Procedūra : 2014/2238(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0204/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0204/2015

Debates :

PV 07/07/2015 - 15
CRE 07/07/2015 - 15

Balsojumi :

PV 08/07/2015 - 4.13
CRE 08/07/2015 - 4.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0264

ZIŅOJUMS     
PDF 338kWORD 241k
22.6.2015
PE 551.783v02-00 A8-0204/2015

par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā

(2014/2238(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Jean Lambert

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā

(2014/2238(INI))

Eiropas Parlaments,

–        ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,,Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā” (COM(2014)0446),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,,Zaļās rīcības plāns MVU” (COM(2014)0440),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai ” (COM(2014)0398),

–       ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Ekoizaugsmei piemītošā nodarbinātības potenciāla pilnvērtīga izmantošana” (SWD(2012)0092),

–       ņemot vērā Padomes 2010. gada 6. decembra secinājumus „Nodarbinātības politika konkurētspējīgai un videi draudzīgai ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni un efektīvu resursu izmantojumu”,

–       ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm,

–       ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu „Zaļās rīcības plāns MVU un videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva”,

–       ņemot vērā ESAO un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. gada pētījumu ,,Videi nekaitīgākas prasmes un darba vietas, ESAO pētījums par videi nekaitīgas izaugsmi”,

–       ņemot vērā Eiropas Nodarbinātības novērošanas punkta 2013. gada aprīļa pārskatu par videi draudzīgu darbvietu veicināšanu krīzes laikā: rokasgrāmata par Eiropas paraugpraksi 2013. gadā,

–       ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2011. gada pētījumu par prasmēm videi draudzīgām darbvietām: kopsavilkuma ziņojums, kas pamatojas uz pētījumu par 21 valsti;

–       ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2010. gada pētījumu par prasmēm videi draudzīgām darbvietām— Eiropas kopsavilkuma ziņojums

–       ņemot vērā Eurofound ziņojumus „Darba attiecības un ilgtspējība — sociālo partneru loma pārejā uz videi draudzīgu ekonomiku” (2011), „Apkārtējai videi nekaitīgas Eiropas ekonomikas veidošana: dalībvalstu un sociālo partneru rīcība un iniciatīvas” (2009) un „Videi draudzīgākas ES nozares — ietekmes uz darbavietu skaitu un kvalitāti paredzēšana un pārvaldība” (2013),

–       ņemot vērā ESAO un CFE-LEED 2010. gada 8. februāra darba dokumentu ,,Prasmes videi draudzīgām darbvietām: vietējā darba tirgus ietekme uz klimata pārmaiņu problēmu risināšanu”,

–       ņemot vērā, ka SDO/UNEP zaļu nodarbinātību definējusi kā jebkuru pienācīgu darbu, kas dod ieguldījumu vides kvalitātes saglabāšanā vai atjaunošanā gan lauksaimniecībā, gan rūpniecībā, gan pakalpojumu vai pārvaldības jomā,

–       ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par ekoinovācijām — nodarbinātība un izaugsme ar vides politikas palīdzību(1),

–       ņemot vērā tā 2012. gada 15. marta rezolūciju par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā(2),

–       ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai(3),

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0204/2015),

A.     tā kā vispārējās tendences, piemēram, resursu neefektīva izmantošana, neilgtspējīgs spiediens uz vidi un klimata pārmaiņas ir sasniegušas robežu, kuru pārkāpjot to neatgriezenisko ietekmi uz mūsu sabiedrību un dabisko vidi vairs nevar novērst, un sabiedrības problēma ir pieaugošā sociālā atstumtība un nevienlīdzība;

B.     tā kā Eiropas Vides aģentūra 2015. gada ziņojumā ir norādījusi, ka pašreizējie pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu mērķus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un to ietekmes uz cilvēku veselību un vidi novēršanā;

C.     tā kā saskaņotas politikas atbildes trūkums šo vispārējo problēmu risināšanai rada draudus, ka nozīmīga daļa no videi nekaitīgai un sociāli iekļaujošai pārejai piemītošā ilgtspējīgas nodarbinātības veidošanas potenciāla varētu palikt neizmantota;

D.     tā kā mēs redzam, ka, reaģējot uz šiem draudiem, attīstās jaunas nozares, daudzās citās notiek pārmaiņas, bet vēl dažas sarūk, piemēram, nozares, kas rada smagu piesārņojumu; tā kā galvenā uzmanība jāpievērš inovācijām un veidiem, ka samazināt piesārņojumu; tā kā saistībā ar dažām sarūkošām nozarēm īpaša uzmanība ir jāvelta darbaspēkam, lai to pārkvalificētu un saglabātu alternatīvu nodarbinātību; tā kā ieguldījumiem jomās, kas par prioritārām uzskatītas Komisijas Zaļo darbvietu programmā, tostarp pārstrāde, bioloģiskā daudzveidība, enregoefektivitāte, gaisa kvalitāte un visas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, piemēram, atjaunīga atkrastes enerģija, ir potenciāls ievērojami veicināt darvietu radīšanu, tostarp mazapdzīvotās teritorijās.

E.     tā kā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegtajām ziņām zaļo ražojumu un pakalpojumu apjoms laikposmā no 2000. gada līdz 2011. gadam pieauga vairāk nekā par 50 %, radot vairāk nekā 1,3 miljonus darbvietu, un tā kā saskaņā ar Komisijas aprēķiniem atjaunojamās enerģijas ekonomika līdz 2020. gadam Eiropā radīs 20 miljonus jaunu darbvietu; tā kā vērienīga un saskaņota ES politika un ieguldījumi atjaunojamās enerģijas jomā, mežu apsaimniekošanā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un augsnes aizsardzībā (lai nepieļautu un novērstu hidroģeoloģisko nestabilitāti), var būtiski sekmēt darbvietu radīšanu;

F.     tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķis ir nostiprināts Lisabonas līgumā, un, īstenojot šo mērķi, Eiropas politikas izstrādes gada ciklā vides jautājumi tiek risināti vienā līmenī ar ekonomikas un sociālajiem jautājumiem;

G.     tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas ekonomikas veicināšanai ir atzīts, ka galvenā nozīme ir pārejai uz zaļu un sociāli taisnīgu ekonomiku;

H.     tā kā darba tirgus nepilnības kavē darbvietu radīšanu, bet konkurētspējīgs ES darba tirgus var palīdzēt sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības jomā;

I.      tā kā ES un dalībvalstis 2010. gadā Kankunā notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām konferencē apņēmās nodrošināt „darbaspēkam taisnīgu pāreju, kas rada pienācīgu nodarbinātību un kvalitatīvas darbvietas”; tā kā taisnīga pāreja visiem uz vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku ir labi jāvada, lai palīdzētu sasniegt mērķi nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa nodarbinātību visiem — tostarp, bet ne tikai, attiecībā uz augsti kvalificētām darbvietām —, sociālo iekļaušanu un nabadzības izskaušanu;

J.        tā kā taisnīgas pārejas pieci pīlāri ir šādi: apspriešanās/kopīgs viedoklis, ieguldījumi zaļās un pienācīgās darbvietās, zaļās prasmes, darba tiesību un cilvēktiesību ievērošana, to darba ņēmēju un kopienu sociālā aizsardzība, kurus pirmos skar pāreja no ekonomikas ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni uz mazoglekļa ekonomiku;

K.     tā kā darba ņēmēju aktīva līdzdalība pārejas procesā ir svarīga, lai uzlabotu vides apziņu, saprastu resursu efektīvas izmantošanas nepieciešamību un samazinātu mūsu radīto ietekmi uz vidi;

L.     tā kā videi draudzīgu darbvietu ekspansijas potenciālu kavē prasmju nepietiekamība un neatbilstība, ko rada vairāki faktori, tostarp atšķirīgā attieksme pret ilgtspēju apmācības programmās, konkrētās nozarēs konstatētās nepilnības, nepietiekamais to studentu skaits, kuriem ir vajadzīgās STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātne un matemātika) un IT prasmes, kā arī dažās nozarēs — dzimumu koncentrācija, nevis dzimumu līdztiesība;

M.    tā kā ir skaidri pierādījumi, ka ieguldījumi enerģētikā un resursu efektivitātē un piegādes ķēdes attīstīšana, izmantojot skaidru rūpniecības stratēģiju, kā arī nodokļu novirzīšana no darbaspēka uz citiem avotiem varētu pozitīvi ietekmēt darbvietu radīšanu;

N.     tā kā Eiropa ir iesaistīta globālā konkurences cīņā, un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā izšķiroša nozīme ir pieņemamām enerģijas izmaksām, ES iekšējā tirgus pilnīgai izveidošanai un ieguldījumiem labvēlīgai videi;

O.     tā kā dažas nozares, piemēram, ēku energoefektīva renovācija, ir saistītas ar konkrētu vietu un tās nevar pārcelt uz citu zonu vai vietu;

P.     tā kā neskaidrība par politikas virzību un saskaņotības trūkums tajā, kā arī skaidru mērķu neesība kavē investīcijas, prasmju pilnveidi, pētniecību un izstrādi un tādējādi mazina nodarbinātības attīstības iespējas;

Q.     tā kā, palielinoties sabiedrības izpratnei par zaļās ekonomikas nepieciešamību, paplašināsies arī nodarbinātības iespējas;

R.     tā kā skaidri, precīzi noteikti vidēja ilguma līdz ilgtermiņa mērķi, tostarp ES energoefektivitātes un piesārņojuma samazināšanas mērķi, var būtiski veicināt pārmaiņas un tā kā šajā sakarībā arī ES regulējumam ir svarīga nozīme; tā kā mērķtiecīgiem ieguldījumiem, tostarp piegādes ķēžu izveidošanā ES, kas veicina darbvietu radīšanu, par pamatu vajadzētu būt skaidram politikas satvaram un tiem vajadzētu atbilst šai politikai;

S.     tā kā valsts sektors un vietējās un reģionālās iestādes var būtiski atvieglināt pāreju uz zaļo ekonomiku un izveidot iekļaujošus darba tirgus;

T.     tā kā tādi instrumenti kā ekomarķējums, Kopienas vides vadības un audita sistēma (EMAS), zaļais publiskais iepirkums veicina zaļo darbvietu radīšanu;

U.     tā kā vissvarīgākie nodarbinātības radītāji ES ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, jo tie nodrošina vairāk nekā 80 % no darbvietu kopējā skaita, un ir veidojuši daudzas jaunas zaļās nozares, bet tie var saskarties ar īpašām grūtībām saistībā ar turpmāk nepieciešamo prasmju paredzēšanu un darbvietu radīšanas potenciāla īstenošanu;

V.     tā kā integrētās pamatnostādnes ir dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas virzienu koordinēšanas galvenais aspekts un ir konkrētām valstīm adresēto ieteikumu pamatā un tā kā ar tām vajadzētu pamatot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo īpaši nodarbinātības mērķi, cita starpā sekmējot kvalitatīvu darbvietu radīšanu, tostarp veidojot arī zaļās darbvietas;

W.    tā kā, radot piemērotas zaļās darbvietas, jānodrošina vienlīdzīgas iespējas sievietēm, un jālikvidē „stikla griesti”;

X.     tā kā krīzes un taupības politikas virzieni daudz vairāk ir skāruši sievietes un zaļās darbvietas ir izrādījušās noturīgākas pret krīzi nekā citas darbvietas;

Y.     tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša nozīme pārejā uz zaļo ekonomiku, kā arī cīņā par dzimumu līdztiesību;

Z.     tā kā mazoglekļa nozarēs darba ražīgums mēdz būt augstāks un atalgojums šajās nozarēs nav samazinājies tik krasi kā 15 nozarēs, kas rada vislielāko oglekļa emisiju daudzumu;

