Procedūra : 2015/2132(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0298/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0298/2015

Debates :

PV 27/10/2015 - 10
CRE 27/10/2015 - 10

Balsojumi :

PV 28/10/2015 - 7.2
CRE 28/10/2015 - 7.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0376

ZIŅOJUMS     
PDF 1040kWORD 463k
15.10.2015
PE 567.773v02-00 A8-0298/2015(1. daļa)

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(11706/2015 – C8-0274/2015 – 2015/2132(BUD))

1. daļa. Rezolūcijas priekšlikums

Budžeta komiteja

Referenti: José Manuel Fernandes (III iedaļa — Komisija)

Gérard Deprez (pārējās iedaļas)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11706/2015 – C8-0274/2015 – 2015/2132(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par 2016. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2016. finanšu gadam(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2015. gada 24. jūlijā (COM(2015)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2015. gada 4. septembrī un iesniedza Eiropas Parlamentam 2015. gada 17. septembrī (11706/2014 – C8-0274/2014),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2016. gada budžeta projektu(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Bēgļu krīzes pārvaldība: tūlītēji operatīvie, budžeta un juridiskie pasākumi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā” (COM(2015)0490),

–  ņemot vērā grozījumu vēstules Nr. 1/2016 (COM(2015)0317) un Nr. 2/2016 (COM(2015)0513) attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0298/2015),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2016. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2015. gada 11. marta rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm un 2015. gada 8. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam; atgādina, ka šīs prioritātes ir iekšēja un ārēja solidaritāte, jo īpaši efektīva migrācijas un bēgļu krīzes risināšana, kā arī konkurētspējas veicināšana, radot pienācīgas kvalitātes un augstvērtīgu nodarbinātību un attīstot uzņēmumus un uzņēmējdarbību visā Savienībā;

2.  uzsver, ka Savienība patlaban saskaras ar vairākām nopietnām ārkārtas situācijām, īpaši ar nepieredzēta apmēra migrācijas un bēgļu krīzi; pauž pārliecību, ka ārkārtējas steidzamības un prioritārā kārtā Savienības budžetā ir jārod finanšu resursi, kas atbilstu politiskajiem izaicinājumiem un dotu iespēju Savienībai panākt rezultātus un efektīvi reaģēt uz šīm krīzēm; apzinās, ka migrācijas un bēgļu krīzi nevar atrisināt ar finanšu resursiem vien un ka ir nepieciešama visaptveroša pieeja gan attiecībā uz tās iekšējo, gan ārējo dimensiju; uzskata, ka ārkārtas situācija prasa ārkārtas pasākumus un ir nepieciešama stingra politiska apņemšanās nodrošināt šim mērķim jaunas apropriācijas;

3.  norāda, ka Parlaments no paša sākuma 2016. gada budžetā ir īpašu uzmanību pievērsis migrācijai un bēgļiem; atgādina savus agrākos paziņojumus, proti, to, ka migrācijas plūsmu pārvaldība nozīmē gan iekšēju, gan ārēju solidaritāti un ka, īstenojot vienotu pieeju, būtu jāpiesaista arī ārēji finansēšanas instrumenti, lai novērstu pamatcēloņus problēmām, ar kurām saskaras Savienība; atgādina kopējos līgumus un vienošanās, piemēram, Šengenas acquis un Dublinas regulu, kā arī Komisijas priekšlikumu par saistošu krīzes pārcelšanas mehānismu (COM(2015)0450);

4.  tādēļ nolemj nekavējoties nākt klajā ar visaptverošu grozījumu paketi, ar kuru budžeta projekts tiktu palielināts par EUR 1161 miljoniem gan 3. izdevumu kategorijā (“Drošība un pilsonība”), gan 4. izdevumu kategorijā (“Globālā Eiropa”), lai sniegtu sākotnēju atbildi uz migrācijas krīzi; uzsver, ka attiecībā uz šīs krīzes iekšējo dimensiju Parlamenta grozījumi jau pilnībā ietver un saskaņo abas paketes par patvēruma meklētāju pārcelšanu, vienlaikus ierosinot papildu palielinājumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) un Savienības aģentūrām šajā jomā; attiecībā uz ārējo dimensiju uzsver vairākus papildu palielinājumus, kas paredzēti konkrētām programmām 4. izdevumu kategorijā, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību instrumentam, attīstības sadarbības instrumentam, humānajai palīdzībai un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam;

5.  tomēr uzsver, ka šie grozījumi būtu jāizskata, ņemot vērā Komisijas grozījumu vēstuli Nr. 2/2016, kura saskaņā ar plānoto papildus otrajai pārcelšanas paketei ietvers arī citus pasākumus, kas norādīti Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumā; pauž nožēlu par to, ka Parlamentam un Padomei nav vairāk laika pārliecināties par šīs grozījumu vēstules piemērotību, taču apzinās, ka ir nepieciešama tūlītēja reakcija un laika ir ļoti maz; uzsver, ka Parlaments pilnībā atbalsta šos jaunos pasākumus un plāno aizstāvēt to finansēšanu no jaunām apropriācijām pat lielākā apmērā, nekā ierosināts paša Parlamenta nostājā attiecībā uz 2016. gada budžetu;

6.  nolemj arī rīkoties saistībā ar krīzi, kura patlaban skar Eiropas lauksaimniekus, īpaši piensaimniecības nozari, un jau nostājā attiecībā uz 2016. gada budžetu iekļaut EUR 500 miljonus ārkārtas atbalsta pasākumiem, par kuriem paziņojusi Komisija; paļaujas, ka Komisijas grozījumu vēstule Nr. 2/2016 ļaus noteikt konkrētās budžeta pozīcijas, kuras šajā sakarībā tiks palielinātas; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pārnest neizlietotās apropriācijas no 2015. gada budžeta krīzes rezerves uz 2016. gada budžetu un norāda, ka šie neizlietotie līdzekļi tiks izmantoti, lai segtu atmaksājumus tiešo maksājumu saņēmējiem, kā to paredz Regula (ES) Nr. 1306/2013;

7.  atzīst, ka ir jāiegulda daudz vairāk pūļu, lai novērstu Savienības ekonomikas trūkumus, palielinot konkurētspēju, izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu skaitu; uzsver, ka šajā sakarībā galvenā nozīme ir mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sociālajiem uzņēmumiem; tādēļ palielina programmas COSME finansējumu par EUR 16,5 miljoniem; nolemj arī ierosināt jaunas saistības 2016. gadā, lai turpinātu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI), kuras finansējums visā pilnībā tika darīts pieejams agrāk, proti, 2014.–2015. gadā; atzīst šīs programmas ievērojamo ieguldījumu cīņā pret bezdarbu un ir apņēmības pilns nodrošināt, ka tiek darītas pieejamas vajadzīgās apropriācijas, lai novērstu finansējuma trūkumu šīs programmas īstenošanā; tādēļ 2016. gadam apstiprina EUR 473,2 miljonu palielinājumu, kas atbilst JNI sākotnēji paredzētajam gada finansējumam;

8.  atkārtoti pauž pārliecību, ka no Savienības budžeta nevajadzētu finansēt jaunas iniciatīvas, atņemot līdzekļus jau īstenošanā esošām Savienības programmām un politikas pasākumiem un neievērojot jau dotus politiskus solījumus; atzīst un pilnībā apstiprina lielo politisko un finansiālo atbalstu Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības sākšanai, taču plāno ievērot ESIF sarunās doto solījumu, proti, ikgadējās budžeta procedūras ietvaros pēc iespējas samazināt ietekmi uz programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); tādēļ ierosina 2016. gadā pilnībā kompensēt šo abu programmu finansējuma samazinājumus (EUR 1326 miljoni), kas radušies, nodrošinot līdzekļus ESIF garantiju fondam, lai tās varētu pilnībā sasniegt mērķus, kuri apstiprināti tikai pirms diviem gadiem, pieņemot šo programmu juridisko pamatu;

9.  uzsver, ka ir svarīgi pilnībā ievērot kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu 2015.–2016. gadam, par ko vienojušies Parlaments, Padome un Komisija, ņemot vērā kopīgo apņemšanos līdz 2016. gada beigām samazināt 2007.–2013. gada kohēzijas programmām paredzēto neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājumu līdz EUR 2 miljardiem; šajā sakarībā kritizē to, ka Padomes ierosinātie samazinājumi ir tiešā pretrunā šim maksājumu plānam; turklāt uzsver, ka ir jānovērš šāda nepārvaldāma uzkrājuma veidošanās nākotnē, un aicina Komisiju šajā nolūkā nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem; šajā sakarībā uzskata, ka neparedzētas maksājumu vajadzības būtu jāfinansē ar jaunām apropriācijām un tādēļ Grieķijai paredzēto EUR 1 miljardu darot pieejamu agrāk par plānoto, proti, 2016. gadā, tas būtu jāfinansē, nepārsniedzot DFS pieejamo maksājumu maksimālo apjomu; uzsver savu ilgstoši ieturēto nostāju, ka maksājumi, kas tiek veikti par saistībām, kuras izriet no elastības instrumenta izmantošanas, ir jārēķina papildus minētajam maksimālajam apjomam;

10.  atjauno visus samazinājumus, ko Padome ierosinājusi budžeta projektā (EUR 563,6 miljoni saistībās un EUR 1421,8 miljoni maksājumos); pauž neizpratni par ierosināto samazinājumu pamatojumu, piemēram, samazinājumu, kas skar programmu “Apvārsnis 2020” un EISI, jo šīs programmas jau ir ietekmējuši līdzekļu pārvietojumi par labu ESIF, un samazinājumu, kas skar attīstības un kaimiņattiecību politikas virzienus, īpaši ņemot vērā nesenos notikumus; pauž bažas par to, ka Padome, ierosinot šādus nozīmīgus budžeta projekta samazinājumus, lielā mērā neņem vērā neapstrīdamo Savienības budžeta pievienoto vērtību; jebkurā gadījumā iebilst pret Padomes nolūku ķerties pie budžeta pozīcijām, kurās ir zems izpildes līmenis vai absorbcijas spēja, jo to nepamato faktiski izpildes rādītāji un netiek ņemts vērā atsevišķu programmu atšķirīgais īstenošanas veids;

11.  secina — lai pienācīgi finansētu šīs akūtās vajadzības un ņemot vērā ļoti ierobežotās DFS rezerves 2016. gadā, būs jāizmanto visi DFS regulā norādītie elastības nodrošināšanas līdzekļi, tostarp pilnībā jāizmanto elastības instruments; sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procesā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem; šajā sakarībā uzsver, ka vispārējā DFS saistību apropriāciju 2015. gada rezerve būtu jāizmanto, tiklīdz būs izpildīti juridiskie nosacījumi; cer šajā jautājumā panākt iepriekšēju vienošanos ar Padomi un Komisiju;

12.  atgādina saistībā ar politisko vienošanos par DFS pieņemto triju Savienības iestāžu kopīgo paziņojumu par to, ka ikgadējās budžeta procedūrās tiks pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības elementi; uzsver, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai kā horizontālam principam vajadzētu būt visu Savienības politikas nostādņu pamatā, un prasa visaptverošu dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā; turklāt atzinīgi vērtē pirmos Savienības budžeta ekoloģizācijas pasākumus; norāda, ka ir jāturpina virzīt šo procesu, lai sasniegtu klimata un videi draudzīgu izdevumu jomā apstiprinātos mērķus;

13.  apropriāciju kopējo līmeni 2016. gadam nosaka EUR 157 427,5 miljonu apmērā saistību apropriācijās un EUR 146 459,5 miljonu apmērā — maksājumu apropriācijās;

1.a izdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

14.  kritizē to, ka arī šogad 1.a izdevumu apakškategoriju ir nopietni ietekmējuši Padomes ierosinātie samazinājumi, proti, saistību samazinājums par EUR 140,9 miljoniem un maksājumu samazinājums par EUR 435,4 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu; uzsver, ka aptuveni puse no šiem samazinājumiem skar programmu “Apvārsnis 2020”, kas vēl vairāk samazina šai programmai 2016. gadā pieejamo finansējumu pēc tam, kad daļa tās apropriāciju jau ir pārceltas uz ESIF;

15.  uzsver, ka konsekvences labad vairāki samazinājumi, kurus Padome veikusi daudzās 1.a izdevumu kategorijas programmās, pamatojoties uz zemu absorbcijas spēju 2015. gada jūnijā, tagad ir jāatceļ, jo šo programmu īstenošana 2015. gada septembrī ir strauji paātrinājusies; norāda, ka tā ir vispārēja tendence, kas atbilst šo programmu dzīves ciklam; tādēļ nolemj atjaunot budžeta projekta apmēru Padomes samazinātajās pozīcijās gan saistību, gan maksājumu apropriācijās;

16.  ievērojot savas 2016. gada prioritātes — nodarbinātība, uzņēmumi, uzņēmējdarbība — un rūpīgi izvērtējot līdzšinējo absorbcijas spēju, nolemj ne tikai pilnībā kompensēt ESIF dēļ veiktos programmas “Apvārsnis 2020” un EISI samazinājumus, bet arī ierosināt atsevišķus palielinājumus, kuri pārsniedz budžeta projektā paredzēto summu, programmām COSME, “Apvārsnis 2020”, EaSI un “Erasmus+”;

17.  īpaši uzsver, ka COSME paredzēto apropriāciju agrāka piešķiršana 2014.–2015. gadā ir patiešām apliecinājusi savu lietderību, ņemot vērā to, ka dažos pēdējos gados aizvien palielinās MVU pieprasījums pēc atbalsta piekļuvei tirgiem un finansējuma; tādēļ iebilst pret budžeta projektā iekļauto COSME finansējuma samazinājumu salīdzinājumā ar 2015. gadu un nolemj palielināt apropriācijas šai programmai, pārsniedzot budžeta projektā norādīto summu; atgādina, ka Komisija jau ir norādījusi uz līdzekļu nepietiekamību COSME finanšu instrumentos 2015., 2016. un 2017. gadā, kas liecina par pieejamo apropriāciju un sagaidāmā pieprasījuma neatbilstību; COSME ietvaros aicina ievērojami palielināt apropriācijas “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, ņemot vērā, ka ar pieejamajiem resursiem nepietiek, lai segtu ievērojamo pieprasījumu pēc dalības;

18.  aicina Komisiju analizēt finansiālo slogu, ko rada obligātajās sertifikācijas un licencēšanas procedūrās iekļautās maksas un nodevas; mudina Komisiju nodrošināt pienācīgu novērtējumu par šo izmaksu ietekmi uz rūpniecības uzņēmumu un MVU konkurētspēju;

19.  nolemj palielināt finansējumu, pārsniedzot budžeta projektā norādītās apropriācijas, trijām uzraudzības aģentūrām (EBI, EAAPI un EVTI) un ACER, lai nodrošinātu tām pienācīgus resursus paplašināto pienākumu veikšanai;

20.  apstiprina atbalstu ITER programmai un pauž apņemšanos nodrošināt tai atbilstīgu finansējumu; tomēr pauž bažas par šīs programmas iespējamu turpmāku aizkavēšanos un papildu izmaksām, kā arī ar to saistīto iespējamo ietekmi uz Savienības budžetu; tādēļ pauž nožēlu par to, ka nebija spējis novērtēt 2016. gadā ITER paredzētās apropriācijas, ņemot vērā atjaunināto maksājumu plānu un grafiku, kurš tiks iesniegts ITER padomē tikai 2015. gada novembrī; tomēr sagaida, ka šis pārskatītais plāns sniegs pietiekamu apliecinājumu tam, ka Parlamenta ieteikumi, kas norādīti attiecīgajā rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(8), ir pienācīgi ņemti vērā un ka tiks nodrošināti finansiāli saprātīgi risinājumi un izdevumu efektivitāte; plāno šim jautājumam pievērsties 2016. gada budžeta samierināšanas procedūrā; turklāt uzstāj, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība attiecībā uz kopuzņēmuma “Fusion for Energy” iemaksu ITER programmā izlietojumu; prasa izveidot pienācīgu atbildīguma nodrošināšanas mehānismu, kas sniegtu skaidru pārskatu par starptautiskajam projektam nodrošinātā finansējuma apmēru un novērtētu šo līdzekļu izlietojuma efektivitāti;

21.  rezervē daļu apropriāciju finanšu pārskatu un revīziju standartizācijai un prasa īstenot P. Maystadt ziņojuma ieteikumus par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) uzdevumiem un atbildību, tādējādi stiprinot arī Savienības ietekmi starptautisko grāmatvedības standartu noteikšanā;

22.  līdz ar to palielina saistību un maksājumu apropriāciju apmēru 1.a izdevumu kategorijā, pārsniedzot budžeta projektā norādīto summu par attiecīgi EUR 1405,5 miljoniem un EUR 491,5 miljoniem (tostarp izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām) un tādējādi pārsniedzot saistību maksimālo apjomu par EUR 1316,9 miljoniem, kuri būs jāfinansē, izmantojot visus DFS regulā paredzētos elastības nodrošināšanas līdzekļus, pēc tam, kad būs pilnībā izmantotas pieejamās rezerves;

1.b izdevumu apakškategorija — Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

