Procedūra : 2015/2040(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0197/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0197/2015

Debates :

PV 07/09/2015 - 23
CRE 07/09/2015 - 23

Balsojumi :

PV 08/09/2015 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0287

ZIŅOJUMS     
PDF 247kWORD 164k
19.6.2015
PE 549.154v02-00 A8-0197/2015

par komisāru uzklausīšanas jomā izveidotajām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze

(2015/2040(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Richard Corbett

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par komisāru uzklausīšanas jomā izveidotajām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze

(2015/2040(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā:

       Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punktu,

       Līguma par Eiropas Savienības darbību 246. pantu,

       2005. gada 1. decembra rezolūciju par pamatnostādnēm Eiropas Komisijas apstiprināšanai(1),

       Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmumu attiecībā uz pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšanu(2),

–       Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra lēmumu par Eiropas Parlamenta Reglamenta 106. un 192. panta un XVII pielikuma grozīšanu(3),

–       Eiropas komisāru rīcības kodeksu, jo īpaši tā 1. panta 3. līdz 6. punktu,

       Reglamenta 52. un 118. pantu un XVI pielikumu,

       Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, kā arī Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0197/2015),

tā kā:

A.     komisāru amatu kandidātu uzklausīšanas, kas pirmoreiz tika rīkotas 1994. gadā, tagad ir ierasta prakse, kas palielina Eiropas Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti un tuvina tās Eiropas iedzīvotājiem;

B.     uzklausīšanas ir ļoti svarīgs instruments, kas ļauj Parlamentam uzticības balsojumā, pēc kura Komisija stājas amatā, pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu;

C.     uzklausīšanas sniedz Parlamentam un ES iedzīvotājiem iespēju iepazīt un novērtēt kandidātu personību, kvalifikāciju, sagatavotību un prioritātes, kā arī viņu zināšanas jomā, kurā viņi izvirzīti komisāra amatam;

D.     uzklausīšanas uzlabo pārredzamību un stiprina Komisijas demokrātisko leģitimitāti kopumā;

E.     vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātībā; tā kā šī prasība ir jāatspoguļo Eiropas Komisijas sastāvā; tā kā, neraugoties uz Jean-Claude Juncker 2014. gadā vairākkārt paustajām prasībām, valdību izvirzīto kandidātu vidū vīriešu bija daudz vairāk nekā sieviešu; tā kā sieviešu kandidatūras izvirzīja galvenokārt dalībvalstis ar mazāku iedzīvotāju skaitu, bet lielākās dalībvalstis šo prasību neņēma vērā; tā kā vienīgais taisnīgais risinājums ir prasīt katrai dalībvalstij izvirzīt divus kandidātus — vienu vīrieti un vienu sievieti —, lai priekšsēdētāja amata kandidāts varētu izraudzīties kvalitatīvu Komisijas kolēģiju, kurā būtu vienāds vīriešu un sieviešu skaits;

F.     kaut gan uzklausīšanu process ir pierādījis savu iedarbīgumu, to tomēr var uzlabot, jo īpaši paredzot iespējas, kā komisāra amata kandidāta un par uzklausīšanu atbildīgās komitejas locekļu pārrunas padarīt vēl elastīgākas un dinamiskākas;

G.     Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kandidāta Frans Timmermans uzklausīšanā skaidri izcēlās vajadzība pielāgot Parlamenta procedūras gadījumā, ja turpmākajos Komisijas sastāvos vienam vai vairākiem priekšsēdētāja vietniekiem būs īpašs statuss;

H.     Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktā norādīts, ka Savienība „veicina [...] sieviešu un vīriešu līdztiesību”’, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā ir noteikts, ka „vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā”,

1.      atzīst, ka komisāru amatu kandidātu publiskās uzklausīšanas sniedz Eiropas Parlamentam un ES iedzīvotājiem nozīmīgu iespēju novērtēt katra kandidāta prioritātes un profesionālo piemērotību amatam;

2.      uzskata, ka būtu lietderīgi noteikt termiņu, kurā visām dalībvalstīm jāizvirza savi kandidāti, lai ievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam būtu laiks sadalīt komisāru amatus, ņemot vērā kandidātu darba pieredzi un zināšanas, bet Parlamentam — rīkot uzklausīšanas un novērtēšanu, un aicina priekšsēdētāju uzsākt diskusiju ar citām iestādēm nolūkā sasniegt šo mērķi;

3.      uzskata, ka katrai dalībvalstij būtu jāizvirza vismaz divi līdztiesīgi kandidāti — vīrietis un sieviete —, kuru kandidatūras uz komisāra amatu būtu jāizskata jaunievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam; uzskata, ka ir svarīgi panākt to, lai Savienība savās iestādēs sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķus, ko pati ir noteikusi;

4.      uzskata, ka būtu jāuzlabo Juridiskās komitejas izraudzīto komisāru amata kandidātu finansiālo interešu deklarāciju pārbaudes; tādēļ uzskata, ka šajā nolūkā finansiālo interešu deklarācijās būtu jāiekļauj ģimenes intereses, kā noteikts Komisāru rīcības kodeksa 1.6. punktā; uzskata, ka Juridiskās komitejas apstiprinājums par interešu konflikta neesamību, kas pamatots uz finansiālo interešu deklarāciju vērtējumu pēc būtības, ir būtisks nosacījums tam, lai atbildīgā komiteja rīkotu uzklausīšanu;