AA.  tā kā Eirobarometra dati par zaļām darbvietām MVU liecina, ka energotaupība, atkritumu un izejvielu patēriņa samazināšana ir pasākumi, kas arvien vairāk tiek atzīti par ekonomiski lietderīgiem;

Virzībā uz zaļo ekonomiku – iespējas darba tirgū

1.      uzsver, ka pāreja uz ilgtspējīgu sabiedrību un ekonomiku, tostarp uz ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem, var radīt potenciālu gan jaunu, kvalitatīvu darbvietu radīšanai, gan esošās nodarbinātības pārveidošanai par zaļām darbvietām praktiski visās nozarēs un visā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē: gan pētniecībā un ražošanā, gan sadales un pakalpojumu jomā, gan jaunajās zaļo augsto tehnoloģiju nozarēs, piemēram, atjaunojamās enerģijas nozarēs, kā arī tradicionālajās nozarēs, piemēram, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā vai zivsaimniecībā, pakalpojumu nozarēs, piemēram, tūrismā, sabiedriskajā ēdināšanā, transporta nozarē un izglītībā; vienlaikus uzsver, ka papildus liela skaita darbvietu radīšanai ieguldījumi atjaunojamās enerģijas attīstībā un energoefektivitātes pasākumos veicina Eiropas ekonomikas un rūpniecības konkurētspējas saglabāšanu un Eiropas energoatkarības samazināšanu;

2.      uzsver, ka divas trešdaļas dabas sniegto pakalpojumu, tostarp auglīga zeme, tīrs ūdens un gaiss, samazinās, un globālā sasilšana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir tuvu tām robežām, kuras pārsniedzot, vairs nevarēs novērst neatgriezeniskas sekas uz mūsu sabiedrībām un dabas vidi;

3.      norāda, ka pastāvīga ekonomikas izaugsme ir iespējama tikai tad, ja tajā ņem vērā vides ierobežojumus; šajā sakarībā uzsver to, ka zaļā un aprites ekonomika var sniegt risinājumus vides aizsardzībai, kā arī tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā;

4.      uzsver to, ka pilnīga vides tiesību aktu īstenošanu, kā arī labāka vides jomas integrācija un politikas saskaņotība starp dažādām nozaru politikas jomām ES, ir būtiska tam, lai pilnībā izmantotu potenciālu, kas saistīts ar zaļo ekonomiku, un līdz ar to radītu zaļās darbvietas;

5.      norāda, ka Eiropas Vides aģentūras 2015. gada ziņojumā ir uzsvērta pašreizējo pasākumu nepietiekamība, lai sasniegtu mērķus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un to ietekmes uz cilvēku veselību un vides kvalitāti novēršanā;

6.      norāda, ka šai pārejai ir ievērojams potenciāls radīt vietējās darbvietas, kurus nevar pārvietot, un jomās, kuras nevar pārcelt uz citu vietu, kā arī krīzes skartajās nozarēs, piemēram, būvniecības nozarē; norāda, ka ir pārliecinoši pierādījumi — zaļa un līdzsvarota pāreja pozitīvi ietekmēs nodarbinātību, jo ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, piemēram, enerģijas ekonomija vai organiskā lauksaimniecība, ir darbietilpīgākas nekā darbības, kuras tās aizvieto, un tā varētu reģioniem dot iespēju kļūt saimnieciski pastāvīgākiem;

7.      uzskata, ka būtu jāpieņem termina „zaļās darbvietas” saskaņota definīcija, pamatojoties uz SDO un Starptautiskās statistiķu konferences dokumentiem;

Taisnīga pāreja un kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu izveide

8.      atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka pārstrukturēšana būtu jāveic sociāli atbildīgi, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmumiem ir jāievieš inovācijas un jāpārstrukturējas;

9.      uzskata, —lai maksimāli palielinātu zaļās ekonomikas kopējo potenciālu darbvietu radīšanā — ir būtiski svarīgi, lai mēs saviem pašreizējiem darba ņēmējiem nodrošinātu pienācīgas iespējas iegūt jaunas prasmes, kas vajadzīgas aprites ekonomikai;

10.    aicina dalībvalstis veicināt politiku attiecībā uz sabiedrisko ēku drošumu un renovāciju, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu patēriņu;

11.    aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgā gadījumā apņemties ievērot „taisnīgas pārejas ceļvedi”, kurā būtu apvienoti tālejoši mērķi vides jomā, vienlaikus veicinot šādus aspektus: atbilstīgu sociālo aizsardzību un atalgojumu, ilgtermiņa darbvietas un veselīgus un drošus darba apstākļus, valdības ierosinātus ieguldījumus izglītībā, apmācības un prasmju programmās, darba tiesību ievērošanu un darba ņēmēju informēšanas, uzklausīšanas un līdzdalības tiesību stiprināšanu attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kā arī uz efektīvu darbaspēka pārstāvību; aicina dalībvalstis īstenot šos mērķus;

12.    atgādina, ka pārstrādātajā ES veselības un drošības stratēģijā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā attīstības tendences jaunajās nozarēs;

13.    uzsver, ka iespējamo izmaiņu nodarbinātībā paredzēšanai ir nepieciešama proaktīva pārejas vadība, jāuzlabo augstvērtīgu datu vākšana par pašreizējām un turpmākajām vajadzībām darba tirgū, iesaistot Eiropas augstākas izglītības iestādes, un ka būtiska ir ilgtermiņa plānošana, lai nodrošinātu efektīvu pāreju un palielinātu nodarbinātību; uzsver — lai īstenotu pāreju uz zaļo ekonomiku, vietējām un reģionālajām varas iestādēm ir svarīga nozīme tādās jomās kā izglītība, infrastruktūras izveide, vietējo uzņēmumu atbalstīšana un tādas stabilas nodarbinātības izveide, kurā ir koplīgumā vai ar citiem valsts tiesību aktos paredzētiem atļautiem līdzekļiem noteikts atalgojums; tā kā sociālais dialogs ir neatņemama pārmaiņu pārvaldības daļa, aicina Komisiju, dalībvalstis, reģionālās un vietējās valdības un sociālos partnerus uzņemties atbildību un kopīgi risināt šo uzdevumu, ņemot vērā subsidiaritātes principu;

14.    norāda, ka, īstenojot pāreju uz zaļām darbvietām, pēdējos gados pakāpeniski palielinājusies sociālo partneru nozīme, tomēr atgādina, ka vēl daudz jādara, lai izveidotu stabilu un ilgtspējīgu sociālo dialogu, kas var palīdzēt risināt problēmas, ko rada pāreja uz konkurētspējīgu, mazoglekļa ekonomiku, kur resursi tiek izmantoti efektīvi;

15.    uzsver, ka valstu valdības var sekmēt nozaru sociālo dialogu, jo īpaši jaunajās zaļajās nozarēs, kā arī nodrošināt MVU iekļaušanu;

16.    norāda, ka enerģētikas, resursintensīvu un piesārņojošu nozaru ģeogrāfiskās koncentrācijas vai augstā nabadzības vai bezdarba līmeņa dēļ dažus reģionus skar vairāk problēmu nekā citus; aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās valdības ar Eiropas Savienības atbalstu sadarboties ar sociālajiem partneriem un kopīgi īstenot taisnīgas pārejas ceļvežus, tostarp solidaritātes mehānismus, kas paredzēti vietējo un reģionālo ekonomiku sociāli taisnīgas un zaļās pārejas īstenošanai, atbalstot pārmaiņu skartās kopienas un darba ņēmējus un tādējādi mazinot nedrošību, ko rada darbvietu pārvietošana, un nodrošinot jaunu darba prasmju pieprasījuma īstenošanu;

17.    uzsver, ka vietējās varas iestādes zaļajā ekonomikā var sekmēt darbvietu skaita palielināšanu un pienācīgāku un iekļaujošāku darbvietu radīšanu, veicot šādus pasākumus:

– ieguldot zaļos projektos;

– ar publiskā iepirkuma palīdzību piesaistot papildu finansējumu, tostarp publiskajā iepirkumā iekļaujot sociālus un ekoloģiskus noteikumus;

– izveidojot partnerības, tostarp ar apmācības iestādēm, lai uzlabotu darba prasmju piemērotību vietējā darba tirgus prasībām;

– atbalstot zaļos MVU un MVU pārtapšanu zaļos uzņēmumos;

– veidojot iekļaujošas zaļās nodarbinātības programmas, nodrošinot, ka zaļā izaugsme ir izdevīga arī mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām;

18.    norāda uz pierādījumiem, kas liecina, cik nozīmīga ir vadības sadarbība ar darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka viņi ar sociālās partnerības palīdzību būtiski iesaistās šo pārmaiņu īstenošanā; iesaka iesaistīt arodbiedrību „zaļos pārstāvjus”, lai viņi kopīgi ar darba devējiem uzlabotu ekonomikas ekoloģizāciju un strādātu pie ilgtspējības palielināšanas savās darba vietās; aicina dalībvalstis sniegt mērķtiecīgu atbalstu kopīgām darba ņēmēju un darba devēju iniciatīvām, kuru mērķis ir nozaru ekoloģizācija;

19.    uzskata, ka būtu jāizstrādā izmēģinājuma projekti, lai atbalstītu dažus no šiem mērķiem;

20.    atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izmantot Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI) paredzētās mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai veicinātu darba meklētāju mobilitāti darba tirgū;

Prasmes zaļai nodarbinātībai

21.    atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos instrumentus prasmju izstrādei un nepieciešamo prasmju paredzēšanai; uzsver, ka prasmju pilnveidošanā būtu jāmudina apgūt STEM prasmes, kas ekonomikā tiek plaši izmantotas; tomēr uzsver, ka ir nepieciešama tālejošāka darbība un ieguldījumi; uzskata, ka, lai prognozētu nākotnē vajadzīgās prasmes, visos līmeņos ir cieši jāiesaista visas darba tirgus ieinteresētās personas;

22.    aicina dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, izstrādāt datubāzi apmācības un darba piedāvājumiem saistībā ar zaļo nodarbinātību, lai uzlabotu informācijas, konsultāciju un norādījumu kvalitāti profesionālās orientācijas jomā un prasmes, kas nepieciešamas, lai izmantotu ekonomikas ekoloģizācijas piedāvātās nodarbinātības iespējas;

23.    aicina Komisiju nodrošināt, ka dati tiek vākti par visām zaļās ekonomikas nozarēm, tostarp tām, kas patlaban atstātas novārtā, piemēram, sabiedriskais transports un mazumtirdzniecība; prasa, lai Komisija, nodrošinot atbalstu valsts statistikas birojiem un valsts nodarbinātības dienestiem (VND), kā arī veicinot kvantitatīvās modelēšanas instrumentu izmantošanu, integrētu dzimumu līdztiesības aspektu datu vākšanā visās zaļās nodarbinātības jomās;

24.    prasa, lai Komisija integrētu dzimumu līdztiesības aspektu, izstrādājot jaunu datu vākšanu, iedalīšanu un analīzi, piemēram, attiecībā uz darbu, kas tiek veikts ar jauno ekonometrisko instrumentu FIDELIO, vai sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, piemēram, Starptautisko Darbaspēka statistiķu konferenci;

25.    uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš prasmju neatbilstības pārvarēšanai, veicinot prasmju pilnveidošanu;

26.    aicina Komisiju veicināt prasmju pilnveidošanu, ES līmenī atjauninot kvalifikācijas un saistītās izglītības un apmācības programmas;

