Procedūra : 2013/0433(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0216/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0216/2015

Debates :

PV 08/09/2015 - 3
CRE 08/09/2015 - 3

Balsojumi :

PV 08/09/2015 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0285

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 969kWORD 490k
25.6.2015
PE 551.999v02-00 A8-0216/2015

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tādu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām

(COM(2013)0892 – C7‑0002/2014 – 2013/0433(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referentes: Renate Sommer, Giulia Moi

(Komiteju kopīgās sanāksmes — Reglamenta 55. pants)

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tādu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām

(COM(2013)0892 – C8‑0002/2014 – 2013/0433(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0892),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0002/2014),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. jūlija normatīvo rezolūciju par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par jauniem pārtikas produktiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1331/2008 un atceļ Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001(1),

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 30. aprīļa atzinumu(2),

–       ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–       ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–       ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0216/2015),

1.      pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.      prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tādu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām”

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu dzīvnieku klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām

 

Šā grozījuma pirmā daļa, proti, direktīvas vietā regula, attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1) Īstenojot Savienības politiku un ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, būtu jāgarantē augsts cilvēku veselības un patērētāju aizsardzības līmenis, kā arī augsts dzīvnieku labturības un vides aizsardzības līmenis. Vienmēr būtu jāpiemēro piesardzības princips, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/20021a.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Padomes Direktīvā 98/58/EK14 noteikti obligātie labturības standarti attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo un audzēto dzīvnieku aizsardzību. Tajā dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka lauksaimniecības dzīvniekiem netiek nodarītas nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai radīti savainojumi. Ja klonēšana nodara nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai rada savainojumus, dalībvalstij jārīkojas valsts līmenī, lai to novērstu. Dažādas valstu pieejas klonēšanai varētu radīt tirgus darbības traucējumus. Tāpēc ir jānodrošina, lai uz visām dzīvu dzīvnieku iegūšanā un izplatīšanā iesaistītajām personām visā Savienībā attiektos vienādi nosacījumi.

(1) Dzīvnieku klonēšana neatbilst Padomes Direktīvai 98/58/EK14, kurā noteikti obligātie labturības standarti attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo un audzēto dzīvnieku aizsardzību. Direktīvā 98/58/EK dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka lauksaimniecības dzīvniekiem netiek nodarītas nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai radīti savainojumi, proti, tās pielikuma 20. punktā ir noteikts, ka “nedrīkst praktizēt tādu dabisku vai mākslīgu vairošanu vai dzīvnieku vaislošanas paņēmienus, kas izraisa vai var izraisīt ciešanas un savainojumus jebkuram no attiecīgajiem dzīvniekiem”. Dažādas valstu pieejas dzīvnieku klonēšanai vai dzīvnieku klonēšanas rezultātā iegūtu produktu izmantošana varētu radīt tirgus darbības traucējumus. Tāpēc ir jānodrošina, lai uz visām dzīvnieku un no dzīvniekiem iegūtu produktu ražošanā un izplatīšanā iesaistītajām personām visā Savienībā attiektos vienādi nosacījumi.

__________________

__________________

14 Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.).

14 Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.).

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir apstiprinājusi, ka klonēšanā izmantotās surogātmātes īpaši cieš no placentas disfunkcijas, kas palielina spontāno abortu iespējamību15. Tas cita starpā samazina klonēšanas metodes efektivitāti (6–15 % liellopu un 6 % cūku sugu dzīvniekiem) un palielina nepieciešamību implantēt embriju klonus vairākās mātītēs, lai iegūtu vienu klonu. Turklāt klonu anomāliju un pēcnācēja neierastā lieluma dēļ var rasties dzemdību sarežģījumi un iestāties jaundzimušo nāve.

(2) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) savā 2008. gada atzinumā par dzīvnieku klonēšanu14a secinājusi, ka “ievērojamai daļai klonēto dzīvnieku [..] ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz veselību un labturību, bieži vien ar smagām sekām un letālu iznākumu”. EFSA jo īpaši ir apstiprinājusi, ka klonēšanā izmantotās surogātmātes īpaši cieš no placentas disfunkcijas, kas palielina spontāno abortu iespējamību15 un potenciāli kaitē to veselībai. Tas cita starpā samazina klonēšanas metodes efektivitāti (6–15 % liellopu un 6 % cūku sugu dzīvniekiem) un palielina nepieciešamību implantēt embriju klonus vairākās mātītēs, lai iegūtu vienu klonu. Turklāt klonu anomāliju un pēcnācēja neierastā lieluma dēļ var rasties dzemdību sarežģījumi un iestāties jaundzimušo nāve. Klonēšanas metodei visos attīstības posmos ir raksturīgs augsts mirstības līmenis15a.

__________________

__________________

 

14a http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/767.pdf

15 Zinātniskās komitejas zinātniskais atzinums Food Safety, Animal Health and Welfare and Environmental Impact of Animals derived from Cloning by Somatic Cell Nucleus Transfer (SCNT) and their Offspring and Products Obtained from those Animals http://www.efsa.europa.eu/en/topics/topic/cloning.htm?wtrl=01

15 Zinātniskās komitejas zinātniskais atzinums "Food Safety, Animal Health and Welfare and Environmental Impact of Animals derived from Cloning by Somatic Cell Nucleus Transfer (SCNT) and their Offspring and Products Obtained from those Animals" http://www.efsa.europa.eu/en/topics/topic/cloning.htm?wtrl=01

 

15a http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/2794.pdf

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.a) Attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu EFSA uzsvēra, ka ir svarīgi apzināties, ka datubāze ir nepilnīga, un savā 2008. gada atzinumā par dzīvnieku klonēšanu secināja: “Nenoteiktības riska novērtējumā rada ierobežotais pieejamo pētījumu skaits, izpētīto paraugu nelielais apjoms un — kopumā — tas, ka nav vienotas pieejas, kas nodrošinātu iespēju apmierinoši risināt šim atzinumam būtiskus jautājumus.” EFSA apgalvoja, piemēram, ka nav pietiekamas informācijas par klonu imūnkompetenci, un ierosināja — ja tiktu atklāti pierādījumi, ka kloniem ir samazināta imūnkompetence, būtu jāizpēta “vai un ciktāl klonu vai to pirmās paaudzes pēcnācēju gaļa un piens varētu pastiprināt transmisīvu aģentu iedarbību uz cilvēkiem.”

