Procedūra : 2014/2241(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0258/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0258/2015

Debates :

PV 29/10/2015 - 5
CRE 29/10/2015 - 5

Balsojumi :

PV 29/10/2015 - 10.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0391

ZIŅOJUMS     
PDF 817kWORD 281k
22.9.2015
PE 557.222v02-00 A8-0258/2015

par jauniem izaicinājumiem un koncepcijām tūrisma veicināšanai Eiropā

(2014/2241(INI))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente: Isabella De Monte

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par jauniem izaicinājumiem un koncepcijām tūrisma veicināšanai Eiropā

(2014/2241(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–       ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropu, tūristu apmeklētāko vietu pasaulē — jaunām Eiropas tūrisma nozares politiskajām pamatnostādnēm(1),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē” (COM(2014)0086),

–       ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par tūristu izmitināšanas pakalpojumu drošumu (COM(2014)0464),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma” (COM(2015)0215),

–       ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2010.–2020. gadam(2),

–       ņemot vērā Padomes 2003. gada 6. maija rezolūciju par kultūras infrastruktūras un kultūras norišu pieejamību personām ar invaliditāti(3),

–       ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 195. pantu,

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0258/2015),

A.     tā kā pasākumiem, kas īstenoti ES līmenī saskaņā ar LESD 195. pantu, ir jāpapildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, neparedzot tiesību aktu saskaņošanu;

B.     tā kā tūrisms ir nozīmīga Eiropas ekonomikas potenciālās izaugsmes joma un — ja ņem vērā ar tūrismu saistītās nozares — rada vairāk nekā 10 % no ES IKP; tā kā tūrisms arī būtiski veicina nodarbinātību, jo šajā nozarē tieši nodarbināto darbinieku skaits ir 13 miljoni, veidojot vismaz 12 % no darbvietām ES;

C.     tā kā Eiropa ir tūristu iecienītākais galamērķis pasaulē un tās tirgus daļa nozarē ir 52 %; tā kā statistikas dati liecina, ka ES iedzīvotāju ārvalstu braucienu galamērķis vairumā gadījumu atrodas ES teritorijā, un tā kā tiek prognozēts, ka to ārvalstu tūristu skaits, kuri apmeklē ES, līdz 2025. gadam ik gadu palielināsies par 140 miljoniem;

D.     tā kā tūrisms ir galvenais sociāli ekonomiskās darbības veids ES, kuram ir daudzveidīga ietekme uz ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un sociālo attīstību, un tādēļ tūrismam varētu būt būtiska nozīme pašreizējās ekonomikas un nodarbinātības krīzes risināšanā;

E.     tā kā piekrastes un jūras tūrisms ir nozīmīgākā jūras nozares darbība Eiropā un veido vairāk nekā vienu trešdaļu no jūras ekonomikas, tieši ietekmējot daudzas citas ES ekonomikas nozares un nodarbinot 3,2 miljonus cilvēku, galvenokārt vecuma grupā no 16 līdz 35 gadiem; tā kā būtu arī jāatzīmē tas, ka šī nozare ir bijusi izaugsmes un darbvietu izveides virzītājspēks, jo īpaši Atlantijas okeāna un Vidusjūras reģionos;

F.     tā kā tūrisma politikas prioritātes atbalsta vismaz trīs Jean-Claude Juncker vadītās Komisijas prioritātes, proti, ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietas, savienotu digitālo vienoto tirgu, kā arī padziļinātu un taisnīgāku iekšējo tirgu;

G.     tā kā Komisijas 2010. gada paziņojumā „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” nosauktās darbības palīdz sasniegt vērienīgo mērķi, proti, saglabāt Eiropas kā pasaulē tūristu apmeklētākās vietas dominējošo pozīciju;

H.     tā kā tūrismam nav atsevišķas pozīcijas ES budžetā un šajā jomā veiktās darbības ir sadalītas starp dažādiem fondiem, izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

I.      tā kā tūrisma nozare Eiropā saskaras ar jauniem izaicinājumiem, tostarp ar izplatīšanas kanālu digitalizāciju, jaunās sadarbīgā patēriņa nozares attīstību, arvien pieaugošu konkurenci, ko rada jauno un cenu ziņā pieejamāko trešo valstu tirgu galamērķi, kā arī ar patērētāju uzvedības maiņu, pāreju uz tā dēvēto pieredzes ekonomiku, pieprasījumu pēc kvalitatīvas klientu apkalpošanas, nepieciešamību piesaistīt un paturēt kvalificētus darbiniekus, demogrāfiskām izmaiņām un sezonalitāti;

J.      tā kā tūrisma politikas veidotāji var atrisināt tādas problēmas kā demogrāfiskās pārmaiņas un sezonalitāte tūrismā, izveidojot produktus un pakalpojumus, kas labāk apmierina īpašās vajadzības, kādas ir arvien lielākam skaitam senioru, kas var ceļot mazaktīvās sezonas laikā;

K.     tā kā MVU tūrisma nozarē saskaras ar ievērojamām grūtībām lielā regulatīvā sloga dēļ;

L.     tā kā Eiropas popularizēšana, reklamējot pašai sevi kā tūrisma galamērķi un izmantojot zīmola stratēģiju, ir svarīgs instruments, lai stiprinātu Eiropas kā ilgtspējīga un augstas kvalitātes tūrisma galamērķa tēlu, raksturojumu un konkurētspēju, ļauj nošķirt Eiropas galamērķus no citiem starptautiskiem galamērķiem un palīdz piesaistīt ārvalstu tūristus, jo īpaši no jaunajiem trešo valstu tirgiem;

M.    tā kā konflikti ES robežu tuvumā, piemēram, Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kā arī teroristu radītie apdraudējumi negatīvi ietekmē tūrisma nozari un tādēļ jāīsteno pretpasākumi gan dalībvalstu, gan arī Eiropas līmenī;

N.     tā kā ilgtspējīgs, pieejams un atbildīgs tūrisms, kurš ir saskaņā ar dabu, ainavu un pilsētu galamērķiem un kura pamatā ir resursu efektivitāte, ilgstpējīga mobilitāte un klimata aizsardzība, palīdz saglabāt vietējo vidi, jo īpaši kalnu un piekrastes reģionos un salās, un sasniegt noturīgus reģionālās izaugsmes rezultātus un apmierina ceļotāju augošās prasības pēc kvalitātes, kā arī palīdz uzņēmumiem konkurēt;

O.     tā kā Eiropas kultūrtūrismam ir būtiska nozīme Eiropas bagātīgās kultūras daudzveidības popularizēšanā, tas stiprina Eiropas identitāti un veicina starpkultūru apmaiņu un multikulturālu sapratni;

P.     tā kā reģioniem ir būtiska nozīme ar tūrismu saistītas politikas izstrādē un īstenošanā reģionālā līmenī;

Q.     tā kā strauji mainīgo jauno tehnoloģiju rezultātā sadarbīgā patēriņa ekonomika ir kļuvusi par pāreju uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un daudzi sadarbīgā patēriņa uzņēmumi ir daļa no ceļojumu pakalpojumu ekonomikas;

R.     tā kā, neraugoties uz to, ka informācija ir fragmentāra un tādēļ ir sarežģīti izdarīt pārliecinošu secinājumu, sadarbīgā patēriņa ekonomiskajai ietekmei, visticamāk, ir pozitīva iedarbība uz ekonomikas izaugsmi un labklājību;

S.     tā kā augsta standarta pakalpojumu piedāvāšanai un patērētāju tiesību aizsardzībai būtu jākļūst par svarīgāko prioritāti visiem tiem, kas sniedz ar tūrismu saistītus pakalpojumus, tostarp nozarē, kurā notiek apmaiņa ar jaunākajām interneta tehnoloģijām un to izmantošana;

T.     tā kā ceļošana un tūrisms ir viena no nozarēm, kuru visvairāk skārusi digitalizācija, un šis aspekts paver neskaitāmas iespējas ceļojumu uzņēmumiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē,

Komisijas rīcības plāns

1.      aicina Komisiju ziņot Parlamentam par to, kā tā ir īstenojusi iepriekš minētajā 2010. gada paziņojumā izklāstītās darbības un kā ir izmantoti budžeta līdzekļi, kas piešķirti no struktūrfondiem un attiecīgajām ES programmām, it īpaši no Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP) un Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas (COSME) programmas, kā arī ziņot par attiecīgajiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, veidojot šo ziņojumu kā faktu pārskatu, kurā iekļauts efektivitātes novērtējums pasākumiem, kas paredzēti tūrisma veicināšanai Eiropā un ES tūrisma nozares konkurētspējas nostiprināšanai;

2.      sagaida, ka Komisija arī turpmāk nodrošinās iespēju piešķirt līdzekļus no dažādiem atbalsta fondiem, lai izveidotu labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai ES tūrisma nozarē;

3.      stingri mudina Komisiju izvērtēt iespēju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā izveidot tikai tūrismam paredzētu sadaļu, jo tūrisms drīzāk būtu jāatzīst par atsevišķu saimniecisku darbību budžeta un pasākumu ziņā, nevis jāfinansē no citām politikas jomām paredzētā budžeta;

4.      atgādina, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIF) dažās dalībvalstīs joprojām ir tūrisma nozares veicināšanas pasākumu lielākais ārējais finansēšanas avots; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz to, kā vietējās pašvaldības izmanto struktūrfondus;

5.      aicina Komisiju, dalībvalstis, reģionus un par tūrismu atbildīgās iestādes, kā arī uzņēmumus, galvenokārt MVU, maksimāli izmantot jaunās finansēšanas iespējas, ko nodrošina Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, jo īpaši izmantojot valsts un reģionālās investīciju bankas, lai, pateicoties ES atbalstam tūrismam, veiktu kvalitātes ziņā strauju soli uz priekšu;

6.      mudina Komisiju veicināt ar tūrismu saistītu izmēģinājuma projektu izstrādi, izmantojot programmu „Apvārsnis 2020”;

7.      aicina Komisiju tulkot ES 24 oficiālajās valodās rokasgrāmatu par finansiālo atbalstu, lai, jo īpaši MVU, atvieglotu pieejamību attiecībā uz informāciju par finansējuma iespējām, ņemot vērā, ka finansējuma pieejamība ir viens no šķēršļiem šajā nozarē;

8.      aicina Komisiju iecelt amatā neatkarīgus ekspertus, kuri novērtētu citu ES politikas virzienu ietekmi uz tūrismu un analizētu reālos un iespējamos tūrisma apdraudējumus, ko rada konflikti ES kaimiņvalstīs un reģionos, un ziņot par to Parlamentam, sniedzot priekšlikumus pasākumiem, kas palielinātu pozitīvo ietekmi un mazinātu negatīvo ietekmi uz tūrismu;

9.      sagaida, ka Komisija sniegs aktuālo datu pārskatu, pamatojoties uz jauno regulu par tūrisma statistiku;

10.    norāda, ka jāturpina centieni, lai izstrādātu integrētu pieeju tūrismam, nodrošinot, ka citu ES politikas virzienu (piemēram, transporta, lauku politikas) formulēšanā un īstenošanā tiek ņemtas vērā tūrisma nozares intereses un vajadzības;

11.    aicina Komisiju iesniegt jaunu ES tūrisma stratēģiju, kas aizstātu vai atjauninātu 2010. gada paziņojumu;

12.    sagaida, ka Komisija iesniegs sīki izstrādātus īstenošanas pasākumus jaunam kopīgu darbību kopumam saistībā ar nākamo Eiropas Tūrisma forumu;

13.    stingri iesaka Komisijai nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus tūrisma politikas veidošanā, ņemot vērā tūrisma nozīmīgumu, proti, tas ir būtisks faktors, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi un darbvietas Eiropā; kritizē to, ka tūrisma tēma nav pietiekami uzskatāmi iekļauta jaunā Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta (GROW ĢD) tīmekļa vietnē; turklāt iesaka šo vietni veidot daudzās valodās;

14.    uzsver, ka Komisijas dienestu un struktūrvienību savstarpējai koordinācijai ir būtiska nozīme;

15.    mudina Komisiju apsvērt iespēju mazināt nesamērīgo regulatīvo slogu, kas negatīvi ietekmē MVU konkurētspēju tūrisma nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis samazināt, nevis palielināt esošo regulatīvo slogu;

16.    atgādina Komisijai, ka tūrisms ir viens no Eiropas ekonomikas galvenajām nozarēm un tādēļ nepieciešams ievērojami uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, finanšu institūcijām un veidot valsts un privātā sektora sinerģiju tūrisma nozarē; aicina Komisiju iesaistīties centienos rast mehānismu, kas šajā nozarē nodrošinātu efektīvu koordināciju un sadarbību;

17.    uzskata, ka, pamatojoties uz sadarbības un labu kaimiņattiecību principiem, ES būtu jāveido uz tūrisma attīstību trešās valstīs vērsta sadarbība, lai sekmētu to ekonomiku līdzsvarotu attīstību, kā arī lai mazinātu spriedzi kaimiņvalstīs un uzlabotu reģiona pievilcību un tūristu pieplūdumu tajā;

18.    uzskata, ka Eiropas tūrisma gada noteikšana ļautu veicināt Eiropas tūrisma daudzveidību un paplašināt to dažādo ieinteresēto personu profilu, kas aktīvi darbojas tūrisma nozarē; aicina Komisiju apsvērt šādas iniciatīvas iespējamību;

19.    aicina Komisiju iesniegt analīzi par Eiropas Tūrisma aģentūras izveides ieguvumiem un trūkumiem;

Eiropas kā tūrisma galamērķa zīmola izveide/ vienota popularizēšana

20.    stingri mudina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Ceļojumu komisiju (ECK), kas apvieno dalībvalstu tūrisma organizācijas, arī turpmāk sekmēt un padziļināt Eiropas kā pasaulē tūristu apmeklētākās vietas popularizēšanu atbilstoši kopīgai Eiropas pieejai; jo īpaši prasa īstenot ilgtermiņa stratēģiju „Eiropa — tūrisma galamērķis 2020. gada perspektīvā”, kuru 2014. gada februārī sāka Komisija un (ECK) un kurā ietverts tirgvedības, zīmola veidošanas un popularizēšanas darbību kopums attiecībā uz Eiropu kā tūrisma galamērķi;