27.    aicina Komisiju uzsvērt, ka vairāk jāizmanto klasifikācijas sistēmas, piemēram, ESCO, kuras var izmantot, lai konstatētu trūkstošās prasmes;

28.    uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības sistēmu un jauno, zaļo darbvietu sinerģija, labāk koordinējot izglītības iestāžu un darba devēju apvienību, kā arī citu attiecīgu organizāciju darbību;

29.    aicina dalībvalstis, reģionālās valdības un vietējās varas iestādes, iesaistot sociālos partnerus un apmācības sniedzējus, pieņemt un īstenot prasmju izstrādes stratēģijas ar mērķi uzlabot vispārējās, nozarēm un konkrētām profesijām nepieciešamās prasmes; uzsver arī izglītības iestāžu, uzņēmumu, sociālo partneru un varas iestāžu savstarpējās uzticēšanās nozīmi;

30.    norāda, ka šīs stratēģijas būtu jāpapildina, rūpīgi novērtējot paredzēto zaļo darbvietu veidu un līmeni, kā arī vajadzīgās prasmes un zināšanas, tādējādi paredzot un nosakot trūkstošās prasmes un iekļaujot mērķtiecīgas arodapmācības un mūžizglītības programmas, kuras būtu tieši vērstas uz prasmju un darbvietu atbilstības panākšanu, lai palielinātu nodarbinātību; uzsver, ka šajās stratēģijās ir aktīvi jāiekļauj gan uz citām darbavietām pārvietotie, gan zemu kvalificētie darba ņēmēji, kuriem draud izstumšana no darba tirgus, bez maksas nodrošinot šiem darba ņēmējiem mērķtiecīgu un pieejamu prasmju apmācību;

31.    norāda, ka CEDEFOP ierosina, ka mācību programmu pielāgošana un vides izpratnes iekļaušana un izpratne par ilgtspējīgu attīstību un uzņēmējdarbības efektivitāti ir labāka par jaunu apmācības programmu ierosināšanu;

32.    mudina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes apmācībā un izglītības sistēmās integrēt ilgtspējīgu attīstību, vides jomas kompetences un prasmes, jo īpaši nostiprinot PIA (profesionālās izglītības un apmācības) sistēmas un mudinot pētniecības centrus sadarbībā ar jauniem zaļajiem uzņēmumiem izstrādāt tehnoloģijas, projektus un patentus zaļajiem ražojumiem; mudina nodrošināt ideju apmaiņu starp pētniecības centriem un uzņēmumu un speciālistu tīkliem; atgādina, cik svarīgas ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) prasmes un cik svarīgi ir nodrošināt, lai vairāk sieviešu apgūtu STEM mācību priekšmetus;

33.    prasa izstrādāt tālejošu stratēģiju ilgtspējīgu darbvietu radīšanai, tostarp risinot prasmju neatbilstības problēmu un īpašu izmanību pievēršot zaļajai ekonomikai nepieciešamo prasmju nodrošināšanai;

34.    mudina dalībvalstis izmantot šīs nozares attīstību, lai izveidotu augsti kvalificētas prakses iespējas, tādējādi sniedzot jauniešiem speciālas zināšanas un apmācību un palīdzot samazināt jauniešu bezdarba augsto līmeni;

35.    aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot pāreju uz zaļo ekonomiku, ņemt vērā, ka jāuzlabo sieviešu un meiteņu mūžizglītības iespējas, jo īpaši jomās, kurās iespējams nodrošināt ievērojamu skaitu jaunu zaļo darbvietu, piemēram, zinātnē, pētniecībā, inženierzinātnēs, digitālās tehnoloģijas un jauno tehnoloģiju jomā, lai nostiprinātu sieviešu pozīcijas sabiedrībā, dzēstu stereotipus dzimumu jomā un nodrošinātu darbvietas, kas pilnībā atbilstu sieviešu konkrētajām vajadzībām un prasmēm;

36.    aicina Komisiju, dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes sistemātiski visos līmeņos integrēt dzimumu līdztiesības aspektu zaļo darbvietu politikas definēšanā, īstenošanā un uzraudzībā visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tiek garantētas vienlīdzīgas iespējas, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar zaļo darbvietu radīšanu laukos; mudina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes darīt vairāk, lai nodrošinātu sieviešu pilnvērtīgu līdzdalību zaļo darbvietu stratēģijas izstrādē, ar to saistīto lēmumu pieņemšanā un šīs stratēģijas īstenošanā, tostarp saistībā ar zaļajām prasmēm;

37.    prasa Komisijai sākt publiskas debates par izglītību ilgtspējīgas attīstības jomā un veicināt šīs koncepcijas nostiprināšanos, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu un sieviešu izglītībai; aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt politikas virzienus, kas veicinātu sieviešu lielāku līdzdalību izglītībā STEM priekšmetos un uzņēmējdarbības jomā, un sasaistīt zaļās nodarbinātības programmu ar pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, izmantojot izglītību; prasa noteikt skaidrus mērķus un uzraudzību attiecībā uz sieviešu iesaistīšanu zaļajā nodarbinātībā, izmantojot māceklības programmas; prasa ieviest pasākumus, kas veicinātu sieviešu līdzdalību PIA, kā arī mūžizglītības iespējās zaļajās nozarēs;

38     mudina Komisiju un dalībvalstis sākt jauna sociālā un klimatam draudzīgā izaugsmes rādītāja piemērošanu, kurā ietverti labklājības neekonomiskie aspekti un kurš galvenokārt uzsver ar ilgtspējīgu attīstību saistītus aspektus, piemēram, dzimumu līdztiesību, nabadzības mazināšanu un mazāku siltumnīcefekta gāzu emisiju;

39.    aicina dalībvalstis un Komisiju, rūpīgi apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, censties ieviest pilnībā zaļas nodarbinātības politikas virzienus;

40.    aicina Komisiju pieņemt dzimumu līdztiesības stratēģiju "Eiropa 2015–2020", kurā ņemti vērā stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi attiecībā uz nodarbinātības rādītājiem viedai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

41.    uzsver — lai novērstu prasmju trūkumu, valsts iestādēm un dienestiem ir jāīsteno mērķtiecīgi pasākumi, iesaistot visas darba tirgus ieinteresētās personas, tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizācijas; aicina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes nodrošināt mehānismus nodarbinātības iestāžu un dienestu darbinieku apmācībai, lai visās darba tirgus politikas jomās integrētu zaļajai nodarbinātībai nepieciešamās prasmes, un izstrādāt līdzekļus šādas apmācības ietekmes novērtēšanai; uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas izglītības iestādes pielāgotu savas programmas zaļās ekonomikas vajadzībām un darba tirgus vajadzībām kopumā;

42.    aicina dalībvalstis izveidot tiesisko regulējumu, kas atbalsta ieguldījumus zaļajā ekonomikā;

Politikas saskaņotība, lai pilnībā attīstītu ilgtspējīgu ekonomiku darbvietu radīšanas potenciālu

43.    aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt vērienīgus, ilgtermiņa un integrējošus regulatīvos, fiskālos un finanšu pamatnoteikumus ilgtspējīgiem ieguldījumiem un stimulēt inovācijas, tādējādi pilnībā atbrīvojot šo pārmaiņu radīto nodarbinātības potenciālu; uzsver, ka ir jāizstrādā politikas nostādnes saistībā ar ilgtermiņa virsmērķiem, kurās ir iekļauti mērķi, kā arī rādītāji šo nostādņu īstenošanā panāktā progresa mērīšanai;

44.    uzsver, ka ir svarīgi koordinēt Komisijas un valstu attiecīgo ministriju darbu, lai, iesaistot visas valdības struktūras, izveidotu visaptverošu pārejas sistēmu, kas spētu veltīt vajadzīgo uzmanību pārejas radītajai sadalīšanas ietekmei;

45.    norāda, ka zaļās nodarbinātības iniciatīvas panākumi vai neveiksmes ir atkarīgas no tā, cik tālejoši būs Komisijas noteiktie saistošie mērķi atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, kā arī no ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās un energoefektivitātes programmās, kuras dalībvalstis apņēmušās īstenot;

46.    uzsver, ka Komisija un dalībvalstis ir atbildīgas par konsekventu politikas virzienu izstrādi, kas veicinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu un lielāku energoefektivitāti, lai stimulētu vietējo un reģionālo attīstību un radītu kvalitatīvas vietējās darbvietas; uzsver, ka ieguldījumi atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē nākamajos gados var kļūt par galveno avotu darbvietu radīšanai Eiropā;

47.    norāda, ka teritoriālā enerģētiskā neatkarība joprojām ir viens no ES ekonomiskās un enerģētikas politikas mērķiem ilgtermiņā; turklāt uzsver, ka ir noteikti jāņem vērā investīciju teritoriālā dimensija, jo tā dod ieguldījumu ES teritoriālās kohēzijas politikas mērķu īstenošanā attiecībā uz lauku un pilsētu savienošanu;

48.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija, pamatojoties uz 2010. gada Kankunas vienošanos un turpmākajām iniciatīvām, pienācīgu nodarbinātību ir iekļāvusi ES pilnvarās sarunām COP 21 konferencē Parīzē; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās nostājā sarunās joprojām ir iekļauta „taisnīgas pārejas” programma;

49.    aicina ES un dalībvalstis noteikt obligātos energotaupības un energoefektivitātes mērķus un atbalstīt baltos sertifikātus kā instrumentu, kas sekmē ES energotaupības mērķu sasniegšanu; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot un ieviest energoefektivitātes direktīvu un saglabāt apņēmību sasniegt vismaz 2030. gada energoefektivitātes mērķus;

50.    atbalsta ES apņemšanos sadarbībā ar citiem starptautiskajiem partneriem panākt taisnīgu globālu pāreju uz iekļaujošu zaļo ekonomiku;

51.    aicina dalībvalstis pilnībā ievērot un īstenot pārskatīto ES tiesību aktu publiskā iepirkuma jomā jaunos noteikumus un izvērtēt, vai, ieviešot publiskā iepirkuma politikā vides un sociālos kritērijus, būtu iespējams veicināt darbvietu radīšanu zaļākā ekonomikā; uzsver, ka var tikt precizētas atlikušās tiesiskās nenoteiktības attiecībā uz sociālo un vides noteikumu iekļaušanu publiskajā iepirkumā;

52.    aicina Komisiju palīdzēt atdzīvināt remontu nozari, tādējādi radot iespēju izveidot jaunas darbvietas, kas pēc būtības ir videi draudzīgas;

53.    aicina dalībvalstis atbalstīt sabiedrisko pakalpojumu ieguldījumu, īstenojot taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, proti, proaktīvi nodrošinot, ka pakalpojumi, piemēram, komunikāciju, transporta, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas pakalpojumi, tiek sniegti ilgtspējīgi;

54.    pauž dziļu vilšanos saistībā ar to, ka ir atsaukts aprites ekonomikas tiesību aktu kopums, pateicoties kuram ES atkritumu apsaimniekošanas nozarē vien būtu bijusi iespēja radīt līdz pat 180 000 darbvietu; tāpēc aicina Komisiju, ievērojot dalībvalstu kompetenci, pildīt savas saistības ierosināt, cik drīz vien iespējams, vērienīgus tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai veicinātu atkritumu apjoma samazināšanu, noteiktu jaunus mērķus atkritumu pārstrādes jomā un jaunus kritērijus faktiski pārstrādātā materiāla aprēķinam;

55.    turklāt aicina Komisiju apsvērt kritēriju ieviešanu, lai stimulētu uzņēmumus, kas īsteno atbildīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu atkritumu likvidēšanas ciklu;