5.      atgādina, ka par uzklausīšanu rīkošanu ir atbildīgas komitejas; tomēr uzskata, ka, ja Komisijas priekšsēdētājam ir galvenokārt horizontāli pienākumi, uzklausīšanu izņēmuma kārtā varētu rīkot citā formātā, piemēram, priekšsēdētāju konferences vai komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmē, ar nosacījumu, ka šādā sanāksmē ir iespējams dialogs un tajā piedalās attiecīgās atbildīgās komitejas, lai tās varētu uzklausīt par savu jomu atbildīgo komisāra amata kandidātu;

6.      uzskata, ka rakstiskajā aptaujā, ko izsūta pirms katras uzklausīšanas, būtu jāparedz iespēja ietvert 7 jautājumus, nevis 5, bet katram atsevišķam jautājumiem nevajadzētu būt vairākiem pakārtotiem papildjautājumiem;

7.      uzskata, ka būtu labāk, ja uzklausīšanā būtu apmēram 25 jautājumi, toties katram jautājuma iesniedzējam būtu atļauts uzdot tūlītējus papildjautājumus, lai uzlabotu uzklausīšanu efektivitāti un pilnīgāk iztaujātu kandidātus;

8.      uzskata, ka komisāru amatu kandidātu uzklausīšanās sniegto atbilžu uzraudzība varētu palīdzētu uzlabot kontroli un palielināt Komisijas vispārējo atbildību; tāpēc prasa pēc komisāru amata kandidātu stāšanās amatā periodiski izvērtēt viņu minētās prioritātes;

9.      uzskata, ka pēc uzklausīšanām rīkotajām koordinatoru novērtējuma sanāksmēm būtu jānotiek, ievērojot šādus norādījumus:

•       ja koordinatori vienprātīgi apstiprina kandidātu, izdod apstiprinājuma vēstuli;

•       ja koordinatori vienprātīgi noraida kandidātu, izdod noraidījuma vēstuli;

•       ja pārliecinošs koordinatoru vairākums apstiprina kandidātu, izdod vēstuli, kas norāda, ka liels vairākums apstiprina kandidātu (mazākuma daļa drīkst pieprasīt, lai tiktu norādīts, ka viņi nepiekrīt vairākuma viedoklim);

•       ja nav pārliecinoša vairākuma vai ja vairākums (bet ne vienprātīgi) ir pret kandidāta apstiprināšanu, un ja koordinatori to uzskata par vajadzīgu:

o      vispirms pieprasa papildu informāciju, iesniedzot papildu rakstiskus jautājumus;

o      ja ar to vēl nepietiek, ar Priekšsēdētāju konferences piekrišanu pieprasa rīkot 1,5 stundas ilgu papildu uzklausīšanu;

o      ja joprojām neizdodas panākt koordinatoru vienprātīgu vai pārliecinoša vairākuma atbalstu kandidātam, rīko balsošanu komitejā;

•       pārliecinošs vairākums šajā kontekstā ir tāds koordinatoru skaits, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas komiteju locekļu;

10.    norāda, ka 2014. gada uzklausīšanas piesaistīja lielāku plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības interesi nekā iepriekšējās uzklausīšanas, daļēji sociālo plašsaziņas līdzekļu attīstības dēļ; uzskata, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu ietekme nākotnē visdrīzāk palielināsies; uzskata, ka jāparedz iespējas izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai ES iedzīvotājus reālāk iesaistītu uzklausīšanu norisē;

11.    uzskata, ka:

       Parlamenta tīmekļa vietnē vajadzētu būt īpašai sadaļai, kurā pirms publiskajām uzklausīšanām visās Savienības oficiālajās valodās būtu pieejami komisāru amatu kandidātu CV un atbildes uz rakstiskajiem jautājumiem;

–       24 stundu laikā novērtējumu rezultāti būtu jāpublisko Parlamenta tīmekļa vietnē īpaši tam paredzētā un pamanāmā vietā;

–       šis noteikums būtu jāgroza, paredzot, ka 24 stundu laikposmu sāk skaitīt no brīža, kad beidzas novērtēšana, jo dažas novērtēšanas tiek pabeigtas tikai pēc papildu procedūrām;

12.    uzskata, ka uz horizontāliem jautājumiem, kuri ietekmē Komisijas sastāvu, struktūru un darba metodes kopumā un par kuru risināšanu atsevišķs komisāra amata kandidāts nevar pienācīgi atbildēt, ir jāatbild ievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam; uzskata, ka šādi jautājumi būtu jāapspriež ievēlētā priekšsēdētāja un Priekšsēdētāju konferences sanāksmju laikā (vienu sanāksmi rīkojot pirms uzklausīšanas procesa, bet otru pēc tā);

13.    uzskata, ka komisāru interešu deklarācijas arī turpmāk ir jāizskata Juridiskajai komitejai; tomēr uzskata, ka pašreizējās komisāru interešu deklarāciju tvērums ir pārāk ierobežots, un aicina Komisiju pēc iespējas drīz pārskatīt attiecīgos noteikumus; tāpēc uzskata, ka ir svarīgi, lai Juridiskā komiteja turpmākajos mēnešos pieņemtu vadlīnijas ieteikuma vai patstāvīgā ziņojuma formā, nolūkā veicināt ar komisāru interešu deklarācijām saistīto procedūru reformēšanu; uzskata, ka komisāru interešu un finansiālo interešu deklarācijām ir jāaptver arī ģimenes locekļi, kas ar viņiem dzīvo vienā mājsaimniecībā;

14.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 285 E, 22.11.2006., 137. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0366.

(3)

OV C 51 E, 22.2.2013., 152. lpp.


