., proti, tas pieauga par 5,6 % salīdzinājumā ar 2013. gadu; aicina Komisiju likt lietā visus līdzekļus, lai segtu šo neizpildīto maksājumu rēķinus; uzsver, ka šādā situācijā pirmkārt un visvairāk cieš mazākie un neaizsargātākie kohēzijas līdzekļu saņēmēji, piemēram, MVU, NVO un apvienības, jo tiem ir ierobežotas iespējas sākotnēji pašiem finansēt savus izdevumus;

12.    atzinīgi vērtē to, ka Padome, Komisija un Parlaments ir panākuši vienošanos līdz gada beigām samazināt neapmaksāto rēķinu līmeni, jo īpaši kohēzijas politikas jomā, līdz plānotajam līmenim pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros, kā noteikts kopīgajā paziņojumā, kas pievienots vienošanās tekstam par 2015. gada budžetu, un ņem vērā Komisijas „Maksājumu plāna daļas ES budžeta atgriešanai uz ilgtspējīga ceļa”, ko saņēma 2015. gada 23. martā; atgādina Komisijai par tās apņemšanos nākt klajā ar maksājumu plānu cik drīz vien iespējams un katrā gadījumā pirms iepazīstināšanas ar 2016. gada budžeta projektu; turklāt atgādina visām iestādēm par apņemšanos vienoties par šo plānu un to īstenot no 2015. gada un līdz pašreizējās DFS starpposma pārskatīšanai;

13.    uzsver to, ka ierosinātā DFS robežlielumu pārskatīšana(16), ar ko saistības EUR 11,2 mljrd. apmērā tiek pārnestas uz DFS regulas 19. panta 2. punkta 1.b izdevumu kategoriju un Finanšu regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto saistību pārpalikums no 2014. gada EUR 8,5 mljrd. apmērā tiek pārnests uz 2015. gadu(17), ļauj novērst 1.b izdevumu kategorijā paredzēto apropriāciju anulēšanu, taču tā pēc būtības nerisina šo plānošanas procesā pieļauto kavējumu pamatproblēmu, ne arī maina to, ka hroniski kavējumi īstenošanas gaitā un sistemātiski maksājumu kavējumi var radīt būtiskas problēmas galīgajiem saņēmējiem;

14.    uzsver, ka iepriekš minētie neizpildītie maksājumi ES budžeta 1.b pozīcijā faktiski ir svarīgākais tiešais faktors, kas apdraud kohēzijas politikas īstenošanu gan iepriekšējā, gan arī tagadējā 2014.–2020. gadu plānošanas periodā; atkārtoti pauž savu nostāju par to, ka neizpildīto maksājumu ietekmi īpaši smagi izjūt kohēzijas politikā iesaistītie uz vietām, dažkārt pat pārāk smagi; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt plānu, kurā paredzēti konkrēti pakāpeniski pa posmiem īstenojamu pasākumu termiņi un tiem piesaistīti budžeta līdzekļi, lai vispirms samazinātu un pēc tam pilnīgi izskaustu neizpildītos maksājumus; cer, ka Padome beidzot apzināsies situācijas nopietnību un nestabilitāti, un ir gatava aktīvi palīdzēt rast stabilu risinājumu šai problēmai; ir pārliecināts, ka šo pasākumu pirmais mērķis padarīt 2015. gadu par pirmo, kurā neizpildīto maksājumu samazināšanās kļūst reāli sajūtama;

15.    uzsver, ka ir pilnīgi nepieciešami darbības programmas īstenot uzreiz tiklīdz tās tiek pieņemtas, lai iespējami palielinātu investīciju rezultātus, atbalstītu darbvietu izveidošanu un paaugstinātu produktivitāti un ka Komisijai un dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai paātrinātu to pieņemšanu, neskarot to kvalitāti; pieprasa, lai Komisija, pievēršot uzmanību kvalitātei un krāpšanas apkarošanai, analizētu viss iespējas vienkāršot tās iekšējās procedūras, lai paātrinātu procedūras, kuru pamatā ir divi scenāriji darbības programmu pieņemšanai, lai novērstu jebkādu turpmāku kavēšanos saistībā ar īstenošanas uzsākšanu;

16.    aicina Komisiju, ņemot vērā iepriekš minēto: iesniegt Parlamentam pasākumu uzskaitījumu, kurus tā plāno veicināt, lai pēc iespējas drīzāk atvieglotu darbības programmu īstenošanu, jo īpaši, lai izvairītos no līdzekļu atcelšanas 2017. gadā kopā ar ierosināto grafiku; paskaidrot maksājumu kavējumu ietekmi uz jauno darbības programmu sākšanu; piedāvāt risinājumus šāda kaitējuma ierobežošanai, ciktāl tas ir iespējams; turklāt prasa, lai Komisija saistībā ar ziņojumu par sarunu rezultātiem, kas paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 16. panta 3. punktā, izvērtētu 2014.–2020. gada kohēzijas politikas īstenošanas novēlotas sākšanas iespējamo ietekmi uz izaugsmi un darbvietām un sniegtu ieteikumus, ņemot vērā gūtās mācības;

17.    uzskata, ka ar 2014. –2020. gadu DFS, kas izriet no Komisijas ierosinātajiem grozījumiem DFS regulā, pārnesot uz 2015. gadu 2014. gadā piešķirtās apropriācijas , ievērojami palielina saistību atcelšanas risku 2018. gadā attiecībā uz programmām, kuras nepieņēma 2014. gadā, un tādējādi nerosina pilnībā izmantot ES resursus vai efektīvu atbalstu ES ieguldījumiem izaugsmē un nodarbinātībā; aicina Komisiju, sagatavojot 2017. gada stratēģisko ziņojumu, kas paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 53. pantā, pietiekami savlaicīgi ierosināt atbilstošus likumdošanas un citus pasākumus, lai izvairītos no saistību atcelšanas riska;

18.    pauž bažas par līdzekļu nepietiekamo apgūšanu 2007.–2013. plānošanas periodā vairākās dalībvalstīs, un brīdina, ka jānovērš ar to saistītie iemesli, kas būtu jāatrisina, lai izvairītos no to pašu problēmu atkārtošanās nākamajā periodā; uzsver, ka kohēzijas politikas efektīvai un sekmīgai īstenošanai ir svarīga administratīvā kapacitāte; uzsver, ka nestabilitāte civildienestā apvienojumā ar vāju politikas koordināciju, var apdraudēt ESIF sekmīgu īstenošanu un apdraud politikas efektīvu pārvaldību vispār;

19.    ierosina, ka nākamā plānošanas perioda sagatavošanai reglamentējošos noteikumus attiecībā uz plānošanu varētu ieviest atsevišķi un pirms budžeta priekšlikumiem, tādējādi atsaistot debates par saturu un naudu un atstājot pietiekami daudz laika, lai rūpīgi sagatavotos programmai; atgādina — lai gan reglamentējošās normas ir ļoti plašas, tās nedotu dalībvalstīm un reģioniem pilnīgas garantijas, un var radīt atšķirīgas interpretācijas; norāda, ka joprojām ir iespējas reglamentējošos noteikumus vienkāršot;

20.    aicina Komisiju rūpīgi apsvērt, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi, finanšu korekciju vai apturētu maksājumu izmantošanu;

Kohēzijas politika kā pamats pārdomātiem, ilgtspējīgiem un iekļaujošiem ieguldījumiem 2014.–2020. g.

21.    atkārtoti pauž savu nostāju, ka kohēzijas politikas sākotnējā loma ir veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un jo īpaši sniedzot atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem; uzsver, ka pēc rakstura un sākotnējā veidojuma, kas noteikts Līgumā, šī politika pēc savas būtības dod ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā, un jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu par pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi sasniegšanā, kā arī, lai sasniegtu Līguma pamatmērķi stiprināt teritoriālo kohēziju;

22.    atzinīgi novērtē jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI) un tā iespējamo līdzsvarojošo ietekmi; uzsver, ka ESIF galvenajam mērķim vajadzētu būt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai, un uzskata, ka no tā būtu labums visiem ES reģioniem; uzsver nepieciešamību nodrošināt ESIF resursu kopdarbību — un tādējādi savstarpēju papildināmību un sinerģiju starp to un ESIF, vienlaikus saglabājot katra finansiālu nodalīšanu no citām —, un tāpat iesaistītajām pusēm iesaka izmantot pieredzi, kas gūta, īstenojot Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu 2008. gadā, jo īpaši attiecībā uz pārdomātām investīcijām;

23.    aicina Komisiju un dalībvalstis, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību un konsekvenci starp visām ES investīciju un attīstības politikām, jo īpaši kohēzijas politiku, kā arī starp ESIF un citiem ES fondiem un valstu un reģionālajiem finansēšanas instrumentiem, lai nodrošinātu papildināmību un sinerģiju, izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un ES finansējumam nodrošinātu augstu Eiropas pievienoto vērtību; aicina Komisiju sniegt pārskatu par sinerģiju nākamajos kohēzijas ziņojumos; ierosina, ka šā jaunā ES investīciju plāna īstenošanā jābalstās uz trijām kopējām iniciatīvām JEREMIE, JESSICA un JASMINE, kas deva iespējas palielināt struktūrfondus no EUR 1,2 mljrd. 2000.–2006. gados līdz EUR 8,4 mljrd. 2007.–2012. gados; aicina veikt plašu un detalizētu analīzi, apspriežoties ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF);

24.    uzsver, ka kohēzijas politikas tiesību aktos paredzēts paplašināt finanšu instrumentu izmantošanu, lai palielinātu to ieguldījumu 2014.–2020. gados līdz apmēram EUR 25-30 mljrd., paplašinot to tematisko jomu un nodrošinot dalībvalstīm un reģioniem lielāku elastīgumu; uzsver, cik liela nozīme ir finanšu instrumentiem, mobilizējot papildu publiskā vai privātā sektora līdzinvestīcijas, lai novērstu tirgus neveiksmes saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” un kohēzijas politikas prioritātēm; atbalsta jo īpaši „MVU iniciatīvu” risku sadalīšanai un aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai finanšu instrumentus padarītu viegli izmantojamus un dalībvalstīm un reģioniem pievilcīgus, tādējādi nodrošinot, ka investīciju divkāršošana finanšu instrumentos tiek panākta tās priekšrocību dēļ un ka tiek labi organizēta šā mērķa interesentu iesaistīšanās; uzsver nepieciešamību nodrošināt pārredzamību, pārskatatbildību un kontroli attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuros tiek izmantoti ES naudas līdzekļi;

25.    brīdina, ka EFSI nedrīkstētu apdraudēt kohēzijas politikas plānošanas stratēģisko saskaņotību un ilgtermiņa perspektīvu; uzsver, ka struktūrfondu pārvirzīšana varētu būt nevēlama un tāpēc nepieņemama, jo varētu apdraudēt gan to efektivitāti, gan reģionu attīstību; norāda, ka finanšu piešķīrumus dalībvalstīm saskaņā ar 1.b pozīciju Daudzgadu finanšu plānā 2014.–2020. g. nedrīkst izmainīt EFSI vajadzībām; uzsver, ka dotāciju aizstāšanai ar aizdevumiem, kapitālu vai garantijām gan ir zināmas priekšrocības, tomēr tā jāveic, ievērojot piesardzību un ņemot vērā reģionālās atšķirības un atšķirīgu praksi un pieredzi starp reģioniem attiecībā uz finanšu instrumentu izmantošanu; norāda, ka reģioniem, kuriem visvairāk nepieciešami stimuli, ko rada investīcijas, ir zema administratīvā un absorbcijas kapacitāte;

26.    brīdina, ka elastīgums, izvēloties projektus ESIF finansējumam, rada risku, ka investīcijas tiek novirzītas uz attīstītākajām dalībvalstīm, tādējādi mazinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt attiecības starp ESIF un EFSI;

Kohēzijas politikas 2014–2020. gadiem efektivitāte, piemērotība un veiktspējas orientācija

27.    uzsver to, cik svarīgi ir visi pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti, vienkāršošanu, efektivitāti un orientāciju uz rezultātiem un kohēzijas politiku, kam būtu jānodrošina pāreja no līdzekļu apguves kritērija uz izdevumu kvalitāti un līdzfinansēto darbību augstu pievienoto vērtību; šajā sakarībā ierosina nākt klajā ar tehniskām korekcijām attiecīgajās ESIF regulās;

28.    atzinīgi novērtē tematisko koncentrāciju, atbalstot investīcijas ar mērķi panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kuru mērķis ir izaugsme un darbavietu radīšana, cīņa pret klimata pārmaiņām un enerģētisko atkarību, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu, kā arī pastiprināts uzsvars uz 2014.–2020. g. programmu rezultātiem un to mērāmību, kam vajadzētu veicināt kohēzijas politikas efektivitātes un lietderības paaugstināšanos; vienlaikus atgādina prasību par elastīgumu attiecībā uz reģioniem atkarībā no vietējās un reģionālās specifikas, īpaši smagas krīzes kontekstā, lai mazinātu attīstības līmeņa atšķirības starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem; aicina uz patiesi integrētu un teritoriālu pieeju mērķprogrammās un projektos, kas vērstas uz vietējām vajadzībām;

29.    aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt valsts reformu programmu un darbības programmu saskaņotību, adekvāti reaģējot uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un nodrošināt pilnīgu saskaņotību ar ekonomikas pārvaldības procedūrām, tādējādi ierobežojot priekšlaicīgas pārprogrammēšanas risku;

30.    šajā sakarībā atgādina Parlamenta sākotnējos iebildumus un uzsver savu atbildību par pilnīgu iesaistīšanos, kontroli un pārbaudīšanu; prasa, lai Komisija un Padome sniegtu pilnīgu, pārredzamu un savlaicīgu informāciju par kritērijiem un par visu procedūru, kas var palaist ESIF saistību vai maksājumu apturēšanas procedūru saskaņā ar Kopējo noteikumu regulas 23. panta 15. punktu; norāda, ka lēmums par saistību vai maksājumu apturēšanu ir jāuztver kā galēja nepieciešamība gadījumā, kad visas pārējās iespējas ir izsmeltas, un pēc tam, kad ir veikti novērtējumi par iespējamo ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi, jo saistību vai maksājumu apturēšana varētu būtiski ietekmēt valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu kopumā; uzskata, ka makroekonomisko nosacījumu mērķis ir paaugstināt kohēzijas politikas ilgtspēju un efektivitāti, un noraida ideju, ka reģioni, apvidi vai iedzīvotāji būtu jāsoda par makroekonomiskiem lēmumiem, ko pieņēmušas valstu valdības; vērš uzmanību uz, iespējams, ievērojamu administratīvo darba slodzi, ko rada līdzekļu pārplānošana; atgādina, ka priekšlikumā attiecībā uz pārplānošanu, ko iesniedz saskaņā ar minētās regulas 23. panta 4. punktu, ir noteikts, ka iepriekš jāapspriežas ar uzraudzības komiteju, kā minēts šīs pašas regulas 49. panta 3. punktā;