56.    atzīst, ka ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas apvienošana ar lauku saimniecību bioloģiskās daudzveidības uzraudzību un aizsardzību, un turpmāku lauksaimniecības produktu viedo marķēšanu, norādot to ietekmi uz vidi, ar mērķi stimulēt patērētāju pieprasījumu pēc bioloģiskās daudzveidības principiem atbilstošiem produktiem, veido ievērojamu potenciālu zaļās nodarbinātības attīstībai ES lauku apvidos;

57.    norāda, ka ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir patiess jaunu darbvietu izveides potenciāls, vienlaikus aktīvi dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā;

58.    aicina Komisiju izmantot ES pusgadu un pārskatīt stratēģiju „Eiropa 2020”, lai atbalstītu zaļo darbvietu radīšanu; aicina Komisiju sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kas var veicināt augstāku nodarbinātības līmeni un mazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, un prasa veikt sīki izstrādātu un neatkarīgu pētījumu par nodokļu novirzīšanas izmaksām (piemēram, no darbaspēka uz vides nodokļiem), kā arī subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu līdz 2020. gadam;

59.    uzsver, ka šādi ieteikumi var ietvert arī nodokļu pārvirzi no darbspēka uz citiem avotiem un ka ar šādu pārvirzi vajadzētu censties mazināt piesārņošanu, bet tai nevajadzētu kaitēt sociālās aizsardzības sistēmām vai nesamērīgi ietekmēt tos, kam ir zemi ienākumi;

60.    aicina Komisiju un dalībvalstis pārtraukt tiešas un netiešas videi kaitīgas subsīdijas, tostarp, bet ne tikai, attiecībā uz fosilo kurināmo; aicina Komisiju izstrādāt modeļus, ko varētu īstenot dalībvalstis, lai novirzītu nodokļu slogu no darbaspēka uz vides piesārņojumu, un ņemt vērā preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi, ievērojot principu „piesārņotājs maksā”; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm individuāli adresētus ieteikumus, kas var palīdzēt centienos veicināt zaļo nodarbinātību un samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu; turklāt aicina Komisiju Eiropas pusgada procesā proaktīvi integrēt ar vidi un klimatu saistītus apsvērumus ar mērķi atbalstīt zaļo darbvietu radīšanu;

61.    aicina dalībvalstis ieviest mērķtiecīgas subsīdijas un/vai nodokļu atbrīvojumus jaunizveidotiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus ar augstu ekoloģisko pievienoto vērtību, tostarp ar kopumā pazeminātu oglekļa saturu;

62.    aicina Komisiju un dalībvalstis savos politikas virzienos nodrošināt lielāku saskaņotību un kohēziju un augstākajā līmenī paust būtiskākas politiskās apņemšanās saistītās jomās, piemēram, attiecībā uz kapitāla un uzņēmumu peļņas nodokļiem, finanšu darījumu nodokļiem un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

63.    aicina Komisiju atjaunot savas saistības attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” un nekavējoties, vēlākais līdz 2015. gadam, sniegt starpposma pārskatu; aicina Komisiju no jauna apstiprināt Eiropas pusgada mērķus, ņemot vērā makroekonomikas nelīdzsvarotības un stratēģijas "Eiropa 2020" pārskatīšanas rezultātus; aicina Komisiju ierosināt tālejošākus sociālos un vides jomas mērķus 2030. un 2050. gadam; uzsver, ka zaļo darbvietu rūpīga, metodiski pamatota un kopīga uzraudzība varētu palīdzēt dalībvalstīm novērtēt vides un nodarbinātības politikas efektivitāti un stiprināt Eiropas līmenī izveidotos instrumentus, lai konstatētu panākto progresu un uzraudzītu stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu;

64.    uzsver, ka iespējas, ko sniedz 2030. gada klimata un enerģētikas pakete, nodrošina darbvietu radīšanu un vides tiesību aktu turpmāko lomu ES ilgtermiņa vides mērķu sasniegšanā un darbvietu, kā arī zaļās izaugsmes nodrošināšanā;

65.    aicina Komisiju uzskatīt, ka inovācija ir Eiropas rūpniecības pamats, un izstrādāt aktīvas stratēģijas, lai nodrošinātu sociālo pāreju labu pārvaldību un ieguvumu izplatību visā Eiropā; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot ilgtspējīgu nozaru politiku un tirgus pārveidošanas iniciatīvas, atbalstīt jaunu resursefektīvu preču un pakalpojumu piegādes ķēžu un nozaru tīklu veidošanos;

66.    uzsver nepieciešamību dalībvalstīm sagatavot savu ekonomiku mazoglekļa un resursu un enerģijas ziņā efektīvai nākotnei, vienlaikus ņemot vērā iespējamo darbvietu pārvietošanas un oglekļa emisiju pārvirzes risku, ko rada klimata politikas īstenošana;

67.    aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt starptautiskos centienus, lai izveidotu globālu vides politiku, kas varētu mazināt kaitējumu, kuru rada rūpnieciskās ražošanas pārcelšana ārpus ES un oglekļa emisiju pārvirze;

68.    aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu reformēt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt nozares, kas pakļautas ievērojamam oglekļa emisiju pārvirzes riskam;

69.    aicina Komisiju enerģētikas savienības veidošanas procesā risināt jautājumu par zaļo nodarbinātību;

Ieguldījumi ilgtspējīgu darbvietu radīšanā

70.    uzsver, ka jāatrod pareizais līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu, un to var panākt, ja darbvietu radīšanu apvieno ar pielāgotu aktīvu darba tirgus politiku, kas atbilst dažādu vietējo darba tirgu vajadzībām;

71.    aicina Komisiju un dalībvalstis, tostarp izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, veicināt kvalitatīvus ieguldījumus, kas radītu sociālus un ekonomiskus ieguvumus, piemēram, ilgtspējīgas, kvalitatīvas darbvietas, dzimumu līdztiesību, kvalitatīvu izglītību un inovācijas, lai veicinātu zaļo pāreju un izskaustu enerģētisko nabadzību; aicina Komisiju un dalībvalstis novirzīt ieguldījumus uz jomām, kas pozitīvi ietekmē darba tirgu, lai radītu ilgtspējīgas darbvietas ar pilnvērtīgu sociālo aizsardzību un cīnītos pret bezdarbu; uzsver, ka finansētie projekti izmērāmā veidā veicinās stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu; šajā sakarībā norāda, ka krīzes laikā nesamazinājās darbvietu izveide zaļajās nozarēs;

72.    uzsver, ka ieguldījumi energoefektivitātē var veicināt vietējo darbvietu radīšanu un vietējas ekonomikas attīstību un samazināt enerģētisko nabadzību, un ka ēku energoefektivitātes nodrošināšana ir izmaksu ziņā vislietderīgākais veids, kā rast ilgtermiņa risinājumus enerģētiskajai nabadzībai, kas ietekmē aptuveni 125 miljonus Eiropas iedzīvotāju, kā arī tai ir būtiska nozīme Eiropas enerģijas efektīvākā izmantošanā un zaļo darbvietu radīšanā; atgādina, ka ēku drošuma nodrošināšanai arī ir izšķiroša nozīme saistībā ar šo mērķi; aicina Komisiju, cik drīz vien iespējams, nākt klajā ar iniciatīvu „Vieds finansējums viedām ēkām”;

73.    iesaka, ka klimata pārmaiņu, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes mērķi būtu jāuzskata par ieguldījumu mērķiem un svarīgiem politiskās rīcības pamatprincipiem;

74.    brīdina neīstenot atbalsta pasākumus, kuriem ir negatīva ietekme uz vides un sociālo jomu, jo tie mazina politikas saskanību, kas vajadzīga, lai maksimāli palielinātu zaļo darbvietu nodarbinātības potenciālu;

75.    ierosina, ka kvalitatīvi ieguldījumi galvenajos sabiedriskajos pakalpojumos, piemēram, komunikāciju, enerģētikas, transporta, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas pakalpojumos, jāveic ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgas publiskā iepirkuma procedūras un zaļo prasmju iekļaušanu visās jomās;

76.    aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā Eiropas strukturālo un investīciju fonda un citu ES finansējuma avotu tiesiskais regulējums, lai atbalstītu ilgtspējīgus projektus, kuri veicina zaļo nodarbinātību, un nodrošināt vietējām iestādēm pēc iespējas vieglāku piekļuvi ES finansējumam un finanšu instrumentiem, nosakot skaidrus, godīgus noteikumus un sasniedzamu minimālā finansējuma maksimālo robežu;

77.    mudina Komisiju un dalībvalstis 2016. gadā paredzēto daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pēcvēlēšanu pārskatīšanu izmantot kā iespēju, lai veicinātu mūsu ekonomiku zaļāku pāreju;

78.    norāda, ka ESF atbalsts ir pieejams, lai palīdzētu atbalstīt zaļās ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi, un mudina valstu valdības un attiecīgos valstu dienestus apsvērt iespēju aktīvāk izmantot šo finansējumu, lai veicinātu ekonomiski pamatotu un ekonomiski ilgtspējīgu zaļo darbvietu izveidošanu;

79.    atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir guvušas ievērojamus panākumus zaļākas ekonomikas veidošanā, un mudina Savienību un dalībvalstis veicināt ideju, zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu šajā jomā, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju;

80.    mudina dalībvalstis un privāto sektoru izmantot tādus instrumentus kā ekodizains, ekomarķējums, EMAS un zaļais publiskais iepirkums (GPP), jo tie var atbalstīt zaļo ekonomiku un tādējādi veicināt zaļo darbvietu izveidi; aicina Komisiju nodrošināt ievirzošus instrumentus, lai radītu labvēlīgus tirgus apstākļus, kas ļautu pilnībā pieņemt šos brīvprātīgos instrumentus;

81.    aicina dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību tādu vides pārvaldības un ekoaudita sistēmu ieviešanai, kuru pamatā ir Eiropas standarts (ISO 14000);

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

82.    atbalsta Zaļajā rīcības plānā MVU izvirzītos mērķus un uz MVU vērstās darbības, tostarp Eiropas Resursu efektivitātes izcilības centra izveidi, lai sniegtu konsultācijas un atbalstītu MVU, kuri vēlēsies uzlabot savu resursu efektivitāt veiktspēju, lai atbalstītu zaļo uzņēmējdarbību, pētītu iespējas veidot zaļākas pievienotās vērtības radīšanas ķēdes un uzlabotu zaļiem MVU un mikrouzņēmumiem piekļuvi tirgum; uzskata, ka izpratnes veidošanas pasākumi un tehniskā palīdzība ir svarīga, lai MVU aktīvi piedalītos aprites ekonomikā;

83.    uzsver, ka jāveicina: sieviešu uzņēmējdarbība zaļajā ekonomikā; uz sadarbību vairāk orientēti uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, kooperatīvi un sociālie uzņēmumi, kā arī sieviešu lauku saimniecības un ģimenes lauku saimniecības; mikrofinansējuma pieejamība sievietēm; zaļo darbvietu izveide sabiedrisko pakalpojumu jomā; un izmēģinājuma projekti par kvalitātes kritērijiem attiecībā uz dzimumu līdztiesību publiskā iepirkuma jomā;

84.    atgādina, ka MVU ir milzīgs potenciāls radīt darbvietas, jo īpaši jauniešiem, un veicināt duālu sistēmu, kas ietver arodizglītību un prakses shēmas;

85.    atzīst, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) varētu palīdzēt mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iesaistīties darbībās, kas ietver augsta līmeņa vides un sociālās inovācijas;