21.    jo īpaši prasa radīt zīmolu „Galamērķis — Eiropa”, lai papildinātu un pastiprinātu popularizēšanas pasākumus, ko valsts, reģionālā, pārrobežu un vietējā līmenī veic tūrisma organizācijas un Eiropas tūrisma nozare, un tādējādi uzlabotu Eiropas tūrisma galamērķu pamanāmību un konkurētspēju, galvenokārt tālo maršrutu tirgos; uzsver, ka zīmolam „Galamērķis — Eiropa” ir nepieciešama iekļaujoša pieeja, kas rada priekšrocības gan jau atzītiem, gan mazāk zināmiem Eiropas galamērķiem, vienlaikus saglabājot dažādiem Eiropas reģioniem piemītošo daudzveidību, ciktāl tie ar sava teritoriālā zīmola palīdzību nodrošina sev iztiku, un ka, īstenojot šo pieeju, pilnībā jāievēro LESD 195. pantā noteiktās dalībvalstu kompetences;

22.    atzīst, ka skaidri jānosaka kopējie mērķi un zīmola „Galamērķis — Eiropa” potenciāls un pievienotā vērtība saskaņā ar dalībvalstu paustajām vajadzībām un konkrētajām prasībām; uzskata — lai sasniegtu šos mērķus, ir jāturpina padziļināta apspriešanās ar nozares pārstāvjiem, tūrisma organizācijām un reģionālajām un vietējām iestādēm; iesaka izstrādāt zīmola rokasgrāmatu, kurā būtu jānorāda saskaņota tā popularizēšanas kārtība;

23.    iesaka apsvērt iespējas, kā iesaistīt privāto sektoru zīmola „Galamērķis — Eiropa” tirgvedības stratēģijā un kā šā sektora pārstāvji varētu finansiāli sekmēt stratēģijas mērķu sasniegšanu; uzsver, ka būtiska nozīme ir publiskā un privātā sektora partnerībām un tādēļ ierosina izstrādāt Publiskā un privātā sektora īpašās partnerības (SPOT) programmu; aicina dalībvalstis šajā procesā iesaistīt to attiecīgās reģionālās un vietējās iestādes un konstruktīvi sadarboties ar nozares pārstāvjiem, lai sasniegtu šos mērķus;

24.    prasa nostiprināt zīmolu „Galamērķis — Eiropa” kā ģimenēm, bērniem un dažādām paaudzēm vispiemērotāko pasaules reģionu brīvdienu atpūtai;

25.    uzskata, ka ir būtiski, lai tūristu drošība būtu viena no zīmola „Galamērķis — Eiropa” galvenajām sastāvdaļām; tādēļ aicina dalībvalstu iestādes ciešā sadarbībā ar Komisiju īstenot stratēģijas (tostarp tūristu informēšanas kampaņas), kas nodrošinātu tūristiem pēc iespējas drošāku uzturēšanos Eiropas tūrisma galamērķos;

26.    uzsver, ka ir jāpalielina politiskā informētība par to, ka Eiropas popularizēšana trešās valstīs ir tirgvedības līdzeklis, kura mērķis ir palielināt Eiropu apmeklējošo tūristu skaitu un kurš nodrošina iespēju gūt ekonomisku labumu ne tikai mazāk zināmiem galamērķiem un valstīm ar sarežģījumiem ekonomikas jomā, bet arī visai ES; uzskata, ka stingra vīzu politika bremzē tūristu pieplūdumu no trešām valstīm; atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gadā ierosinātos pasākumus attiecībā uz jaunu tūristu vīzu ieviešanu un tūristu pārvietošanās veicināšanu Šengenas zonā; šajā saistībā mudina Padomi panākt drīzu vienošanos ar Parlamentu, lai ES varētu gūt labumu no lielāka tūristu pieplūduma no noteiktām trešām valstīm, kuru iedzīvotājiem ir liela potenciālā interese apmeklēt ES;

27.    atgādina, ka ES būtu jāiegulda līdzekļi, lai tā būtu gatava izmantot potenciālu, ko piedāvā trešās valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu un jaunietekmes valstis, jo īpaši Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna, no kurām izbraucošo tūristu skaits pieaug; norāda, ka ir vajadzīgas tūrisma veicināšanas iniciatīvas un elastīgāks un saskaņotāks tūrisma vīzu un robežšķērsošanas režīms; uzsver, ka, lai palielinātu tūristu skaitu no valstīm, kas nav Eiropas valstis, un lai popularizētu Eiropas tūrisma galamērķus, ir svarīgi popularizēt lielāku skaitu vīzu tūrisma platformu, izmantojot piesardzīgu pieeju attiecībā uz Vīzu kodeksa vienkāršošanu; uzsver iespējas, ko tūrisma vīzas sniedz to tūristu grupām, kuri jau ir bijuši konkrētajā valstī, un to, ka ir svarīgi ieviest vairāk līgumu par vīzu režīma atcelšanu, lai optimāli izmantotu ārvalstu tūristu pieplūdumu; uzskata, ka Eiropas iestādēm un dalībvalstīm ir ieteicams, pienācīgi ievērojot dalībvalstu tiesības un pienākumu kontrolēt savu robežu šķērsošanu, saistībā ar kopējo vīzu politiku izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju koordinētāku un vienkāršotāku vīzu izsniegšanas procedūru ieviešanai;

Viseiropas un transnacionāli tūrisma produkti

28.    uzskata, ka publiskajām un privātajām ieinteresētajām personām būtu vairāk jādara jaunu transnacionālu Eiropas tūrisma produktu attīstīšanā, tajā pašā laikā pilnībā ņemot vērā makroreģionālo stratēģiju nozīmi to pilnveidē; norāda, ka makroreģioni, piemēram, Adrijas–Jonijas jūras makroreģions, piedāvā noteiktu dabas, kultūras un vēsturisko bāzi šādu produktu attīstīšanai; aicina publiskās un privātās personas, kuras ir ieinteresētas ES Baltijas, Donavas, Adrijas–Jonijas un Alpu makroreģionālajās stratēģijās, izstrādāt kopīgas tūrisma attīstības stratēģijas katrā attiecīgajā reģionā;

29.    atbalsta starptautisku sadarbību starpvalstu tematisko maršrutu (aptverot vairākas Eiropas valstis) veidošanā, lai uzlabotu ceļojumā gūtos iespaidus, kuri ir (valsts līmenī noteiktu) galamērķu apmeklēšanas iemesls, palielinātu tūristu mobilitāti atvaļinājumu laikā, panāktu lielākus vidējos tūristu izdevumus un paplašinātu popularizēšanas platformas (jo īpaši tālo maršrutu ceļotāju tirgus segmentā);

30.    uzsver pieaugošo starptautisko konkurenci, ko rada galamērķu atklāšana ārpus Eiropas; tādēļ uzskata, ka ir būtiski veicināt Eiropas galamērķu sadarbību, veidojot vietējā, reģionālā, valstu un starpvalstu, kā arī jūras baseinu līmeņa tūrisma kopas un tīklus;

31.    atzīst, ka teritoriālās kohēzijas veicināšanā būtiska nozīme ir transnacionāliem tūrisma produktiem; tādēļ pauž pārliecību, ka, piedāvājot atbilstīgus stimulus, būtu jāatbalsta iniciatīvas, kas tiek īstenotas saskaņā ar institucionalizētas sadarbības sistēmām;

32.    aicina dalībvalstis veicināt jaunus tūrisma ceļus, atjaunojot pamestas teritorijas, ielas, dzelzceļus, neizmantotus ceļus un novecojušus maršrutus;

33.    aicina Komisiju un ECK dalībniekus atbalstīt spēkā esošo ECK mandātu, lai palīdzētu attīstīt un popularizēt mērķorientētus transnacionālus un visas Eiropas tūrisma produktus un pakalpojumus, tostarp piekrastes un jūras tūrisma nozarē, izmantojot modernizētu, uzlabotu un pilnībā pieejamu Visiteurope.com portālu; aicina Komisiju nodrošināt, lai portāls Visiteurope.com būtu pieejams arī populārākajās mobilajās un pārnēsājamās ierīcēs, izmantojot īpaši tam izstrādātu lietojumprogrammu;

34.    turklāt aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi, ECK un ANO Pasaules Tūrisma organizāciju, kā arī citiem starptautiskiem partneriem, lai nostiprinātu centienus attīstīt jaunus starptautiskus un Eiropas tūrisma produktus;

35.    ņemot vērā to, ka mūsdienu patērētāji tiecas gūt tūrisma pieredzi, nevis tikai apmeklēt galamērķi, uzsver, ka veiksmīgai tirgvedības stratēģijai, kas vērsta uz Eiropas tūrisma produktu popularizēšanu, jāatbilst dažādu ceļojumu segmentu un tirgu vajadzībām trešās valstīs;

36.    akcentē, ka ceļojumu aģentiem un rīkotājiem jāveicina Eiropas ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 izmantošana, sniedzot par to informāciju attiecīgās tīmekļa vietnēs, uz elektroniskajām biļetēm un galvenajos tūrisma galamērķos;

37.    atzinīgi vērtē sociālā tūrisma iniciatīvu Calypso, kas ļauj senioriem, jauniešiem, cilvēkiem ar maziem ienākumiem un cilvēkiem ar invaliditāti doties brīvdienu ceļojumos zemas intensitātes sezonā; uzsver, ka šai iniciatīvai ir potenciāls, kas ļauj pārvarēt sezonalitātes problēmu, jo īpaši mazāk zināmos galamērķos;

38.    tomēr uzskata — lai novērstu Eiropas tūrisma sezonalitāti, vairāk jāpievēršas mērķtiecīgu tūrisma produktu veidošanai, kuri ceļotājiem piedāvā īpašu tūrisma pieredzi un atbilst to īpašajām vajadzībām; tādēļ aicina Komisiju mudināt un atbalstīt dalībvalstis un tūrisma nozares pārstāvjus, lai tie veidotu daudzveidīgākus un mērķtiecīgākus produktus saistībā ar konkrētām tēmām, piemēram, lauku, kultūras un rūpniecības vēsturiskais mantojums, vēsture, reliģija, veselība, kūrvietas un kūrorti, sports, vīns un pārtika, mūzika un māksla, kas būtu alternatīvi tūrisma veidi un ļautu nodrošināt attiecīgajā reģionā pievienoto vērtību, dažādojot tā ekonomiku un mazinot nodarbinātības sezonalitāti; šajā saistībā mudina dalībvalstis atbilstīgi izmantot ES fondus un aicina Komisiju attiecīgi paplašināt COSME programmā paredzētos rīcības mērķus; uzskata, ka sporta, mūzikas un mākslas pasākumiem piemīt liels potenciāls mobilizēt tūristus no Eiropas un ārvalstīm;

39.    uzsver, ka Eiropas daudzveidība un kultūru dažādība piedāvā lielas iespējas tematiskā tūrisma attīstībai un ļauj koordinēti veicināt alternatīvu un ilgtspējīgu tūrismu un kultūras apmaiņu; mudina īstenot iniciatīvas, kas savā starpā savienotu tūrisma objektus, un šādi izveidot tematiskā tūrisma produktus un takas Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, izmantojot dažādo Eiropas tūrisma objektu savstarpēji papildinošās īpašības un specifiku, lai sniegtu tūristiem pēc iespējas labāku pieredzi;

40.    uzsver, ka jāpopularizē un jāuzsver Eiropas bagātīgais kultūras mantojums, izmantojot UNESCO pasaules mantojuma sarakstu kā unikālu pārdošanas piedāvājumu un arī iekļaujot ne tik plaši zināmas vai ne tik viegli sasniedzamas vietas, jo īpaši ņemot vērā, ka kultūrtūrisms veido aptuveni 40 % no Eiropas tūrisma un būtiski veicina ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību, sociālo inovāciju un vietējo, reģionālo, pilsētu un lauku attīstību, vienlaikus mazinot sezonalitātes ietekmi; šajā saistībā uzsver arī mecenātisma būtisko nozīmi Eiropas mantojuma saglabāšanā un palīdzībā dalībvalstīm tikt galā ar izmaksu slogu;

41.    uzsver, ka kultūras pasākumu veicināšana dažādos līmeņos varētu sekmēt tūrisma galamērķu pievilcību, un tādēļ ierosina apsvērt iespēju izveidot Eiropas pasākumu kalendāru, kuru varētu publicēt portālā VisitEurope.com, lai uzlabotu tūrisma informācijas pakalpojumus;

42.    aicina dalībvalstu tūrisma organizācijas tīmeklī nodrošināt pietiekamu informāciju par iniciatīvām un apbalvojumiem saistībā ar Eiropas mantojumu (piemēram, Eiropas kultūras mantojuma zīmi un Eiropas kultūras maršrutiem), kā arī veicināt šādu iniciatīvu un pasākumu popularizēšanu;

43.    atkārto, ka ir būtiski aizsargāt un saglabāt kultūras mantojumu, pasargājot to no tūrisma radīto strukturālo pārmaiņu negatīvās ietekmes, kā arī no apdraudējumiem, ko rada masu tūrisms, jo īpaši augstas intensitātes tūrisma sezonā; par prioritāti nosaka veiktā darba kvalitāti, nevis tā izmaksas; šajā sakarībā uzsver, ka ar patronāžas palīdzību var saglabāt Eiropas mantojumu un kompensēt šim mērķim atvēlētā publiskā finansējuma samazinājumu;

44.    aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai aizsargātu apdraudētus pieminekļus un objektus Eiropā nolūkā saglabāt un popularizēt kultūras mantojumu un tādējādi veicināt kultūrtūrismu;

45.    uzsver, ka Eiropas kultūrtūrismam ir liela nozīme personīgās izaugsmes un zināšanu ieguves veicināšanā, jo īpaši jauniešu vidū, Eiropas valstu un vietējās kultūras daudzveidības un kultūras mantojuma bagātības popularizēšanā, citu kultūru iepazīšanā, kontaktu veidošanas iespēju nodrošināšanā, Eiropas identitātes nostiprināšanā un Eiropas vērtību paušanā;

46.    uzsver kultūrtūrisma iespējas samazināt nabadzību; šajā saistībā prasa veicināt dalībvalstu radošās nozares un lauku tūrismu, lai popularizētu Eiropas unikālo kultūras bagātību un apkarotu nabadzību un bezdarbu;

47.    uzskata, ka viens no kultūras kampaņu atbalsta veidiem varētu būt ceļojumu dokumentu un biļešu vienlaicīgas iegādes vienkāršošana;

48.    uzsver, ka Eiropas valodu dažādība, neatkarīgi no tā, vai konkrētā valoda ir valsts valoda, viena no vairākām valsts valodām, minoritāšu vai mazāk zināma valoda, veido Eiropas kultūras mantojuma pamatu un tai ir būtiska nozīme ilgtspējīga un atbildīga tūrisma veicināšanā;