23.  nepiekrīt Padomes ierosinātajiem saistību apropriāciju samazinājumiem par EUR 3,1 miljonu un, vēl jo vairāk, maksājumu apropriāciju samazinājumiem par EUR 220,1 miljonu 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp ar programmu slēgšanu saistītajās pozīcijās; aicina Padomi paskaidrot, kā šie samazinājumi atbilst, no vienas puses, mērķim samazināt neapmaksāto rēķinu uzkrājumu un, no otras puses, mērķim novērst nevajadzīgus kavējumus un negatīvu ietekmi uz 2014.–2020. gada programmu īstenošanu; atgādina, ka kohēzijas politika ir Savienības galvenā investīciju politika, kuras mērķis ir samazināt Eiropas reģionu atšķirības, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka tādi instrumenti kā ESF, ERAF, Kohēzijas fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir būtiski konverģences veicināšanā, attīstības atšķirību mazināšanā un augstvērtīgu un ilgtspējīgu darbvietu izveides atbalstīšanā;

24.  norāda uz Komisijas provizorisko novērtējumu, kura pamatā ir dalībvalstu jaunākās prognozes, ka programmu īstenošana kohēzijas politikas jomā 2016. gadā, iespējams, aizkavēsies; pauž satraukumu, ka jebkurš vērā ņemams nepietiekams līdzekļu izlietojums Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu jaunā cikla trešajā īstenošanas gadā laikā, kad programmām būtu jāsāk darboties ar pilnu jaudu, ne tikai negatīvi ietekmēs rezultātu savlaicīgu sasniegšanu uz vietas, bet var arī radīt nopietnas problēmas ar maksājumiem turpmākajos gados, iespējams, no jauna veidojot neapmaksātu rēķinu uzkrājumu; mudina attiecīgās dalībvalstis panākt strauju progresu īstenošanas aizkavēšanās pamatcēloņu novēršanā, piemēram, ātri izraugoties programmu iestādes un nevis vairojot, bet vienkāršojot valsts administratīvās procedūras; ievērojot maksājumu plānu, prasa Komisijai cieši uzraudzīt ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu saistīto maksājumu izmaiņas 1.b izdevumu kategorijā, tostarp nodrošinot detalizētas un regulāri atjauninātas prognozes apspriešanai iestāžu sanāksmēs un vajadzības gadījumā sagatavojot attiecīgus priekšlikumus;

25.  atgādina, ka Komisija nav ierosinājusi saistību apropriācijas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai 2016. gadā, jo tai paredzētais finansējums tika darīts pieejams agrāk, proti, 2014.–2015. gadā; saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda regulu(9), kurā paredzēta šādas turpināšanas iespēja, nolemj piešķirt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai EUR 473,2 miljonus saistību apropriācijās — tā ir summa, kas atbilst šai programmai sākotnēji paredzētajam gada finansējumam; pauž pārliecību, ka 2015. gadā nevajadzētu beigt finansēt šo svarīgo programmu, ar kuru tiek risināta viena no Savienības visakūtākajām problēmām; uzsver, ka papildu finansējums būtu jāizmanto programmas paplašināšanai, tādējādi palīdzot lielākam skaitam jaunu cilvēku pienācīgas kvalitātes un pastāvīga darba meklējumos; mudina dalībvalstis darīt maksimāli daudz, lai paātrinātu šīs iniciatīvas īstenošanu uz vietas, tādējādi dodot tiešu labumu Eiropas jauniešiem; mudina Komisiju ziņot Parlamentam par Savienības finansētiem pasākumiem cīņā pret jauniešu bezdarbu un šo pasākumu īstenošanā gūtajiem rezultātiem;

26.  ņemot vērā izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, palielina saistību apropriācijas 1.b izdevumu kategorijā par EUR 482,7 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 1164 miljoniem, pārsniedzot budžeta projektā norādīto summu un tādējādi pārsniedzot saistību maksimālo apjomu par EUR 467,3 miljoniem, kuri būs jāfinansē, izmantojot visus DFS regulā paredzētos elastības nodrošināšanas līdzekļus;

2. izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

27.  norāda, ka Padome samazināja apropriācijas arī 2. izdevumu kategorijā par EUR 199,9 miljoniem saistībās un EUR 251,1 miljonu maksājumos, tostarp lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam un programmai LIFE; uzskata, ka grozījumu vēstule attiecībā uz lauksaimniecību arī turpmāk būtu jāuzskata par pamatu jebkādai uzticamai ELGF apropriāciju pārskatīšanai; attiecīgi atjauno budžeta projektā norādītās summas;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto EUR 500 miljonus vērto visaptverošo ārkārtas pasākumu paketi Eiropas lauksaimnieku atbalstam, īpaši piensaimniecības nozarē, laikā, kad krīt izejvielu cenas un palielinās piena ražošanas apmērs; uzsver, ka vissmagāk tiek skarti attāli apgabali, kur piensaimniecības nozares sociālekonomiskā ietekme nav apšaubāma; iekļauj šo summu savā lasījumā, tādējādi izrādot atbalstu Komisijas paziņojumam, un ar nepacietību gaida tās pilnīgu iekļaušanu samierināšanas procedūras laikā, pamatojoties uz grozījumu vēstuli; uzsver, ka šai paketei būtu jāpapildina to pasākumu virkne, kuri paredzēti, lai novērstu zaudējumus un ilgtermiņa ietekmi, ko Eiropas lauksaimniekiem rada Krievijas piemērotais lauksaimniecības produktu embargo, jo Krievija joprojām ir otrais nozīmīgākais Savienības lauksaimniecības produktu eksporta galamērķis;

29.  uzsver aizvien plašākos Savienības uzdevumus saistībā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda darbību; tādēļ 2015. gada budžeta apmērā atjauno apropriācijas, kas paredzētas zinātniskajiem ieteikumiem un zināšanām zivsaimniecības nozarē, jo datu vākšanai ir svarīga loma lēmumu pieņemšanā, un palielina Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) budžetu, lai atbalstītu tās lomu kopējās zivsaimniecības politikas koordinēšanā un īstenošanā;

30.  tādēļ palielina saistību apropriācijas par EUR 510,6 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 520,7 miljoniem (tostarp izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām), atstājot rezervi EUR 647 miljonu apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam;

3. izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

31.  atgādina, ka budžeta projektā bija paredzēti palielinājumi drošības un migrācijas jomā, tostarp EUR 150 miljonu vērta programma, lai pārceltu 40 000 personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, kā rezultātā Komisija pārsniedza šīs izdevumu kategorijas maksimālo apjomu par EUR 124 miljoniem un ierosināja attiecīgā apmērā izmantot elastības instrumentu; atzinīgi vērtē to, ka Padome ir piekritusi šim nolūkam izmantot elastības instrumentu; tomēr norāda, ka ir nepieciešams ilgtermiņa finanšu plāns migrācijas un bēgļu krīzes risināšanai, un uzskata, ka arī šim jautājumam ir jāpievēršas, pārskatot DFS;

32.  ņemot vērā pašreizējās ārkārtējās migrantu un bēgļu plūsmas, nolemj koncentrēt palielinājumus, paredzot tos AMIF; šajā sakarībā stingri atbalsta otro EUR 780 miljonus vērto paketi vēl 120 000 personu pārcelšanai; nolemj iekļaut vajadzīgo finansējumu savā lasījumā un saskaņot pirmo pārcelšanas paketi ar otro, papildus piešķirot EUR 20 miljonus transporta izmaksu segšanai (EUR 500 uz vienu migrantu Itālijai un Grieķijai); apstiprina EUR 79 miljonus vērtu papildu palielinājumu AMIF vispārējai stiprināšanai; uzsver, ka AMIF ir jānodrošina arī pietiekamas finansēšanas iespējas turpmākajos gados; atgādina, ka 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 17. punktā tiek atļauts palielināt visam programmas darbības laikam paredzēto summu par vairāk nekā 10 %, ja rodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi;

33.  norāda, ka šādi pasākumi ir tikai pirmais solis, lai pilnībā īstenotu solidaritātes principu, kas ir Savienības pamatā; aicina Komisiju un Padomi pilnībā īstenot 2015. gada 23. septembrī ierosinātos plānus un skaidri apliecināt apņemšanos nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, kā norādīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; uzsver saskaņā ar šo hartu īstenotu atgriešanas operāciju pienācīgas finansēšanas un neizraidīšanas principa nozīmību efektīvas atgriešanas politikas nodrošināšanā, kas ļautu novērst un mazināt nelegālu migrāciju; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt bēgļus tuvu viņu piederības valstīm un atvieglot patvēruma procedūras dalībvalstīs;

34.  visbeidzot, nolemj kopumā par EUR 26 miljoniem palielināt finansējumu aģentūrām, kuru uzdevumi ir saistīti ar migrāciju, vislielāko palielinājumu (par EUR 12 miljoniem vairāk nekā budžeta projektā) piešķirot Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO); atgādina, ka šai aģentūrai ir svarīga koordinēšanas loma provizorisko pasākumu īstenošanā starptautiskās aizsardzības jomā un to aizvien biežāk aicina palīdzēt skartajām dalībvalstīm;

35.  atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumu un atbilstošos pasākumus, kas iekļauti grozījumu vēstulē Nr. 2/2016, īpaši visvairāk skartajām dalībvalstīm paredzēto papildu ārkārtas finansējumu EUR 600 miljonu apmērā; pauž gandarījumu par to, ka Komisija uzņemas vadošo lomu šajā jomā un līdz ar to apstiprina Parlamenta lasījumā iestrādāto pieeju; ir gatavs izskatīt turpmākus palielinājumus samierināšanas procedūras laikā;

36.  pauž nožēlu par to, ka Padome samazina saistību apropriācijas par EUR 25,1 miljonu un maksājumu apropriācijas — par EUR 33,6 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu; uzskata, ka šie samazinājumi apdraud 3. izdevumu kategorijas programmu un darbību pienācīgu īstenošanu; šajā sakarībā atgādina, ka daži no ierosinātajiem samazinājumiem var šķist nelieli, taču ir jāatceras vairāku svarīgu un vērtīgu programmu salīdzinoši nelielais apmērs, kas tās padara īpaši neaizsargātas samazinājumu gadījumā; tādēļ nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās summas;

37.  turklāt uzskata par nepieciešamu kopumā par EUR 10,5 miljoniem saistību apropriācijās palielināt finansējumu apakšprogrammām “Kultūra” un “MEDIA”, tostarp ar multividi saistītai rīcībai, ņemot vērā šo apakšprogrammu svarīgo lomu Eiropas galvenās vērtības pārstāvošo kultūras un radošo nozaru atbalstā, kā arī kultūras un radošās nozaru Garantiju fondam, kurš plānots 2016. gadam un paredzēts, lai risinātu izšķiroši svarīgo jautājumu par finansējuma pieejamību MVU un organizācijām, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs;

38.  uzskata par prioritāti arī par EUR 1,5 miljoniem palielināt finansējumu programmai “Eiropa pilsoņiem”, kā arī grozīt šīs programmas budžeta nomenklatūru, izveidojot atsevišķu pozīciju Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanai;

39.  norāda, ka Parlamenta lasījumā iekļautās summas (ietverot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības) par EUR 1055,1 miljonu pārsniedz 3. izdevumu kategorijas saistību maksimālo apjomu un par EUR 931,1 miljonu — budžeta projektā norādīto summu, kā arī palielina maksājumu apropriācijas par EUR 586,5 miljoniem; tādēļ ierosina izmantot jebkādus DFS paredzētus līdzekļus, lai finansētu ar migrāciju saistīto palielinājumu paketi;

4. izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

40.  norāda, ka no visām izdevumu kategorijām Padome visvairāk ir samazinājusi 4. izdevumu kategorijas finansējumu gan saistībās (par EUR 163,4 miljoniem), gan maksājumos (par EUR 450,4 miljoniem); ar pārsteigumu norāda, ka visvairāk skarto pozīciju skaitā ir Eiropas kaimiņattiecību instruments (īpaši nabadzība un drošība Vidusjūras reģiona valstīs), attīstības sadarbības instruments (tostarp ar migrāciju un patvērumu saistītais tematiskais mērķis) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (lai gan kandidātvalstis uzņem ievērojamu skaitu bēgļu vai arī atrodas nozīmīgāko migrācijas plūsmu ceļā); uzsver, ka šāda pieeja ir klajā pretrunā Padomes un Eiropadomes paziņojumiem par programmu migrācijas jomā, bēgļu krīzi un sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm;

41.  ņemot to vērā, nolemj atjaunot budžeta projektā norādīto apropriāciju apmēru; norāda, ka stāvoklis maksājumu jomā 4. izdevumu kategorijā joprojām rada īpašas bažas, jo tiek pārnests ievērojams neapmaksātu rēķinu uzkrājums un mākslīgi atlikta līgumsaistību uzņemšanās, lai risinātu pastāvīgi nepietiekamā maksājumu apmēra problēmu; tādēļ apstiprina, ka Komisijas ierosinātie maksājumu apropriāciju palielinājumi bija tikai nepieciešamais minimums, nemaz nerunājot par to, ka nepieredzētā migrācijas un bēgļu krīze pa to laiku ir radījusi papildu izaicinājumus Savienības ārējai darbībai;

42.  papildina migrācijai un bēgļu krīzei paredzēto grozījumu paketi, pieņemot mērķorientētus saistību apropriāciju palielinājumus pirmkārt attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (+ EUR 178,1 miljons), bet arī attīstības sadarbības instrumentu (+ EUR 26,6 miljoni), humāno palīdzību (+ EUR 26 miljoni), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (+ EUR 11,2 miljoni), Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (+ EUR 12,6 miljoni) un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (+ EUR 1 miljons); atbalsta prioritāšu pārvērtēšanu šajās programmās, ja tas ir nepieciešams, lai koncentrētos uz vissvarīgākajām problēmām, tomēr uzsver, ka tas nedrīkst mazināt centienus, kas saistīti ar attiecīgajos juridiskajos pamatos iekļautajiem sākotnējiem mērķiem, tādējādi radot Eiropas kaimiņreģiona valstu vai citu attiecīgo reģionu destabilizācijas risku; atkārtoti norāda, ka ir jāpieņem visaptveroša un uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, kas migrāciju sasaista ar attīstību un veicina legālo migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu integrāciju; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm un to iesaistīšanās, lai efektīvi risinātu pašreizējo migrācijas krīzi un jo īpaši trešās valstīs pārvietoto personu vajadzības veselības aprūpes un izglītības jomā; tādēļ uzskata šādus palielinājumus par obligāti nepieciešamiem, lai papildus attiecīgajos juridiskajos pamatos iekļautajiem sākotnējiem mērķiem finansētu vēl citas iniciatīvas;

43.  norāda, ka Savienības Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā un Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā tika izveidoti tāpēc, ka Savienības budžetam trūkst elastīguma un finansējuma, lai ātri un visaptveroši reaģētu uz krīzi; uzsver, ka, veicot DFS pārskatīšanu, ir jāatrod visaptverošāks risinājums, lai no Savienības budžeta sniegtu atbalstu humānajai palīdzībai un attīstībai padarītu efektīvāku un ātrāk pieejamu un lai to veiksmīgi apvienotu ar Eiropas attīstības fonda un dalībvalstu piedāvāto divpusējo palīdzību; prasa paredzēt papildu apropriācijas 4. izdevumu kategorijas programmām, kuras īpaši tiktu izmantotas abu trasta fondu finansējuma palielināšanai, kā arī tūlītējai palīdzības sniegšanai ar UNHCR un Pasaules Pārtikas programmas starpniecību; aicina dalībvalstis pāriet no vārdiem pie darbiem un, ilgāk nekavējoties, individuāli iemaksāt vajadzīgos papildu līdzekļus, lai papildinātu ar trasta fondiem saistīto Savienības finansējumu un novērstu finansējuma trūkumu ANO aģentūrām; norāda, ka iespējamo no trasta fondiem finansējamo projektu saraksts vēl vairāk apgāž Padomes apgalvojumus par absorbcijas spējas trūkumu 4. izdevumu kategorijā;

44.  par EUR 40 miljoniem palielina budžeta pozīciju, kas paredzēta atbalstam miera procesam un finansiālai palīdzībai Palestīnai un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA); norāda, ka UNRWA ir būtiska loma tā aizvien lielākā skaita palestīniešu bēgļu atbalstīšanā, kuri tieši cieš no Sīrijas krīzes, kas uzliek papildu slogu šai aģentūrai; pauž bažas par finansējuma trūkumu, ar ko saskaras UNRWA, un prasa šīs papildu apropriācijas novirzīt uz tās vispārējo fondu pamatizglītības, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu atbalstam;

45.  atgādina — lai mazinātu humanitārās krīzes radītu negatīvu ilgtermiņa ietekmi, ir būtiski nodrošināt, ka tās skartie bērni turpina iegūt izglītību; tādēļ humānās palīdzības budžetā palielina izglītības atbalstīšanai paredzēto finansējumu, lai tas veidotu 3 %, nevis 1 %, un izvirza mērķi līdz 2019. gadam sasniegt 4 % robežu;

46.  apstiprina KĀDP budžeta simbolisku palielinājumu, lai atbalstītu jebkādu iniciatīvu, kuras mērķis ir iekļaut migrāciju kā atsevišķu elementu KDAP civilajās misijās, vienlaikus pilnībā atbalstot EUNAVFOR Med militāro misiju cīņai pret cilvēku kontrabandistiem un tirgotājiem;

47.  atzinīgi vērtē EĀDD patlaban notiekošo pārdomu procesu saistībā ar ES īpašo pārstāvju nākotni un viņu attiecībām ar EĀDD; uzskata, ka jebkādas izmaiņas ES īpašajiem pārstāvjiem paredzētajā budžeta pozīcijā būtu jāveic tikai pēc pašreizējā pārdomu procesa beigām;