31.    norāda, ka pārkāpumu cēlonis lielā mērā ir sarežģītas prasības un regulējums; uzsver, ka pārkāpumu skaitu kohēzijas programmu īstenošanā varētu mazināt, nodrošinot pārvaldības un procedūru vienkāršošanu, savlaicīgi transponējot nesen pieņemto direktīvu un stiprinot administratīvo kapacitāti, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos; tādēļ uzsver nepieciešamību mazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem, nodrošinot vajadzīgās pārbaudes, lai nodrošinātu ESIF apropriāciju pareizu izmantošanu, kā arī nepieciešamību veikt pasākumus, lai uzlabotu elastību un uzlabotu pārvaldības un kontroles sistēmas, lielāka uzmanība tiek pievērsta riska novērtējumam un pareizam atbildības sadalījumam starp visām iestādēm, bet tajā pašā laikā nevājinātu izveidotās pastiprinātas kontroles procedūras, lai novērstu pārkāpumus un tādējādi arī novērstu finanšu korekcijas, maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu; izsaka bažas par finanšu instrumentu zemo izmaksu līmeni labuma guvējiem, jo īpaši ņemot vērā mērķi paplašināt šo instrumentu izmantošanu; šajā sakarībā prasa dalībvalstīm, pārvaldības iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētajām pusēm, kas strādā ar šiem finanšu instrumentiem, lai pilnībā tiktu izmantota sniegtā tehniskā palīdzība ar finanšu instrumentu tehnisko padomdevēju platformas (FI-TAP) un finanšu instrumentu kompasa starpniecību;

Nodarbinātība, MVU, jaunatne un izglītība

32.    uzsver, ka ESIF varētu dot būtisku ieguldījumu krīzes izraisīto nelabvēlīgo tendenču pārvarēšanai, un šim nolūkam būtu jāpaplašina un jāvienkāršo daudzfondu plānošanas radītās integrālās pieejas iespējas ar šo fondu efektīvāku koordināciju un lielāku elastīgumu, jo īpaši nodrošinot labāku ESF un ERAF sinerģijas izmantošanu; uzsver, ka ESF finansētās investīcijas nevar dot optimālus rezultātus, ja nav izveidota attiecīga infrastruktūra un atbilstošas institūcijas; vērš uzmanību uz to, ka ESIF var efektīvi atbalstīt sociālo iekļaušanu un tāpēc tas jāmobilizē, lai palīdzētu integrēt nelabvēlīgākā situācijā esošās un neaizsargātās grupas, piemēram, romus un invalīdus, kā arī, lai atbalstītu pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem bērniem un pieaugušajiem;

33.    aicina Komisiju veltīt īpašu uzmanību minoritāšu grupu stāvoklim Savienībā, jo šīs grupas ir pakļautas dažādu veidu sociālajai atstumtībai un tāpēc tām draud lielāks strukturālā bezdarba risks; uzskata, ka Savienības sociālās kohēzijas politikas plānošanā ir jāņem vērā minoritāšu iekļaušana;

34.    uzsver MVU svarīgo lomu darbvietu izveidošanā un norāda uz to iespējām veicināt pārdomātu izaugsmi un digitālo un mazoglekļa ekonomiku; aicina izveidot labvēlīgu normatīvo vidi, kas veicina šādu uzņēmumu izveidošanu un sekmīgu darbību, jo īpaši tādu uzņēmumu, ko dibinājuši gados jauni cilvēki un tādu, kas atrodas lauku apvidos; uzsver, cik svarīgi ir novērst birokrātiskos šķēršļus, kas noteikti MVU, un atvieglot to piekļuvi finansējumam, kā arī nepieciešamību atbalstīt programmas un apmācību, kas veicina uzņēmējdarbības prasmju attīstību;

35.    uzsver to, ka 99 % ES uzņēmumu ir MVU un Savienībā tie nodrošina 80 % darbvietu;

36.    pauž bažas par pārāk zemu maksimālo apjomu (EUR 5 milj.), ko Komisija noteikusi ERAF atbalstam maza mēroga kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrām, kas turklāt definēts kā kopējās izmaksas, nevis attiecināmās izmaksas, un uzsver lielo pozitīvo ietekmi, kāda šiem projektiem varētu būt uz reģionālās attīstības sociāli ekonomiskajām sekām, sociālo integrāciju un pievilcību;

37.    piekrīt Komisijas veiktajai analīzei, ka ekonomikas un sociālās prioritātes, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, no vienas puses, un sociālo iekļaušanu, izglītību un ilgtspējīgu attīstību, no otras puses, dažās dalībvalstīs varētu būt labāk līdzsvarotas, pamatojoties uz jēgpilnu dialogu ar partneriem un ieinteresētajām pusēm; uzsver, ka skaidras stratēģijas noteikšana dalībvalstu institucionālās sistēmas uzlabošanai, jo īpaši administratīvo spēju un tiesiskuma kvalitātes palielināšanā, ir būtisks noteicošais faktors, lai gūtu panākumus šo prioritāšu īstenošanā;

38.    uzsver ESF nozīmi attiecībā uz Garantiju jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, kas ir jāsaglabā, jo jāatbalsta iespējami daudz dzīvotspējīgu darbavietu radīšanas projektu, piemēram, uzņēmējdarbības iniciatīvu veidā;

39.    brīdina, ka jaunatnes bezdarba biedinošais līmenis var izraisīt veselas paaudzes zaudēšanu, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos un tajos reģionos, kurus krīze un bezdarbs ir skāruši vissmagāk; atgādina, ka gados jaunu cilvēku plašākai iesaistīšanai darba tirgū arī turpmāk jābūt pašai svarīgākajai prioritātei, kuras sasniegšanai ES ieguldījums ir neatsverams un kurā būtisku ieguldījumu var dot ESF, ERDF, Kohēzijas fonda un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) integrēta izmantošana; uzskata, ka jāizmanto uz rezultātu vairāk orientēta pieeja, lai nodrošinātu pieejamo resursu iespējami efektīvu izmantošanu, tādējādi sekmējot nodarbinātību un konkurētspēju, radot lielākus ieņēmumus un dodot ieguvumu visai ES ekonomikai; šajā sakarībā uzsver (Garantijas jauniešiem svarīgo lomu, lai palīdzētu tiem, kas ir jaunāki par 25 gadiem, atrast kvalitatīvu darbu vai iegūt izglītību, prasmes un pieredzi, kas vajadzīgas, lai atrastu darbu; uzsver, ka visi resursi, kas vajadzīgi, lai īstenotu Garantiju jauniešiem un citiem pasākumiem saskaņā ar JNI jānodrošina iespējami drīz; uzskata, ka būtu jāizmanto skaidri un viegli saprotami ietekmes indikatori, ar kuriem varētu pareizi novērtēt ES fondu ieguldījumu izaugsmei un nodarbinātībai;

40.    uzsver, ka ir jāturpina centieni, lai atrastu citas iespējas uzlabot sniegumu attiecībā uz jaunatnes nodarbinātību, jo, lai gan ir pieņemta ESF regula un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, labu rezultātu nav; norāda, ka ES ir politiski atbildīga par tūlītēja atbalsta nodrošināšanu jauniešu integrācijai darba tirgū;

41.    uzsver, ka saistībā ar izmaiņām ražošanas modeļos un iedzīvotāju novecošanu ir ievērojami pieaugusi Eiropas Sociālā fonda un investīciju loma darba ņēmēju prasmju pielāgošanā; ir cieši pārliecināts, ka šajā saistībā ESF būtu jāizmanto papildus dalībvalstu pasākumiem; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka pieejamie resursi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk, lai nodrošinātu darba ņēmēju nodarbināmību, sociālo iekļautību un dzimumu līdztiesību; vienlaikus uzsver, ka ESF finansētajās apmācības programmās jāņem vērā arī uzņēmēju un vadības līmeņa darbinieku vajadzības, lai nodrošinātu uzņēmumu — jo īpaši MVU, kas rada lielāko daļu darba iespēju ES, — ilgtspējīgu attīstību;

42.    aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt darbu pie EURES platformas uzlabošanas un darbības paplašināšanas, jo tā ir lietderīgs instruments, ar ko veicināt darba ņēmēju mobilitāti Eiropā un jo īpaši pārrobežu mobilitāti, uzlabojot darba ņēmēju zināšanas par Savienības darba tirgu, informējot viņus par darba iespējām un palīdzot kārtot formalitātes; mudina dalībvalstis attīstīt un atbalstīt EURES tīklus, jo īpaši atzīstot to, ka pārrobežu darba ņēmēji pirmie saskaras ar pielāgošanās problēmām un sarežģījumiem profesionālo kvalifikāciju atzīšanā; norāda, ka apvienojot valsts nodarbinātības dienestus, sociālos partnerus, vietējās un reģionālās iestādes, kā arī citas ieinteresētās personas no privātā sektora, šie tīkli veicinās un atbalstīs pārrobežu mobilitāti;

43.    uzstāj, ka ir jāatbalsta kvalitatīvu darbvietu izveide, izmantojot jaunās tehnoloģijas; uzskata, ka Komisijai bezdarba samazināšana ir jāsaista ar digitālās programmas un programmas „Apvārsnis 2020” instrumentiem;

44.    norāda, ka Savienībā joprojām mācības priekšlaicīgi pārtrauc ļoti daudz jauniešu un ka tas ietekmē jauniešu bezdarba līmeni; uzsver, ka šī problēma ir jārisina, modernizējot izglītības sistēmas un mācību programmas ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu;

45.    norāda, ka bez efektīvas sadarbības starp izglītības iestādēm un darba tirgus dalībniekiem nav iespējams mazināt augsto bezdarba līmeni gados jaunu absolventu vidū ES; jo īpaši uzsver, ka, mācot darba tirgū vajadzīgās zināšanas un prasmes, jauniešu nodarbinātība ir pieaugusi un sociālās atšķirības ir mazinājušās;

46.    uzsver, ka ir svarīgi darbvietu izveidē ņemt vērā dzimuma aspektu; aicina Komisiju piešķirt pietiekamu finansējumu cīņai pret sieviešu bezdarbu; uzskata, ka tehnoloģiskie sasniegumi, kas pieļauj elastīgāku darbalaiku, varētu nākt par labu sievietēm, un aicina Komisiju dot ieguldījumu šajā jomā;

47.    atkārtoti uzsver nepieciešamību izveidot mazu bērnu aprūpes iestādes, lai palielinātu sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, un tādēļ aicina Komisiju atbalstīt inovatīvus projektus šajā virzienā; norāda, ka investīcijas publiskajā infrastruktūrā, piemēram, bērnu aprūpes iestādēs, palielina sieviešu iespējas aktīvi piedalīties ekonomikā un darba tirgū;

48.    aicina ES iestādes un dalībvalstis nolūkā sasniegt ar nodarbinātību un sociālo iekļaušanu saistītos mērķus ņemt vērā to sieviešu vajadzības, kas ir tikko atgriezušās no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, motivētu darba devējus pieņemt darbā sievietes pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, sekmēt elastīgus darba nosacījumus un veicināt turpmāku izglītību (mūžizglītību), kas palīdzētu sievietēm sekmīgi atsākt profesionālo karjeru;

Politikas pārvaldība

49.    uzsver, ka kohēzijas politika jāīsteno pienācīgi funkcionējošas daudzlīmeņu pārvaldības gaisotnē apvienojumā ar efektīvu atbildes reakciju uz sabiedrības un uzņēmumu vajadzībām un pārredzamu un inovatīvu publisko iepirkumu, un visi šie elementi ir būtiski svarīgi šīs politikas ietekmes paaugstināšanai; šajā sakarībā uzsver, ka, neraugoties uz ES un dalībvalstu līmenī pieņemto lēmumu svarīgo nozīmi, vietējās un reģionālās iestādes bieži vien ir galvenās administratīvi atbildīgās par publiskajām investīcijām un ka kohēzijas politika ir ārkārtīgi svarīgs instruments, kas šīm iestādēm rada iespējas ES spēlēt galveno lomu; atkārtoti uzsver nepieciešamību plaši īstenot partnerības principu, kā noteikts Kopīgo noteikumu regulā un Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību;

50.    iesaka kohēzijas politikas resursus un pieredzi izmantot, lai būtiski atbalstītu valsts iestāžu administratīvo kapacitāti, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī, tostarp arī plašāk izmantojot jaunās tehnoloģijas un izveidojot vienkāršākas procedūras, lai uzlabotu to iespējas sniegt kvalitatīvus pakalpojumus sabiedrībai; aicina Komisiju noteikt administratīvās palīdzības veidus tādos svarīgos jautājumos kā mērķu noteikšana iniciatīvām, to rezultātu novērtēšana, izmantojot atbilstošus indikatorus un nosakot turpmākos pasākumus, kas nepieciešami tādas administratīvās kultūras izveidošanai, kuras pamatā ir monitorings un novērtējums visā ES; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, ka tiek sniegta palīdzība vietējām un reģionālām iestādēm ar inovatīviem finanšu instrumentiem saistītajos jautājumos, kas ir būtiski resursu un investīciju palielināšanai un jautājumos, kas saistīti ar publisko iepirkumu, ko arvien vairāk izmanto kā instrumentu inovāciju un radošuma stimulēšanai;

51.    pauž nožēlu, ka Sestajā kohēzijas ziņojumā nav iekļauts padziļināts novērtējums par panākumiem, kas gūti saistībā ar tehniskās palīdzības instrumentu JASPERS, kas laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam dalībvalstīm nodrošināja tehniskās zināšanas, kuras vajadzīgas kvalitatīvu un vērienīgu projektu sagatavošanai, lai saņemtu ES līdzfinansējumu; atzinīgi vērtē JASPERS platformu sadarbībai ar spēju veidošanas darbībām 2013. gadā un kompetences centru tīklu nodaļas izveidošanu 2014. gadā, kas nodrošina ekspertīzi projektu sagatavošanai 2020.–2014. g. plānošanas periodam; atzinīgi vērtē kompetences centra izveidi administratīvās spējas palielināšanas jautājumos saistībā ar ESIF, lai veicinātu visu ESIF pārvaldībā un īstenošanā iesaistīto dalībvalstu iestāžu kapacitātes paaugstināšanos;