PASKAIDROJUMS

1. Priekšvēsture

Eiropas Komisijas locekļu amatu kandidātu publiskās uzklausīšanas ir ļoti noderīgas. Pat ja nav nekādu ar komisāru kandidatūru saistītu problēmu, uzklausīšanas sniedz iespēju Parlamentam un sabiedrībai iepazīt komisāru kandidātu personību, vispārējo pieeju darbam un prioritātes, un novērtēt kandidātu kvalifikāciju. Gadījumā, ja tomēr rodas problēmas, labāk ir tās atklāt, pirms komisāra kandidāts stājas amatā, nevis pēc tam.

Vērts padomāt, kā būtu, ja valstu līmenī rīkotu šādu uzklausīšanu ministru kandidātiem — trīs stundu ilgā publiskā iztaujāšanā pirms stāšanās amatā varētu noskaidrot daudz ko.

Uzklausīšanas nav paredzētas Līgumā. Tā ir prakse, kas izveidota un attīstīta pēdējos 20 gados pēc Parlamenta pieprasījuma; Parlamentam vajadzēja (un šī prasība ir paredzēta LESD 17. pantā), lai komisāru amatu kandidāti uzstātos savai kandidatūrai atbilstošās(-o) Parlamenta komitejas(-u) rīkotā uzklausīšanā pirms Parlamenta uzticības balsojuma Komisijai. Tagad šī prakse ir stabili iesakņojusies.

Oficiāli Parlaments kopumā balso par visu Komisiju kopumā, un atsevišķu komiteju atzinums par atsevišķiem komisāriem nav juridiski nozīmīgs. Tomēr šoreiz un iepriekšējās divās reizēs pēc nelabvēlīga komitejas atzinums par vienu no kandidātiem Komisijas sastāvā vai amatu sadalījumā tika ieviestas izmaiņas.

Šāds iznākums praksē ir iespējams tikai tad, ja starp Parlamenta dažādajām politiskajām grupām ir liela vienprātība par to, ka kandidāts nav piemērots amatam. Uzklausīšanas, protams, nav iespēja mainīt Komisijas politisko sastāvu, kas atspoguļo politisko līdzsvaru starp valstu valdībām, nevis Eiropas Parlamentā. Jebkuru pārbaudi neizturējušu kandidātu aizstāj ar jaunu tās pašas valdības izvirzītu kandidātu. Tieši tāpēc Parlaments un politiskās grupas uzklausīšanās un uzticības balsojumā pievērš uzmanību galvenokārt programmai un politiskajām nostādnēm, nevis kandidātu personībai — politiski Komisija joprojām ir uzskatāma par koalīciju.

Kaut gan plašsaziņas līdzekļi uzmanību pievērš gandrīz tikai tam, vai kāds komisāra amata kandidāts nav izturējis pārbaudi, procesam ir arī citi rezultāti, kas plašsaziņas līdzekļos netiek tik plaši atspoguļoti, bet tik un tā ir svarīgi. Tie ir, piemēram, politiski skaidrojumi un apņemšanās, atsevišķu atbildības jomu korekcijas, un šoreiz ir rasta arī nedaudz lielāka skaidrība par priekšsēdētāja vietnieku un citu komisāru attiecībām (kaut gan šis jautājums neapšaubāmi saglabās aktualitāti arī ilgākā laikposmā). Kā piemērus iepriekšminētajam var minēt atbildības par ilgtspējību uzticēšanu pirmajam priekšsēdētāja vietniekam F. Timmermans, komisāru J. Katainen un P. Moscovici funkciju un savstarpējo darba attiecību skaidrojumu un skaidrojumu par to, ka veselības komisārs arī turpmāk ir atbildīgs par zālēm un farmācijas precēm.

Vienmēr ir iespējams panākt uzlabojumus. Tāpat kā pirms pieciem gadiem (A. Duff ziņojums), mums būtu jānovērtē procedūras un metodes un jācenšas noskaidrot, kā tās var uzlabot.

2. Normatīvā bāze

•   Uzklausīšanas tiek rīkotas atbilstīgi Parlamenta Reglamenta 118. pantam un XVI pielikumam, kā arī Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2005. gada pamatnolīgumam.

•   Līgumā paredzētie kritēriji komisāriem ir vispārēja kompetence, neapšaubāma neatkarība un „gatavība strādāt Eiropas labā” (Lisabonas līgumā paredzēta jauna prasība) (LES 17. panta 3. punkts). Jo īpaši Parlaments cenšas pārliecināties, vai katram Komisāram ir laba izpratne par savu atbildības jomu, spēja sadarboties un labas saziņas prasmes (Reglamenta XVI pielikums).

•   Parlaments īpaši ņem vērā dzimumu līdzsvaru. Tas var izteikt viedokli par komisāra amata kandidātu atbildības jomu sadalījumu, ko paredzējis izvēlētais Komisijas priekšsēdētājs (Reglamenta XVI pielikums).

•   Parlaments var pieprasīt jebkādu informāciju, kas ir būtiska lēmuma pieņemšanai par izvirzīto kandidātu piemērotību komisāra amatam. Parlaments sagaida, ka komisāra amata kandidāti tam pilnībā atklās informāciju par viņu finansiālajām interesēm. Komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarācijas nosūta par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajai komitejai rūpīgai pārbaudīšanai (Reglamenta XVI pielikums).

3. Tehniskie pasākumi

Tos var vērtēt kā sekmīgus. Sanāksmju telpās (2Q2 un 4Q2) pietika vietas deputātiem, viņu darbiniekiem, ieinteresētajām personām un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Tajās komisāru amata kandidātu ērtībai un procesa vienmērīgas norises nolūkā arī bija uzstādīti divi ekrāni un pulkstenis. Visas uzklausīšanas ilga 3 stundas un noritēja vienlaikus, izņemot priekšsēdētāja pirmā vietnieka amata kandidāta Frans Timmermans gadījumā.