48.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai (+EUR 2 miljoni), lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un samierināšanos;

49.  uzsver — lai īstenotu PTO valstu ministru 9. konferencē saskaņoto tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, būs vajadzīgs lielāks atbalsta finansējums vismazāk attīstītajām un jaunattīstības valstīm; uzsver, ka vajadzīgi saskaņoti Komisijas un dalībvalstu centieni attiecībā uz starptautiskajām finanšu iestādēm, lai novērstu tirdzniecības atbalstam un daudzpusējām iniciatīvām paredzēto apropriāciju samazinājumu un pārkāpumus saistībā ar sadarbību ar atsevišķiem partneriem, kā rezultātā samazinās izdevumu lietderība, kā arī lai nodrošinātu, ka tirdzniecības atvieglošanas nolīgums sekmē attīstību;

50.  nolemj pilnībā izmantot rezervi EUR 261,3 miljonu apmērā, kas budžeta projektā atstāta līdz 4. izdevumu kategorijas saistību apropriāciju maksimālajam apjomam, izmantojot to arī izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, un šajā posmā neveikt tālākus pasākumus; par EUR 132,5 miljoniem palielina arī maksājumu apropriācijas; ar nepacietību gaida rezultatīvu samierināšanas procedūru, kuras pamatā būs šie grozījumi, ņemot vērā arī grozījumu vēstuli Nr. 2/2016; tomēr uzsver, ka ar šo maksimālo apjomu var nepietikt, jo tas ir noteikts krietni pirms nozīmīgajiem notikumiem Ukrainā, Sīrijā, Tunisijā un visās kaimiņvalstīs, Tuvajos Austrumos un Āfrikā kopumā; tādēļ prasa pilnībā izmantot ārkārtas rezerves potenciālu un pieļauj arī DFS paredzēto elastības nodrošināšanas noteikumu turpmāku izmantošanu, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzes ārējo dimensiju;

5. izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

51.  norāda, ka Padome šajā izdevumu kategorijā ir veikusi samazinājumus EUR 31,2 miljonu apmērā, no kuriem EUR 19,3 miljoni attiecas uz Komisijas administratīvo budžetu, proti, ēkām, aprīkojumu un galvenokārt darbiniekiem, jo samazinājuma standarta vienotā likme ir palielināta līdz 4,3 %; neredz pamatu Padomes nostājai un atgādina, ka, ņemot vērā pastāvīgo taupības politiku pēdējos gados, Komisija administratīvos izdevumus 2016. gadam ierosināja, pierēķinot praktiski tikai gaidāmo inflācijas līmeni, proti, tie bija stabili reālā izteiksmē, un ka Komisija pastāvīgi samazina darbinieku skaitu;

52.  turklāt uzskata šos samazinājumus par patvaļīgiem, ņemot vērā šāda veida izdevumu paredzamību, jo tos lielā mērā nosaka līgumsaistības, un ņemot vērā to ļoti augsto izpildes līmeni, kā ziņojusi Komisija; īpaši norāda, ka Komisijas štatu saraksta aizpildītība sasniedza rekordaugstu līmeni 2015. gada 1. aprīlī, kad 97,8 % vietu bija faktiski aizpildītas; pauž nožēlu par to, ka papildus tam citās izdevumu kategorijās, ne 5. izdevumu kategorijā, Padome samazināja administratīvos un pētniecības atbalsta izdevumus par kopumā EUR 28 miljoniem, lai gan tiem ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu programmu veiksmīgu īstenošanu dažādās Savienības politikas jomās;

53.  līdz ar to nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās summas visās administratīvo un pētniecības atbalsta izdevumu pozīcijās politikas jomās un visās 5. izdevumu kategorijas pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi, kā arī apstiprināt nelielu skaitu mazu palielinājumu;

54.  mudina Komisiju nodrošināt, lai OLAF Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta apvienotais budžets tiktu norādīts atsevišķā OLAF 2016. gada budžeta pozīcijā;

Aģentūras

55.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; norāda, ka Komisija jau ir ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus;

56.  tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi varētu apdraudēt aģentūru pienācīgu darbību un tās nevarētu pildīt uzdevumus, ko tām uzticējis likumdevējs;

57.  nolemj kopējās migrācijas paketes ietvaros palielināt apropriācijas svarīgākajām aģentūrām, kuras darbojas šajā jomā, proti, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, Frontex, Eiropolam, Eurojust, eu.LISA, CEPOL un Pamattiesību aģentūrai, kopumā par EUR 26 miljoniem, jo šīm aģentūrām ir būtiska nozīme pašreizējās akūtās migrācijas plūsmu problēmas efektīvā risināšanā; atzinīgi vērtē budžeta grozījumā Nr. 7/2015 paredzētās papildu apropriācijas un 120 papildu štata vietu iekļaušanu aģentūru štatu sarakstos un sagaida, ka šis lēmums ietekmēs arī 2016. gada un turpmāko gadu budžetu; uzsver, ka krīzes situācija strauji pasliktinās un migrācijas plūsmas ārkārtīgi palielinās; mudina Komisiju sniegt atjauninātu un konsolidētu informāciju par aģentūru vajadzībām pirms budžeta samierināšanas procedūras; aicina Komisiju ierosināt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju tieslietu un iekšlietu aģentūru darbībai: mērķus, misijas, koordināciju, “karsto punktu” izveidi un finanšu resursus;

58.  nolemj arī palielināt 2016. gada budžeta apropriācijas trijām finanšu uzraudzības aģentūrām, ņemot vērā to paplašinātos pienākumus un lielāko darba slodzi; aicina Komisiju līdz 2017. gadam iesniegt priekšlikumu uz maksām balstītas finansēšanas koncepcijai, kura pilnībā aizstātu pašreizējās dalībvalstu iemaksas, lai tādējādi nodrošinātu Eiropas iestāžu neatkarību no attiecīgajām dalībvalstu iestādēm;

59.  nolemj arī palielināt apropriācijas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram, lai pieejamos resursus labāk saskaņotu ar aģentūru uzdevumiem;

60.  tomēr nevar piekrist Komisijas un Padomes pieejai attiecībā uz aģentūru personālu, tādēļ izdara izmaiņas lielā skaitā štatu sarakstu; vēlreiz uzsver, ka katrai aģentūrai 5 gadu laikā ir jāsamazina štata vietu skaits par 5 %, kā apstiprināts Iestāžu nolīgumā, bet jaunajām štata vietām, kuras nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem kopš 2013. gada, ir jāparedz papildu resursi un tās nedrīkst ņemt vērā, pildot Iestāžu nolīgumā noteikto darbinieku skaita samazināšanas mērķi;

61.  tādēļ vēlreiz uzsver, ka iebilst pret aģentūrām paredzēta pārdales fonda koncepciju, bet atkārtoti apstiprina gatavību atbrīvot štata vietas, panākot aģentūrās efektivitātes radītus ietaupījumus ar lielākas administratīvās sadarbības palīdzību vai pat — attiecīgā gadījumā — analizējot apvienošanās iespējas, kā arī apvienojot noteiktas funkcijas ar Komisiju vai kādu citu aģentūru;

62.  vēlreiz uzsver, ka nozaru finansētas štata vietas neietekmē Savienības budžetu un tādēļ uz tām nevajadzētu attiecināt darbinieku skaita samazināšanu; uzsver, ka to, kā līdzsvarot mainīgo darba slodzi, neaizpildot visas pieejamās štata vietas, vajadzētu atstāt attiecīgās aģentūras ziņā;

63.  tādēļ izdara izmaiņas vairākos aģentūru štatu sarakstos, ņemot vērā iepriekš minētās prioritātes, kas saistītas ar personāla apmēra saskaņošanu ar papildu uzdevumiem, savukārt citus štatu sarakstus maina, lai tos vairāk saskaņotu ar reālu 5 % samazinājumu 5 gadu laikā un lai no maksām finansētām štata vietām piemērotu atšķirīgu pieeju; atgādina, ka samazināšana par 5 % piecu gadu laikā tika ieviesta administratīvo izmaksu samazināšanas nolūkā; šajā sakarībā uzsver, ka papildu štata vietas štatu sarakstā nenozīmē, ka uzreiz tiek ietekmēts Savienības budžets, jo aģentūras štata vietas aizpilda, vadoties pēc savām vajadzībām, un tādēļ ne vienmēr visas to štatu sarakstos iekļautās vietas tiek aizpildītas;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

64.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī to, ka ir pieejamas ierobežotas rezerves;

Maksājumi

65.  vēlreiz uzsver, cik nozīmīgs ir kopīgais maksājumu plāns 2015.–2016. gadam, par kuru pirms budžeta procedūras vienojās Parlaments, Padome un Komisija un kurš atspoguļo šo triju iestāžu apņemšanos samazināt neizpildīto maksājumu uzkrājumu; norāda, ka visas trīs iestādes vienojās pilnībā sadarboties, lai 2016. gada budžetā apstiprinātu tādu maksājumu apropriāciju apmēru, kas ļauj sasniegt minēto mērķi, un ka Komisija attiecīgi aprēķināja 2016. gadam pieprasītās maksājumu apropriācijas; uzskata, ka jebkādi pasākumi nepārvaldāma maksājumu uzkrājuma ierobežošanai ir jāapvieno ar centieniem panākt produktīvāku viedokļu apmaiņu un uzlabot Padomes, no vienas puses, un Parlamenta un Komisijas, no otras puses, gatavību sadarboties; atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu Savienības budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarotiem;

66.  pauž nožēlu, ka Padome, neraugoties uz Komisijas šajā sakarībā ierosinātajiem pieticīgajiem palielinājumiem un pietiekamajām rezervēm, nolēma samazināt maksājumu apropriācijas par EUR 1,4 miljardiem gan pozīcijās, kas saistītas ar programmu pabeigšanu, gan programmās, kuras sāk darboties ar pilnu jaudu, un tādējādi apdraudot “nenormālā” uzkrājuma likvidāciju; atgādina, ka programmām, kurām piemēro tiešu pārvaldību, maksājumu apropriāciju trūkums izpaužas ne tikai neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājumā, bet arī mākslīgi aizkavētā programmu īstenošanā, piemēram, atliekot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un/vai jaunu līgumu parakstīšanu;

67.  nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās maksājumu summas visās Padomes samazinātajās pozīcijās, pieņemot, ka maksājumu apmērs, kuru Komisija ierosinājusi budžeta projektā, ir tāds, kāds nepieciešams maksājumu plāna mērķu sasniegšanai;

68.  piemērojot atbilstošu koeficientu, palielina maksājumu apropriācijas visās tajās pozīcijās, kurās ir grozīts saistību apropriāciju apmērs, ņemot vērā jomas, kurām raksturīga strauja līdzekļu izmaksa vai liela steidzamība, piemēram, “Erasmus+”, abas pārcelšanas sistēmas, UNRWA un humānā palīdzība; palielina maksājumu apropriācijas par vēl EUR 1 miljardu, lai ar jaunām apropriācijām pilnībā segtu Grieķijai paredzēto maksājumu agrāku piešķiršanu; ņemot vērā iepriekšējo izpildes līmeni, nolemj arī palielināt maksājumus Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

69.  atgādina, ka Parlamenta 2016. gada tāme tika noteikta EUR 1 823 648 600 apmērā, kas atbilst palielinājumam par 1,6 % salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu; turklāt atgādina, ka EUR 15 miljoni ir īpaši paredzēti steidzamām investīcijām drošībā un kiberdrošībā, tādējādi 2016. gada budžeta kopējais apmērs ir EUR 1 838 648 600;

70.  norāda, ka kopš 2015. gada 15. jūnija, kad tika pieņemta Parlamenta 2016. gada tāme, ir izveidota jauna politiskā grupa un ka šo Parlamentā notikušo strukturālo izmaiņu dēļ ir vajadzīgas papildu apropriācijas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām politiskajām grupām;

71.  pilnībā kompensē šos palielinājumus, samazinot apropriācijas budžeta pozīcijās, kas paredzētas rezervei neparedzētiem izdevumiem, deputātu vispārējai piemaksai, kvalifikācijas celšanai, telpu iekārtošanai, enerģijas patēriņam, datu elektroniskai apstrādei un telekomunikācijām — ieguldījumiem projektos un mēbelēs;

72.  pieņem zināšanai Prezidija 2015. gada 7. septembra secinājumus saistībā ar gaidāmo 2016. gada budžeta lasījumu Parlamentā, kuros ierosināts transponēt budžetā tā nesenos lēmumus un tehniskos pielāgojumus; apstiprina šīs nelielās, Prezidija ierosinātās tehniskās izmaiņas, kuras ietver apropriāciju pielāgojumus, kas neietekmē budžeta kopējo apmēru, un štatu saraksta pielāgojumus, kā arī budžeta nomenklatūras atsevišķu aspektu atjaunināšanu;

73.  tādēļ nemaina sava 2015. gada 29. aprīļa plenārsēdē pieņemtā 2016. gada budžeta kopējo apmēru, saglabājot to EUR 1 838 648 600 līmenī;

74.  uzsver, ka politisko grupu darbs nav administratīvs darbs; šī iemesla dēļ apstiprina, ka uz politisko grupu darbinieku kopējo skaitu nedrīkst attiecināt mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, ievērojot lēmumus, ko Parlaments pieņēmis attiecībā uz 2014. finanšu gadu(10), 2015. finanšu gadu(11) un 2016. gada tāmi(12);

75.  atgādina, ka politiskajām grupām kopš 2012. gada nav bijis atļauts pieņemt jaunus darbiniekus un ka to vajadzības iepriekšējos finanšu gados ir tikušas segtas tikai daļēji;

76.  atkārtoti pauž apņemšanos īstenot Iestāžu nolīguma 27. punktu un samazināt savu darbinieku skaitu par 1 %;

77.  uzsver — lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus Savienības budžetā, Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, kā to vairākās rezolūcijās ir pieprasījis ievērojams šā Parlamenta deputātu vairākums;

Izmaiņas štatu sarakstā

78.  šādi samazina Ģenerālsekretariāta2016. gada štatu sarakstu par 57 vietām (mērķis — samazināt darbinieku skaitu par 1 %): 4 AD14, 13 AD13, 2 AD12, 1 AD9, 2 AD8, 1 AD5, 2 AST11, 1 AST10, 3 AST9, 8 AST8, 7 AST7, 4 AST6, 3 AST5, 2 AST4, 1 AST3, 1 AST1 pastāvīga štata vieta un 2 AST4 pagaidu štata vietas; atgādina, ka šī pasākuma ietekme uz budžetu jau tika ņemta vērā, sagatavojot tāmi;

79.  saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem pārveido 80 AST pastāvīgās štata vietas (25 AST11, 10 AST10, 5 AST8, 15 AST7, 5 AST6, 5 AST5, 5 AST4, 5 AST3 un 5 AST2) par 80 AST/SC1 vietām;

80.  veic šādas tehniskas korekcijas: svītro trīs AST7 vietas un trīs AST6 vietas un pievieno sešas AST5 vietas un svītro štatu saraksta 1. zemsvītras piezīmi, ņemot vērā, ka attiecīgā procedūra pēdējos gados nav tikusi izmantota;

81.  atļauj izveidot 43 jaunas pagaidu štata vietas (2AD7, 19 AD5, 5 AST5, 5 AST3 un 12 AST1) un paaugstināt vienu AD 10 pagaidu štata vietu par AD 14, ņemot vērā papildu vajadzības, kas saistītas ar jaunas politiskās grupas izveidi;

Darbinieku skaita samazināšana par 5 %

82.  atgādina, ka Parlaments trešo gadu pēc kārtas īsteno mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, pienācīgi ņemot vērā Iestāžu nolīguma burtu un garu; uzsver, ka šajā nolūkā kopš 2014. gada no tā štatu saraksta ir izņemta 171 pastāvīga štata vieta(13); uzsver, ka, lai pilnībā īstenotu mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, līdz 2018. gadam būtu jāveic vēl divas ikgadējas samazināšanas par 57 štata vietām(14);

83.  uzsver, ka saskaņā ar Iestāžu nolīguma 27. punktu 5 % samazinājuma mērķis ir samazināt darbinieku skaitu salīdzinājumā ar štatu sarakstu 2013. gada 1. janvārī, lai kompensētu darba laika pagarināšanu no 37,5 stundām līdz 40 stundām nedēļā; uzskata, ka šis samazinājums ir jāpiemēro konstantai darba slodzei un tādēļ, veicot aprēķinus, to nedrīkst attiecināt uz jauniem pienākumiem un uzdevumiem;

84.  norāda — atbilstoši Parlamenta paplašinātajām prerogatīvām un jaunajiem uzdevumiem kopš 2013. gada un svarīgām strukturālām izmaiņām, tādām kā internalizācijas procesi, kad darbiniekus pēc iespējas nodrošināja ar iekšējas pārcelšanas palīdzību, jaunas štata vietas tika veidotas tikai tad, kad tas bija ļoti nepieciešams; nolemj uz šīm papildu vietām neattiecināt centienus samazināt darbinieku skaitu par 5 %;

85.  mudina Komisiju, kad tā uzrauga, kā Parlaments īsteno darbinieku skaita samazināšanas mērķi, ņemt vērā jaunos papildu apsvērumus, tādus kā pastāvīga darba slodze, politiskajām grupām piemērotais izņēmums, internalizācija, kuru kompensē samazinājumi ārējo pakalpojumu budžeta pozīcijās, kā arī jaunas prerogatīvas un uzdevumi;