49.    norāda, kādas iespējas mūsdienu problēmu risināšanā sniedz nozīmīgi vēstures notikumi un vēsturiskas vietas, piemēram, organizācijas Sites of Conscience dalībnieces, piedāvājot sensitīvu interpretāciju un izglītojošas programmas; mudina starpkultūru dialoga veicināšanai un Eiropas tautu tuvināšanai izmantot kultūras mantojumu un kultūrtūrismu;

50.    uzsver sporta tūrisma potenciālu — šī nozare nākotnē varētu kļūt par vienu no dinamiskākajiem sektoriem Eiropas ceļojumu organizēšanas nozarē, un aicina ieviest īpašus politikas pasākumus šīs tendences veicināšanai un atbalstīšanai; atgādina to, cik nozīmīgi Eiropas reģionu pievilcībai no tūristu viedokļa ir sporta pasākumi; uzsver iespējas, ko rada sportisti un skatītāji, kas ierodas uz sporta pasākumiem pirms šādiem pasākumiem un to laikā, jo šādi pasākumi var piesaistīt tūristus pat visnomaļākajām vietām; uzsver, ka sporta tūrisma potenciāls pašlaik netiek pietiekami izmantots;

Kvalitāte

51.    pauž pārliecību par to, ka Eiropas tūrismā jāpāriet no kvantitatīvas izaugsmes modeļa uz kvalitatīvu modeli, kas vērsts uz nemitīgu un ilgtspējīgu attīstību, un ka faktiski ir nepieciešams veidot tūrisma nozari, kura ļauj radīt vairāk kvalificētu darbvietu ar pienācīgu atalgojumu; uzskata, ka ekonomikas dažādošana, veicinot lauku un piekrastes tūrismu, piedāvā jaunas un ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas;

52.    atzīst, ka tūrisma nozarē ir pakalpojumu kvalitātes standartu atšķirības, un uzskata, ka kvalitātes standarti ir nozīmīgi kā instruments, ar ko radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem un palielināt pārredzamību patērētājiem, tādējādi stiprinot visu pušu uzticēšanos; aicina visas ieinteresētās personas turpināt diskusiju par to, kā ES var sekmēt saskaņotos tūrisma pakalpojumu kvalitātes standartus;

53.    aicina Komisiju ieviest Eiropas tūrisma kvalitātes zīmolu, lai atalgotu tūrisma jomā strādājošo apņēmīgos centienus veicināt tūrisma pakalpojumu kvalitāti, pamatojoties uz cieņu pret kultūras un vēstures mantojumu, uzlabot tūrisma nozares darbvietu kvalitāti, pieejamību visām apmeklētāju kategorijām un popularizēt vietējo kopienu kultūras tradīcijas;

54.    aicina Komisiju sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm nolūkā uzlabot produktu kvalitāti, aizsargājot preču zīmi „ražots” („made in”);

55.    aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar tūrisma asociācijām un kopīgi noteikt vienotu Eiropas sistēmu tūrisma infrastruktūras (viesnīcu, restorānu u. c.) klasifikācijai; uzskata, ka būtu jāturpina veicināt iniciatīvu Hotelstars Union, kuras mērķis ir pakāpeniski saskaņot viesnīcu klasifikācijas sistēmas Eiropā, tādējādi dodot iespēju labāk salīdzināt viesnīcu piedāvājumu Eiropā un veicinot kopēju pakalpojumu kvalitātes kritēriju izstrādi;

56.    uzskata, ka drošības standartu saglabāšana tūrisma pakalpojumu jomā ES ir būtisks nosacījums labas kvalitātes nodrošināšanai; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par tūristu izmitināšanas pakalpojumu drošumu; norāda uz to, ka daudzas patērētāju grupas, ugunsdrošības organizācijas, kā arī tūrisma nozares organizācijas ir iesniegušas dokumentus, atbalstot rīcību ES līmenī tūristu drošības jomā; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz minimālajiem drošības standartiem tūrisma nozarē ES, jo īpaši saistībā ar ugunsdrošību un aizsardzību pret tvana gāzes noplūdēm brīvdienu izmitināšanas vietās; uzsver, ka sistemātiski jāvāc dati par izmitināšanas vietu drošumu;

57.    uzsver, ka kvalitatīvi tūrisma pakalpojumi tiek garantēti, ja to sniedzēji ir saņēmuši atbilstošu apmācību un ja pakalpojumu sniegšana notiek pienācīgos darba apstākļos, un ka pretēju efektu rada nepieciešamo prasmju un nozares sociālās jomas sasniegumu neievērošana vai vājināšana;

58.    uzskata, ka ieguldījumiem apmācībā un izglītībā ir būtiska nozīme, lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus nozarē, kurā lielākoties ir nodarbināti jaunieši vecumā no 16 līdz 35 gadiem; mudina Komisiju sadarbībā ar privāto sektoru un citām publiskām struktūrām izveidot apmācību programmas un mācību prakses iespējas zemas intensitātes sezonā, lai palielinātu šīs nozares pievilcību un mazinātu tās sezonalitāti; uzskata, ka ar šādas apmācības palīdzību būtu jāakcentē augstākas kvalifikācijas iegūšana un sociālo prasmju attīstīšana, lai uzlabotu darba iespējas nozarē; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt tūrisma nozares centienus paaugstināt darba devēju un darbinieku prasmju un zināšanu līmeni, lai sagatavotos nākotnes tendencēm un nepieciešamajām prasmēm; uzskata, ka būtu jāuzlabo statistika par nodarbinātību tūrisma nozarē;

59.    šajā sakarībā aicina Komisiju atbalstīt tūrisma nozari, novēršot prasmju trūkumu un palielinot profesionālās izglītības un mācību nozīmi tirgū; iesaka Komisijai izveidot un izplatīt vienotu ceļvedi, tajā apkopojot paraugprakses piemērus un pieejamās izglītības iespējas ES, tādējādi veicinot augstāka līmeņa profesionālismu un lielāku brīvprātīgo mobilitāti starp ES profesionāļiem;

60.    uzsver, ka tūrisma nozarē ir svarīgi uzlabot profesionālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu dalībvalstīs, lai darba ņēmēji varētu izmantot vislabākās profesionālās izaugsmes iespējas, tādējādi veicinot viņu mobilitāti;

61.    atzinīgi vērtē mobilitātes instrumentus un sadarbības projektus, piemēram, zināšanu apvienības un Sector-Skills Alliances, kas apvienoti programmās “Erasmus+” un “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kā efektīvus līdzekļus, kas tūrisma jomā strādājošajiem, kuri iesaistīti jebkādā izglītības un apmācības līmenī, nodrošina iespējas apmainīties ar paraugpraksi, uzlabot valodu zināšanas un gūt praktisku pieredzi kultūrtūrisma jomā; tomēr pauž bažas par to, ka jauniešu vidū trūkst intereses par karjeru noteiktās tūrisma jomās; uzsver duālās izglītības sistēmas priekšrocības tūrisma nozarē un to, cik svarīgi ir apvienot mācības ar praktisku darba pieredzi, kas uzlabo gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās prasmes; aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes pilnībā izmantot iespējas, ko arodapmācības veicināšanai piedāvā Eiropas Sociālais fonds un citi ES, valstu un reģionālie fondi;

62.    aicina dalībvalstis veikt ieguldījumus augstas kvalitātes apmācībās tūristu gidiem un veicināt daudzvalodu pieeju nolūkā labāk attīstīt ārvalstu tūristus interesējošas teritorijas; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt Eiropas kvalitātes standartus tūristu gidiem, nodrošinot atbilstību obligātajām apmācības prasībām;

63.    aicina Komisiju veikt pētījumu par nodokļu un nodevu, ko tūrisma produktiem un pakalpojumiem piemēro vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, ietekmi uz Eiropas kā galamērķa konkurētspēju; aicina dalībvalstis atzīt, ka ceļojumu un tūrisma pakalpojumiem piemērotās PVN likmes samazināšanai ir būtiska nozīme, lai palīdzētu attīstīt vietējo ekonomiku un saglabāt izaugsmi un darbvietas, kā arī lai palīdzētu saglabāt Eiropas konkurētspēju globālajā tirgū;

Piekrastes un jūras tūrisma potenciāla atraisīšana

64.    atzīst, ka piekrastes un salu teritorijām ir svarīga Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē (atbilstoši Jūras nozaru izaugsmes stratēģijai un stratēģijai „Eiropa 2020”), kas sniedz vienotas atbildes uz daudzajām problēmām šajās teritorijās;

65.    stingri mudina Komisiju iesniegt rīcības plānu, kurš papildinātu 14 darbības, kas izklāstītas iepriekš minētajā piekrastes un jūras tūrisma stratēģijā, un kurā būtu iekļauti konkrēti mērķi un izpildes termiņi, un ziņot Parlamentam par progresu saistībā ar minētajām darbībām;

66.    aicina Komisiju rīkot ikgadējus seminārus, kuros piedalītos piekrastes un jūras dalībvalstis un to attiecīgie reģioni un kuru mērķis būtu veicināt Eiropas līmeņa dialogu un atvieglot apmaiņu ar paraugpraksi un ilgtermiņa stratēģijas ieviešanu;

67.    atgādina par savienojamības un pieejamības nozīmi un norāda, ka šie faktori mainās atkarībā no augstas vai zemas intensitātes tūrisma sezonas attālākajos un salu reģionos, kuri lielā mērā ir atkarīgi no jūras un gaisa transporta; turklāt uzsver reģionālo plānu izveides nozīmi, ar kuru palīdzību tiktu veicināta mobilitāte starp galamērķiem; aicina Komisiju, īstenojot iepriekš minētajā piekrastes un jūras tūrisma stratēģijā norādīto 12. darbību, ņemt vērā arī valsts sniegtās palīdzības efektivitāti piekrastes un jūras reģionos;

68.    stingri mudina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm un kuģošanas un jūras tūrisma nozarē ieinteresētajām personām izvērtēt nepieciešamību pēc pārdomātu un inovatīvu stratēģiju izveidošanas sezonalitātes mazināšanai, kuras būtu pielāgotas gan augstas, gan zemas intensitātes sezonām un ņemtu vērā dažādas mērķgrupas; aicina ieinteresētās personas censties veidot pieredzi, produktus un papildpakalpojumus, kas apvienoti ar vietējiem produktiem un ir jo īpaši saistīti ar jūras kultūru un mantojumu, ūdenssportu, izpriecu kuģošanu, jūras dzīvo radību un dabas vērošanu un darbībām, kas saistītas ar dabu, sauli un pludmali, kā arī ar nerūpniecisko zveju, pārtiku un veselību;

69.    uzsver kruīzu tūrisma lomu Eiropas tūrisma nozares izaugsmē; tādēļ, lai īstenotu inovatīvu ostu un jūras teritoriju plānojumu, attīstot koncepciju „Vieda ostas pilsēta” (Smart Port City), aicina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm novērtēt nepieciešamos resursus un ostu un jūras pašreizējo infrastruktūru un standartizēt atkritumu dalītu vākšanu un pārstrādi;

70.    uzsver, ka kopīga plānošana un rīcība ir svarīga, lai nodrošinātu gan tūrisma pieņemšanu sabiedrībā, gan ilgtspējīgu attīstību;

Ilgtspējīgs, atbildīgs un sociāls tūrisms

71.    aicina Komisiju turpināt ilgtspējīga, atbildīga un videi nekaitīga tūrisma veicināšanu sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem, piemēram, ECK un citām ieinteresētajām personām, izveidojot jaunus īpašus produktus un popularizējot esošos, un ierosina izveidot pilnībā pieejamu Eiropas mēroga tīmekļa platformu, kurā vienā datubāzē ar piekļuvi no Visiteurope.com portāla tiktu apkopota pieejamā informācija gan par sertificētiem produktiem, jauniem tūrisma veidiem, galamērķiem un maršrutiem, gan par konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, transportlīdzekļiem un tūrisma ceļvežiem;

72.    uzskata, ka COSME programmā jāparedz lielāks finansējums vai līdzfinansējums ilgtspējīgiem tūrisma projektiem;

73.    mudina Komisiju pabeigt Eiropas ilgtspējīga un atbildīga tūrisma hartas izstrādi un turpināt sniegt finansiālu atbalstu nozīmīgām iniciatīvām un tīkliem, piemēram, iniciatīvai EDEN (Eiropas labākie galamērķi) un Eiropas kultūras maršrutiem;

74.    mudina dalībvalstu tūrisma organizācijas, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem standartiem, izveidot attiecīgās dalībvalsts līmenī īpašu un unikālu portālu par ilgtspējīgu un atbildīgu tūrismu, lai patērētāji varētu izdarīt informētu izvēli no piedāvātajiem valsts un starptautiskiem produktiem un galamērķiem;

75.    uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt ilgtspējīga, atbildīga un pieejama tūrisma attīstību, kurā galamērķu pilnveidošanā galvenā nozīme būtu jēdzienam „pārdomāts galamērķis” un kurš apvienotu tūrisma ilgtspējības, pieredzes iegūšanas tūrisma un dabas resursu atbilstošas izmantošanas aspektus ar jaunajām tehnoloģijām, tostarp fiziskās pieejamības un informācijas un saziņas pieejamības aspektiem; pauž pārliecību, ka sociālā tūrisma projektu informācijas tīkli piedāvā labas iespējas MVU atbalstam, ilgtspējīgai vietējai attīstībai, ilgtspējīgām darbvietām un stabilai ekonomikai;

76.    aicina Komisiju veikt pētījumu par ilgtspējības sertifikātiem sociālā tūrisma pakalpojumu jomā, tostarp analīzi par brīvprātīgi piemērojamiem instrumentiem, norādot, kuri instrumenti ir sekmīgi izmantoti;

77.    prasa tūrisma nozarē veicināt un attīstīt bērniem un ģimenēm piemērotus tūrisma piedāvājumus, piemēram, izveidojot Eiropas kvalitātes zīmi ģimenei piemērotam tūrismam;

78.    uzsver, ka ir svarīgi veicināt programmas, kas paredz iespēju atjaunot novecojušas viesnīcu ēkas saskaņā ar ekoloģiski ilgtspējīgiem tūrisma kritērijiem;

79.    uzsver Eiropas tūrisma izšķirīgo nozīmi lauku un pilsētu apvidu atveseļošanā nolūkā panākt ilgtspējīgu vietējo un reģionālo attīstību;

80.    prasa attīstīt ilgtspējīgus tūrisma pakalpojumus tajos reģionos, kuru tēls, neraugoties uz to lielo kultūras un tūrisma potenciālu, ir cietis tādēļ, ka lielāka uzmanība pievērsta citu nozaru attīstībai, tostarp rūpniecības nozarei;