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.b) EFSA ir norādījusi, ka nav pieejama pietiekama informācija par potenciālo ietekmi uz vidi, bet jautājumā par iespējamo ietekmi uz ģenētisko daudzveidību EFSA vērsa uzmanību uz to, ka ierobežota skaita dzīvnieku pārmērīgai izmantošanai ciltsdarba programmās varētu būt netieša ietekme un ka kāda genotipa palielināta homogenitāte dzīvnieku populācijā var palielināt šīs populācijas uzņēmību pret slimībām un citiem riskiem.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2.c) Īpašajā ziņojumā, ko 2008. gadā sagatavojusi Eiropas grupa par dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētiku (EGE)1a, apšaubīts, ka dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanas nolūkā ir attaisnojama, “ņemot vērā ciešanas un veselības problēmas, kas patlaban tiek radītas surogātmātēm un dzīvnieku kloniem”.

 

––––––––––––––––––––––––––

 

1a Ethical aspects of animal cloning for food supply, 2008. gada 16. janvāris http://ec.europa.eu/bepa/european-group-ethics/docs/publications/opinion23_en.pdf

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

2.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2.d) Viens no Savienības vienotās lauksaimniecības politikas mērķiem, kas ietverts Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantā, ir „celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību”. Ar šo mērķi cita starpā ir paredzēts uzlabot ražošanu, un attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību tas nozīmē optimāli izmantot ražošanas faktorus, proti, nodrošināt atbilstīgu ražošanu tirdzniecības nolūkā, ņemot vērā patērētāju intereses.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

2.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2.e) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru1a LESD 43. pants ir atbilstīgs juridisks pamats jebkuram tādam tiesību aktam par LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību, kurš veicina viena vai vairāku LESD 39. pantā paredzēto kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanu. Pat ja šādi tiesību akti būtu vērsti uz mērķiem, kas nav kopējās lauksaimniecības politikas mērķi un kas, nepastāvot īpašiem noteikumiem, tiktu īstenoti, balstoties uz LESD 114. pantu, var būt jāsaskaņo valstu tiesību aktu noteikumi šajā jomā bez nepieciešamības piemērot 114. pantu. Turklāt saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku veiktie pasākumi var skart arī attiecīgo produktu importu.

 

 

––––––––––––––––––––––––––

 

1a Lietas 68/86 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste pret Eiropas Kopienu Padomi, Recueil, 1988. g., 855. lpp.; C-11/88, Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Kopienu Padomi, Recueil, 1989. g., 3799. lpp.; C-131/87, Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Kopienu Padomi, Recueil, 1989. g., 3743. lpp..

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

2.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.f) Kā skaidri un konsekventi apliecināts patērētāju vidū veiktos pētījumos, vairākumam Savienības iedzīvotāju nav pieņemama klonēšana lauksaimniecības vajadzībām, tostarp dzīvnieku labturības un vispārēju ētisku apsvērumu dēļ1a. Klonēšana lauksaimniecības vajadzībām varētu novest pie dzīvnieku klonu vai to pēcnācēju nonākšanas pārtikas apritē. Patērētāji stingri iestājas pret tādas pārtikas patērēšanu, kura ir iegūta no dzīvnieku koniem vai no to pēcnācējiem.

 

__________________

 

1a Skatīt, piemēram, Eirobarometra 2008. un 2010. gada ziņojumus: http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_238_en.pdf and http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_341_en.pdf

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

2.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.g) Dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanai apdraud Eiropas lauksaimniecības modeļa pamatbūtību, jo tā pamatā ir produktu kvalitāte, pārtikas nekaitīgums, patērētāju veselība, stingri dzīvnieku labturības noteikumi, kā arī saudzējoša attieksme pret vidi.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ņemot vērā Savienības lauksaimniecības politikas mērķus, neseno EFSA zinātnisko novērtējumu rezultātus un Līguma 13. pantā paredzētās dzīvnieku labturības prasības, ir lietderīgi pagaidām aizliegt izmantot klonēšanu, lai iegūtu konkrētu sugu dzīvniekus lauksaimniecības vajadzībām.

(3) Ņemot vērā Savienības kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, EFSA zinātnisko novērtējumu rezultātus, kuru pamatā ir pieejamie pētījumi, LESD 13. pantā paredzētās dzīvnieku labturības prasības, un iedzīvotāju bažas, ir lietderīgi aizliegt izmantot klonēšanu, lai iegūtu dzīvniekus lauksaimniecības vajadzībām, un laist tirgū dzīvniekus un produktus, kas ir iegūti, izmantojot klonēšanas metodi.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3.a) Dzīvnieku klonus neiegūst, lai tos izmantotu gaļas vai piena ražošanā, bet gan to reproduktīvo produktu izmantošanai pavairošanas nolūkā. Dzimumvairošanās ceļā iegūtie dzīvnieku klonu pēcnācēji kļūst par dzīvniekiem, kurus izmanto pārtikas ražošanai. Lai gan klonētu dzīvnieku pēcnācēju labturība šķietami nerada bažas, jo šie dzīvnieki dzimuši parastajā dzimumvairošanās ceļā, šo pēcnācēju priekštečiem jābūt klonētiem dzīvniekiem, tādējādi radot ievērojamas bažas par dzīvnieku labturību un ētikas normu ievērošanu. Tādēļ to pasākumu darbības jomā, kuru mērķis ir risināt jautājumus, kas saistīti ar dzīvnieku labturības problēmu un patērētāju attieksmi pret klonēšanu, būtu jāiekļauj reproduktīvie produkti, kas iegūti no dzīvnieku kloniem, dzīvnieku klonu pēcnācēji, kā arī produkti, kas iegūti no dzīvnieku klonu pēcnācējiem.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Patlaban lauksaimniecības vajadzībām visticamāk varētu tikt klonēti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieki. Tāpēc šis direktīvas darbības joma jāattiecina uz šo piecu sugu dzīvnieku klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām.