86.    norāda, ka Eirobarometra dati par MVU zaļo darbu liecina, ka enerģijas taupīšana, atkritumu apjoma samazināšana un mazāka izejmateriālu izmantošana ir kļuvusi ekonomiski izdevīga;

87.    aicina Komisiju stimulēt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, kooperatīvus, ar mērķi paaugstināt ražošanas un izplatīšanas procesu efektivitāti, ieviešot inovatīvus resursu taupīšanas risinājumus un piedāvājot ilgtspējīgākus produktus un pakalpojumus;

88.    norāda, ka MVU var radīt izaugsmi un darbvietas tikai tad, ja arī zaļajā ekonomikā ir pieejamas stimulēšanas iespējas;

89.    aicina Komisiju nodrošināt, ka MVU paredzētajiem zaļajiem stimuliem ir jēgpilna ietekme tur, kur tā visvairāk vajadzīga;

90.    norāda, ka MVU un mikrouzņēmumi ir nozīmīgākie darbvietu radītāji Eiropā; uzsver, ka MVU un mikrouzņēmumi saskaras ar īpašām grūtībām, izmantojot zaļās pārejas sniegtās darbvietu iespējas, jo īpaši saistībā ar piekļuvi finansējumam, apmācību un ar prasmju deficīta novēršanu; aicina Komisiju un dalībvalstis sākt tālejošu darbību, sniedzot atbalstu, lai stimulētu zaļo darbvietu radīšanu MVU un mikrouzņēmumos, tostarp izmantojot mērķtiecīgu informāciju, izpratnes veicināšanu, tehnisku palīdzību, kā arī nodrošinot piekļuvi finansējumam un apmācības pasākumiem;

91.    norāda, ka zaļāka vērtību ķēde, kas ietver pārveidi, remontu, apkopi, pārstrādi un ekodizainu, var radīt būtiskas uzņēmējdarbības iespējas daudziem MVU;

92.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0584.

(2)

OV C 215E, 31.8.2013., 75. lpp.

(3)

OV C 308E, 20.10.2011., 6. lpp.


PASKAIDROJUMS

Komisijas Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva(1) tika publicēta 2014. gada jūlijā kopā ar Zaļās rīcības plānu MVU(2) (kas arī apskatīts šajā ziņojumā) un paziņojumu par aprites ekonomiku;

Šīs iniciatīvas mērķis ir turpināt darbu, kas sākts ar 2012. gada dienestu darba dokumentu „Ekoizaugsmei piemītošā nodarbinātības potenciāla pilnvērtīga izmantošana"(3), kurš ir viena no Nodarbinātības paketes sastāvdaļām un kurā uzsvērts, ka līdz 2020. gadam zaļajā ekonomikā varētu izveidot 20 miljonus darbvietu, un ir ņemtas vērā nodarbinātības pamatnostādnes, kas aicina dalībvalstis: .. veicināt darbvietu izveidi, tostarp aprūpes un videi nekaitīgas nodarbinātības jomā.(4)

Rodas jautājums, kā definēt to, kas domāts ar videi nekaitīgas darbvietas, jo īpaši mēģinot noskaidrot to izveidi statistikas vajadzībām. SDO saka, ka videi nekaitīgas darbvietas ir pienācīgas darbvietas, kas:

– samazina enerģijas un izejvielu patēriņu;

– ierobežo siltumnīcefekta gāzu emisijas;

– samazina atkritumus un piesārņojumu;

– aizsargā un atjauno ekosistēmas.

Referents šā ziņojuma gatavošanas laikā saņēma atbalstu arī no UEAPME un Londonas Universitātes koledžas profesora Paul Ekins, kuri ieteica, ka labāk būtu raudzīties vispārējā ekonomikas ekoloģizācijas kontekstā, jo tas vairāk attieksies uz izstrādājumiem, procesiem un pakalpojumiem, un ka tas ir jāintegrē visās politikas jomās: nodokļu, darba tirgus, izglītības un apmācības, pētniecības, inovāciju, klimata pārmaiņu un enerģētikas politikā.

Zaļā ekonomika ir nepieciešama vairāku problēmu dēļ, kā to norāda Komisija: "Resursu neefektīva izmantošana, neilgtspējīgs spiediens uz vidi un klimata pārmaiņas, kā arī sociālā atstumtība un nevienlīdzības ..” (5) tas ir augstā bezdarba līmeņa radītais sociālais spiediens, ko šī komiteja tika labi pazīst. Šīs problēmas acīmredzami ietekmēs visu darba vidi. Piemēram, pasaulē lielākās lielveikalu ķēdes ASDA aprēķini liecina, ka 95 % no tās piedāvāto svaigo produktu apdraud klimata pārmaiņas, bet vienu trešdaļu — pat ļoti nopietni(6).

Nepieciešamība pēc integrējošas domāšanas par zaļo ekonomiku tika atspoguļota vienā no galvenajam prasībām, ko referentam ieteica daudzi pienesuma sniedzēji — ir nepieciešamas saskaņotas, visaptverošas politikas pamatnostādnes, kas nodrošinātu paredzamu vidi apmācībai un ieguldījumiem. Bieži tika minēts, ka pretrunīga politika un stimuli traucē progresu un ierobežo nodarbinātības potenciālu. Šādai politikai jābūt arī ilgtermiņa redzējumam: patlaban uzceltās ēkas varētu stāvēt vēl nākamos 50 gadus, tādēļ tām jāatbilst augstākajiem energoefektivitātes un ilgtspējīgas būvniecības standartiem; veicot ieguldījumus nozīmīgākajās enerģētikas iekārtās, vajadzētu raudzīties tālāk par 2020. gadu utt.

Profesors Ekins un citi ir noteikuši trīs nozīmīgākos faktorus, kas veicina darbvietu radīšanu un ko uzskata par iedarbīgiem, un tos vairākas reizes ir ierosinājusi Komisija un Parlaments, bet norādot neatbilstīgus turpmākos pasākumus:

•   Vides nodokļu reforma — novirzot nodokļu slogu no darbaspēka uz izmaksām vides jomā, bet nodrošinot, ka tā neradīs pretēju efektu. To vēl vairāk varētu pastiprināt, pastāvīgi izmantojot pusgada procesu un ieteikumus dalībvalstīm. Lai nodrošinātu konsekvenci, vajadzētu censties arī atcelt neefektīvas subsīdijas, kas veicina piesārņošanu vai atbalsta oglekļietilpīgākas nozares.

•   Energoefektivitāte un resursu efektivitāte — EP ir konsekventi uzsvēris šīs jomas potenciālu, arī pievēršoties energoefektivitātei un vienlaikus novēršot degvielas cenu izraisīto nabadzību ar visaptverošas siltumizolācijas programmas(7) palīdzību. Direktīvā par ēku energoefektivitāti(8) iekļautajā vērtējumā par ietekmi uz nodarbinātību ir norāde, ka šajā jomā varētu izveidot apmēram 2 miljonus darbvietu, daudzas no kurām, pēc būtības, nevarētu pārcelt uz citu vietu, un Energoefektivitātes direktīvā ir dots tam papildu stimuls. Tomēr ietekmi varēs just tikai tad, ja abas minētās direktīvas tiks efektīvi īstenotas (tam varētu būt nepieciešami stingrāki izpildes mehānismi) un būs nodrošināti nepieciešamie ieguldījumi un apmācība. Uzlabota resursu efektivitāte ir ļoti pieprasīta, UEAPME ir atsaukusies uz Eirobarometra datiem, kas rāda, ka 93 % no MVU veic vismaz vienu darbību, lai uzlabotu resursu efektīvu izmantošanu(9).

•   Piegādes ķēdes attīstīšana, lai ES gūtu labumu visos tās posmos gan nodarbinātības ziņā, gan ekonomiski. Nepārprotami ir nepieciešama rūpniecības stratēģija, kura novirza un stimulē ieguldījumus, piemēram atjaunojamu energoresursu rūpniecībā, kas varētu radīt vairāk darbvietu lauku un bijušajās rūpnieciskajās teritorijās. Piegādes ķēde ir jāattīsta arī, lai stimulētu pārmaiņas un nodrošinātu, ka visas uzņēmējdarbības sastāvdaļas spēj reaģēt uz risināmajām problēmām. Daudzi uzņēmumi nedomā par piegādes ķēdi saistībā ar emisiju, klimata pārmaiņu novēršanas vai resursu efektivitātes jautājumiem.

Lai īstenotu pāreju uz zaļu ekonomiku, izšķiroša nozīme ir darbaspēka iesaistīšanai. Dažās nozarēs notiks būtiskas pārmaiņas, tās pat panīks, un šo pārmaiņu vadība dos pozitīvu rezultātu, ja tiks sniegts efektīvs atbalsts, lai saglabātu un, iespējams, mainītu ražošanu. Liela nozīme būs ES fondiem, ja tos izmantos efektīvi. Nozaru līmenī šo pārmaiņu vadīšanā liela nozīme būs Eiropas Uzņēmumu padomēm. Arī darbaspēka līdzdalība palīdzēs radīt iespējas. „Zaļie pārstāvji”, kas varētu būt līdzvērtīgi veselības un aizsardzības jomas pārstāvjiem, varētu vadīt izpratnes veidošanu un pārmaiņas, kā to liecina TUC ziņojums (10). PHS grupa, piemēram, The Union Effect, ir izveidojusi vides aktīvistu tīklu, kuriem ir vajadzīgās prasmes un specializētās zināšanas, kā arī nodrošināta iespēja akreditēt šīs prasmes. Šie aktīvisti ir palīdzējuši samazināt apgaismošanas izmaksas un panākt būtisku progresu otrreizējā pārstrādē un materiālu reģenerēšanā.

Darbaspēka iesaiste ir būtiska arī tādēļ, ka darbam ir jābūt pienācīgam: pienācīgi apmaksātam, ar labiem darba apstākļiem un labu veselības un drošības ētosu. Darba attiecības dažās zaļajās nozarēs ir samērā vāji attīstītas gan darba devēju, gan darba ņēmēju līmenī, un būtu jāveicina jauns nozaru sociālais dialogs. Pārskatītajā veselības un drošības stratēģijā būtu jāņem vērā riski, kas attīstošajās nozarēs rodas no jauna vai arī mainās.

Ja uzņēmumi grib veikt vai arī tiem nākas veikt pasākumus, lai padarītu savu uzņēmējdarbību ilgtspējīgāku, daudzi no tiem nav pārliecināti par savu spēju pārvaldīt riskus vai pārmaiņu procesu, vai arī tie var secināt, ka nevar atrast darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm. Komisijas paziņojumā ir vairāki pozitīvi priekšlikumi, un mums ir nepieciešama vispusīga pieeja, kas liek apzināties nepieciešamību saprast, kāpēc ilgtspējības jautājumi ir nozīmīgi uzņēmējdarbībai un sabiedrībai kopumā. Ir nepieciešams, lai ilgtspējības principi tiktu izprasti jau skolas līmenī, un vēl joprojām nepietiekams skaits studentu, jo īpaši meiteņu, specializējas STEM nozarēs. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes NUS datiem 60 % no aptaujātajiem augstskolu pirmo kursu studentiem neatkarīgi no viņu izvēlētā studiju virziena ir ieinteresēti nopietnāk apgūt ilgtspējības jautājumus. Šī interese ir jāattīsta un vispārējās prasmes jāpilnveido, ja mēs gribam integrēt virzību uz videi nekaitīgu darbu; studenti ir ieinteresēti iesaistīties atbilstošu kursu izstrādē. Kā norādīja NUS, ja mēs gribam būt vadošie šajā nozarē, 80 % pasaules valstu vadītāju ir studējuši augstskolā — un tur notiekošie procesi var veidot nākotni.