Parlamenta personālam pienākas atkārtota pateicība un atzinība par pasākuma veiksmīgas norises nodrošināšanu.

4. Anketa

Visiem komisāru amatu kandidātiem jautājumus laikus iesniedza Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martin Schulz. Anketās bija divi kopēji jautājumi, no kuriem pirmais attiecās uz vispārējo kompetenci, gatavību strādāt Eiropas labā un personisko neatkarību, bet otrais — uz komisāra portfeļa pārvaldīšanu un sadarbību ar Parlamentu. Trīs jautājumi attiecās uz atbildīgās komitejas kompetences jomām (ja procesā piedalījās divas komitejas, katrai bija atvēlēti divi jautājumi). Komisāru amatu kandidāti laikus iesniedza rakstiskās atbildes, tāpēc komiteju locekļiem bija laiks pirms uzklausīšanas novērtēt atbildes.

Jautājumi ir noderīgs līdzeklis, kā noskaidrot komisāru amata kandidātu gatavību strādāt ES labā un viņu plānus attiecībā uz sev uzticētajām atbildības jomām. No šīm saņemtajām atbildēm izriet mutisko jautājumu formulēšana.

5. Uzklausīšanu struktūra

Uzklausīšanas organizēja Priekšsēdētāju konference pēc Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikuma. Par organizatoriskajiem pasākumiem bija atbildīgi visu attiecīgo komiteju priekšsēdētāji un koordinatori. Komitejām bija tiesības iecelt ziņotājus, bet tos iecēla tikai dažas komitejas, jo šādā procesā tas nebija īpaši lietderīgi.

Deviņas uzklausīšanas notika apvienotajās komitejās, un deviņas — iesaistītajās komitejās.

•   lielākā daļa komiteju komisāru amatu kandidātu ievada piezīmēm atvēlēja līdz 15 minūtēm ilgu laiku,

•   lielākā daļa komiteju rīkoja vienkāršu jautājumu un atbilžu sanāksmi, kurā bija 45 jautājumi, kuru uzdošanai bija atvēlēta 1 minūte, bet atbildei uz jautājumu — 2 minūtes,

o   daļa komiteju sākotnējā posmā, kurā jautājumus uzdeva grupu koordinatori, jautājumus uzdot pa pāriem ar secīgām atbildēm (formāts „J-A, J-A”) (jautājumiem atvēlot 1 minūti vai 30 sekundes, bet atbildēm 2 minūtes vai 1 minūti, vai 1 minūti vai 25 sekundes jautājumiem un attiecīgi 1 minūti un 45 sekundes vai 30 sekundes atbildēm)

o   dažas komitejas atļāva reizēm uzdot precizējošus jautājumus, ja šāda iespēja tika lūgta un 3 minūšu norma nebija iztērēta,

o   nevienā komitejā netika sistemātiski izmantots formāts „J-A, J-A”, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences lēmumu uzdot 45 atsevišķus jautājumus, uz kuriem jāsniedz atsevišķas atbildes.

6. Balsojuma rezultāts

No 27 sākotnējām uzklausīšanām:

•   18 gadījumos koordinatori panāca vienprātību un izdeva vēstules, ar ko kandidātu pieņēma vai apstiprināja,

•   7 gadījumos komiteja apstiprināja kandidātu amatā tikai pēc balsojuma komitejā/apvienotajā komitejā,

o   1 no šiem 7 gadījumiem bija nepieciešama otra uzklausīšana (J. Hill).

o   1 no šiem 7 gadījumiem bija nepieciešama kandidāta interešu deklarācijas novērtēšana Juridiskajā komitejā (M. Arias Canete).

•   1 gadījumā komiteja balsoja par kandidāta noraidīšanu (A. Bratusek),

•   1 gadījumā komiteja apstiprināja kandidāta iecelšanu par komisāru, bet ne ierosinātajā atbildības jomā (T. Navrascics).

No 2 turpmākajām uzklausīšanām:

•   2 gadījumos koordinatori panāca vienprātību un izdeva vēstules, ar ko kandidātu pieņēma vai apstiprināja.

Parlamenta balsojuma rezultāti

Balsojuma par jauno komisāru kolēģiju rezultāti bija līdzīgi iepriekšējā balsojuma par Komisijas priekšsēdētāju J.-C. Juncker rezultātiem. Kā redzams turpmāk esošajā tabulā, ne vienmēr ir novērota šāda sakarība;

EIROPAS PARLAMENTA BALSOJUMS PAR EIROPAS KOMISIJU

 

+

-

 

 

Par M. Barroso kā priekšsēdētāju

2004. gada 21. jūlijā

413

58,33 %

251

35,45 %

44

6,21 %

708

Par Komisiju kopumā

2004. gada 18. novembrī

449

66,03 %

149

21,9 %

82

12,06 %

680

Par M. Barroso kā priekšsēdētāju

2009. gada 16. septembrī

382

53,2 %

219

30,5 %

117

16,30 %

718

Par Komisiju kopumā

2010. gada 9. februārī

488

70,01 %

137

19,66 %

72

10,33 %

697

Par J.-C. Juncker kā priekšsēdētāju

2014. gada 15. jūlijā

422

57,88 %

250

34,29 %

47

9,87 %

729 (10 nav apstiprinātas)

