Procedūra : 2015/2052(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0268/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0268/2015

Debates :

PV 27/10/2015 - 14
CRE 27/10/2015 - 14

Balsojumi :

PV 28/10/2015 - 7.11
CRE 28/10/2015 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0385

ZIŅOJUMS     
PDF 623kWORD 136k
29.9.2015
PE 552.059v03-00 A8-0268/2015

par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un pareizu ekonomikas pārvaldību: norādes Kopīgo noteikumu regulas 23. panta īstenošanai

(2015/2052(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: José Blanco López

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejas ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un pareizu ekonomikas pārvaldību: norādes Kopīgo noteikumu regulas 23. panta īstenošanai

(2015/2052(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par norādēm par to, kā piemērojami Regulas (ES) 1303/2013 23. pantā paredzētie pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību (COM(2014)0494) (turpmāk "Norādes"),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 4., 162., 174. līdz 178. un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk "KNR"),(1)

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par 23. pantu, kas iekļauts paziņojumā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par reģionālo un vietējo pašvaldības iestāžu budžeta ierobežojumu ietekmi uz ES struktūrfondu izdevumiem dalībvalstīs(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par kohēzijas politikas ieguldījumu Lisabonas mērķu un stratēģijas "ES 2020" mērķu sasniegšanā(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas Komisijas 7. un 8. progresa ziņojumu par ES kohēzijas politiku un 2013. gada stratēģisko ziņojumu par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā,(5),

–  ņemot vērā 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2014. gada prioritāšu īstenošana(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlijā publicēto Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē: ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. aprīļa ziņojumu "Kohēzijas politika — 2013. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā" (COM(2013)0210),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 12. februāra atzinumu par norādēm par pasākumiem, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību,

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada janvāra pētījumu "Eiropas ekonomikas pārvaldība un kohēzijas politika" (Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B departaments — Struktūrpolitika un kohēzijas politika),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada decembra ziņojumu "Eiropas strukturālie un investīciju fondi un pareiza ekonomikas pārvaldība: pamatnostādnes Kopīgo noteikumu regulas 23. panta īstenošanai" (Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B departaments — Struktūrpolitika un kohēzijas politika),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0268/2015),

A.  tā kā kohēzijas politika ir uz LESD balstīta politika un Eiropas solidaritātes izpausme, kuras mērķis ir stiprināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un jo īpaši mazināt atšķirības starp reģioniem, lai veicinātu līdzsvarotu un harmonisku sociāli ekonomisko attīstību; tā kā tā ir arī investīciju politika, kas veicina stratēģijas "Eiropa 2020" jeb stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējoššai izaugsmei mērķu sasniegšanu;

B.  tā kā ar kohēzijas politikas pašreizējo tiesisko regulējumu vienlaikus tiek veidota saikne ar ES stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Eiropas pusgadu un ES 2020. gada integrētās stratēģijas pamatnostādnēm, kā arī ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (CSR) un Padomes ieteikumiem, šai politikai tomēr ir ļoti specifiski uzdevumi, mērķi un horizontālie principi;

C.  tā kā Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu (ESI fondu) pašreizējā tiesiskā regulējuma mērķis ir pastiprināt koordināciju, papildināmību un sinerģiju ar citām ES politikas jomām un instrumentiem;

D.  tā kā ir pierādījies, ka laba pārvaldība un efektīvas publiskās iestādes ir būtiskas ilgtspējīgai un ilgtermiņa ekonomikas izaugsmei, darbvietu radīšanai un sociālajai un teritoriālajai attīstībai, savukārt mazāk pierādījumu ir par makroekonomiskajiem faktoriem, kuri ietekmē kohēzijas politikas darbību;

E.  tā kā ekonomikas un finanšu neprognozējamība un juridiskā nenoteiktība var samazināt publisko un privāto investīciju līmeni, apdraudot kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu;

F.  tā kā norādes attiecas uz pirmo pasākumu kopumu, saistot ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību saskaņā ar KNR 23. pantu; tā kā tas ir saistīts ar neobligāto maksājumu pārplānošanu un pārtraukšanu, un tā ir atšķirība no KNR 23. pantā paredzētā otrā pasākumu kopuma, kura gadījumā prasīts apturēt saistības vai maksājumus, ja dalībvalstis ekonomikas pārvaldības procesā nespēj veikt korektīvus pasākumus;

