Procedūra : 2014/2256(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0209/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0209/2015

Debates :

PV 09/07/2015 - 10
CRE 09/07/2015 - 10

Balsojumi :

PV 09/07/2015 - 12.9
CRE 09/07/2015 - 12.9

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0273

ZIŅOJUMS     
PDF 291kWORD 201k
24.6.2015
PE 546.580v03-00 A8-0209/2015

par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā

(2014/2256(INI))

Juridiskā komiteja

Referente: Julia Reda

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā

(2014/2256(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 26., 34., 114., 118. un 167. pantu,

–       ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. pantu,

–       ņemot vērā 1994. gada Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS),

–       ņemot vērā UNESCO 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11., 13., 14., 16., 17., 22. un 52. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(1),

–       ņemot vērā Bernes konvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību un jo īpaši trīsposmu pārbaudi,

–       ņemot vērā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada 20. decembra Līgumu par autortiesībām,

–       ņemot vērā WIPO 1996. gada 20. decembra Līgumu par izpildījumu un fonogrammām,

–       ņemot vērā WIPO Līgumu par audiovizuālo izpildījumu, kas noslēgts Pekinā 2012. gada 24. jūnijā WIPO diplomātiskajā konferencē par audiovizuālo izpildījumu aizsardzību,

–       ņemot vērā Eiropas Patentu iestādes (EPO) un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) 2013. gada septembra kopīgo pētījumu „Intelektuālā īpašuma tiesības intensīvi izmantojošās nozares — ieguldījums ekonomiskajā veiktspējā un nodarbinātībā Eiropas Savienībā”,

–       ņemot vērā Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū(2),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu(3),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem(4),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem(5),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Direktīvu 2011/77/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem(6),

–       ņemot vērā Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvu 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai(7),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu(8),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā(9), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/100/EK(10),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/84/EK par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram(11),

–       ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par privātās kopēšanas nodevām(12),

–       ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par atbalstu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot šo nozaru potenciālu ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā(13),

–       ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā(14),

–       ņemot vērā 2010. gada 22. septembra rezolūciju par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū(15),

–       ņemot vērā sabiedrisko apspriešanu par ES autortiesību noteikumu pārskatīšanu, ko Komisija rīkoja no 2013. gada 5. decembra līdz 2014. gada 5. martam,

–       ņemot vērā 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Lūgumrakstu Nr. 0924/2011, ko Eiropas Neredzīgo savienības (EBU)/ Karaliskā nacionālā neredzīgo cilvēku institūta (RNIB) vārdā iesniedza Apvienotās Karalistes valstspiederīgais Dan Pescod, par neredzīgu cilvēku piekļuvi grāmatām un citai drukātai produkcijai(16),

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. jūlija zaļo grāmatu „Audiovizuālo darbu izplatīšana tiešsaistē Eiropas Savienībā: iespējas un problēmas ceļā uz digitālo vienoto tirgu”(COM(2011)0427),

–       ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Autortiesības uz zināšanām balstītā ekonomikā” (COM(2008)0466),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus. Radošuma un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā” (COM(2011)0287),

–       ņemot vērā 2011. gada 20. septembra saprašanās memorandu par pamatprincipiem komerciāli nepieejamu darbu digitalizācijā un to pieejamības nodrošināšanā nolūkā veicināt grāmatu un zinātnisko žurnālu digitalizāciju un pieejamību Eiropas bibliotēkām un līdzīgām iestādēm;

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0209/2015),

A.     tā kā Direktīvas 2001/29/EK pārskatīšanai ir būtiska nozīme jaunrades un inovācijas, kultūras daudzveidības, ekonomikas izaugsmes, konkurētspējas, digitālā vienotā tirgus un zināšanu un informācijas pieejamības veicināšanā un vienlaikus — literāru un mākslas darbu autoru tiesību pietiekamas atzīšanas un aizsardzības nodrošināšanā;

B.     tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pantā noteikts, ka Eiropas Savienība veicina dalībvalstu kultūras uzplaukumu un dažādību, jo īpaši ar jaunradi mākslā un literatūrā;

C.     tā kā Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā mērķis bija pielāgot tiesību aktus autortiesību un blakustiesību jomā, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību;

D.     tā kā Direktīva 2001/29/EK arī skar vairākas ES saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību noteikumiem, WIPO Līgumu par autortiesībām un Līgumu par izpildījumu un fonogrammām;

E.     tā kā Komisija un dalībvalstis veic ievērojamus ieguldījumus Eiropas kultūras mantojuma iestāžu bagātīgo kolekciju digitalizācijā un pieejamības tiešsaistē nodrošināšanā, lai iedzīvotāji varētu piekļūt materiāliem no jebkuras vietas pasaulē un izmantojot jebkādas ierīces;

F.     tā kā Eiropas kultūras un jaunrades nozares ir ES ekonomikas izaugsmes un darbvietu izveides dzinējspēks un sniedz būtisku ieguldījumu ES ekonomikā, jo saskaņā ar jaunākajām aplēsēm šajās nozarēs ir nodarbināti vairāk nekā 7 miljoni cilvēku un tās veido vairāk nekā 4,2 % ES IKP, un tā kā 2008.–2012. gada ekonomikas krīzes laikā kultūras nozares turpināja veidot jaunas darbvietas;

G.     tā kā EPO un OHIM 2013. gada septembra kopīgais pētījums parāda, ka intelektuālā īpašuma tiesības intensīvi izmantojošās nozares veido aptuveni 39 % no kopējās ekonomiskās darbības Eiropas Savienībā ar vērtību apmēram EUR 4700 miljardi gadā un tieši nodarbina 26 % iedzīvotāju (jeb rada 56 miljonus darbvietu), netiešajai nodarbinātībai veidojot papildu 9 % no visa darbvietu skaita Eiropas Savienībā;

H.     tā kā digitālā revolūcija ir nesusi jaunas saziņas metodes un līdzekļus un pavērusi ceļu jauniem izteiksmes veidiem, kas, gan radot šaubas par tradicionālajām trīspusējām attiecībām starp radošo darbu autoriem, kultūras uzņēmējiem un lietotājiem, ir stimulējuši uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanos, radot jaunas darbvietas un palīdzot veicināt kultūru un inovāciju;

I.      tā kā ikvienai politiskai iniciatīvai attiecībā uz digitālo vienoto tirgu ir jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un jo īpaši tās 11., 13., 14., 16., 17. un 22. pantam;

J.      tā kā kultūru un valodu daudzveidība sniedzas pāri valstu robežām, dažām Eiropas valodām tiekot izmantotām saziņā vairākās valstīs;

K.     tā kā Pamattiesību harta aizsargā vārda brīvību, informācijas brīvību un humanitāro un eksakto zinātņu brīvību un garantē personas datu un kultūru un valodu daudzveidības aizsardzību, tiesības uz īpašumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, tiesības uz izglītību un tiesības veikt uzņēmējdarbību;

L.     tā kā autora tiesības uz savu radošo darbu aizsardzību jāturpina piemērot arī digitālajā laikmetā;

M.    tā kā ir jāapsver pasākumi, ar ko veicina kultūras apmaiņas turpmāku attīstību un uzlabo juridisko noteiktību nozarē; tā kā kopš Direktīvas 2001/29/EK piemērošanas ir izveidoti daudzi radoši tiešsaistes pakalpojumi un patērētājiem līdz šim nekad nav bijis pieejams tik plašs radošo un kultūras darbu klāsts; tā kā lietotājiem ir vajadzīga piekļuve bagātīgam un daudzveidīgam kvalitatīva satura piedāvājumam;

N.     tā kā 2008. gadā ar ES iniciatīvu izveidotās Eiropas digitālās bibliotēkas harmoniska un sistemātiska attīstība ir padarījusi pieejamus darbus no dalībvalstu bibliotēkām;

O.     tā kā radošie darbi ir starp galvenajiem avotiem, ko izmanto digitālās ekonomikas un informācijas tehnoloģijas nozares dalībnieki, piemēram, meklējumprogrammas, sociālie plašsaziņas līdzekļi un platformas ar lietotāju radītu saturu, taču teju visa radošo darbu sniegtā vērtība tiek nodota šiem digitālajiem starpniekiem, kas atsakās maksāt atlīdzību autoriem vai piedāvā ārkārtīgi zemu samaksu;

P.     tā kā ar Direktīvu 2011/77/ES un Direktīvu 2006/116/EK tika saskaņoti autortiesību un blakustiesību aizsardzības noteikumi, pilnībā saskaņojot katra darba veida un ar to saistīto tiesību aizsardzības periodus dalībvalstīs;

Q.     tā kā ES likumdevējiem ir pienākums veicināt autortiesību un blakustiesību skaidru juridisku regulējumu, ko var saprast visas ieinteresētās personas un it sevišķi sabiedrība kopumā un kas nodrošina tiesisko noteiktību;

R.     ņemot vērā vairāku interneta starpnieku konkurences priekšrocības un aizvien lielāko ietekmīgumu un šā stāvokļa nelabvēlīgo ietekmi uz autoru radošo potenciālu un citu radošo darbu izplatītāju pakalpojumu attīstību;