Par Komisiju kopumā

2014. gada 22. oktobrī

423

59,66 %

209

29,47 %

67

9,44 %

709

Plašsaziņas līdzekļi

Par uzklausīšanām bija liela plašsaziņas līdzekļu interese, turklāt liela interese arī bija par informāciju, kas izplatīta nevis tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet gan internetā (liela daļa no tās — Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē) un sociālajos tīklos. Atspoguļojums jaunajos plašsaziņas līdzekļos ir ievērojami plašāks nekā pirms pieciem gadiem: pēc Parlamenta dienestu sniegtās informācijas uzklausīšanu laikā sociālajos plašsaziņas līdzekļos tās tika pieminētas 38 981 reizi, ziņu platformās — 36 303 reizes, blogos — 75 284 reizes, bet forumos 210 reizes; kopējais pieminēšanas reižu skaits sasniedz 150 778, no kurām daudzas sasniedza tūkstošiem cilvēku lielu lasītāju auditoriju. EP Twitter konta infopanelis informē, ka uzklausīšanas pieminētas vairāk nekā 300 000 sīkziņās. Turklāt daudzi Eiropas Parlamenta deputāti saņēma tūkstošiem e-pasta ziņojumu par uzklausīšanām.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (11.5.2015)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par komisāru uzklausīšanas jomā izveidotajām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze

(2015/2040(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Aldo Patriciello

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst, ka komisāru amatu kandidātu publiskās uzklausīšanas ir svarīgs Eiropas demokrātijas elements, kurš, neraugoties uz to, ka nav paredzēts Līgumā, ir kļuvis par iesakņojušos praksi, kas izveidota un attīstīta pēdējos 20 gados, un sniedz Parlamentam un ES iedzīvotājiem iespēju novērtēt katra kandidāta prasmes, prioritātes un piemērotību amatam;

2.  uzsver, ka attiecībā uz ievaduzrunām saskaņā ar Reglamenta XVI pielikuma 1. punkta b) apakšpunkta septīto daļu būtu vēlams visiem kandidātiem piešķirt vienādu laiku, lai komisāru amatu kandidātiem būtu vienādas un taisnīgas iespējas pastāstīt par sevi un izklāstīt savus uzskatus;

3.  uzskata, ka katrai dalībvalstij būtu vēlams izvirzīt vismaz divus kandidātus — vienu vīrieti un vienu sievieti —, kuru kandidatūras uz komisāra amatu būtu jāizskata jaunievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam;

4.  uzskata, ka praktisku un politisku apsvērumu dēļ būtu lietderīgi noteikt termiņu, kurā visām dalībvalstīm jāizvirza savi kandidāti;

5.  norāda, ka 2014. gada uzklausīšanas piesaistīja lielāku plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības interesi nekā iepriekšējās uzklausīšanas, daļēji sociālo plašsaziņas līdzekļu attīstības dēļ; uzskata, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu ietekme nākotnē visdrīzāk palielināsies; uzskata, ka jāparedz iespējas izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai ES iedzīvotājus reālāk iesaistītu uzklausīšanu norisē;

6.  iesaka Reglamenta XVI pielikuma (Komisijas apstiprināšanas pamatnostādnes) 1. punkta b) apakšpunkta septītajā daļā (Uzklausīšanas) formulēt, ka jautājumus „var sagrupēt”, nevis „ja iespējams, (..) sagrupē” pēc temata; uzskata, ka šādas izmaiņas atbilstu politisko grupu vajadzībai iztaujāšanā izvirzīt savas politiskās prioritātes, un šādi varētu panākt lielāku rīcības brīvību, rīkojot uzklausīšanas apvienotajās komitejās (t. i., uzklausīšanā piedalās vismaz divas komitejas), jo šādā režīmā rīkoto uzklausīšanu skaits arvien palielinās;

7.  uzskata, ka 2014. gada uzklausīšanās dažiem komisāru amatu kandidātiem izdevās izvairīties no atbildēšanas uz neērtākiem jautājumiem tāpēc, ka nebija iespēju uzdot precizējošus jautājumus komisāru amatu kandidātiem; uzskata, ka, ņemot vērā uzklausīšanu demokrātisko nozīmi, to struktūra būtu jāmaina, lai deputāti varētu komisāru amatu kandidātiem uzdot konkrētus precizējošus papildjautājumus, kas ļautu kandidātus labāk novērtēt; uzsver, cik svarīgi ir piešķirt politiskajām grupām iespējami vairāk laika jautājumu uzdošanai, jo īpaši, ja uzklausīšanu rīko apvienotajā komitejā;

8.  uzskata, ka vajadzētu rast iespēju pagarināt Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un to komisāru amatu kandidātu uzklausīšanas laiku, kuriem apstiprināšanas gadījumā būs plašas pilnvaras, atvēlot tam vairāk nekā trīs stundas, jo šo amatpersonu pilnvaras ir plašākas nekā vienkāršiem komisāriem, arī tāpēc, lai dotu visām iesaistītajām komitejām iespēju pienācīgi novērtēt kandidātus un viņu sagatavotību viņu atbildības jomā ietvertajiem tematiem;

9.  atgādina, ka iepriekš minētā pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa paredz: „Parlaments vērtē izvirzītos komisāra amata kandidātus, ņemot vērā viņu vispārējo kompetenci, gatavību strādāt Eiropas Savienības labā un personisko neatkarību. Tas izvērtē kandidātu zināšanas jomā, kurā viņi izvirzīti komisāra amatam, kā arī viņu saziņas prasmi”; tomēr ierosina iepriekšējo profesionālo pieredzi un darbību uzskatīt par papildu kritērijiem, ar ko novērtēt piemērotību amatam; turklāt norāda, ka saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu Parlamentam ir tiesības pieprasīt jebkādu informāciju, kas ir būtiska nolūkā pieņemt lēmumu par komisāru amatu kandidātu atbilstību, tostarp — attiecīgā gadījumā — jo īpaši informāciju par veiktajām darbībām vai ieņemto amatu jebkurā Eiropas iestādē un šajā sakarā iesniegtajām finansiālo interešu deklarācijām; uzskata, ka Juridiskās komitejas novērtējums par finansiālo interešu deklarāciju var būt tikai formāla pārbaude, kas nevar aizstāt kandidātu neatkarības politisku novērtējumu, kas cita starpā pamatots uz kandidātu finansiālo interešu deklarācijām; uzskata, ka komisāru amata kandidātu finansiālo interešu deklarācijas pārbaudes joma būtu jāpaplašina, ja iespējams, iekļaujot tajā viņu ģimenes locekļu un attālāku radinieku intereses;