svītrots

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.a) Attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību saistībā ar aizliegumu izmantot klonēšanu un lai ņemtu vērā patērētāju uzskatus saistībā ar klonēšanu, cita starpā par dzīvnieku labturību, plašu zinātnisku pētījumu trūkumu un vispārīgiem ētiskiem apsvērumiem, būtu jānodrošina, ka pārtika, kas ražota no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem, nenonāk pārtikas apritē. Mazāk ierobežojoši pasākumi, piemēram, pārtikas marķēšana, pilnībā nenovērstu iedzīvotāju bažas, jo joprojām būtu atļauta tādas pārtikas tirdzniecība, kas ir ražota, izmantojot metodes, kas dzīvniekiem rada ciešanas.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4.b) Klonēšanas izmantošana dzīvnieku audzēšanā lauksaimniecības vajadzībām jau notiek vairākās trešās valstīs. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 pārtikai, kas ir importēta no trešām valstīm un paredzēta laišanai tirgū Savienībā, ir jāatbilst attiecīgajām Savienības pārtikas jomas tiesību aktu prasībām vai Savienības atzītiem nosacījumiem, kas ir vismaz ekvivalenti minētajām prasībām. Tādēļ būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nepieļautu to, ka Savienībā no trešām valstīm tiek importēti dzīvnieku kloni un to pēcnācēji, kā arī produkti, kas ir iegūti no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem. Komisijai būtu jāpapildina attiecīgie tiesību akti zootehnikas un dzīvnieku veselības jomā, kā arī jāierosina tajos grozījumi, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes pārtikai un barībai pievienotajos importa sertifikātos būtu norādīts, vai tie ir iegūti no dzīvnieku kloniem vai to pēcnācējiem.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.c) Dzīvnieku kloni, embriju kloni, dzīvnieku klonu pēcnācēji, dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvie produkti un no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem iegūta pārtika vai barība nevar tikt pielīdzināta dzīvniekiem, embrijiem, reproduktīvajiem produktiem, pārtikai un barībai, kas nav iegūta, izmantojot klonēšanas metodi Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) III panta 4. punkta nozīmē. Turklāt aizliegums klonēt dzīvniekus, laist tirgū un importēt dzīvnieku klonus, embriju klonus, dzīvnieku klonu pēcnācējus, dzīvnieku klonus, to pēcnācēju reproduktīvos produktus un pārtiku no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem ir pasākums, kas nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrības morāli un dzīvnieku veselību GATT XX panta nozīmē.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.d) Būtu jānodrošina, lai ar tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem pašlaik notiek sarunas, netiktu sekmēta tādu metožu atļaušana, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt patērētāju un lauksaimnieku veselību, vidi vai dzīvnieku labturību.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

4.e apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4.e) Šīs regulas piemērošana var tikt kavēta, ja nav iespējams nodrošināt izsekojamību pārtikai, kas ir ražota no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem. Tādēļ saskaņā ar piesardzības principu un nolūkā īstenot šajā regulā noteiktos aizliegumus, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, ir jāizveido izsekojamības sistēmas Savienības līmenī. Šādas sistēmas ļautu kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem vākt datus par dzīvnieku kloniem, to pēcnācējiem un dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvajiem produktiem, kā arī par pārtiku no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem. Komisijai šajā sakarībā būtu jācenšas patlaban notiekošo un turpmāko sarunu ietvaros gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī panākt, ka Savienības tirdzniecības partneri uzņemas saistības attiecībā uz klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām;

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

4.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.f) Komisija 2010. gadā ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei pauda uzskatu, ka ir lietderīgi izstrādāt spermas un embriju importa izsekojamības pasākumus, lai attiecīgos gadījumos Savienībā izveidotu pēcnācēju datubāzi. Tādēļ Komisijai būtu jāveic attiecīgi pasākumi.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

4.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.g) Īstenojot šajā regulā noteikto klonēšanas aizliegumu, vienlaikus būtu jāīsteno arī Eiropas Komisijas mērķtiecīgie veicināšanas pasākumi, lai Savienībā atbalstītu augstvērtīgas gaļas ražošanu un dzīvnieku audzēšanu.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Paredzams, ka zināšanas par klonēšanas metodes ietekmi uz dzīvnieku labturību tiks pilnveidotas. Klonēšanas metode laika gaitā visticamāk uzlabosies. Tāpēc aizliegumi būtu jāpiemēro tikai uz laiku. Tādēļ šī direktīva samērīgā laikposmā būtu jāpārskata, ņemot vērā pieredzi, ko dalībvalstis guvušas tās īstenošanā gaitā, zinātnisko un tehnisko attīstību un starptautiskās norises.

(5) Šī regula samērīgā laikposmā būtu jāpārskata, ņemot vērā pieredzi, ko dalībvalstis guvušas tās piemērošanas gaitā, zinātnes un tehnikas attīstību, izmaiņas patērētāju attieksmē un starptautiskajās norisēs, jo īpaši tirdzniecības plūsmu un Savienības tirdzniecības attiecības.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5.a) Saskaņā ar Eirobarometra jaunāko apsekojumu vairākums Eiropas iedzīvotāju neuzskata, ka dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanai nekaitē viņu vai viņu ģimenes locekļu veselībai. Turklāt dzīvnieku klonēšanas jautājumos vairākās Eiropas valstīs ir skaidri noteikta prioritāte, ka lēmumi vispirms ir jāpieņem saskaņā ar ētikas un morāles apsvērumiem, nevis pamatojoties uz zinātnes atziņām. Tādēļ pirms šā tiesību akta pārskatīšanas Komisijai būtu jāveic jauns oficiāls ES apsekojums, lai atkārtoti novērtētu patērētāju attieksmi.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5.b) Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par dzīvnieku klonu, to pēcnācēju un dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvo produktu izsekojamības sistēmām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo īpaši darījumdarbības brīvība un eksakto zinātņu brīvība. Šī direktīva jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(6) Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo īpaši darījumdarbības brīvība un eksakto zinātņu brīvība. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6.a) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) embriju klonu un dzīvnieku klonu laišanu tirgū.

(b) dzīvnieku klonu, embriju klonu, dzīvnieku klonu pēcnācēju, dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvo produktu un pārtikas un barības no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem laišanu tirgū un importu.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tā attiecas uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvniekiem (“dzīvnieki”), kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām.