S.     tā kā, izstrādājot autortiesību un blakustiesību juridisko regulējumu, būtu jāņem vērā nepieciešamība veicināt novatoriskus ražošanas un tirdzniecības modeļus, izmantojot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai uzlabotu ES uzņēmumu konkurētspēju;

T.     tā kā Komisijas 2014.–2019. gada programmas prioritāte un galvenais jautājums ir izaugsme un darbvietas,

1.      norāda, ka autortiesības ir materiāls veids, kā nodrošināt, lai radošo darbu autori saņem atlīdzinājumu un lai tiek finansēts radošais process;

2.      atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, proti, apspriešanās rīkošanu par autortiesībām, kas izraisīja lielu interesi no dažnedažādu ieinteresēto personu puses, tostarp kultūras nozarē un pilsoniskajā sabiedrībā(17);

3.      atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos jaunajā Komisijas pilnvaru termiņā turpināt ES digitalizācijas programmas, ieskaitot autortiesību jautājumu, pilnveidošanu; atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada darba programmu, ciktāl tajā tiek solīts izveidot digitālā vienotā tirgus paketi, kurā ietilpst tiesību akta priekšlikums, kura mērķis ir autortiesību noteikumu modernizēšana nolūkā tos pielāgot digitālajam laikmetam;

4.      atgādina, ka autortiesības un blakustiesības aizsargā un veicina gan jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanu un tirdzniecību, gan to radošā satura izveidi un izmantošanu, tādējādi sekmējot konkurētspējas, nodarbinātības un inovāciju attīstību dažādās ES rūpniecības nozarēs;

5.      uzsver, ka autortiesības ir tikai tik iedarbīgas, cik iedarbīgi ir to aizsardzībai paredzētie izpildes pasākumi, un ka plaukstošu un novatorisku radošo nozari var nodrošināt tikai ar stingru autortiesību izpildi;

6.      norāda, ka autortiesību un blakustiesību esamība neatņemami norāda uz teritorialitāti; uzsver, ka šis princips un pasākumi, ar ko nodrošina satura pārnesamību, nav savstarpējā pretrunā;

7.      uzsver, ka Direktīvas 2001/29/EK pārskatīšanā jāturpina garantēt princips, ka tiesību turētāji saņem taisnīgu atlīdzību; prasa atkārtoti apstiprināt teritorialitātes principu, tādējādi dodot iespēju ikvienai dalībvalstij nodrošināt taisnīgas atlīdzības principa ievērošanu saskaņā ar sevis pašas kultūras politiku;

8.      norāda, ka kopš Direktīvas 2001/29/EK piemērošanas ir pieaudzis lietotājiem likumīgi pieejamo darbu klāsts; turklāt norāda, ka pārrobežu piekļuve dažādiem lietojumiem, ko patērētājiem piedāvā tehnoloģiskais progress, var prasīt uz faktiem balstītus pašreizējā tiesiskā regulējuma uzlabojumus, lai turpinātu attīstīt dažāda kultūras un radošā satura legālo tiešsaistes piedāvājumu, tā nodrošinot Eiropas kultūras daudzveidības pieejamību;

9.      atgādina, ka ģeogrāfisko ierobežojumu dēļ patērētājiem pārāk bieži tiek liegta pieeja atsevišķiem uz saturu orientētiem pakalpojumiem un tas ir pretrunā Direktīvas 2001/29/EK mērķim — iekšējā tirgus četru brīvību īstenošanai; tāpēc mudina Komisiju ierosināt atbilstošus risinājumus, ar ko uzlabot pakalpojumu un ar autortiesībām aizsargāta satura pārrobežu pieejamību patērētājiem;

10.    uzskata, ka Direktīvā 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu izmantotās pieejas sniegto pieredzi var izmantot attiecībā uz citiem satura veidiem, taču jautājumus saistībā ar pārnesamību un ģeogrāfisko bloķēšanu nevar atrisināt ar vienu visaptverošu risinājumu, bet tie, iespējams, prasītu vairākus atšķirīgus intervences pasākumus — gan regulatīvus, gan tirgus virzītus;

11.    uzsver, ka ES jaunrades darbi ir viens no tās bagātākajiem resursiem un to potenciālajiem lietotājiem vajadzētu būt iespējai samaksāt un tos izmantot pat tad, ja tos tirgo tikai citā dalībvalstī;

12.    pievērš uzmanību tam, ka, ja raidorganizācijas vēlas pārraidi visā Eiropā, var izmantot Direktīvā 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu paredzēto daudzteritoriālās licencēšanas iespēju;

13.    norāda, ka filmu un televīzijas satura materiālu finansēšana, ražošana un kopražošana lielā mērā ir atkarīga no ekskluzīvām teritoriālajām licencēm, ko piešķir vietējiem izplatītājiem dažādās platformās, kuras atspoguļo dažādu Eiropas tirgu kultūras īpatnības; ņemot to vērā, uzsver, ka iespēja saskaņā ar līgumslēgšanas brīvību izvēlēties teritoriālā seguma apjomu un izplatīšanas platformas veidu sekmē ieguldījumus filmās un televīzijas satura materiālos un veicina kultūras daudzveidību; aicina Komisiju nodrošināt, lai pirms ikvienas autortiesību modernizēšanas iniciatīvas īstenošanas tiktu veikts visaptverošs pētījums par šādas iniciatīvas iespējamo ietekmi uz filmu un televīzijas materiālu ražošanu, finansēšanu un izplatīšanu, kā arī uz kultūras daudzveidību;

14.    uzsver, ka nozarē īstenotajai ģeogrāfiskajai bloķēšanai nebūtu jākavē ES dalībvalstīs dzīvojošu kultūras minoritāšu piekļuve tādam saturam vai pakalpojumiem viņu valodā, kuri pieejami bez maksas vai par kuriem ir samaksāts;

15.    atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot likumīgi iegūta un likumīgi publiskota satura tiešsaistes pakalpojumu pārnesamību ES, vienlaikus pilnībā ievērojot autortiesības un tiesību īpašnieku intereses;

16.    atgādina, ka Eiropas kultūras tirgus ir dabiski neviendabīgs Eiropas kultūras un valodu daudzveidības dēļ; atzīmē, ka šī dažādība drīzāk jāuztver kā priekšrocība, nevis šķērslis vienotajam tirgum;

17.    ņem vērā teritoriālo licenču nozīmību ES, īpaši attiecībā uz audiovizuālo darbu un filmu ražošanu, kā pamatā galvenokārt ir raidorganizāciju pirmsiegādes vai pirmsfinansēšanas sistēmas;

18.    ar bažām norāda uz nelikumīgu tiešsaistes pakalpojumu skaita pieaugumu un aizvien biežāk novērojamo pirātismu, un, vispārīgāk, uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem — tendenci, kas nopietni apdraud dalībvalstu ekonomiku un jaunradi Eiropas Savienībā;

19.    uzsver, ka jebkuras autortiesību regulējuma reformas pamatā jābūt augsta līmeņa aizsardzībai, jo tiesības ir būtisks intelektuālās jaunrades aspekts un nodrošina stabilu, nepārprotamu un elastīgu juridisko bāzi, kas veicina investīcijas un izaugsmi kultūras un radošajā nozarē, vienlaikus novēršot juridisko nenoteiktību un neatbilstību, kas negatīvi ietekmē iekšējā tirgus darbību;

20.    uzsver, ka līdz ar svarīgo uzdevumu paplašināt digitālā vienotā tirgus darbības struktūras ir jāīsteno arī pasākumi, lai nodrošinātu, ka analogais vienotais tirgus turpina darboties pienācīgi;

21.    norāda, ka nozarēs, kurās ir ļoti liels autortiesību īpatsvars, Eiropas Savienībā ir nodarbināti vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku; tāpēc prasa Komisijai nodrošināt, lai tad, ja likumdošanas iniciatīvas mērķis ir autortiesību modernizēšana, vispirms būtu vispusīgi izvērtēta šādas iniciatīvas ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību (ex ante novērtējums) un būtu veikta arī tās potenciālo izmaksu un ieguvumu analīze;

22.    uzsver, ka ES tiesību aktus, kuri reglamentē autortiesības, ir jāpārskata ar pienācīgi noteiktu mērķi un pamatojoties uz pārliecinošiem datiem, lai garantētu Eiropas radošo nozaru pastāvīgu attīstību;

23.    atzīst, ka komerciālas darbības, kas pārkāpj autortiesības, rada nopietnus draudus digitālā vienotā tirgus darbībai un dažāda kultūras un radošā satura legālā tiešsaistes piedāvājuma izveidei;

24.    uzskata, ka ir obligāti jānodrošina radošo darbu autoriem un veidotājiem spēcīgākas pozīcijas un izdevīgāka atlīdzība saistībā ar viņu darbu digitālu izplatīšanu un izmantošanu;