10. uzsver, ka Eiropas Parlamenta deputātiem vajadzētu būt iespējai saņemt komisāru amatu kandidātu pilnas un izsmeļošas atbildes uz jautājumiem;

11. gadījumos, kad komisāru amatu kandidāti nav pilnīgi un izsmeļoši atbildējuši uz jautājumu, iesaka viņiem dot iespēju 12 stundu laikā pēc tam, kad uzklausīšana pasludināta par slēgtu, iesniegt rakstisku atbildi;

12. uzsver, ka komiteju koordinatoriem būtu jācenšas novērtēšanā panākt vienprātību; uzskata, ka viņiem, ja tas neizdodas, vajadzētu būt iespējai rīkoties, pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmuši koordinatori, kas pārstāv komitejas locekļu vairākumu; uzsver, ka, ņemot vērā ierobežoto laiku nostājas definēšanai, koordinatoriem, ja vajadzīgs, būtu jāizsaka piezīmes tikai par apsvērumiem, kas attiecas uz iepriekš minētā pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta pirmo daļu; turklāt uzskata, ka grupām, kuras nepiekrīt vairākuma viedoklim, vajadzīga iespēja pieprasīt, lai tas tiktu pienācīgi norādīts novērtējuma vēstulē; atgādina, ka Reglaments jebkurā gadījumā paredz iespēju politiskai grupai pieprasīt priekšsēdētājam sasaukt komitejas pilnsapulci, tostarp nolūkā balsot par kandidāta novērtēšanu;

13. norāda, ka metodes un prakse kandidātu novērtēšanai pēc uzklausīšanas dažādās komitejās atšķiras;

14. lai padarītu procesu skaidrāku un izvairītos no pārpratumiem, kas var rasties, interpretējot Reglamenta XVI pielikuma 1. punkta c) apakšpunkta sesto daļu, attiecībā uz novērtējuma paziņojumu termiņiem uzskata — Reglamentā būtu jāparedz, ka novērtējuma paziņojums jāpieņem iespējami drīz un jāpublisko Parlamenta tīmekļa vietnē 24 stundu laikā pēc tam, kad beigusies katra atsevišķā uzklausīšana; prasa visām komitejām stingri un vienveidīgi piemērot minēto noteikumu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

60

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Iratxe García Pérez, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Renata Briano, Nicola Caputo, Mark Demesmaeker, Esther Herranz García, Merja Kyllönen, James Nicholson, Aldo Patriciello, Gabriele Preuß, Bart Staes

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Arne Gericke


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (17.4.2015)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par Komisāru uzklausīšanas jomā izveidotajām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze

(2015/2040(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Michael Cramer

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      norāda, ka J.-C. Juncker komisijas izveidošana aizkavējās sakarā ar to, ka dažas dalībvalstis novēloti izvirzīja savu komisāru kandidatūras, savukārt dzimumu līdzsvars pieņemamā pakāpē tika panākts tikai pēdējā brīdī, jo Parlaments stingri uzstāja, ka jaunajā Komisijā jābūt vismaz tādam pašam sieviešu skaitam kā iepriekšējā Komisijas sastāvā; uzskata, ka turpmāk šādu situāciju varētu novērst, nosakot termiņu, līdz kuram dalībvalstīm jānosauc kandidāti, un mudinot dalībvalstis piedāvāt vismaz divus kandidātus, par kuriem lemtu ievēlētais priekšsēdētājs, pienācīgi ņemot vērā dzimumu līdzsvaru, piemēram, tādējādi, ka tiek izvirzīta vismaz vienas sievietes kandidatūra; norāda, ka tas ļaus ievēlētajam priekšsēdētājam izvēlēties vispiemērotākos kandidātus, ņemot vērā viņu specifiskās prasmes un kompetences jomu, kā arī nepieciešamību nodrošināt pienācīgu dzimumu līdzsvara līmeni;

2.      uzskata, ka būtu arī jānosaka termiņš, kādā ievēlētais priekšsēdētājs un Padome, kopīgi vienojoties, pieņem personu sarakstu, kuras ierosinātas iecelšanai par Komisijas locekļiem, lai Parlamentam būtu pietiekami laika pienācīgi sagatavoties un rīkot uzklausīšanas, tostarp papildu uzklausīšanas, ja nepieciešams;

3.      atzīst, ka komisāru amatu kandidātu publiskās uzklausīšanas sniedz Parlamentam un ES iedzīvotājiem nozīmīgu iespēju novērtēt katra kandidāta prioritātes un piemērotību amatam;

4.      uzskata, ka tad, ja Komisijas priekšsēdētāja vietniekam ir galvenokārt horizontāli pienākumi, uzklausīšanu izņēmuma kārtā varētu rīkot citā formātā, piemēram, Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmē, ar nosacījumu, ka šādā sanāksmē var piedalīties visi Eiropas Parlamenta deputāti, vai apvienotā attiecīgo komiteju sanāksmē;

5.      uzskata, ka no izraudzītā komisāra jāprasa, lai viņš savā atklāšanas paziņojumā skaidri izklāstītu programmas prioritātes atbildības jomām, par kurām tiks lemts;