Kā liecina EUROFER "GreenVET" projekts, daudz darāmā ir arī nozaru līmenī(11). Sniedzot padziļinātu apmācību par tiesisko un tehnisko kontekstu (arī resursu efektivitāti), kādā darbojas tērauda rūpniecībā, ir cerības, ka šāda akreditēta apmācība nodrošinās lielāku mobilitāti šajā nozarē un zinātības tālāknodošanu. Mums būtu jāapsver arī formālās un neformālās mācīšanās rezultātu apstiprināšana, kā arī apstiprināšanas atzīšana kā instruments plaisas starp darba tirgus pieprasījumu un pieejamo prasmju novēršanai, jo — kā to norādīja referentam — daudzi strādājošie iegūst prasmes darba procesā, bet tās nekad oficiāli netiek atzītas, un tas ir šķērslis paaugstināšanai amatā. Prasmju padomēm var būt nozīmīga loma, lai nodrošinātu nepieciešamo nozares un specifisko prasmju programmu atjaunināšanu, kā arī reaģētu uz tirgus attīstību. Tomēr ir nepieciešams visaptverošs prasmju ceļvedis un jāiesaista visas ieinteresētās personas, sākot ar profesionālās orientācijas konsultantiem, nodarbinātības dienestiem (būtisku ieguldījumu var dot Eiropas VND tīkls) un beidzot ar apmācības sniedzējiem (tostarp vietējām iestādēm), sociālajiem partneriem un valdību.

Tomēr apmācībai jābūt pieejamai, par pieņemamu cenu un tā jāpiedāvā visas indivīda darba dzīves laikā. Prasmju deficīts ir vērojams ne tikai, sākot darba dzīvi, bet bieži vien arī projektu vadītāju, piemēram, celtniecības inženieru, līmenī. Eiropas Vēja enerģijas asociācija (EVEA) uzskata, ko prasmju deficīta rezultātā līdz 2030. gadam varētu trūkt apmēram15 000 kvalificētu darbinieku. Visvairāk prasmju varētu trūkt profesijās, kas saistītas ar iekārtu darbināšanu un uzturēšanu, un tas apgrūtina vietējo un reģionālo darbvietu radīšanu lauku teritorijās, kurās izveidoti vēja ģeneratoru parki — teritorijās, kur bieži vien trūkst nodarbinātības iespēju. Ir pienācis laiks veidot pieredzējušu darbaspēku.

Mēs varētu arī iestrādāt dinamiskāku pieeju patlaban bez darba esošajām personām, izmantojot inovatīvas pieejas: bez darba esošiem celtniekiem varētu maksāt, lai viņi aizstātu darbiniekus, kuri apmeklē apmācības kursus, augstskolas beidzējus, kuriem ir prasmes ilgtspējības jomā, uz laiku varētu nosūtīt (maksājot par to) uz uzņēmumiem vai organizācijām, kas vēlas attīstīt savu praksi ilgtspējības jomā; šāda prakse Apvienotajā Karalistē ir radījusi vairāk nekā 50 darbvietas, jo organizācijas nolēma paturēt šos pagaidu darbiniekus.

Tomēr ieguldījumi un atbilstīgi stimuli apvienojumā ar visaptverošu un stabilu politikas vidi ir izšķiroši, ja mēs vēlamies redzēt patiesi zaļu ekonomiku, nevis tikai pašreizējo iniciatīvu kokteili. Jaunais ESIF piedāvā vēl jaunas iespējas šādam mērķtiecīgam, kvalitatīvam ieguldījumam, pamatojoties uz partnerības principu, kā arī uz pārdomāta citu ES finansējumu izmantošanu, kā tas ir norādīts minētajā Komisijas paziņojumā — mēs zinām, ka ieguldījumi ēku renovācijā ļauj gan radīt jaunas darbvietas, gan arī ietaupīt enerģiju. Bet nedrīkst aizmirst, ka arī citām nozarēm, piemēram, sociālajai aprūpei, ir nepieciešami ieguldījumi pienācīga darba nodrošināšanā. Kā norādīja ENSIE un RREUSE, sociālajai ekonomikai ir arī jāparāda, ka tā var radīt būtisku skaitu darbvietu saistībā ar atjaunošanu un otrreizēju izmantošanu un veicināt sociālo iekļaušanu. Arī iepirkuma politikai ir sava nozīme, atbalstot atbildīga pirkuma politiku ar ilgtspējības (zaļajām un sociālajām) klauzulām. Interesants piemērs tam ir Apvienotās Karalistes sociālās vērtības akts(12).

Ieguldījumi ir nepieciešami arī, lai stimulētu ES rūpniecības politikā tik nepieciešamās inovācijas, lai padarītu ES par resursefektīvāko ekonomiku pasaulē, vienlaikus izstrādājot aktīvas stratēģijas, lai nodrošinātu, ka sociālā pāreja tiek labi pārvaldīta un tās sniegtās priekšrocības būtu pieejamas visā ES.

Pāreja var radīt īpašas grūtības MVU. ESAO uzskata, ka būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārejai ir MVU spēja pielāgoties ekoloģiski ilgtspējīgai praksei gan ražošanas, gan pakalpojumu jomā, tomēr uztraucas par to, ka MVU, šķiet, visai maz apzinās, ka tiem turpmāk būs nepieciešamas videi nekaitīgas prasmes un ka to ieguldījumi videi nekaitīgu prasmju apguvē ir ļoti ierobežoti(13). Šīs grūtībām ir nepieciešams īpašs risinājums, par pamatu ņemot „Zaļās rīcības plānu MVU”, sākot no mērķtiecīgas informācijas sniegšanas un izpratnes palielināšanas, līdz atbilstīgai palīdzībai pārejai uz ekoloģiskākiem produktiem un procesiem un efektīvākiem stimuliem. Sava nozīme ir arī visaptverošai pieejai piegādes ķēdei, kurā mērogu varētu izmantot, lai sniegtu apmācību un citus labumus. Arī reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī finanšu iestādēm ir sava loma šāda atbalsta sniegšanā.

Ir skaidrs, ka visu darba vidi ir ietekmējušas nozīmīgākās globālās tendences, bet ES reakcija uz tām vēl joprojām nav visaptveroša. Lai pārliecinātos, vai mēs varam saglabāt un paplašināt nodarbinātības iespējas un darbvietu radīšanu, mums ir nepieciešama visaptveroša, kopīga atbilde, sākot no politikas līmeņa līdz pat pamatapmācībai. Laikam ir ļoti liela nozīme, jo mūsu neizmantotās iespējas pārņem citas valstis un mēs nespējam nodrošināt savu darbaspēku ar prasmēm to problēmu novēršanai, ar ko mēs jau saskaramies. Šis Komisijas paziņojums sniedz mums dažas atbildes, bet visām ES iestādēm būs jāiesaistās, ja mēs patiešām gribam īstenot šo nepieciešamo pāreju.

(1)

Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva. Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā” (COM(2014)0446 final).

(2)

Komisijas paziņojums "Zaļās rīcības plāns MVU" (COM(2014)440).

(3)

Komisijas dienestu darba dokuments „Ekoizaugsmei piemītošā nodarbinātības potenciāla pilnvērtīga izmantošana” SWD(2012)0092 final.

(4)

Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/EU par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 24.11.2010).

(5)

Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva. Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā” (COM(2014)0446 final).

(6)

Gatavojoties perfektai vētrai — ilgtspējīgai ekonomikai nepieciešamās prasmes, IEMA, 2015.

(7)

Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūcija par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā (2012/2293(INI))

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti

(9)

Flash Eurobarometer 381 -2014.

(10)

The Union Effect - greening the workplace, TUC https://www.tuc.org.uk/sites/default/files/The_Union_Effect_Greening_The_Workplace_Covers_2014_All.pdf

(11)

http://www.gt-vet.com/?page_id=18

(12)

Public Services (Social Value) Act 2012 http://www.legislation.gov.uk/ukpga/2012/3/enacted

(13)

Darbvietu potenciāls pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ESAO.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (7.5.2015)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā

(2014/2238(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Eleonora Evi

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atkārtoti uzsver vajadzību virzīties uz mazoglekļa ekonomiku; uzsver, ka ES valstu ekonomiku ekoloģizācija var veicināt ilgtermiņa, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

2.  uzsver, ka divas trešdaļas dabas sniegto pakalpojumu, tostarp auglīga zeme, tīrs ūdens un gaiss, samazinās, un globālā sasilšana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir tuvu tām robežām, kuras pārsniedzot, vairs nevarēs novērst neatgriezeniskas sekas uz mūsu sabiedrībām un dabas vidi;

3.  norāda, ka pastāvīga ekonomikas izaugsme ir iespējama tikai tad, ja tajā ņem vērā vides ierobežojumus; šajā sakarībā uzsver to, ka zaļā un aprites ekonomika var sniegt risinājumus vides aizsardzībai, kā arī tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā;

4.  uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša politiska pieeja, lai risinātu šīs problēmas, veidotu ilgtspējīgas, pret krīzēm noturīgas Eiropas ekonomikas un pilnībā izmantotu nodarbinātības potenciālu, ko sniedz pāreja uz zaļo ekonomiku; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt vērienīgus un integrējošus reglamentējošos, fiskālos un finanšu satvarus, lai nodrošinātu ilgtspējīgas investīcijas, stimulētu ilgtspējīgas inovācijas un tādējādi pilnībā atbrīvotu nodarbinātības potenciālu, ko rada pāreja uz zaļo ekonomiku;

5.  uzsver to, ka pilnīga vides tiesību aktu īstenošanu, kā arī labāka vides jomas integrācija un politikas saskaņotība starp dažādām nozaru politikas jomām ES, ir būtiska tam, lai pilnībā izmantotu potenciālu, kas saistīts ar zaļo ekonomiku, un līdz ar to radītu vidi saaudzējošas darbvietas;

6.  norāda, ka Eiropas Vides aģentūras 2015. gada ziņojumā ir uzsvērta pašreizējo pasākumu nepietiekamība, lai sasniegtu mērķus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un to ietekmes uz cilvēku veselību un vides kvalitāti novēršanā;

7.  uzsver, ka pāreja uz ilgtspējīgu sabiedrību un ekonomiku, tostarp ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem, rada potenciālu iegūt jaunas vidi saudzējošas darbvietas un pārveidot pašreizējās darbvietas par vidi saaudzējošām darbvietām gandrīz visās nozarēs un visā vērtību ķēdē, sākot no pētniecības līdz ražošanai, izplatīšanai un pakalpojumiem jaunajās videi draudzīgajās augsto tehnoloģiju nozarēs, piemēram, atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī tradicionālajās nozarēs, piemēram, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā un tādās pakalpojumu nozarēs kā ēdināšana transports un izglītība; uzsver, ka šo darbvietu potenciāls paver iespējas gan augsti kvalificētam, gan nekvalificētam darbaspēkam;

8.  atzīst, ka, visu apsverot, pāreja uz zaļo ekonomiku pozitīvi ietekmēs nodarbinātību, jo ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, piemēram, enerģijas ietaupījumi vai organiskā lauksaimniecība, ir darbietilpīgākas nekā to aizvietotās darbības;

9.  norāda, ka pārejai uz zaļo ekonomiku ir ievērojams potenciāls radīt vietējās darbvietas, kuras nevar pārcelt citur, tostarp ekonomikas krīzes skartajās nozarēs, piemēram, cenšoties paaugstināt energoefektivitāti būvniecības nozarē;