86.  uzsver, ka darbinieku skaita samazināšanai par 5 % nevajadzētu apdraudēt pienācīgu Parlamenta darbību un tā pamatpilnvaru īstenošanu, kā arī nevajadzētu ietekmēt tā izcilību likumdošanas jomā vai deputātu un darbinieku darba apstākļus;

87.  atgādina, ka nekāda vienošanās nevar atņemt Eiropas Parlamentam un Padomei suverēno brīvību veikt izvērtējumu un pilnvaras katru gadu lemt par budžeta saturu;

Citi ar darbiniekiem saistīti jautājumi

88.  atgādina, ka jaunu štata vietu nepieciešamība Ģenerālsekretariātā būtu jāsedz ar darbinieku iekšēju pārcelšanu, ja vien jaunu vietu izveides nepieciešamība nav pienācīgi pamatota un apliecināta;

89.  atgādina, ka jebkādai Parlamenta darba vai procedūru reorganizācijai nevajadzētu pasliktināt darbinieku darba apstākļus vai sociālās tiesības neatkarīgi no ieņemamā amata;

90.  atkārtoti norāda — lai nodrošinātu deputātiem pienācīgu atbalstu parlamentāro darbību veikšanā, ir nepieciešams rast jaunu līdzsvaru starp reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu skaitu; pieņem zināšanai, ka ģenerālsekretārs šī mērķa sasniegšanai ir iesniedzis Prezidijam priekšlikumu; pauž nožēlu, ka Prezidijs joprojām nav pieņēmis lēmumu šajā jautājumā; uzskata, ka, piemērojot patlaban spēkā esošo noteikumu pārskatīto versiju, būtu jāievēro pārejas periods; sagaida, ka galīgais lēmums stāsies spēkā ne vēlāk kā 2016. gada jūlijā, kad beidzas pārejas periods;

91.  atkārtoti pauž apņemšanos atbalstīt daudzvalodību Parlamenta darbā, saglabājot augstus standartus mutiskās un rakstiskās tulkošanas jomā; aicina ģenerālsekretāru iesniegt Budžeta komitejai tās analīzes un novērtējuma rezultātus, ko viņš uzsāka pēc tam, kad neizdevās panākt vienošanos par jaunajiem tulku darba apstākļiem (2015. gada pavasarī); sagaida, ka ģenerālsekretārs liks lietā visu vajadzīgo elastību, lai deputātiem nodrošinātu augstas kvalitātes mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus;

92.  aicina ģenerālsekretāru sniegt detalizētu pārskatu par visām Parlamenta štata vietām 2014.–2016. gadā, tostarp vietu sadalījumu pa dienestiem, kategorijām un līguma veidiem;

Nekustamā īpašuma politika

93.  atgādina, ka Budžeta komiteja būtu regulāri jāinformē par jauniem pavērsieniem Parlamenta ēku politikā un ar to būtu savlaicīgi, t. i., pirms līguma slēgšanas, jāapspriežas saistībā ar visiem ēku projektiem, kuri ietekmē budžetu; apstiprina, ka visu ēku projektu finansiālā ietekme tiks cieši uzraudzīta;

94.  uzskata, ka ar ēku projektiem saistītie lēmumi būtu jāpieņem pārredzamā lēmumu pieņemšanas procesā;

95.  vēlreiz atkārto prasību iesniegt Budžeta komitejai jaunu vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2016. gada sākumā, gatavojoties Parlamenta 2017. finanšu gada tāmes izstrādei; aicina ģenerālsekretāru laicīgi pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2016. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai iespējamu ilgtermiņa stratēģiju laikposmam līdz 2025. gadam;

96.  norāda, ka kopš 2014. gada nav nodrošinātas apropriācijas investīcijām Konrad Adenauer ēkas (KAD) celtniecībā Luksemburgā; atgādina, ka 2016. gada tāme ietvēra tikai apropriācijas to darbu un pakalpojumu segšanai, kuri tieši jāapmaksā Parlamentam — galvenokārt projekta pārvaldībai, tehniskajām ekspertīzēm un konsultācijām; aicina ģenerālsekretāru līdz šī gada beigām novērtēt 2015. gada budžetā neizlietoto līdzekļu apmēru un novirzīt tos KAD projektam, izmantojot pārvietojuma pieprasījumu 2015. gada beigās, lai pēc iespējas novērstu turpmākus ar ēkām saistītus procentu maksājumus;

Deputātu izdevumi

97.  atgādina aicinājumu nodrošināt lielāku pārredzamību saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem; aicina Parlamenta Prezidiju definēt precīzākus noteikumus par pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem, kurus drīkst segt no minētās piemaksas, taču tas nedrīkst radīt papildu izmaksas Parlamentam;

98.  prasa izvērtēt rezultātus, kādus devusi apvienotās darba grupas izraudzītā brīvprātības pieeja nolūkā ierobežot deputātu un darbinieku lidojumus biznesa klasē, kā arī iespējamos veidus, kā panākt izdevīgākus tarifus, lai samazinātu deputātu un darbinieku ceļa izdevumus;

IV iedaļa — Tiesa

99.  pauž nožēlu, ka neraugoties uz aizvien pieaugošo Vispārējās tiesas darba slodzi un plānoto reformu, Komisija ir samazinājusi darbinieku skaitu par 20 vietām, tādējādi riskējot ar darba sastrēgumu veidošanos un apdraudot netraucētu un ātru tiesiskuma nodrošināšanu; tādēļ nolemj atjaunot Tiesas sākotnēji pieprasītās 20 štata vietas;

100.  pauž nožēlu, ka Padome ir palielinājusi darbinieku atalgojumam piemērojamo standarta samazinājuma likmi no 2,5 % līdz 3,2 %, kas atbilst samazinājumam par EUR 1,55 miljoniem un ir pretrunā Tiesas štata vietu ārkārtīgi augstajam aizpildītības līmenim (98 % 2014. gada beigās) un augstajam budžeta izpildes līmenim (99 % 2014. gadā); tādēļ nosaka standarta samazinājuma likmi budžeta projektā norādītajā apmērā un atceļ ar šo likmi saistīto apropriāciju samazinājumu, lai nodrošinātu, ka Tiesa spēj pienācīgi tikt galā ar lietu skaita ievērojamo palielinājumu un pilnībā izmantot tai piešķirtās štata vietas;

101.  turklāt nolemj atjaunot septiņas Tiesas sākotnēji pieprasītās štata vietas, lai tā spētu izpildīt divkāršo prasību nostiprināt Tiesas drošuma un drošības nodaļu nolūkā labāk aizsargāt darbiniekus, apmeklētājus un dokumentus, un vienlaikus īstenotu Vispārējās tiesas reglamenta jauno 105. pantu, kurā prasīts izveidot ļoti drošu sistēmu, kura ļautu konkrētās lietās iesaistītām pusēm nodrošināt informāciju un materiālus, kas saistīti ar Savienības vai dalībvalstu drošību vai to starptautiskajām attiecībām;

102.  šajā pašā sakarībā uzsver, ka drošībai un Tiesas ēku novērošanai ir nepieciešami resursi, un tādēļ nolemj šajā jomā atjaunot summas, kuras Padome ierosināja samazināt, līdz budžeta projektā norādītajam apmēram;

103.  atceļ pašreizējo komandējumiem paredzēto rezervi un aizstāj to ar jaunu, kurā iekļautie līdzekļi būs pieejami, tiklīdz Tiesa publicēs informāciju par tiesnešu ārējo darbību, kā Parlaments to pieprasījis rezolūcijā par Tiesas 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(15);

V iedaļa — Revīzijas palāta

104.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 2,76 %, lai Revīzijas palāta varētu segt ar štatu sarakstu saistītās vajadzības;

105.  atjauno visas pārējās Padomes samazinātās pozīcijas, lai Revīzijas palāta varētu īstenot savu darba programmu un sagatavot plānotos revīzijas ziņojumus;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

106.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 4,5 %, lai šī komiteja varētu segt savas vajadzības un tikt galā ar turpmāko darbinieku skaita samazināšanu saistībā ar sadarbības nolīgumu starp Parlamentu un komiteju;

107.  nolemj arī atjaunot summas, kas budžeta projektā paredzētas ceļa un uzturēšanās izdevumiem;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

108.  no vienas puses, samazina atalgojumu un piemaksas par summu, kas atbilst 66 paaugstinājumiem un četrām papildu štata vietām, kas nav ņemtas vērā budžeta projektā, lai atspoguļotu šo vietu pārcelšanu uz Parlamentu;

109.  no otras puses, palielina virkni pozīciju (ārējie pakalpojumi tulkošanai, trešās puses, komunikācija, reprezentācijas izdevumi, politisko grupu komunikācija, komandējumi, uzkopšana un uzturēšana), lai tās vairāk atbilstu pašas komitejas aplēsēm un lai komiteja varētu īstenot savu politisko darbību un pildīt pienākumus;

110.  visbeidzot, atjauno summas, ko Padome samazinājusi komitejas ēku drošības un novērošanas jomā, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu drošības pasākumiem, ja 2016. gadā drošības apdraudējuma līmenis tiktu paaugstināts (līdz dzeltenajam).

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

111.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Ombuda budžeta projektu par EUR 135 000; uzsver, ka šis samazinājums radītu nesamērīgu slogu Ombuda ļoti nelielajam budžetam un būtiski ietekmētu šīs iestādes spēju efektīvi strādāt Eiropas iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai ļautu Ombudam izmantot savas pilnvaras un pildīt saistības;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

112.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja budžetu par EUR 135 000; uzsver, ka šis samazinājums radītu nesamērīgu slogu Datu aizsardzības uzraudzītāja ļoti nelielajam budžetam un būtiski ietekmētu šīs iestādes spēju efektīvi strādāt Savienības iestāžu labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas, lai ļautu Datu aizsardzības uzraudzītājam pildīt savus pienākumus un saistības;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

113.  uzskata, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums EĀDD, lai tas spētu tikt galā ar ģeopolitiskās nenoteiktības radītajiem izaicinājumiem un nodrošināt Savienības nozīmi pasaulē; tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētās summas visās pozīcijās un svītro Padomes pieņemtās rezerves, kuras saistītas ar eiro kursa svārstībām;

o

o o

114.  pauž pārliecību, ka Savienības budžets var dot ieguldījumu, lai efektīvi novērstu ne tikai sekas, bet arī pamatcēloņus krīzei, ar kuru Savienība patlaban saskaras; tomēr uzskata, ka neparedzēti notikumi, kas ietekmē visu Savienību, būtu jārisina, apvienojot spēkus un piesaistot papildu līdzekļus Savienības līmenī, nevis apšaubot iepriekšējas saistības vai atgriežoties pie ilūzijas, ka ir iespējami tikai valsts līmeņa risinājumi; tādēļ uzsver, ka elastības nodrošināšanas mehāniski ir paredzēti tam, lai būtu iespējams kopīgi un ātri reaģēt, un tie būtu jāizmanto visā pilnībā, lai kompensētu DFS maksimālo apjomu uzliktos ierobežojumus;

115.  uzsver, ka nepilnus divus gadus pēc pašreizējās DFS stāšanās spēkā Komisijai ir nācies divreiz pieprasīt elastības instrumenta izmantošanu un neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu, lai segtu steidzamas un neparedzētas vajadzības, kuras nav bijis iespējams finansēt, ievērojot pašreizējās DFS maksimālos apjomus; norāda arī to, ka saistību vispārējā rezerve 2015. gadā, kas ir pirmais tās darbības gads, tika nekavējoties visā pilnībā izlietota, un bija jāsamazina līdzekļi divām svarīgām Savienības programmām, lai būtu iespējams finansēt jaunas iniciatīvas; uzsver — tā kā līdzekļi tika darīti pieejami agrāk, proti, 2014.–2015. gadā, vairākām Savienības programmām, sākot ar 2016. gadu, ir pieejams mazāk saistību apropriāciju vai to nav vispār; tādēļ uzskata, ka ir skaidri redzams, ka DFS maksimālie apjomi daudzās izdevumu kategorijās ir pārāk mazi un paralizē Savienības darbību jomās, kurās tā ir visvairāk nepieciešama, savukārt DFS pieejamie elastības nodrošināšanas mehānismi jau ir izmantoti visā pilnībā; uzskata, ka šāda notikumu attīstība pamato īstenu DFS vidusposma pārskatīšanu; šajā sakarībā 2016. gadā ar nepacietību gaida vērienīgus Komisijas priekšlikumus;

116.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

1.9.2015

Ārlietu komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Cristian Dan Preda

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka 4. izdevumu kategorijā “Globālā Eiropa” saistību un maksājumu apropriācijas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinātas, kam būtu jānodrošina Eiropas Savienībai iespējas uzturēt un popularizēt tās vērtības un intereses, kā arī dot ieguldījumu savu pilsoņu aizsardzībā attiecībās ar pārējo pasauli; īpaši norāda uz to, cik svarīgas ir ievērojami palielinātās maksājumu apropriācijas, kas palīdzēs segt pēdējos gados uzkrāto neizpildīto maksājumu lielo apmēru; tādēļ stingri iebilst pret Padomes ierosinātajiem saistību un maksājumu apropriāciju samazinājumiem;

2.  uzsver, ka īpaši svarīgi ir nodrošināt pietiekamu finansējumu Eiropas kaimiņattiecību instrumentam, kuram ir būtiska nozīme, atbalstot stabilitāti Eiropas austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs; ļoti atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielināšanu par 4,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; kritiski vērtē Padomes veiktos krasos EKI finansējuma samazinājumus un uzsver, ka nekavējoties ir jāpalielina apropriācijas, nodrošinot ievērojamu rezervi, lai apmierinātu to valstu vajadzības, uz kurām attiecas minētais instruments; uzsver, ka Lībiju un Tunisiju skar būtiskas problēmas un ir svarīgi sniegt lielāku atbalstu šo valstu iestāžu spēju veidošanai, tieslietu reformai, drošības sektora reformai un robežkontrolei;

3.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt 2016. gada budžetā cīņai pret terorismu paredzētās saistības un maksājumus;

4.  uzsver, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību aizstāvība un demokrātijas veicināšana ir vitāli svarīgs jautājums, ņemot vērā pašreizējo globālo kontekstu, un simbolizē Savienības apņemšanos ievērot savas pamatvērtības; uzsver, ka šajā nolūkā būtisks līdzeklis ir Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments, kuram ir jāsaņem pienācīgs finansējums;

5.  pieņem zināšanai Eiropadomes 2015. gada 25. jūnija secinājumus; uzsver, ka KĀDP nozīmē stingras saistības attiecībā uz atpazīstamību un elastīgumu, īpaši saistībā ar civilo un militāro spēju veidošanu, aizsardzības nozares stiprināšanu un MVU; šajā nolūkā ļoti atzinīgi vērtē Padomes gatavību nodrošināt pienācīgu finansējumu sagatavošanas darbībai, kas paredzēta ar KDAP saistītai pētniecībai, tādējādi sagatavojot augsni mērķtiecīgai un labi finansētai pētniecības un tehnoloģijas programmai aizsardzības jomā nākamajā DFS;

6.  uzsver, ka ir svarīgi paredzēt budžetā pietiekamus līdzekļus Tuvo Austrumu miera procesam, Palestīniešu pašpārvaldei un UNRWA, lai segtu vajadzības uz vietas, kuras pēdējos gados daudzo reģionālo krīžu dēļ ir palielinājušās; uzsver, ka ir jārisina jautājums par UNRWA paredzētā atbalsta pastāvīgo ieplānošanu ES budžetā nepietiekamā apmērā;

7.  atzinīgi vērtē EĀDD patlaban notiekošo pārdomu procesu saistībā ar ES īpašo pārstāvju nākotni un viņu attiecībām ar EĀDD; uzskata, ka jebkādas izmaiņas ES īpašajiem pārstāvjiem paredzētajā budžeta pozīcijā būtu jāveic tikai pēc pašreizējā pārdomu procesa beigām;

8.  atbalsta EĀDD plānu atvērt ES delegāciju Irānā pēc sarunu par kodolprogrammu veiksmīga noslēguma.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Eleni Theocharous, László Tőkés, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Caspary, Neena Gill, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Othmar Karas, Javi López, Antonio López-Istúriz White, Norbert Neuser, Urmas Paet, Gilles Pargneaux, Helmut Scholz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala, Jutta Steinruck

24.9.2015

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Arne Lietz

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  stingri noraida Padomes veiktos finansējuma samazinājumus attīstības sadarbībai un humānajai palīdzībai;

2.  uzskata, ka samazinājumi attīstības sadarbības instrumenta pozīcijās ir īpaši nepiemēroti, ņemot vērā milzīgās finansējuma vajadzības jaunajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un saistībā ar ANO konferenci par attīstības finansēšanu šā gada jūlijā atjaunoto Savienības apņemšanos palielināt kopējo oficiālās attīstības palīdzības (OAP) apmēru līdz 0,7 % no NKI;

3.  atgādina attīstīto valstu apņemšanos palielināt klimata finansējumu jaunattīstības valstīm un nodrošināt, ka tas ir jauns finansējums, kas papildina ar vidi nesaistītu OAP; uzsver, ka šāda apņemšanās nozīmē, ka vismaz tikpat lielā apmērā ir jāpalielina kopējā OAP; norāda, ka šim jautājumam ir liela nozīme saistībā ar izredzēm noslēgt jaunu pasaules mēroga vienošanos klimata jomā šā gada beigās;