81.    uzsver, ka ir svarīgi apzināties, ka tūrismam nevajadzētu negatīvi ietekmēt pastāvīgo iedzīvotāju ikdienas dzīvi; uzskata, ka — gluži pretēji — pastāvīgie iedzīvotāji būtu pozitīvi un aktīvi jāiesaista tūrisma nozarē un viņiem vajadzētu būt iespējai to darīt;

82.    uzsver, ka dabas un kultūras mantojums un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir vērtīgs tūrisma nozares kapitāls, un tāpēc atbalsta dalībvalstis un reģionālās iestādes, kā arī tūrisma nozares uzņēmumus ekotūrisma veicināšanā un ES vides jomas tiesību aktu ievērošanā, kad tiek lemts par infrastruktūras projektiem un tos īsteno; aicina dalībvalstis integrēt dabas mantojuma iniciatīvas savās valsts un reģionālajās tūrisma stratēģijās;

83.    uzsver, ka ilgtspējīgam un atbildīgam tūrismam ir būtiska nozīme reģiona dabas un kultūras mantojuma aizsardzībā un popularizēšanā; tādēļ pauž pārliecību, ka reģionālā tūrisma produkti un īstermiņa uzturēšanās būtu jāatbalsta un jāveicina, īstenojot atbilstīgus pasākumus;

84.    aicina Komisiju un dalībvalstis attīstīt zaļo maršrutu tīklus, iekļaujot tajos lauku un mežainās teritorijas, un mazāk zināmus dabas objektus, integrējot esošos transporta infrastruktūras tīklus ar jauniem ekoloģiski ilgtspējīgiem risinājumiem;

85.    uzsver, ka ilgtspējīgs makšķerēšanas tūrisms var būtiski veicināt Eiropas lauku reģionu ekonomiku; uzsver, ka šāda veida tūrisms var pastāvēt tikai tad, ja Eiropas iekšzemes ūdenstilpēs tiek veikta ilgtspējīga apdraudēto zivju sugu audzēšana;

86.    norāda, ka lauku tūrisms ir viena no alternatīvā tūrisma pamatformām ES, un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm atbalstīt darbības, kas izstrādātas, lai sniegtu stimulus šīs nozares infrastruktūras un pieejamības turpmākai attīstībai;

87.    aicina Komisiju vairāk popularizēt vietējās teritorijas un to raksturīgās iezīmes, mudinot sniegt plašāku informāciju, un nodrošinot aizsardzību tādiem vietējiem lauksaimniecības un nelauksaimniecības produktiem, kuriem ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN);

88.    uzskata, ka jutīgi reģioni, piemēram, salas, piekrastes, kalni un jo īpaši nomaļi un attāli reģioni bieži vien ir stipri atkarīgi no tūrisma uzņēmējdarbības un tos pirmos skar klimata pārmaiņas; tāpēc pauž pārliecību, ka klimata aizsardzībai vajadzētu būt prioritātei un tā vairāk jāiekļauj Eiropas, valstu un reģionālajos tūrisma un transporta politikas virzienos, cita starpā pievēršot īpašu uzmanību energoefektivitātei, atjaunojamai enerģijai, ilgtspējīgam transportam un atkritumu apsaimniekošanai; aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par to, kā klimata pārmaiņas — ekonomiskajā, vides un sociālajā ziņā — skar tūrismu šajos jutīgajos reģionos un kāda būs turpmākā to ietekme;

89.    uzsver, ka ir jāveicina attālu lauku, salu, piekrastes un kalnu reģionu tūrisma potenciāls; mudina attīstīt ilgtspējīgu piejūras un jūras tūrismu ES un aicina dalībvalstis attīstīt ilgtspējīgu infrastruktūru, kā arī uzlabot pārrobežu savienojamību kā iespēju veicināt šādu reģionu pievilcību un pieejamību;

90.    uzsver, ka salās nākas saskarties ar tikai tām raksturīgām problēmām, jo īpaši saistībā ar mazāku salu un kontinentālās daļas savienojamību, un aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai veicinātu ieguldījumus šādās teritorijās;

91.    uzskata, ka brīvprātīgu „vides pārbaužu” ieviešana ar mērķi uzlabot vides kvalitāti tūrisma nozarē būtu lietderīgs tūrisma nozares ieguldījums, un iesaka izteikt atzinību uzņēmumiem, kuri sniedz īpašu ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā;

92.    aicina valsts, reģionālā un vietējā līmeņa atbildīgās iestādes un uzņēmumus vairāk censties popularizēt nemotorizētās mobilitātes tīklus, piemēram, Eiropas jātnieku takas, gājēju celiņus, svētceļnieku maršrutus un riteņbraukšanas celiņus, tos kombinējot ar visiem pārrobežu dzelzceļa transporta pakalpojumiem, tostarp ātrvilcieniem un nakts vilcieniem; atgādina, ka pastāvīgi būtu arī jāmeklē risinājumi, lai panāktu transporta un citu pārvietošanās veidu sadarbspēju; iesaka samazināt augstās transporta biļešu cenas pierobežas joslās — tas ir viens no šķēršļiem, kas liedz tūristiem pierobežas reģionos plašāk izmantot dzelzceļu;

93.    atzīst, ka ilgtspējīgs pilsētu tūrisms ir uzņēmējdarbības veids, kas strauji attīstās, un ka mobilitātes un transporta politikai pilsētās, kas kļuvušas par tūrisma centriem, jābūt efektīvai un ilgtspējīgai un jānodrošina risinājumi, kas ir izdevīgi gan viesiem, gan iedzīvotājiem;

94.    pauž atbalstu integrētu tūristiem paredzētu kombinētu transporta veidu attīstībai, ieviešot biļetes, kas sniegtu iespēju izmantot dažādus transporta līdzekļus atbilstoši atšķirīgām prasībām; uzsver, ka progress integrētu biļešu iegādes pakalpojumu jomā būtu spēcīgs stimuls pārrobežu tūrismam;

95.    uzsver, ka elektriskie transportlīdzekļi gan lauku, gan pilsētu tūrismā kļūst par arvien pievilcīgāku risinājumu, jo piedāvā jauna veida elastīgu mobilitāti, un šis mobilitātes veids būtu vairāk jāpopularizē kūrortos;

96.    uzsver, ka ir būtiski atvieglot sabiedriskā transporta izmantošanu riteņbraucējiem;

97.    mudina Komisiju izvērtēt iespējas izmantot Eiropas Tūrisma indikatoru sistēmu (ETIS) kā ES instrumentu, ar kuru tūrisma galamērķiem palīdz kontrolēt, pārvaldīt, novērtēt un uzlabot to sniegumu no ilgtspējas viedokļa;

98.    aicina dalībvalstis, īstenojot starptautisku sadarbību, dalīties ar pozitīvo pieredzi par ilgtspējīga tūrisma pārvaldību;

99.    uzskata, ka tūrisma pieejamība, kā arī pieejamība cenas ziņā ir šīs nozares ilgtspējības neatņemama daļa; apstiprina, ka princips „tūrisms visiem” ļauj cilvēkiem, galvenokārt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (piem., cilvēkiem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, ģimenēm ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem), izmantot savas pilsoņu tiesības, un ka tādēļ uz šo principu ir jāatsaucas visās valsts, reģionālā, vietējā vai Eiropas mēroga darbībās, kas saistītas ar tūrismu; aicina dalībvalstis, izstrādājot tūrisma koncepcijas senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, likt īpašu uzsvaru uz jauno tehnoloģiju izmantošanu;

100.  iesaka dalībvalstīm izstrādāt Eiropas līmenī vienotu un pārredzamu piedāvājumu pieejamības marķējumu un izveidot atbilstošas interneta platformas; aicina Komisiju iesniegt ierosinājumus attiecībā uz šiem jautājumiem;

101.  iesaka dalībvalstīm noteikt pieejamību kā tūrisma nozares atbilstības kritēriju ekonomiskās attīstības programmu kontekstā;

102.  uzsver, ka patērētāju uzticēšanās uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus tūrisma nozarē, ir atkarīga arī no tā, vai uzņēmumi patērētājiem piedāvā vienkāršas, efektīvas un ātras domstarpību risināšanas iespējas un vai tie aizsargā patērētāju personas un finanšu datus;

103.  uzskata — lai Eiropas tūrismu padarītu pieejamu, aviosabiedrībām jāpārtrauc deformētā un bieži izplatītā prakse atvēlēt vairāk vietu biznesa, nevis ekonomiskajā klasē;

104.  uzsver pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu jaunu tūrisma veidu popularizēšanā, izmantojot sociālos tīklus, brīvprātīgo organizācijas, kultūras un sporta biedrības, pilsoņu rīcības grupas, jauniešus vai sievietes pārstāvošas un diasporas organizācijas;

105.  prasa plašāk atzīt brīvprātīgo sektora būtisko nozīmi tūrisma sektora attīstībā un atbalstā;

106.  mudina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību un atbalstīt sociālās ekonomikas potenciālu, lai attīstītu ilgtspējīgu un atbildīgu tūrismu;

107.  uzskata, ka tūrisms sniedz būtisku sociālo vērtību jauniešiem, algotiem strādniekiem un nestrādājošiem pensionāriem, un aicina dalībvalstis izmantot ES fondus, lai attīstītu veselības uzlabošanas un rekreācijas tūrismu;

108.  uzsver, ka pašreizējā Eiropas imigrācijas krīze īpaši skar piekrastes reģionus, kur tūrisms ir nozīmīgs iedzīvotāju ienākumu elements; aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par ietekmi, kādu uz tūrisma nozari atstāj nekontrolēts imigrantu pieplūdums ES;

Sadarbīgais patēriņš

109.  atzinīgi vērtē iespējas, ko sadarbīgais patēriņš sniedz jaunizveidotiem un inovatīviem uzņēmumiem tūrisma nozarē; atzīst šāda veida pakalpojumu papildināmību ar citiem tūrisma nozares piedāvājumiem attiecībā uz to atrašanās vietu un personām, kurām tie paredzēti;

110.  atgādina, ka sadarbīgā patēriņa ekonomika vai sadarbīgais patēriņš ir jauns sociāli ekonomisks modelis, kurš strauji uzplauka, attīstoties tehnoloģijām un pieaugot interneta pieejamībai un cilvēku savstarpējai sasaistei, izmantojot tiešsaistes platformas, kurās var veikt drošus un pārredzamus darījumus ar precēm un pakalpojumiem;

111.  uzsver, ka spēkā esošie tiesību akti nav piemēroti sadarbīgajam patēriņam un ka tādēļ pašvaldības un valstu valdības ir sākušas analizēt šādas tiešsaistes platformas un mēģina reglamentēt to ietekmi, bieži vien piemērojot nesamērīgus pasākumus, kas Savienībā ir diezgan atšķirīgi; mudina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm analizēt iespējas, lai īstenotu vislabākās iniciatīvas Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī; iesaka apsvērt jautājumu par piemērotu reglamentējošo noteikumu izveidi, kuri atbilstu ES digitālā vienotā tirgus kopējai stratēģijai;

112.  uzsver, ka reakcijai uz sadarbīgā patēriņa pieaugumu jābūt vispirms izsvērtai pirms jebkādu regulatīvo pasākumu īstenošanas; tomēr uzskata, ka jebkurai publisko iestāžu veiktai darbībai jābūt samērīgai un elastīgai, lai noteiktu tādus reglamentējošos noteikumus, kuri nodrošina uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un jo īpaši atbalstošu un pozitīvu uzņēmējdarbības vidi MVU un inovācijām nozarē; turklāt uzskata, ka patērētāju aizsardzības interesēs noteikumi par drošību, drošumu un veselības aizsardzību, ko piemēro tradicionālā tūrisma nozarē, būtu jāpiemēro arī tūrisma pakalpojumiem, ko sniedz komercdarbības nolūkā sadarbīgā patēriņa ietvaros;

113.  uzsver, ka pakalpojumu sniedzēju darbības ir pareizi jākvalificē, lai skaidri nošķirtu ad hoc vai pastāvīgās sadarbības un profesionālos uzņēmējdarbības pakalpojumus, uz ko būtu jāattiecina atbilstošs regulējums;

114.  uzsver arī to, ka platformām jābūt pilnībā pieejamām un ka ir jāsniedz patērētājiem, kas šādas vietnes izmanto, precīza un nemaldinoša informācija, kā arī ir jāaizsargā personas datu privātums; uzsver, ka dzīvotspējīga un pārredzama atsauksmju sistēma ir nozīmīga un ka ir svarīgi nodrošināt, lai pakalpojumu sniedzēji nesodītu patērētājus par negatīvām atsauksmēm;

115.  uzsver, ka tehnoloģiju uzņēmumiem, kas darbojas kā starpnieki, ir jāinformē savi pakalpojumu sniedzēji par to pienākumiem, jo īpaši patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kā arī jānodrošina ticama un pieejama informācija par visām maksām un slēptajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, un arī par to, kā saglabāt pilnīgu atbilsmi vietējiem tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz nodokļu jomu, patērētāju drošības normu ievērošanu un tūrisma pakalpojumu sniegšanas jomā strādājošo personu darba apstākļiem;

116.  aicina Komisiju novērtēt sadarbīgā patēriņa ekonomisko un sociālo ietekmi un tā ietekmi uz tūrisma nozari, patērētājiem, tehnoloģiju uzņēmumiem un valsts iestādēm, un ziņot Parlamentam par līdz šim īstenoto iniciatīvu rezultātiem, tostarp par darbu, ko paveikusi GROW GD izveidotā darba grupa;

Digitalizācija

117.  aicina Komisiju kopīgi ar nozares pārstāvjiem un tūrisma asociācijām izstrādāt viedu ceļvedi par iniciatīvām, liekot uzsvaru uz inovāciju plašāku izmantošanu (procesos, IKT un pētniecības jomā), kā arī uz nepieciešamajām prasmēm, lai mudinātu ceļojumu un tūrisma uzņēmumus pieņemt un efektīvāk izmantot digitālos instrumentus; uzskata, ka Komisija varētu īstenot mērķtiecīgākus centienus, lai izplatītu paraugpraksi šajā jomā;