52.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija arvien vairāk pievērš uzmanību pārvaldības nozīmei un piekrīt, ka laba pārvaldība un kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi, kā arī korupcijas neesamība ir ļoti svarīgi stabilas investīciju vides izveidošanai; aicina izvirzīt vērienīgus mērķus attiecībā uz kohēzijas politikas piešķīrumu krāpnieciskas izmantošanas samazināšanu, kā arī stingri piemērot krāpšanas apkarošanas pasākumus;

53.    ir pārliecināts, ka Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību gan formāli, gan pēc būtības nostiprinās reģionu līdzdalību visos plānošanas posmos, ka tas ir pilnībā jāīsteno un ka tam ir svarīga loma kohēzijas politikas ietekmju palielināšanā un konsolidācijā uz vietām; izsaka atzinību tām dalībvalstīm un reģioniem, kuriem saskaņā ar rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību ir izdevies savus partnerus iesaistīt partnerības nolīgumu un darbības programmu sagatavošanā; tomēr izsaka nopietnas bažas par daudzajiem partnerības principa vājas piemērošanas gadījumiem un prasa Komisijai neapstiprināt programmas, kurās nav bijis pietiekams partneru iesaistīšanas līmenis; uzsver, cik svarīgi ir izplatīt labas prakses piemērus partnerības organizēšanā, kā sīki izklāstīts rīcības kodeksā; turklāt aicina Komisiju regulāri iesniegt Parlamentam ziņojumu par situācijas novērtējumu attiecībā uz partnerības principa īstenošanu;

Teritoriālais aspekts

54.    ar bažām norāda, ka Sestajā kohēzijas ziņojumā nav atsauces uz teritoriālo pieeju un jo īpaši pārrobežu sadarbību, neskatoties uz to, ka tā ir būtisks līdzeklis, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; norāda, ka pārrobežu aspektu iekļaušanai varētu būt bagātinoša ietekme attiecībā uz, piemēram, infrastruktūru, darba tirgu un mobilitāti, vidi (tostarp kopīgas rīcības plāniem ārkārtas situācijās), ūdens izmantošanu un novadīšanu, atkritumu apsaimniekošanu, veselības aprūpi, pētniecību un attīstību, tūrismu, sabiedriskajiem pakalpojumiem un pārvaldību, jo visas šīs jomas ietver būtiskus pārrobežu elementus un potenciālu; uzskata, ka 2014.–2020. g. plānošanas periodā Eiropas robežreģionu un pārrobežu reģionu izaugsme, ņemot vērā krīzi, būs labāk pārdomāta, vairāk iekļaujoša un ilgtspējīga, un tā būtiski uzlabosies;

55.    uzsver, ka integrēta un teritoriāla pieeja ir īpaši svarīga, sevišķi ar vidi un enerģētiku saistītajos jautājumos;

56.    atzinīgi novērtē tādu jaunu instrumentu iekļaušanu ieinteresēto pušu un ES politiku integrētai koordinācijai un pievēršanos investīcijām reālām vajadzībām uz vietām, kā piemēram, integrētu teritoriālo investīciju un sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumentu izmantošanai, lai panāktu līdzsvarotu teritoriālo attīstību; norāda uz to, ka ir svarīgi pieņemt instrumentus tādu politiku teritoriālās ietekmes novērtēšanai, kuru galvenais mērķis ir ņemt vērā ES politiku teritoriālo ietekmi uz vietējām un reģionālām iestādēm un pievērst lielāku uzmanību šai ietekmei likumdošanas procesā, ņemot vērā pastāvošās grūtības īstenot integrētu teritoriālo pieeju, kā arī atlikušās regulējuma atšķirības starp ES fondiem un ļoti atšķirīgās pilnvaras vietējām un reģionālajām pašvaldībām starp dalībvalstīm un vadošajām iestādēm; aicina izstrādāt visaptverošu integrētu ES investīciju stratēģiju un nostiprināt ES Teritoriālās attīstības programmu 2020, ko pieņēma Ungārijas prezidentūras laikā 2011. gadā un kuru paredzēts novērtēt 2015. gada prezidentūrām, un kurā iekļauta ES pilsētvides attīstības programma; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazu un vidēja lieluma pilsētu lomas nostiprināšanai;

57.    ar bažām konstatē, ka programmā nav norādīts, kādā veidā ir ņemti vērā ES Teritoriālās attīstības programmas 2020 principi un prioritātes, īstenojot 2007.–2013. g. kohēzijas politikas programmas; aicina īstenot atbilstīgus novērtēšanas mehānismus, kas jāizmanto 2014.–2020. g. laikposmā, lai varētu novērtēt kohēzijas politikas teritoriālo dimensiju;

58.    tomēr izsaka atzinību, ka ziņojumā iekļauti pilsētvides jautājumi, ņemot vērā pilsētu lomu globālajā ekonomikā un to iespējamo ietekmi uz ilgtspēju; norāda uz Eiropas reģionu un pilsētu apņēmību veikt pāreju uz zaļāku izaugsmi, kas atspoguļojas pilsētu mēru paktā; uzskata, ka pienācīgi jārisina problēmas, kas saistītas ar lielajām attīstības atšķirībām starp lauku un pilsētu teritorijām, kā arī to lielpilsētu reģionu problēmas, kas izrāda pretestību, paliekot neaizsargāti;

59.    pauž nožēlu, ka Sestajā kohēzijas ziņojumā nav atsauču uz decentralizētu teritoriālo attīstību, kas ir svarīgs elements, lai panāktu teritoriālo kohēziju un teritoriālo konkurētspēju saskaņā ar ES Teritoriālās attīstības programmu 2020 un ESPON 2013. g. ziņojumu par atvērtas un policentriskas Eiropas veidošanu; uzsver, ka liela nozīme ir mazām un vidēja lieluma pilsētām un to, cik svarīgi ir paplašināt pilsētu un to apkārtējo teritoriju funkcionālo saistību, lai sasniegtu līdzsvarotu teritoriālo attīstību;

60.    aicina stingrāk ievērot LESD 174. panta noteikumus par teritoriālo kohēziju, jo īpaši lauku apvidos, pievēršot pienācīgu uzmanību kohēzijas politikas svarīgajai saistībai ar lauku attīstību, jo īpaši teritorijās, kuras skārusi rūpniecības restrukturizācija, un tādās teritorijās, kas cieš no pastāvīgi nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un demogrāfiskas atpalicības, piemēram, attālos ziemeļu reģionos, kuros ir mazs iedzīvotāju blīvums un salās, pārrobežu un kalnu reģionos; iesaka ņemt vērā arī citas demogrāfiskās problēmas, kurām ir liela ietekme uz reģioniem, piemēram, depopulāciju, iedzīvotāju novecošanu un ļoti zemu apdzīvotību; prasa Komisijai, īstenojot kohēzijas politiku, pievērst īpašu uzmanību ģeogrāfiski un demogrāfiski sarežģītākajiem apvidiem;

61.    uzskata, ka Sestajā kohēzijas ziņojumā nav pievērsta pietiekama uzmanība Eiropas teritoriālajai sadarbībai, ņemot vērā, ka tā ir bijusi kohēzijas politikas pilnīgi izstrādāts mērķis 2007.–2013. g. plānošanas periodam; atgādina par Eiropas teritoriālās sadarbības grupas potenciālu ne tikai kā par pārrobežu pārvaldības instrumentu, bet arī kā par līdzekli, kas dod ieguldījumu vispusīgi integrētā teritoriālajā attīstībā;

62.    aicina izveidot ciešāku koordināciju starp kohēzijas politiku un ES kaimiņattiecību politiku, kā arī labāk novērtēt projektu rezultātus un tos plašāk izplatīt;

Kohēzijas politika ilgtermiņa perspektīvā

63.    atgādina, ka, ņemot vērā visu iepriekš minēto, debatēm par ES kohēzijas politiku ir jāpiešķir jauna dinamika; konstatē, ka 2019. gada Parlamenta vēlēšanas būs izšķirīgas, jo tad no jauna ievēlētajam Parlamentam un jaunajai Komisijai būs jāpabeidz stratēģija „Eiropa 2020” un jaunais daudzgadu finanšu plāns, kā arī jānodrošina kohēzijas politikas nākotne pēc 2020. gada ar pienācīgu budžetu un jāsagatavo jauni kohēzijas politikas tiesību akti; norāda, ka apspriežot kohēzijas politiku, jāņem vērā nopietni termiņu ierobežojumi un kavēšanās, kas bija vērojama patlaban esošā plānošanas perioda sākumā;

64.    uzsver administratīvo spēju būtisko nozīmi; aicina visu pārvaldības līmeņu politikas veidotājus kohēzijas politiku īstenošanai plaši izmantot mērķētu tehnisko palīdzību un jo īpaši apvienojumā ar ESIF paplašināt finanšu instrumentu izmantošanu;

65.    uzskata, ka kohēzijas politikas pasākumiem ir būtiska nozīme iekšējo konkurētspējas atšķirību un strukturālās nelīdzsvarotības mazināšanā tajos reģionos, kur tas visvairāk nepieciešams; aicina Komisiju apsvērt iespēju piešķirt priekšfinansējumu, lai veicinātu to, ka attiecīgās dalībvalstis 2014.–2020. g. perioda laikā pilnībā izmanto saņemto finansējumu, vienlaikus nodrošinot budžeta pārskatatbildības principa ievērošanu;

66.    aicina dalībvalstis regulāri valstu parlamentos rīkot augsta līmeņa politiskas debates par ESIF efektivitāti, lietderību un savlaicīgu īstenošanu un par kohēzijas politikas devumu makroekonomikas mērķu sasniegšanā;

67.    aicina regulāri rīkot Padomes sanāksmes, kurās piedalās par kohēzijas politiku atbildīgie ministri, lai pievērstos nepieciešamībai sekot pastāvīgi mainīgajām ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas problēmām ES un rastu to risinājumus;

°

°         °

68.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

(4)

OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(5)

OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.

(6)

OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.

(7)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(8)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0002.

(10)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0015.

(11)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0132.

(12)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0133.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0068.

(14)

OV C 19, 21.1.2015., 9. lpp.

(15)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(16)

Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, COM(2015)0015 final, 21.1.2015.

(17)

Komisijas lēmums par neautomātiskajiem pārnesumiem no 2014. gada uz 2015. gadu un par saistību apropriācijām, kuras atkal tiek darītas pieejamas 2015. gadā, C(2015)0827 final, 11.2.2015.


PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību Eiropas Komisijai reizi 3 gados ir jāsniedz kohēzijas ziņojums „par panākumiem, kas gūti ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sasniegšanā ..”. Sestā kohēzijas ziņojuma publicēšana kavējās tāpēc, ka tas tika pielāgots 2014-2020 kohēzijas politikas jaunajam tiesiskajam regulējumam; tā tradicionālā struktūra tika pārveidota, un tagad atspoguļo stratēģiju Eiropa 2020.

Kohēzijas politikas panākumi un problēmas ekonomiskās un finanšu krīzes kontekstā

Atskatoties atpakaļ, Sestais kohēzijas ziņojums parāda kā 2007-2013 plānošanas perioda laikā kohēzijas politika ir mazinājusi publisko ieguldījumu straujas samazināšanās ietekmi, kas vairākās dalībvalstis sasniedza vairāk nekā -60 % un -20 % ES vidēji. Kohēzijas ieguldījumi, nodrošinot finansējuma plūsmu, reģioniem deva stabilitāti laikā, kad samazinājās vai par pilnīgi izbeidzās valstu publiskie un privātie ieguldījumi. Tomēr paplašinājušās reģionālās atšķirības un vairākās dalībvalstīs tika zaudētas kopš 2000 gada radušās darbvietas un samazinājās to konkurētspēja, īpaši dienvidu dalībvalstīs.

Raugoties uz priekšu, ziņojumā norādīti galvenie kohēzijas ieguldījumu mērķi 2014.–2020. g. ir energoefektivitāte, nodarbinātība un MVU — jomas, kurās ilgtspējīgas nodarbinātības radīšanas iespējas ir patiešām daudzsološas. Referentam likās svarīgi atzīmēt, ka kohēzijas politikas sākotnējā loma un tās instrumenti, kas noteikti Līgumā, to padara par galveno ieguldījumu politiku pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanai visā ES. Tāpēc kohēzijas politiku nevar uzskatīt tikai par citu nozaru stratēģiju instrumentu. Gluži pretēji, tās ilgtermiņa integrētā daudzlīmeņu pārvaldības metode nodrošina būtisku pievienoto vērtību, īstenojot ES pasākumus, kuros tikai nozaru politika vien nedod vēlamos rezultātus.

Tāpēc referents atzinīgi vērtē jauno ES investīciju plānu Eiropai, lai papildinātu strukturālos un kohēzijas ieguldījumus. No pieredzes, kas gūta no kohēzijas politikas kopējām iniciatīvām ar tādiem finanšu instrumentiem kā JEREMIE, var lieti noderēt, jo šā jaunā investīciju plāna pamatā ir plašāka finanšu instrumentu izmantošana. Tajā pašā laikā ir skaidri jāsaka, ka ne kohēzijas politikas budžetu, ne ilgtermiņa stratēģisko plānošanu šī jaunā investīciju iniciatīva nedrīkst nekādā veidā ietekmēt negatīvi, jo tādējādi tiktu apdraudēta ne tikai reģionu attīstība, bet arī EUR 350 mljrd. kohēzijas politikas investīciju efektivitāte, kas 2014.–2020. g. paredzēta reģionālajai attīstībai. Jāņem vērā, ka reģioniem, kuriem investīcijas ir vajadzīgas visvairāk, bieži vien ir tik zema administratīvā un absorbcijas kapacitāte, ka jaunajam investīciju plānam tie nekvalificējas.

Kohēzijas politikas efektivitāte, piemērotība un veiktspējas orientācija

Jaunie pasākumi efektivitātes un veiktspējas orientācijas paaugstināšanai ir tematiskā koncentrācija, jo īpaši uz inovācijām, digitālo un mazoglekļa ekonomiku, izglītību un MVU atbalstu. Referents uzskata, ka ir nepieciešama prasība par elastīgumu reģioniem atkarībā no vietējās un reģionālās specifikas, īpaši smagas krīzes kontekstā. Nepieciešami pastāvīgi mēģinājumi vienkāršot procedūras un samazināt birokrātiju, lai palielinātu līdzekļu pieejamību un to absorbēšanu un līdz zemākajam iespējamajam līmenim novērstu kļūdas - bieži vien sarežģītu noteikumu dēļ attiecībā uz publisko iepirkumu un valsts atbalstu un nevis kohēzijas regulējuma dēļ.

