Procedūra : 2014/2255(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0241/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0241/2015

Debates :

PV 08/09/2015 - 13
CRE 08/09/2015 - 13

Balsojumi :

PV 09/09/2015 - 8.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0309

ZIŅOJUMS     
PDF 631kWORD 156k
23.7.2015
PE 557.126v03-00 A8-0241/2015

par ziņojumu par Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu

(2014/2255(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Eduard Kukan

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
 GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ziņojumu par Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu

(2014/2255(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 14. septembra Lēmumu Nr. 940/2011/ES par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei(1),

–       ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/27/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(2);

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, it īpaši tās 25. pantu par vecāka gadagājuma cilvēku tiesībām,

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 9.–10. marta galīgo ziņojumu par Eiropas samitu par inovācijām aktīvu un veselīgu vecumdienu nodrošināšanā,

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 23. februāra informatīvo dokumentu "Senioru ekonomikas attīstīšana Eiropā",

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. septembra ziņojumu par Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu (COM(2014)0562),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu "2015. gada pārskats par novecošanu. Ekonomiskās un budžeta prognozes 28 valstu ES (2013-2060)" (European Economy 3|2015),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. janvāra ziņojumu „Kopīgs ziņojums par Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (“Rasu vienlīdzības direktīvas”), un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (“Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas”), piemērošanu” (COM(2014)0002),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojumu „Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (COM(2013)0083),

–       ņemot vērā Komisijas politikas ceļvedi sociālo ieguldījumu tiesību aktu kopuma īstenošanai 2014. gadā,

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 16. februāra balto grāmatu "Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma" (COM(2012)0055),

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. februāra paziņojumu „Kā tālāk virzīt Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām Stratēģisko īstenošanas plānu” (COM(2012)0083),

–       ņemot vērā Padomes 2012. gada 7. decembra deklarāciju par Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu (2012. gads) — turpmākā virzība,

–       ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas un Komisijas kopīgi sagatavoto 2014. gada 10. oktobra ziņojumu "Atbilstoša sociālā aizsardzība ilgtermiņa aprūpes vajadzībām novecojošā sabiedrībā",

–       ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2014. gada 31. oktobra ziņojumu par veselības aprūpes pieejamību krīzes laikos,

–       ņemot vērā darbu, ko patlaban veic ANO Darba grupa novecošanas jomā, sagatavojot Konvenciju par vecāka gadagājuma cilvēku tiesību aizsardzību,

–       ņemot vērā Eurofound konstatējumus "Darba priekšrocības pēc 50" (2014),

–       ņemot vērā Eurofound konstatējumus "Ilgtspējīgs darbs. Ceļā uz labāku un ilgāku darba dzīvi" (2014. gada decembris),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2015. gada marta padziļināto analīzi "Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gads (2012. gads)",

–       ņemot vērā Ecorys 2014. gada 15. aprīļa galīgo ziņojumu "Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada novērtējums",

–       ņemot vērā Eiropas gada (2012. gads) ieinteresēto personu koalīcijas 2012. gada 10. decembra ceļvedi rīcībai saistībā ar Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu (EG2012),

–       ņemot vērā Eirobarometra 2012. gada janvāra īpašo apsekojumu Nr. 378 "Aktīvas vecumdienas",

–       ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par krīzes ietekmi uz aprūpes pieejamību mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupām(3),

–       ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programmu(4),

–       ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par demogrāfiskām problēmām un paaudžu solidaritāti(5),

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0241/2015),

A.     tā kā 2012. gada — Eiropas aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada (EG2012) mērķis bija veicināt izpratni par to, cik nozīmīgas ir aktīvas vecumdienas, stimulēt informācijas apmaiņu, popularizēt politikas virzienus aktīvu vecumdienu veicināšanai un izveidot satvaru konkrētai rīcībai Savienības un dalībvalstu, kā arī visu publiskā un privāta sektora ieinteresēto personu līmenī;

B.     tā kā tiek prognozēts, ka 2050. gadā ES iedzīvotāju vidējais vecums būs lielāks par 50 gadiem;

C.     tā kā ES piedzīvo nepieredzētas demogrāfiskas, sociālas un strukturālas pārmaiņas, kuru dēļ ir jārīkojas nekavējoties; tā kā sabiedrības vispārējā novecošana ir saistīta ar vecāka gadagājuma cilvēku un viņu ģimeņu pieaugošām vajadzībām sociālās labklājības, veselības un aprūpes jomā, un ES sabiedrisko pakalpojumu ilgtermiņa kvalitāte un ilgtspējība lielā mērā būs atkarīga no rīcības turpmākajos pāris gados;

D.     tā kā vidējā paredzamā mūža ilguma pieaugums ir jāsaprot kā civilizācijas ieguvums un sociālā progresa faktors;

E.     tā kā 2006. gadā tika izveidots Demogrāfisko pārmaiņu reģionu tīkls, kurā iesaistīti 40 Eiropas reģioni, un tā kā šā tīkla mērķis ir veicināt izpratni par to, cik svarīgi ES un tās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai ir izaicinājumi, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos;

F.     tā kā vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti ES ir mazāks nekā nepieciešams , lai nodrošinātu paaudžu atjaunošanos, un ekonomikas krīze ir faktors, kas samazinājis dzimstību, un līdz 2015. gadam paredzamais mūža ilgums var pieaugt vēl par pieciem gadiem;

G.     tā kā aktīvu vecumdienu nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem izaicinājumiem 21. gadsimtā;

H.     tā kā līdztekus novecošanai aizvien pieaug to Eiropas reģionu skaits, kuros demogrāfiskā lejupslīde notiek tāpēc, ka samazinās dzimstība apvienojumā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un augstiem novecošanas un aprūpes vajadzību rādītājiem, un arī strādājošo skaita samazināšanos; tā kā visi šie faktori ir īpaši izteikti attiecīgo reģionu lauku teritorijās, jo ir ļoti izplatīta iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz lielām vai vidēji lielām pilsētām;

I.      tā kā aktīvas vecumdienas un paaudžu solidaritāte ir izšķiroši svarīgi faktori, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus un nodrošinātu, ka Eiropa ir konkurētspējīga, pārtikusi un iekļaujoša;

J.      tā kā aktīvu vecumdienu politikas virzienu panākumi ir cieši saistīti ar vairāku diskriminācijas novēršanas, sociālās aizsardzības, sociālās iekļautības un sabiedrības veselības politikas virzienu efektivitāti, kas izstrādāti ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju dzīves cikla dažādus posmus;