118.  atzinīgi vērtē Komisijas digitālo tūrisma platformu un tās mērķus i) veicināt ar tūrismu saistīto MVU inovācijas spēju un digitalizāciju, lai aktivizētu tūrisma nozari, kā arī ii) izstrādāt ierosinājumus par to, kā pielāgot un veidot tūrisma nozares turpmākai attīstībai paredzētas ilgtspējīgas, konkurētspējīgas un uz patērētājiem vērstas politikas nostādnes; mudina izmantot inovatīvas tehnoloģijas, apmainīties ar paraugpraksi un padziļināt reģionāla līmeņa sadarbību, lai uzlabotu Eiropas tūrisma nozares pievilcīgumu un konkurētspēju; uzskata, ka e-mācību veicināšana un plašāka digitālo tehnoloģiju izmantošana varētu sekmēt šā mērķa sasniegšanu;

119.  apzinās to, ka MVU (kuru lielākā daļa ir mikrouzņēmumi) un jaunizveidotie uzņēmumi tūrisma nozarē saskaras ar lielām grūtībām, reklamējot savus pakalpojumus ārvalstīs un cenšoties pielāgoties strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem; atzīmē, ka jaunie IT rīki, piemēram, Komisijas attīstītais Tūrisma uzņēmējdarbības portāls, un tīmekļsemināri var palīdzēt šiem uzņēmumiem gūt labumu no digitālajām iespējām; uzsver, ka, nodrošinot Tūrisma uzņēmējdarbības portāla pieejamību visās dalībvalstu valodās, tiktu vēl vairāk veicinātas šādu darbību sniegtās teritoriālās priekšrocības; mudina veikt līdzīgas iniciatīvas vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

120.  aicina Komisiju turpināt sekmēt sadarbību starp publiskajām un privātajām ceļojumu un tūrisma nozarē ieinteresētajām personām, lai atvieglotu digitālo risinājumu izpēti un ieviešanu Eiropas uzņēmumos; īpaši uzsver, ka ir vajadzīga labāka koordinācija starp valsts, reģionālā un vietējā līmeņa publiskajām tūrisma pārvaldības iestādēm, ceļojumu rīkotājiem un viesu uzņemšanas nozares un digitālās nozares uzņēmumiem;

121.  aicina Komisiju palīdzēt nozarei izstrādāt instrumentus, kas ļautu uzraudzīt ceļotāju galamērķus, noteikt ceļotāju profilu un sekot to mobilitātei, lai noskaidrotu viņu intereses un izstrādātu atbilstošus produktus, kā arī veidot instrumentus, kas piedāvātu brīvu galamērķu izvēli vai sekošanu tīkliem, lai uzzinātu tūristu viedokļus;

122.  sagaida, ka Komisija iesniegs plašu pārskatu, kurā ietverts novērtējums par pašreizējo digitalizācijas stāvokli ES tūrisma tirgū, lai konstatētu un risinātu problēmas un pievērstos iespējām, kādas ir dažādiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī; uzskata, ka šādā ziņojumā būtu jāietver attiecīgi ieteikumi, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem dalībniekiem un aizsargātu patērētājus, nodrošinot pārredzamību, objektivitāti un pieejamību;

123.  norāda, ka ir palielinājies to tūrisma pakalpojumu skaits, kurus lietotāji personiski iegādājas tiešsaistē, un ir pieaudzis arī risks, ko tas var radīt patērētājiem, kuri bieži nezina savas tiesības un spēkā esošos tiesību aktus; aicina Komisiju uzmanīgi sekot iespējamajām nelikumībām šajā jomā, it īpaši, kad tiek veikti apvienoti pirkumi no dažādu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, lidmašīnas biļetes un automašīnas noma), un, nākamreiz pārskatot direktīvu par kompleksiem ceļojumiem, ņemt vērā un attīstīt šos jaunos pakalpojumu iegādes veidus;

124.  atzinīgi vērtē nesen noslēgtās trialoga sarunas par pārskatīto Komplekso ceļojumu direktīvu; prasa, lai tā tiktu laikus un efektīvi transponēta un piemērota ar mērķi īstenot nozarē pārmaiņas un aizsargāt patērētājus digitālajā vidē;

125.  aicina Komisiju finansējumu un programmas pārorientēt tā, lai labāk atbalstītu Eiropas tūrisma uzņēmumu digitalizāciju;

126.  aicina Komisiju nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzējiem ir taisnīga un vienlīdzīga piekļuve ceļojumu un transporta uzņēmumu attiecīgajiem datiem, lai atvieglotu digitālo multimodālās informācijas un biļešu pārdošanas pakalpojumu izvēršanu; norāda, ka intelektiskajām transporta sistēmām (ITS) ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu precīzus reālā laika satiksmes un ceļojumu datus integrētu mobilitātes pakalpojumu izstrādei, kas sniegtu pozitīvu devumu Eiropas tūrisma attīstībā;

127.  aicina dalībvalstis apzināt un atbalstīt ES mēroga iniciatīvas, kuras veicina digitālās infrastruktūras izmantošanu, kā arī dažādu platformu sadarbspēju; šajā saistībā aicina dalībvalstis līdz 2017. gada 15. jūnijam (kā nolemts) izveidot tūrisma zonas ar bezmaksas bezvadu savienojumu un atcelt viesabonēšanas maksu, kā arī pārtraukt ģeogrāfisko bloķēšanu;

128.  aicina dalībvalstis un vietējās iestādes nodrošināt, lai visās stacijās un iebraukšanas, izbraukšanas un pārsēšanās platformās būtu ierīkoti informācijas biroji, kuros strādātu apmācīts personāls, kas spētu sniegt informāciju par galvenajiem galamērķiem, transporta līdzekļiem un tūrisma objektiem, kā arī būtu pieejamas daudzvalodu digitālās informācijas sistēmas ar brīvu un neierobežotu piekļuvi bezvadu interneta tīkliem, kurus varētu lietot arī personas ar invaliditāti;

129.  uzsver, ka ceļotājiem joprojām ir jāsaskaras ar atšķirīgām cenām, noteikumiem un nosacījumiem, veicot naktsmītnes vai transportlīdzekļa rezervāciju tiešsaistē; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”; aicina Komisiju pieņemt visaptverošu priekšlikumu, lai izbeigtu piekļuves pakalpojumiem un labākajai pieejamai cenai nepamatoto ģeogrāfisko bloķēšanu atrašanās vietas vai mītnes valsts dēļ;

130.  mudina dalībvalstis veicināt ātrdarbīga platjoslas pieslēguma pieejamību, kas būtu prioritāte nomaļos un attālos tūrisma reģionos, piemēram, salās un piekrastes, kalnu un lauku teritorijās, lai veicinātu tūrisma uzņēmumu attīstību un mazinātu digitālo plaisu ES;

131.  aicina dalībvalstis un iesaistītos dalībniekus izstrādāt efektīvus līdzekļus, ar kuriem risināt prasmju trūkumu visās tūrisma jomās, jo īpaši digitalizācijas jomā;

132.  pauž bažas par to, ka Eiropā netiek izmantotas daudzas ekonomiskās priekšrocības, ko sniedz izplatīšana tiešsaistē; uzskata, ka Eiropas valstu valdībām būtu vairāk jādara, lai radītu iespējas uzņēmējdarbībai un it īpaši uz tehnoloģijām orientētiem risinājumiem;

133.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tūrisma nozīme ir atzīta.

LESD 195. pants paredz iespēju veikt Eiropas vai daudzvalstu pasākumus, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un dalībvalstu kompetenci. Līgums neļauj saskaņot valstu normatīvos aktus tūrisma jomā, un tas tika apliecināts, kad Komisija mēģināja ierosināt pirmo leģislatīvo priekšlikumu par tūrisma kvalitātes principiem.

Komisijas 2010. gada paziņojums

Komisija deva jaunu stimulu tūrisma politikai ar nozīmīgu 2010. gada iniciatīvu, proti, paziņojumu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes“, kurā tika izklāstīts jauns konsolidēts politiskais regulējums un rīcības plāns tūrisma nozarei. Paredzēdama 21 pasākumu, Komisija noteica sev mērķi, kas bija ļoti vērienīgs, ņemot vērā apstākļus vēlamam ieguldījumam, kas veicinātu izaugsmi un nodarbinātību Eiropā.

Parlamentam ir grūti spriest par veikto pasākumu efektivitāti. Diemžēl Komisijas dienesti sava mainīgā īstenošanas plāna regulāru atjaunināšanu pārtrauca 2013. gada maijā. Tāpēc referente prasa Komisijai sniegt visaptverošu ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, tostarp par finanšu resursu izmantošanu. Turklāt mēs prasām novērtēt to, kā citi ES politikas virzieni ir ietekmējuši tūrismu.

Tūrisma problēmas kā ekonomisks faktors

Lai gan prognozes par Eiropu apmeklējošo tūristu skaita pieaugumu turpmākajos gados ir pozitīvas, mums jābūt uzmanīgiem attiecībā uz starptautisko apmeklētāju īpatsvaru, jo Eiropa pati izjūt aizvien lielāku spiedienu, ko rada citi starptautiskie galamērķi, it īpaši nesen radušies, ne tik dārgi galamērķi.

Bez tam vairākas paredzamās problēmas liek Eiropas tūrisma nozarei ātri pielāgoties, lai saglabātu savu konkurētspējas līmeni. Tūrismu, tāpat kā ekonomiku kopumā, skar demogrāfiskas pārmaiņas un augošais jauniešu bezdarbs. Turklāt tūrisma nozari skar patērētāju uzvedības pārmaiņas, lielāks pieprasījums pēc kvalitatīviem klienta pakalpojumiem un, galvenais, uzņēmumiem ir jāpielāgojas digitalizācijas laikmetam, jo vairāk nekā 95 % ceļotāju dodas tiešsaistē plānot savu ceļojumu un sadarbīgā patēriņa nodrošinātāju skaits palielinās.

Komisija 2015. gada janvārī iepazīstināja ar jauno (astoņu) kopējo pasākumu kopumu, kuru sīkāk raksturot tā paredz vēlāk šā gada laikā, visticamāk, septembrī ES Tūrisma forumā.

Taču nesenās Komisijas iekšējās organizatoriskās pārmaiņas ir satraucošas. Komisija ir krasi samazinājusi personālu, kas atbild par tūrisma politiku. Šis lēmums galīgi neatbilst nozares nozīmībai un šogad janvārī izklāstītajiem Komisijas mērķiem.

Vienota Eiropas popularizēšana

Tūrisma nozare saskaras ar spēcīgāku pasaules konkurenci, kuru rada jaunietekmes valstis ar zemāku dzīves dārdzību, kas piesaista starptautiskos tūristus. Eiropai, saskaroties ar šo konkurenci, ir jāizmanto savas salīdzināmās priekšrocības, it īpaši tās lauku dažādība un neparastās kultūras bagātības.

Kā atbildi Komisija 2010. gadā ierosināja iniciatīvu par Eiropas zīmolradi, uz kuru Parlaments reaģēja pozitīvi ar 2011. gada 27. septembrī pieņemto rezolūciju.

Referente uzskata, ka Komisijai būtu jāturpina sniegt tās maksimālais atbalsts Eiropas vienotai popularizēšanai trešo valstu tirgos, pievienojot Eiropas un/vai transnacionālo vērtību pašreizējiem valstu tūrisma veicināšanas centieniem. Kā rezultāts sadarbībai ar Eiropas Ceļojumu komisiju (ECK), kas darbojas kā Komisijas galvenais partneris Eiropas popularizēšanā tālo maršrutu tirgos, 2012./2013. gadā notika pirmā starptautiskā tūrisma komunikācijas kampaņa „Eiropa Tevi gaida“ un tika izveidots galamērķa portāls Visiteurope.com. Komisija apstiprināja lielu sociālo plašsaziņas līdzekļu ietekmi.

Turklāt ir plāni izstrādāt patiesi kopīgu komunikācijas stratēģiju, ar kuru identificēt Eiropu kā unikālu galamērķi un izveidot vienotu Eiropas portālu, integrējot atsevišķu valstu tīmekļa vietnes. Komisija šo iniciatīvu dēvē par „Zīmola galamērķis — Eiropa“. Tomēr dažu dalībvalstu nacionālās tūrisma organizācijas šo koncepciju apstrīd. Galvenie jautājumi ir šādi: Kas apliecina zīmolu „Galamērķis — Eiropa“? Vai dažādība labi saskan ar kopīgu zīmolu? Referente uzskata, ka vajag labi pārdomāt, pirms īstenot šo iniciatīvu. Zīmola rokasgrāmatā būtu jāparedz skaidri noteikumi, lai izvairītos no Eiropas galamērķu savstarpējas konkurences. Valsts un reģionālās iestādes un nozare ir jāiesaista, un tām jāsadarbojas kā partneriem.

Visas Eiropas un transnacionāli tūrisma produkti

Visas Eiropas un transnacionāli tūrisma produkti ir ārkārtīgi svarīgi, lai stiprinātu kopējo Eiropas raksturojumu. Saskaņā ar ECK informāciju un pamatojoties uz plašiem tirgus pētījumiem, potenciālos apmeklētājus Eiropai drīzāk piesaista pieredzes apmērs, ko viņi var gūt, nevis to valstu skaits, kuras viņi var apmeklēt. Visai Eiropai kopējās tēmas, kas izceļas šajā kontekstā, ir kultūras maršruti, mantojums, gastronomija, iepirkšanās tūrisms, aktīvais un piedzīvojumu tūrisms, veselības un labjūtes tūrisms, izglītība, reliģiski motivētais tūrisms utt.

Ilgtspējīgs un atbildīgs tūrisms

Nodrošinot tūrisma pakalpojumus, nozarei ir jāņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītie ierobežojumi, ūdens resursu trūkums, ietekme uz bioloģisko daudzveidību un riski, ko masu tūrisms rada kultūras mantojumam. No šā viedokļa būtiski ir atbalstīt iniciatīvas, kas veicina resursu atbildīgu apsaimniekošanu. Kaut arī ES līmenī ir pieejami vairāki instrumenti, ar kuriem atvieglot līdzsvarotu vides pārvaldību, Komisija atzīmē, ka tūrisma uzņēmumi uz bažām par ilgtspējību reaģē ļoti atšķirīgi.

Komisija 2013. gadā ir sākusi piemērot rādītāju sistēmu tūrisma galamērķu ilgtspējīgai pārvaldībai (ETIS). Tā būtu jāmudina turpināt darbu šajā virzienā.

Eiropas labāko galamērķu tīkls (EDEN) un balva ir cits tādu iniciatīvu piemērs, kuras ir vērts izcelt, jo tas pamanāmākus padara alternatīvos tūristu galamērķus, kas neved pa ierastajiem maršrutiem. Šai iniciatīvai ir nepieciešams finansiālā atbalsta turpinājums.