Kohēzijas ieguldījumu efektivitāti var paaugstināt arī to sasaiste ar Eiropas pusgadu un dalībvalstīm adresētajiem ieteikumiem. Šajā kontekstā jānorāda, ka Eiropas Parlamenta svarīgākā loma ir pārbaudīt visu procedūru, kas var apturēt ESIF saistības vai maksājumus. Referents pieprasa pilnībā ievērot Kopīgo noteikumu regulas 23. panta 15.punktu, kurā no Komisijas un Padomes puses paredzēta pārredzamība un savlaicīga Parlamenta informēšana.

Nodarbinātība, MVU, jaunatne un izglītība

Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā teikts, ka ES mērķi ir pilnīga nodarbinātība un sociālais progress un stratēģijā „Eiropa 2020” noteikts mērķis līdz 2020. gadam 20-64 gadu vecuma grupā sasniegt 75 % nodarbinātības līmeni. Tomēr līdz ar krīzes iestāšanos šķiet, ka šo mērķi būs sasniegt grūtāk, jo bezdarba līmenis ES kopš 2010. gada sākuma pārsniedz 9,5 %, un daudzās dalībvalstīs pat 2014. gadā tas bija lielāks par 15 %.

Gados jaunu cilvēku stāvoklis attiecībā uz nodarbinātību rada īpašas bažas, jo 2014. gada otrajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 21,7 %, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā pieaugušo bezdarba līmenis (9,0 %), un tas nozīmē, ka vairāk nekā pieci miljoni cilvēku vecumā līdz 25 gadiem ES-28 teritorijā šajā laikā bija bezdarbnieki. Jauno eiropiešu lielai daļai (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) nav ne darba, ne izglītības vai apmācības, kas arī ir nepieņemami daudz.

Ļoti svarīgs ir arī kohēzijas politikas atbalsts MVU, jo MVU ir kā ES izaugsmes un nodarbinātības mugurkauls, kas 2002.–2010.g. laikā nodrošināja 85 % no nodarbinātības neto pieauguma. To visu ņemot vērā, 2014.–2020. g. periodā jāpalielina struktūrfondu, uzņēmumu un MVU konkurētspējas konkurētspējas programmas (COSME) un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” sinerģija, izmantojot reģionāla līmeņa pārdomātas specializētas stratēģijas.

Īstenošanas un maksāšanas problēmas

Referents atgādina, ka saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu vēlākais līdz 2014. gada augustam bija jāpieņem partnerattiecību nolīgumi un līdz 2015.gada janvārim — darbības programmas. Tomēr plānošanas process ir iekavējies, jo līdz 2014.gada beigām pieņemtas tikai nedaudz vairāk nekā 100 darbības programmas. Tika paredzēti divi darbības programmu pieņemšanas scenāriji, kuri abi nozīmē vēl ilgāku īstenošanas sākuma aizkavēšanos, proti: i) apropriāciju pārnešanas procedūra attiecībā uz tām programmām, kuras tiktu uzskatītas par gatavām pieņemšanai līdz 2014. gada 31. decembrim, un ii) Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 2014. gadā piešķirto līdzekļu neizmantotās daļas pārplānošana budžetā — tam nepieciešama daudzgadu finanšu shēmas (DFS) tehniska pārskatīšana — attiecībā uz programmām, kuras tiktu uzskatītas par negatavām pieņemšanai līdz 2014. gada beigām.

Saskaņā ar Komisijas iesniegto grafiku apropriāciju pārnešanas procedūras gadījumā darbības programmas varētu pieņemt no 2015. gada 15. februāra līdz 31. martam, bet budžeta pārplānošanas gadījumā — pēc 2015. gada 1. maija. Parlaments paudis nopietnas bažas par 2014.–2020. g. perioda kohēzijas politikas īstenošanas būtisko kavēšanos, uzsverot, ka šie kavējumi nopietni apdraud valstu, reģionālo un vietējo iestāžu iespējas efektīvi plānot un īstenot ESIF 2014.–2020. g. periodā. Tām pievienojas arī referents. Tāpēc viņš lūdz Komisiju iespējami drīz iesniegt Parlamentam tādu pasākumu plānu ar paredzētajiem termiņiem, kas veicinātu darbības programmu īstenošanu.

Kohēzijas politikas īstenošana 2014.–2020. g. periodā kavējas, turklāt par 2007.‑2013. g. plānošanas periodu neizpildīto maksājumu kopējā summa ir apmēram EUR 25 mljrd. Tāpēc aicina Komisiju paskaidrot, kā šī maksājumu kavēšanās ietekmēs jauno darbības programmu īstenošanas sākšanu, kā arī izvirzīt risinājumus kaitējuma ierobežošanai, ciktāl tas ir iespējams.

Kohēzijas politikai būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība, tomēr atkārtojas neizpildīto maksājumu problēma, kuras dēļ rodas kavētie maksājumi, kas kavē programmu īstenošanu un rada slogu labuma guvēju un dalībvalstu budžetiem, un tas nav pieļaujams. Budžeta disciplīna nav tikai valsts naudas neizšķērdēšana; tā nozīmē ar to, ka rēķini jānomaksā laikus. Referents tāpēc uzskata, ka šī problēmas daļa ir pati sarežģītākā un steidzamākā.

Pārvaldības jautājumi

Kohēzijas politikas resursi un pieredze jāizmanto, lai ievērojami paaugstinātu publisko iestāžu administratīvās kapacitāti, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī, tiktāl, ka uzlabojas to iespējas sniegt kvalitatīvus pakalpojumus sabiedrībai, tostarp arī plašāk izmantojot jaunās tehnoloģijas un izveidojot vienkāršākas procedūras. Ir svarīgi nodrošināt palīdzību vietējām un reģionālām iestādēm ar inovatīviem finanšu instrumentiem saistītajos jautājumos, kas ir būtiski resursu un ieguldījumu palielināšanai un jautājumos, kas saistīti ar publisko iepirkumu, kas arvien vairāk tiek izmantots kā instruments inovāciju un radošuma stimulēšanai.

Referents uzsver, ka ka Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību gan formāli, gan pēc būtības nostiprinās reģionu līdzdalību plānošanā, un tam ir svarīga loma kohēzijas politikas ietekmju palielināšanā un konsolidācijā.

Teritoriālais aspekts

Sestajā kohēzijas ziņojumā netiek izmantotas iespējas izskaidrot problēmas un iespējas, jo īpaši pārrobežu sadarbība raksturota pavisam īsi, par tās rezultātiem nav neviena vārda. Turklāt ar dažiem izņēmumiem pilnīgi netiek apskatīti kvalitatīvie aspekti, lai gan teksts dod pietiekamas iespējas tās aprakstīt (sk. ierāmēto tekstu par tādiem atsevišķiem tematiem/jomām kā pilsētas, jūrlietas un attālie reģioni). Arī no tematiskā un kvalitatīvā viedokļa pārrobežu aspektu iekļaušana būtu bagātinājusi vairāku nodaļu saturu, piemēram, par infrastruktūru, darba tirgu un mobilitāti, vidi, ūdens lietošanu un novadīšanu, atkritumu apsaimniekošanu, veselības aprūpi, pētniecību un attīstību, tūrismu, sabiedriskajiem pakalpojumiem un pārvaldību. Visās šajās jomās ir vērā ņemami pārrobežu elementi un iespējas. Referents uzskata, ka Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS) var dot būtisku ieguldījumu Eiropas integrācijai.

Šie apsvērumi saistīti ne tikai ar ETS jautājumiem un Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) instrumentu. ETS pārrobežu sadarbības komponentam ir pavisam konkrēta ietekme uz pārrobežu reģionu kohēziju. Tāpēc referents ierosina, ka turpmāk Kohēzijas ziņojumā būtu jāiekļauj Eiropas pārrobežu reģionu kohēzija un tās galvenās problēmas, kā arī pārrobežu sadarbībai paredzēto darbības programmu ietekmes novērtējums. Šim instrumentam jāpievērš lielāka uzmanība ne tikai tāpēc, ka tas veicina sadarbību un apkopo dalībvalstu iestāžu gūto pieredzi un virza uz administratīvo sistēmu, kuras pamatā ir arvien vairāk ir kopīgu vērtību un darbības metožu. Tāpēc būtu jāņem vērā arī kohēzijas politikas ārējie aspekti.

Kohēzijas politika ilgtermiņa perspektīvā

Referents gribētu veltīt īpašu uzmanību turpmākajai kohēzijas politikai pēc 2020. gada. Visiem ir pilnīgi skaidrs, ka 2014.–2020. g. kohēzijas politikas īstenošana ir sākusies tikai tagad un ka šai politikai jau ir radušās grūtības, jo programmas netika pieņemtas laikus, tāpēc 2014.–2020. g. kohēzijas politikas īstenošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tomēr nevar nepamanīt to, ka 2019. gadā daudzi svarīgi jautājumi būs jārisina vienlaicīgi - un tad Parlamenta jaunajam sasaukumam un jaunajai Komisijai būs jātiek galā ar stratēģijas „Eiropa 2020” pabeigšanu, nākamo daudzgadu plānošanas periodu, jauno kohēzijas politikas tiesisko regulējumu pēc 2020. gada un tie nebūt vēl nav visi. Ņemot vērā ierobežoto laiku, referents aicina jau tagad sākt domāt par kohēzijas politiku laikā pēc 2020. gada tā, lai tās centrā būtu kopienas un iedzīvotāji, un to kopējās labklājības pamats būtu katra atsevišķa sabiedrības locekļa labklājība.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (16.4.2015)

Reģionālās attīstības komitejai

par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanu Savienībā

(2014/2245(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jean-Paul Denanot

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka pēdējo gadu laikā kohēzijas politika ir apliecinājusi spēju samazināt ekonomikas un finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz publisko ieguldījumu līmeni dalībvalstīs, tostarp samazinot valsts līdzfinansējuma prasības un novirzot ievērojamu kohēzijas līdzekļu daļu pasākumiem, kam ir tieša un tūlītēja ietekme uz izaugsmi un darbvietu radīšanu; uzsver citas ārpus kohēzijas jomas izstrādātās politikas un instrumentu radīto pozitīvo ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; ir pārliecināts, ka, ņemot vērā ierasto laika nobīdi starp rīcību un tās radīto ietekmi un to, ka 2007.–2013. gada plānošanas perioda līdzekļus var vēl izmantot līdz 2016. gada beigām, šī pozitīvā ietekme nākamajos dažos gados tikai pieaugs;

2.  uzsver Komisijas izstrādātā ieguldījumu plāna nozīmi, jo tas ir pirmais solis publisko un privāto ieguldījumu trūkuma novēršanai Eiropā, kas nopietni apdraud stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu izpildi; uzsver, ka pēc ekonomikas krīzes ieguldījumi vairāk samazinājās nabadzīgākos reģionos; tomēr atgādina, ka Ž. K. Junkera plānā ir paredzēti tikai EUR 315 miljardi potenciālo ieguldījumu trijos gados, lai gan saskaņā ar Komisijas informāciju Eiropas Savienībai gadā ir vismaz EUR 300 miljardi liels ieguldījumu deficīts; tāpēc uzstāj, ka nepieciešams paredzēt lielāku elastīgumu attiecībā uz ieguldījumiem Eiropas Savienības un dalībvalstu budžetā; uzsver, ka projekti, kurus garantē Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), būtu jāizmanto ES politikas mērķu izpildes veicināšanai, tiem būtu jāsaskan ar kohēzijas politikas mērķiem, kā noteikts LESD 174. pantā, un jāatbilst papildināmības, ekonomiskās dzīvotspējas un pareizas finanšu pārvaldības principiem; šajā saistībā atgādina, ka visi Stabilitātes un izaugsmes pakta spēkā esošie noteikumi pilnībā attiecas uz dalībvalstu vienreizējām finanšu iemaksām ESIF, kā arī īpašās investīciju platformās un valsts attīstību veicinošās bankās, kuras gūst labumu no ES garantijas;

3.  norāda, ka, neraugoties uz krīzi un to, ka vietējās pašpārvaldes bija spiestas samazināt finansējumu, vietējām un reģionālajām pašpārvaldēm arī turpmāk bija jāapmierina iedzīvotāju pieprasījums pēc pieejamākiem augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem;

4.  uzsver, ka ir svarīgi no jauna industrializēt Eiropu, nodrošinot, lai līdz 2020. gadam sasniegtu rūpnieciskās ražošanas daļu vismaz 20 % apmērā no dalībvalstu IKP; tādēļ atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi aktīvi atbalstīt un stiprināt konkurētspējas, ilgtspējas un tiesiskās drošības principu, lai veicinātu darbvietu izveidi un izaugsmi Eiropā;

5.  atgādina, ka jautājums par pastāvīgi neizpildītajiem maksājumiem skar kohēzijas politiku vairāk nekā jebkuru citu ES politikas jomu, kurā neapmaksāto rēķinu apjoms Eiropas Sociāla fonda (ESF), Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) 2007.–2013. programmās 2014. gada beigās sasniedza EUR 24,8 miljardus, proti, tas pieauga par 5,6 % salīdzinājumā ar 2013. gadu; aicina Komisiju likt lietā visus līdzekļus, lai segtu šo neizpildīto maksājumu rēķinus; uzsver, ka šādā situācijā pirmkārt un visvairāk cieš mazākie un neaizsargātākie kohēzijas līdzekļu saņēmēji, piemēram, MVU, NVO un apvienības, jo tām ir ierobežotas iespējas sākotnēji pašām finansēt savus izdevumus;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Padome, Komisija un Parlaments ir panākuši vienošanos līdz gada beigām samazināt neapmaksāto rēķinu līmeni, jo īpaši kohēzijas politikas jomā, līdz plānotajam līmenim pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros, kā noteikts kopīgajā paziņojumā, kas pievienots vienošanās tekstam par 2015. gada budžetu, un ņem vērā Komisijas „Maksājumu plāna daļas ES budžeta atgriešanai uz ilgtspējīga ceļa”, ko saņēma 2015. gada 23. martā; atgādina Komisijai par tās apņemšanos nākt klajā ar maksājumu plānu, cik drīz vien iespējams un katrā gadījumā pirms iepazīstināšanas ar 2016. gada budžeta projektu; turklāt atgādina visām iestādēm par apņemšanos vienoties par šo plānu un to īstenot no 2015. gada un līdz pašreizējās DFS starpposma pārskatīšanai;