K.     tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) vārds "aktīvas" nozīmē turpināt līdzdalību sociālajā, ekonomikas, kultūras, garīgajā un pilsoniskajā jomā, nevis tikai spēju būt fiziski aktīvam vai turpināt darbu, un tā kā tādējādi vecāka gadagājuma cilvēki, kas pensionējas, un cilvēki, kas pensionējas invaliditātes vai slimības dēļ, var turpināt sniegt aktīvu atbalstu savām ģimenēm, līdzbiedriem, kopienām un tautām;

L.     tā kā ir nepieciešama holistiska pieeja, kurā ņemti vērā dažādi aspekti, kas palīdz nodrošināt ilgtspējīgu darbu ikviena cilvēka visā dzīves gājumā un sabiedrībā kopumā;

M.    tā kā dažādu grupu darbinieki strādā atšķirīgos darba apstākļos, kas noved pie nevienlīdzības arodveselības jomā;

N.     tā kā aktīvu vecumdienu politika un sociālās aizsardzības politika vecumdienām, atbalsta infrastruktūra un budžeta resursi starp dalībvalstīm, kā arī reģionālām un vietējām iestādēm ir ārkārtīgi atšķirīgi;

O.     tā kā aktīvas un veselīgas vecumdienas rada jaunas sociālās vajadzības, kurām nepieciešamas investīcijas dažādos sabiedriskos pakalpojumos — gan tagadējos, gan jaunos, kas vēl tikai jāizstrādā, un, protams, arī investīcijas vecāka gadagājuma cilvēku veselības un aprūpes pakalpojumos, un tā kā tās paver jaunas iespējas saistībā ar brīvā laika un atpūtas izbaudīšanu un paildzināšanu;

P.     tā kā finanšu un ekonomikas krīzes ietekmē vecākā gadagājuma cilvēku nabadzības līmenis pieauga, un tā kā nabadzība vai nabadzības draudi un sociālā atstumtība ne tikai apdraud veselību, bet arī traucē jebkādām iespējām dzīvot aktīvas vecumdienas;

Q.     tā kā visā ES ir aptuveni 125 000 arodpensiju fondi, kuru aktīvu vērtība ir 2,5 triljoni euro, kas nāk no 75 miljoniem Eiropas iedzīvotāju — 20 % no visiem ES darbspējīgiem iedzīvotājiem;

R.     tā kā viens no humānas sabiedrības pamatprincipiem ir paaudžu solidaritātes princips; tā kā vidējam paredzamajam mūža ilgumam aizvien pieaugot, paaudžu attiecības kļūst aizvien svarīgākas; tā kā, lai sasniegtu to mērķus, ekonomikai un sabiedrībai ir nepieciešama visu paaudžu dzīves pieredze, saistību uzņemšanās un idejas;

S.     tā kā aktīva līdzdalība mūžizglītības un sporta programmās būtiskā mērā palīdz radīt aktīvu vecumdienu kultūru, dodot iespēju iedzīvotājiem ne tikai pielāgot savas prasmes mainīgajām prasībām darba tirgū, bet arī saglabāt veselību, būt aktīviem un līdzdalīgiem sabiedrības locekļiem daudz plašākā izpratnē;

T.     tā kā vecāka gadagājuma sieviešu īpatsvars ES sabiedrībā ir 20 % un tas turpinās pieaugt, ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences; tā kā lielākajā daļā ES dalībvalstu vecāka gadagājuma sievietēm ir augstāks nabadzības risks nekā vecāka gadagājuma vīriešiem — vidēji 21 % sievietēm un 16 % vīriešiem; tā kā ES pensijas starp dzimumiem atšķiras par 39 %;

U.     tā kā pieejamas tehnoloģijas var veicināt un atvieglot pieeju darba tirgum, patstāvīgu dzīvi un līdzdalību visos sabiedrības aspektos; tā kā patlaban vairāk nekā 69 % cilvēku, kas vecāki par 55 gadiem, nav digitālo pamatiemaņu; tā kā tehnoloģiju pieejamības trūkuma dēļ, kā arī IST tehnoloģiju straujās evolūcijas dēļ, kā arī tādēļ, ka trūkst digitālo prasmju — daudzus vecāka gadagājuma cilvēkus un cilvēkus ar invaliditāti apdraud atstumtība no tām iespējām, ko nākotnē piedāvās digitālais vienotais tirgus,

1.      atzīst, ka EG 2012 bija nozīmīgs politisks stimuls, kas palīdzēja sākt debates par Eiropas uzdevumiem aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes jomā;

2.      uzskata, ka taisnīgums paaudžu starpā nozīmē labumu un slogu vienlīdzīgu sadalījumu starp tām; uzskata, ka patiesas paaudžu sadarbības pamatā ir solidaritāte, abpusēja cieņa, atbildība un vēlme rūpēties vienam par otru;

3.      atzīmē, ka EG 2012 īpašie mērķi tika sasniegti daļēji, un labākie rezultāti bija iniciatīvām un pasākumiem izpratnes veicināšanas jomā;

4.      uzsver un atzinīgi vērtē to, ka ar EG 2012 pasākumiem un iniciatīvām, kļuva skaidrs, ka vecāka gadagājuma cilvēki nav slogs ekonomikai un sabiedrībai, bet gan viņu pieredzes, sasniegumu un zināšanu dēļ šie cilvēki ir liela vērtība;

5.      norāda, ka ar EG 2012 tika sasniegts iecerētais mērķis — mobilizēt iesaistītos dalībniekus aktīvu vecumdienu un paaudžu integrētas solidaritātes jomā; tomēr pauž nožēlu, ka mērķis veidot jaunus sadarbības tīklus resursu, projektu un ideju apmaiņai starp publisko un privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, reti kad tika sasniegts; nožēlo arī to, ka sociālo partneru iesaistes līmeņi bija atšķirīgi, un nekādā būtiskā mērā netika nodibināta sadarbība ar privātiem uzņēmumiem; uzsver, kā jāuzlabo spēju veidošana, lai veicinātu senioru aktīvu līdzdalību sabiedrībā;

6.      atzinīgi vērtē to, ka EG 2012 palīdzēja izkristalizēt valstu programmas aktīvu vecumdienu jomā, stimulēja labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, palielināja to iniciatīvu skaitu, kas veicina aktīvas vecumdienas, un nostiprināja ieinteresēto personu zināšanas un prasmes;