Projekts, kas šķiet iestrēdzis tā pabeigšanas posmā, ir Eiropas ilgtspējīga un atbildīga tūrisma harta. Mēs ceram, ka Komisija īstenos šo projektu līdz galam.

Pieejamība

Kā liecina Eirobarometra 2013. gadā veiktā aptauja par dzelzceļa pasažieru apmierinātību, 15 % Eiropas iedzīvotāju neizmanto dzelzceļu tāpēc, ka peroni ir grūti sasniedzami un trūkst informācijas. Tādu ES tiesību aktu īstenošana, kuri nodrošina pasažieru pamattiesības, viņiem ceļojot ar lidmašīnu, vilcienu, kuģi un autobusu, lielā mērā ir atkarīga no visu attiecīgo personu aktīvas iesaistīšanās, un patērētājiem ir jāsaņem labāka informācija par to, kā izdevīgi izmantot noteikumus.

Pieejamība ir neatņemams atbildīga tūrisma aspekts, kas īpašu uzmanību pievērš pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, bet ne tikai viņiem. Labāka pieejamība, iespējams, palielinās komfortu visiem pasažieriem. Jaunās tehnoloģijas piedāvā ievērojamu progresu, ko apstiprina, piemēram, jaunās navigācijas sistēmu koncepcijas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Sadarbīgais patēriņš

2015. gada sākumā globālajā tīmeklī bija uzskaitītas gandrīz 500 ar tūrismu saistītas sadarbīgā patēriņa platformas. Daudzi no labi pazīstamiem sadarbīgā patēriņa uzņēmumiem ir daļa no ceļojumu pakalpojumu ekonomikas (11 % ceļojumi (un izmitināšana), 50 % transports, 39 % izklaide).

Sadarbīgais patēriņš ir kritizēts par nelīdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanu mūsdienu ekonomikai. Strīdīgi ir jautājumi par nodokļiem, licencēšanu un sertifikāciju, drošību, atbildību, juridiskās formas veidiem. Kritiku izsaka politiķi un regulatori, savukārt vietējās pašpārvaldes iestādes sāk reglamentēt šādu uzņēmumu ietekmi.

Lai atrisinātu problēmu, svarīgi ir atzīt un noteikt atšķirību dažādiem darbības veidiem, kam pamatā ir sadarbīgais patēriņš. Ir saimnieciskās darbības veidi, ko veic uzņēmums, un tāpēc tiem ir jāatbilst pienākumiem, kādi ir reģistrētam uzņēmumam, un visa peļņa būtu jāuzskata par ienākumiem un līdz ar to jāapliek ar nodokļiem. Ir arī citi darbības veidi, kuru pamatā ir sadarbības princips un kuri no darbības nenes nekādu peļņu.

Negatīvo ietekmi, dabiski, izjūt tie, kurus tieši traucē apstākļi, ko viņi uzskata par negodīgu konkurenci. Tomēr pozitīvā ietekme ir krietni lielāka, jo patērētājiem tiek piedāvāta daudz plašāka izvēle.

Turklāt ir sociāli ekonomiski ieguvumi, kas pārsniedz ieguvumus no tradicionālā tūrisma nozares, piemēram, autentiskāks pakalpojuma raksturs un kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem. Pozitīvi ir, piemēram, tas, ka liela mēroga pasākumos, kad tradicionālās izmitināšanas iespējas ir izsmeltas pilnībā, izmitināšanas pakalpojumi nodrošina papildinājumu oficiālajam gultu skaitam.

Sadarbīgais patēriņš ir pieaudzis ļoti strauji, un tā vērtību lēš aptuveni 26 miljardu dolāru apmērā. Kaut arī tas ir iespaidīgs skaitlis, pasaules ekonomikas kontekstā tie ir tikai 0,035 %. Vērtīgākie sadarbīgā patēriņa uzņēmumi ir saistīti ar tūrismu, tāpēc atbilstošs ir salīdzinājums ar tūrisma ekonomiku, un tas liecina, ka sadarbīgā patēriņa vērtība ir apmēram 1 %. Tomēr grūti ir izmērīt sadarbīgā patēriņa ekonomisko ietekmi.

Digitalizācijas spēks

Izpratnes, pieejamības un pakalpojumu izmantošanas līmenis informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā dažādiem attiecīgajiem uzņēmumiem būtiski atšķiras. Šķiet, ka galvenie šķēršļi digitālo tehnoloģiju apgūšanā, it īpaši tūrisma nozares MVU, ir saistīti ar īstenošanas nepilnībām (finanšu resursi, personāla kvalifikācijas trūkums, organizatoriskas nepilnības), ierobežota sadarbība nozarē un IT sistēmu labas sadarbspējas trūkums. Tāpēc būtu jāpieņem mērķtiecīgāki pasākumi. Pozitīvie aspekti: jauno IT instrumentu, proti, IT uzņēmējdarbības atbalsta portāla un TourismLink platformas, izstrāde, jo tie abi ir īpaši paredzēti mazo tūrisma uzņēmumu atbalstam. MVU tur atrod informāciju, kas nepieciešama to uzņēmējdarbības procesos, un atvieglotu piekļuvi tūrisma piedāvājumiem visā Eiropā.

Pieejamības un mūsdienīgas digitālās infrastruktūras izmantošanas iespēju atvieglošana kļūst par nozīmīgu principu, ar ko veicināt patērētāju/ceļotāju un ceļojumu un tūrisma uzņēmumu mijiedarbību Eiropā, šim nolūkam izmantojot dažādas digitālās ierīces (klēpjdatoru, viedtālruni, planšetdatoru).

Šajā sakarā ir ierosinātas vairākas iniciatīvas. Bet darāmā vēl ir daudz. Komisijai kopīgi ar dalībvalstīm vajadzētu apzināt tās digitalizācijas iniciatīvas, kurām ir lielāka pozitīvā ietekme uz Eiropas tūrisma nozari, un formulēt politiskās nostādnes šo iniciatīvu atbalstam.

Palielinoties tādu uzņēmumu skaitam, kuri darbojas interneta vidē, un rodoties jauniem pilnībā digitāliem uzņēmumiem, pieaug uzņēmumu konkurences līmenis un šo tirgus dalībnieku ietekme uz darbībām, ko ceļotāji veic meklējot, plānojot un pasūtot. ES publiskajām ieinteresētajām personām ir jāuzrauga digitālās ceļojumu vides attīstība, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp tirgū jau esošajiem un jaunajiem dalībniekiem, kā arī nodrošinātu neitralitāti un pārredzamību patērētājam sniegtajā informācijā.

Patlaban ceļotājiem un tūristiem nav iespējas izmantot digitālus risinājumus, kas ļautu viņiem plānot un pasūtīt multimodālus tiešus ceļojumus un maksāt par tiem. Tomēr visaptverošu digitālo multimodālās informācijas un biļešu pārdošanas pakalpojumu nodrošināšana varētu sekmēt ceļotāju un tūristu mobilitāti Eiropā. Digitālo multimodālās informācijas un biļešu pārdošanas pakalpojumu ieviešanas priekšnosacījumi varētu būt piekļuve attiecīgajiem ceļojumu un tūrisma uzņēmumu sniegtajiem datiem un datu pieejamības politikas veicināšana.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina sadarboties ar tūrisma uzņēmumiem un tirdzniecības nozari trijos galvenajos darbības virzienos: novērtēt digitalizācijas ietekmi uz ceļojumu un tūrisma uzņēmumiem, definēt politikas virzienus un iniciatīvas, ar kuriem risināt digitālās vides pašreizējās un gaidāmās problēmas, un atbalstīt ilgtspējīgas darbības, ar kurām nodrošināt uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā.

4.9.2015

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ATZINUMS

Transporta un tūrisma komitejai

par jauniem izaicinājumiem un koncepcijām tūrisma veicināšanai Eiropā

(2014/2241(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Grapini

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst, ka tūrisma nozare ir svarīga Eiropas Savienībai un tās iekšējam tirgum, un uzsver, ka šai nozarei ir virzītājspēka potenciāls attiecībā uz sociālekonomisko izaugsmi, darbvietu izveidi (galvenokārt jauniešiem) un uzņēmējdarbības attīstības iespējām; ņemot vērā iepriekš minēto, mudina Komisiju pieņemt integrētu pieeju, izstrādājot politikas virzienus, kas ietekmē tūrisma nozari; atzīst tūrisma nozīmi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz nabadzības samazināšanu un darbvietu radīšanu;

2.  vērš uzmanību uz digitālās revolūcijas izšķirīgo nozīmi tūrisma nozarē; aicina Komisiju nodrošināt, lai tūrisma nozares un uzņēmumi, īpaši MVU, pēc iespējas labāk izmantotu jaunās tehnoloģijas, ko sniedz internets, tādējādi paplašinot savu elektronisko tirdzniecību iekšējā tirgū un pievēršoties augstvērtīgākiem digitalizētiem produktiem un procesiem, un vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem un patērētājiem godīgu un izmaksu ziņā pieejamu piekļuvi kvalitatīviem un drošiem pakalpojumiem;

3.  uzsver, ka, lai atšķirtu Eiropas tūrisma produktu no citu valstu un kontinentu tūrisma produktiem, ir ļoti svarīgi izstrādāt jaunus tematiskā tūrisma veidus, kas varētu darboties, pamatojoties uz starptautisko un pat reģionu sadarbību; uzskata, ka papildus iespējai no jauna definēt visu Eiropas tūrisma piedāvājumu tematiskā tūrisma produktu sistemātiska popularizēšana varētu būt svarīga, lai mazinātu sezonalitātes ietekmi;

4.  atgādina, ka ES būtu jāiegulda līdzekļi, lai tā būtu gatava izmantot potenciālu, ko piedāvā trešās valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu un jaunietekmes valstis, jo īpaši Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna, no kurām izbraucošo tūristu skaits pieaug; norāda, ka ir vajadzīgas tūrisma veicināšanas iniciatīvas un elastīgāks un saskaņotāks tūrisma vīzu un robežšķērsošanas režīms; uzsver, ka, lai palielinātu tūristu skaitu no valstīm, kas nav Eiropas valstis, un lai popularizētu Eiropas tūrisma galamērķus, ir svarīgi popularizēt vairāk vīzu tūrisma platformu, izmantojot piesardzīgu pieeju attiecībā uz Vīzu kodeksa vienkāršošanu; uzsver iespējas, ko tūrisma vīzas sniedz to tūristu grupām, kuri jau ir bijuši konkrētajā valstī, un to, ka ir svarīgi ieviest vairāk līgumu par vīzu režīma atcelšanu, lai optimāli izmantotu ārvalstu tūristu pieplūdumu; uzskata, ka Eiropas iestādēm un dalībvalstīm ir ieteicams, pienācīgi ievērojot dalībvalstu tiesības un pienākumu kontrolēt savu robežu šķērsošanu, saistībā ar kopējo vīzu politiku izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju koordinētāku un vienkāršotāku vīzu izsniegšanas procedūru ieviešanai;

5.  norāda uz Eiropas Ceļojumu komisijas (ECK) un tās dalībnieku nozīmi Eiropas kā tūrisma galamērķa popularizēšanā; aicina Komisiju turpināt sadarbību ar ECK un plašākā mērogā sadarboties ar Pasaules Tūrisma organizāciju, lai izveidotu kopīgus pasākumus saistībā ar tūrismu Eiropā;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas digitālo tūrisma platformu un tās mērķus i) veicināt ar tūrismu saistīto MVU inovācijas spēju un digitalizāciju, lai aktivizētu tūrisma nozari, kā arī ii) izstrādāt ierosinājumus par to, kā pielāgot un veidot tūrisma nozares turpmākai attīstībai paredzētas ilgtspējīgas, konkurētspējīgas un uz patērētājiem vērstas politikas nostādnes; mudina izmantot inovatīvas tehnoloģijas, apmainīties ar paraugpraksi un padziļināt reģionāla līmeņa sadarbību, lai uzlabotu Eiropas tūrisma nozares pievilcīgumu un konkurētspēju; uzskata, ka e-mācību veicināšana un plašāka digitālo tehnoloģiju izmantošana varētu sekmēt šā mērķa sasniegšanu;

7.  uzsver, ka ir vairāk jāpopularizē tūrisma, sporta tūrisma, piedzīvojumu tūrisma, izglītības tūrisma, lauku tūrisma un radošā tūrisma koncepcijas; uzsver, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība lauku tūrismam kā lauku rajonu ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēkam, kas tādējādi radītu vairāk darbvietu un darba iespēju attālos reģionos;

8.  atbalsta Komisijas koncepciju par visiem pieejama un ilgtspējīga tūrisma veicināšanu;

9.  atgādina, ka mūsdienās patērētāja loma vairs neaprobežojas ar situācijas izpēti ceļojuma un citu saistīto pakalpojumu iegādei un ar dažādas informācijas ieguvi par galamērķi un tagad patērētājs var gan izteikt kritiku/viedokli, gan ietekmēt reklāmas nozari; norāda, ka tādējādi aizvien lielāku nozīmi gūst digitālā pieredze;

10. uzsver, ka Eiropai jāsaglabā savs statuss kā pasaules pievilcīgākajam tūrisma galamērķim; atzinīgi vērtē tādu pasākumu un informatīvo kampaņu rīkošanu, kas popularizē Eiropu kā tūrisma galamērķi, jo īpaši trešo valstu tirgū, un aicina visas iesaistītās ieinteresētās personas kopīgi popularizēt Eiropu ne vien kā tūrisma galamērķi, bet arī kā izcilāko tūrisma galamērķi, kas piedāvā dažādus galamērķus dalībvalstīs, kultūras un tūrisma jomas pakalpojumus, neradot traucējumus to savstarpējā konkurencē;

11. atzīst, ka tūrisma nozarē pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī liels skaits mikrouzņēmumu; šajā saistībā norāda, ka centieni ieviest labāku regulējumu, samazināt administratīvo slogu un veicināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju būtu ne tikai jāturpina nozarē, bet arī jāiekļauj visos ES politikas virzienos, kas ietekmē tūrisma nozari;

12. atzinīgi vērtē Eiropas Patērētāju centru tīkla (ECC-Net) nesen izveidoto lietojumprogrammu “Travel”;

13. aicina Komisiju izpētīt iespēju sagatavot visās oficiālajās valodās Eiropas tūrisma kalendāru, lai koordinētu visu dalībvalstu sniegto informāciju par tūrisma galamērķiem Eiropā, uzlabotu patērētāju informēšanas pakalpojumus un palīdzētu patērētājiem iegūt norādes un informāciju par pasākumiem, apskates vietām un svētku pasākumiem u. c.;