4.  norāda, ka bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu skaits pasaulē ir pieaudzis līdz vēl nepieredzētiem apmēriem — 60 miljoniem — un tādējādi palielinās vajadzība pēc humānās palīdzības; atzinīgi vērtē to, ka Padome Komisijas budžeta projektā nav mainījusi humānajai palīdzībai paredzētās summas; tomēr uzskata, ka 23 02 01. pozīcija būtu vēl jāpapildina ar EUR 26 miljoniem un tie jāizmanto izglītībai bēgļu nometnēs, kā arī ārkārtas un krīzes situācijām, jo tādējādi var nodrošināt izdzīvošanai nepieciešamās prasmes, palīdzēt bērniem veidot nākotni un pasargāt viņus no radikalizācijas;

5.  uzskata — ņemot vērā pašreizējo bēgļu krīzi, budžeta projekta summas 21 02 07 05. pozīcijā attiecībā uz migrāciju un patvērumu ir nevis jāsamazina, bet gan drīzāk jāpalielina; uzsver, ka šī pozīcija būtu jāizmanto pasākumiem, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus un atbalstītu pienācīgu migrācijas plūsmu pārvaldību jaunattīstības valstīs;

6.  norāda, ka ir jāpalielina līdzekļi arī pozīcijā 21 02 08 02, ņemot vērā to, ka vietējām iestādēm būs liela nozīme, jo tās sniegs sociālos pamatpakalpojumus un risinās urbanizācijas problēmas saistībā ar attīstības satvaru laikposmam pēc 2015. gada.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, György Schöpflin, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes, Eleni Theocharous

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liliana Rodrigues, Estefanía Torres Martínez

2.9.2015

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Reimer Böge

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka ar tirdzniecību saistītām budžeta pozīcijām būtu jāpiešķir atbilstīgas apropriācijas, lai Komisija varētu efektīvi un ietekmīgi īstenot savu vērienīgo tirdzniecības programmu, kuras mērķis ir radīt izaugsmi un darbvietas visā Eiropā un sasniegt plašākus Savienības starptautiskos mērķus, kā arī lai tā varētu pastiprināt centienus attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu īstenošanas un ietekmes uzraudzību;

2. uzsver, ka Savienībai vajadzētu pastiprināt centienus attiecībā uz Savienības parakstīto vai apspriešanā esošo tirdzniecības nolīgumu īstenošanas un ietekmes uzraudzību; prasa paredzēt pietiekamus līdzekļus tirdzniecības nolīgumu ex-ante, starpposma un ex-post novērtēšanai, lai novērtētu to, kā tie ietekmē ES un tās partnervalstu ekonomiku, un lai nodrošinātu, ka tirdzniecības partneri pilnībā īsteno un piemēro saistības, kuras tie ir apņēmušies pildīt;

3. atzinīgi vērtē NVO pieaugošo nozīmi sabiedrības viedokļa veidošanā attiecībā uz jautājumiem par tirdzniecību; uzsver vajadzību pēc efektīvas Savienības komunikācijas stratēģijas, lai informētu un uzlabotu sadarbību ar iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru darbība saistīta ar tirdzniecības jautājumiem;

4. atzinīgi vērtē nelielo apropriāciju palielinājumu makrofinansiālās palīdzības instrumentam un Eiropas kaimiņattiecību instrumentam; tomēr pauž bažas, ka šie palielinājumi nebūs pietiekami, lai reaģētu uz vajadzībām saistībā ar austrumu un dienvidu kaimiņreģionu, tostarp attiecībā uz iespējamām turpmākām palīdzības programmām Ukrainai;

5. uzsver — lai īstenotu PTO valstu ministru 9. konferencē saskaņoto tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, būs vajadzīgs lielāks atbalsta finansējums vismazāk attīstītajām un jaunattīstības valstīm; uzsver, ka vajadzīgi saskaņoti Komisijas un dalībvalstu centieni attiecībā uz starptautiskajām finanšu iestādēm, lai novērstu tirdzniecības atbalstam un daudzpusējām iniciatīvām paredzēto apropriāciju samazinājumu un pārkāpumus saistībā ar sadarbību ar atsevišķiem partneriem, kā rezultātā samazinās izdevumu lietderība, kā arī lai nodrošinātu, ka tirdzniecības atvieglošanas nolīgums sekmē attīstību;

6. atgādina, ka Parlaments 2009. gadā ārējās tirdzniecības jomas projektu finansēšanai paredzētajā budžeta pozīcijā iekļāva papildu apropriācijas EUR 1 miljona apmērā ar taisnīgu tirdzniecību saistītām darbībām, un aicina Komisiju apsvērt iespēju šo budžeta pozīciju ieviest no jauna 2016. gada budžetā, lai finansētu ar taisnīgu tirdzniecību saistītas darbības, kā noteikts Komisijas 2009. gada 5. maija paziņojumā(16);

7. norāda uz nelielo apropriāciju palielinājumu Partnerības instrumentam; atgādina, ka programmas mērķis ir veicināt starptautisko tirdzniecību un Eiropas MVU investēšanas iespējas; uzsver, ka MVU ir svarīgs tehniskais atbalsts, lai tie varētu darboties starptautiskā mērogā; aicina Komisiju novērtēt un uzlabot pašreizējos instrumentus attiecībā uz to lietderību un efektivitāti un nodrošināt, lai visi pasākumi, piemēram, Eiropas uzņēmējdarbības centri, tiktu atbilstīgi kontrolēti un uzraudzīti nolūkā izstrādāt saskaņotāku pieeju, ņemot vērā arī jau pastāvošās privātās iniciatīvas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

5

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Maria Arena, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Marielle de Sarnez, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Klaus Buchner, Edouard Ferrand, Sander Loones, Gabriel Mato, Marita Ulvskog, Jarosław Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karoline Graswander-Hainz, Miguel Urbán Crespo

22.9.2015

Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Ingeborg Gräßle

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā situācijā, kad trūkst resursu, lielāka uzmanība būtu jāvelta nepieciešamībai ievērot budžeta disciplīnu un izmantot līdzekļus lietderīgi un efektīvi;

B.  tā kā 2016. gada budžeta projekta galvenais mērķis būs nodrošināt to, lai Savienības budžetā tiktu paredzēti līdzekļi, kas nepieciešami, lai pilnībā sniegtu pastiprinātu atbalstu nodarbinātībai, izaugsmei, investīcijām un solidaritātei un reaģētu uz jaunāko notikumu attīstību, jo īpaši Ukrainā un Sīrijā, un to radītajām sekām imigrācijas, humānās palīdzības un drošības jomā;

C.  tā kā LESD 318. pantā paredzētajam Parlamenta un Komisijas dialogam būtu jāveicina uz rezultātiem vērstas kultūras pilnveidi Komisijā,

1.  mudina Komisiju atbilstīgi Eiropas Revīzijas palātas pārskatos par 2012. un 2013. gadu iekļautajiem ierosinājumiem katru gadu izstrādāt un publiskot ilgtermiņa naudas plūsmas prognozi, kas palīdzēs ieinteresētajām personām paredzēt turpmākās maksājumu vajadzības un budžeta prioritātes un palīdzēs Komisijai pieņemt lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka no apstiprinātajiem gada budžetiem ir iespējams segt svarīgus maksājumus;

2.  norāda, ka bruto priekšfinansējums 2013. gada beigās sasniedza EUR 79,4 miljardus, un uzsver, ka priekšfinansējuma periodu pagarinājumi var novest pie paaugstināta kļūdu vai zaudējumu riska; uzsver, ka šāds risks ir īpaši raksturīgs budžeta 4. izdevumu kategorijā („ES — globālo procesu dalībniece”), kur tipiska darījuma gadījumā no saistību uzņemšanās līdz brīdim, kad Komisija iegrāmato pēdējos ar tām saistītos izdevumus, paiet četri gadi;

3.  norāda, ka Komisijas noteikto finanšu korekciju īstenošanas izmaksas dalībvalstīm, kuras nebija ieviesušas pareizu sistēmu, kopā ar atgūtiem līdzekļiem 2014. gadā veidoja apmēram EUR 2980 miljonus, kas ir mazāk nekā 2013. gadā (EUR 3362 miljoni)(17); prasa Komisijai skaidri norādīt to, kuras 2014. gadā atgūtās summas ir iereģistrētas Savienības kontos kā ieņēmumi vai ir kompensētas, un cik lielā mērā finanšu korekcijas un atgūtās summas, par kurām lēmums tika pieņemts 2014. gadā, var ietekmēt vajadzības pēc maksājumiem 2015. un 2016. gada budžetā;

4.   prasa Komisijai un dalībvalstīm uzlabot pārredzamību attiecībā uz atgūtajām summām, jo īpaši norādot gadu, kurā ir veikts maksājums, gadu, kurā ar to saistītā kļūda ir atklāta, un gadu, kurā atgūtās summas vai galīgās korekcijas tiek iekļautas kontiem pievienotajās piezīmēs;

5.   aicina Komisiju sniegt Parlamentam kopsavilkumu par 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada finansēšanas periodos finansēto struktūrfondu projektu, kā arī vēl nepabeigto projektu faktiskajām izmaksām un finansējuma daļām, kas tiem darītas pieejamas;

6.   atkārtoti prasa Komisijai izstrādāt priekšlikumu projektus, lai piemērotu sankcijas par dalībvalstu iestāžu iesniegtiem nepatiesiem vai nepareiziem ziņojumiem attiecībā uz Savienības līdzekļu pārvaldību; atgādina, ka sertifikācijas iestādes dalībvalstīs akreditēja un sertificēja gandrīz visas maksājumu aģentūras, kurām uzticēti tiešie maksājumi, un tādēļ pauž bažas par to, ka dažu maksājumu aģentūru darbā ir konstatēts īpaši augsts kļūdu līmenis; šajā sakarībā aicina dalībvalstis labāk izlietot Savienības budžetu, nodrošinot efektīvākas un lietderīgākas valsts līmeņa pārvaldības un kontroles sistēmas; turklāt aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par to, kā dalībvalstis varētu stiprināt ex ante pārbaudes, lai samazinātu neatbilstīgi samaksātu summu skaitu, un nodrošināt sistēmu pienācīgu izmeklēšanu veikšanai gadījumos, ja rodas aizdomas par nepatiesu vai nepareizu ziņojumu sniegšanu, un šādu ziņojumu iesniedzēju sodīšanai;

7.   aicina Komisiju iekļaut gada ziņojumā par Savienības finansiālo interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu novērtējumu par korupcijas radītajām sekām uz Savienības finansējumu katrā dalībvalstī attiecīgajā gadā un izstrādāt konkrētu, mērķtiecīgu rīcības plānu cīņai pret šādu korupciju;

8.   mudina Komisiju uzlabot pārredzamību attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentu (FVI) izmantošanu, regulāri ziņot par sviras efektiem, zaudējumiem un riskiem un iesniegt FVI izmaksu un ieguvumu analīzi salīdzinājumā ar tiešākiem projektu finansēšanas veidiem; aicina Komisiju ieviest efektīvu uzraudzības sistēmu, lai analizētu finanšu instrumentu pieprasījumu dalībvalstīs, tādējādi samazinot pārmērīgas kapitalizācijas risku;

9.  mudina Komisiju nodrošināt, lai OLAF Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta apvienotais budžets tiktu norādīts atsevišķā OLAF 2016. gada budžeta pozīcijā;

10.  uzstāj, ka Komisijai, iesniedzot Parlamentam un Padomei LESD 318. pantā paredzētos Savienības darbības rezultātu novērtējumus, būtu arī jāziņo par rezultātiem, kas sasniegti ar darbības izdevumu palīdzību, kā norādīts programmu darbības izdevumu pārskatos, kuri pievienoti Savienības budžeta projektam;

11.  šajā sakarībā aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību Savienības decentralizēto aģentūru darbībai un jo īpaši to atpazīstamībai un demokrātiskajai pārskatatbildībai, ņemot vērā to, ka tās atrodas nomaļos reģionos un Savienības pilsoņi nav informēti par to darbību un pat pastāvēšanu;

12.  atgādina, ka ir steidzami nepieciešams koncentrēties uz pārskatatbildību un darbības rādītājiem Savienības budžeta izlietošanā; tādēļ aicina izveidot konkrētus novērtēšanas mehānismus un rādītājus;

13.  aicina Komisiju sniegt detalizētu skaidrojumu par savu pārredzamības politiku attiecībā uz Savienības finansējumu un jo īpaši pasākumiem, kas veikti līdzsvarotas lēmumu pieņemšanas nodrošināšanai, iesaistot tajā visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp patērētāju organizācijas, MVU, arodbiedrības un vispārējas nozīmes organizācijas, it sevišķi vides jomā;

14.  ņemot vērā to, ka Komisija saistībā ar savu jauno labāka regulējuma politiku nāk klajā ar daudz mazāku skaitu leģislatīvo iniciatīvu nekā iepriekš, aicina Komisiju sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kādas sekas budžeta un personāla ziņā ir radījušas šīs pārmaiņas, kuru rezultātā uzmanība ir pārvirzīta no leģislatīvajām uz īstenošanas darbībām, un jo īpaši norādīt, vai šajā sakarībā ir iespējams ietaupīt līdzekļus;

15.  aicina Komisiju atbalstīt romu integrācijas valsts stratēģiju efektīvu īstenošanu vietējā un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu to, ka romu integrācijai pieejamie līdzekļi tiešām tiek izlietoti šim mērķim un ka tie tiek sasaistīti ar galveno politikas virzienu mērķiem;

16.  mudina Komisiju ziņot Parlamentam par Savienības finansētiem pasākumiem cīņā pret jauniešu bezdarbu un šo pasākumu īstenošanā gūtajiem rezultātiem;

17.  aicina budžeta lēmējinstitūciju izvērtēt Savienības centienus krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu Savienības finanšu interesēm kaitējošu nelegālu darbību novēršanā un apkarošanā; šajā sakarībā uzsver, ka budžeta līdzekļu samazināšana tādās programmās kā „Hercule” vai Informācijas sistēma krāpšanas apkarošanai (AFIS) kaitētu Savienības budžetam, jo šīs programmas palīdz OLAF un dalībvalstīm aizsargāt Savienības finanšu intereses;

18.  norāda, ka 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā Parlaments no Eiropas Savienības Tiesas nesaņēma pietiekamu informāciju par tiesnešu veikto ārējo darbību; atgādina, ka Tiesa savā mājaslapā publisko reģistru, kurā tiek iekļauta detalizēta informācija par katra tiesneša ārējo darbību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Louis Aliot, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Rina Ronja Kari, Verónica Lope Fontagné, Monica Macovei, Dan Nica, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Bart Staes, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Cătălin Sorin Ivan, Karin Kadenbach, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raymond Finch

8.9.2015

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu — visas iedaļas

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Peter Simon

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  vērš uzmanību uz to, ka investīciju apjoma samazināšanās ietekmē ES ekonomikas atveseļošanās tempu un Eiropas Savienības ilgtermiņa izaugsmes prognozes, kas atspoguļo budžeta un ekonomisko situāciju dalībvalstīs; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka budžeta projekta 1.1. izdevumu apakškategorijā liels uzsvars likts uz jauna impulsa došanu nodarbinātībai, izaugsmei, investīcijām un lielākai konkurētspējai, radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi;

2.  uzskata, ka 2016. gada budžetam reālajā izteiksmē vajadzētu būt lielākam nekā 2015. gada budžetam, lai tādējādi nostiprinātu ekonomikas atveseļošanās procesu Eiropas Savienībā;

3.  uzsver, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) ir būtiska nozīme, lai novērstu trūkumus tirgus darbībā un piesaistītu privātās investīcijas un jaunus finansējuma avotus investīcijām, veicinātu konkurētspēju un sekmētu ekonomikas atveseļošanos, kā arī palielinātu tirgus uzticēšanos; atzinīgi vērtē starp abiem likumdevējiem panākto vienošanos par lielākām iemaksām ESIF, kuru apjoms laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam būtu EUR 3 miljardi un kas būtu jāfinansē, pārdalot neizmantotos budžeta līdzekļus; atkārtoti pauž apņemšanos vēl vairāk samazināt budžeta ietekmi uz programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF);

4.  aicina 2016. gada budžetā atspoguļot Eiropas pusgada prioritātes, tostarp investīciju palielināšanu, atbalstu darbvietu radīšanai un strukturālo reformu un fiskālās konsolidācijas īstenošanu, kas radītu patiesu un ilgtspējīgu izaugsmi;

5.  uzsver, ka trijām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) jau pašlaik ir un nākotnē būs izšķiroša loma saistībā ar Savienības mēroga finanšu sistēmas uzraudzību un Banku savienību; uzsver, ka 2016. gada budžeta projektā EUI jāparedz atbilstoši budžeta līdzekļi, kas atbilstu aģentūrām noteiktajiem jaunajiem uzdevumiem, kā arī ārējiem faktoriem, piemēram, valūtas maiņas kursa svārstībām un vispārējam algu līmeņa pieaugumam;

6.  atgādina, ka Eiropas Parlaments ir paudis stingru atbalstu EUI izveidei, un uzskata, ka Savienībai arī turpmāk jāuzlabo uzraudzības kvalitāte visā Savienībā; uzskata, ka EUI ir svarīga nozīme Savienības finanšu tirgu darbībā;