7.      uzsver, ka nepieciešama uzticama statistika par vecāka gadagājuma cilvēku situāciju un demogrāfiskajām pārmaiņām, lai izstrādātu mērķorientētākas un efektīvākas aktīvu vecumdienu stratēģijas; aicina Komisiju nodrošināt visaptverošu kvalitatīvu datu vākšanu par vecāka gadagājuma cilvēku stāvokli sabiedrībā, viņu veselību, tiesībām un dzīves līmeni;

8.      uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai EG 2012 iesāktās iniciatīvas tiktu turpinātas un pārvērstas stingrā politiskā apņēmībā, kam sekotu konkrēta rīcība, nodrošinot visu paaudžu sociālo iekļaušanu, aktīvu līdzdalību un labklājību, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus; atgādina, ka ES tiesību akti sabiedrības novecošanas politikas jomā ir efektīvi jāīsteno, lai apkarotu un novērstu diskrimināciju visās dzīves jomās — gan attiecībā uz jauniem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem;

9.      uzsver, ka ir jānostiprina trīspusējā koordinācija, proti, starp lēmumu pieņēmējiem (tostarp ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī), pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, tostarp starp nozarēm, kas nodrošina inovatīvas preces un pakalpojumus patstāvīgas dzīves veicināšanai;

10.    aicina Komisiju veikt pētījumu par demogrāfisko lejupslīdi, kas skar aizvien lielāku skaitu reģionu ES dalībvalstīs, un sagatavot ziņojumu par šo problēmu un pasākumiem, kas būtu jāveic Eiropas, dalībvalstu un visu skarto reģionu līmenī, lai novērstu šo demogrāfisko lejupslīdi;

11.    uzsver, ka reģioni, kuri dabas vai demogrāfisko apstākļu dēļ ir nelabvēlīgākā situācijā, kā, piemēram, mazapdzīvoti reģioni, salas un kalnu apgabali, īpaši smagi cieš no problēmām, kas saistītas ar novecošanos, un tiem ir mazāk resursu un infrastruktūras, lai veicinātu aktīvas vecumdienas; prasa izvērtēt, vai noderīgi būtu stimulēšanas plāni, lai risinātu novecošanas problēmu, ko vispārīgi saasina paralēlais iedzīvotāju skaita samazināšanās process daudzos attiecīgajos reģionos, un kas var apdraudēt šo teritoriju apdzīvotības saglabāšanos;

12.    pauž nožēlu, ka EG 2012 samērā vēlās apstiprināšanas dēļ tika kavēta līgumu slēgšana un īstenošana, kā rezultātā daži pasākumi, piemēram, Senioru brīvprātīgā darba diena (Seniorforce Day), nevarēja pilnībā realizēt savu potenciālu; atzīmē, ka EG 2012 tika piešķirts mazāks budžets salīdzinājumā ar iepriekšējiem EG, un līdz ar to bija mazāk līdzekļu, lai īstenotu EG 2012 mērķus;

13.    atgādina, ka aktīvas vecumdienas cita starpā ir veselības un līdzdalības sabiedrībā iespēju optimizēšanas process, lai nodrošinātu, ka cilvēki, novecojot varētu saglabāt labu dzīves līmeni un dzīves kvalitāti; uzskata, ka politikas virzieniem aktīvu vecumdienu jomā būtu jāveicina cilvēku fiziskās, sociālās un garīgās labklājības potenciāla realizēšana visā dzīves gaitā, lai nodrošinātu labāku sociālo iekļaušanu un lielāku līdzdalību sabiedrībā; uzsver, ka aktīvas vecumdienas nozīmē arī labāku piekļuvi veselības, ilgtermiņa aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, kas krīzes laikā izjuta milzīgu spiedienu, un mūžizglītībai, līdzdalībai sabiedriskajā un kultūras dzīvē, kā arī tās nozīmē tagadējās sociālās infrastruktūras, piemēram, pansionātu un dienas centru nostiprināšanu, diskriminācijas vecuma dēļ un ar to saistīto stereotipu izskaušanu, cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī labākas izpratnes veicināšanu par aktīvu un veselīgu vecumdienu vērtību;

14.    iesaka visām dalībvalstīm, izmantojot to sociālā nodrošinājuma sistēmas, veicināt un nostiprināt kvalitatīvu publisko infrastruktūru vecāka gadagājuma cilvēkiem (pansionāti, dienas centri un atbalsts mājās), kurā šie cilvēki tiktu uzskatīti par aktīviem līdzdalībniekiem nevis pasīviem saņēmējiem ar viņiem saistītajās iniciatīvās;

15.    uzskata, ka ir jāizstrādā Eiropas stratēģija demences jomā, kurā jāparedz arī pasākumi pacientu ģimeņu atbalstam, informācijas kampaņas, izpratnes veicināšana un labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm;

16.    aicina Komisiju izpētīt satraucošo bezdarba problēmu vecuma grupā pēc 50 gadiem un aizvien pieaugošo ilgtermiņa bezdarba līmeni, un sadarbībā ar dalībvalstīm, reģionālām un vietējām iestādēm, kā arī sociālajiem partneriem, pētīt nenodarbinātu vecāka gadagājuma cilvēku apstākļus un personīgās situācijas, un izstrādāt efektīvus instrumentus šādu neaizsargātai kategorijai piederošu darbinieku noturēšanai darba tirgū, piedāvājot mūžizglītības un iemaņu atjaunināšanas iespējas, apmācību darba vietā un pieejamas apmācības programmas par pieņemamu cenu, un veicinot starppaaudžu apmācību un zināšanu nodošanā darba vietā;

17.    uzsver, ka šajā sakarā pirmkārt būtu jāapsver tādas programmas kā “paaudžu mentorings”, kurās tiek veicinātas apmaiņas starp vecākiem ekspertiem un jaunāko paaudzi darbā un apmācībā; norāda, ka darba procesā jāatbalsta jauktu vecumu komandas un izcili projekti ir jāapbalvo; uzskata, ka dalībvalstīs varētu ieviest stimulus uzņēmumiem, lai tie pieņemtu darbā vecāka gadagājuma darbiniekus un ka principā profesionālajā apmācībā un tālākizglītībā pret vecākiem darba ņēmējiem nedrīkst izturēties sliktāk nekā pret jaunākiem darba ņēmējiem; jo īpaši uzsver, ka ir svarīgi pielāgot darbvietas vecāku darba ņēmēju vajadzībām un nodrošināt vairāk iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem strādāt nepilnu slodzi atbilstīgi viņu vēlmēm, kā arī atbalstīt ilgāku nodarbinātību tiem, kas grib un var strādāt ilgāk; uzskata, ka būtu jāizveido īpaši pensiju plāni vecākiem ilgtermiņa bezdarbniekiem, panākot līdzsvaru starp šiem cilvēkiem nepieciešamo sociālo stabilitāti un sociālās drošības sistēmas vajadzībām;