14. norāda, ka ir svarīgi pielāgot Eiropas tūrismu digitālajam tirgum un ka ir jāizstrādā jauni digitāli instrumenti un informācijas avoti potenciālajiem ceļotājiem uz Eiropu; iesaka izveidot lietotājdraudzīgu, savietojamu un mobilu lietojumprogrammu, kurā būtu iekļautas interaktīvas tūrisma kartes, ceļveži un cita svarīga informācija par ES tūrisma galamērķiem un ar kuras palīdzību varētu popularizēt Eiropu kā tūrisma galamērķi, palielināt patērētājiem pieejamās informācijas apjomu un uzlabot tās kvalitāti; uzsver, ka šīs lietojumprogrammas izveides un uzturēšanas radītajām izmaksām vajadzētu būt pēc iespējas mazākām; atzīst iespējas un potenciālu, ko digitālie pakalpojumi un produkti sniedz tūrisma nozarei; uzsver, ka ir svarīgi izveidot pilnībā funkcionējošu iekšējo tirgu šiem pakalpojumiem un produktiem, nodrošinot visu dalībnieku, tostarp MVU un patērētāju, iesaisti un juridisko noteiktību;

15. uzsver, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti un/vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības, jo īpaši attiecībā uz pieejamību, lai nodrošinātu personām ar kustību un maņu orgānu traucējumiem, personām ar pārtikas nepanesamību un vecāka gadagājuma cilvēkiem iespēju pilnā mērā izmantot priekšrocības, ko sniedz Eiropas tūrisms, veicinot pasākumus, kas izstrādāti, lai pielāgotu esošās ēkas un apmācītu darbiniekus; uzskata, ka ir ieteicams veicināt inovatīvas programmas, mehānismus un produktus Eiropas līmenī, lai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atvieglotu neatkarīgu pieejamību; uzsver, ka ir svarīgi padarīt tūrisma informāciju pieejamu tūristiem ar invaliditāti; aicina visas tūrisma padomes un naktsmītņu piedāvātājus ņemt vērā pieejamību, tostarp tīmekļa pieejamību, atjauninot tīmekļa vietnes vai citus informācijas avotus;

16. uzsver, ka dalībvalstīm jāpieņem saskaņotāka pieeja, lai atvieglotu administratīvo sadarbību un plašāku reģionālo sadarbību ar tūrismu saistītās politikas jomās, piemēram, inovācijas, transporta, pakalpojumu kvalitātes, vīzu režīma, vides, patērētāju aizsardzības, komunikācijas un starptautisko karšu maksājumu politikā, ņemot vērā konkrētās problēmas, kas MVU ir jārisina tūrisma jomā, un lai veicinātu atbilstību sadarbīgā patēriņa nostiprināšanās kontekstā, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; norāda, ka atšķirīgi dalībvalstu tiesiskie regulējumi tiešā veidā ietekmē tūrisma uzņēmumus un tie var radīt tirgus izkropļojumus;

17. uzskata, ka ir jāatbalsta to apgabalu konkurētspējas palielināšana, kuros ir nepietiekami izmantotas tūrisma iespējas, izmantojot godīgus popularizēšanas līdzekļus un piesaistot to vietējo MVU atbalstu, kas darbojas tūrisma nozarē;

18. aicina dalībvalstis uzlabot profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu tūrisma nozarē, lai šajā nozarē jau strādājošie un potenciālie darbinieki varētu atrast labākās profesionālās iespējas un veicinātu mobilitāti nozarē; uzskata, ka šādi pasākumi palīdzētu atrisināt šajā nozarē pastāvošo sezonas darba problēmu, no vienas puses, un nedeklarēta darba problēmu, no otras puses;

19. atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi izveidot efektīvāku transporta tīklu, kas nodrošina savienojumus ar perifērajiem tūrisma apgabaliem;

20. atgādina par sadarbīgā patēriņa nozīmi tūrisma veicināšanā un par tā ieguldījumu tūristu skaita palielināšanā vairākos tūrisma galamērķos; uzskata, ka to nevajadzētu uztvert kā negodīgu konkurenci; uzsver sadarbīgā patēriņa nozīmi tūrisma nozarē un prasa izveidot piemērotu tiesisko regulējumu, kas atbalsta izaugsmi un inovāciju, vienlaikus aizsargājot patērētāja intereses; uzsver, ka ir jānodrošina lietotāju drošība, kā arī sniegto pakalpojumu kvalitāte;

21. atgādina, ka ir jāveido konkurētspējīga transporta un tūrisma infrastruktūru;

22. uzsver, ka liela nozīme ir tādai Eiropas tūrisma nozarei, kura ir ilgtspējīga un atbildīga un veicina šīs nozares uzņēmumu konkurētspēju; uzsver ceļotāju skaita pastāvīgo pieaugumu un prasa izstrādāt ilgtspējīgākus un energoefektīvākus transporta un izmitināšanas veidus, lai radītu vides, sociālajā un ekonomikas ziņā ilgtspējīgus galamērķus, ņemot vērā to, ka vides ilgtspēja ietver arī vietējo kultūru un tradīciju saglabāšanu, kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, paraugprakses veicināšanu, un censties veidot tādu tūrismu, kas apmierina un sniedz ieguvumus gan ceļotājiem, gan vietējai sabiedrībai galamērķī; mudina Komisiju paātrināti īstenot iniciatīvu par gandrīz nulles enerģijas viesnīcām (Nearly Zero Energy Hotels — neZEH), kuras mērķis ir padarīt viesnīcas energoneatkarīgas un energoefektīvas;

23. uzsver, ka ir jāizstrādā stratēģija nolūkā palielināt izmitināšanas pakalpojumu pārdošanu vidēji aktīvā/ mazaktīvā sezonā un ka tajā jāietver lauku tūrisma nozare, un tās mērķim jābūt sezonalitātes problēmas risināšanai; uzsver, ka ir svarīgi pievērsties tūrisma produktu/pakalpojumu tirdzniecības kvalitātei, tādējādi veicinot tūristu lojalitāti un nodrošinot tūrisma nozarei vietu konkurētspējīgā tirgū;

24. uzsver, ka ir vajadzīgs labāks un pieejamāks ES finansējums infrastruktūras projektiem, jo īpaši sabiedriskajiem pakalpojumiem, kuru pieprasījums ļoti strauji pieaug tūrisma sezonā, lai ieguvēji būtu gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji;

25. mudina ieviest ilgtspējīgu pilsētplānošanu, lai nodrošinātu Eiropas tūrisma galamērķu kultūras mantojuma saglabāšanu;

26. uzsver, ka tūrisma nozarē ir svarīgi uzlabot profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs, lai nozarē strādājošajiem nodrošinātu piekļuvi vislabākajām profesionālās izaugsmes iespējām, tādējādi veicinot viņu mobilitāti;

27. uzskata, ka tūrisma pakalpojumu sniedzēju pienākums būtu nodrošināt, ka patērētājiem sniegtā informācija par šādiem pakalpojumiem ir precīza un saprotama un ka patērētāji netiek maldināti vai dezinformēti; uzsver, ka šādai informācijai vajadzētu būt viegli lasāmai un sagatavotai, izmantojot saprotamus jēdzienus, un pakalpojumu sniedzēji nedrīkstētu izmantot tādu praksi vai līguma nosacījumus, kas izraisa patērētāju diskrimināciju vai neuzticēšanos ES iekšējā tirgū, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar pirkumiem internetā; uzskata, ka būtu jāizveido saziņas tīkli, lai uzlabotu uzņēmējdarbības iespējas reģionos un veicinātu patērētāju aizsardzību;

28. uzsver, ka patērētāju uzticēšanās uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus tūrisma nozarē, ir atkarīga arī no tā, vai uzņēmumi patērētājiem piedāvā vienkāršas, efektīvas un ātras domstarpību risināšanas iespējas un vai tie aizsargā patērētāju personas un finanšu datus;

29. atzinīgi vērtē nesen noslēgtās trialoga sarunas par pārskatīto Komplekso ceļojumu direktīvu; prasa, lai tā tiktu laikus un efektīvi transponēta un piemērota, lai nozarē īstenotu pārmaiņas un aizsargātu patērētājus digitālajā vidē;

30. akcentē, ka ceļojumu aģentiem un rīkotājiem jāveicina Eiropas ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 izmantošana, sniedzot par to informāciju attiecīgās tīmekļa vietnēs, uz elektroniskajām biļetēm un galvenajos tūrisma galamērķos;

31. uzskata, ka būtu ieteicams izpētīt MVU un individuālo uzņēmumu atbalstīšanas iespējas tūrisma nozarē, izmantojot finansēšanas mehānismus, kas paredzēti, lai palielinātu to likviditāti ar pieņemamām izmaksām, nodrošinātu stimulus ieguldīt tiem nepieciešamās infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā un samazinātu birokrātiju, kas kavē attīstību;

32. uzskata, ka būtu jāturpina iniciatīvas par viesnīcu nozari Eiropā veicināšana, lai pakāpeniski saskaņotu viesnīcu klasifikācijas sistēmas Eiropā, tādējādi dodot iespēju labāk salīdzināt viesnīcu piedāvājumu Eiropā un veicinot kopēju kvalitatīvu pakalpojumu kritēriju izstrādi;

33. uzsver, ka ceļotājiem joprojām ir jāsaskaras ar atšķirīgām cenām, noteikumiem un nosacījumiem, veicot naktsmītnes vai transportlīdzekļa rezervāciju tiešsaistē; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”; aicina Komisiju pieņemt visaptverošu priekšlikumu, lai izbeigtu piekļuves pakalpojumiem un labākajai pieejamai cenai nepamatoto ģeogrāfisko bloķēšanu atrašanās vietas vai mītnes valsts dēļ;

34. uzskata, ka dažādiem transporta veidiem paredzētu integrētu elektronisko biļešu sistēmu koordinēta veicināšana ļautu vienkāršot ceļošanu un novērstu šķēršļus iekšējā tirgus izveides pabeigšanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Margot Parker, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Robert Rochefort, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Igor Šoltes, Catherine Stihler, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Birgit Collin-Langen, Kaja Kallas, Jens Nilsson, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov

20.7.2015

Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS

Transporta un tūrisma komitejai

par jauniem izaicinājumiem un koncepcijām tūrisma veicināšanai Eiropā

(2014/2241(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Luigi Morgano

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka tūrisms ir viena no lielākajām nozarēm pasaulē un ka Eiropa ir viens no nozīmīgākajiem pasaules kultūrtūrisma galamērķiem; uzsver, ka tūrisma jomā ir vērojamas straujas pārmaiņas un tūrisma nozare nepārtraukti attīstās, un ka tāpēc Eiropai un dalībvalstīm ir pastāvīgi jāaizsargā un jāatbalsta tām patiesi raksturīgās iezīmes, popularizējot sava dabas, kultūras un vēstures mantojuma specifiskās īpašības;

2.  uzsver, ka Eiropas kultūrtūrisms ir nozīmīga personīgās izaugsmes, zināšanu ieguves iespēju un Eiropas valstu un vietējās kultūras daudzveidības un kultūras mantojuma bagātības popularizēšanas līdzeklis, kas dod iespēju iepazīt citas kultūras un veidot kontaktus, stiprināt Eiropas identitāti un paust Eiropas vērtības;

3.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt kultūras un tūrisma jomas ciešu sadarbību; atzīst, ka Eiropas kultūrtūrisms sniedz nozīmīgu ieguldījumu politikas izstrādē, ir būtiska daudzu valstu un reģionu ekonomikas daļa un ir viens no ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības un lauku un pilsētu vides reģenerācijas virzītājspēkiem vietējā un reģionālā līmenī, jo īpaši pašreizējās ekonomikas un nodarbinātības krīzes laikā; atgādina arī Eiropas tradicionālās un rūpnieciskās zinātības lomu vietējo apvidu un tajos piekopto profesiju atpazīstamības celšanā;

4.  atkārtoti uzsver, ka tūrismam vajadzētu būt pamatotam uz tādām stratēģijām, kas aizsargā un stiprina gan dabas, gan kultūru daudzveidību un saglabā un veicina vietējās kultūras, tautas tradīcijas, mantojumu un vidi, un ka materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai vajadzētu būt vienai no mūsu galvenajām prioritātēm;

5.  uzsver kultūrtūrisma, agrotūrisma un ekotūrisma potenciālu lauku apvidos, salās un piekrastes apvidos; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt intermodālo savienojamību, jo tā palielinātu šādu attālu tūrisma galamērķu pievilcību;

6.  uzsver, ka Eiropas daudzveidība un multikulturālisms piedāvā lielas iespējas tematiskā tūrisma attīstībai, un uzsver, ka ir svarīgi savā starpā savienot tūrisma objektus, lai izveidotu tematiskā tūrisma maršrutus Eiropas, valsts un vietējā līmenī; uzskata, ka tematiskā tūrisma (vīna, gastronomiskā, lauku, reliģijas, mākslas, izglītības, izpētes tūrisma utt.) sistemātiska popularizēšana, pēc iespējas iekļaujot pārrobežu un reģionālo sadarbību, varētu pārveidot Eiropas tūrismu un ievērojami palīdzēt apkarot masu tūrisma negatīvo ietekmi; tāpēc aicina veicināt vides ziņā ilgtspējīgu kultūrtūrismu un ieviest pasākumus, kas palīdzētu mazināt sezonalitātes ietekmi;

7.  uzsver, ka Eiropas valodu dažādība — neatkarīgi no tā, vai konkrētā valoda ir valsts valoda, viena no vairākām valsts valodām, minoritāšu vai mazāk zināma valoda, — veido tās kultūras mantojuma pamatu, kas rada papildu tūrisma iespējas visos līmeņos;

8.  vērš uzmanību uz formālās un ikdienējās kultūras izglītības nozīmīgo lomu pieprasījuma pēc augstas kvalitātes, ilgtspējīga un iekļaujoša tūrisma radīšanā attiecībā uz šāda tūrisma reliģiskajiem, izglītības, sporta, izpētes, gastronomijas, agrokulturālajiem un ekoloģiskajiem aspektiem; uzsver vajadzību ieguldīt kvalitatīvā apmācībā, lai darbinieki būtu labāk sagatavoti;