7.  ir nobažījies par nopietniem kavējumiem, kas 2014.–2020. gada plānošanas procesā šajā jomā tika pieļauti 2015. gada sākumā; uzsver to, ka ierosinātā DFS robežlielumu pārskatīšana,(1) , ar ko saistības EUR 11,2 miljardu apmērā tiek pārnestas uz DFS regulas 19. panta 2. punkta 1.b izdevumu kategoriju un Finanšu regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto saistību pārpalikums no 2014. gada EUR 8,5 miljardu apmērā tiek pārnests uz 2015. gadu,(2) , ļauj novērst 1.b izdevumu kategorijā paredzēto apropriāciju anulēšanu, taču tā pēc būtības nerisina šo plānošanas procesā pieļauto kavējumu pamatproblēmu, ne arī maina to, ka hroniski kavējumi īstenošanas gaitā un sistemātiski maksājumu kavējumi var radīt būtiskas problēmas galīgajiem saņēmējiem;

8.  atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas politikā tiek plašāk izmantoti finanšu instrumenti, piemēram, aizdevumi un garantijas, lai atbalstītu un mobilizētu ieguldījumus, radītu jaunas darbvietas ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai visas Savienības līmenī un palielinātu valsts finansējuma efektivitāti; mudina dalībvalstis un reģionālās pašpārvaldes pilnībā izmantot šīs papildu finansējuma iespējas, piemēram, iespēju izmantot jaunajā MVU iniciatīvā paredzētās garantijas augsta riska projektu finansēšanai; uzsver nepieciešamību nodrošināt pārredzamību, pārskatatbildību un kontroli attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem;

9.  konstatē resursu spēcīgāku tematisko koncentrēšanu uz ierobežotu prioritāšu skaitu, kuras satur potenciālu radīt izaugsmi un darbvietas, pārvarēt problēmas, kas saistītas ar pārmaiņām un enerģētisko atkarību, un samazināt nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī lielāku uzmanības pievēršanu 2014.–2020. gada programmu rezultātiem un to novērtēšanai, kam būtu jāveicina kohēzijas politikas produktivitāte un lietderība; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams šo principu piemērot elastīgi, pilnībā ievērojot teritoriālo, ekonomikas un sociālo specifiku, lai mazinātu atšķirības dažādu Savienības reģionu attīstībā;

10. piekrīt Komisijas veiktajai analīzei, ka ekonomikas un sociālās prioritātes, jo īpaši koncentrēšanās uz ekonomikas izaugsmi, no vienas puses, un sociālo iekļaušanu, izglītību un ilgtspējīgu attīstību, no otras puses, dažās dalībvalstīs varētu būt labāk līdzsvarotas, pamatojoties uz nozīmīgu dialogu ar partneriem un ieinteresētajām personām; uzsver, ka skaidras stratēģijas noteikšana dalībvalstu institucionālās sistēmas uzlabošanai, jo īpaši administratīvo spēju un tiesiskuma kvalitātes palielināšanā, ir būtisks noteicošais faktors, lai gūtu panākumus šo prioritāšu īstenošanā;

11. atzinīgi vērtē Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (YEI), kas ir izstrādāta, lai nodrošinātu īpašu finansējumu garantijas jauniešiem īstenošanai, un aicina dalībvalstis pievērsties tādu projektu īstenošanai, kuru mērķis ir samazināt bezdarbu šajā vecuma grupā reģionos ar īpaši augstu jauniešu bezdarba līmeni; aicina Komisiju ņemt vērā tās pausto apņemšanos attiecībā uz pastāvīgu uzraudzību, ziņošanu gada pārskatu veidā un vērtējumu, izvērtējot efektivitāti, iedarbīgumu un ietekmi, kas piemīt kopīgajam atbalstam no ESF un īpašajam līdzekļu piešķīrumam YEI, tostarp garantijas jauniešiem īstenošanai (ESF regulas 19. pants un II pielikums, Kopīgo noteikumu regulas 47.–59. pants);

12. ņemot vērā pasākumus, kas sasaista Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, prasa Komisijai ņemt vērā atšķirīgo sākotnējo stāvokli katrā dalībvalstī un to, cik dažādi pasākumi ir jāveic priekšnosacījumu izpildei, un jo īpaši censties neradīt vēl nelabvēlīgāku situāciju nabadzīgākajos reģionos, kā arī nesodīt atsevišķas vietējās un reģionālās pašpārvaldes par to, ka tām jāpārvar valsts līmenī radītās problēmas;

13. atkārtoti pauž savu stingro pārliecību, ka Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) rūpīga, efektīva vidusposma pārskatīšana, ar ko Komisija iepazīstinātu, vēlākais, līdz 2016. gadam, būtu vislabākā izdevība nodrošināt, ka tā precīzi atspoguļo Savienības prioritātes, jo īpaši pievēršot uzmanību tam, kā struktūrfondu maksājumu aizkavēšanās ietekmē budžetu, jauniešu nodarbinātībai Eiropā, ESIF finansējumam un jauniem priekšlikumiem par Savienības pašu resursiem, un pievēršas atlikušajā DFS periodā steidzamāk risināmajām problēmām dalībvalstīs un reģionos, kā arī pastāvīgajai problēmai saistībā ar maksājumu apropriācijām, kas radās DFS beigu daļā, un darbības programmu īstenošanas aizkavēšanās kohēzijas politikas jomā iespējamo ietekmi uz maksājumiem;

14. atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt labu pārvaldību un uzsver, ka jāsaglabā augstais mērķis nodrošināt, ka tēriņus kohēzijas politikas jomā nevar tik viegli izmantot krāpnieciskiem mērķiem un ka šajā jomā tiek īstenoti stingri krāpniecības novēršanas pasākumi;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.4.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

4

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Sophie Montel, Siegfried Mureșan, Younous Omarjee, Pina Picierno, Paul Rübig, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Marco Valli, Daniele Viotti, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bernd Kölmel, Andrey Novakov, Ivan Štefanec, Nils Torvalds, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský

(1)

Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, COM(2015)0015 final, 21.1.2015.

(2)

Komisijas lēmums par neautomātiskajiem pārnesumiem no 2014. gada uz 2015. gadu un par saistību apropriācijām, kuras atkal tiek darītas pieejamas 2015. gadā, C(2015)0827 final, 11.2.2015.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (20.4.2015)

Reģionālās attīstības komitejai

par ieguldījumu nodarbinātībā un izaugsmē — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā

(2014/2245(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Danuta Jazłowiecka

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā dažās dalībvalstīs finanšu krīze ir ietekmējusi kohēzijas politiku un izraisījusi vēl augstāku bezdarba līmeni un nabadzības, sociālās atstumtības un Savienības reģionu atšķirību pieaugumu;

B.  tā kā jaunākie dati par 2013. gadu liecina par ilgstošu bezdarbu vēsturiski augstā līmenī, kas atbilst 5,1 % darbaspēka Savienībā; tā kā ilgstošs bezdarbs atstāj būtisku ietekmi uz cilvēkiem visā viņu dzīves laikā un var kļūt par strukturālu bezdarbu, jo īpaši nomaļos reģionos;

C. tā kā publiskie ieguldījumi Savienībā pēdējā laikā ir samazinājušies par 15 % reālā izteiksmē un tā kā daudzi reģioni — jo īpaši tie, kurus skar demogrāfiskas problēmas, — nav spējuši pienācīgi sekmēt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, it sevišķi attiecībā uz stratēģijas pamatmērķi, proti, līdz 2020. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni 75 % apmērā, mērķi par 20 miljoniem samazināt nabadzībai pakļauto cilvēku skaitu un mērķi ierobežot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu;

D. tā kā reģionus, kuri cieš no pastāvīgi nelabvēlīgiem dabas apstākļiem vai pastāvīgi nelabvēlīgas demogrāfiskās situācijas, parasti raksturo augstāks bezdarba līmenis, vājāka ekonomikas izaugsme un būtisku ieguldījumu trūkums, un tas rada strukturālas atšķirības Savienības iekšienē; tā kā minētajos reģionos nodarbinātības līmenis vidēji ir par desmit procentpunktiem zemāks par valsts mērķi, kamēr attīstītākos reģionos šī starpība ir tikai trīs procentpunkti;

E.  tā kā Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIF) joprojām ir starp Savienības galvenajiem ieguldījumu instrumentiem, kam, ja vien tos izmanto efektīvi, piemīt potenciāls mazināt reģionu atšķirības un strukturālo nelīdzsvarotību, ekonomikas krīzes izraisītās negatīvās tendences un radīt kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas, kā arī ilgtspējīgu izaugsmi, jo īpaši reģionos, kur tas visvairāk nepieciešams; tā kā Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir galvenais instruments, ar ko ieguldīt cilvēkkapitālā, veicināt iekļaušanos darba tirgū un cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību;

F.  tā kā sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm ir kļuvušas lielākas, bet pretēja tendence vērojama reģionālās konverģences mērķa īstenošanā; tā kā atšķirība starp centrālo un nomaļo teritoriju bezdarba līmeni ir pieaugusi no 3,5 % 2000. gadā līdz 10 % 2013. gadā; tā kā šī novirze palielina fragmentācijas risku un apdraud Savienības ekonomikas stabilitāti un sociālo kohēziju; tā kā sestajā ziņojumā par kohēziju ir uzsvērta ESIF loma cīņā pret nevienlīdzību, jo īpaši krīzes laikā,

1.  pauž nožēlu par to, ka Savienības fondu potenciāls darbvietu izveidošanā joprojām ir nepietiekams, un norāda, ka tas būtu papildus jāstiprina ar efektīvākas un vairāk uz rezultātiem vērstas politikas izstrādi un īstenošanu; šajā saistībā pauž bažas par kavēšanos ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda darba programmu pieņemšanu un īstenošanu un mudina Komisiju un dalībvalstis procesu paātrināt; aicina Komisiju un dalībvalstis padarīt finansējumu pieejamāku visiem līdzekļu saņēmējiem un jo īpaši MVU, kas pēdējā laikā ir radījuši 80 % no visām jaunajām darbvietām Savienībā;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt pielāgotu politiku nolūkā atbalstīt kvalitatīvu darbvietu radīšanu ilgstošiem bezdarbniekiem, vecāka gadagājuma bezdarbniekiem, sievietēm un citām krīzes sevišķi smagi skartām prioritārām grupām;

3.  pauž nožēlu par to, ka jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir pārmērīgi augsts, jo īpaši dalībvalstīs, kuras vissmagāk skārusi krīze; aicina dalībvalstis ātri un pēc iespējas labāk izmantot saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu pieejamos naudas līdzekļus, jo īpaši EUR 1 miljardu priekšfinansējuma, tiklīdz tas tiek atbrīvots, lai atvieglinātu jauniešu piekļuvi nodarbinātībai; mudina dalībvalstis izmantot pieejamos ES fondus, lai papildinātu un pastiprinātu valsts programmas, kuru mērķis ir veicināt kohēziju, reģionu konkurētspēju un nodarbinātību un rosināt uzņēmējdarbības garu, jo īpaši jauniešu vidū; šajā saistībā arī aicina Eiropas augstākās izglītības iestādes pielikt lielākas pūles, lai pielāgotu savas programmas darba tirgus un visas sabiedrības vajadzībām, un izstrādāt individuālas orientācijas programmas un konsultācijas, kas varētu palīdzēt cīņā ar plaša mēroga jauniešu bezdarbu;

4.  norāda, ka Savienībā joprojām mācības priekšlaicīgi pārtrauc ļoti daudz jauniešu un ka tas ietekmē jauniešu bezdarba līmeni; uzsver, ka šī problēma ir jārisina, modernizējot izglītības sistēmas un mācību programmas ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu;

5.  uzsver, ka ir svarīgi darbvietu izveidē ņemt vērā dzimuma aspektu; aicina Komisiju piešķirt pietiekamu finansējumu cīņai pret sieviešu bezdarbu; uzskata, ka tehnoloģiskie sasniegumi, kas pieļauj elastīgāku darbalaiku, varētu nākt par labu sievietēm, un aicina Komisiju veikt ieguldījumus šajā jomā;

6.  aicina Komisiju veltīt īpašu uzmanību minoritāšu grupu stāvoklim Savienībā, jo šīs grupas ir pakļautas dažādu veidu sociālajai atstumtībai un tāpēc tām draud lielāks strukturālā bezdarba risks; uzskata, ka Savienības sociālās kohēzijas politikas plānošanā ir jāņem vērā minoritāšu iekļaušana;

7.  uzsver, ka saistībā ar izmaiņām ražošanas modeļos un iedzīvotāju novecošanos ir ievērojami pieaugusi Eiropas Sociālā fonda un ieguldījumu loma darba ņēmēju prasmju pielāgošanā; ir cieši pārliecināts, ka šajā saistībā ESF būtu jāizmanto papildus dalībvalstu pasākumiem; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka pieejamie resursi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk, lai nodrošinātu darba ņēmēju nodarbināmību, sociālo iekļautību un dzimumu līdztiesību; vienlaikus uzsver, ka ESF finansētajās apmācības programmās jāņem vērā arī uzņēmēju un vadības līmeņa darbinieku vajadzības, lai nodrošinātu uzņēmumu — jo īpaši MVU, kas rada vairumu darba iespēju ES, — ilgtspējīgu attīstību;

8.  aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt darbu pie EURES platformas uzlabošanas un darbības paplašināšanas, jo tā ir lietderīgs instruments, ar ko veicināt darba ņēmēju mobilitāti Eiropā un jo īpaši pārrobežu mobilitāti, uzlabojot darba ņēmēju zināšanas par Savienības darba tirgu, informējot viņus par darba iespējām un palīdzot kārtot formalitātes; mudina dalībvalstis attīstīt un atbalstīt EURES tīklus, jo īpaši atzīstot to, ka pārrobežu darba ņēmēji pirmie saskaras ar pielāgošanas problēmām un sarežģījumiem profesionālo kvalifikāciju atzīšanā; norāda — apvienojot valsts nodarbinātības dienestus, sociālos partnerus, vietējās un reģionālās iestādes, kā arī citas ieinteresētās personas no privātā sektora, šie tīkli veicinās un atbalstīs pārrobežu mobilitāti;

9.  uzstāj, ka ir jāatbalsta kvalitatīvu darbvietu izveide, izmantojot jaunās tehnoloģijas; uzskata, ka Komisijai bezdarba samazināšana ir jāsaista ar digitālās programmas un programmas „Apvārsnis 2020” instrumentiem;