G.  tā kā konkrētai valstij adresētu ieteikumu īstenošanas rezultāti dalībvalstīs nav apmierinoši, ko apliecina Komisijas novērtējums par to, kā īstenoti 279 šādi ieteikumi, kas sniegti 2012. un 2013. gadā, proti, 28 ieteikumi (10 %) bija pilnībā īstenoti vai to īstenošanā bija panākts ievērojams progress, 136 ieteikumu (48,7 %) īstenošanā bija sasniegts zināms progress, bet 115 (41,2 %) — neliels vai nekāds progress,

ESI fondu efektivitātes saistīšana ar pareizu ekonomikas pārvaldību

1.  uzsver to, cik kohēzijas politikas instrumenti un resursi ir svarīgi, lai saglabātu investīciju ar Eiropas pievienoto vērtību līmeni dalībvalstīs un reģionos, sekmējot darbvietu radīšanu un sociāli ekonomisko apstākļu uzlabošanu, it īpaši, ja investīcijas ir būtiski samazinājušās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ;

2.  uzskata, ka ESI fondu politikas mērķu un uzdevumu sasniegšanu nedrīkstētu kavēt ekonomikas pārvaldības mehānismi, kaut arī atzīstama ir to nozīme, veicinot stabilu makroekonomisko vidi un efektīvu, lietderīgu un uz rezultātiem orientētu kohēzijas politiku;

3.  uzskata, ka KNR 23. pants būtu izmantojams tikai kā galējais līdzeklis, lai sekmētu ESI fondu efektīvu īstenošanu;

4.  uzsver, ka atšķirībā no Eiropas pusgada cikla, ESI fondu programmām un mērķiem ir daudzgadu un ilgtermiņa raksturs; šajā sakarībā norāda uz nepieciešamību precizēt mehānismus Eiropas pusgada īstenošanai un aicina nodrošināt ciešu koordināciju gan starp šiem abiem procesiem, gan starp iestādēm, kas ir atbildīgas par to īstenošanu;

5.  uzsver, ka Komisijai ir jāiesniedz baltā grāmata, kurā būtu ņemta vērā publisko investīciju ietekme ilgtermiņā un ar kuru izveidotu investīciju kvalitātes tipoloģiju, lai varētu precīzi noteikt tās investīcijas, kuras dod vislabākos rezultātus ilgtermiņā;

6.  atgādina, ka kohēzijas politikai ir bijusi nozīmīga loma un tā būtiski palīdzēja, reaģējot uz makroekonomikas un fiskālajiem ierobežojumiem saistībā ar pašreizējo krīzi, jo laikā no 2007. gada līdz 2012. gadam tika veikta pārplānošana attiecībā uz vairāk nekā 11 % līdzekļu no pieejamā budžeta, lai risinātu visaktuālākās vajadzības un stiprinātu konkrētus pasākumus; šajā sakarībā uzsver, ka vairākās dalībvalstīs kohēzijas politikas ietvaros tika veikti vairāk nekā 80 % publisko investīciju periodā no 2007. līdz 2013. gadam;

7.  prasa Komisijai sniegt papildu analītiskos datus par makroekonomisko mehānismu ietekmi un nozīmi uz reģionālo attīstību, par kohēzijas politikas efektivitāti un par mijiedarbību starp Eiropas ekonomikas pārvaldības ietvaru un kohēzijas politiku, kā arī sniegt konkrētu informāciju par to, kā kohēzijas politika veicina attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu un Padomes ieteikumu īstenošanu;

8.  aicina dalībvalstis pēc iespējas labāk izmantot elastību, kas jau pieejama saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem;

Pārplānošana saskaņā ar KNR 23. pantu

Vispārīgi apsvērumi

9.  atgādina, ka jebkāds lēmums par pārplānošanu vai apturēšanu saskaņā ar KNR 23. pantu ir jāizmanto tikai ārkārtas situācijās un tam jābūt labi izvērtētam, rūpīgi pamatotam un piesardzīgi īstenotam, norādot skartās programmas vai prioritātes, lai nodrošinātu pārredzamību un dotu iespēju pārbaudei un pārskatīšanai; turklāt uzsver, ka šādi lēmumi nedrīkst palielināt grūtības, ar ko reģioni un dalībvalstis jau saskaras sociāli ekonomiskās vides vai to ģeogrāfiskās atrašanās vietas un specifikas dēļ LESD 174. un 349. panta izpratnē;

10.  uzskata, ka pašreizējā plānošanas periodā pieņemtajos partnerības nolīgumos un programmās ir ņemti vērā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi un Padomes ieteikumi, tāpēc ir radīts labs pamats, lai izvairītos no jebkādas pārplānošanas vidējā termiņā, ja vien ekonomiskie apstākļi būtiski nepasliktināsies;