Tā attiecas uz visu sugu dzīvniekiem, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Mērķis

 

Šīs regulas mērķis ir novērst problēmas, kas saistītas ar dzīvnieku veselību un labturību, patērētāju attieksmi un ētikas apsvērumiem saistībā ar dzīvnieku klonēšanu.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) “dzīvnieki, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām” ir dzīvnieki, kuri tiek turēti un pavairoti pārtikas, vilnas, ādas vai kažokādas ražošanai vai citiem lauksaimniecības mērķiem. Šī definīcija neattiecas uz dzīvniekiem, kuri tiek turēti un pavairoti citiem mērķiem: pētniecībai, zāļu un medicīnas iekārtu ražošanai, retu šķirņu vai apdraudētu sugu saglabāšanai, sporta un kultūras pasākumiem;

(a)  “dzīvnieki, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām” (“dzīvnieki”), ir dzīvnieki, kuri tiek turēti un pavairoti pārtikas, barības, vilnas, ādas vai kažokādas ražošanai vai citiem lauksaimniecības mērķiem. Šī definīcija neattiecas uz dzīvniekiem, kuri tiek turēti un pavairoti citiem mērķiem: pētniecībai, zāļu un medicīnas iekārtu ražošanai un apdraudētu sugu un retu šķirņu saglabāšanai, kuras par tādām ir atzinušas dalībvalstu kompetentās iestādes, ja nav pieejamas alternatīvas metodes;

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) “klonēšana” ir dzīvnieku pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā, izmantojot metodi, ar kuru atsevišķa dzīvnieka šūnas kodols tiek ievietots olšūnā, kurai izņemts kodols, lai radītu ģenētiski identiskus atsevišķus embrijus (“embriju kloni”), kurus pēc tam var implantēt surogātmātēs, lai radītu ģenētiski identisku dzīvnieku populācijas (“dzīvnieku kloni”);

(b) “klonēšana” ir dzīvnieku pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā, lai, cita starpā izmantojot metodi, ar kuru atsevišķa dzīvnieka šūnas kodols tiek ievietots olšūnā, kurai izņemts kodols, radītu ģenētiski identiskus atsevišķus embrijus (“embriju kloni”), kurus pēc tam var implantēt surogātmātēs, lai radītu ģenētiski identisku dzīvnieku populācijas (“dzīvnieku kloni”);

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) "dzīvnieku klonu pēcnācēji" ir dzīvnieki, kas nav dzīvnieku kloni, kuriem vismaz viens no to priekštečiem ir dzīvnieka klons;

 

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb) „reproduktīvie produkti” ir no dzīvniekiem reprodukcijas vajadzībām savākta vai iegūta sperma, olšūnas vai embriji;

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bc) "izsekojamība" ir spēja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku, barību, produktīvo dzīvnieku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai;

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) “pārtika” ir pārtika, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

3. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pagaidu aizliegums

Aizliegums

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis uz laiku aizliedz:

Aizliedz:

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) embriju klonu un dzīvnieku klonu laišanu tirgū.

(b) dzīvnieku klonu, embriju klonu, dzīvnieku klonu pēcnācēju, dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvo produktu un pārtikas un barības no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem laišanu tirgū un importu.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a pants

 

Importa nosacījumi

 

Dzīvnieki netiek importēti no trešām valstīm, ja vien pievienotie importa sertifikāti neapliecina, ka šie dzīvnieki nav dzīvnieku kloni vai to pēcnācēji.

 

Reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība netiek importēti no trešām valstīm, ja vien pievienotie importa sertifikāti neapliecina, ka tie nav iegūti no dzīvnieku kloniem vai to pēcnācējiem.

 

Lai nodrošinātu, ka reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes pārtikai un barībai pievienotajos importa sertifikātos ir norādīts, vai tie ir dzīvnieku kloni vai to pēcnācēji vai arī tie ir iegūti no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem, Komisija līdz ...* pieņem īpašus importa nosacījumus saskaņā ar 48. un 49. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt citus tiesību aktus attiecībā uz dzīvnieku veselību vai zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem importa nosacījumiem.

 

__________________

 

*OV, lūdzu ievietot datumu: 6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

3.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b pants

 

Izsekojamība

 

Lai nodrošinātu kompetentās iestādes un uzņēmējus ar informāciju, kas tiem ir vajadzīga 3. panta b) punkta piemērošanai, ievieš izsekojamības sistēmas attiecībā uz:

 

(a) dzīvnieku kloniem;

 

(b) dzīvnieku klonu pēcnācējiem;

 

(c) dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvajiem produktiem.

 

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 4.a pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus pirmās daļas a)–c) punktā minētās informācijas iekļaušanai dzīvnieku veselības un zootehnikas jomas tiesību aktos paredzētajos sertifikātos vai Komisijas šajā nolūkā izstrādātajos sertifikātos. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz ...*.

 

__________________

*OV, lūdzu ievietot datumu: 6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpšanu, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai vēlākais līdz šīs [direktīvas transponēšanas dienai] un nekavējoties paziņo tai jebkādus turpmākus grozījumus, kas tos ietekmē.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas, un ar tām ir nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Dalībvalstis dara zināmus šos noteikumus Komisijai līdz …* un nekavējoties informē Komisiju par turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

 

__________________

 

*OV, lūdzu ievietot datumu: 1 gadu no šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

4.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a pants

 

Deleģēšanas īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2. Pilnvaras pieņemt 3.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …*. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 3.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Saskaņā ar 3.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka neizteiks iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

 

__________________

* OV, lūdzu, ievietojiet šīs regulas spēkā stāšanās datumu.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis līdz [datums = 5 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] ziņo Komisijai par pieredzi, ko tās guvušas saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.

1. Dalībvalstis līdz ...* ziņo Komisijai par pieredzi, ko tās guvušas saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

 

__________________

*OV, lūdzu ievietot datumu: 6 gadus no šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) zinātniskos un tehniskos sasniegumus, jo īpaši attiecībā uz klonēšanas aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību;

 

(b) visus pieejamos pierādījumus par zinātnes un tehnikas sasniegumiem, jo īpaši attiecībā uz klonēšanas aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību un pārtikas nekaitīguma jautājumiem, kā arī progresu tādu uzticamu sistēmu izstrādē, ar kurām var nodrošināt klonu un to pēcnācēju izsekojamību.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) patērētāju attieksmes pret klonēšanu attīstība;

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) patērētāju bažas par sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb) ētikas jautājumus saistībā ar dzīvnieku klonēšanu;

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Komisija dara publiski pieejamu 2. punktā minēto ziņojumu.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Izmantojot ES apsekojumu, Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu, lai novērtētu, kā mainījusies patērētāju attieksme pret pārtikas produktiem, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

svītrots

Transponēšana

 

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [datums = 12 mēneši pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

 

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

 

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

 

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

7. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Stāšanās spēkā

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To piemēro no …*.