9.  aicina efektīvāk izmantot iespējas, ko kultūras mantojuma interpretācijai piedāvā digitalizācija un inovācija, un efektīvāk un pievilcīgāk popularizēt Eiropas kultūrtūrismu, lai iepazīstinātu pēc iespējas plašāku cilvēku loku ar Eiropas kultūras un tūrisma mantojumu, vienlaikus turpinot izmantot ierastos kultūras popularizēšanas veidus; uzsver, ka pilnībā funkcionējoša digitālā vienotā tirgus izveide kopā ar kultūras resursu un arhīvu digitālo platformu paplašināšanu un konsolidāciju un proaktīvu sociālo mediju izmantošanu varētu modernizēt un attīstīt tūrisma nozari nolūkā labāk popularizēt un atbalstīt visus tūrisma pakalpojumus un to sniedzējus;

10. norāda uz to, ka kultūrtūrisma veicināšanā būtu jāņem vērā ne tikai nozīmīgākie tūrisma galamērķi, bet arī mazāki un mazāk pazīstami objekti, kas nav ietverti ierastajos tūrisma maršrutos;

11. uzskata, ka inovatīvu produktu un pakalpojumu izmantošana tūrisma sektorā varētu ievērojami palīdzēt tūrisma uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un padarīt tos ilgtspējīgākus; uzsver vajadzību veicināt inovāciju un tehnoloģiju izstrādi mikrouzņēmumos un MVU un norāda uz lielajām iespējām tematiskā tūrisma / alternatīvu tūrisma veidu attīstīšanai, ko piedāvā interneta un jauno komunikāciju tehnoloģiju izmantošana;

12. atgādina, ka ir vajadzīgs labi apmācīts, informēts, motivēts un apņēmīgs darbaspēks; uzsver — lai vairāk popularizētu tūrisma galamērķu vēstures un kultūras mantojumu, ir būtiski uzlabot nozarē strādājošo zināšanas par vēsturi un kultūru;

13. atgādina, ka ieguldījumi cilvēkkapitālā ir būtiski svarīgs tūrisma pakalpojumu kvalitāti nodrošinošs elements un ilgtspējīgas un konkurētspējīgas izaugsmes priekšnosacījums; uzsver, ka mērķtiecīgāka apmācības politika ir būtiski svarīgs faktors, kas palīdz nodrošināt kvalificētu, uz pakalpojumu sniegšanu orientētu, vairākas valodas protošu darbinieku pieejamību;

14. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot kultūras mantojuma vietu un kultūras izglītības pieejamību, tūrisma objektu būvniecībā, atjaunošanā un paplašināšanā īpaši ņemot vērā personu ar invaliditāti specifiskās vajadzības; norāda, ka šajā sakarībā Eiropas līmenī būtu jāveicina inovatīvi projekti, instrumenti un produkti, kuru mērķis būtu atvieglot piekļuvi personām ar kustību traucējumiem; ņem vērā, ka informācijas un rezervēšanas tehnoloģijām vajadzētu būt viegli pieejamām šīm personām; uzsver milzīgo progresu, kas panākts, pateicoties tādu jauno digitālo tehnoloģiju ieviešanai un izmantošanai, kuras paredzētas gleznu, ēku un kultūras objektu vispārējas pieejamības nodrošināšanai; ierosina Komisijai un dalībvalstīm izskatīt dažādas iespējas, kā īstenot projektus un novirzīt līdzekļus, lai jauniešiem un  — ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas — vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ģimenēm ar zemiem ienākumiem un citiem neaizsargātiem iedzīvotājiem sniegtu iespēju apmeklēt dalībvalstu kultūrtūrisma galamērķus;

15. norāda, ka, veicinot jauniešu iesaistīšanos Eiropas kultūrtūrismā, ir iespējams ārkārtīgi pozitīvi ietekmēt viņu izglītību un personības attīstību;

16. norāda, ka Eiropas kultūras mantojums mākslas, valodu, reliģiskajos, vēsturiskajos un ģeogrāfiskajos aspektos ir izvirzījis Eiropu par vienu no apmeklētākajiem tūrisma galamērķiem pasaulē un ka kultūrtūrisms ir būtiski svarīgs izaugsmes, sociālās attīstības, kohēzijas un augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanai; norāda, ka tūrisma nozare rada apmēram 2,9 % no ES IKP, tajā darbojas 1,8 miljoni uzņēmumu, galvenokārt MVU, ir nodarbināti apmēram 3,3 % ES strādājošo un ka daudzas no darbvietām, ko nav iespējams pārcelt uz citurieni, ir tieši vai netieši saistītas ar kultūrtūrismu;

17. uzsver, ka, lai uzturētu tūristu plūsmas pašreizējā līmenī un piesaistītu jaunus tūristus, ir jāsaglabā un jāpopularizē Eiropas kultūras un dabas mantojums, tostarp tās neskartā daba un ainavas; uzsver, ka ir jārod pareizais līdzsvars starp tūrisma nozares paplašināšanu un kultūras mantojuma saglabāšanu, ar to saprotot arheoloģisku un vēsturisku vietu un pieminekļu restaurāciju, konservāciju un aizsardzību; tāpēc mudina Komisiju pieņemt Eiropas ilgtspējīga un atbildīga tūrisma hartu, kurā būtu ietverts arī sociālās atbildības princips un no kuras gūtu labumu kā apmeklētāji, tā tūrisma galamērķu iedzīvotāji;

18. uzsver to, cik būtisks ir Padomes lēmums par Ieteikumu par Eiropas tūrisma kvalitātes principu pieņemšanu, jo tas palīdzēs tūrisma pakalpojumu sniedzējiem popularizēt savu pakalpojumu kvalitāti un palielinās patērētāju uzticēšanos;

19. atbalsta tādu vietējo un reģionālo iniciatīvu veicināšanu kā Eiropas pārrobežu velomaršruti līdztekus ilgtspējīgai transporta stratēģijai, kas aptver dzelzceļa tīklus, ACCR (Association des Centres culturels de rencontre), Eiropas kultūras galvaspilsētas un DestiNet portālu tīklu, ņemot vērā paraugprakses piemērus ilgtspējīga tūrisma jomā Eiropā;

20. atbalsta tādu ceļošanas maršrutu attīstību, pa kuriem varētu pārvietoties ar nemotorizētiem līdzekļiem (gājēji, jātnieki vai riteņbraucēji) un kuri varētu veicināt ilgtspējīgu tūrismu un radīt iespējas iepazīt Eiropas reģionu daudzveidību;

21. uzsver, cik nozīmīgi ir uzturēt un saglabāt Eiropas kultūras un vēstures mantojumu, lai nepieļautu tā stāvokļa pasliktināšanos, par prioritāti izvirzot veiktā darba kvalitāti, nevis izmaksas; šajā sakarā uzsver, ka patronāža var sekmēt Eiropas mantojuma saglabāšanu un kompensēt šim mērķim atvēlētā publiskā finansējuma samazinājumu;

22. aicina Komisiju ieviest Eiropas tūrisma kvalitātes zīmolu, lai atalgotu tūrisma jomā strādājošo apņēmīgos centienus veicināt tūrisma pakalpojumu kvalitāti, pamatojoties uz cieņu pret kultūras un vēstures mantojumu, uzlabot tūrisma nozares darbvietu kvalitāti, pieejamību visām apmeklētāju kategorijām un popularizēt vietējo kopienu kultūras tradīcijas;

23. atgādina, ka kultūrtūrisms dažādos reģionos palīdz dažādot tradicionālās saimnieciskās darbības un rada darba iespējas, novēršot iedzīvotāju skaita samazināšanos, daudzu vērtīgu kultūras objektu pamešanu un to stāvokļa pasliktināšanos, kā arī tradīciju un tradicionālās kultūras aizmiršanu un nelietošanu;

24. norāda, ka uzņēmējkopienas un vietējie iedzīvotāji būtu jāiesaista dažādajos politikas virzienos, kuru mērķis ir viņu mantojuma, kultūras tradīciju un mūsdienu kultūras izpausmju apzināšana, popularizēšana, aizsardzība, saglabāšana, pārvaldība, izrādīšana un interpretācija tūrisma kontekstā;

25. pauž pārliecību, ka skolēnu tūrismam vajadzētu būt nevis tikai brīvā laika pavadīšanas veidam, bet gan vienai no vispilnvērtīgākajām ar skolu mācību programmu saistītajām neformālās mācīšanās aktivitātēm, ko skolēni piedzīvo, un ka tam jābūt balstītam uz atbildīga tūrisma principiem;

26. uzsver kultūrtūrisma iespējas samazināt nabadzību; šajā sakarā prasa veicināt dalībvalstu radošās nozares un lauku tūrismu, lai popularizētu Eiropas unikālo kultūras bagātību un apkarotu nabadzību un bezdarbu;

27. aicina Komisiju atbalstīt pastāvošus Eiropas pasākumus un programmas, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kā arī tādas valstu un pārrobežu programmas kultūrtūrisma un kultūras mantojuma jomā, kas pierādījušas savu efektivitāti, piemēram, Eiropas kultūras galvaspilsētas, Eiropas mantojuma dienas, Eiropas kultūras maršruti, Eiropas kultūras mantojuma zīme, “Radošā Eiropa” un digitālā platforma “Europeana”; turklāt aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju ieviest Eiropas kultūras karti, kura nodrošinātu zemākas ieejas maksas tūrisma un kultūras objektos, piemēram, apmeklējot muzejus, pieminekļus, arheoloģisko atradumu vietas, bibliotēkas, teātrus utt., par paraugu ņemot UNESCO atbalstīto starptautisko studentu identitātes karti (ISIC);

28. ierosina, vēlams 2018. gadu, noteikt par Eiropas Kultūras mantojuma gadu, vienlaikus piešķirot pienācīgu atbalstu kultūras pasākumiem un mākslas, kino un mūzikas festivāliem; turklāt uzsver, ka ES līmeņa atbalsts tādām iniciatīvām kā Eiropas sporta galvaspilsēta un Eiropas jaunatnes galvaspilsēta un Eiropas kultūras pasākumu kalendāra izveide nolūkā uzlabot informācijas pakalpojumu sniegšanu tūristiem var dot ievērojamu pievienoto vērtību Eiropas kultūrtūrisma veicināšanā un Eiropas noturēšanu un nostiprināšanu pasaules tūrisma galamērķu līderpozīcijā;

29. mudina dalībvalstis sadarboties ar reģionālajām un vietējām iestādēm, lai no tūrisma un tā devuma nodarbinātībai un izaugsmei iegūtu iespējami vairāk, un integrēt tūrisma nozari vietējās attīstības stratēģijās;

30. uzsver sporta tūrisma potenciālu — šī nozare nākotnē varētu kļūt par vienu no dinamiskākajiem sektoriem Eiropas ceļojumu organizēšanas nozarē, un aicina ieviest īpašus politikas pasākumus šīs tendences veicināšanai un atbalstīšanai; atgādina to, cik nozīmīgi Eiropas reģionu pievilcībai no tūristu viedokļa ir sporta pasākumi; uzsver iespējas, ko rada sportisti un skatītāji, kas ierodas uz sporta pasākumiem pirms šādiem pasākumiem un to laikā, jo šādi pasākumi var piesaistīt tūristus pat visnomaļākajām vietām; uzsver, ka sporta tūrisma potenciāls pašlaik netiek pietiekami izmantots;

31. norāda, kādas iespējas mūsdienu problēmu risināšanā sniedz nozīmīgi vēstures notikumi un vēsturiskas vietas, piemēram, organizācijas “Sites of Conscience” dalībnieces, piedāvājot sensitīvu interpretāciju un izglītojošas programmas; mudina starpkultūru dialoga veicināšanai un Eiropas tautu tuvināšanai izmantot kultūras mantojumu un kultūrtūrismu;

32. uzsver pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu jaunu tūrisma veidu popularizēšanā, izmantojot sociālos tīklus, brīvprātīgo organizācijas, kultūras un sporta biedrības, pilsoņu rīcības grupas, jauniešus vai sievietes pārstāvošas un diasporas organizācijas;

33. prasa plašāk atzīt brīvprātīgo sektora būtisko nozīmi tūrisma sektora attīstībā un atbalstā;

34. aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai aizsargātu apdraudētus pieminekļus un objektus Eiropā nolūkā saglabāt un popularizēt kultūras mantojumu un tādējādi veicināt kultūrtūrismu;

35. uzsver, cik svarīgi ir veidot un veicināt ilgtspējīgus un iekļaujošus tūrisma veidus, kuros jūtama tūrisma objektiem piemītošā sociālā, kultūras un ekonomiskā gaisotne, nodrošināta radoša un videi draudzīga uzņēmējdarbība, cilvēkkapitāla un prasmju attīstība un kuri līdzās finansiāliem ieguvumiem vietējām kopienām sniedz sociālā un kultūras izteiksmē mērāmu labumu;

36. uzsver kultūras mantojuma objektu finansēšanai, saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai paredzēto politikas virzienu nozīmīgumu;

37. norāda uz to, cik svarīgi ir novērst reliģisko un etnisko minoritāšu diskrimināciju kultūras jomā;

38. atzinīgi vērtē mobilitātes instrumentus un sadarbības projektus, piemēram, zināšanu apvienības un Sector-Skills Alliances, kas apvienoti programmās “Erasmus+” un “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kā efektīvus līdzekļus, kas tūrisma jomā strādājošajiem, kuri iesaistīti jebkādā izglītības un apmācības līmenī, nodrošina iespējas apmainīties ar paraugpraksi, uzlabot valodu zināšanas un gūt praktisku pieredzi kultūrtūrisma jomā; tomēr pauž bažas par to, ka jauniešu vidū trūkst intereses par karjeru noteiktās tūrisma jomās; uzsver duālās izglītības sistēmas priekšrocības tūrisma sektorā un to, cik svarīgi ir apvienot mācības ar praktisku darba pieredzi, kas uzlabo gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās prasmes; aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes pilnībā izmantot iespējas, ko arodapmācības veicināšanai piedāvā ESF un citi ES, valstu un reģionālie fondi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

14.7.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

1

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Silvia Costa, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Jill Evans, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Rikke Karlsson, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

György Hölvényi, Ilhan Kyuchyuk, Ernest Maragall, Martina Michels, Marlene Mizzi

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tim Aker

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Stelios Kouloglou, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Claudia Tapardel, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, Daniel Dalton, Werner Kuhn, Jozo Radoš, Olga Sehnalová, Ruža Tomašić, Matthijs van Miltenburg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Diane James, Julia Reda

(1)

OV C 56 E, 26.2.2013., 41. lpp.

(2)

OV C 131 E, 8.5.2013., 9. lpp.

(3)

OV C 134, 7.6.2003., 7. lpp.

Juridisks paziņojums