11.  uzsver, ka bieža pārplānošana būtu neproduktīva un no tās būtu jāizvairās, lai netraucētu fondu pārvaldību vai neapdraudētu daudzgadu ieguldījumu stratēģijas stabilitāti un prognozējamību, kā arī novērstu jebkādu negatīvu ietekmi, tostarp ESI fondu apgūšanā;

12.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas piesardzīgo pieeju attiecībā uz pārplānošanu un tās nodomu šo procesu veikt tikai minimāli nepieciešamajā apjomā; aicina īstenot t. s. agrīnās brīdināšanas pieeju, lai informētu attiecīgās dalībvalstis par pārplānošanas procedūras uzsākšanu saskaņā ar KNR 23. pantu, un uzsver, ka pirms ikviena pārplānošanas pieprasījuma jānotiek konsultācijām ar uzraudzības komiteju;

13.  aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm visaptveroši analizēt visas citas pieejamās iespējas bez KNR 23. panta piemērošanas, lai risinātu tādus jautājumus, kas var sekmēt pieprasījumu veikt pārplānošanu;

14.  pauž nožēlu par jebkādu nesamērīgu administratīvā sloga pieaugumu visos pārvaldes līmeņos un ar to saistītajām izmaksām, ņemot vērā stingros termiņus un pārplānošanas procedūras sarežģītību saskaņā ar KNR 23. pantu; brīdina, ka pārplānošanas procedūras saskaņā ar KNR 23. pantu var pārklāties ar turpmākajiem Eiropas pusgada cikliem; aicina Komisiju KNR 23. panta 16. punktā paredzētās pārskatīšanas gaitā apsvērt iespēju atkārtoti izvērtēt termiņu piemērošanu;

KNR horizontālie principi

15.  pauž bažas par to, ka norādēs nav skaidras atsauces uz vispārējiem un horizontāliem principiem, kas noteikti KNR 4. līdz 8. pantā, un atgādina, ka KNR 23. panta interpretācijai ir jāatbilst šiem principiem un tie ir jāņem vērā, turklāt jo īpaši tas attiecas uz partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem kā arī regulu un vienoto stratēģisko satvaru kopumā; šajā sakarībā aicina Komisiju precizēt, kā šie principi īpaši tiks ņemti vērā, piemērojot KNR 23. panta noteikumus;

KNR 23. panta vietējā dimensija

16.  uzsver, ka valsts parāda pieaugums galvenokārt ir saistīts ar dalībvalstu valdību īstenoto politiku un pauž nopietnas bažas, ka nespēja valstu līmenī pienācīgi risināt makroekonomikas problēmas var negatīvi atsaukties uz vietējā līmeņa iestādēm un ESI fondu saņēmējiem un pieprasītājiem;

17.  atgādina, ka 2014.–2020. gada kohēzijas politikā paredzētie tematiskās koncentrācijas noteikumi pieļauj zināmu elastību dalībvalstu un reģionu vajadzību risināšanā un norāda, ka KNR 23. panta piemērošana var ierobežot šo elastību; atgādina, ka ir jāņem vērā galvenās teritoriālās problēmas, kā arī subsidiaritātes princips, kā paredzēts KNR 4. panta 3. punktā;

18.  prasa Komisijai rīkoties saskaņā ar KNR 5. pantu un jau iepriekš un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un partneriem izvērtēt to, kāda ietekme un izmaksu lietderība reģionālā un vietējā līmenī būs jebkādiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar KNR 23. pantu;

19.  uzsver, ka vietējās un reģionālās iestādes aktīvi jāiesaista jebkādā pārplānošanas pasākumā, turklāt uzskata — tā kā ESI fondi ir saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, Eiropas pusgadam būtu jāpiešķir teritoriāla dimensija, iesaistot arī minētās iestādes;

20.  prasa Komisijai KNR 23. panta piemērošanā ievērot samērīguma principu, ņemt vērā situāciju tajās dalībvalstīs un reģionos, kas saskaras ar sociāli ekonomiskām grūtībām un kur ESI fondi nodrošina ievērojamu daļu investīciju, turklāt šāda rīcība vēl jo vairāk nepieciešama sakarā ar krīzi; uzsver, ka nedrīkst turpināt ietekmēt dalībvalstis un reģionus, jo īpaši tos, kuru attīstība ir atpalikusi;

Starptautiskā koordinācija, pārredzamība un atbildība

21.  atgādina, ka spēcīga iestāžu koordinācija ir būtiska, lai nodrošinātu politikas virzienu pienācīgu sinerģiju un papildināmību, kā arī pareizas ekonomikas pārvaldības ietvara atbilstošu un stabilu īstenošanu un tā mijiedarbību ar kohēzijas politiku;