 

_________________

 

*OV, lūdzu ievietot datumu: 1 gadu no šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

svītrots

Adresāti

 

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

 

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

Nobeiguma daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs.

(1)

Tajā dienā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0266.

(2)

OV C 311, 12.9.2014., 73.–81. lpp.


PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Klonēšana ir dzīvnieku pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā laboratorijā, kurā dzīvnieki tiek radīti, izmantojot ģenētisko materiālu no cita dzīvnieka šūnas. Klonētam dzīvniekam un viņa ģenētiskajam donoram ir vienāds DNS. Praksē klonēšanā izmantotā galvenā metode ir "somatisko šūnu kodola pārstādīšana", parastas ķermeņa šūnas kodolu ievietojot cita dzīvnieka olšūnā, no kuras ir izņemts kodols; olšūna, ar ko ir veikta manipulācija, tiek ievietota surogātmātē, kura, ja viss izdodas veiksmīgi, piedzemdē klonu.

Pašlaik Eiropas Savienībā klonēšana netiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām. Tomēr tā tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām vairākās trešās valstīs, piemēram, ASV, Kanādā, Argentīnā, Brazīlijā un Austrālijā. Piemēram, klonēšana var tikt izmantota, lai pavairotu augstākās kvalitātes vaislas dzīvniekus. Tā var samazināt ciltsdarba programmās vajadzīgo dzīvnieku skaitu, jo ir iespējams saražot lielāku apjomu reproduktīvā materiāla ar elites dzīvnieku gēniem. Augstvērtīgs reproduktīvais materiāls no kloniem pēc tam tiek izmantots, lai pavairotu dzīvniekus ar parastām reprodukcijas metodēm.

Zinātniski pētījumi ar pārliecinošiem pierādījumiem ir apliecinājuši, ka dzīvnieku klonēšana apdraud dzīvnieku labturību. Somatisko šūnu kodola pārstādīšanas metode izraisa placentas un augļa anomālijas, kas noved pie labturības līmeņa pazemināšanās un bieži vien rada nopietnas sāpes surogātmātēm, kuras tiek izmantotas klonēšanā, un viņu pēcnācējiem. Tas arī neapšaubāmi liek uzdot ētiska rakstura jautājumus, kas saistīti ar klonēšanas metodes pamatojumu.

Klonēšana arī ir ļoti jutīgs jautājums Eiropas iedzīvotājiem: piemēram, Eirobarometra 2010. gada apsekojums apliecina — Eiropas sabiedrība uzskata, ka dzīvnieku klonēšana nesniedz ieguvumus, ir nedroša, netaisnīga un satraucoša, un tikai 18 % no respondentiem atbalsta šo metodi. Eiropas Parlaments ir ieturējis negatīvu nostāju pret dzīvnieku klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām. Pēc tam, kad Parlaments 2008. gada 3. septembrī pieņēma rezolūciju par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā, tā pirmais pieņemtais priekšlikums, kas paredzēja skatīt klonēšanas jautājumu, tika virzīts tālāk saistībā ar 2008. gada priekšlikumu regulai par jauniem pārtikas produktiem, un klonēšana ir tieši tas jautājums, kura dēļ šī lieta nonāca strupceļā samierināšanas laikā 2011. gada martā. Kopš tā laika Parlaments vairākās tā pieņemtajās nostājās ir konsekventi atbalstījis to, lai Savienības tiesību aktos tiktu ieviesti īpaši klonēšanas noteikumi nolūkā novērst iedzīvotāju bažas.

Eiropas Komisija 2013. gada 18. decembrī publicēja divus tiesību aktu priekšlikumus par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā: izskatāmais priekšlikums un papildu priekšlikums Padomes direktīvai par tādas pārtikas laišanu tirgū, kas ražota no dzīvnieku kloniem (2013/0434(APP)). Ar šiem priekšlikumiem ir paredzēts apturēt klonēšanas metodes izmantošanu ES attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem, dzīvu dzīvnieku klonu un embriju klonu laišanu tirgū un no klonētiem dzīvniekiem iegūtas pārtikas, piemēram, gaļas un piena tirdzniecību.

Referenšu nostāja

Referentes uzskata, ka klonēšanas negatīvā ietekme, tostarp uz dzīvnieku labturību, krietni pārsniedz jebkādu pozitīvu ietekmi. Tādēļ viņas atzinīgi vērtē Komisijas virzīto klonēšanas metodes aizliegumu, taču uzskata, ka priekšlikumā nav pienācīgi pievērsta uzmanība bažām, ko atkārtoti pauduši iedzīvotāji un Eiropas Parlaments. Komisija, konkrēti runājot, nav iekļāvusi nekādus īpašus noteikumus par pārtiku, kas ražota no dzīvnieku kloniem, un pasākumus attiecībā uz reproduktīvo materiālu no kloniem un to pēcnācējiem. Tādēļ referentes ierosina virkni grozījumu Komisijas priekšlikumā, lai to stiprinātu un palielinātu tā efektivitāti saskaņā ar turpmāk izklāstītajām nostādnēm.

   Pēcnācēji un reproduktīvie produkti: pašlaik ES netiek veikta dzīvnieku klonēšana lauksaimniecības vajadzībām, un jebkurā gadījumā klonēšanas metodes izmantošana ir tik dārga un tās sekmīga iznākuma līmenis ir tik zems, ka klonēšana pārtikas ražošanai ir nerentabla. Tā kā Komisijas ierosinātie ierobežojumi attiecībā uz dzīvu dzīvnieku klonu laišanu tirgū un no dzīvnieku kloniem ražotas pārtikas tirgošanu tikai nostiprina pašreizējo kārtību un neparedz novērst galvenās bažas attiecībā uz klonēšanu, proti, to, ka reproduktīvo produktu (spermas, olšūnu un embriju) ražošana no kloniem tiek izmantota dzīvnieku (klonu pēcnācēji) pavairošanai, izmantojot parastās reprodukcijas metodes.