Ekskluzīvas tiesības

25.    atzīst, ka ir jānodrošina autoru un izpildītāju radošā un mākslinieciskā darba juridiskā aizsardzība; apliecina, ka kultūras un zināšanu izplatīšana ir sabiedrības interesēs; atzīst, ka šo darbu laišanai tirgū nozīmīga ir producentu un izdevēju darbība un ka ir jāpanāk, lai taisnīgi un pienācīgi būtu atalgoti visu kategoriju tiesību subjekti; prasa nodrošināt autoriem un izpildītājiem spēcīgākas līgumslēdzēja pozīcijas attiecībā pret citiem tiesību subjektiem un starpniekiem, šajā nolūkā jo īpaši apsverot saprātīgu laikposmu, kurā trešās personas varētu izmantot no autoriem saņemtās tiesības un kuram beidzoties tās šīs tiesības zaudētu, jo līgumattiecību īstenošanai var būt raksturīgs nevienlīdzīgs spēku samērs; šajā sakarībā uzsver to, cik nozīmīga ir līgumslēgšanas brīvība;

26.    norāda, ka samērīgai autortiesību un citu tiesību objektu aizsardzībai ir liela nozīme, tostarp arī no kultūras viedokļa, un ka saskaņā ar LESD 167. pantu Savienībai ir jārīkojas, ņemot vērā kultūras aspektus;

27.    uzsver, ka autoriem un izpildītājiem ir jāsaņem vienlīdz taisnīga atlīdzība gan digitālajā, gan analogajā vidē;

28.    aicina Komisiju, ņemot vērā pašas noteikto labāka regulējuma mērķi, izvērtēt attiecīgam nolūkam paredzētus atbilstošus pasākumus, kas varētu uzlabot juridisko noteiktību; aicina Komisiju izpētīt, kā vienotais Eiropas autortiesību akts ietekmē nodarbinātību un inovāciju, kā tas ietekmē autoru, izpildītāju un citu tiesību subjektu intereses un vai šī akta ietekmē patērētājiem kļūst pieejamāka reģionu kultūras daudzveidība;

29.    norāda, ka tik trauslā mijiedarbību sistēmā, kādā tiek producēts un finansēts radošais darbs, ekskluzīvas tiesības un līgumslēgšanas brīvība ir būtiskākie elementi, jo tie ļauj līdzsvarotāk sadalīt risku, sniedz iespēju dažādiem dalībniekiem iesaistīties kopīgos projektos, kas paredzēti kultūras ziņā daudzveidīgai auditorijai, un nodrošina pamatu stimulam investēt profesionāla satura darbu tapšanā;

30.    iesaka Savienības likumdevējam gan sabiedrības interešu, gan personas datu aizsardzības nolūkā apsvērt to, kā vēl vairāk samazināt ierobežojumus, kas nepieļauj publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu; norāda, ka tiesību akti šādā nolūkā būtu jāgroza, ņemot vērā Direktīvu 2013/37/ES, autortiesību sistēmas pamatprincipus un attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

31.    aicina Komisiju efektīvi garantēt sabiedriskā īpašuma darbu aizsardzību, jo tiem pēc definīcijas nepiemēro autortiesību aizsardzību; tāpēc mudina Komisiju skaidri norādīt, ka neaizsargāta darba gadījumā nav aizsargāta arī šāda darba digitalizācija, ja vien tās rezultātā netop jauns, savādāks darbs; tāpat aicina Komisiju pārbaudīt, vai tiesību subjektiem var būt tiesības savus darbus pilnībā vai daļēji neaizsargāt;

32.    aicina Komisiju atbilstoši Bernes konvencijā noteiktajiem starptautiskajiem standartiem vēl vairāk saskaņot autortiesību aizsardzības jēdzienu, aizsardzības jēdzienu tomēr necenšoties paplašināt; mudina dalībvalstis racionāli pabeigt Direktīvas 2006/116/EK un Direktīvas 2011/77/ES transponēšanu un īstenošanu;

Izņēmumi un ierobežojumi

33.    aicina Savienības likumdevēju arī turpmāk ņemt vērā Direktīvā 2001/29/EK noteikto mērķi, proti, garantēt autortiesību un blakustiesību pienācīgu aizsardzību kā vienu no galvenajiem veidiem, kas nodrošina Eiropas kultūras jaunradi, un saglabāt taisnīgu līdzsvaru starp aizsargātu tiesību objektu dažādu kategoriju īpašniekiem un lietotājiem, kā arī starp dažādu kategoriju tiesību subjektiem; turklāt uzsver — veicot grozījumus šīs jomas tiesību aktos, būtu jāgarantē, ka ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāti darbi un pakalpojumi neatkarīgi no to formāta ir pieejami cilvēkiem ar invaliditāti;

34.    uzsver, ka autortiesības un blakustiesības ir Eiropas kultūras un radošo nozaru tiesiskais regulējums, izglītības un pētniecības nozaru tiesiskais regulējums un regulējums nozarei, kura gūst labumu no šo tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem, un ka minētās tiesības ir šo nozaru darbības un tajās iespējamās nodarbinātības pamats;

35.    norāda, ka izņēmumi un ierobežojumi ir jāpiemēro tieši tādā nolūkā, kādam tie paredzēti, un attiecīgi ņemot vērā konkrētas digitālās un analogās vides īpašības, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp tiesību subjektu un sabiedrības interesēm; tāpēc aicina Komisiju izvērtēt iespēju pārskatīt vairākus spēkā esošos izņēmumus un ierobežojumus, lai tos labāk pielāgotu digitālajai videi, rēķinoties ar digitālās vides pastāvīgu attīstību un konkurētspējas nepieciešamību;

36.    uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai izņēmumi un ierobežojumi būtu pieejami personām ar invaliditāti; šajā sakarībā atzīmē Marrākešas līguma noslēgšanu, jo tas nodrošinās, ka grāmatas būs vieglāk pieejamas personām ar redzes traucējumiem, un mudina minēto līgumu nevilcinoties ratificēt, negaidot, ka ratificēšanas vajadzībām tiks pārskatīts ES tiesiskais regulējums; ir pārliecināts, ka minētais līgums ir solis pareizajā virzienā, bet ka daudz vēl ir jāpaveic, lai saturs būtu brīvi pieejams cilvēkiem ar dažādiem spēju traucējumiem;

37.    akcentē Eiropas kultūras daudzveidības nozīmi un norāda, ka atšķirīga izņēmumu īstenošana dalībvalstīs var apgrūtināt iekšējā tirgus funkcionēšanu ne vien saistībā ar pārrobežu darbību attīstību, bet arī ar ES globālo konkurētspēju un inovāciju un ka tā var radīt juridisku nenoteiktību gan autoriem, gan lietotājiem; uzskata, ka tādēļ dažiem izņēmumiem un ierobežojumiem vienotāki noteikumi varētu būt izdevīgāki; tomēr atzīmē, ka atšķirības var būt pamatotas, jo ir jāļauj dalībvalstīm pieņemt likumus konkrētu valsts kultūras un ekonomikas interešu kontekstā un saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem;

38.    aicina Komisiju izvērtēt minimālo standartu piemērošanu saistībā ar dažādiem izņēmumiem un ierobežojumiem un tad panākt, lai visi Direktīvā 2001/29/EK minētie izņēmumi un ierobežojumi būtu pienācīgi īstenoti un lai iekšējā tirgū kultūras daudzveidība būtu vienādi pieejama pārrobežu mērogā, kā arī vairot juridisko noteiktību;

39.    uzskata, ka ir stingrāk jānosaka izņēmumi iestādēm, kuras darbojas sabiedrības interesēs, piemēram, bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, lai veicinātu visaptverošu kultūras mantojuma pieejamību, tostarp ar tiešsaistes platformu starpniecību;

40.    aicina Komisiju rūpīgi apsvērt iespēju dažus izņēmumus padarīt obligātus, ja to mērķis ir pamattiesību aizsardzība, sevišķi diskriminācijas apkarošana vai preses brīvības aizsardzība; šajā sakarībā atgādina, ka šādu izņēmumu gadījumā būtu jānodrošina taisnīga atlīdzība;

41.    atgādina, ka kultūras un radošajās nozarēs svarīga ir mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbība, kas rada darbvietas un izaugsmi Eiropas Savienībā; uzsver, ka lielākā daļa MVU kultūras un radošajās nozarēs ne vien izmanto iespēju elastīgi piemērot autortiesību noteikumus, nodrošinot kultūras un radošo darbu tapšanu, finansēšanu un izplatīšanu, bet arī izstrādā novatoriskus risinājumus, kas garantē, ka lietotājiem ir tiešsaistē pieejami vietējā tirgus pieprasījumam un specifikai pielāgoti radošie darbi;

42.    ar interesi konstatē, ka digitālajos tīklos rodas jauni darbu izmantošanas veidi, jo īpaši transformējoša lietošana, un uzsver, ka ir jāmeklē risinājumi, kas efektīvu aizsardzību, kura garantē pienācīgu atlīdzību un taisnīgu kompensāciju radošo darbu autoriem, ļauj nodrošināt līdz ar kultūras preču un zināšanu pieejamību, kas savukārt ir vajadzīga sabiedrībai;