22.  aicina nodrošināt atbilstošu informācijas plūsmu starp Komisiju, Padomi un Parlamentu un publisku diskusiju rīkot atbilstošā politiskā līmenī, lai nodrošinātu vienotu izpratni attiecībā uz to, kā interpretēt nosacījumus KNR 23. panta piemērošanai; šajā sakarībā atgādina, ka ir nepieciešams īpašs par kohēzijas politiku atbildīgs Padomes sastāvs, kas atbildētu par lēmumiem saskaņā KNR 23. pantu;

23.  uzskata, ka ir būtiski nodrošināt pārredzamību un atbildību, piešķirot Parlamentam tiesības īstenot demokrātisko pārraudzību pār KNR 23. pantā paredzēto pārvaldības sistēmu, ar kuru tiek ieviesti būtiski ierobežojumi attiecībā uz augšupējo sistēmu, kas ir svarīga kohēzijas politikas iezīme;

Maksājumu apturēšana

24.  atgādina, ka par maksājumu apturēšanu lemj Padome, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts nerīkojas efektīvi; uzsver KNR 23. pantā paredzētās nopietnās tiesiskās garantijas, lai nodrošinātu apturēšanas mehānisma izmantošanu vien ārkārtas gadījumos;

25.  uzsver, ka jebkāda maksājumu apturēšana pēc būtības ir sods, un aicina Komisiju savu rīcības brīvību maksājumu apturēšanas ierosināšanā izmantot ar vislielāko piesardzību un stingri saskaņā ar KNR 23. panta 6. punktu, pirms tam pienācīgi izvērtējot visu attiecīgo informāciju un elementus, kas izriet no strukturētajā dialogā paustajiem viedokļiem;

26.  saistībā ar kritērijiem apturamo programmu un maksājumu apjomu noteikšanai saskaņā ar pirmo pasākumu kopumu atzinīgi vērtē norādēs izmantoto piesardzīgo pieeju, atbilstoši kurai tiks ņemti vērā ekonomiskie un sociālie apstākļi dalībvalstīs, apsverot mīkstinošus faktorus, kas līdzīgi tiem, kas saistībā ar apturēšanu paredzēti KNR 23. panta 9. punktā;

27.  aicina Komisiju izveidot grafiku, lai atceltu KNR 23. panta 8. punktā paredzēto programmu apturēšanu;

Parlamenta loma saistībā ar KNR 23. pantu

28.  pauž nožēlu, ka norādēs nav atsauču uz Parlamenta lomu, turklāt pat neraugoties uz to, ka KNR tika pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un ka Parlaments pastāvīgi aicinājis pastiprināt demokrātisko atbildību un kontroli ekonomikas pārvaldības jomā;

29.  uzskata, ka Parlamenta iesaistīšana jānosaka oficiāli, jo tas ir galvenais demokrātiskais garants KNR 23. panta 15. punkta pareizai piemērošanai, un tas jādara, izmantojot precīzu procedūru, kas paredzētu apspriešanos ar Parlamentu visos posmos attiecībā uz pārplānošanas pieprasījumu pieņemšanu vai jebkādiem priekšlikumiem un lēmumiem par saistību vai maksājumu apturēšanu;

30.  uzsver, ka nepieciešama pastāvīga, precīza un pārredzama sadarbība starpiestāžu līmenī un uzskata, ka šādas procedūras ietvaros būtu īstenojami vismaz turpmāk minētie pasākumi:

  Komisijai būtu nekavējoties jāinformē Parlaments par konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un Padomes ieteikumiem, kas ir būtiski saistībā ar ESI fondiem, kā arī par finansiālas palīdzības programmām vai attiecīgiem grozījumiem, kuru rezultātā var tikt iesniegts pārplānošanas pieprasījums saskaņā ar KNR 23. panta 1. punktu;

  Komisijai būtu nekavējoties jāinformē Parlaments par jebkādu pārplānošanas pieprasījumu saskaņā ar KNR 23. panta 1. punktu vai jebkuru priekšlikumu lēmumam apturēt maksājumus saskaņā ar KNR 23. panta 6. punktu, pirms turpmākiem soļiem ļaujot Parlamentam paust savu nostāju rezolūcijas veidā;

  Komisijai būtu jāņem vērā Parlamenta paustā nostāja un jebkādi elementi, kas izriet no strukturētajā dialogā paustajiem viedokļiem saskaņā ar KNR 23. panta 15. punktu;

  Parlamentam būtu jāaicina Komisija paskaidrot, vai procesā ir ņemti vērā Parlamenta atzinumi un jebkuri citi viedokļi, kas pausti strukturētajā dialogā;

  par pārplānošanas pieprasījumiem informē Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un uzklausa to viedokli;

  Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāiesaistās dialogā par KNR 23. panta piemērošanu, nodrošinot starpiestāžu koordināciju un pienācīgu informācijas plūsmu, kas ļautu uzraudzīt jebkādu procedūru piemērošanu saskaņā ar KNR 23. pantu;

31.  aicina Komisiju saistībā ar KNR 23. panta piemērošanas pārskatīšanu ziņot par tā piemērošanas ietekmi un rezultātiem, ņemot vērā šā panta 17. punktu, tostarp sīki norādīt, cik lielā mērā ikviens pārplānošanas pieprasījums bija pamatots ar attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu vai Padomes ieteikumu īstenošanu un vai ir uzlabojusies pieejamo ESI fondu ietekme uz izaugsmi un konkurētspēju tajās dalībvalstīs, kurās tiek īstenotas finansiālās palīdzības programmas, kā arī sniedzot datus par jebkādiem apturētajiem maksājumiem un attiecīgajām programmām;

°

°  °

32.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm un to reģioniem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV C 375, 20.12.2013, 2. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0401.

(4)

OV C 161 E, 31.5.2011., 120.lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0132.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0038.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Iespējams, ka Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (KNR), 23. pantā iekļautie pasākumi, ar kuriem ESI fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību, ir viens no pretrunīgākajiem aspektiem šajā regulā, kura tika pieņemta iepriekšējā sasaukuma laikā.

Eiropas Parlamenta referenti par Kopīgo noteikumu regulu (KNR) savā ziņojumā ierosināja pilnībā svītrot noteikumus par makroekonomiskajiem nosacījumiem. Šis svītrojums cita starpā tika iekļauts arī vairāku Parlamenta grupu vārdā iesniegtajos grozījumos. Varētu teikt, ka makroekonomiskie nosacījumi izraisīja plašu vairākuma noraidījumu.

Tomēr galu galā makroekonomiskie nosacījumi tika iekļauti regulā. Pirmajā lasījumā tiks pieņemts Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunās panāktais teksts, kurā tiks saglabāti iepriekš minētie noteikumi, neļaujot nonākt balsošanā grozījumiem, ar kuriem tika plānots panākt šo nosacījumu svītrošanu.

Saskaņā ar minēto ziņojumu nav iespējams ne svītrot, ne arī grozīt KNR 23. panta noteikumus, kas iekļauti šajā regulā. Var tikai censties panākt, lai šos noteikumus piemēro iespējami taisnīgā un līdzsvarotā veidā.

Ir jāatzīmē, ka šajā ziņojumā apskatītie noteikumi attiecas tikai uz pirmo KNR 23. panta daļu par fakultatīvu strukturālo un investīciju fondu pārplānošanu vai apturēšanu, bet ne uz otro daļu par obligātu fondu apturēšanu.

Pirms šā ziņojuma sagatavošanas referentam ir bijusi iespēja apmainīties viedokļiem ar daudziem REGI komitejas ēnu referentiem, kā arī ar atbildīgajiem komitejās, kurās tiek sagatavoti atzinumi (ECON, EMPL un BUDG), ar Reģionu komitejas atbildīgajiem vai cita starpā — ar Eiropas Komisijas un Padomes atbildīgajiem.

Regulas 23. panta ierobežojumi

Lielākā daļa no mums izjūt bažas par KNR 23. pantā paredzētās ESI fondu pārplānošanas un apturēšanas praktiskajām sekām. Šajā ziņojumā referents centās sasniegt līdzsvaru starp dažādiem redzējumiem par makroekonomisko nosacījumu kā sistēmas galējā līdzekļa piemērošanu.

Ir būtiski neaizmirst kohēzijas politikas sākotnējo nozīmi un mērķus un šīs politikas svarīgumu, jo tā ir līdzeklis investīciju saglabāšanai Eiropas reģionos, jo īpaši ekonomiskās krīzes un stabilitātes trūkuma laikā. Atzīstot efektīvas ekonomiskās pārvaldības nepieciešamību, šādi mehānismi nedrīkst apdraudēt plašāku ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu panākšanu.

Nedrīkstētu pieļaut, ka reģionālām vai vietējām struktūrām tiek noteikts sods fondu pārplānošanas vai apturēšanas veidā, pasliktinot to ekonomisko un sociālo stāvokli, tādu makroekonomisko noteikumu nepildīšanas rezultātā, kas attiecas uz citiem pārvaldes līmeņiem.