7.  šajā sakarībā uzsver — lai EUI varētu kvalitatīvi veikt tām uzticētos uzdevumus, tām jābūt ne tikai pienācīgi finansiāli nodrošinātām, bet to rīcībā jābūt arī atbilstošiem cilvēkresursiem, turklāt gan darbinieku skaita, gan kvalifikācijas ziņā; šim nolūkam aicina Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju iesniegt ziņojumu par paredzamajām personāla un finansējuma vajadzībām nākotnē;

8.  norāda, ka pašreiz EUI tiek finansētas no dalībvalstu iestāžu obligātajām maksām, ES budžeta līdzekļiem un uzraudzīto iestāžu iemaksām; uzskata, ka šāda finansēšanas kārtība ir orientēta uz dalībvalstīm, neelastīga, apgrūtinoša un iespējami apdraud EUI neatkarību; tādēļ atkārtoti aicina Komisiju vēlākais līdz 2017. gadam iesniegt priekšlikumu par finansēšanas plānu, kas paredzētu pašreizējās dalībvalstu iemaksas pilnībā aizstāt ar maksām; uzskata, ka šādi tiek nodrošināta Eiropas iestāžu finansiālā neatkarība no dalībvalstu iestādēm, kā arī Eiropas uzraudzības iestāžu pilnīga objektivitāte attiecībā pret finanšu tirgus dalībniekiem;

9.  uzsver, ka pieaugoša nozīme ir lielākai pārredzamībai attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem un nodokļu nolēmumiem, kā arī koordinētai cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; tādēļ aicina 2016. gada budžetā pienācīgi atspoguļot to, ka programma “Fiscalis” ir nozīmīga dalībvalstu sadarbībai nodokļu administrēšanas jomā; aicina arī rūpīgi izvērtēt Eiropas Komisijas apspriešanās par uzņēmumu nodokļu pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz pārskatiem par katru valsti atsevišķi;

10.  aicina Komisiju ņemt vērā savas galvenās prioritātes, kad tā īsteno plānotos pārstrukturēšanas pasākumus saistībā ar pienācīga darbinieku skaita nodrošināšanu; šajā sakarībā uzsver par valsts atbalstu atbildīgā departamenta nozīmi, nodrošinot, ka nākotnē var efektīvāk izmeklēt no atbalsta viedokļa apšaubāmas nodokļu prakses nodokļu nolēmumu un citu rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu veidā, kas Eiropas Savienībā veicinātu gan uzņēmumu taisnīgāku aplikšanu ar nodokļiem, gan to, ka nodokļu ieņēmumi tiek līdzsvarotāk sadalīti starp privātpersonām un uzņēmumiem;

11.  uzsver, ka nepieciešams vairāk Eiropas mēroga statistikas datu, kas būtu visaptverošāki, metodiski salīdzināmi, precīzi un savlaicīgi; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka budžeta projektā ir paredzēts pienācīgi palielināt izdevumus, lai ieviestu jaunas Eiropas statistikas sagatavošanas metodes, kā arī nodrošinātu labāku sadarbību Eiropas Statistikas sistēmā;

12.  atkārtoti uzsver, ka budžeta projektā jānodrošina pietiekams finansējums pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanai finanšu pakalpojumu jomā;

13.  aicina īstenot Maystadt ziņojuma ieteikumus par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) uzdevumiem un atbildību, tādējādi stiprinot arī Eiropas Savienības ietekmi starptautisko grāmatvedības standartu noteikšanā;

14.  prasa, lai pārstāvji Starptautisko grāmatvedības standartu padomē (IASB) būtu demokrātiski nominēti un atbildīgi. Eiropas Parlamentam vajadzētu uzņemties zināmu lomu, izvēloties Eiropas pārstāvjus un prasot no viņiem atbildību;

15.  prasa EVTI nodrošināt, ka Eiropas Parlamentam, tostarp atbildīgajiem deputātiem un viņu darbiniekiem, ir faktiska piekļuve dokumentiem vienlaikus ar Uzraudzības padomi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

12

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Anneliese Dodds, Elisa Ferreira, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Danuta Maria Hübner, Diane James, Petr Ježek, Philippe Lamberts, Sander Loones, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Notis Marias, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Bernard Monot, Stanisław Ożóg, Dariusz Rosati, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Michael Theurer, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alain Cadec, Matt Carthy, Mady Delvaux, Doru-Claudian Frunzulică, Sophia in ‘t Veld, Ramón Jáuregui Atondo, Barbara Kappel, Jeppe Kofod, Thomas Mann, Alessia Maria Mosca, Siegfried Mureşan, Eva Paunova, Michel Reimon, Andreas Schwab, Tibor Szanyi, Romana Tomc, Beatrix von Storch

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sven Schulze, Axel Voss

3.9.2015

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu — visas iedaļas

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Giovanni La Via

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka augsts vides un veselības aizsardzības līmenis Savienībā ir ekonomiskas labklājības priekšnoteikums un ka pārtikas un barības nekaitīgums un mehānismi, kas palīdz aizsargāt pret dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, ir visu Eiropas pilsoņu un tādējādi arī Eiropas Parlamenta pamatvērtība;

2.  vienlaikus pilnībā apzinās, ka šīs komitejas kompetencē esošās politikas jomas un finanšu instrumenti ir nelieli, salīdzinot ar citām politikas jomām un finanšu instrumentiem 2. un 3. izdevumu kategorijā, un tiem netiek veltīta tik liela uzmanība kā citām programmām un fondiem; tādēļ stingri noraida jebkādus turpmākus programmu un budžeta pozīciju finansējuma samazinājumus, jo to ietekme būtu nepanesama; mudina jo īpaši dalībvalstis uztvert videi un klimatam draudzīgas politikas, pasākumu un projektu īstenošanu kā iespēju veicināt izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, nevis kā slogu; uzsver, ka videi draudzīgu darbvietu radīšana un ekonomikas izaugsme Savienības mazajos un vidējos uzņēmumos ir daļēji atkarīga no tiesību aktu īstenošanas vides jomā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka valstu līmenī pastāv stingri budžeta ierobežojumi un ka tiek īstenoti konsolidācijas centieni; tomēr norāda, ka Eiropas Parlamentam un Padomei, pieņemot lēmumus par 2016. gada budžeta projektu (BP), ir jāpatur prātā būtiskā Eiropas pievienotā vērtība, kas piemīt šīs komitejas kompetencē esošajām politikas jomām un finanšu instrumentiem;

4.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome ir ierosinājusi, šķiet, horizontāli samazināt budžetu vairākām svarīgām programmām, īpaši trešajai Savienības rīcības programmai veselības jomā (2014.–2020. gads), pozīcijās, kas saistītas ar pārtikas un barības nekaitīgumu un ar katastrofu novēršanu un sagatavotību katastrofām Savienībā; saistībā ar Savienības pievienošanos starptautiskām konvencijām (piemēram, Nagojas protokolam) noraida Padomes ierosinātos budžeta samazinājumus attiecīgajās budžeta pozīcijās;

5.  atgādina, ka komitejas kompetencē esošajām budžeta pozīcijām paredzētais līdzekļu apjoms kopumā ir jāsaglabā 2015. gada līmenī; tādēļ prasa pilnībā atjaunot budžeta projektā norādītās sākotnējās summas visām komitejas kompetencē esošajām programmām un finanšu instrumentiem;

6.  atgādina, ka programma „Apvārsnis 2020” ar klimata, veselības un vides jomas pētniecības projektu palīdzību sekmēs komitejas kompetencē esošo mērķu sasniegšanu; apstiprina savu apņemšanos uzraudzīt projektu atbilstību attiecīgajiem mērķiem un sekmes to īstenošanā; asi kritizē lēmumu samazināt šīs programmas finansējumu, lai finansētu ESIF garantiju fondu;

7.  uzsver, ka pētniecība un inovācija vides jomā ir svarīgākais aspekts programmas „Apvārsnis 2020” apakšprioritātē „Klimata politika, vide, resursu efektivitāte un izejvielas”, kuras mērķis ir panākt resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku un sabiedrību, aizsargājot un ilgtspējīgi pārvaldot dabas resursus un ekosistēmas, kā arī nodrošinot ilgtspējīgu apgādi ar izejvielām un to izmantošanu, lai nodrošinātu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības dabas resursu un ekosistēmu ilgtspējas robežās;

8.  norāda, ka ES 2016. gada budžeta projekta apmērs ir EUR 153,5 miljardi saistību apropriācijās (ieskaitot EUR 4,5 miljardus, kas pārplānoti no 2014. gada) un EUR 143,5 miljardi maksājumu apropriācijās; norāda — ja netiek ņemta vērā 2015. un 2016. gada pārplānošanas ietekme, tas salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu atbilst +2,4 % pieaugumam saistībās un +1,6 % pieaugumam maksājumos; uzsver, ka šie kopumā pieticīgie palielinājumi, kas atbilst DFS noteiktajai ievirzei un kompensē inflāciju, reālā izteiksmē nenozīmē tikpat kā nekādu palielinājumu, tādēļ vēl jo svarīgāk ir līdzekļus izlietot lietderīgi un efektīvi;

9.  atgādina, ka attiecībā uz maksājumu apropriācijām pēdējie gadi ir bijuši ļoti sarežģīti un Savienības politikas īstenošanu ir kavējuši stingri ierobežotais apstiprināto maksājumu apropriāciju apmērs, kura dēļ vairākkārt ir nācies veikt budžeta grozījumus, lai segtu daļu no neapmaksātajām vajadzībām;

10.  stingri noraida iespēju, ka nepietiekamu 2016. gada maksājumu gadījumā Komisija varētu nolemt pilnībā neizmantot saistību apropriācijas, kā tā ir darījusi iepriekš, jo tas būtu pretrunā Parlamenta atkārtotajiem solījumiem vides, veselības, pārtikas un barības nekaitīguma jomā; turklāt secina, ka maksājumu apropriāciju trūkums kaitēs Savienības reputācijai, jo attiecīgo programmu līdzekļu saņēmējiem netiks samaksāts;

11.  atgādina, ka programma LIFE ir ES finanšu instruments, kas atbalsta vides, dabas aizsardzības un klimata politikas projektus visā Savienībā; īpaši uzsver problēmas, kuras rada programmai LIFE paredzēto maksājumu apropriāciju trūkums, kas var traucēt un aizkavēt šīs svarīgās programmas pienācīgu īstenošanu;

12.  atzinīgi vērtē 2016. gada BP paredzēto programmas LIFE budžeta palielinājumu par EUR 27,7 miljoniem; tomēr norāda, ka programma LIFE veido tikai 0,3 % no visa 2016. gada BP un tikai 0,73 % no 2. izdevumu kategorijas (saistībās) un ka šis īpatsvars pēdējos gados nav īpaši mainījies;

13.  norāda, ka ārkārtīgi svarīga nozīme ir investīcijām pētniecībā un inovācijā vairākās jomās, kuras ir šīs komitejas kompetencē, un uzsver, ka šādas investīcijas 2016. gada budžetā pienācīgi jāatspoguļo kā prioritāras; norāda, ka Savienības MVU ilgtspējīgas izaugsmes un inovācijas spēja ir viena no galvenajām ES konkurētspējas priekšrocībām globalizētos tirgos;

14.  īpaši atgādina, ka Savienības pievienotā vērtība ir īpaši svarīga medicīniskajā pētniecībā (piemēram, pediatrijā izmantojamu un reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu pētniecībā) un arī pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanā; pamatojoties uz iepriekš minēto, pauž dziļu nožēlu, ka Sabiedrības veselības aizsardzības programmā, kuras kopējais saistību apjoms ir tikai EUR 62,2 miljoni, kas — tāpat kā iepriekšējos gados — veido tikai 0,04 % no 2016. gada BP saistībām, netiek pilnībā atspoguļota veselība kā patstāvīga vērtība un kā priekšnoteikums izaugsmes veicināšanai; aicina Padomi vēlreiz izskatīt tās ierosinātos vēl lielākos šīs programmas budžeta samazinājumus;

15.  uzsver, ka ekonomikas un finanšu krīzes un dalībvalstu īstenotās stingrās taupības politikas rezultātā budžeti ir samazināti un ir mazinājušies ieņēmumi no nodokļiem, kas savukārt ir izraisījis finansējuma samazināšanu sabiedrības veselības aizsardzības sistēmām, un ka nevienlīdzība veselības aizsardzības jomā Eiropas Savienībā uzliek nopietnu slogu dalībvalstīm un to veselības aizsardzības sistēmām, un tādēļ prasa palielināt finansējumu koordinētiem un publiskiem profilakses pasākumiem šajā jomā;

16.  uzsver, ka vides ziņā ilgtspējīga lauksaimniecība, kurā tiek apdomīgi izmantoti dabas resursi, ir būtiska pārtikas ražošanā, un prasa sniegt lielāku atbalstu lauksaimniekiem, kuri izmanto videi un dzīvniekiem nekaitīgas metodes;

17.  uzsver, ka Savienībai ir augstākie pārtikas nekaitīguma standarti pasaulē; uzsver, ka ir svarīgi veicināt veselīgu un nekaitīgu pārtiku, jo tas palīdzētu novērst nevajadzīgus izdevumus veselības aprūpes jomā un palīdzētu dalībvalstīm uzlabot to veselības aizsardzības sistēmu ilgtermiņa ilgtspējību; tādēļ arī pauž nožēlu, ka Pārtikas un barības programmā — kuras kopējais saistību apropriāciju apmērs ir tikai EUR 264,1 miljons, kas atbilst tikai 0,17 % no 2016. gada BP saistībām un ko Padome ir ierosinājusi samazināt vēl vairāk, — netiek pilnībā atspoguļota pārtikas un barības nekaitīguma jautājuma nozīme Savienībā;

18.  atgādina, ka Savienības civilās aizsardzības mehānisms ir Savienības solidaritātes stūrakmens; atgādina, ka galvenā atbildība par cilvēku, kā arī vides un īpašuma, tostarp kultūras mantojuma, aizsardzību gulstas uz dalībvalstīm; uzsver, ka Savienība veic „iespēju sniegšanas uzdevumu”, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu dalībvalstu pasākumus katastrofu novēršanas, gatavības tām un reaģēšanas jomā; atzinīgi vērtē saistību apropriāciju nelielo palielinājumu, ko Komisija ierosinājusi šai programmai, bet pauž dziļu nožēlu par Padomes ierosinājumu samazināt šīs pozīcijas budžetu;

19.  aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgas vides inspekcijas, lai mazinātu vides katastrofu risku;

20.  atgādina decentralizēto aģentūru ārkārtīgi svarīgo lomu tehnisko, zinātnisko vai pārvaldības uzdevumu veikšanā, kas būtiski palīdz Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot politikas nostādnes;

21.  uzskata, ka kopumā decentralizētajām aģentūrām, tāpat kā citām iestādēm, ir jāsniedz savs ieguldījums izmaksu taupīšanā; norāda, ka ciešāka sadarbība starp aģentūrām, kuras ir šīs komitejas kompetencē (EVA, ECHA, ECDC, EFSA, EMA), un pastāvīga apņemšanās palielināt efektivitāti jau ir panākusi labāku finansējuma izlietojumu un izmantojumu;

22.  turklāt atgādina par ļoti svarīgiem uzdevumiem, kurus veic šīs piecas decentralizētās aģentūras gan Eiropas Komisijas, gan Savienības pilsoņu, gan arī pelnošo aģentūru (piemēram, ECHA, EMA) ārējo klientu labā; uzsver — pamatojoties uz iepriekš minēto —, ka ir ļoti svarīgi, lai šīs aģentūras saņemtu atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursus un spētu pienācīgi, neatkarīgi un savlaicīgi veikt šos sarežģītos un ārkārtīgi svarīgos uzdevumus;

23.  tādēļ pauž bažas par Komisijas pieeju decentralizētām aģentūrām, jo tām piemērotie samazinājumi, īpaši cilvēkresursu jomā, salīdzinot ar citām Savienības iestādēm piemērotajiem samazinājumiem, ir netaisnīgi un neatbilstoši; pauž apņēmību atgriezties pie attiecīgo vajadzību pienācīga novērtējuma katras aģentūras gadījumā atsevišķi;

24.  kopumā nav pārliecināts par to, vai ārpakalpojumu piesaiste, kuras mērķis ir samazināt štatu sarakstus, ilgtermiņā būs rentablāka, jo pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešama uzraudzība un vadība, turklāt viņi vienlaikus meklēs iespēju gūt peļņu;

25.  uzsver, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir ļoti vērtīgi instrumenti, lai ierosinātu jaunus pasākumus un politikas nostādnes; atkārtoti uzsver, ka vairākas šīs komitejas idejas iepriekš ir veiksmīgi īstenotas; tādēļ turpinās izmantot šos instrumentus 2016. gadā; mudina pilnībā izmantot katrā izdevumu kategorijā pieejamās rezerves;

26.  pieņem zināšanai rezultātus, ko Komisija guvusi, veicot īstenojamības iepriekšēju novērtējumu par ENVI komitejas locekļu ierosinātajiem izmēģinājuma projektiem, kuri parasti atspoguļo ENVI komitejas prioritātes vides un veselības jomā; aicina Komisiju izveidot pārraudzības procedūru, lai regulāri informētu Parlamentu par izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanas virzību un apmēru.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Nils Torvalds, Glenis Willmott, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Fredrick Federley, Peter Jahr, Mairead McGuinness, Gesine Meissner, Ulrike Müller, Marijana Petir