10. norāda, ka saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegtajām ziņām videi draudzīgo ražojumu un pakalpojumu apjoms laikposmā no 2000. līdz 2011. gadam pieauga vairāk nekā par 50 %, radot vairāk nekā 1,3 miljonus darbvietu, dodot ieguldījumu ES eksporta bilancē un ekonomikas konkurētspējā;

11. norāda, ka dalībvalstis videi draudzīgas politikas labad var ieviest atkāpes noteikumos par valsts atbalstu;

12. mudina dalībvalstis un privāto sektoru izmantot tādus instrumentus kā ekodizains, ekomarķējums, EMAS un zaļais publiskais iepirkums (GPP), jo tie var atbalstīt zaļo ekonomiku un tādējādi veicināt vidi saaudzējošu darbvietu izveidi; aicina Komisiju nodrošināt ievirzošus instrumentus, lai radītu labvēlīgus tirgus apstākļus, kas ļautu pilnībā pieņemt šos brīvprātīgos instrumentus;

13. aicina dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību tādu vides pārvaldības un ekoaudita sistēmu ieviešanai, kuru pamatā ir Eiropas standarts (ISO 14000);

14. uzsver aprites ekonomikas ievērojamo nodarbinātības potenciālu; uzsver to, ka labāka resursefektivitāte Eiropā varētu radīt no 1,4 līdz 2,8 miljonus jaunu darbvietu un ka pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz ražojumu izturīgumu un iespējām tos labot, var radīt darbvietas visā ražojumu dzīves ciklā tādos sektoros kā uzturēšana, remonts, atjaunināšana un atkārtota izmantošana; uzsver, ka atkritumu rašanās novēršana, ekodizains, atkārtota izmantošana un līdzīgi pasākumi ES uzņēmumiem varētu dot neto ietaupījumus EUR 600 miljardu jeb 8 % apmērā no gada apgrozījuma, vienlaikus samazinot kopējās ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 2–4 %;

15. uzsver to, ka, īstenojot pašreiz spēkā esošos tiesību aktus par atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu, varētu radīt vairāk nekā 400 000 vidi saudzējošu darbvietu; atgādina, ka papildu 180 000 vidi saudzējošu darbvietu būtu radījusi atkritumu direktīvu pārskatīšana, ko Komisija diemžēl ir atsaukusi; uzsver, ka, īstenojot energoefektivitātes un energotaupības pasākumus, varētu radīt līdz pat 2 miljoniem vidi saudzējošu darbvietu, kā arī vēl 3 miljonus varētu radīt atjaunojamo energoresursu nozarē;

16. aicina Komisiju ievērot tās apņemšanos līdz 2015. gada beigām iesniegt jaunu priekšlikumu, lai pārskatītu ES tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā, pamatojoties uz holistisku pieeju, kas pievēršas visam ražojumu aprites ciklam, tostarp atkritumu rašanās novēršanai, nosprauž ES resursefektivitātes mērķus, kuri ierobežo resursu un enerģijas patēriņu, un atbilstošu galveno rādītāju un veicina ražojumu ekodizainu, lai atvieglotu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi, ņemot vērā visu ražojuma ciklu ar mērķi nodrošināt izejvielu ilgtspējīgu pārvaldību; uzsver vajadzību saglabāt tādus otrreizējās pārstrādes mērķlielumus, kas ir vismaz tikpat vērienīgi, cik atsauktajā priekšlikumā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt otrreizējo (pēcpārstrādes) izejvielu tirgu;

17. norāda, ka vairāk nekā 14 miljoni darbvietu Eiropā ir tieši atkarīgas no ekosistēmām un bioloģiskās daudzveidības, tostarp mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā; uzsver, ka šo nozaru ekoloģizācija varētu palielināt nodarbināto cilvēku skaitu un stimulēt šo nozaru izturētspēju, kas savukārt veicinātu ilgtspējīgu nodarbinātību; norāda, ka investīcijas zaļajā infrastruktūrā nodrošina daudzus sabiedriskos, ekonomiskos un ekoloģiskos ieguvumus, tostarp darbvietu radīšanu;

18. aicina dalībvalstis izstrādāt programmas vides aizsardzībai un saglabāšanai, nepieļaut un novērst hidroģeoloģisko nestabilitāti, izveidot zaļās infrastruktūras un lēmumu pieņemšanas procesā pilnībā ņemt vērā dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu vērtību; uzsver nepieciešamību atbalstīt ilgtspējīgu attīstību vietējā un reģionālajā līmenī, jo tas ir svarīgs faktors videi nekaitīgas nodarbinātības nodrošināšanā;

19. atzīst, ka ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas apvienošana ar lauku saimniecību bioloģiskās daudzveidības uzraudzību un aizsardzību un turpmāku lauksaimniecības produktu viedo marķēšanu, norādot to ietekmi uz vidi, ar mērķi stimulēt patērētāju pieprasījumu pēc bioloģiskās daudzveidības principiem atbilstošiem produktiem veido ievērojamu potenciālu videi nekaitīgas nodarbinātības attīstībai ES lauku apvidos;

20. norāda, ka ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir patiess jaunu darbvietu izveides potenciāls, vienlaikus aktīvi piedaloties klimata pārmaiņu mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā;

21. aicina Komisiju un dalībvalstis pārtraukt tiešas un netiešas videi kaitīgas subsīdijas, tostarp, bet ne tikai, attiecībā uz fosilo kurināmo; aicina Komisiju izstrādāt modeļus, ko varētu īstenot dalībvalstis, lai novirzītu nodokļu slogu no darbaspēka uz vides piesārņojumu, un ņemt vērā preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi, ievērojot principu „piesārņotājs maksā”; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm individuāli adresētus ieteikumus, kas var palīdzēt centienos veicināt videi nekaitīgu nodarbinātību un samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu; turklāt aicina Komisiju Eiropas pusgada procesā proaktīvi integrēt ar vidi un klimatu saistītus apsvērumus ar mērķi atbalstīt vidi saudzējošu darbvietu radīšanu;

22. aicina dalībvalstis ieviest mērķtiecīgas subsīdijas un/vai nodokļu atbrīvojumus jaunizveidotiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus ar augstu ekoloģisko pievienoto vērtību, tostarp ar kopumā pazeminātu oglekļa saturu;

23. uzsver, ka iespējas, ko sniedz 2030. gada klimata un enerģētikas pakete, nodrošina darbvietu radīšanu un vides tiesību aktu turpmāko lomu ES ilgtermiņa vides mērķu sasniegšanā un darbvietu un videi nekaitīgas izaugsmes nodrošināšanā;

24. uzsver, ka politika jāplāno ilgtermiņā un tajā jāiekļauj vērienīgi un saistoši mērķi attiecībā uz resursefektivitāti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunojamiem energoresursiem un energotaupību, kā arī rādītāji, ar ko novērtēt panākto progresu šo mērķu sasniegšanā; uzsver, ka politikai vajadzētu būt vērstai uz ārējo vides un sociālo izmaksu minimizēšanu un vajadzētu noteikt atbilstošu cenu par siltumnīcefekta gāzu emisijām;

25. uzsver nepieciešamību dalībvalstīm sagatavot savu ekonomiku mazoglekļa un resursu un enerģijas ziņā efektīvai nākotnei, vienlaikus ņemot vērā iespējamo darbvietu pārvietošanas un oglekļa emisiju pārvirzes risku, ko rada klimata politikas īstenošana;

26. aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu reformēt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt nozares, kas pakļautas ievērojamam oglekļa emisiju pārvirzes riskam;

27. aicina dalībvalstis investēt daļu no ETS rīkoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem, lai izstrādātu politiku, kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām un aizsargāt bioloģisko daudzveidību un jutīgus biotopus, un, to darot, attīstītu videi nekaitīgu nodarbinātību;

28. aicina Komisiju enerģētikas savienības veidošanas procesā risināt jautājumu par videi nekaitīgu nodarbinātību;

29. aicina ES un dalībvalstis noteikt obligātos enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes mērķus un atbalstīt baltos sertifikātus kā instrumentu, kas sekmē ES energotaupības mērķu sasniegšanu; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot un ieviest energoefektivitātes direktīvu un saglabāt apņēmību sasniegt vismaz 2030. gada energoefektivitātes mērķus;

30. aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot vērienīgus modernizācijas plānus ēku energoefektivitātes uzlabošanai, vienlaikus mazinot ekonomikas krīzi, kas smagi skārusi būvniecības nozari, un sasniegt Savienības mērķi attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas patēriņu visām jaunajām ēkām; šajā sakarībā aicina dalībvalstis izstrādāt finansēšanas mehānismus, lai stimulētu investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā; aicina Komisiju cik drīz vien iespējams nākt klajā ar iniciatīvu „Vieds finansējums viedām ēkām”;

31. aicina dalībvalstis efektīvāk izmantot ES fondus, piemēram, finansējot zemu procentu likmju apgrozības fondus, lai veicinātu investīcijas atjaunojamajos energoresursos, energotaupībā un energoefektivitātē, atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanā, zaļajā infrastruktūrā, gaisa kvalitātē, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā un saglabāšanā un inovatīvu tīro tehnoloģiju pētniecības un izstrādes programmās;

32. aicina dalībvalstis videi nekaitīgas nodarbinātības potenciāla attīstīšanai pilnībā izmantot ES fondu un pieejamo finanšu instrumentu plašo klāstu, piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF) un sviras potenciālu, lai varētu veicināt sinerģiju starp tiem; mudina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti noteikt mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, izmantojot ESIF investīcijas, kas atbalsta aprites un zaļās ekonomikas attīstību un vidi saudzējošu un ilgtspējīgu darbvietu radīšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot 2016. gadā paredzēto daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pēcvēlēšanu pārskatīšanu, lai veicinātu pāreju uz zaļo ekonomiku;

33. atzīst, ka MVU ir būtiska nozīme pārejā uz zaļo ekonomiku un vidi saudzējošu darbvietu izveidē; atbalsta Zaļā rīcības plāna mērķus un darbības attiecībā uz MVU, lai uzlabotu resursefektivitāti, atbalstītu zaļo uzņēmējdarbību, izmantotu sniegtās iespējas videi draudzīgākām vērtības ķēdēm un veicinātu zaļo MVU piekļuvi tirgum;

34. atzīst, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) varētu palīdzēt mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iesaistīties darbībās, kas ietver augsta līmeņa ekoloģiskas un sociālas inovācijas;

35. norāda, ka Eirobarometra dati par MVU videi draudzīgo darbu liecina, ka enerģijas taupīšana, atkritumu apjoma samazināšana un mazāka izejmateriālu izmantošana ir kļuvusi ekonomiski izdevīga;

36. aicina Komisiju stimulēt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, kooperatīvus, ar mērķi paaugstināt ražošanas un izplatīšanas procesu efektivitāti, ieviešot inovatīvus resursu taupīšanas risinājumus un piedāvājot ilgtspējīgākus produktus un pakalpojumus;

37. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot datu bankas ar apmācības kursiem, kas paredzēti darbinieku videi draudzīgo prasmju attīstīšanai, kā arī datu bankas ar darba piedāvājumiem un dalīties ar paraugpraksi par videi nekaitīgu nodarbinātību, lai palielinātu iespējas jauniešiem, jo īpaši reģionos, kur pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku ir īpaši sarežģīta; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt atbilstošas informācijas kampaņas par videi nekaitīgu nodarbinātību;

38. mudina Komisiju izstrādāt sistēmu, lai īstenotu minētos pasākumus ar mērķi nodrošināt vidi saudzējošu darbvietu saskaņotu radīšanu ES.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