KNR 23. pants nedrīkst radīt finansiālu nedrošību un nelīdzsvarotību, pasliktinot jau tā nedrošo situāciju, jo īpaši mazattīstītos vai krīzes vairāk skartajos reģionos. Mums ir jānodrošina samērīgi atbildes pasākumi, lai vēl vairāk nesarežģītu situāciju mazattīstītos reģionos, kuri jau pašlaik saskaras ar grūtībām.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka Komisija, šķiet, piekrīt, ka pārplānošana ir jāierobežo līdz pilnīgi nepieciešamajam minimumam un ka KNR 23. panta īstenošanā jāņem vērā konkrētās dalībvalsts specifiskā ekonomiskā un sociālā situācija. Jebkurai makroekonomisko nosacījumu piemērošanai ir jābūt pārredzamai, pamatotai un acīmredzami jāsniedz ieguvumi attiecīgā reģiona vai reģionu kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā.

Uzskatu, ka KNR 23. panta vienīgajam mērķim ir jābūt ilgtspējīgākas un efektīvākas kohēzijas politikas veicināšanai.

Pašreizējā plānošanas periodā kohēzijas politika ir cieši saistīta ar stratēģijas "Eiropa 2020" stratēģiskajiem mērķiem un tādiem ekonomiskās pārvaldības mehānismiem kā Eiropas pusgads. Tas nozīmē, ka šajā plānošanas periodā spēkā esošajiem partnerības nolīgumiem un programmām pamatā ir jāatbilst Savienības plašākajiem makroekonomiskajiem mērķiem, padarot KNR 23. pantā minēto pārplānošanu vajadzīgu tikai un vienīgi pilnīgi ārkārtējos apstākļos.

Lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēts kohēzijas primārais mērķis, ir jāuzsver visu pārvaldes līmeņu iestāžu spēcīgas koordinācijas nozīme, kas novērš atkārtotu centralizāciju, kura liktu apšaubīt daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principu, kas ir kohēzijas politikas pamatelementi.

Šajā ziņā būs svarīgi apkopot un analizēt datus par Eiropas ekonomiskās pārvaldības procesu un kohēzijas politikas mērķu un rezultātu mijiedarbību.

Ir jānodrošina arī kohēzijas politikas vietējā līmeņa aspekts, kā arī subsidiaritātes, pārredzamības un proporcionalitātes principa ievērošana.

Ir jāgādā, lai reģionālās un vietējās iestādes saglabātu elastīgumu savu specifisko vajadzību apmierināšanā, un nedrīkst pieļaut, ka KNR 23. pantā paredzētā pārplānošana ierobežotu šo iestāžu spējas rīkoties, risinot problēmas attiecīgajā pārvaldības līmenī.

Visbeidzot, ir jāierobežo iespējamais administratīvais slogs un saistītās izmaksas, kas varētu rasties no KNR 23. panta piemērošanas.

Jebkurai pārplānošanai ir jābūt iespējami vienkāršai un pārredzamai un jānovērš papildu sarežģījumi un nenoteiktība reģionālajām un vietējām iestādēm.

Eiropas Parlamenta nozīme

Eiropas Parlamentam ir jābūt galvenajam demokrātiskajam garantam attiecībā uz KNR makroekonomisko noteikumu pareizu piemērošanu.

Diemžēl, Komisijas noteikumos nav precizēta Eiropas Parlamenta loma fondu pārplānošanas un apturēšanas piemērošanā, atbilstoši KNR 23. pantam.

Šā ziņojuma mērķis nav vienīgi kritika, bet gan palīdzība pienācīgi sagatavojot Eiropas Parlamenta dalību pārplānošanas un apturēšanas procesos, lai labāk piemērotu makroekonomisko nosacījumu principu.

Parlamentam ir aktīvi jāpiedalās KNR 23. panta īstenošanas uzraudzībā, un tam būs nepieciešama pastāvīga un uzticama informācijas plūsma starp visām ieinteresētajām personām, kā arī pilnīga pārredzamība katrā procesa posmā.


Budžeta komitejas ATZINUMS  (23.6.2015)

Reģionālās attīstības komitejai

par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un pareizu ekonomikas pārvaldību: norādes Kopīgo noteikumu regulas 23. panta īstenošanai

(2015/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Janusz Lewandowski

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka precīzāk noteikta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. panta 1. un 6. punkta īpašo noteikumu piemērošana;

2.  piekrīt, ka ESI fondu veiksmīgu īstenošanu veicina stabila makroekonomiskā vide, tostarp augstas kvalitātes pārvaldība visos līmeņos;