43.    uzsver — ja izņēmums vai ierobežojums jau ir spēkā, jauniem satura izmantošanas veidiem, kas iespējami, pateicoties tehnoloģiju progresam vai jauniem tehnoloģiju lietošanas veidiem, būtu pēc iespējas vairāk jāatbilst spēkā esošajam izņēmumam vai ierobežojumam, ja vien jaunais ir līdzīgs esošajam izmantošanas veidam, jo ir jāvairo juridiskā noteiktība, un tas būtu jāpārbauda, veicot testu trijos posmos; atzīst, ka ar tik elastīgu attiecīgo izņēmumu un ierobežojumu interpretāciju tos varētu pielāgot atšķirīgiem apstākļiem un sociālajām vajadzībām dažādās valstīs;

44.     īpaši uzsver to, ka ir jāgarantē izņēmumu un ierobežojumu tehnoloģiskā neitralitāte un turpmāka savietojamība, pienācīgi ņemot vērā mediju konverģences ietekmi, un vienlaikus jāstrādā arī sabiedrības interesēs, veicinot stimulus, kas palīdz radīt, finansēt un izplatīt jaunus darbus, un ka ir jānodrošina, lai šie darbi būtu sabiedrībai pieejami ar jauniem, novatoriskiem un aizraujošiem risinājumiem;

45.    ierosina pārskatīt pakalpojumu sniedzēju un starpnieku saistības, lai precizētu viņu juridisko statusu un ar autortiesībām saistīto atbildību, kā arī lai garantētu, ka radošajā procesā un piegādes ķēdē ir veikta pienācīga pārbaude, un lai radošo darbu autoriem un tiesību subjektiem Eiropas Savienībā būtu nodrošināta taisnīga atlīdzība;

46.    uzskata, ka fotogrāfijas, videoierakstus un citus darbu attēlus, kas pastāvīgi ir fiziski pieejami sabiedriskās vietās, komerciālā nolūkā būtu jāizmanto tikai tad, ja vispirms ir saņemta atļauja no autoriem vai to pilnvarniekiem;

47.    uzstāj, ka digitālā tirgus attīstība nav iespējama, ja vienlaikus nav nodrošināta radošo un kultūras nozaru attīstība;

48.    uzsver, ka izņēmums attiecībā uz karikatūrām, parodijām un stilizācijām ir vitālai demokrātiskai diskusijai nozīmīgs faktors; ir pārliecināts, ka ar izņēmumu būtu jāpanāk līdzsvars starp radošo darbu autoru un oriģinālo prototipu interesēm un tiesībām, no vienas puses, un aizsargātā darba lietotāja vārda brīvību, no otras puses, jo lietotājs paļaujas uz izņēmumu, kas noteikts attiecībā uz karikatūru, parodiju vai stilizāciju;

49.    uzsver, ka ir pienācīgi jāizvērtē teksta un datu automātiskas analīzes metožu (piemēram, tekstizraces un datizraces vai satura izguves) izmantošana pētniecības nolūkā, ja vien ir saņemta atļauja lasīt darbu;

50.    uzstāj, ka digitālā tirgus attīstība ir cieši saistīta ar radošo un kultūras nozaru attīstību un ka abiem šiem procesiem ir jānotiek vienlaicīgi, jo tikai tā var sasniegt noturīgu labklājību;

51.    atzīmē, ka tiesības uz privātīpašumu ir viens no mūsdienu sabiedrības stūrakmeņiem; turklāt norāda, ka vieglāk pieejami izglītības materiāli un kultūras preces ir ārkārtīgi svarīgi zināšanu sabiedrības attīstībai un ka likumdevējiem tas būtu jāņem vērā;

52.    prasa noteikt izņēmumu pētniecības un izglītības mērķiem, kuram būtu jāattiecas ne vien uz izglītības iestādēm, bet arī uz akreditētām izglītības vai pētniecības darbībām, tostarp darbībām tiešsaistē un pārrobežu darbībām, kas saistītas ar kompetento iestāžu vai tiesību aktos atzītu izglītības iestādi vai institūciju vai kas ietilpst izglītības programmas darbības jomā;

53.    uzsver, ka jaunu izņēmumu vai ierobežojumu ES tiesību sistēmā, kura reglamentē autortiesības, drīkst ieviest tikai ar pienācīgu pamatojumu, ko nodrošina rūpīga un objektīva ekonomiskā un juridiskā analīze;

54.    atzīst, ka bibliotēkas ir svarīgas zināšanu pieejamībai, un aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu jāpieņem izņēmums, kas ļauj sabiedriskajām un zinātniskajām bibliotēkām likumīgi izsniegt ikvienam digitāla formāta darbus personiskai lietošanai uz noteiktu laiku ar interneta vai bibliotēkas tīklu starpniecību, un tā nodrošināt, lai bibliotēkas spētu efektīvi un aktuālā veidā pildīt savu pienākumu izplatīt zināšanas, kurš ir sabiedrības interesēs; iesaka par e-grāmatu izsniegšanu to autoriem nodrošināt tikpat taisnīgu kompensāciju, kādu viņi saņem par iespiestu grāmatu izsniegšanu, ievērojot valsts teritorijā noteiktos ierobežojumus;

55.    aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt izņēmumu, kas ļauj bibliotēkām saturu digitalizēt konsultāciju, katalogu kārtošanas un arhivēšanas vajadzībām;

56.    uzsver, cik būtiski ir ņemt vērā secinājumus, kas gūti vairāku eksperimentu rezultātā, kurus grāmatizdevēji ir veikuši, lai izveidotu taisnīgus, līdzsvarotus un dzīvotspējīgus uzņēmējdarbības modeļus;

57.    norāda, ka dažās dalībvalstīs ir ieviesta kompensāciju shēmu obligāta licencēšana; uzsver, ka ir jāgarantē, lai arī turpmāk būtu iespējamas darbības, kas atļautas ar izņēmumu; atgādina, ka kompensācija par izņēmumu un ierobežojumu īstenošanu būtu jāapsver tikai tādā gadījumā, ja darbības, uz kurām būtu jāattiecas izņēmumam, ir kaitējušas tiesību subjektam; turklāt aicina Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru sagatavot rūpīgu zinātnisko analīzi, izvērtējot šos dalībvalstu pasākumus un to ietekmi uz katru attiecīgo ieinteresēto personu;

58.    atgādina, ka izņēmums attiecībā uz kopēšanu privātām vajadzībām ir svarīgs un ka tas var būt tehniski neierobežots, ja vien radošo darbu autori saņem taisnīgu atlīdzību; aicina Komisiju, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, analizēt Parlamenta 2014. gada 27. februāra rezolūciju par nodevām par kopēšanu privātām vajadzībām(18) un jaunākā Komisijas īstenotā starpniecības procesa rezultātus(19) un analizēt arī to, cik dzīvotspējīgi ir pasākumi, ar ko pašlaik tiesību subjektiem nodrošina taisnīgu atlīdzību par reprodukcijām, kuras fiziskas personas radījušas privātai lietošanai, šajā kontekstā jo īpaši izvērtējot pārredzamības pasākumus;

59.    norāda, ka tiesības noteikt nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām vajadzētu reglamentēt tā, lai iedzīvotāji būtu informēti par nodevas faktisko apmēru un par to, kāpēc šāda nodeva ir noteikta un kā tā tiks izmantota;

60.    uzsver, ka nodevām par digitālo tehnoloģiju ražojumu iegādi būtu jākļūst pārredzamākām un optimālākām, lai aizsargātu tiesību subjektu un patērētāju tiesības, un tas būtu jāpanāk, ņemot vērā Direktīvu 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū;

61.    uzsver, ka skaidrāks un pārredzamāks autortiesību regulējums ir būtisks autortiesību izmantotājiem, jo īpaši attiecībā uz lietotāju radītu saturu un autortiesību nodevām, jo šāds regulējums veicinātu radošumu un tiešsaistes platformu turpmāku attīstību, kā arī nodrošinātu, ka autortiesību subjekti saņem pienācīgu atlīdzību;

62.    norāda, ka ir svarīgi ievērot Direktīvas 2001/29/EK 6. panta 4. punktu, un uzsver, ka ar līgumu vai līguma noteikumiem nevajadzētu kavēt izņēmumu vai ierobežojumu efektīvu īstenošanu un liegt piekļuvi saturam, uz kuru neattiecas autortiesību vai blakustiesību aizsardzība;

63.    aicina izplatītājus publicēt visu tiem pieejamo informāciju par tehnoloģiskajiem pasākumiem, kas veicami, lai garantētu attiecīgā satura sadarbspēju;

64.    uzsver nepieciešamību nodrošināt plašāku sadarbspēju, jo īpaši starp programmatūru un galiekārtu, jo sadarbspējas trūkums kavē inovāciju, mazina konkurenci un kaitē patērētājiem; ir pārliecināts, ka sadarbspējas trūkuma dēļ rodas viena konkrēta produkta vai pakalpojuma dominējošs stāvoklis tirgū, kas savukārt slāpē konkurenci un ierobežo patērētāju izvēli Eiropas Savienībā;

65.    norāda, ka, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību digitālajā tirgū, autortiesību jomā ir nepieciešams tehnoloģiski neitrāls autortiesību regulējums;

66.    atzīst, ka samērīgi un efektīvi piespiedu izpildes pasākumi ir svarīgi radošo darbu autoru, tiesību subjektu un patērētāju atbalstam;

67.    aicina Komisiju un Savienības likumdevēju apsvērt risinājumus, kas ļautu novirzīt vērtību no satura uz pakalpojumiem; uzsver, ka mūsdienu digitālajā vidē ir jāpielāgo starpnieka statusa definīcija;

68.    uzsver, ka patērētāji bieži saskaras ar dažādiem ierobežojumiem un ka patērētāju tiesību jēdziens autortiesību regulējumā ļoti bieži nav reglamentēts; aicina Komisiju novērtēt spēkā esošā autortiesību regulējuma efektivitāti, raugoties no patērētāju viedokļa, un izstrādāt skaidru un visaptverošu patērētāju tiesību kopumu;

o

o o

69.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem

(1)

 OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(2)

 OV L 84, 20.3.2014., 72. lpp.