10. uzsver, ka Savienībai būtu jāiegulda uzņēmumos un jāatbalsta uzņēmumu izveide, īpašu uzsvaru liekot uz MVU un mikrouzņēmumiem, kas veido 99 % no visiem Savienības uzņēmumiem un kas pēdējā laikā radījuši 80 % jauno darbvietu, atvieglinot piekļuvi finansējumam, samazinot birokrātisko slogu, ar REFIT programmu vienkāršojot tiesību aktus un nodrošinot labvēlīgu vidi un atbilstošu tiesisko regulējumu, arī jaunizveidotiem uzņēmumiem; uzsver, ka šādiem pasākumiem nebūtu jāierobežo darba un sociālās tiesības Eiropas Savienībā; tādēļ atzinīgi vērtē ieceri izveidot jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu kā papildinošu instrumentu kohēzijas politikai ar potenciālu triju gadu laikā radīt 1,3 miljonus papildu darbvietu;

11. uzsver, ka kohēzijas politika būtu jāizmanto gudras un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai reģionos, kuros tas visvairāk nepieciešamas, ar dažādiem pasākumiem un finanšu instrumentiem atbalstot mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšanu un attīstību;

12. aicina dalībvalstis sociālekonomiskās konverģences nolūkā nodrošināt to, lai arī attālajiem un mazajiem reģioniem būtu nepieciešamā veiktspēja, piemēram, cilvēkresursi, lai apgūtu pieejamo finansējumu;

13. aicina dalībvalstis, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanās un citu demogrāfisko problēmu nelabvēlīgo ietekmi uz darba tirgiem, izstrādāt projektus ar mērķi risināt iedzīvotāju skaita samazināšanos un atbalstīt mobilitāti;

14. aicina Komisiju nodrošināt mērķtiecīgus ieguldījumus ekonomiski vājākos reģionos, kas cieš no augsta bezdarba līmeņa, un šādos reģionos aktīvajos MVU, ņemot vērā to ierobežoto piekļuvi finansējumam, lai nodrošinātu, ka šiem centieniem ir vērā ņemama ietekme tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, un ka izvēle tiek izdarīta, pienācīgi ņemot vērā ieguldījumu ekonomiskās iezīmes; ir vienisprātis ar Komisiju, ka nozarēs, kam raksturīga izaugsme (piemēram, digitālā ekonomika, „zaļās” nozares un veselības aprūpe), ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks;

15. atgādina, ka algu pieskaņošana produktivitātei ir svarīga ne tikai sociālajai kohēzijai, bet arī spēcīgas ekonomikas un produktīva darbaspēka saglabāšanai;

16. uzsver teritoriālās kohēzijas nozīmi un šajā saistībā norāda, ka svarīgi ir ieguldījumi pārrobežu infrastruktūrā, piemēram, iekšzemes ūdensceļos, jo tiem ir būtiska loma reģionu sociālekonomiskās attīstības veicināšanā;

17. uzskata, ka kohēzijas politikas pasākumiem ir būtiska nozīme iekšējo konkurētspējas atšķirību un strukturālās nelīdzsvarotības mazināšanā tajos reģionos, kur tas visvairāk nepieciešams; aicina Komisiju apsvērt iespēju piešķirt priekšfinansējumu, lai veicinātu to, ka attiecīgās dalībvalstis 2014.–2020. gada periodā pilnībā izmanto saņemto finansējumu, vienlaikus nodrošinot budžeta pārskatatbildības principa ievērošanu;

18. uzskata, ka gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai būtiski svarīga ir budžeta disciplīna; prasa no jauna pievērst uzmanību efektīvākai līdzekļu izmantošanai un krāpšanas apkarošanai;

19. uzsver, ka izaugsmes politikai un nodarbinātības politikai ir atšķirīga teritoriālā ietekme, kas atkarīga no katra reģiona īpašās situācijas, un ka reģionālās atšķirības ir pieaugušas kopš krīzes sākuma; uzsver, ka konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ir jāņem vērā dalībvalstu iekšējās teritoriālās atšķirības, lai stimulētu izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus saglabājot teritoriālo kohēziju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.4.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

13

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Danuta Jazłowiecka, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Elmar Brok, Tania González Peñas, Eva Kaili, Neoklis Sylikiotis, Ivo Vajgl

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Grapini, Ivan Jakovčić


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (25.3.2015)

Reģionālās attīstības komitejai

par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā

(2014/2245(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Neoklis Sylikiotis

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver to, ka ekonomikas krīze apdraud ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, pastiprinot atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem; atgādina, ka kopš krīzes sākuma ES rūpniecības nozarē ir likvidētas vairāk nekā 3,8 miljoni darbvietu(1); uzsver, ka jāstiprina ES kohēzijas politika, skaidri nosakot prioritātes, uzsverot nepieciešamību mazināt reģionālās atšķirības un sasniegt ES mēroga izaugsmes un nodarbinātības mērķus;

2.  uzsver to, ka ir vajadzīgi ievērojami centieni, lai atgrieztu ES atpakaļ uz pareizā ceļa un nodrošinātu 20 % reindustrializācijas mērķa sasniegšanu līdz 2020. gadam; aicina stiprināt un atjaunot rūpniecības struktūru Savienībā, lai stimulētu konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību; uzsver — lai to sasniegtu, ir jāinvestē digitālajā, enerģētikas un transporta infrastruktūrā, kā arī — ilgtermiņā, bet ne mazāk steidzami — izglītībā, pētniecībā un darba ņēmēju prasmju uzlabošanā;

3.  atzīst, ka kohēzijas politikas investīcijas ir palīdzējušas mazināt ekonomikas un finanšu krīzes nelabvēlīgās sekas un tās ir kļuvušas par investīciju budžeta būtisku daļu vairākās Eiropas valstīs; atzīst Komisijas centienus pārvirzīt kohēzijas politikas investīcijas uz jomām, kuras krīze skārusi vissmagāk;

4.  uzsver, ka Līgumā par Eiropas Savienību ir paredzēts mērķis veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm (LES 3. pants);

5.  uzsver, ka mērķi, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”, pilnībā jāņem vērā arī kohēzijas politikā; uzsver, ka kohēzijas politikas investīcijas jākoncentrē uz izaugsmi, inovācijas veicināšanu, MVU, digitālo ekonomiku un bioekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; uzsver to, ka jo īpaši investīcijām šajās nozarēs ir potenciāls ne tikai saglabāt esošās darbvietas, bet arī stimulēt izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu;

6.  uzsver rūpniecības nozares kopumā un galaproduktu ražošanas lomu Eiropas ekonomikā, jo tā veido 80 % no Eiropas eksporta un 80 % no izdevumiem par pētniecību un izstrādi; norāda, ka no 2007. līdz 2012. gadam, izmantojot tikai ES reģionālo politiku, ir radītas apmēram 594 000 jaunas darbvietas(2);

7.  ierosina kohēzijas politiku modernizēt; ierosina kohēzijas politikā galveno uzmanību pievērst rūpniecības un struktūru atjaunošanai un jaunu inovāciju atbalstīšanai, lai veicinātu nodarbinātību visā Savienībā;

8.  uzsver to, cik svarīgi ir vienkāršot kohēzijas politikas programmu pārvaldību un procedūras; uzsver to, ka administratīvajam slogam, ko rada dažādas pārvaldības un uzraudzības procedūras, jābūt samērīgam ar kopējo no kohēzijas politikas programmām gūtā finansējuma summu;

9.  uzsver to, ka MVU veido 99 % ES uzņēmumu un nodrošina 80 % darbvietu Savienībā;

10. uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki centieni stiprināt rūpniecības nozari vairākās dalībvalstīs, atvieglot ražotājiem piekļuvi investīcijām un kredītiem un novērst bezdarbu; uzsver to, ka ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama pieeja, kas pamatojas uz reģionu konkrēto stipro pušu izmantošanu;

11. uzskata, ka visos kohēzijas politikas atbalstītajos jaunajos projektos un investīcijās uzsvars ir uz maksimālu rezultātu un ietekmes sasniegšanu un ka jāievēro jaunais izpildes satvars, kura mērķis ir stimulēt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi; uzsver arī, ka visiem ES fondu atbalstītajiem jaunajiem projektiem un investīcijām ir jābūt orientētiem uz jaunu darbvietu izveidi; tādēļ uzsver, ka dalībvalstīm jātiecas radīt kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas, vienlaikus īstenojot pašreizējā finansēšanas perioda darbības programmas, lai veiktu pasākumus pārmērīgā jauniešu bezdarba mazināšanai un ļautu reģioniem attīstīt veselīgu un ilgtspējīgu ekonomiku; atgādina, ka investīcijās un projektos jāņem vērā vides aizsardzība, jo īpaši, lai veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu, kā arī energoefektivitātes pasākumu izmantošanu; atgādina, ka videi draudzīgu ražojumu un pakalpojumu globālo tirgu līdz 2020. gadam ir plānots gandrīz divkāršot, sasniedzot apmēram EUR 2 triljonus gadā;

12. atzinīgi vērtē priekšlikumu par kapitāla tirgu savienību un uzskata, ka tas ir svarīgs instruments, lai papildinātu ieguldījumu plānu Eiropai un uzlabotu MVU piekļuvi kredītiem, radot un attīstot banku aizdevumiem alternatīvus finansējuma avotus, tostarp uzlabojot sākotnējos publiskos piedāvājumus;

13. aicina ātri īstenot un izmantot kapitāla tirgu savienību, lai atbalstītu nozares virzīto darbu pie Eiropas privāto izvietojuma tirgu izveidošanas un atbalstītu ilgtermiņa ieguldījumu fondu darbības uzsākšanu; uzskata, ka veiksmīga kapitāla tirgu savienība mazinās sadrumstalotību ES finanšu tirgos, tādējādi palīdzot samazināt finansēšanas izmaksas;

14. uzsver, ka investīcijas jākoncentrē jomās, kas spēj radīt pastiprinošu ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi, piemēram, investīcijas inovācijā vai izglītībā;

15. uzsver, cik liela nozīme ir reģionālajam finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir reģionālās attīstības dzinējspēks jaunu darbvietu radīšanai, gudrai izaugsmei un darbībām digitālās un zema oglekļa emisijas līmeņa ekonomikas virzienā;

16. uzsver kohēzijas politikas finansējuma nozīmi pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un tajā, lai sasniegtu 2020. un 2030. gada CO2 emisiju samazināšanas, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu mērķus;

17. norāda, ka ziņošana par projektiem, ko finansē ES fondi, parasti ir koncentrēta uz izdevumiem un atbilstību administratīvajiem noteikumiem, nevis uz reālu rezultātu sasniegšanu, tādējādi radot zināšanu trūkumu par ES subsīdiju efektivitāti; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi sistemātiski vākt informāciju par ES finansējuma ietekmi, lai varētu identificēt pasākumus, kas visefektīvāk veicinātu ES reģionu ekonomisko attīstību;

18. aicina nodrošināt labāku koordināciju starp dalībvalstu, vietējām un reģionālajām publiskajām investīcijām, kā arī stabilāku ekonomikas un regulatīvo vidi ES, lai tā būtu pievilcīgāka privātajām investīcijām, jo bez tām nav iespējams sasniegt mērķi līdz 2020. gadam paaugstināt rūpniecības ieguldījumu IKP līdz 20 %; uzsver to, cik svarīgi ir ES investīcijas koncentrēt uz inovatīviem sektoriem un tematiskām prioritātēm, piemēram, pētniecību un inovāciju, atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, lai maksimāli izmantotu investīciju ietekmi uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu; stingri atbalsta tādu pieeju pētniecībai un izstrādei, kuras mērķis ir samazināt inovāciju līmeņa atšķirības Savienībā, ļaujot mazāk attīstītiem reģioniem ieviest, uzlabot un pielāgot attīstītākajos reģionos izstrādātos inovatīvos risinājumus; aicina arī vēl vairāk precizēt un ātri īstenot lietpratīgās specializācijas koncepciju, kurai ir potenciāls stimulēt ES reģionu ilgtspējīgu izaugsmi;

19. prasa izstrādāt iekļaujošu rūpniecības stratēģiju, kas uzmanību pievērš jomām, kuras ietekmē apdzīvotības sarukšana un novecošana; uzskata, ka galvenajiem mērķiem jābūt bezdarba novēršanai, konkurences nodrošināšanai, ilgtspējīgai attīstībai un izaugsmei un darbvietu radīšanai;

20. uzsver — lai sekmētu inovatīvas un produktīvas pētniecības darbības, ir jāturpina palielināt finansējumu pētniecībai un izstrādei; tādēļ aicina labāk saskaņot esošos finansēšanas pasākumus, t.i., Eiropas strukturālo un investīciju fondu un “Apvārsnis 2020” finansējumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013;

21. aicina dalībvalstis paātrināt Jaunatnes garantiju programmu, jo krīze nav ļāvusi pārmērīgam skaitam jauniešu profesionālās karjeras sākumā atrast darbu un jauniešu bezdarbs ir sasniedzis satraucošu līmeni pusē reģionu;

22. aicina nodarbinātības situācijas uzlabošanas labad pienācīgi ņemt vērā MVU vajadzības, izstrādājot tiesību aktus un noteikumus, kā arī ņemt vērā nepieciešamību uzlabot kredītu pieejamību jebkāda lieluma uzņēmumiem, kas rada darbvietas;

23. aicina situācijas uzlabošanai attiecībā uz inovācijām nodrošināt Eiropas uzņēmumu zināšanu un ideju un konkurētspējas un novatorisma apmaiņu, lai varētu pabeigt digitālā iekšējā tirgus izveidi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

7

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Juan Carlos Girauta Vidal, Theresa Griffin, Marek Józef Gróbarczyk, András Gyürk, Roger Helmer, Dawid Bohdan Jackiewicz, Eva Kaili, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Miroslav Poche, Miloslav Ransdorf, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Miguel Urbán Crespo, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Hermann Winkler, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Simona Bonafè, Cornelia Ernst, Yannick Jadot, Werner Langen, Morten Messerschmidt, Clare Moody, Dominique Riquet, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Anne Sander, Maria Spyraki, Paul Tang, Pavel Telička, Anneleen Van Bossuyt, Cora van Nieuwenhuizen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Ignazio Corrao, Antanas Guoga

(1)

Rūpniecības 2013. gada rezultātu pārskats, Komisijas dienestu darba dokuments (SWD(2013)0346, 2013. gada 20. septembris), 6. lpp.

(2)

Veidojot Eiropas reģionus un pilsētas konkurētspējīgākas, veicinot izaugsmi un radot jaunas darbvietas. http://europa.eu/pol/pdf/flipbook/en/regional_policy_en.pdf, 6. lpp.