6.      norāda, ka vispārēji piemērojamie noteikumi par 45 jautājumiem ar trijām minūtēm katram, kā to lēma Priekšsēdētāju konference, nedeva komitejām pietiekamu elastību vajadzības gadījumā dažādot savu praksi, piemēram, ieviešot brīvā mikrofona procedūru vai atvēlot vairāk laika runātājiem pirmajā kārtā, savukārt trīs minūtes bija absolūti nepietiekams laiks precizējošam jautājumam; uzskata, ka turpmāk būtu jāparedz tāda kārtība, kas sniedz komitejām vairāk elastības, vienlaikus arī nodrošinot uzklausīšanās pilnīgāku iztaujāšanu, efektīvi piemērojot principu „jautājums-atbilde”;

7.      uzskata, ka uzklausīšanas laikā uzjautājumiem — vismaz daļēji — būtu jāatbild valodā, kas nav ieceltā komisāra dzimtā valoda;

8.      norāda, ka par uzstāšanās laika sadalīšanu starp grupām un jautājumu skaitu, ko piešķir iesaistītajām/ pieaicinātajām komitejām, galīgo lēmumu pieņēma Priekšsēdētāju konference un, attiecīgi, politiskās grupas, lai gan agrāk par šo kārtību vienojās komiteju līmenī; norāda, ka procedūra radīja neskaidrību, jo sākumā Komiteju priekšsēdētāju konference bija ierosinājusi komitejām divpusēji vienoties par jautājumu skaitu, ko piešķirs iesaistītajām/ pieaicinātajām komitejām;

9.      uzsver, ka ir rūpīgi jāpiemēro D'Hondt noteikums uzstāšanās laika piešķiršanā politiskajām grupām;

10.    uzskata, ka tad, ja novērtējums neuzrāda izteiktu vairākumu vai ja vairākums, bet ne vienprātīgi, ir pret kandidāta apstiprināšanu, koordinatoriem būtu — kā nākamais solis — jāpieprasa 1,5 stundas ilga papildu uzklausīšana;

11.    uzsver, ka vajadzētu pilnībā ņemt vērā Parlamenta pieprasījumu mainīt komisāra kandidātu vai piešķirt viņam citu atbildības jomu, balstoties uz novērtējumu, ko veikusi atbildīgā komiteja; uzskata, ka tad, ja Parlaments lūdz mainīt komisāra kandidatūru, būtu jānosaka termiņš, kurā attiecīgā dalībvalsts izvirza jaunu kandidātu; iebilst pret pieeju „pieņemt tādu, kā piedāvāts” izņēmuma situācijā, kad izrādās, ka arī otrs kandidāts, ko piedāvājusi dalībvalsts, nekvalificējas tam, lai kļūtu par Kolēģijas locekli vai veiktu konkrētus viņam noteiktus pienākumus; uzskata, ka ierobežots pagarinājums Komisijas darbam aizejošā sasaukuma sastāvā varētu būt pieņemams kā pēdējā iespēja vienīgi izņēmuma gadījumos, kad nepieciešamība pienācīgi sagatavot papildu uzklausīšanas neļauj Parlamentam apstiprināt jauno Komisiju agrāk par 1. novembri;

12.    pauž neapmierinātību par procedūru, kura noveda pie tā, ka par transporta jomu atbildīgā komisāra amata kandidāts tika nomainīts ļoti ātri un bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo komiteju; pauž nožēlu par to, ka nākamā kandidāte, stādoties priekšā komitejai, nesaņēma vienlīdzīgus un taisnīgus nosacījumus, jo viņas rīcībā bija ļoti maz laika, lai sagatavotos uzklausīšanai; atgādina, ka transports ir izšķiroši svarīga politikas joma, kura nedrīkstētu ciest no tā, ka pēdējā brīdī notiek izmaiņas;

13.    uzsver, ka Reglamenta XVI pielikums paredz, ka atsevišķajā novērtējuma paziņojumā jāiekļauj visu uzklausīšanā iesaistīto komiteju atzinumi; tomēr norāda, ka šī prasība ne vienmēr ir tikusi pilnībā izpildīta; tāpēc uzskata, ka attiecīgais noteikums būtu jāpastiprina, precizējot, ka atsevišķajam novērtējuma paziņojumam pielikumā jāpievieno iesaistīto komiteju atzinumi visā pilnībā bez jebkādām izmaiņām;

14.    atgādina, ka saskaņā ar Reglamenta XVI pielikumu 24 stundu laikā pēc uzklausīšanas ir jāpieņem un jāpublisko novērtējuma paziņojumi; tomēr norāda, ka faktiski veiktā procedūra neatbilda šim noteikumam, jo novērtējuma paziņojumus darīja pieejamus tikai pēc tam, kad Priekšsēdētāju konference bija paziņojusi uzklausīšanas par slēgtām; uzsver nepieciešamību viest skaidrību šajā noteikumu punktā, lai novērtējuma paziņojumus varētu publicēt pamanāmā vietā Parlamenta tīmekļa vietnē 24 stundas pēc novērtēšanas;

15.    aicina viest skaidrību šādos noteikumos Reglamenta XVI pielikumā:

−      „Ja iespējams, uzklausīšanā paredzētos jautājumus sagrupē pēc temata.” Šis noteikums ir ticis interpretēts kā tāds, kas sasaista kopā iesaistīto/pieaicināto komiteju jautājumus, bet ir paredzēts, ka jautājuma aktuālā tēmu nedrīkst zināt iepriekš, jo nedrīkst jautājumus izpaust pirms uzklausīšanas.