3.  uzsver, ka ir jāizmanto objektīvi kritēriji, lai novērtētu to, kādas dalībvalstu darbības uzskatāmas par efektīvu rīcību; uzsver, cik svarīgi ir ievērot proporcionalitātes un vienlīdzīgas attieksmes principus 23. panta noteikumu piemērošanā, un uzsver arī nepieciešamību pēc savlaicīga un visaptveroša dialoga ar attiecīgo dalībvalsti;

4.  atgādina, ka valstu reformu programmas ir ļoti noderīgas, īstenojot stratēģiju "Eiropa 2020" dalībvalstu līmenī, un ka tās ir jāņem vērā, pirms dalībvalstij tiek pieprasīts pārskatīt un grozīt partnerības nolīgumus un attiecīgās programmas;

5.  aicina Komisiju procedūru saskaņā ar 23. panta pirmo pasākumu kopumu izmantot tikai kā galējo līdzekli un tikai izņēmuma gadījumos, kad ieguvumi no ierosinātajiem grozījumiem nepārprotami atsver to izmaksas, ņemot vērā, ka pārplānošanas process var būt dārgs un valsts pārvaldes iestādēm un vietējām un reģionālajām iestādēm grūti pārvaldāms, par ko liecina iepriekš gūtā pieredze;

6.  norāda, ka reģioni vidēji īsteno trešo daļu publisko izdevumu Eiropas Savienībā un tiem ir galvenā loma, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus un īstenojot izaugsmi sekmējošus izdevumus; pauž bažas par pārplānošanas īso termiņu un plāno cieši uzraudzīt, vai būs iespējama Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā prasītā reģionālo iestāžu un partneru iesaistīšana, tādējādi nodrošinot kohēzijas politikas pamatā esošo subsidiaritātes un partnerības principu ievērošanu;

7.  it īpaši brīdina, ka jebkāda maksājumu apropriāciju apturēšana var traucēt finanšu plānošanu programmu līmenī, sodīt projektu iniciatorus un arī kopumā kaitēt paredzamībai un investīciju plānošanai, kam būtu neproduktīva ietekme uz ekonomiski mazāk spēcīgām dalībvalstīm, kuru valsts finansēs jau ir deficīts un kurās publiskās investīcijas ir vairāk atkarīgas no ESI finansējuma, kā arī var radīt makroekonomisku nestabilitāti plašākā mērogā un kaitēt ES kopējam tēlam;

8.  pauž nožēlu, ka Parlaments nav iesaistīts lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz līdzekļu pārplānošanu vai maksājumu apturēšanu; prasa, lai visu pārplānošanas un maksājumu apturēšanas gadījumu budžeta aspekti tiktu izskatīti strukturētā dialogā ar Komisiju par 23. panta piemērošanu un lai šis dialogs notiktu vēl pirms Komisija pieņem lēmumu apturēt maksājumus;

9.  aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar 23. panta 16. punktu un bez kavēšanās 2017. gadā iesniegt pārskata ziņojumu par šā panta piemērošanu, kurā būtu iekļaujams arī novērtējums par visiem saistītajiem budžeta aspektiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

7

12

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Sophie Montel, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Paul Rübig, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Isabelle Thomas, Monika Vana, Daniele Viotti, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Janusz Lewandowski, Nils Torvalds, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tiziana Beghin, Marco Zullo


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS  (24.6.2015)

Reģionālās attīstības komiteja

par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un pareizu ekonomikas pārvaldību – norādes par to, kā piemērojams Kopīgo noteikumu regulas 23. pants

(2015/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Javi López

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas noteiktos kritērijus, uzsverot to, ka problēmām, ar kurām saskaras dalībvalstis, ir ilgtermiņa raksturs un ka ar daudzgadu programmām, ko finansē no ESI fondiem, kuru mērķis bija novērst šīs problēmas, prasa noteiktību un pastāvību, un ka tālab būtu jāizvairās no regulāras programmu pārplānošanas un jādod priekšroka stabilitātei, lai nostiprinātu to programmu paredzamību un ticamību, kuras īsteno ESI fondu ietvaros; uzskata, ka koncentrēšanās īstermiņā uz konkrētām valstīm paredzētiem ieteikumiem nedrīkst apdraudēt ESI fondu ilgtermiņa mērķus, ņemot vērā ESI fondu ilgtermiņa un uz rezultātiem orientēto raksturu un Eiropas semestra gada ciklu; cer, ka Komisija un Padome būs ļoti piesardzīgas, pieprasot līdzekļu pārplānošanu vai maksājumu apturēšanu programmām saskaņā ar ES solidaritātes principu, kas daļēji ir izteikts, izmantojot ES finansējuma daļas mehānismu, un kurš būtu jāsaglabā kā ES politikas svarīgs princips;