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (26.3.2015)

Reģionālās attīstības komitejai

par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā

(2014/2245(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Silvia Costa

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina — lai efektīvi veicinātu cīņu pret jauniešu bezdarba augsto līmeni, ES kohēzijas politikai pilnībā jāatbilst stratēģijai "Eiropa 2020" un jo īpaši tās pamatmērķiem attiecībā uz izglītību, kas paredz priekšlaicīgi mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvara samazināšanu, lai tas būtu zemāks par 10 %, to jauniešu īpatsvara palielināšanu līdz 40 %, kuriem ir trešā līmeņa izglītības grāds, diploms vai līdzvērtīga profesionālās apmācības kvalifikācija, kā arī noteikt par vidusmēra kritēriju, ka vismaz 15 % pieaugušo iedzīvotāju ir iesaistīti mūžizglītībā un ne mazāk kā 95 % bērnu piedalās agrīnā pirmsskolas izglītībā, atzīstot arī prasmju un iegūtās pieredzes apliecināšanu;

2.  norāda, ka nolūkā sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, jo īpaši attiecībā uz izglītību un priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu skaita samazināšanu, ir jāuzlabo piekļuve izglītības infrastruktūrai un sociāli kulturālo pakalpojumu kvalitāte ES reģionos, jo īpaši tajos, kurus skar ekonomikas sastingums; atgādina par izglītības nozīmību labākas sociālās un reģionālās kohēzijas radīšanā, kā arī demokrātiskās apziņas un līdzdalības veicināšanā jauniešiem;

3.  uzsver, ka 12 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem skolu ir pametuši agri; aicina ES konstatēt galvenos faktorus, kas izraisa agrīnu skolas pamešanu, un pārraudzīt šīs parādības iezīmes valstu, reģionālā un vietējā līmenī kā pamatu mērķtiecīgai un efektīvai, uz faktiem balstītai politikai; uzskata, ka skolas agrīnas pamešanas gadījumu skaita samazināšanas politikai ir jārisina dažādi jautājumi, tostarp izglītības un sociālie izaicinājumi, kas, iespējams, izraisa šādu fenomenu;

4.  norāda, ka bez efektīvas sadarbības starp izglītības iestādēm un darba tirgus dalībniekiem nav iespējams mazināt augsto bezdarba līmeni gados jaunu absolventu vidū ES; jo īpaši uzsver, ka, mācot darba tirgū vajadzīgās zināšanas un prasmes, jauniešu nodarbinātība ir pieaugusi un sociālās atšķirības ir mazinājušās;

5.  pauž nožēlu par to, ka izglītībai pašlaik ir piešķirts nepietiekams finansējums, un uzsver, ka nepieciešami lielāki ieguldījumi izglītības sistēmu modernizēšanā profesionālās apmācības, kā arī formālās izglītības jomā un ikdienējās mācīšanās procesā; atgādina, kas tas attiecas arī uz skolu ēku remontu un jauno izglītības un pētniecības tehnoloģiju nodrošināšanu (piekļuve pētījumu datubāzei, IT apmācības, e-mācības);

6.  uzsver, cik svarīgi ir reģionālajā, vietējā, valsts un starpvalstu līmenī nostiprināt saites starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību; aicina dalībvalstis rīkoties attiecībā uz konkrētajai valstij adresētajiem ieteikumiem (KVAI) saistībā ar izglītību Eiropas pusgadā un citiem Komisijas ieteikumiem, tiklīdz iespējams;

7.  uzsver, ka ir svarīga mūžizglītība un labāki darba apstākļi pētniekiem un pasniedzējiem, lai piesaistītu un saglabātu kvalificētus mācībspēkus kā galvenos faktorus ekonomikas izaugsmei; norāda, ka ir svarīga jauniešu digitālo prasmju apguve, kā arī mācībspēku apmācība šajā jomā, ņemot vērā, ka digitālās prasmes kļūst arvien nozīmīgākas Eiropas darba tirgū;

8.  uzsver, ka darba tirgus vajadzības strauji mainās un jaunieši saskaras ar pieaugošām grūtībām pārejā no izglītības uz darbu, un tāpēc parasti ir neaizsargātāki pret bezdarbu; atkārtoti pauž, ka ir svarīgi ieguldīt cilvēkkapitālā un cilvēkos, jo īpaši Eiropas jauniešos, lai veicinātu viņu nodarbinātību un profesionālo kvalifikāciju iegūšanas ceļu; aicina uzlabot pašreizējo "ES kvalifikāciju panorāmu", ar kuru identificē darbvietas un vajadzīgās prasmes, ka arī attiecīgi pārveidot izglītības un apmācību sistēmas dalībvalstīs, lai cilvēki apgūtu īstās prasmes īstajam darbam;

9.  uzsver vajadzību veicināt partnerības starp izglītības vidi un nodarbinātības politiku, iesaistot visas ieinteresētās puses, tostarp sociālos partnerus, lēmumu pieņēmējus, apmācību sniedzējus un darba devējus;

10. atzinīgi vērtē Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, kas jo īpaši pastiprina Jaunatnes garantijas shēmu reģionos, kuros jauniešu bezdarbs pārsniedz 25 %, un norāda, ka tā ir efektīvs instruments jauniešu bezdarba samazināšanai un kalpos kā fundamentāla struktūru reforma vidējā termiņā un ilgtermiņā; aicina dalībvalstis izveidot spēcīgu sadarbību ar tirgus dalībniekiem un, īstenojot šo shēmu un veidojot nepieciešamo infrastruktūru, pilnībā izmantot Eiropas Sociālo fondu, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un citus struktūrfondus;

11. aicina Komisiju palīdzēt nodrošināt garantijas jauniešiem shēmas efektīvu īstenošanu ar labas prakses piemēru apmaiņu; norāda, ka budžeta līdzekļi garantijas jauniešiem shēmai beidzas 2015. gada 31. decembrī; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka programma var turpināties;

12. uzsver vajadzību garantijas jauniešiem shēmu ietvaros attīstīt uzņēmējdarbības prasmes; tomēr uzskata, ka ir vajadzīga agrīna iejaukšanās, aktivizācija un daudzos gadījumos arī reformas, piemēram, profesionālās izglītības un apmācību sistēmu uzlabošana, un paraugprakšu apmaiņa saistībā ar duālo izglītības sistēmu varētu veicināt strukturālas izmaiņas darba tirgū un paaugstināt nodarbinātības līmeni;

13. atzinīgi vērtē jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu; cer, ka izglītība un apmācības tiek uzskatītas par stratēģiskām investīcijām un tādējādi ir daļa no prioritārajām darbībām;

14. mudina Komisiju atzīt kultūras potenciālu ekonomikas noturīgas attīstības un reģionu konkurētspējas veicināšanā un sociālas kohēzijas uzlabošanā; īpaši uzsver kultūras un radošo nozaru (KRN) un kultūras mantojuma pārveidošanas ciparu formātā stratēģisko lomu ekonomikas atlabšanas un ES izaugsmes, kā arī reģionālās attīstības veicināšanā, jo pašlaik šīs nozares tieši vai netieši rada vairāk nekā 7 miljonus darbvietu;

15. uzsver kultūras nozares svarīgumu jauniešu bezdarba apkarošanā, jo kultūras nozare ļoti piesaista jauniešus un sniedz vairāk darbvietu šai iedzīvotāju grupai; atgādina, kāda nozīme kultūrai ir plašākas un labākas nodarbinātības radīšanā, izmantojot izglītību, prasmju attīstību, apmācību un ikdienējo mācīšanos cenšas novirzīt kohēzijas politikas instrumentus, lai palielinātu darbvietu skaitu kultūras un radošajās nozarēs;

16. prasa Komisijai novērtēt, kādā mērā ES Reģionālās attīstības fonda un Sociālā fonda naudas līdzekļi tiek izmantoti kultūras aktivitāšu veicināšanai, jo īpaši radošās nozares attīstībai dalībvalstīs; par minētā novērtējuma rezultātiem Komisija ziņo Parlamentam ne vēlāk kā — kopā ar programmas "Radošā Eiropa" starpposma ziņojumu, kas jāiesniedz līdz 2017. gada 31. decembrim;

17. atgādina, ka kultūra, kā arī materiāls un nemateriāls kultūras mantojums ir būtiski elementi ilgtspējīgai pilsētu un lauku atjaunošanai un pilsētu un reģionu piesaistīšanas spējām un ekonomikas attīstībai, izmantojot kultūras tūrismu un radošos MVU; aicina izveidot reģionālas kultūras zonas, kurās pilsētas un reģioni sadarbotos, lai uzsvērtu savu kultūras mantojumu, to saglabātu un padarītu par ekonomisku aktīvu;

18. aicina Komisiju apņemties veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību visiem materiālajiem un nemateriālajiem labumiem, kas veido Eiropas kultūras mantojumu un ir būtiski svarīgi, lai sekmētu kultūras un sociāli ekonomisko attīstību, kuras nodrošina un veicina kopēju Eiropas identitāti un Eiropas valstu, reģionu un pilsētu kultūras daudzveidību; aicina Eiropas Savienības pilsētas un reģionus šajā nolūkā izmantot kohēzijas politikas instrumentus.

19. uzskata, ka Komisijas pieņemtais maksimālais ierobežojums EUR 5 miljonu apmērā (vai EUR 10 miljonu apmērā no kopējām izmaksām, ja iesaistītas UNESCO sarakstā iekļautās vietas), pamatojoties uz projekta kopējām faktiskajām izmaksām, ir pārāk stingrs un samazinās atbalstu kultūras mantojumam, turklāt tas arī neparedz dokumentācijas un pārvaldības izmaksu un nesamazināmo izdevumu (piemēram, PVN) atrēķināšanu un ierobežo daudzu to ieguldījumu veidu iespējas, kas ir būtiski svarīgi sociālajai un ekonomiskajai attīstībai ES;

20. uzsver, ka šādai pieejai ES tiesību aktos nav juridiskā pamata, un aicina Komisiju tematiskajos norādījumos precizēt Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (ERAF) 3. panta e) punkta skaidrojumu attiecībā uz ieguldījumiem iekšējā potenciāla attīstībā, izmantojot fiksētus ieguldījumus iekārtās un ierobežota mēroga infrastruktūrā kultūrai un ilgtspējīgam tūrismam;

21. aicina dalībvalstis piešķirt lielāku sava budžeta un reģionālās attīstības finansējuma daļu kultūrai un kultūras mantojumam, lai padarītu reģionus saistošākus, veicinot to efektīvu un visaptverošu attīstību un izmantojot to potenciālu;

22. uzsver, ka ir svarīga vienkāršošana, un iesaka Komisijai un dalībvalstīm turpināt savus centienus vienkāršot kohēzijas politiku, lai padarītu politikas rezultātus mērķtiecīgākus un visos līmeņos samazinātu birokrātisko slogu; uzsver platformu svarīgumu, lai izplatītu labas prakses dažādās īstenošanas jomās.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Jill Evans, Emmanouil Glezos, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sylvie Guillaume, György Hölvényi, Dietmar Köster, Ilhan Kyuchyuk, Ernest Maragall, Emma McClarkin, Martina Michels


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (1.4.2015)

Reģionālās attīstības komitejai

par ieguldījumiem darbvietu radīšanā un izaugsmē — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā

(2014/2245(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Julie Girling

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā vēsturiski bezdarbs sievietes ir skāris vairāk nekā vīriešus, neraugoties uz to, ka 59 % jauno augstskolu absolventu ir sievietes(1), kam neatbilst pārāk zemais sieviešu skaits atbildīgos amatos; tā kā sieviešu nodarbinātības līmenis pēdējo piecu gadu laikā ir nedaudz palielinājies — no 60 % uz 63 % — un sieviešu bezdarba līmenis ES ir 10 %, kas būtiski atšķiras dažādos reģionos (lai gan šīs atšķirības ievērojami mazinās)(2); tā kā pat nodarbināto sieviešu ieņemamais amats, algas līmenis un pensiju iemaksas neatbilst viņu iegūtajai izglītībai;

B.  tā kā tikai 29 % sieviešu ir ieguvušas diplomu IKT un tikai 4 % no viņām ir tieši nodarbinātas IKT nozarē(3); tā kā pēc Komisijas datiem augstāko izglītību ir ieguvušas vairāk sievietes, nekā vīrieši; tā kā pārāk maz sieviešu darbojas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomā, kas attiecīgi ierobežo viņu ekonomiskās iespējas, lai arī nav zinātnisku pierādījumu, ka vīrieši šajos jautājumos būtu talantīgāki par sievietēm;

C. tā kā zemu algu saņem tieši sievietes (2010. gadā zemu algu saņēma 21,2 % sieviešu un 13,3 % vīriešu), jo īpaši sievietes ar zemu izglītības līmeni vai noteikta laika darba līgumu(4);

D. tā kā pensiju atšķirība dzimumu starpā norāda, ka vidēji ES sievietēm pensijas ir par 39 % zemākas nekā vīriešiem;

E.  tā kā sievietēm ir lielāks risks saskarties ar nabadzību un sociālo atstumtību nekā vīriešiem, jo īpaši vecuma grupā pēc 60 gadiem (2010. gadā 22,2 % sieviešu un 17,3 % vīriešu)(5);

F.  tā kā dzimumu līdztiesība ir svarīgs līdzeklis, lai panāktu ekonomikas attīstību un sociālo kohēziju;

G. tā kā kohēzijas politika ir galvenais instruments, ar ko īstenot bezdarba un sociālās atstumtības apkarošanas pasākumus, un tā balstās uz ieguldījumiem izglītībā un izglītības iespēju paplašināšanā;

H. tā kā lauku reģionos laika gaitā ir atklājušās vairākas ekonomiskas un sociālas problēmas, piemēram, vāji attīstīta uzņēmējdarbības kultūra, maza pieaugušo dalība mūžizglītībā un apmācībā, turpmākas apmācības trūkums un tas, ka procentuāli daudz personu strādā naturālā lauksaimniecībā;

I.   tā kā sieviešu nodarbinātības līmenis joprojām ir zems, ja to salīdzina ar stratēģijas „Eiropa 2020“ mērķiem (par 11,5 % zemāks, nekā paredzētie 75 %)(6);

J.   tā kā saskaņā ar ESAO prognozēm sieviešu un vīriešu vienlīdzīga piedalīšanās darba tirgū ļautu līdz 2030. gadam par 12,4 % palielināt IKP uz vienu iedzīvotāju;

K. tā kā pārāk maz sieviešu ieņem vadošus amatus, un tikai 30 % no jauno uzņēmumu dibinātājiem ir sievietes(7);

L.  tā kā vairāk nekā divas trešdaļas ES iedzīvotāju dzīvo pilsētās, kur koncentrējas ražošana un inovācija, tomēr vienlaikus pieaug sociāli atstumto personu koncentrācija, līdz ar to tieši tur ir izšķirīgi svarīgi risināt sociālās atstumtības problēmu;