(3)

 OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.

(4)

 OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.

(5)

OV L 372, 27.12.2006., 12. lpp.

(6)

 OV L 265, 11.10.2011., 1. lpp.

(7)

OV L 248, 6.10.1993., 15. lpp.

(8)

OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.

(9)

OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.

(10)

OV L 346, 27.11.1992., 61. lpp.

(11)

OV L 272, 13.10.2001., 32. lpp.

(12)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0179.

(13)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0368.

(14)

OV C 353 E, 3.12.2013., 64. lpp.

(15)

OV C 50 E, 21.2.2012., 48. lpp.

(16)

OV C 249 E, 30.8.2013., 49. lpp.

(17)

Eiropas Komisija, MARKT ĢD, Ziņojums par atbildēm uz sabiedrisko apspriešanu par ES autortiesību noteikumu pārskatīšanu, 2014. gada jūlijs.

(18)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0179.

(19)

António Vitorino 2013. gada 31. janvāra ieteikumi, kas tapuši pēc jaunākā starpniecības procesa, kuru Komisija īstenoja attiecībā uz nodevām par kopēšanu un reproducēšanu privātām vajadzībām.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (20.4.2015)

Juridiskajai komitejai

par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā īstenošanu

(2014/2256(INI))

Atzinuma sagatavotājs: José Blanco López

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīmē Eiropas kultūras un valodas daudzveidības nozīmi, jo tā rada drīzāk iespējas, nevis šķēršļus vienotajam tirgum, un uzsver, ka Eiropas kultūras un radošās nozares stimulē ES ekonomisko izaugsmi, inovāciju un darbavietu radīšanu, jo tajās ir nodarbināti vairāk nekā 7 miljoni cilvēku un tās veido vairāk nekā 4,2 % no ES IKP; uzsver, ka kultūras un radošajās nozarēs turpināja rasties darbavietas arī 2008.–2012. gada ekonomiskās krīzes laikā, un tas būtiski veicināja Savienības konkurētspēju; uzsver, ka ir radīti jauni uzņēmējdarbības modeļi un inovatīvi pakalpojumi tiešsaistes kontekstā,

2.  uzsver, ka kultūras un radošais saturs tiešsaistē ir galvenais dzinējspēks, kas virza informācijas sabiedrības attīstību, informācijas tehnoloģijas un investīcijas digitālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tādējādi sekmējot inovācijas, izaugsmi un radošumu;

3.  uzsver, ka autortiesības un blakustiesības veido Eiropas kultūras un radošo nozaru tiesisko regulējumu un ļauj veikt saimniecisko darbību, stiprina konkurētspēju, radīt darbavietas un ir pamats radošumam un inovācijai šajās nozarēs;   uzsver, ka kultūras un radošo nozaru produktivitāte turpina pieaugt un ka pašreizējā sadrumstalotā un novecojusī sistēma traucē Eiropas digitālā vienotā tirgus izveidei un darbībai,

4.  atzinīgi vērtē ES pilsoņu izrādīto lielo interesi un devumu Komisijas rīkotajā sabiedriskās apspriešanas kārtā par ES autortiesību noteikumu pārskatīšanu;

5.  uzsver, ka autortiesībām un blakustiesībām būtu jāveido līdzsvarots Eiropas kultūras un radošo nozaru tiesiskais regulējums, lai veiktu saimniecisko darbību un radītu darbavietas; tomēr uzsver, ka pašreizējā sadrumstalotā un novecojusī nodokļu sistēma rada būtiskas problēmas Eiropas digitālā vienotā tirgus izveidei, un tāpēc tā apdraud izaugsmi un ekonomikas attīstību;

6.  uzsver, ka autortiesības un blakustiesības veido Eiropas kultūras un radošo nozaru tiesisko regulējumu un ļauj veikt saimniecisko darbību un radīt darbavietas šajās nozarēs; uzsver ― lai gan kultūras un radošo nozaru produktivitāte turpina pieaugt, tiesību subjektu peļņa nozarē samazinās;

7.  uzsver, ka autortiesības un blakustiesības veido Eiropas kultūras un radošo nozaru tiesisko regulējumu, kā arī izglītības un pētniecības nozaru tiesisko regulējumu un regulējumu nozarei, kura gūst labumu no šo tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem, un ļauj veikt darbību un radīt darbavietas šajās nozarēs;

8.  uzsver, ka autortiesības un blakustiesības ir visu radošo nozaru un ar tām saistīto vērtību ķēdes pamatā; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt un aizsargāt darbu radītāju intelektuālā īpašuma tiesības, ļaujot uzplaukt radošajām nozarēm Eiropā;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos turpināt pilnveidot ES digitālo programmu, tostarp tās mērķi modernizēt autortiesību noteikumus; atzīst, ka Direktīva 2001/29/EK ir jāpārskata, lai panāktu, ka autori, izpildītāji un citi autortiesību subjekti saņem taisnīgu atlīdzību un šo tiesību atbilstošu aizsardzību, kā arī taisnīgu līdzsvaru starp visām iesaistītajām pusēm (MVU, patērētājiem, lietotājiem, darbu radītājiem un tiesību subjektiem) digitālajā laikmetā, kas nozīmē mainīgu un nemitīgā attīstībā esošu tehnoloģisko vidi, kura izmaina lietotāju uzvedību, sniedzot gan iespējas, gan radot problēmas; uzskata, ka šādai pārskatīšanai būtu jānodrošina nepieciešamā juridiskā skaidrība, stabilitāte un noteiktība, kā arī elastīgums, kas vajadzīgs ieguldījumu un izaugsmes veicināšanai radošajā un kultūras nozarē, vienlaicīgi novēršot juridisko nenoteiktību un neatbilstības, kas negatīvi ietekmē digitāla vienotā tirgus darbību; tomēr lūdz konsekvences nolūkos arī nopietni, cik drīz vien iespējams, atkārtoti pievērsties Direktīvai 2000/31/EK par elektronisko tirdzniecību; uzskata, ka vienam no galvenajiem šīs pārskatīšanas mērķiem vajadzētu būt mērķim modernizēt autortiesību jomu nolūkā atvieglot pārrobežu piekļuvi pakalpojumiem un saturam, vienlaikus saglabājot intelektuālā īpašuma tiesību augsta līmeņa aizsardzību, sekmējot attīstību un kultūras daudzveidību;

10. uzsver, ka spēkā esošo autortiesību noteikumu modernizēšana ir neatņemama digitālās ekonomikas daļa;

11. uzsver, ka radošas inovācijas un tehnoloģiju sasniegumi var būtiski ietekmēt cilvēku dzīvi, ļaujot dažādām sabiedrības grupām radoši sazināties un sadarboties, tādējādi gan uzlabojot radošo personu pašreizējās prasmes, gan radot pievienoto vērtību; uzskata, ka tas veicina konkurētspēju, nodarbinātību un inovācijas visā Eiropā;

12. atzīst, ka komerciālas darbības, kas pārkāpj autortiesības, rada nopietnus draudus digitālā vienotā tirgus darbībai un dažāda kultūras un radošā satura legālā tiešsaistes piedāvājuma izveidei;

13. aicina Komisiju novērtēt dažādos Eiropā pastāvošos mehānismus pavairošanai personiskām vajadzībām, ņemot vērā maksājumu efektivitāti un pārredzamību, kā arī izmaiņas attiecībā uz privātiem mērķiem pavairota satura izmantojumu; uzskata, ka Komisijai ir jārisina jautājums par atšķirīgiem mehānismiem pavairošanai privātiem mērķiem, lai nodrošinātu preču un pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū, taisnīgu atlīdzību par radošo un kultūras saturu, kā arī sekmētu jaunu un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu attīstību;

14. uzsver, ka ir jāturpina ES tiesību aktu reforma autortiesību jomā, lai stiprinātu Eiropas kultūras un radošās nozares, uzlabojot visu iesaistīto pušu, tostarp tiesību subjektu uzņēmumu un lietotāju, juridisko noteiktību digitālajā jomā, kā arī nosakot stimulu inovatīvām licencēšanas shēmām tiešsaistē un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem satura izplatīšanai tiešsaistē, tādējādi ļaujot nozarei izmantot digitālās revolūcijas priekšrocības, vienlaikus aizsargājot līdzsvarotu vērtību ķēdi;