18.    uzskata par nožēlojamu, ka vecāka gadagājuma cilvēki joprojām bieži saskaras ar diskrimināciju vecuma dēļ, stereotipiem un šķēršļiem; tāpēc aicina dalībvalstis nekavējoties pienācīgi īstenot Padomes Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju; atzīmē, ka priekšlikumu horizontālajai vienlīdzīgas attieksmes direktīvai(6) Padome ir bloķējusi kopš 2008. gada, un aicina dalībvalstis nekavējoties rast risinājumus šai problēmai;

19.    tomēr pilnībā noraida uzskatu, ka aktīvu vecumdienu politika nozīmē vienīgi vecāka gadagājuma darbinieku nodarbināmības saglabāšanu, un mudina dalībvalstis pirms pensionēšanās vecuma palielināšanas veikt visus nepieciešamos novērtējumus un censties pāriet uz dzīves cikla pieeju un attiecīgos gadījumos reformēt pensiju sistēmu, vienlaikus darot visu iespējamo, lai stabilizētu pensionēšanās noteikumus, ņemot vērā reālos bezdarba rādītājus iedzīvotājiem, kas vecāki par 50 gadiem; uzskata, ka saistot pensionēšanās vecumu vienīgi ar paredzamo dzīves ilgumu, netiek ņemta vērā darba tirgus tendenču nozīmība un tāpēc tas nevar būt vienīgais instruments, ko izmanto, lai risinātu novecojošas sabiedrības problēmas; uzskata, ka tā vietā dalībvalstīm, izmantojot nodarbinātības aizsardzības tiesību aktus un algu veidošanas sistēmas, būtu jāatbalsta vecāka gadagājuma darbinieku pieņemšana darbā, jo īpaši pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma, jo bezdarbs vēl vairāk pasliktinātu viņu ienākumus pēc pensionēšanās, un uzskata, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas;

20.    aicina dalībvalstis nodrošināt valsts pensiju sistēmu ilgtspējību un garantēt individuālas un pienācīgas tiesības uz pensiju visiem un tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi vecumdienās, tostarp tiem, kuri pamatotu iemeslu dēļ pārtraukuši karjeru (galvenokārt sievietēm); uzsver, ka ir svarīgi veikt pienācīgu pārraudzību un neatkarīgas revīzijas arodpensiju fondiem, lai pensijas būtu drošas un ilgtspējīgas;

21.    uzsver, ka vecākiem cilvēkiem ir jādod iespēja uzņemties svarīgu lomu, lai palīdzētu savām ģimenēm, un vērš uzmanību uz vērtīgo brīvprātīgo darbu, ko veic vecāki cilvēki;

22.    uzsver, cik svarīgas Eiropas novecojošajām sabiedrībām ir pieejamas tehnoloģijas, un aicina Komisiju izstrādāt iekļaujošu digitālā vienotā tirgus stratēģiju, nodrošinot, ka pieejamība ir integrēta visā stratēģijā un saistīta ar “senioru ekonomikas” veicināšanu Eiropā;

23.    atzinīgi vērtē to, ka aktīvas un veselīgas vecumdienas ir viena no Eiropas Sociālā fonda investīciju prioritātēm 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kā noteikts Regulā Nr. 1304/2013; aicina dalībvalstis efektīvi izmantot piešķirtos līdzekļus; atgādina, ka finansējums projektiem aktīvu vecumdienu jomā ir pieejams arī no tādām programmām kā, piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIF), "Apvārsnis 2020", Nodarbinātības un sociālās inovācijas (EaSI) un Veselības programma; prasa nodrošināt labāku koordināciju starp ES pieejamajām programmām un dažādiem instrumentiem aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes veicināšanai, un saskaņā ar pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" prioritātēm prasa izveidot Eiropas pētniecības prioritāti „lietišķās veselības un aktīvu vecumdienu zinātnes”;

24.    aicina dalībvalstis izmantot pieejamo Eiropas Sociālā fonda (ESF), ESIF un EaSI finansējumu, lai finansiāli palīdzētu vecāka gadagājuma cilvēku pašpalīdzības organizācijām, kas kopīgi izmanto viņu enerģiju, zināšanas, pieredzi un gudrību un sniedz atbalstu cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās, tādējādi veicinot aktīvas un veselīgas vecumdienas un palīdzot ilgāk dzīvot neatkarīgi;

25.    atgādina par Komisijas 2010. gada budžeta pārskatu, kurā kā vienu no pamatprincipiem identificēja „ES pievienoto vērtību”; uzstāj, ka šim principam ir jābūt visu izdevumu pamatā un ka ES finansējumu un jo īpaši ESF finansējumu nevajadzētu izmantot, lai subsidētu dalībvalstu pieejas, bet lai sniegtu papildu atbalstu dalībvalstu aktīvu vecumdienu programmām;

26.    aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt aktīvām vecumdienām paredzēto piešķīrumu efektīvāku mērķorientāciju un uzlabot līdzekļu apguvi; turklāt mudina Komisiju izpētīt realizējamību un pievienoto vērtību jaunam Eiropas finanšu instrumentam, ar kuru risināt no darba tirgus izstumtu pusmūža darbinieku reintegrācijas problēmu;

27.    aicina Komisiju un dalībvalstis apkopot pilnīgus un uzticamus datus, lai varētu novērtēt, cik efektīvi bijuši vecākiem darba ņēmējiem paredzētie ESF izdevumi;

28.    aicina Komisiju novērtēt iespējamību un pievienoto vērtību, ko sniegtu jauns ES finanšu instruments, kas nodrošinātu minimālos ienākumus visiem ES iedzīvotājiem, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa;

29.    iesaka dalībvalstīm izstrādāt un īstenot publiskās politikas virzienus un programmas, kas uzlabotu ne tikai fizisko veselību, bet veicinātu arī garīgo veselību un sociālās saiknes;