M. tā kā vientuļās mātes/tēva statuss joprojām ir traucēklis darba tirgū;

N. tā kā struktūrfondu noteikumos ir skaidri paredzēts, ka vienlīdzīgas tiesības sievietēm un vīriešiem un dzimumbalstītas integrācijas princips ir transversāli elementi programmu plānošanā un politikas īstenošanā;

O. tā kā ģimenes uzņēmumi piedāvā sievietēm augstāku atlīdzību nekā MVU un iespēju iekļūt vīriešu dominētās nozarēs; tā kā ģimenes uzņēmumos strādājošām sievietēm ir daudz lielākas izredzes iegūt vadošus amatus; tā kā ES un dalībvalstis būtu jāmudina veicināt šāda veida saimniecisko darbību un pārliecināt sievietes vairāk iesaistīties ģimenes uzņēmumos;

P.  tā kā līdztiesības atbalstīšana, kas ir taisnības un pamattiesību jautājums, arī skar konkurētspēju, jo netiks pienācīgi izmantotas visu profesionālās marginalizācijas skarto sieviešu prasmes, kas nav savienojams ar centieniem atbalstīt uz zināšanām balstītu ekonomiku,

1.  pauž nožēlu, ka dalībvalstis nav veltījušas vairāk centienu tam, lai risinātu problēmu par darba algu atšķirību starp dzimumiem; pauž bažas, ka sievietes ES pelna vidēji par 16,4 % mazāk nekā vīrieši tādā pašā amatā, turklāt viņas pilda neapmaksātus darba pienākumus, kas ir līdzvērtīgi 59 dienām gadā, tādējādi viņas atrodas neizdevīgā ekonomiskā stāvoklī un dažkārt kļūs atkarīgas no sava partnera; uzsver, ka ir svarīgi īstenot pasākumus, lai likvidētu darba algu atšķirības starp dzimumiem, kas arī ES rada sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību 39 % apmērā; uzsver, ka deviņās dalībvalstīs šīs atšķirības pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušās; norāda, ka saskaņā ar Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu, par 1 % samazinot algas atšķirību starp dzimumiem, tiktu par 0,1 % palielināta ekonomikas izaugsme; norāda, ka, piešķirot sievietēm atbildīgus amatus, var palielināt uzņēmumu konkurētspēju; aicina dalībvalstis uzlabot un atjaunināt statistikas datus par darba algu atšķirību starp dzimumiem;

2.  aicina Komisiju pieprasīt pārredzamu atalgojumu darbvietās, kas tiek radītas vai finansētas ar kohēzijas politiku, un tādējādi vērsties pret nepamatotajām atalgojuma atšķirībām;

3.  uzskata, ka Savienībai visos Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanas posmos būtu jācenšas likvidēt nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

4.  prasa atzīt un apkarot daudzveidīgas diskriminācijas izpausmes, proti, ne tikai nevienlīdzību dzimuma, bet arī reliģijas vai personiskās pārliecības, sociālās izcelsmes, dzimumorientācijas, vecuma, etniskās izcelsmes un invaliditātes dēļ, lai tādējādi īstenotu pienācīgu un efektīvu sociālās iekļaušanas politiku;

5.  norāda, ka ekonomikas krīzes dēļ daudzās jomās ir samazinājusies dzimumu līdztiesība; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ekonomikas krīze netiktu izmantota kā arguments sieviešu un vīriešu līdztiesības samazināšanai un lai darbs līdztiesības jomā tiktu turpināts pat šādas krīzes gadījumā;

6.  aicina dalībvalstis šo tendenci mainīt, īstenojot politiku aktīvam līdzvērtības atbalstam, kurā paredzēti plāni un finansējums šādā ceļā palielināt IKP uz vienu iedzīvotāju; 

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi izmantot Eiropas struktūrfondus, lai palielinātu dzimumu līdztiesību; prasa dalībvalstīm un Komisijai veikt analīzi no dzimumu aspekta un strādāt pie dzimumu līdztiesības principa ievērošanas budžeta plānošanā ar mērķi panākt finanšu līdzekļu dzimumlīdztiesīgu sadalījumu;

8.  prasa Komisijai Eurostat radītāju sarakstā ieviest katrai valstij pielāgotus statistikas rādītājus, lai noteiktu dzimumu līdztiesības ietekmi uz ekonomikas attīstību saistībā gan ar sieviešu faktisko līdzdalību darba tirgū, gan to, cik lielā mērā viņas ieņem atbildīgus un augstākā līmeņa vadītāju amatus;

9.  atzīst, ka MVU dod nozīmīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikā, jo īpaši radot darbavietas; pauž nožēlu, ka sievietes ir MVU vadībā daudz mazākā mērā nekā vīrieši; norāda, ka 5 % no uzņēmumu valdēm ES vada sievietes un 18,6 % no valdes locekļiem ir sievietes; pauž nožēlu, ka 2003.–2012. gada laikposmā sieviešu uzņēmēju skaits ir tikai nedaudz palielinājies — no 10 % uz 10,4 %;

10. aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi, kā mudināt sievietes izveidot MVU, izstrādāt stratēģijas sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai un sekmēt finanšu atbalsta pieejamību sievietēm uzņēmējām; pauž apmierinātību, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) sniedz atbalstu sieviešu vadītiem MVU un sekmē atbalstu pasākumiem, kas paredzēti apmācībai un finansējuma pieejamībai; aicina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE) piešķirt prioritāti informācijas vākšanai par sieviešu uzņēmējdarbību, jo īpaši viņu piekļuvi finansējuma un ekonomikas tīkliem;

11. pauž nosodījumu, ka ļoti maz tiek darīts, lai veicinātu sieviešu līdzdalību lēmējstruktūrās vai rosinātu izveidot savus uzņēmumus; norāda, ka ir plaši izplatīta diskriminācija grūtniecības dēļ, lai sievietes izslēgtu no privātā un publiskā sektora darba tirgus;

12. norāda, ka dzimumu stereotipi ir vainojami pie tā, ka zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomā strādā pārāk maz sieviešu; mudina dalībvalstis un Komisiju veicināt sieviešu iesaistīšanos nozarēs, kas tradicionāli uzskatītas par vīriešu kompetenci, galvenokārt zinātnes un jauno tehnoloģiju jomā, jo īpaši izmantojot informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas, lai pilnībā varētu izmantot ES sieviešu cilvēkkapitālu;

13. norāda, ka nepilna laika darbu, zemu atalgotu darbu vai nestabilu darbu visbiežāk veic sievietes, un lai gan šāda veida darbs var būt laba alternatīva sievietēm, atgriežoties no dekrēta atvaļinājuma, tas arī var novest pie strādājošo nabadzības un pensiju atšķirībām dzimumu starpā; norāda, ka strādājošās sievietes Eiropā četrreiz biežāk nekā vīrieši strādā nepilna laika darbu(8); pauž bažas par to, ka dalībvalstu starpā atšķiras rādītāji par nepilna laika darbu; aicina Komisiju iesniegt atjauninātu padziļinātu analīzi attiecībā uz atšķirīgajiem nodarbinātības veidiem, tostarp salīdzinājumus dalībvalstīs un dalībvalstu starpā, lai apzinātu dzimumpamatotu netaisnīgu praksi nodarbinātības veidos, īpašu uzmanību pievēršot nepilna laika darbam;

14. atkārtoti atkārto nepieciešamību izveidot mazu bērnu aprūpes iestādes, lai palielinātu sieviešu dalību darba tirgū, un tādēļ aicina Komisiju atbalstīt inovatīvus projektus šajā virzienā; norāda, ka ieguldījumi sabiedriskajā infrastruktūrā, piemēram, bērnu aprūpes iestādēs, palielina sieviešu iespējas aktīvi piedalīties ekonomikā un darba tirgū;

15. iesaka Komisijai kohēzijas politikas jomā lielāku daļu ERAF un ESF līdzekļu piešķirt projektiem, kas palīdz sievietēm saņemt augstas kvalitātes apmācību un darbu;

16. norāda, ka sieviešu vidū pastāv spēcīga tendence migrēt no laukiem uz pilsētām, meklējot darba iespējas, tādējādi tas lauku apvidos rada nodarbinātībā dzimumu disproporciju; uzsver šā fenomena ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem un to, ka ir svarīgi attīstīt lauku ekonomiku tādā veidā, ka tiek izmantots vīriešu un sieviešu potenciāls un nozarēm ar ierasti lielu sieviešu pārsvaru tiek piešķirts tāds pats statuss kā vīriešu dominētām jomām, un ka arī ir svarīgi to veicināt ar shēmām, kas atbalsta sieviešu uzņēmējdarbību, un sistēmām, kas harmonizē lauku apvidos pieejamos pakalpojumus, piemēram, bērnu aprūpi, palīdzību vecākiem cilvēkiem, veselības aprūpi un izglītību; arī prasa īstenot ilgtermiņa pasākumus, lai likvidētu faktorus, kuru dēļ sievietes un vīrieši tiek novirzīti uz dažādām nozarēm, un tādā veidā panāktu dzimumu līdztiesību darba tirgū; aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt sieviešu uzņēmējdarbību lauku apvidos;

17. uzsver, ka ir izšķirīgi svarīgi sākt tādu programmu īstenošanu, kas vērstas uz sieviešu uzņēmējdarbības un pārvaldības prasmju attīstīšanu, lai palielinātu uzņēmumu skaitu gan laukos, gan pilsētās; uzsver, ka ir svarīgi sekmēt līdzvērtīgas nodarbinātības iespējas, iesaistot sievietes, jo īpaši lauku apvidos, sava uzņēmuma izveidē;

18. aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt, kuras dzimumu līdzvērtības klauzulas varētu iekļaut publiskā iepirkuma paziņojumos, lai mudinātu uzņēmumus ievērot dzimumu līdztiesību attiecībā uz saviem darbiniekiem, vienlaikus ievērojot ES tiesību aktus konkurences jomā;

19. norāda, ka ir jāmazina ievērojama digitālā plaisa starp dzimumiem, atvieglojot un sekmējot sieviešu piekļuvi apmācības sistēmām jauno tehnoloģiju jomā;

20. aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti digitālās ekonomikas programmai un uzsver, ka pilna piekļuve platjoslas savienojumam ir vitāli svarīgs elements, lai sievietēm un uzņēmumiem būtu iespējas attiecībā uz elastīgiem darba nosacījumiem un darbu mājās; aicina dalībvalstis, Komisiju un vietējās un reģionālās iestādes atbalstīt ieguldījumus sieviešu apmācībai IKT nozarē tādā veidā, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru;

21. aicina ES iestādes un dalībvalstis nolūkā sasniegt ar nodarbinātību un sociālo iekļaušanu saistītos mērķus ņemt vērā to sieviešu vajadzības, kas ir tikko atgriezušās no dekrēta atvaļinājuma, motivētu darba devējus pieņemt darbā sievietes pēc dekrēta atvaļinājuma, sekmēt elastīgus darba nosacījumus un veicināt turpmāku izglītību (mūžizglītību), kas palīdzētu sievietēm sekmīgi atsākt profesionālo karjeru;

22. aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes savās ieguldījumu programmās ievērot sieviešu aizsardzības politiku, kā arī nodrošināt, ka finansējums tiek piešķirts efektīvai nodarbinātībai un profesionālai izaugsmei, nevis izmantots nepareizam nolūkam;

23. prasa Komisijai, dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām iestādēm sistemātiski sekmēt e-mācību platformu izmantošanu, lai attīstītu sieviešu uzņēmējdarbības prasmes, kā arī uzņēmējdarbības prasmes pārrobežu teritorijās; īpaši norāda uz nepieciešamību izveidot pārrobežu partnerības tīklu, kas balstītos uz partneriestāžu dialogu un saziņu, ar mērķi rīkot sabiedrisku apspriešanu par sieviešu un pārrobežu uzņēmējdarbību;

24. prasa ES iestādēm un dalībvalstīm nolūkā sasniegt mērķus par agrīnās bērnu aprūpes centru kapacitātes palielināšanu labāk izmantot gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos rādītājus, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu aprūpi un izglītību;

25. mudina dalībvalstis veicināt ieguldījumus mācību sistēmās, kas paredzētas sieviešu integrācijai darba tirgū un jo īpaši vērstas uz tām sievietēm, kuras iepriekš visu laiku ir veikušas tikai mātes pienākumus vai aprūpējušas citas apgādājamas personas, kā arī veicināt ieguldījumus bērnu, vecāku cilvēku un citu apgādājamu personu aprūpes pakalpojumos, kas būtu pieejami un par pieņemamu cenu un ko varētu izmantot uz tik ilgu laiku, kas ļautu attiecīgajai personai strādāt pilna laika darbu, lai tādējādi nodrošinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī mazinātu bezdarbu un sociālo atstumtību;

26. prasa dalībvalstīm ieviest budžeta pasākumus, kas paredz kohēzijas politikas plānošanā ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektus, lai varētu izvērtēt ne tikai konkrēti sievietēm paredzētās programmas, bet arī visas pārējās valdības ierosinātās programmas un politikas virzienus, kā arī to ietekmi uz resursu sadali un ieguldījumu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā;

27. prasa dalībvalstīm īstenot un uzlabot dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, un aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu šajā jautājumā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Mlinar, Krisztina Morvai, Maria Noichl, Marijana Petir, Terry Reintke, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Ángela Vallina, Elissavet Vozemberg, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa Estaràs Ferragut, Julie Girling, Constance Le Grip, Marc Tarabella, Julie Ward, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bart Staes

(1)

2014. gada pētījums par sieviešu un vīriešu līdztiesību.

(2)

Eurostat dati par 2008. un 2013. gadu.

(3)

Komisijas ziņojums (2013), IKT nozarē strādājošās sievietes.

(4)

Turpat.

(5)

http://www.europarl.europa.eu/eplibrary/Pauvrete-dans-l-Union-europeenne.pdf.

(6)

Eurostat, Darbaspēka apsekojums (LFS), 2014 (otrais ceturksnis).

(7)

Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam. Uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā (COM(2012)0795).

(8)

Ziņojums par dzimumu līdztiesību, 2014, Eiropas Komisija, Tieslietu un patērētāju ĢD.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

1

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, José Blanco López, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Michela Giuffrida, Anna Hedh, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Olaf Stuger, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Enrique Calvet Chambon, Josu Juaristi Abaunz, Ivana Maletić, Miroslav Mikolášik, Bronis Ropė, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ulrike Trebesius

Juridisks paziņojums