Klonēšana ir un būs atļauta vairākās trešās valstīs. Būtu neatbilstīgi aizliegt klonēšanas metodi Eiropas Savienībā, balstoties uz ļoti nopietnu zinātnisku un ētisku pamatojumu un vienlaikus atļaujot importēt galvenos produktus, attiecībā uz kuriem šī metode lielākoties tiek izmantota, proti, reproduktīvos produktus no kloniem un pārtiku no klonu pēcnācējiem. Līdz ar to, lai nodrošinātu tiesību aktu saskaņotību, ir arī jāaizliedz dzīvnieku klonu pēcnācēju, kā arī reproduktīvo produktu un no dzīvnieku kloniem ražotas pārtikas imports un laišana tirgū. Minētais aizliegums arī novērstu patērētāju bažas par iespējamu ilgtermiņa ietekmi, ko rada no dzīvnieku kloniem iegūtas pārtikas (piemēram, gaļas un piena) patēriņš, par ko joprojām ir maz zinātnisku datu.

Lai īstenotu šo aizliegumu, Komisijai saskaņā ar Oficiālo kontroļu regulu (EK) Nr. 882/2004 būs jāpieņem īpaši importa nosacījumi, pirms sāk piemērot ierosināto tiesību aktu. Turklāt referentes uzskata, ka šajā sakarībā obligāta izsekojamība ir īstenojama pamatprasība, jo aizlieguma piemērošana tiktu kavēta, ja nebūtu iespējams izsekot dzīvnieku klonus, to pēcnācējus un saistītos produktus. Komisija 2010. gada ziņojumā par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ražošanas vajadzībām jau ir apsolījusi noteikt īpašas izsekojamības prasības tiesību aktos zootehnikas jomā. Lai gan izsekojamības sistēmai nebūs tiešas ietekmes Savienības iekšienē, kur klonēšanas metode tiks aizliegta, uz dzīviem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un pārtiku, kas Savienībā importēta no trešām valstīm, vajadzētu attiekties vismaz līdzvērtīgiem identifikācijas noteikumiem un izsekojamības prasībām, kādas tiek piemērotas ES. Komisijai pirms tiesību akta piemērošanas dienas būs ar deleģētajiem aktiem jāpieņem noteikumi par izsekojamības noteikumu iekļaušanu sertifikātos, kas ir paredzēti tiesību aktos dzīvnieku veselības un zootehnikas jomā.

Referentes uzskata, ka priekšlikuma juridiskais pamats, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pants, ir atbilstošs, lai ieviestu iepriekš raksturotos grozījumus. Faktiski saskaņā ar Tiesas judikatūru 43. pants ir atbilstošs juridiskais pamats jebkuram tiesību aktam attiecībā uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību, sniedzot ieguldījumu viena vai vairāku kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanā, un šo pantu arī var izmantot tādu tiesību aktu pieņemšanai, ar kuriem tiek īstenoti ne vien kopējās lauksaimniecības politikas, bet arī citi mērķi. Turklāt saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku veiktie pasākumi arī var skart attiecīgo produktu importu.

   Tiesību aktu darbības joma: lai gan pierādījumi nav tik pārliecinoši kā attiecībā uz zīdītājiem, ir zinātniski pierādīts, ka klonēšanas metožu izmantošanas dēļ surogātdzīvniekiem un to pirmās paaudzes pēcnācējiem ir zems labturības līmenis, zivju rūpnieciskā audzēšanā un saistītajās cilmes šūnu transplantācijas procedūrās mājputniem. Līdz ar to ir pamatoti piemērot ierosinātos pasākumus visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, nevis tikai liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvniekiem, kā to ierosina Komisija.

   Pagaidu vai pastāvīgs aizliegums: priekšlikumā aizliegumi izmantot klonēšanu tiek vērtēti kā "pagaidu", atsaucoties uz šīs metodes izmantošanas aizliegumu. Tomēr šādu vērtējumu nepamato neviens būtisks elements ierosinātajā aktā, un tādējādi tas ir maldinošs un būtu jāsvītro. Turklāt ir jāņem vērā, ka netiek ziņots par to, ka kaitējuma nodarīšanas biežums klonētajām mātēm un to pirmās pakāpes pēcnācējiem pēdējās desmitgades laikā būtu ievērojami samazinājies, kā arī ir jāatceras, ka šobrīd nav pieejamas efektīvākas klonēšanas metodes un ir maz ticama to izstrāde tuvākajā nākotnē. Tomēr referentes pilnībā piekrīt ziņošanas un pārskatīšanas klauzulas saglabāšanai, kā to ierosina Komisija, ņemot vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, zinātnes un tehnikas attīstību šajā jomā.

   Juridiskā instrumenta izvēle: visbeidzot, lai gan Komisija uzskata direktīvu par vispiemērotāko instrumentu šim tiesību aktam, jo tas ļautu dalībvalstīm īstenošanas nolūkā izmantot pašreizējos kontroles instrumentus, priekšlikuma būtība ir vienkāršs aizliegums izmantot klonēšanu un laist tirgū attiecīgos produktus, un šādu aizliegumu būtu labāk īstenot ar regulu. Regulas izmantošana par juridisku instrumentu pastiprinātu juridisko noteiktību un nodrošinātu racionālu un saskaņotu īstenošanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

Kopumā referentes uzskata, ka Komisijas priekšlikums būtu jāstiprina, pieņemot vispusīgāku pieeju visiem aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām. Šajā ziņojuma projektā ierosinātie grozījumi ir paredzēti, lai pieņemtu efektīvu un saskaņotu regulu, kas pievēršas lauksaimniecības nozares un visu Eiropas Savienības iedzīvotāju pamatotajām bažām.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (28.5.2015)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tādu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām

(COM(2013)0892 – C7‑0002/2014 – 2013/0433(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Jude Kirton-Darling

ĪSS PAMATOJUMS

Pamatinformācija

Dzīvnieku klonēšana ("ģenētiska kopēšana") lauksaimniecības vajadzībām liek uzdot jautājumus attiecībā uz dzīvnieku veselību un labturību, patērētāju izvēli un ētiskiem apsvērumiem un rada ilgtermiņa regulējuma problēmu. Šobrīd klonēšana lielākoties tiek izmantota, lai audzētu vaislas dzīvniekus, un ES tirgū laistā pārtika varētu būt iegūta no klonu pirmās paaudzes pēcnācējiem.