30.    uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi atbalstīt to, ka vecāka gadagājuma cilvēki dzīvo patstāvīgi, cik ilgi vien iespējams, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 25. pantā, izstrādājot un uzturot uz cilvēku vajadzībām un pieprasījumu pamatotus publiskus atbalsta, palīdzības un aprūpes pakalpojumus un uzlabojot saiknes starp šiem pakalpojumiem; tāpēc aicina dalībvalstis nodrošināt pieņemamas cenas, pieejamu un nediskriminējošu veselības aprūpi un savā veselības aprūpes politikā prioritāti piešķirt profilaksei; aicina Komisiju īstenot sociālo investīciju paketi un saglabāt veselīgas vecumdienas un ilgtermiņa aprūpes kvalitāti nozīmīgā vietā politiskajā darba kārtībā, un analizēt, cik cenu ziņā pieejama vecāka gadagājuma cilvēkiem ir veselības aprūpe, vākt datus par gaidīšanas laiku veselības aprūpes sistēmās visā ES, kā arī ierosināt vadlīnijas attiecībā uz maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku; uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi veicināt personīgo un individuālo atbildību par savu veselību, būtiski uzlabojot informāciju par veselības aprūpi un organizējot valsts motivācijas kampaņas, kā arī stimulējot sadarbību attiecībā uz zināšanām par veselību, lai dotu iespēju vecākiem cilvēkiem rūpēties par savu veselību; atgādina, ka mums jāpievērš lielāka uzmanība inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem un instrumentiem; visbeidzot atzīst to, cik svarīga ir efektīva informācijas izplatīšana par vietējiem pakalpojumiem un pabalstiem šā mērķa sasniegšanai;

31.    aicina Komisiju sekot līdzi secinājumiem, kas iekļauti kopīgajā ziņojumā par atbilstošu sociālo aizsardzību ilgtermiņa aprūpes vajadzībām novecojošā sabiedrībā, un nekavējoties iesniegt konkrētus priekšlikumus;

32.    uzskata, ka prioritāte būtu jāpiešķir vecāku cilvēku integrēšanai savās ģimenēs; ierosina Komisijai izpētīt iespējas, ko piedāvā ģimenes uzņēmumi un attiecīgs darbs vecāku cilvēku aprūpes jomā;

33.    norāda, ka efektīvāks sabiedriskais transports ir viena no galvenajām prioritātēm attiecībā uz vecākiem cilvēkiem, lai izveidotu vecumdraudzīgu vidi(7), atbalstot neatkarīgu dzīvi un piekļuvi pamatpakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot transporta sistēmu pieejamību un savietojamību;

34.    atzinīgi vērtē Komisijas informatīvo dokumentu "Senioru ekonomikas attīstīšana Eiropā" un atgādina par to, ka vēl vairāk jāattīsta tā sauktā senioru ekonomika, kas atbilstu novecojošas sabiedrības vēlmēm un vajadzībām, pamatojoties uz ekonomiskajām iespējām, ko nodrošina patērētāju izdevumi saistībā ar sabiedrības novecošanu un īpaši produkti, pakalpojumi, inovatīvi risinājumi un vajadzības, kas veicinātu jaunu darbvietu rašanos un izaugsmi, ņemot vērā visneaizsargātāko sociālekonomisko grupu vajadzības;

35.    atzīmē, ka vienpusīga darbaspēka atjaunināšana neizraisa vairāk inovāciju, bet ir pieredzes, zināšanu un prasmju izšķērdēšana;

36.    uzskata, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem jābūt pilnvērtīgai sabiedrības daļai un jāatbalsta viņu līdzdalība ikdienas un sabiedriskajā dzīvē; turklāt uzskata, ka jāveicina aktīvs dialogs un pieredzes apmaiņa starp jaunāka un vecāka gadagājuma cilvēkiem; šajā kontekstā norāda, ka nozīmīga loma ir starppaaudžu projektiem; turklāt atbalsta vecu cilvēku tiesības uz cilvēka cienīgu un neatkarīgu dzīvesveidu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 25. pantā; uzskata arī, ka visos ES līmeņos būtu jānodrošina jaunākās un vecākās paaudzes pārstāvju aktīva politiskā līdzdalība visur, kur paaudzes intereses var tikt būtiski ietekmētas;

37.    pievērš uzmanību arī vērtīgajai sociālajai lomai, kas ir vecākiem cilvēkiem, daloties ar vērtībām un pieredzi un sniedzot norādes par to, kā rīkoties kopienas dzīvē;

38.    aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis pieņemt pozitīvu nostāju ANO beztermiņa darba grupā novecošanas jautājumos, lai nodrošinātu, ka vecāki pilsoņi var pilnībā izmantot savas cilvēktiesības; aicina Komisiju cieši sadarboties ar ANO vecāku cilvēku tiesību neatkarīgo ekspertu un ES vecāku cilvēku pārstāvju organizācijām;

39.    pauž nožēlu par to, ka iesaistīšanās pagaidu darbos, kā arī uz noteiktu laiku nodibinātu darba attiecību, minimālās nodarbinātības un bezdarba pieaugums negatīvi ietekmē iedzīvotāju profesionālās dzīves virzību, padarot to arvien nepastāvīgāku un nedrošāku;

40.    atzinīgi vērtē paredzēto ES paktu par demogrāfiskām pārmaiņām, ko var uzskatīt par EG 2012 galveno sasniegumu, kā arī Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām; prasa Komisijai noteikt jomas, kurās var ietaupīt ES budžeta līdzekļus un uzlabot izlietojuma efektivitāti, lai nodrošinātu finansējumu šim paktam — atvērtam, lielam un neatkarīgam tīklam, kas apvieno vietējās un reģionālās ieinteresētās personas, kuras apņēmušās risināt Eiropas demogrāfisko pārmaiņu problēmas, veicinot veciem cilvēkiem draudzīgu vidi ciešā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO);

41.    aicina Komisiju pieņemt ES mēroga stratēģiju par demogrāfiskajām pārmaiņām, lai koordinētu ES rīcību dažādās jomās, nodrošinātu sinerģijas un palielinātu pozitīvo ietekmi uz Eiropas pilsoņiem, ekonomiku un darbvietu radīšanu, kā arī aizsargātu vecāku cilvēku cilvēktiesības visās ES politikas jomās;

42.    uzskata, ka demogrāfisko problēmu risināšanai Eiropas līmenī nav pievērsta pietiekama uzmanība; tāpēc aicina nākamās ES Padomes prezidentvalstis atjaunot šo jautājumu ES darba kārtībā un izstrādāt spēcīgus politiskus risinājumus;