3.9.2015

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Ildikó Gáll-Pelcz

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejo ‘’ipajas atbildība budžeta procedūrā attiecas uz budžeta pozīcijām 2. sadaļā (“Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU”), 14. sadaļā (“Nodokļu politika un muitas savienība”) un 33. sadaļā (“Tiesiskums un patērētāji”);

2.  atgādina, ka vienotais tirgus ir viens no galvenajiem darbvietu veidošanas un izaugsmes veicinātājiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); tomēr norāda, ka tā potenciāls, piemēram, digitālais vienotais tirgus, joprojām daudzējādā ziņā netiek izmantots; tādēļ aicina efektīvāk izlietot budžetu, izveidojot skaidru finansējuma prioritāšu kopumu vienotā tirgus veicināšanai un līdz ar to ekonomikas attīstībai;

3.  atzinīgi vērtē budžeta 14 02 01. pozīcijai “Atbalsts muitas savienības darbībai un modernizācijai” piešķirtās summas ievērojamo palielinājumu; atbalsta programmas mērķu sasniegšanu un piemērošanu, virzot uz priekšu pašreizējās modernizācijas iniciatīvas, īpaši elektroniskās muitas projektu, un izstrādājot stratēģiju attiecībā uz kopīgi pārvaldītām un lietotām IT sistēmām ar muitu saistītās jomās, kā arī uzlabojot atbilstīgu koordināciju starp dalībvalstīm, veicinot paraugprakses apmaiņu un ES tiesību aktu savlaicīgu īstenošanu un pareizas piemērošanas uzraudzību;

4.  uzskata, ka jaunajā digitālajā ekonomikas modelī galvenā uzmanība tiek pievērsta patērētājiem, un pauž pārliecību, ka tam būtu jāatspoguļojas šīs jomas budžetā; tādēļ norāda, ka ir svarīgi garantēt finansējumu patērētāju aizsardzības politikas atjaunināšanai, lai nodrošinātu pienācīgu pielāgošanos straujām tehnoloģiskām un ekonomiskām pārmaiņām;

5.  aicina piešķirt finansējumu jaunam izmēģinājuma projektam “Patērētāju rīcībspējas palielināšana un izglītošana par ražojumu drošību un tirgus uzraudzību digitālajā vienotajā tirgū”, kas būtu pienācīgs turpinājums IMCO komitejas 2015. gadam ierosinātajam viengadīgajam izmēģinājuma projektam „MVU apmācīšana par patērētāju tiesībām digitālajā laikmetā” un dotu ieguldījumu plašā sabiedrības izglītošanas kampaņā ar mērķi palīdzēt patērētājiem un uzņēmumiem saprast sarežģītos ar e-komerciju saistītos noteikumus un tiesību aktus;

6.  uzsver, ka tam vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem un MVU ievērot patērētāju tiesību aizsardzības aktus tiešsaistes vidē; uzsver, ka patiešām saistītā digitālajā vienotajā tirgū ikvienam patērētājam vajadzētu varēt saņemt līdzvērtīgas kvalitātes tiešsaistē iegādātus pakalpojumus un ražojumus un pārredzamā veidā saņemt pietiekamu informāciju par pirkumu;

7.  uzskata, ka ir svarīgi, lai attiecīgajām iestādēm būtu iespēja apturēt ražojumus un likt uzņēmumiem atsaukt vai izņemt ražojumus no Eiropas tirgus; uzskata, ka noteikumu un standartu vienkāršošana un vienādošana mazinātu eventuālas atbilstības problēmas un tādējādi nāktu par labu gan patērētājiem, gan tirgotājiem; šajā sakarībā uzskata, ka tirgotājiem vajadzētu saņemt informāciju arī par to, kā samaksāt nodokļus par pārrobežu darījumiem Savienības iekšienē, efektīvi izmantojot VATMOSS sistēmu;

8.  atgādina, ka ir jāfinansē daudzvalodu rīks, kas paredzēts strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) platformai; uzsver, ka visā Savienībā labi funkcionējošas SIT sistēmas iedrošinās patērētājus risināt problēmas, ar kurām viņi sastopas, pērkot ražojumus un pakalpojumus vienotajā tirgū, un sekmēs iepirkšanos tiešsaistē; atgādina, ka plašāka tiešsaistes un pārrobežu tirdzniecība Savienībā arī paplašinās patērētāju izvēles iespējas un sniegs uzņēmumiem jaunas iespējas, nodrošinās piekļuvi jauniem tirgiem un palīdzēs radīt lielāku ekonomikas izaugsmi;

9.  atzīst Vienotā tirgus foruma nozīmību; atgādina, ka 2015. gads ir pēdējais sagatavošanas darbības īstenošanas gads un šī iemesla dēļ Komisijai būtu steidzami jānāk klajā ar jaunu likumdošanas priekšlikumu, lai nodrošinātu šī svarīgā pasākuma turpināšanu;

10.  uzsver, ka SOLVIT ir labi klientu apmierinātības rādītāji saistībā ar iedzīvotāju problēmu risināšanu; uzskata, ka varētu darīt vairāk, lai uzlabotu pārvaldības instrumentu kopīgu darbību, palielinātu informētību par šādiem instrumentiem un gūtu maksimālu atdevi no tiem piešķirtajiem līdzekļiem; aicina turpināt pārdomāt iespēju nākamajos budžeta priekšlikumos konsolidēt šos instrumentus; norāda uz savu atbalstu budžeta 02 03 04. pozīcijai par iekšējā tirgus pārvaldības instrumentiem; uzskata, ka atbilstīgs finansējums būtu jāpiešķir arī Eiropas Patērētāju informēšanas centru tīklam, lai tas varētu turpināt īstenot savu uzdevumu, proti, izglītot iedzīvotājus par patērētāju tiesībām Eiropā;

11.  uzskata, ka reālās ekonomikas atbalstam jābūt galvenajai Savienības prioritātei darbvietu veidošanas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai; mudina labāk informēt MVU par šo iespēju, tādējādi panākot, ka šo finansiālo atbalstu maksimāli izmanto tieši MVU; uzstājīgi mudina darīt pieejamu pietiekamu finansējumu pārejai uz aprites ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

12.  norāda, ka 2016. gadā ir jāgarantē atbilstīgs finansējums programmai COSME un Eiropas uzņēmumu tīklam, lai veicinātu MVU izaugsmi un palīdzētu tiem pārvarēt problēmas, kas saistītas ar piekļuvi vienotajam tirgum un pasaules mēroga tirgum, nodrošinot vieglāk pieejamu informāciju par iespējām ārpus to dalībvalsts, kā arī ārpus Savienības robežām; uzsver, ka uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai izšķiroši svarīgi ir nodrošināt labu finansējuma pieejamību un palielināt digitālo instrumentu izmantošanu;

13.  atzinīgi vērtē palielinājumu budžeta 02 04 02 03. pozīcijā „Inovācijas palielināšana mazos un vidējos uzņēmumos (MVU)” un budžeta 02 03. pozīcijā „Iekšējais preču un pakalpojumu tirgus” un ierosina Komisijai uzraudzīt to projektu efektivitāti, kurus finansē, lai palielinātu inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos;

14.  pauž bažas par kraso samazinājumu budžeta 02 02 01. pozīcijā „Uzņēmējdarbības veicināšana un Savienības uzņēmumu konkurētspējas un piekļuves tirgiem uzlabošana” un 02 02 02. pozīcijā „Finansējuma pieejamības uzlabošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) kapitāla un aizņēmumu veidā”, kas ir daļa no programmas COSME;

15.  uzsver, ka standarti ir uzņēmumu konkurētspējai svarīgi instrumenti un uzņēmumu dalība standartizācijas procesā ir būtiska, lai Savienībā nodrošinātu tehnoloģisko attīstību, kā arī materiālu un ražojumu kvalitātes salīdzināmību; tādēļ piekrīt, ka maksājumi budžeta 02 03 02 01. pozīcijā, kuras mērķis ir atbalstīt standartizācijas darbības, ko veic CEN, Cenelec un ETSI, būtu jāpalielina, kā ierosināts Komisijas priekšlikumā;

16.  ņemot vērā „eZvana” regulas pieņemšanu, prasa piešķirt pienācīgu finansējumu Eiropas GNSS aģentūrai, lai varētu pilnībā īstenot minēto regulu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Margot Parker, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Igor Šoltes, Catherine Stihler, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Birgit Collin-Langen, Kaja Kallas, Jens Nilsson, Marc Tarabella, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov, Adam Szejnfeld

1.9.2015

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Massimiliano Salini

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka transporta nozarei paredzētais finansējums ir pamatoti saistīts ar citām politikas jomām, piemēram, kohēzijas, konkurences, vides, pētniecības, tūrisma un drošības politiku; norāda, ka transporta infrastruktūras ir būtiski svarīgas, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti, uz ko balstās vienotā tirgus projekts, un ka šāda brīva pārvietošanās un aprite vienlaikus ir spēcīgs Eiropas Savienības integrācijas virzītājs un būtisks ES tirdzniecības un rūpniecības veiktspējas faktors;

2.   uzsver — ņemot vērā, ka izaugsmes un nodarbinātības atjaunošana ir Eiropas politikas prioritāte, infrastruktūras projekti šo atjaunošanu veicina gan tiešā veidā — izveidojot darbvietas attiecīgajos objektos, gan netieši — saistībā ar šādas infrastruktūras ekspluatāciju un uzturēšanu un — vispārīgāk — uzlabojot attiecīgo reģionu konkurētspēju; atzinīgi vērtē to, ka sarunās par Junkera plānu visas dalībvalstis atbalstīja minēto pieeju un piekrita, ka ar Stabilitātes paktu nevajadzētu piemērot sankcijas par ieguldījumiem stratēģiskās infrastruktūrās;

3.   ņem vērā, ka saistībā ar vienošanos par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) tika veikti samazinājumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI); atzinīgi vērtē iniciatīvu ar mērķi veicināt privātā sektora iesaistīšanos transporta projektu finansēšanā, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus; tomēr norāda, ka daži projekti ir mazāk pievilcīgi šāda veida dalībniekiem sakarā ar pārāk zemo vai nenoteikto ienākumu no ieguldījumiem; neraugoties uz iepriekš minēto, atgādina, ka ESIF mērķis ir novērst tirgus nepilnības nozarēs ar ienesīguma riska profilu, kas varētu atturēt privātos ieguldītājus, un uzsver — lai gan investīcijas dzelzceļa, ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes un iekšzemes ūdensceļu jomā rada ievērojamas sociālekonomiskās un vides priekšrocības, tās tomēr ir mazāk rentablas un to veikšanai ir nepieciešamas dotācijas; uzsver, ka neatkarīgi no izvēlētās finansējuma metodes ES budžeta ieguldījums būtu jāvirza uz projektiem ar augstu Eiropas pievienoto vērtību;

4.   uzsver Eiropas transporta tīkla (TEN-T) nozīmīgumu — tas ne vien nodrošina savienojumu mezglu punktu funkciju Eiropā, bet arī sniedz iespēju attīstīt konkrētus vietējos tirgus, vietējās tautsaimniecības un pilsētu un lielpilsētu teritorijas; tādēļ atgādina, ka ir svarīgi pabeigt Eiropas līmenī paredzēto prioritāro koridoru izveidi, jo īpaši attiecībā uz ātrgaitas dzelzceļa maršrutiem; vērš uzmanību uz nepieredzēto interesi, ko dalībvalstis izrādīja attiecībā uz 2014. gada EISI transporta jomas uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un uz lielo skaitu iesniegto kritērijiem atbilstošo un kvalitatīvo priekšlikumu, kurus nebija iespējams apstiprināt, jo nebija pieejami pietiekami līdzekļi; šajā sakarībā uzsver, ka DFS paredzētais finansējums būtu jāievēro un jāpārskata gan attiecībā uz saistību, gan maksājumu apropriācijām, lai sekmīgi īstenotu EISI prioritātes un mērķus un nodrošinātu papildinājumu EISI piešķirtajam budžetam;

5.   aicina Komisiju saistībā ar līdzekļu piešķiršanu no EISI ņemt vērā ekonomiskas un sociālas grūtības, kuras skar dažas dalībvalstis un kuras var būtiski apgrūtināt projektu iesniegšanu; tādēļ aicina Komisiju sniegt nepieciešamo atbalstu šīm valstīm saistībā ar EISI programmu;

6.   uzsver pētniecības un inovācijas nozīmīgumu transporta un tūrisma jomā, koncentrējoties uz ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, sociālekonomiskajām zināšanām un rādītājiem vides jomā; tāpēc saistībā ar programmu „Apvārsnis 2020” un kopuzņēmumu „Shift 2Rail” šādiem inovatīvu tehnoloģiju un zināšanu veidiem būtu jāpiešķir atbilstoši budžeta līdzekļi;

7.   iesaka lielāku uzmanību pievērst transporta politikai, kas saistīta ar ostām un lidostām, jo tās veicina konkurētspēju, sekmējot ilgtspējīga iekšējā tirgus turpmāku attīstību un atverot Eiropu pārējai pasaulei; uzsver nepieciešamību nodrošināt racionālu Eiropas politiku, kas akcentē jo sevišķi ostu īpašās iezīmes un to ģeogrāfisko izvietojumu; uzskata, ka intermodālo savienojumu un starpsavienojamības uzlabošanai vajadzētu sniegt iespēju atvieglot tirdzniecību ar apkārtējām teritorijām un uzlabot mūsu transporta sistēmas ilgtspējību; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt Eiropas līmeņa stratēģiju, lai veicinātu labāku un plašāku lidostu savienojamību valsts un starptautiskā līmenī;

8.   norāda, ka Parlamentam garantētās tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem par ES budžetu ir ierobežotas salīdzinājumā ar citām iestādēm piešķirtajām tiesībām; tādēļ aicina pārskatīt iestāžu nolīgumus, lai nodrošinātu Parlamenta deputātiem, kuri pārstāv Eiropas pilsoņus, pastāvīgu piekļuvi esošajiem dokumentiem arī tad, ja tajos iekļauta informācija, kas tiek uzskatīta par sensitīvu;

9.   vērš uzmanību uz gaidāmo ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes pieņemšanu, kas paredz lielākas pilnvaras Eiropas Dzelzceļa aģentūrai sertifikācijas un tirdzniecības atļauju jomā, lai uzlabotu procedūru, grafiku un resursu efektivitāti; uzsver nepieciešamību piešķirt minētajai aģentūrai atbilstīgus finanšu resursus, cilvēkresursus un loģistikas resursus šo jauno uzdevumu veikšanai; turklāt atgādina, ka šim tiesību aktu kopumam vajadzētu būt daļai no plašāka rīcības plāna, kura mērķis ir uzlabot dzelzceļa nozares pievilcīgumu; tādēļ uzskata, ka ir būtiski vairāk ieguldīt Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmā (ERTMS), izmantojot vienotu un sadarbspējīgu Eiropas standartu, un nekavējoties uzsākt kopuzņēmuma „Shift 2Rail” darbību;

10. uzsver, ka saskaņā ar jauno regulu par Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) finansēšanu šai aģentūrai būtu jāpiešķir vajadzīgie līdzekļi, lai tā varētu kontrolēt drošības prasību ievērošanu un novērst atklātā jūrā esošo naftas un gāzes ieguves iekārtu radīto piesārņojumu;

11. vērš uzmanību uz to aģentūru izšķirošo nozīmi, kuru galvenais uzdevums ir panākt, lai dažādie transporta veidi būtu droši; tādēļ noraida priekšlikumus samazināt aģentūru darbības budžetus un nepiekrīt ierosinājumiem samazināt līdzekļu apjomu, jo tas varētu mazināt transporta drošību;

12.  uzsver vienotās Eiropas gaisa telpas stratēģisko nozīmīgumu — tā ir galvenais instruments, lai garantētu drošību, rezultātus vides jomā, konkurētspēju un pilsoņu tiesību aizsardzību; uzsver, ka Eiropas Savienībai, izmantojot EISI un pētniecības programmas, būtu jānodrošina pietiekami resursi tās tehnoloģiju pīlāram SESAR; uzskata, ka vairākos priekšlikumos, kurus drīz paredzēts pieņemt un kuru mērķis ir nostiprināt Eiropas dalībnieku stāvokli salīdzinājumā ar pārējo pasauli, ir paredzēts Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai uzticēt papildu pienākumus; tādēļ uzskata, ka tai paredzēto līdzekļu daļa no ES budžeta būtu jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī, nevis jāsamazina, neraugoties uz to, ka tās finansēšanā ir iesaistīts arī privātais sektors;

13. uzsver nepieciešamību uzlabot finanšu pārredzamību aģentūrās, cita starpā attiecībā uz to faktiski veiktajiem uzdevumiem; uzskata, ka amatpersonas būtu jāieceļ amatā atbilstīgi nopelniem un saskaņā ar publiskajām procedūrām, nosakot atlases kritērijus un maksimālā atalgojuma robežas;

14.  iesaka — ņemot vērā, ka tūrisma nozarei nav īpašas budžeta pozīcijas, arī turpmāk maksimāli izmantot iespējas, ko sniedz Eiropas strukturālie un investīciju fondi un COSME programma, kā arī izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības, kuru mērķis ir palielināt „vecā kontinenta” pievilcību tūristu acīs; uzsver, ka šajā jomā ir ļoti svarīgi nodrošināt efektīvu sadarbību starp daudzajām attiecīgajām stratēģiskām politikas nozarēm un ES fondiem, un tajā būtu arī jāņem vērā publiskā un privātā sektora partnerības;