Lai šobrīd Eiropas Savienība varētu tirgot no kloniem iegūtu pārtiku, ir jāsaņem pirmstirdzniecības atļauja, kas tiek piešķirta, balstoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnisku pārtikas nekaitīguma novērtējumu, kuru reglamentē "Jauno pārtikas produktu regula" (EK) Nr 258/1997. Veicot pašreizējo pārskatīšanu, klonēšana tiek izslēgta no tās darbības jomas un tiek skatīta divos atsevišķos Komisijas 2013. gada 18. decembra priekšlikumos. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā šie tiesību akti par pārtiku, kas iegūta no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, klonēšanu joprojām reglamentē "Jauno pārtikas produktu regula" (EK) Nr. 258/1997. Līdz šim neviens uzņēmējs nav prasījis atļauju tirgot ES pārtiku, kas iegūta, izmantojot klonēšanas metodi.

Lai gan Eiropas Savienībā dzīvnieki netiek klonēti pārtikas ražošanai, komerciāla lauksaimnieciska klonēšana notiek vairākās valstīs, tostarp Argentīnā, Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā un ASV, un var tikt veikta arī Čīlē, Ķīnā, Jaunzēlandē un Urugvajā, kur darbojas klonēšanas uzņēmumi.

Tā kā gaļa un piens no klonu pēcnācējiem un pašiem kloniem sāk nonākt pārtikas apgādes ķēdē, ir īpaši būtiski nodrošināt uz nākotni vērstu regulējumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus šajā jomā. Ir svarīgi norādīt, ka neviena trešā valsts nav izveidojusi klonu pirmās paaudzes pēcnācēju vai no tiem iegūtas pārtikas importa dzīvotspējīgas sistēmas izsekojamībai un marķēšanai vai identifikācijai un reģistrācijai.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes secinājumos un ieteikumos, kas ietverti tās 2008. gada atzinumā un atkārtoti apstiprināti tās 2009. un 2010. gada paziņojumos, ir atzīts — ar klonēšanas tehnoloģiju saistīta mirstības līmeņa dēļ pastāv bažas par dzīvnieku veselību un labturību. Ierosinātajā paketē par dzīvnieku klonēšanu tiek ņemta vērā dzīvnieku labturība un ētiskie apsvērumi ar mērķi līdz aptuveni 2016. gadam panākt lielāku juridisko noteiktību.

Atbilsme PTO noteikumiem

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir īpaši būtiski nodrošināt konsekvenci ar PTO regulējumu — Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), Nolīgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SPS) un Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT), kā arī nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus uz noteikumiem balstītā sistēmā.

Klonēšanas metode pašlaik nav vienā līmenī ar dzīvnieku labturības standartiem, un ES pilsoņu bažas par klonēšanu un dzīvnieku labturību ir jāņem vērā. Nav starptautisku SPS standartu attiecībā uz klonēšanu un nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu pārtikas nekaitīguma apdraudējumu. Tā kā nepastāv tiešas bažas par pārtikas nekaitīgumu saistībā ar klonēšanas tehnoloģiju, bet drīzāk pastāv bažas par dzīvnieku veselību un labturību, ir jāpārbauda, vai pašreizējie priekšlikumi atbilst GATT un TBT nolīgumiem.

GATT I un III pants aizliedz veikt pasākumus, kas noved pie diskriminācijas starp "līdzīgiem produktiem". Ja no kloniem un to pirmās paaudzes pēcnācējiem iegūta pārtika tiek pielīdzināta parastai pārtikai, ierosināto pasākumu atbilsme PTO noteikumiem būtu pamatojama saskaņā ar GATT XX pantā ietvertajiem izņēmumiem.

ES paziņoja par šiem priekšlikumiem saskaņā ar Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, tikai īstenojot piesardzības pasākumu, jo aizliegums laist tirgū atšķirībā no marķēšanas prasībām nav tehnisks regulējums.

Kā to apliecināja strīds par produktiem no roņiem (DS400 un DS401), GATT XX pants attiecas uz dzīvnieku labturības aizsardzību un ir pamatots morālu apsvērumu dēļ, ja tas nerada "patvaļīgu un nepamatotu diskrimināciju".

Atzinuma sagatavotāja ir pārliecināta, ka aizliegums uz laiku tirgot dzīvnieku klonus, embriju klonus un pārtiku, kas iegūta no dzīvnieku kloniem un to pirmās paaudzes pēcnācējiem, ir samērīgs pasākums, lai reaģētu uz pamatotām bažām. Alternatīvi pasākumi, piemēram, iepriekšēja atļauja un marķēšana, šajā gadījumā pilnībā nenovērstu ētiska rakstura un ar dzīvnieku labturību saistītās bažas.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

Virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par tādu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām

par tādu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Pamatojums

Regulas izmantošana par juridisku instrumentu pastiprina juridisko noteiktību un nodrošina saskaņotu īstenošanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ņemot vērā Savienības lauksaimniecības politikas mērķus, neseno EFSA zinātnisko novērtējumu rezultātus un Līguma 13. pantā paredzētās dzīvnieku labturības prasības, ir lietderīgi pagaidām aizliegt izmantot klonēšanu, lai iegūtu konkrētu sugu dzīvniekus lauksaimniecības vajadzībām.

(3) Ņemot vērā Savienības lauksaimniecības politikas mērķus, neseno EFSA zinātnisko novērtējumu rezultātus un Līguma 13. pantā paredzētās dzīvnieku labturības prasības, ir lietderīgi aizliegt izmantot klonēšanu, lai iegūtu konkrētu sugu dzīvniekus lauksaimniecības vajadzībām.

 

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Izveidotās dzīvnieku klonu un reproduktīvo produktu izsekojamības sistēmas varētu veicināt šajā regulā ietverto pasākumu īstenošanu, jo īpaši sniedzot kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem noderīgu informāciju. Līdz ar to Komisijai šajā sakarībā būtu jācenšas pašlaik notiekošo un turpmāko sarunu ietvaros gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī panākt, ka Savienības tirdzniecības partneri uzņemas saistības attiecībā uz klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām;

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Paredzams, ka zināšanas par klonēšanas metodes ietekmi uz dzīvnieku labturību tiks pilnveidotas. Klonēšanas metode laika gaitā visticamāk uzlabosies. Tāpēc aizliegumi būtu jāpiemēro tikai uz laiku. Tādēļ šī direktīva samērīgā laikposmā būtu jāpārskata, ņemot vērā pieredzi, ko dalībvalstis guvušas tās īstenošanā gaitā, zinātnisko un tehnisko attīstību un starptautiskās norises.