43.    uzsver, ka demogrāfiskās pārmaiņas nedrīkst izmantot kā ieganstu sociālo tiesību ierobežošanai un pabalstu samazināšanai;

44.    atzinīgi vērtē Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes pamatprincipus, kurus kopīgi izstrādāja Sociālās aizsardzības komiteja un Nodarbinātības komiteja; jo īpaši atzinīgi vērtē Sociālās aizsardzības komitejas lomu, nodrošinot tiešu pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp attiecībā uz ilgtermiņa aprūpi un pensijām;

45.    atzinīgi vērtē Aktīvu vecumdienu indeksu, kura mērķis ir apzināt vecāka gadagājuma cilvēku neizmantoto potenciālu aktīvākai līdzdalībai nodarbinātībā un sociālajā dzīvē, kā arī patstāvīgai dzīvei, kā arī atzinīgi vērtē patlaban īstenoto papildpasākumu projektu, ko īsteno Komisija sadarbībā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisiju; mudina dalībvalstīs, pamatojoties uz Aktīvu vecumdienu indeksu, noteikt mērķus, kas būtu jāsasniedz ar visaptverošām aktīvu vecumdienu stratēģijām, un mudina uzraudzīt šo mērķu sasniegšanas gaitu;

46.    norāda, ka vecumdienām draudzīgas vides veicināšana ir svarīgs līdzeklis, lai atbalstītu vecāka gadagājuma darbiniekus un darba meklētājus un veicinātu iekļaujošu sabiedrību, kurā visiem ir līdztiesīgas iespējas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas un PVO kopīgo pārvaldības projektu, kura mērķis ir pielāgot PVO Vecāka gadagājuma cilvēkiem labvēlīgu pilsētu globālās vadlīnijas Eiropas kontekstam;

47.    uzskata, ka ANO konvencija vecāku cilvēku tiesību aizsardzībai uzlabos vecāku personu dzīvi, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi politiskajām, veselības aprūpes, ekonomiskajām un kultūras tiesībām, un būs svarīga platforma, ar kuras palīdzību mainīt attieksmi pret novecošanu globālā mērogā;

48.    aicina Komisiju pieņemt rīcības plānu attiecībā uz nepieļaujamu izturēšanos pret veciem cilvēkiem, izmantojot WeDO partnerības izstrādāto Eiropas kvalitātes satvaru ilgtermiņa aprūpei un risinot jautājumu par tādu vecāku cilvēku tiesībām, kuriem nepieciešama aprūpe un palīdzība;

49.    pauž nožēlu, ka Komisija vēl nav pievērsusies vecumu nevienlīdzības jautājumiem, īstenojot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) un Stratēģiju invaliditātes jomā; tāpēc aicina Komisiju uzlabot informētību un risināt jautājumus saistībā ar vecāka gadagājuma cilvēku ar invaliditāti tiesībām un diskrimināciju vecuma dēļ, no kuras viņi cieš, un nodrošināt, lai UNCRPD piemērošanā netiktu ignorēti vecāki cilvēki;

50.    aicina Komisiju izdot ilgi gaidīto Eiropas tiesību aktu par pieejamību, lai nodrošinātu, ka transports, mājokļi un IKT produkti un pakalpojumi, tostarp tie, ko piedāvā senioru ekonomika, būtu pieejami vecākiem cilvēkiem;

51.    aicina Komisiju Eiropas pusgada ietvaros sniegt katrai valstij pielāgotus ieteikumus par ekonomikas reformu atbilstību, ilgtspēju un taisnīgumu nodarbinātības, pensiju, sociālās iekļaušanas un ilgtermiņa aprūpes jomā; aicina Komisiju rūpīgāk novērtēt ekonomisko reformu sociālo ietekmi, jo īpaši sabiedrības novecošanas kontekstā;

52.    uzsver brīvprātīgā darba nozīmību, ko nevar uzskatīt par pašsaprotamu un tāpēc tā pievienotā sociālā vērtība ir vairāk jārespektē, un tas veicina zināšanu apmaiņu starp kultūrām un solidaritāti starp paaudzēm, atbalsta aktivitāti vecumdienās un līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā visā dzīves gaitā, kā arī dod iespēju veciem cilvēkiem iesaistīties sabiedrībā, tādējādi uzlabojot viņu dzīves kvalitāti, labklājību un vispārējo veselības stāvokli; mudina izveidot elastīgāku un integrējošāku pieeju dalībai brīvprātīgā darba programmās; šajā kontekstā pauž nožēlu par to, ka pārtraukta Grundtvig programma, kas sniedza atbalstu vecāka gadagājuma brīvprātīgajiem; atgādina, ka ir svarīgi Eiropas un transnacionālie asociāciju tīkli un publiskās un privātās struktūras, kas strādā, lai veicinātu to veco cilvēku integrāciju, kam būtu jāsniedz īpašs atbalsts, un mudina Komisiju ņemt vērā sekmīgo ES programmu vērtību, kurās pilsoniskā līdzdalība apvienota ar ES mēroga grupu apmaiņām, kurās iesaistīti veci cilvēki;

53.    uzsver, ka uz starppaaudžu taisnīgumu vērstas politikas mērķim jābūt nepieciešamo instrumentu izveidei atklāta un godīga paaudžu dialoga īstenošanai, kas pavērtu ceļu savstarpēji izdevīgiem risinājumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis intensīvi izstrādāt šādus instrumentus, lai tādējādi veidotu solidaritāti;

54.    uzsver to, cik svarīgi ir sociālie uzņēmumi, kas palīdz sniegt pakalpojumus veciem cilvēkiem un rūpēties par viņu veselību un līdzdalību sabiedrībā;

55.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1)

OV L 246, 23.9.2011., 5. lpp.

(2)

OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0328.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0204.

(5)

OV C 74 E, 13.3.2012., 19. lpp.

(6)

Priekšlikums Padomes Direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426).

(7)

Eiropas Komisija (2012. gads). Īpašais Eirobarometrs Nr. 378 par aktīvām vecumdienām.


PASKAIDROJUMS

Eiropas gads aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei

2012. gads tika pasludināts par Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu(1). Vispārējais mērķis bija veicināt aktīvu vecumdienu kultūru Eiropā, pamatojoties uz visu vecumu cilvēkiem atvērtu sabiedrību.