15. atgādina, ka autortiesību izņēmumi un ierobežojumi ir būtisks autortiesību sistēmas aspekts un ka vērā ņemamu devumu ekonomikas izaugsmei, inovācijām un darbavietu radīšanai ES nodrošina arī iestādes, kuras paļaujas uz autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem; aicina Komisiju nākt klajā ar izņēmumu un ierobežojumu saskaņotu regulējumu, lai novērstu tirgus sadrumstalotību, uzlabotu juridisko drošību un sekmētu autortiesību satura pieejamību pārrobežu mērogā nolūkā nodrošināt vienādu piekļuvi kultūras daudzveidībai visā ES un apmierināt patērētāju gaidas; atgādina, ka tad, kad dalībvalstis paredz izņēmumus un ierobežojumus, tām jānodrošina, ka šie izņēmumi vai ierobežojumi nav pretrunā darbu vai tiesību objektu normālai izmantošanai un bez iemesla nekaitē tiesību subjekta likumīgajām interesēm; aicina pārvērtēt izņēmumus attiecībā uz pētniecības un izglītības mērķiem, kam būtu jāaptver izglītības un pētniecības darbības, kas saistītas ar izglītības iestādi un institūciju, ko ir atzinušas valsts iestādes vai tiesību akti vai uz ko attiecas izglītības vai pētniecības programmas; mudina Komisiju konstatēt iespējas nodrošināt, ka publiskās un zinātniskās bibliotēkas var iedzīvotājiem izsniegt grāmatas digitālā formātā personīgām vajadzībām neatkarīgi no piekļuves vietas, nodrošinot taisnīgu atlīdzību tiesību subjektiem;

16. aicina noteikt obligātu izņēmumu, ar ko neatkarīgi no piekļuves vietas publiskajām un pētniecības bibliotēkām atļauj izsniegt iedzīvotājiem grāmatas digitālā formātā personīgai lietošanai;

17. atzīst, ka atbilstoša Direktīvas 2001/29/EK pielāgošana digitalizācijas laikmetam var veicināt uzņēmējdarbību un jaunus uzņēmējdarbības modeļus, tādējādi sekmējot inovācijas un nodarbinātību;

18. aicina Komisiju izpētīt iespēju modernas tirdzniecības politikas programmas ietvaros ievērojami saīsināt autortiesību aizsardzības saskaņoto noteikumu termiņu;

19. uzsver līgumslēgšanas brīvības nozīmi visiem tiesību subjektiemiem, kam jānodrošina iespēja brīvi izmantot savas tiesības; uzskata, ka ir jāizveido uz pierādījumiem balstīts tiesiskais regulējums, ņemot vērā visu attiecīgo ieinteresēto pušu pieredzi, vienlaikus stiprinot visu darbu radītāju pozīcijas tad, kad notiek sarunas un tiek slēgti līgumi ar citiem tiesību subjektiem un starpniekiem;

20. ierosina pārskatīt pakalpojumu sniedzēju un starpnieku atbildību, lai padarītu skaidrāku to tiesisko statusu un saistības attiecībā uz autortiesībām, lai garantētu, ka radošajā procesā un piegādes ķēdē tiek veikta pienācīga pārbaude, kā arī lai radītājiem un tiesību subjektiem visā Savienībā nodrošinātu taisnīgu atlīdzību.

21. uzskata, ka visaptverošā autortiesību reformā jāievieš arī pasākumi, kas var paaugstināt digitālā satura pārrobežu piedāvājumu un pieejamību, piemēram, jauni tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā, elektroniskās tirdzniecības attīstība, PVN likmju tuvināšana, digitālo tīklu paplašināšana;

22. uzskata, ka ir nepieciešams skaidrs atjaunināts kultūras iestāžu regulējums, ar ko bibliotēkām ļaus izsniegt grāmatas elektroniski, savukārt bibliotēkām, arhīviem un muzejiem ļaus tiešsaistē darīt pieejamus aizsargātus darbus, kuri vairs nav pieejami komerciālā apritē;

23. uzskata, ka iedzīvotājiem ir jābūt iespējai piekļūt un iegādāties tiešsaistes saturu no citas dalībvalsts, un ka prakse, kad piekļuvi tiešsaistes saturam ierobežo saistībā ar to lietotāju atrašanās vietu, kavē vienotā digitālā tirgus attīstību; atzinīgi vērtē ar Direktīvu 2014/26/ES ieviesto tiesību daudzteritoriālo licencēšanu, kas ir piemērs un līdzeklis, kā pārvarēt iekšējā tirgus sadrumstalotību; mudina panākt līdzsvarotus un elastīgus tirgus diktētus risinājumus, kas palīdzētu pārvarēt pastāvošos šķēršļus produktu un pakalpojumu pārrobežu pieejamībai un iegādei, vienlaicīgi respektējot kultūras daudzveidību, tostarp izstrādāt mehānismus, kas uzlabotu likumīgi iegūta un pieejama audiovizuālā satura pārrobežu pārnesamību visā ES;

24. uzskata, ka prakse ierobežot piekļuvi tiešsaistes saturam saistībā ar to lietotāju atrašanās vietu, kuri iepriekš ir samaksājuši par piekļuvi saturam, kaitē tīklu darbībai un kavē digitālā vienotā tirgus attīstību;

25. norāda, ka, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un uzņēmējdarbības modeļu maiņu digitālajā tirgū, autortiesību jomā ir nepieciešams tehnoloģiski neitrāls juridiskais un tiesiskais regulējums; uzsver, ka autortiesību un blakustiesību aizsardzība ir jārespektē gan tiešsaistē, gan bezsaistē, bet arī norāda, ka digitālā vide nav tāda pati kā analogā pasaule, un uzsver nepieciešamību rūpīgi pārbaudīt esošos izņēmumus un ierobežojumus un apsvērt, vai nav nepieciešami papildu vai citi autortiesību aizsardzības veidi šā jautājuma risināšanai un ekonomiskās izaugsmes, konkurētspējas un digitālā vienotā tirgus pilnīgas izstrādes veicināšanai;

26. ņem vērā teritoriālo licenču nozīmību ES, īpaši attiecībā uz audiovizuālo darbu un filmu ražošanu, kā pamatā galvenokārt ir raidorganizāciju pirmsiegādes vai pirmsfinansēšanas sistēmas;

27. uzsver, ka nodevas par digitālo tehnoloģiju ražojumu iegādi būtu jāpadara pārredzamākas un jāoptimizē, lai aizsargātu tiesību subjektu un patērētāju tiesības, ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū;

28. aicina Komisiju pārbaudīt un ierosināt pieejamos risinājumus teksta un datu automātiskas analīzes metodēm ( tekstizracei un datizracei) zinātniskās izpētes mērķiem, īpaši nekomerciāliem nolūkiem ar nosacījumu, ka ir iegūta atļauja lasīt darbu, un ņemot vērā tādas iespējas kā, piemēram, dažās dalībvalstīs jau izstrādāto licencēšanas modeli, kura mērķis ir ļaut pētniekiem saglabāt Eiropas konkurētspēju globālajā vidē;

29. uzsver nepieciešamību nodrošināt plašāku sadarbspēju, īpaši starp programmatūru un galiekārtu, jo tās trūkums kavē inovācijas, mazina konkurenci un kaitē patērētājiem; uzskata, ka sadarbspējas trūkuma dēļ rodas viena konkrēta produkta vai pakalpojuma dominējošs stāvoklis tirgū, kas savukārt slāpē konkurenci un ierobežo patērētāju izvēli ES;

30. atzīst, ka plašais interneta pārklājums ir veicinājis jaunu veidu attīstību darbu izmantošanai, un aicina rast atbilstošus tiesību subjektu kompensācijas risinājumus digitālajā vidē, vienlaikus nodrošinot pilsoņu piekļuvi kultūras precēm un zināšanām;

31. aicina Komisiju , pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, izpētīt, vai pasākumi, kas ir spēkā, lai tiesību subjektiem nodrošinātu taisnīgu kompensāciju par fizisku personu veiktu pavairošanu personīgai lietošanai, piemēram, maksājumi par pavairošanu personīgiem mērķiem, ir mūsdienīgi un efektīvi;

32. mudina bibliotēkas un arhīvus noslēgt brīvprātīgus līgumus ar tiesību subjektiem, kas ļautu tiem digitālajā sabiedrībā izpildīt savu sabiedrisko uzdevumu, vienlaikus ievērojot tiesību subjektu tiesības;

33. uzsver, ka tiesību aktu izmaiņām šajā jomā ir jābūt tādām, kas nodrošinātu, ka ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāti produkti un pakalpojumi ir pieejami visiem, īpaši invalīdiem, un tie ir attiecīgi jāpielāgo digitālajai videi; atzīst ― ja lietotāji ar invaliditāti nevar iegādāties saturu atbilstošā formātā, tas var radīt tirdzniecības šķērsli uzņēmumiem, kā arī samazināt dalībvalstīs pieejamo kultūras rezultātu un satura piedāvājumu; mudina ES ratificēt Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, kas paredz noteikt obligātu izņēmumu attiecībā uz nekomerciālu izmantojumu par labu personām ar invaliditāti, ja tas ir tieši saistīts ar invaliditāti, ciktāl tas nepieciešams, ņemot vērā konkrēto invaliditātes veidu;