61

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Cristian-Silviu Bușoi, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Iratxe García Pérez, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Renata Briano, Nicola Caputo, Mark Demesmaeker, Jan Huitema, Merja Kyllönen, James Nicholson, Aldo Patriciello, Marijana Petir, Gabriele Preuß, Bart Staes

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Arne Gericke, Catherine Stihler


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (7.5.2015)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā

(2014/2238(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Monika Vana

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 11. septembra rezolūciju par sieviešu nozīmi zaļajā ekonomikā(1),

A. tā kā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) vidi saudzējošas nodarbinātības skaidrojums ir ļoti plašs — jebkurš pienācīgs darbs, kas dod ieguldījumu vides kvalitātes saglabāšanā vai atjaunošanā, lauksaimniecībā, rūpniecībā, pakalpojumu un pārvaldības jomā, un tā kā joprojām ir grūti precīzi definēt šo jēdzienu;

B.  tā kā dzimumu līdztiesības aspektam ir jābūt saskaņotam ar SDO pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu;

C. tā kā stratēģija "Eiropa 2020" ir ES politikas pamats, kurā ilgtspējīgas izaugsmes mērķis tiek saprasts daudz plašāk, neaprobežojoties vien ar cīņu pret klimata pārmaiņām, bet aptverot plašāku jautājumu loku, lai pārvērstu ES ekonomiku par viedu un zaļu (ekoloģisku); tā kā vidi saudzējošu darbvietu radīšana sievietēm palīdzēs ceļā uz "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām un nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanā, kā arī centienos panākt 75 % nodarbinātību;

D. tā kā stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšana un vadlīniju un politikas virzienu pārejai uz zaļo ekonomiku īstenošana ietekmē darba tirgu, bet sieviešu nozīme vidi saudzējošā nodarbinātībā ir nepietiekami novērtēta un lielākoties ignorēta, un dzimumu līdztiesības aspekta neintegrēšana vides politikas virzienos mazina dzimumu līdztiesību;

E.  tā kā sievietēm ir līdztiesīgi jāsaņem tie ieguvumi, ko nodrošina vidi saudzējošo darbvietu izveide, un zaļajā ekonomikā "stikla griesti" ir jālikvidē, un tā kā, radot jaunas darbvietas, tostarp vidi saudzējošas darbvietas, ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas;

F.  tā kā sievietes un meitenes nav pietiekami pārstāvētas eksakto zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā, kā arī visu līmeņu izglītībā uzņēmējdarbības jomā — un tas viss būtu nepieciešams, lai gūtu panākumus vidi saudzējošu prasmju un darbvietu jomā; tā kā izglītība ir jāizprot kā investīcija personas attīstībā, jo īpaši sieviešu gadījumā, jebkurā dzīves posmā; tā kā sieviešu līdzdalībai eksakto zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā bieži vien šķēršļus liek dzimumu stereotipi un tajos sakņota attieksmes kultūra;

G. tā kā vidi saudzējošas darbvietas ir dinamisks jēdziens, kas attīstās atbilstoši videi draudzīgākai tehnoloģiju attīstībai un ieguldījumiem, tostarp izmantojot Komisijas ieguldījumu plānu un Eiropas struktūrfondus un investīciju fondus, un ieguvēji no šīm investīcijām nedrīkst būt vienīgi augsti kvalificēti darbinieki;

H. tā kā krīzes un taupības politikas ietekme uz sievietēm ir nesamērīgi liela un vidi saudzējošās darbvietas ir izrādījušās noturīgākas pret krīzi nekā citas darbvietas;

I.   tā kā vidi saudzējošu darbvietu izveide ir nepieciešama, bet ar to vien nepietiek, un ir vajadzīga pāreja uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku, piemēram, labāk pārvaldot dabas resursus, izmantojot videi draudzīgus ekonomikas instrumentus, nodrošinot atbalstu inovācijām un labākiem politikas virzieniem lauksaimniecības, ūdens un atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī veicinot ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu;

J.   tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša nozīme pārejā uz zaļo ekonomiku, kā arī cīņā par dzimumu līdztiesību;

K. tā kā lielāka uzmanība ir jāvelta vidi saudzējošai nodarbinātībai laukos, nodrošinot atbalstu lauksaimniecēm un ģimenes lauku saimniecībām, lai, pateicoties zaļajai izaugsmei, to ienākumi būtu stabili un dotu iespēju sievietēm palikt laukos, kā pārtikas ražotājām un vides sargātājām;

1.  uzskata, ka ES ir jāņem par pamatu SDO un UNEP videi saudzējošo darbvietu definīcija , jo ar šīm darbvietām ir jārod risinājumi tādos jautājumos, kā energoefektivitāte un emisiju samazināšana, vienlaikus risinot nodarbinātības tradicionālās problēmas, jo jāņem vērā, ka sievietes bieži ir zemāk atalgotas vienādu prasmju un pienākumu gadījumā, un strādā nelabvēlīgos darba apstākļos; tomēr šie risinājumi būtu jārod ne tikai lauksaimniecības, rūpniecības, pakalpojumu un pārvaldes jomā, bet visās nodarbinātības jomās;

2.  atzīst, ka steidzami nepieciešams starptautisks nolīgums par zaļās ekonomikas vienotu definīciju, kas balstītos uz sociālā un ekoloģiskā ilgtspējīguma pīlāriem; uzsver pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši sabiedrisko kustību, vides organizāciju un sieviešu tiesību organizāciju nozīmīgo lomu zaļās ekonomikas mērķu un uzdevumu noteikšanā;

3.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dati tiek vākti par visām zaļās ekonomikas nozarēm, tostarp tām, kas patlaban atstātas novārtā, piemēram, sabiedriskais transports un mazumtirdzniecība; prasa, lai Komisija, nodrošinot atbalstu valsts statistikas birojiem un valsts nodarbinātības dienestiem (VND), kā arī veicinot kvantitatīvās modelēšanas instrumentu izmantošanu, integrētu dzimumu līdztiesības aspektu datu vākšanā visās vidi saudzējošās nodarbinātības jomās;

4.  prasa, lai Komisija integrētu dzimumu līdztiesības aspektu, izstrādājot jaunu datu vākšanu, iedalīšanu un analīzi, piemēram, attiecībā uz darbu, kas tiek veikts ar jauno ekonometrisko instrumentu FIDELIO, vai sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, piemēram, Starptautisko Darbaspēka statistiķu konferenci;

5.  prasa Komisijai integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, sadarbojoties ar VND un ES prasmju panorāmu, lai konstatētu un novērstu zaļo prasmju nepietiekamību darba tirgos; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš zaļo prasmju nepietiekamības konstatēšanai un novēršanai attiecībā uz dzimumiem;

6.  mudina Komisiju un dalībvalstis sākt jauna sociālā un klimatam draudzīgā izaugsmes rādītāja piemērošanu, kurā ietverti labklājības neekonomiskie aspekti un kurš galvenokārt uzsver ar ilgtspējīgu attīstību saistītus aspektus, piemēram, dzimumu līdztiesību, nabadzības mazināšanu un mazāku siltumnīcefekta gāzu emisiju;

7.  prasa Komisijai sākt izpēti par dzimumu līdztiesības jautājumiem saistībā ar vidi saudzējošo nodarbinātību un ekonomikas ietekmes uz ekoloģiju transformāciju, kā arī par sieviešu ieguldījumu zaļo inovāciju, pakalpojumu un produktu izstrādē;

8.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās, kā arī vietējās varas iestādes sistemātiski visos līmeņos integrēt dzimumu līdztiesības aspektu vidi saudzējošo darbvietu politikas definēšanā, īstenošanā un uzraudzībā visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tiek garantētas vienlīdzīgas iespējas, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar vidi saudzējošo darbvietu radīšanu laukos; mudina dalībvalstis un reģionālās, kā arī vietējās varas iestādes darīt vairāk, lai nodrošinātu sieviešu pilnvērtīgu līdzdalību vidi saudzējošo darbvietu stratēģijas izstrādē, ar to saistīto lēmumu pieņemšanā un šīs stratēģijas īstenošanā, tostarp saistībā ar zaļajām prasmēm;

9.  aicina Komisiju veicināt dzimumu līdztiesību kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem, izstrādājot un risinot sarunas par ES struktūrfondu (ESF, ERAF, KLP) turpmāko regulējumu un programmām, jo īpaši tādu pasākumu ietvaros, kas saistīti ar pāreju uz zaļo ekonomiku;

10. prasa Komisijai sākt publiskas debates par izglītību ilgtspējīgas attīstības jomā un veicināt šīs koncepcijas nostiprināšanos, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu un sieviešu izglītībai; aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt politikas virzienus, kas veicinātu sieviešu lielāku līdzdalību izglītībā eksakto zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas un uzņēmējdarbības jomā, un sasaistīt vidi saudzējošās nodarbinātības programmu ar pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, izmantojot izglītību; prasa noteikt skaidrus mērķus un uzraudzību attiecībā uz sieviešu iesaistīšanu vidi saudzējošā nodarbinātībā, izmantojot māceklības programmas; prasa ieviest pasākumus, kas veicinātu sieviešu līdzdalību arodizglītībā un apmācībā, kā arī mūžizglītības iespējās zaļajās nozarēs;

11. uzsver, ka jāveicina: sieviešu uzņēmējdarbība zaļajā ekonomikā; uz sadarbību vairāk orientēti uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, kooperatīvi un sociālie uzņēmumi, kā arī sieviešu lauku saimniecības un ģimenes lauku saimniecības; mikrofinansējuma pieejamība sievietēm; vidi saudzējošo darbvietu izveide sabiedrisko pakalpojumu jomā; un izmēģinājuma projekti par kvalitātes kritērijiem attiecībā uz dzimumu līdztiesību publiskā iepirkuma jomā;

12. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās, kā arī vietējās varas iestādes attiecībā uz sievietēm piemērot aktīva darba tirgus politiku vidi saudzējošas nodarbinātības jomā;

13. aicina dalībvalstis un Komisiju ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību censties ieviest pilnībā vidi saudzējošas nodarbinātības politikas virzienus;

14. aicina dalībvalstis un Komisiju ieviest dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas mehānismus vides politikas virzienos starptautiskā, valsts un reģionālā līmenī;

15. aicina Komisiju veicināt ekoloģisko, ekonomisko, dzimumu līdztiesības un darba tirgus politikas virzienu kombinēšanu, lai ceļā uz zaļo ekonomiku veicinātu jaunajam pieprasījumam tirgū atbilstošas jaunas prasmes;

16. aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka tiek radītas kvalitatīvas vidi saudzējošās darbvietas ar augstu sociālās aizsardzības līmeni sievietēm; prasa, lai dalībvalstis un Komisija veicinātu sieviešu iesaistīšanos arodbiedrībās, arī zaļajās nozarēs, kā arī veicināt to, lai sieviešu viedoklis tiktu pilnībā ņemts vērā arodbiedrībās un sociālajā dialogā;

17. aicina Komisiju pieņemt dzimumu līdztiesības stratēģiju "Eiropa 2015–2020", kurā ņemti vērā stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi attiecībā uz nodarbinātības rādītājiem viedai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Michaela Šojdrová, Ángela Vallina, Beatrix von Storch, Anna Záborská, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Eck, Constance Le Grip, Georg Mayer, Sirpa Pietikäinen, Monika Vana, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi

(1)

OV C 353 E, 3.12.2013., 38. lpp.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Jane Collins, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Amjad Bashir, Heinz K. Becker, Deirdre Clune, Sergio Gutiérrez Prieto, Csaba Sógor, Helga Stevens, Neoklis Sylikiotis, Ivo Vajgl

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josef Weidenholzer, Marco Zanni

Juridisks paziņojums