Konkrētie mērķi bija:

1. veicināt vispārējo izpratni par aktīvu vecumdienu vērtību to dažādajās dimensijās;

2. stimulēt debates, informācijas apmaiņu un veidot savstarpējas apmācības iespējas;

3. piedāvāt pamatnosacījumus konkrētiem pasākumiem un saistībām;

4. veicināt pasākumus, kas palīdzētu cīnīties pret diskrimināciju vecuma dēļ, pārvarēt ar vecumu saistītus stereotipus un novērst šķēršļus.

Lēmums par Eiropas gadu (2012. gads) noteica budžetu piecu miljonu euro apmērā laika posmam no 2011. gada janvāra līdz 2012.gada decembrim.

Aktīvu vecumdienu koncepcija

Lēmumā Nr. 940/2011/ES(2) ir minēta šāda Pasaules Veselības organizācijas aktīvu vecumdienu definīcija: "veselības, līdzdalības un drošības iespēju optimizēšanas process, lai uzlabotu novecojošo cilvēku dzīves kvalitāti. Aktīva dzīve novecošanas procesā, dod iespēju cilvēkiem īstenot savu fiziskās, sociālās un garīgās labklājības potenciālu visa mūža garumā un piedalīties sabiedrības dzīvē, tajā pašā laikā, kad viņiem vajadzīgs, tiek nodrošināta pienācīga aizsardzība, drošība un aprūpe.

Tādēļ, lai veicinātu aktīvas vecumdienas, ir vajadzīga daudzdimensionāla pieeja, atbildība un pastāvīgs visu paaudžu atbalsts."

Aktīvu vecumdienu koncepcija ir plaša — tā nenozīmē tikai cilvēku ilgāku nodarbinātību. Tā ir saistīta ar vairākām politikas jomām, piemēram, pensijas, veselības un ilgtermiņa aprūpe, nodarbinātība, IST, diskriminācijas novēršana, pieaugušo izglītība, transports, pieejamība utt.

Eiropas gada (2012. gads) īstenošana

Eiropas gads (2012. gads) tika atzīmēts ar vairākiem Eiropas mēroga pasākumiem un dažādiem apbalvojumiem, kas tika piešķirti sakarā ar šo gadu. Turklāt divi nozīmīgi šā gada rezultāti bija Aktīvu vecumdienu indekss un Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes pamatprincipi. Līdzdalīgās valstis arī izstrādāja un īstenoja valsts programmas. Atklāšanas pasākumos bija iesaistīti 4500 dalībnieku. Kopumā šā gada gaitā tika īstenotas 748 valstu un transnacionālās iniciatīvas, un šis skaits atspoguļo vienīgi tās, kas iekļautas ES datubāzē. Attiecībā uz tematiku — galvenā uzmanība tika veltīta saikņu nostiprināšanai starp paaudzēm, atbalstam sociālai iesaistei un veselības, kā arī profilaktiskās veselības aprūpes veicināšanai.

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana tika ņemta vērā jau sākoties Eiropas gadam „2012” (EG 2012) un paredzēta EG 2012 gada veicinātajos pasākumos. Kopumā EG 2012 vadībā pārsvarā bija sievietes, un galvenie valstu pasākumi daudz vairāk piesaistīja un iesaistīja sievietes nekā vīriešus.

Tika risināts plašs to problēmu loks, ar kurām vecāka gadagājuma cilvēki saskaras saistībā ar invaliditāti, jo īpaši veselību un spēju dzīvot patstāvīgi. Iniciatīvas invaliditātes jautājumos risināja gan tieši, gan netieši un gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Pasākumos tika nodrošināta piekļuve apbūvētai videi un nodrošināts tāds atbalsts kā tulkošana zīmju valodā, kā arī vairākos gadījumos — transports. ES tīmekļa vietnē bija iespēja izvēlēties lielākas rakstzīmes.

EG 2012 sākumā plānotais lielākajā daļā valstu tika lielā mērā ievērots to izstrādātajās programmās. Labākie rezultāti tika sasniegti izpratnes veicināšanas jomā ES līmenī, kā arī valstu iniciatīvās un pasākumos. Ar šo gadu tika sasniegti vidēja termiņa mērķi — nostiprināt pašreizējos sadarbības tīklus, veidot sinerģijas un partnerības starp pārvaldības līmeņiem un politikas jomām, veicināt politikas virzienus un ilgtermiņa stratēģijas, kā arī darīt pieejamas tehnoloģiskās, organizatoriskās un sociālās inovācijas. Tomēr jaunu sadarbības tīklu veidošanas mērķis reti kad tika sasniegts. Par EG 2012 ietekmi uz politikas veidošanu liecina tas, ka vairākās valstīs tika izstrādāti valstu politikas virzieni, stratēģijas un visaptverošas programmas. Ar šo gadu tika sasniegts iecerētais mērķis — mobilizēt iesaistītos dalībniekus aktīvu vecumdienu paaudžu integrētas sabiedrības jomā. Tomēr sociālo partneru iesaistes līmeņi bija atšķirīgi, un nekādā būtiskā mērā netika nodibināta sadarbība ar privātiem uzņēmumiem.

Vairāki ES līmeņa pasākumi sniedza būtisku ieguldījumu mērķu sasniegšanā. Tomēr daži no šiem pasākumiem nevarēja pilnībā realizēt savu potenciālu, jo to īstenošanas termiņi tika kavēti. ES tīmekļa vietne tika plaši atzīta, kā izmaksu ziņā efektīva iniciatīva, bet tās apmeklētāju skaits bija zemāks salīdzinājumā ar citiem Eiropas gadiem. Dalībnieku un iesaistīto personu sadarbība ar sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem arī izrādījās ierobežota, vismaz ES līmenī.

Citi politikas pasākumi ES līmenī bija izteikti savstarpēji papildinoši, piemēram, Baltā grāmata par pensijām, Demogrāfijas forums, Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām un plānotais Pieejamības akts.

EG 2012 palīdzēja precizēt valstu politikas programmas aktīvu vecumdienu jomā un stimulēja apmaiņu ar labāko praksi starp valstīm. Uz EG 2012 ES pievienoto vērtību norāda ietekme apjoma, procesa, jomas, programmu izstrādes, inovācijas un apmācības jomā. EG 2012 palielināja to iniciatīvu skaitu dalībvalstīs, kas veltītas aktīvu vecumdienu veicināšanai, un nostiprināja to ieinteresēto personu zināšanas un prasmes, kas bija iesaistīti šā Eiropas gada organizēšanā.