−      „Ja vienošanās netiek panākta, priekšsēdētājs abus lēmumus nodod aizklātai balsošanai.” Ar formulējumu „abi lēmumi” tiek domāts, ka tas attiecas uz to, vai „attiecīgie kandidāti ir atbilstīgi kvalificēti, lai ieņemtu komisāra amatu un pildītu īpašos komisāra pienākumus, kas viņiem tiek uzticēti”. Tomēr starp šiem diviem teikumiem XVI pielikumā nav acīmredzamas saiknes, un tas varētu novest pie kļūdainas interpretācijas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

14.4.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Bruno Gollnisch, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Stelios Kouloglou, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Georg Mayer, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Claudia Tapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, Markus Ferber, Olga Sehnalová, Patricija Šulin


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS  (11.5.2015)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par komisāru uzklausīšanas jomā izveidotajām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze

(2015/2040(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jean-Marie Cavada

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  no jauna apstiprina, ka svarīgi ir garantēt komisāru amatu kandidātu neatkarību; uzskata, ka komisāru interešu deklarāciju izskatīšanai arī turpmāk vajadzētu palikt Juridiskās komitejas ekskluzīvā kompetencē; tomēr uzskata, ka pašreizējais komisāru interešu deklarāciju tvērums ir pārāk ierobežots, un aicina Komisiju pēc iespējas drīz pārskatīt attiecīgos noteikumus;

2.  uzskata, ka komisāru amatu kandidātu finansiālo interešu deklarāciju pārbaude nozīmē ne tikai pārliecināties, vai deklarācija ir pienācīgi aizpildīta, bet arī noteikt, vai tās saturs neliecina par interešu konfliktu; tāpēc uzskata, ka Juridiskās komitejas pārbaudes pilnvarām vajadzētu būt lielākām, tostarp jo īpaši tai būtu vajadzīga iespēja prasīt atklāt visu papildu informāciju, kas nepieciešama padziļinātai deklarāciju novērtēšanai, kā arī pilnvaras pieprasīt komisāra amata kandidāta klātbūtni, lai viņš atbildētu uz turpmākajiem jautājumiem, pamatojoties uz finanšu deklarāciju un neskarot atbildīgās komitejas priekšroku rīkot uzklausīšanu;

3.  uzskata, ka finansiālo interešu deklarācijās jāiekļauj ģimenes intereses, kā noteikts Komisāru rīcības kodeksa 1.6. punktā;

4.  norāda, ka Komisijas uzdevums ir konstatēt visus interešu konfliktus, kas varētu traucēt kādam no Komisijas locekļiem veikt savus pienākumus, un uzskata, ka tādēļ Komisijai būtu jāspēj pārbaudīt un garantēt komisāru amatu kandidātu iesniegto finansiālo interešu deklarāciju precizitāti un pilnīgumu, pirms notiek viņu uzklausīšana Parlamentā;

5.  ierosina sagatavot patstāvīgo ziņojumu tieši par interešu konfliktu problēmu komisāru amatu kandidātu iesniegtajās finansiālo interešu deklarācijās;

6.  uzskata, ka ir vēlams nodrošināt labāku atbilstību starp komisāru portfeļiem un Parlamenta komiteju attiecīgajām kompetences jomām, neskarot katras iestādes privilēģiju noteikt savu iekšējo struktūru un sastāvu, ko cita iestāde nedrīkst ierobežot;

7.  uzskata, ka atbildīgo komiteju rīkotās uzklausīšanas ir svarīgas ne tikai kā līdzekļi kandidātu personību un politisko prioritāšu novērtēšanai, bet arī viņu piemērotības un viņiem paredzēto pienākumu izpildes spēju pārbaudei; uzsver, ka attieksmei pret Komisijas priekšsēdētāja vietnieku amatu kandidātiem vajadzētu būt tādai pašai kā pret citiem kandidātiem;

8.  uzsver, ka uzklausīšanas mērķis ir dot komisāru amatu kandidātiem vienlīdzīgas un godīgas iespējas iepazīstināt ar sevi un saviem uzskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta XVI pielikumu, īpaši norādot uz procedūras objektivitāti un politisko neitralitāti;

9.  uzsver, ka ir jāpanāk dzimumu līdzsvars starp komisāru kolēģijas locekļiem;

10. uzskata, ka būtu jānosaka lielāka elastība attiecībā uz laiku, kas paredzēts papildu jautājumiem un kandidātu atbildēm;

11. uzskata, ka būtu jāļauj jautājumu autoriem papildjautājumus uzdot nekavējoties (piemēram, varētu atvēlēt 30 sekundes papildjautājumam un vienu minūti atbildei);

12. uzskata, ka būtu jāparedz noteikumi par kandidātu aizstājēju uzklausīšanu, it īpaši attiecībā uz termiņiem, lai aizstājēji nebūtu neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar sākotnēji uzklausītajiem komisāru amatu kandidātiem; tādēļ prasa komisāru amatu kandidātu uzklausīšanas noteikumus paredzēt iestāžu nolīgumā;

13. uzskata, ka tad, ja koordinatori nav panākuši vienprātību par komisāru amatu kandidāta novērtēšanu, komitejā par galīgo lēmumu būtu jābalso pēc saraksta.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

7.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

0

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Therese Comodini Cachia, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Dietmar Köster, António Marinho e Pinto, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Sergio Gaetano Cofferati, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Virginie Rozière, Cecilia Wikström

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Morten Messerschmidt


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Fabio Massimo Castaldo, Richard Corbett, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, György Schöpflin, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Rainer Wieland

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Sylvia-Yvonne Kaufmann, David McAllister, Andrej Plenković, Marcus Pretzell, Helmut Scholz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adam Szejnfeld, Csaba Sógor, Dario Tamburrano

Juridisks paziņojums