34. uzskata, ka autortiesību aizsardzība ir tik efektīva, cik efektīvi ir izpildes pasākumi to aizsardzībai, un, ja vēlamies nodrošināt kultūras un radošo nozaru uzplaukumu Eiropā un aizsargāt inovācijas, ir nepieciešama iedarbīga to aizsardzība;

35. mudina Komisiju, pārskatot autortiesību regulējumu, ņemt vērā to, ka internetā strauji pieaug radošo darbu izmantošana lietotāju izveidotajā saturā un plašsaziņas līdzekļu sociālajās platformās, un uzlabot lietotāju informētību par ikvienas tādas personas saistībām, kura apzināti nodrošina hipersaites uz neatļautu saturu vai saites, ar ko apiet maksājuma sistēmas; uzskata, ka ikvienam jaunam priekšlikumam ir jātiecas rast veidu, kā aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un gala patērētājus, vienlaicīgi sekmējot interneta dinamiku, ja tehnoloģijas un piekļuve internetam arī turpmāk var dot indivīdiem iespējas būt inovatīviem un radošiem. uzskata, ka turklāt Komisija varētu ierosināt „neaizsargātu darbu” juridisku definīciju un nodrošināt, ka šos darbus aizsargā pret piesavināšanos privātiem mērķiem, digitalizējot vai citā veidā;

36. ar bažām norāda, ka vērtība, kura digitālajā ekonomikā rodas saistībā ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanu, netiek dalīta taisnīgi ar tiesību subjektiem, tostarp pakalpojumu sniedzēju nodokļu režīma dēļ; aicina Komisiju izmeklēt, cik lielā mērā šī vērtība tiek nodota interneta starpniekiem un kāda ir šādas rīcības ietekme;

37. mudina Komisiju transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības sarunās turpināt dialogu un sadarbību ar ASV par attiecīgo autortiesību tiesisko regulējumu, lai novērstu potenciālās tirgus piekļuves barjeras un tirdzniecības šķēršļus;

38. aicina Komisiju pielāgot un saskaņot izņēmumus un ierobežojumus, kas pieļauti tiesiskajā regulējumā attiecībā uz analogo vidi, ņemot vērā jauno situāciju digitālajā vidē un jo īpaši mākoņdatošanas tehnoloģijas;

39. uzskata, ka ir jāīsteno kopīgi centieni autortiesību pārkāpumu izskaušanai ES, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību un taisnīgu atlīdzību; uzsver nepieciešamību vairot patērētāju izpratni par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu sekām un mudina rast pienācīgu risinājumu, lai nodrošinātu, ka neviens negūst peļņu, pārkāpjot autortiesības;

40. vērš uzmanību uz 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, kura nodrošina kopēju tiesisko regulējumu valsts rīcībā esošiem datiem (publiskā sektora informācija) ES tirgum, kā arī paredz noteikumus attiecībā uz pārredzamību un konkurētspēju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

14.4.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

11

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jerzy Buzek, Soledad Cabezón Ruiz, Philippe De Backer, Christian Ehler, Peter Eriksson, Fredrick Federley, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Dawid Bohdan Jackiewicz, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Csaba Molnár, Nadine Morano, Dan Nica, Aldo Patriciello, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Miloslav Ransdorf, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Miguel Urbán Crespo, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, José Blanco López, Simona Bonafè, Lefteris Christoforou, Cornelia Ernst, Eugen Freund, Michèle Rivasi, Pavel Telička, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Stanisław Ożóg


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (25.3.2015)

Juridiskajai komitejai

par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā īstenošanu

(2014/2256(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Catherine Stihler

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos jaunajā Komisijas pilnvaru termiņā turpināt ES digitalizācijas programmas, ieskaitot autortiesību jautājumu, pilnveidošanu; atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada darba programmu, jo tajā tiek solīts izveidot digitālā vienotā tirgus paketi, kurā ietilpst tiesību akta priekšlikums, kura mērķis ir autortiesību noteikumu modernizēšana nolūkā tos pielāgot digitālajam laikmetam;

2.  uzsver, ka tiesiskais regulējums autortiesību jomā būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu autortiesību un blakustiesību subjektiem pienācīgu atlīdzību un pietiekamu aizsardzību, ņemot vērā jaunās patērētāju prasības un digitālās ekonomikas un sabiedrības radītos uzdevumus; uzsver arī, ka modernizētajiem autortiesību noteikumiem būtu jāsaglabā taisnīgs līdzsvars starp visu iesaistīto pušu, proti, patērētāju, lietotāju, darbu radītāju un tiesību subjektu, interesēm;

3.  uzsver, ka visaptverošs un saskaņots digitālā tirgus regulējums ir būtisks ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums;

4.  norāda, ka Direktīva Nr. 2011/29/EK (Informācijas sabiedrības direktīva) tika pieņemta 2001. gadā un ka ar autortiesībām aizsargātu materiālu digitālā izmantošana un piedāvājums kopš tā laika ir mainījies un tā apjoms ievērojami palielinājies; uzsver, ka Komisijai ir jāreaģē uz tehnoloģiju attīstību un pašreizējie tiesību akti jāpielāgo aktuāliem un gaidāmiem problēmuzdevumiem;

5.  uzsver to, ka dalībvalstu tiesību aktu atšķirības var radīt juridisko nenoteiktību, kas apgrūtinās digitālā vienotā tirgus izveidi un ar autortiesībām aizsargāta satura pārrobežu pieejamību;

6.  atgādina, ka tiesību subjektiem jāgūst taisnīgs atlīdzinājums par vērtību, ko digitālajā ekonomikā radījuši darbi, kas tiek aizsargāti ar autortiesībām; aicina Komisiju novērtēt šīs vērtības pārneses par labu digitālās nozares tehniskajiem starpniekiem apmēru un ietekmi;

7.  atgādina, ka autortiesībām un blakustiesībām ir nozīmīga loma, jo tās aizsargā un veicina gan jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanu un tirdzniecību, gan to radošā satura izveidi un izmantošanu, tādējādi sekmējot konkurētspējas, nodarbinātības un inovāciju attīstību dažādās ES rūpniecības nozarēs, tāpēc autortiesību jomas saskaņošanas jāīsteno, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni un ņemot vērā lietotāju rīcības izmaiņas; norāda, ka Direktīvas 2001/29/EK nepieciešamā pielāgošana digitālajam laikmetam var radīt jaunus un jaundibinātus uzņēmumus, kas kļūs par jauniešu darba devējiem nākotnē;

8.  uzsver, ka autortiesības ir tikai tik iedarbīgas, cik iedarbīgi ir to aizsardzībai paredzētie izpildes pasākumi, un ka plaukstošu un novatorisku radošo nozari var nodrošināt tikai ar stingru autortiesību izpildi; uzsver arī, ka autortiesību noteikumu izpildei vajadzētu būt samērīgai un ka jebkādi lietotāju tiesību ierobežojumi ir jāparedz tiesību aktos;

9.  uzskata, ka ES autortiesību noteikumu modernizēšana nebūs pilnīga, ja netiks aktualizēta Direktīva 2000/31/EK par elektronisko tirdzniecību, un ierosina Eiropas Komisijai apsvērt iespēju rīkoties šajā virzienā;

10. atzīst, ka autortiesību uzdevums ir efektīvāka visu veidu tiesību subjektu tiesību aizsardzības nodrošināšana nolūkā panākt, lai autori par viņu pūliņiem saņemtu atbilstošu atlīdzību par to, ka citas personas izmanto šo autoru darbus, tādējādi veicinot autoru turpmāko radošo darbu; atgādina, ka, lai gan kultūras un radošās nozares (KRN) nodarbina vairāk nekā septiņus miljonus cilvēku, ik gadu rada 4,5 % no ES IKP, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta pētījumu par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām digitālais vienotais tirgus līdz 2020. gadam radīs 223 000 darbvietas, un lai gan pakalpojumi, tehnoloģijas un iespējas, kas sabiedrībai sniedz piekļuvi radošajiem darbiem, ar katru dienu pieaug, ienākumi, ko tiesību subjekti gūst no KRN sektora, joprojām samazinās; uzsver iedarbīgas autortiesību aizsardzības nozīmīgumu un vajadzību palielināt patērētāju informētību par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu sekām;

11. uzsver vajadzību nostiprināt vērtību ķēdē digitālajā laikmetā iesaistīto autoru un darbu radītāju pozīcijas sarunās par līgumu noslēgšanu;

12. uzsver, ka noteikumi par autortiesībām vai blakustiesībām dalībvalstīs ievērojami atšķiras un ka autortiesību īpašniekam nodrošinātā ekskluzivitāte kopumā attiecas vien uz tās dalībvalsts teritoriālo robežu, kurā tiesības ir piešķirtas; uzskata, ka šādi teritoriāli ierobežojumi bieži var radīt tirgus sadrumstalotību un būtiskas noteikumu izpildes atšķirības Eiropas Savienībā; atgādina, ka Eiropas tirgus nav viendabīgs un ka valstu tirgu attīstības tempi ir dažādi; atgādina arī, ka patērētāju vēlmes un patēriņa īpatnības un līdz ar to arī piedāvātais saturs atbilst konkrētajām patērētāju vēlmēm katrā dalībvalstī;