Budžeta izteiksmē EG 2012 ir viens no Eiropas gadiem ar vismazāko budžetu — tikai viens Eiropas gads laika posmā no 2009.–2012. gadam saņēma mazāku finansējumu (EG 2009, kam nebija sava īpaša budžeta). Tomēr daudz bija iespējams panākt ar šo EG 2012. Mēs varam paziņot, ka tika sasniegti salīdzināmi rezultāti, izmantojot mazāk līdzekļu nekā citos Eiropas gados.

Ir norādes tam, ka EG 2012 ietekme turpināsies vēl ilgi pēc šā gada beigām, un vismaz daži no tā rezultātiem turpinās darboties ilgstoši. Dažās valstīs tika pieņemtas visaptverošas stratēģijas un plāni, savukārt citās valstīs tika sasniegti rezultāti koncepcijas dokumentu, hartu, tiesību aktu par konkrētiem jautājumiem vai projektu līmenī. Nebūt neminot visus, šeit ir sniegti daži piemēri valstu politikas rezultātiem EG 2012:

•    Austrija — Federālais plāns vecāka gadagājuma cilvēkiem un Mūžizglītības, darba un veselības valsts stratēģija

•    Igaunija — Aktīvu vecumdienu stratēģija 2013.–2020. gadam

•    Slovākija — Aktīvu vecumdienu valsts programma 2014.–2020. gadam

•    Čehijas Republika — Aktīvu vecumdienu valsts rīcības plāns 2013.–2017. gadam

•    Slovēnija — jauni tiesību akti pensiju un darba tirgus jomā

Ieteikumi

Referents uzskata, ka saistībā ar EG 2012 iesāktās iniciatīvas tiks papildinātas un turpinātas un rezultātu ilgtspējība ir ārkārtīgi svarīga. Referents ir īpaši gandarīts par diviem EG 2012 rezultātiem — Aktīvu vecumdienu indeksu un Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes pamatprincipiem un mudina dalībvalstīs izmantot tos aktīvāk un, pamatojoties uz tiem, noteikt mērķus, kas būtu jāsasniedz ar visaptverošām aktīvu vecumdienu stratēģijām, un mudina uzraudzīt šo mērķu sasniegšanas gaitu. Referents uzsver arī citu nozīmīgu rezultātu —paredzamo ES paktu par demogrāfiskām pārmaiņām un prasa Eiropas Komisijai nodrošināt finansējumu šim paktam — atvērtam, lielam un neatkarīgam tīklam, kas jau apvieno 270 vietējās un reģionālās iestādes, pētniekus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras ciešā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju ir apņēmušās risināt Eiropas demogrāfisko pārmaiņu problēmas, veicinot veciem cilvēkiem draudzīgu vidi.

Referents uzstāj, ka, turpinot EG 2012 iesākto, Eiropai sagaidāmās demogrāfiskās pārmaiņas ir jāuztver kā iespēja, nevis apgrūtinājums Eiropas sabiedrībai. Lai to panāktu, viens no galvenajiem aspektiem, kas jāatzīst, ir vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījums sabiedrībā un jāveicina viņu pozitīvā loma tajā, strādājot un pilnveidojot dialogu starp paaudzēm. Referents uzsver, ka vecumdienām draudzīgas vides izveides veicināšana, ņemot vērā tuvojošās demogrāfiskās pārmaiņas, ir izšķiroši svarīga. Ir ilgtspējīgi jāizstrādā instrumenti, lai atbalstītu vecāka gadagājuma darbiniekus un darba meklētājus un veicinātu iekļaujošu sabiedrību, kurā visiem ir līdztiesīgas iespējas. Šajā sakarībā referents atbalsta Komisijas un PVO kopīgo pārvaldības projektu, kura mērķis ir pielāgot PVO Vecāka gadagājuma cilvēkiem labvēlīgu pilsētu globālās vadlīnijas Eiropas kontekstam un izstrādāt satvaru, kas dotu iespēju pilsētām un reģioniem uzņemties vecumdienām draudzīgas vides veidošanu.

Referents arī uzskata, ka jāattīsta tā sauktā senioru ekonomika, pamatojoties uz ekonomiskajām iespējām, ko nodrošina patērētāju izdevumi saistībā ar sabiedrības novecošanu un īpaši produkti, pakalpojumi, inovatīvi risinājumi un iedzīvotāju pēc 50 gadu vajadzības, kas veicina jaunu darbvietu rašanos un izaugsmi.

Turklāt referents uzsver ar vecumu saistīto aizspriedumu, diskriminācijas un stereotipu problēmas un aicina dalībvalstis veikt pasākumus to izskaušanai.

Tā kā finansējums, kā vienmēr, ir izšķiroši svarīgs elements, referents mudina dalībvalstis izmantot pieejamās ES finansējuma iespējas, piemēram, ESIF, "Apvārsnis 2020", EaSI, Veselības programmu, lai sasniegtu aktīvu vecumdienu politikas mērķus.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 14. septembra Lēmums Nr. 940/2011/ES par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) (OV L 246, 23.09.2011., 5. lpp.).

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 14. septembra Lēmums Nr. 940/2011/ES par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads)


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.7.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

9

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Thomas Händel, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tim Aker, Tania González Peñas, Sergio Gutiérrez Prieto, Eduard Kukan, Tamás Meszerics, Ivo Vajgl


GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

43

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Yana Toom, Ulla Tørnæs, Ivo Vajgl, Renate Weber

ECR

Arne Gericke, Zdzisław Krasnodębski, Anthea McIntyre, Ulrike Trebesius, Jana Žitňanská

PPE

David Casa, Danuta Jazłowiecka, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc

S&D

Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Elena Gentile, Sergio Gutiérrez Prieto, Agnes Jongerius, Jan Keller, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Maria João Rodrigues, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Marita Ulvskog

Verts/ALE

Tamás Meszerics, Terry Reintke, Tatjana Ždanoka

9

-

EFDD

Laura Agea, Tim Aker, Tiziana Beghin

GUE/NGL

Tania González Peñas, Thomas Händel, Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric, Inês Cristina Zuber

NI

Lampros Fountoulis

2

0

ENF

Mara Bizzotto, Dominique Martin

Simbolu atšifrējums:

+ : "par"

-  : "pret"

0  : "atturas"

Juridisks paziņojums