(5) Paredzams, ka zināšanas par klonēšanas metodes ietekmi uz dzīvnieku labturību tiks pilnveidotas. Klonēšanas metode laika gaitā visticamāk uzlabosies. Tāpēc aizliegumus varētu pārskatīt un/vai atjaunināt, ja šajā klonēšanas metodē tiek ieviesti acīmredzami uzlabojumi. Tādēļ šī regula samērīgā laikposmā būtu jāpārskata, ņemot vērā pieredzi, ko dalībvalstis guvušas tās piemērošanas gaitā, zinātnisko un tehnisko attīstību, izmaiņas patērētāju attieksmē un starptautiskajās norisēs, jo īpaši tirdzniecības plūsmu un Savienības tirdzniecības attiecības.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Embriju kloni, dzīvnieku kloni, pārtika no dzīvnieku kloniem, dzīvnieku klonu reproduktīvie produkti un no tiem iegūta pārtika nevar tikt pielīdzināta attiecīgi embrijiem, dzīvniekiem, pārtikai no dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un no tiem iegūtai pārtikai GATT nolīguma III panta 4. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b) Aizliegums klonēt dzīvniekus, laist tirgū dzīvnieku klonus un embriju klonus, kā arī laist tirgū pārtiku no dzīvnieku klonu reproduktīvajiem produktiem un no tiem iegūtu pārtiku ir pasākums, kas nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrības morāli un dzīvnieku veselību GATT XX panta nozīmē.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) embriju klonu un dzīvnieku klonu laišanu tirgū.

(b) embriju klonu, dzīvnieku klonu un dzīvnieku klonu reproduktīvo produktu laišanu tirgū

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pagaidu aizliegums

Aizliegums

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

3. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis uz laiku aizliedz:

1. Aizliedz:

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

3. pants – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) pārtiku, kas iegūta no dzīvnieku kloniem.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kas ir importēta no trešām valstīm, kurās pārtiku no kloniem un reproduktīvajiem produktiem un no tiem iegūtu pārtiku var likumīgi laist tirgū vai eksportēt, dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārtika tiek laista Savienības tirgū tikai atbilstoši noteiktiem importa nosacījumiem, kas pieņemti saskaņā ar 48. un 49. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004*. Dalībvalstis turpmāk nodrošina, ka pārtika no dzīvnieku kloniem vai reproduktīvajiem produktiem un no tiem iegūta pārtika netiek eksportēta uz Savienību no šīm trešām valstīm.

 

___________________________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Tāpat dalībvalstis nodrošina, ka ne dzīvnieku kloni vai embriju kloni, ne dzīvnieku klonu reproduktīvais materiāls netiek importēti Savienībā un ka no trešām valstīm, kurās dzīvnieku klonēšana ir atļauta lauksaimniecības vajadzībām, importēta pārtika atbilst Savienības pārtikas jomas tiesību aktu attiecīgajām prasībām vai Savienības atzītiem nosacījumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi minētajām prasībām.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) zinātniskos un tehniskos sasniegumus, jo īpaši attiecībā uz klonēšanas aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību;

(b) zinātniskos un tehniskos sasniegumus, jo īpaši attiecībā uz klonēšanas un patērētāju attieksmes aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) starptautiskās norises.

(c) starptautiskās norises un jo īpaši šīs regulas ietekme uz tirdzniecības plūsmu un Savienības tirdzniecības attiecībām.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

svītrots

Transponēšana

 

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [datums = 12 mēneši pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

 

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

 

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

 

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

svītrots

Adresāti

 

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

 

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Lauksaimniecības vajadzībām turētu un pavairotu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšana

Atsauces

COM(2013)0892 – C7-0002/2014 – 2013/0433(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

16.1.2014

AGRI

16.1.2014

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

16.1.2014

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jude Kirton-Darling

3.9.2014

55. pants – komiteju apvienotās sanāksmes

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

17.12.2014

Izskatīšana komitejā

14.4.2015

6.5.2015

 

 

Pieņemšanas datums

28.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, Daniel Caspary, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Yannick Jadot, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Jörg Leichtfried, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Goffredo Maria Bettini, Dita Charanzová, Georgios Epitideios, Seán Kelly, Sander Loones, Frédérique Ries, Adina-Ioana Vălean, Jarosław Wałęsa


PROCEDŪRA

Virsraksts

Lauksaimniecības vajadzībām turētu un pavairotu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšana

Atsauces

COM(2013)0892 – C7-0002/2014 – 2013/0433(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

18.12.2013

 

 

 

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

16.1.2014

AGRI

16.1.2014

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

16.1.2014

ITRE

16.1.2014

IMCO

16.1.2014

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ITRE

22.1.2014

IMCO

24.9.2014

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Renate Sommer

14.7.2014

Giulia Moi

14.7.2014

 

 

55. pants – komiteju apvienotās sanāksmes

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

17.12.2014

Izskatīšana komitejā

16.4.2015

26.5.2015

 

 

Pieņemšanas datums

17.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

82

8

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Lynn Boylan, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Viorica Dăncilă, Angélique Delahaye, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Norbert Erdős, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Karl-Heinz Florenz, Iratxe García Pérez, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Beata Gosiewska, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Martin Häusling, Jan Huitema, Anneli Jäätteenmäki, Peter Jahr, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Giulia Moi, James Nicholson, Maria Noichl, Gilles Pargneaux, Marit Paulsen, Piernicola Pedicini, Marijana Petir, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Laurenţiu Rebega, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Jordi Sebastià, Czesław Adam Siekierski, Davor Škrlec, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Glenis Willmott, Jadwiga Wiśniewska, Janusz Wojciechowski, Damiano Zoffoli, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Guillaume Balas, Renata Briano, Caterina Chinnici, Mark Demesmaeker, Peter Eriksson, Lampros Fountoulis, Emmanouil Glezos, Maria Heubuch, Andrey Kovatchev, Momchil Nekov, Sirpa Pietikäinen, Stanislav Polčák, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Bart Staes, Hannu Takkula, Keith Taylor, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Tom Vandenkendelaere

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ángela Vallina

Iesniegšanas datums

25.6.2015

Juridisks paziņojums