2.  uzsver to, ka investīcijas, kuras atbalsta ar ESI fondiem, būtu jāizdara pareizā makroekonomiskajā sistēmā, nodrošinot to maksimālu ietekmi uz izaugsmi, attīstību, kohēziju un darbavietu izveidi un risinot jaunas sociālas un ekonomiskas problēmas, kad tās rodas; tomēr atgādina, ka ESI fondu piešķīrumi ir balstīti uz konkrētiem atbilstības kritērijiem, kas saistīti ar ES reģionu attīstības līmeni, un tādēļ lēmumi apturēt vai pārplānot, balstoties uz citiem kritērijiem, varētu neatbilst šā finansējuma racionālajam pamatam;

3.  norāda, ka dažos gadījumos programmu pārplānošana vai apturēšana, kā noteikts Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 23. pantā, varētu apdraudēt ESI fondu mērķu sasniegšanu visās dalībvalstīs un jo īpaši tajās valstīs, kuras saskaras ar lielu makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību; aicina Komisiju izmantot šo mehānismu tikai tad, ja dalībvalstis konsekventi neveic efektīvus pasākumus, lai risinātu tās pieprasījumus programmas pārplānot, un ja ir pārliecinoši pierādījumi, ka programmu pārplānošana varētu ievērojami un tieši ietekmēt programmas potenciālu darbvietu radīšanai; uzsver — Komisijai jāpierāda, ka grozījumi negatīvi neietekmēs dalībvalstu paredzētos mērķus nodarbinātības un sociālajā jomā; tādēļ aicina Komisiju sagatavot novērtējumu par ietekmi uz bezdarba līmeni un ekonomiskas attīstību attiecīgajās valstīs; uzsver, ka ikvienai programmai ar pozitīvu ietekmi ilgtermiņā, kas saistīta ar sociālo ieguldījumu, būtu jāpaliek neskartai;

4.  uzskata, ka nebūtu lietderīgi, ja izglītības, apmācības un darbvietu radīšanas atbalstam paredzētos ESI fondus varētu apturēt arī tad, ja ar šiem fondiem tiek sasniegti to mērķi; tālab aicina Komisiju būt uzmanīgai, piemērojot KNR 23. panta pirmo daļu visām programmām, kas atbilst kādam no ESI fondu tematiskajiem mērķiem, jo īpaši tematiskajiem mērķiem 8), 9) vai 10), vai arī stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālajiem mērķiem, un, veicot jebkādus grozījumus programmās saskaņā ar ESI fondiem, pievienot atbilstošas garantijas, ka tiek ievēroti sociālās kohēzijas mērķi; prasa, lai Komisijai stingri apņemtos piemērot prasību pat ESF minimālo daļu, kas paredzēta KNR 92. panta 4. punktā;

5.  aicina Komisiju īstenot samērīgus pasākumus un apsvērt dalībvalstu sociālos un ekonomiskos apstākļus, lai izvairītos no saistību vai maksājumu apturēšanas, kā paredzēts KNR 23. panta otrajā daļā, ja dalībvalstīs ir izveidojusies kāda no situācijām, kas aprakstītas KNR III pielikuma 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā; aicina Komisiju katru reizi novērtēt finansējuma pārtraukšanas ietekmi uz nodarbinātību un censties samazināt iespējamo nevēlamo ietekmi uz attiecīgajiem iedzīvotājiem;

6.  prasa Komisijai, piemērojot KNR 23. pantu, izstrādāt pārredzamu un demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu saskaņā ar KNR 23. panta 15. punktu, kas paredzētu ieviest agrīnas brīdināšanas pieeju, informējot attiecīgo valsti par iespēju uzsākt pārplānošanas procedūru tūlīt pēc konkrētām valstīm adresēto ieteikumu publicēšanas, un ļaut Parlamentam, pamatojoties uz oficiālu procedūru, visos posmos saņemt informāciju par pārplānošanas pieprasījumu pieņemšanu vai jebkādiem priekšlikumiem un lēmumiem par saistību vai maksājumu apturēšanu;

7.  aicina Komisiju izveidot grafiku, lai atceltu KNR 23. panta 8. punktā paredzēto programmu apturēšanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Yana Toom, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Heinz K. Becker, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Tamás Meszerics, Csaba Sógor, Helga Stevens, Monika Vana, Tom Vandenkendelaere

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Flavio Zanonato, Branislav Škripek


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

3

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, José Blanco López, Franc Bogovič, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Edward Czesak, Rosa D’Amato, Bill Etheridge, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Monika Vana, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Demetris Papadakis, Maurice Ponga

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Andrejs Mamikins, Soraya Post

Juridisks paziņojums