13. uzsver, cik svarīgi ir skaidri informēt patērētājus par viņu iegādātā satura lietošanu saskaņā ar ES Patērētāju tiesību direktīvu;

14. uzskata, ka būtu jāīsteno kopīgi centieni, lai cīnītos ar autortiesību pārkāpumiem ES nolūkā nodrošināt autortiesību aizsardzību un taisnīgu atlīdzību ar autortiesībām aizsargātu tiešsaistē izplatītu darbu autoriem;

15. uzsver, ka teritoriālā sadrumstalotība varētu veidot situāciju, kurā indivīdiem, kas vēlētos piedāvāt uz saturu orientētus pakalpojumus visā ES, būtu jāsaņem vairākas atļaujas; uzsver, ka ierobežojumu un izņēmumu atšķirības pārāk bieži rada papildu juridiskās izmaksas un nenoteiktību, tādējādi apgrūtinot novatorismu un ieguldījumus un dažos gadījumos veicinot tirgus koncentrāciju; tāpēc aicina Komisiju izskatīt, kurus no Direktīvā 2001/29/EK minētajiem fakultatīvajiem izņēmumiem un ierobežojumiem varētu noteikt kā obligātus, lai nodrošinātu kultūru daudzveidības vienlīdzīgu pieejamību pāri robežām un uzlabotu juridisko drošību;

16. atgādina, ka ģeogrāfisko ierobežojumu dēļ patērētājiem pārāk bieži tiek liegta pieeja atsevišķiem uz saturu orientētiem pakalpojumiem, kas ir pretrunā Direktīvas 2001/29/EK mērķim — iekšējā tirgus četru brīvību īstenošanai; tāpēc mudina Komisiju ierosināt atbilstošus risinājumus, ar kuriem uzlabot pakalpojumu un ar autortiesībām aizsargāta satura pārrobežu pieejamību patērētājiem;

17. uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt iespējai iegādāties tiešsaistē pieejamu saturu citā dalībvalstī; uzsver, ka patērētājiem digitālā satura licences iegādes brīdī ir jāsniedz skaidra informācija, tostarp par šī satura lietošanas ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, kamēr tie nav novērsti; uzsver, ka Eiropas jaunrades darbi ir viens no tās bagātākajiem resursiem un to potenciālajiem lietotājiem vajadzētu būt iespējai par tiem samaksāt pat tad, ja tie tiek tirgoti tikai citā dalībvalstī;

18. uzskata, ka ir jāatrod risinājumi, kas nodrošinātu pakalpojumu pārnesamību, t.i., patērētājiem ceļojot no vienas dalībvalsts uz citām, ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt patērētāju izvēli attiecībā uz piekļuvi daudzveidīgiem, tostarp dažādās valodās pieejamiem, kultūras produktiem;

19. uzsver, cik svarīgi ir uzlabot autortiesību regulējuma skaidrību un pārredzamību patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz lietotāju radītu saturu un autortiesību nodevām, lai veicinātu radošumu un tiešsaistes platformu turpmāku attīstību un nodrošinātu, ka autortiesību subjekti saņem pienācīgu atlīdzību;

20. atkārto, cik svarīgs ir moderns, konkurenci veicinošs un patērētājiem draudzīgs autortiesību regulējums, kurā ņemta vērā digitālās vides problemātika; atzīst vajadzību ievērot holistisku pieeju autortiesību modernizācijā nolūkā risināt esošo tirgus sadrumstalotību, jo īpaši tiesību pārvaldībā tiešsaistē, un nolūkā garantēt drošu un pienācīgu vidi patērētājiem, darbu radītājiem un autortiesību lietotājiem;

21. tāpēc atzinīgi vērtē Direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu pieņemšanu, kas nodrošina pareizu līdzsvaru starp sabiedrības piekļuvi kultūras darbiem, tiesību ieguves atvieglošanu lietotājiem un autortiesību objektu radītāju pienācīgu atlīdzību, un uzskata, ka šīs direktīvas īstenošana sekmēs skaidrāku standartu noteikšanu visā Eiropā, tādējādi padarot licencēšanas infrastruktūru ātrāku, elastīgāku un labāk pielāgotu īpašam lietojumam; tomēr norāda, ka sadrumstalotība joprojām ir aktuāla problēma un ka ir jāizskata risinājumi, tostarp vienotās pieejas, kas paredzētu mērķtiecīgus izņēmumus, kuri ietekmē darbu pārrobežu apriti un ir nepieciešami digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai;

22. uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt līdzsvarotus risinājumus, kas palīdz panākt pakalpojumu un produktu pārrobežu piekļuves un pārnesamības turpmākus uzlabojumus vai turpmāku progresu, kas ir būtiski, lai patērētāji varētu likumīgi un sankcionēti iegādāties pakalpojumus un produktus sev vēlamā vietā un laikā atbilstoši jaunākajām patērētāju prasībām; uzskata, ka Eiropas kultūru daudzveidība ir Eiropas identitātes pamats, kas dalībvalstīs ir jāveicina un jāpopularizē;

23. uzsver, ka patērētāji bieži saskaras ar dažādiem ierobežojumiem un patērētāju tiesību jēdziens autortiesību regulējumā ļoti bieži nav reglamentēts; aicina Komisiju novērtēt pašreizējo tiesību aktu autortiesību jomā iedarbīgumu no patērētāju viedokļa un izstrādāt skaidru un visaptverošu patērētāju tiesību kopumu;

24. mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt tādu saskaņotības palielināšanu un līdzsvarotu izņēmumu un ierobežojumu regulējumu, kas neradītu kaitējumu tiesību subjektiem un atbilstu patērētāju gaidām un veicinātu gan jaunradi, gan novatorismu un būtu pielāgots tehnoloģiskajam progresam digitālajā vidē; mudina dalībvalstis izmantot izņēmumus mērķtiecīgi un no tehnoloģijām neatkarīgā veidā; uzsver nozīmīgo sabiedrības interesēs izpētes, izglītības un apmācības vajadzībām ieviesto izņēmumu un ierobežojumu lomu, nodrošinot pieeju zināšanām, kā arī veicinot līdzdalību kultūras un sabiedriskajā dzīvē; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt e-grāmatu iekļaušanu publiskajā grāmatu izsniegšanas sistēmā, nodrošinot, ka visas nepieciešamās vienošanās panāktas vai ir mēģināts tās panākt pirms tam tā, lai nodrošinātu attiecīgajiem tiesību īpašniekiem taisnīgu atlīdzību un viņu tiesību ievērošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis paredzēt mehānismu, ar ko bibliotēkām, arhīviem un muzejiem atļauj tiešsaistē darīt sabiedrībai pieejamus to krājumos esošus aizsargātus darbus, kurus vairs nepārvalda šo darbu tiesību subjekti;

25. atzinīgi vērtē Komisijas 2013. gadā sākto ieinteresēto pušu strukturēto dialogu „Licences Eiropai”; tāpēc uzskata, ka ieinteresēto pušu iesaiste un apmaiņa ar paraugpraksi ir būtiska, lai īstenotu viendabīgu un uz pierādījumiem balstītu autortiesību noteikumu ieviešanu visā Eiropā; aicina Komisiju uzraudzīt dialogā „Licences Eiropai” pausto solījumu izpildi un ziņot par to;

26. uzsver sadarbspēju veicināšanas nozīmību, jo sadarbspēju trūkums ir jauninājumiem traucējošs un samazina konkurenci ES un kavē inovāciju; norāda, ka sadarbspēju trūkums apgrūtina jaunu ar saturu saistītu pakalpojumu attīstību un negatīvi ietekmē izpildītājus, kuri vēlas sasniegt plašāku auditoriju visā Eiropā; uzskata, ka sadarbspēju trūkums varētu radīt viena produkta dominējošo pozīciju, kas savukārt samazina konkurenci un ierobežo patērētāju izvēles iespējas ES;

27. uzsver, cik svarīgi ir autortiesību aizsardzības izņēmumi, kas atļauj uzlabot digitālā satura pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti; atzīst, ka nespēja iegādāties darbus lietotājiem ar invaliditāti piemērotā formātā rada arī tirdzniecības ierobežojumus uzņēmumiem; atzīst arī to, ka nespēja iegādāties darbus lietotājiem ar invaliditāti piemērotā formātā samazina arī kultūras darbu izlaidi un pieejamo darbu piedāvājumu dalībvalstīs; tāpēc uzsver, ka jebkurām tiesību aktu izmaiņām šajā jomā būtu jānodrošina cilvēku ar invaliditāti piekļuve ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātiem darbiem un pakalpojumiem, un tām jābūt pielāgotām digitālajai videi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Antanas Guoga, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Jiří Maštálka, Marlene Mizzi, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emma McClarkin, Roberta Metsola, Franz Obermayr, Adam Szejnfeld, Ulrike Trebesius, Sabine Verheyen, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jonathan Arnott, Philippe De Backer, Andrey Novakov


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Constance Le Grip, Angelika Niebler, Cecilia Wikström

Juridisks paziņojums