15. prasa 2016. gada ES budžetā tūrisma nozarei ieviest īpašu budžeta pozīciju;

16. sagaida, ka Komisija sniegs gada pārskatu par tūrisma projektiem, kas līdzfinansēti no dažādiem ES fondiem;

17. ņemot vērā ar tūrisma darbībām saistīto finansiālo ieguldījumu Eiropas Savienības IKP un to ietekmi uz darbvietu izveidi, aicina COSME programmās 2016. gadā budžetu tūrisma pasākumiem palielināt līdz EUR 13 miljoniem; prasa pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) novērst turpmāku budžeta samazinājumu darbībām tūrisma nozarē;

18.  saistībā ar Eiropas transporta politiku iesaka īpašu uzmanību pievērst mezglu punktiem pilsētās; atgādina, ka pašlaik vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās un šī tendence kļūst arvien izteiktāka; tādēļ uzskata, ka ieguldījums efektīvās, intermodālās un ilgtspējīgās pilsētu mobilitātes sistēmās, kā arī pilsētu un lielpilsētu savienošanā ar lauku un tālākiem reģioniem ir stabils ieguldījums globālajā izaugsmē;

19.  aicina Komisiju palīdzēt vietējām, reģionālajām un valsts līmeņa iestādēm un ieinteresētajām personām apzināt esošās un jaunas sabiedriskā transporta finansēšanas iespējas, izmantojot ES budžetu, un izstrādāt novatoriskus publiskā un privātā sektora partnerības modeļus; uzsver, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi būtu jāizmanto sistemātiskāk pilsētām, kas ir izstrādājušas integrētu vietējo transporta plānu, piemēram, ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus, un saskaņā ar kritērijiem, kas norādīti attiecīgos tiesību aktos, ir noteikušas piemērotus pasākumus;

20.  uzsver, ka ieguldījumus transporta infrastruktūrā, izmantojot EISI, un pētniecībai transporta jomā, izmantojot kopuzņēmumu „Shift 2Rail” un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, nedrīkst uzskatīt par pielāgojamu mainīgo lielumu, lai panāktu vienošanos par 2016. gada budžetu;

21.  uzsver pētniecības un inovācijas pasākumu nozīmīgumu transporta un tūrisma nozarē gan intelektisko transporta sistēmu izstrādē un ilgtspējīgas un tīras enerģijas ražošanā, gan drošības un patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā; tādēļ noraida ierosinātos budžeta samazinājumus pētniecības jomā, jo īpaši attiecībā uz maksājumu apropriācijām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Michael Cramer, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Dieter-Lebrecht Koch, Peter Lundgren, Georg Mayer, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Pavel Telička, István Ujhelyi, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Dalton, Markus Ferber, Michael Gahler, Georgi Pirinski, Matthijs van Miltenburg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eugen Freund, Karoline Graswander-Hainz, Piernicola Pedicini, Julia Reda, Kristina Winberg

18.9.2015

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Spyraki

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka maksājumu apropriāciju samazinājums 1.b izdevumu kategorijā līdz EUR 49 miljardiem (-4 % salīdzinājumā ar 2015. gadu) rada pamatu satraukumam, un ar bažām apšauba, vai summas, kas ierosinātas 2016. gada budžeta projekta 1.b izdevumu kategorijā, ir pietiekamas, lai segtu nepieredzēti lielo maksājumu apmēru, kas vajadzīgs šajā izdevumu kategorijā neveikto maksājumu dēļ;

2.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas dokumentu “Maksājumu plāna aspekti ES budžeta atgriešanai uz ilgtspējīga ceļa” 1.b izdevumu kategorijai paredzētās maksājumu apropriācijas ir jāizmanto, lai segtu arī paredzamos neveiktos maksājumus 2015. gada beigās (EUR 20 miljardi), un aicina Komisiju censties vēl vairāk samazināt kavēšanos ar maksājumiem, uzsverot, ka šāda kavēšanās būtiski palielina slogu reģionālajām un valsts iestādēm, jo īpaši ja pastāv sociālas, ekonomiskas un finanšu problēmas, un tā rada ļoti nopietnu domino efektu un ietekmi uz saņēmējiem un neaizsargātiem finansējuma saņēmējiem;

3.  atgādina, ka secinājumos, kas ietverti sestajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir uzsvērts, ka reģionālās atšķirības kopš 2008. gada ir palielinājušās; uzsver, ka ES budžetam ir būtiska loma, radot stimulu investīcijām, ņemot vērā to, ka, papildinot publiskā un privātā sektora finansējumu valsts un starptautiskā mērogā, budžeta sviras ietekme palīdz sekmēt izaugsmi un nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā;

4.  norāda, ka 2016. gada budžeta projektā ir paredzētas saistības EUR 153 500 miljardu apmērā (5,3 % samazinājums salīdzinājumā ar 2015. gadu) un maksājumu apropriācijas EUR 143,5 miljardu apmērā (1,6 % palielinājums salīdzinājumā ar 2015. gadu);

5.  norāda, ka 2016. gada budžeta projektā ierosinātais maksājumu apropriāciju līmenis ir tāds, jo maksājumu apropriācijas ir ievērojami palielinātas 2014.–2020. gada programmām un ievērojami samazinātas 2007.–2013. gada programmām, lai gan gandrīz 50 % no 2016. gadam pieprasītajiem maksājumiem joprojām ir saistīti ar 2007.–2013. gada programmām;

6.  turklāt norāda, ka ir vēlams arī iepriekš ņemt vērā ietekmi uz maksājumiem 1.b izdevumu kategorijā, ņemot vērā izmaiņas 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā;

7.  atgādina, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai nodrošinātu, no vienas puses, programmu pienācīgu īstenošanu un, no otras puses, to daudzgadu darbību, tādēļ kopumā ir nepieciešami piemēroti līdzekļi un pasākumi, lai mazinātu risku, ka atkārtojas neveiktu maksājumu uzkrāšanās; atgādina, ka neveikti maksājumi grauj Savienības uzticamību un pārskatatbildību; pieprasa problēmai ar neveiktu maksājumu uzkrāšanos rast ilgtermiņa risinājumu, jo tā ir strukturāla problēma, kas, visticamāk, atkārtosies, ja piemērots risinājums netiks atrasts; turklāt norāda uz administratīvo izmaksu pieaugumu, neskatoties uz agrākajiem apliecinājumiem, ka tās paliks tādā pašā līmenī;

8.  aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un reģioniem rūpīgi uzraudzīt un sagatavot sīki izstrādātu prognozi par maksājumu attīstību 1.b izdevumu kategorijā saistībā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu, izmantojot izmērāmus un līdz ar to salīdzināmus galvenos rezultātu rādītājus, kas nodrošinās budžeta apropriāciju izlietojuma efektivitāti un lietderību;

9.  pauž bažas par to, ka dažos gadījumos dalībvalstis ātri izmaksās finansējumu, lai nezaudētu piešķirtos līdzekļus, un tas palielinātu pārkāpumu risku un varētu novest pie finanšu korekcijām, un rastos situācija, ka līdzekļi, kas plānošanas perioda beigās nav izmaksāti, tiek automātiski atcelti;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par sagatavošanas darbību 1.b izdevumu kategorijā, kas ir pieejama visām dalībvalstīm un ir paredzēta, lai finansētu spēju veidošanu un institūciju attīstību nolūkā palīdzēt īstenot reformas, kas makroekonomikas uzraudzības ciklā noteiktas par prioritātēm, un aicina turpmāk iesniegt līdzīgas iniciatīvas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, José Blanco López, Franc Bogovič, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Edward Czesak, Rosa D’Amato, Bill Etheridge, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Demetris Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petras Auštrevičius, Jan Olbrycht, Maurice Ponga

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Andrejs Mamikins, Soraya Post

7.9.2015

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Jean-Paul Denanot

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam 2. izdevumu kategorijai noteikto maksimālo apjomu, 2016. gadā, visticamāk, tiks samazināti izdevumi praktiski visās galvenajās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) kategorijās, tostarp izdevumi tiešajiem maksājumiem un tirgus pasākumiem, neskatoties uz to, ka kopējās saistību un maksājumu apropriācijas ir palielinātas par attiecīgi 2,4 % un 1,6 %;

2.  šajā sakarībā ņem vērā to, ka 2016. gada budžeta projektā (BP) 2. izdevumu kategorijā ir ierosināts piešķirt EUR 63,1 miljardu saistību apropriācijās (-0,1 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, ņemot vērā to, ka tika neitralizētas pārplānošanas radītās sekas) un EUR 55,9 miljardus maksājumu apropriācijās (-0,2 %);

3.  norāda, ka 2016. gada BP ir atstāta rezerve saistībām EUR 1,2 miljardu apmērā, nesasniedzot maksimālo apjomu, un rezerve EUR 1,1 miljarda apmērā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF), nesasniedzot tam paredzēto maksimālo apjomu; prasa 2. izdevumu kategorijā atstāt rezervi, lai varētu risināt iespējamas turpmākas krīzes lauksaimniecības nozarē; gaida Komisijas grozījumu vēstuli, kura, visticamāk, tiks iesniegta 2015. gada oktobrī un kurai vajadzētu būt sagatavotai, pamatojoties uz atjauninātu informāciju par ELGF finansējumu;

4.  uzsver to, ka attiecībā uz 2016. gada BP tas ir pirmais gads, kad tiks pilnībā īstenoti tiešie maksājumi, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013; šajā kontekstā vērš uzmanību uz ELGF budžeta samazinājumu par 1,4 % saistībās un apropriācijās, jo tika pārvietotas apropriācijas starp abiem KLP pīlāriem;

5.  atzīmē, ka 2016. gada BP finansējums, kas lauku attīstībai paredzēts no ELFLA, tiktu palielināts par 2,8 % saistību apropriācijās un par 6,3 % maksājumu apropriācijās; tomēr uzsver, ka palielinājums ir loģisks iznākums tam, ka jauno 2014.–2020. gada programmu plānošana notika vēlu un tiek pabeigtas 2007.–2013. gada programmas;

6.  atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot neizpildīto saistību apmēru, un uzskata, ka tie ir priekšnosacījums tam, lai varētu sekmīgi sākt 2014.–2020. gada plānošanas periodu; tādēļ aicina Padomi un dalībvalstis steidzami veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai segtu neizpildītos maksājumu pieprasījumus;

7.  pauž nožēlu par to, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu ir samazināti intervencei lauksaimniecības tirgos paredzētie līdzekļi; ņemot vērā to, ka Krievija ir apstiprinājusi importa aizlieguma pagarināšanu līdz 2016. gada augustam, aicina Komisiju īstenot visus vajadzīgos pasākumus, piemēram, maksimālajā apjomā pieejamās rezerves izmantošanu, lai visās lauksaimniecības jomās atbalstītu embargo skartos ES lauksaimniekus, īpaši valstīs, kas robežojas ar Krieviju, un uzskata, ka ārkārtas pasākumi jāattiecina arī uz valstīm, kuras Krievijas noteiktais embargo skar netieši; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu, ar kuru no 2015. gada 1. augusta tiks pagarināta atbalsta pasākumu piemērošana augļu un dārzeņu ražotājiem, kurus skāris Krievijas noteiktais embargo, un prasa, lai minētie pasākumi paliek spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā importa aizlieguma, un paplašināt to piemērošanas jomu, aptverot visas skartās augkopības un lopkopības nozares; norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš piena nozarei, jo Krievijas noteiktais embargo ražotājiem rada lielāku nedrošību tādēļ, ka palielinās cenu kritums kopš kvotu sistēmas atcelšanas;

8.  uzstāj uz nepieciešamību nodrošināt līdzekļus, lai lauksaimniekiem kompensētu ekonomiskos zaudējumus, kas viņiem radušies tirgus un sanitāro vai fitosanitāro krīžu dēļ, piemēram, saistībā ar Xylella fastidiosa, un uzsver nepieciešamību šim nolūkam izmantot 2. izdevumu kategorijā pieejamās rezerves; uzstāj, ka kompensācijai par izskaušanu būtu jāaptver arī agroekosistēmu, tostarp augsnes, atjaunošana, kā arī noturīgas bioloģiskās daudzveidības izveidošana, jo īpaši nodrošinot stādāmā materiāla ģenētisko daudzveidību, kas ideālā gadījumā ietver noturību vai neuzņēmību pret slimību vai kaitēkli; uzskata, ka vienam no jebkāda piešķirtā atbalsta mērķiem vajadzētu būt līdzsvarotām, bioloģiski daudzveidīgām agroekosistēmām un ainavām, kas ir mazāk uzņēmīgas pret uzbrukumiem nākotnē; aicina Komisiju un Padomi veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu situācijas pasliktināšanos minētajos tirgos;

9.  prasa piešķirt papildu finansējumu olīvu audzēšanai un olīveļļas ražošanai, lai lauksaimniekiem kompensētu zaudējumus, ko radīja Xylella fastidiosa uzliesmojums, veikt plašākus preventīvos pasākumus Eiropā, cīnīties pret šīs postošās slimības izplatību, pārstrukturēt nozari un zinātnisko izpēti galvenokārt vērst uz patogēna un tā pārnēsātāja izpēti;

10.  kopumā norāda, ka ir vajadzīgas investīcijas, lai mūsu agroekosistēmas padarītu noturīgas pret klimata pārmaiņām un invazīvu sugu ienākšanas un izplatības, konkrētāk, ar bioloģiski daudzveidīgām lauksaimniecības ainavām un dzīvotnēm, veselīgu augsni, kurā ir gan plēsēju sugas, gan ieguvējsugas, kas nodrošina kaitēkļu populācijas dabisku regulēšanu;

11.  pauž nožēlu par Komisijas ierosināto un Padomes atbalstīto samazinājumu EUR 2 miljonu apmērā programmai skolu apgādei ar pienu — no EUR 77 miljoniem apropriācijās 2015. gadā līdz EUR 75 miljoniem 2016. gada BP; atgādina par Parlamenta pieprasījumu šai programmai palielināt līdzekļus par EUR 20 miljoniem gadā; atzinīgi vērtē nelielo Komisijas ierosināto un Padomes atbalstīto palielinājumu programmai skolu apgādei ar augļiem līdz EUR 150 miljoniem; uzsver, ka abas programmas dalībvalstīs ir izrādījušās lietderīgas, un uzsver to nozīmi, ņemot vērā pašreizējo krīzi un to bērnu skaitu Savienībā, kuri nesaņem pilnvērtīgu uzturu; aicina Padomi ņemt vērā Parlamenta priekšlikumus, kuros tiek aicināts vienkāršot birokrātiskās procedūras attiecībā uz dalībvalstīm, lai palielinātu abu programmu efektivitāti;

12.  pauž nožēlu par Padomes ierosināto samazinājumu EUR 13,8 miljonu apmērā augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju darbības līdzekļiem, ņemot vērā to nozīmi pārtikas piegādes ķēdē un pašreizējās problēmas, ar kurām nozare saskaras;

13.  aicina skolu piena un augļu programmas pārcelt uz KLP otro pīlāru, lai to specifisko struktūru var labāk pielāgot, pamatojoties uz reģionālajām īpatnībām un vajadzībām, kā arī tādējādi panāktu, ka programmas tiek plašāk pieņemtas un kļūst lietotājiem draudzīgākas;

14.  prasa, lai visi ieņēmumi, kas gūti ES budžetā no papildu nodevas sodanaudām, tiktu atkārtoti investēti piena nozarē un lai visi citi piešķirtie ieņēmumi no lauksaimniecības 2014. un 2015. gadā, obligāti paliktu 2. izdevumu kategorijā; uzskata, ka 2015. gadā iekasētās maksas par kvotu pārsniegšanu, jo īpaši piena nozarē, būtu pilnībā jāizmanto tirgus atbalstam un citiem atbalsta pasākumiem piena nozarē; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu šos ieņēmumus paredzēt ELGF;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai 2016. gada budžetā lauksaimniecības nozares krīžu rezervei piešķirtie līdzekļi, kas vēlāk netiks iztērēti, pilnībā paliktu 2. izdevumu kategorijā nākamajam budžeta gadam lauksaimniekiem paredzētajiem tiešajiem maksājumiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1306/2013;

16.  norāda, ka Eiropas lauksaimniecība pēdējos gados ir arvien vairāk tikusi pakļauta krīzēm; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt ārkārtas situāciju finansēšanas sistēmu un izveidot jaunu instrumentu, kas krīzes gadījumā dotu iespēju ātri politiski iejaukties, neapgrūtinot ikgadējos tiešos maksājumus;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis laicīgi uzraudzīt lauksaimniecības produktu cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku ienākumus, īpašu uzmanību pievēršot piena nozarei, un vajadzības gadījumā ātri un efektīvi reaģēt uz tām, dodot lauksaimniekiem nepastarpinātu iespēju šādas cenu svārstības novērst;

18.  ņem vērā piena kvotu likvidēšanas sekas un uzskata, ka ir vajadzīgi sagatavošanās pasākumi, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības pēc tam, kad 2017. gada septembrī tiks atceltas cukura kvotas;

19.  aicina Komisiju izmantot rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, lai piena nozarē īstenotu krīzes atbalsta pasākumus; uzskata, ka šādu pasākumu mērķim vajadzētu būt palīdzībai maziem un vidējiem piena ražotājiem, kuri ir vissmagāk cietuši no kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā, un ka būtu jāparedz izdevumi ražošanas procesu tehnoloģiskai uzlabošanai un stimuliem ražot produktus ar pievienoto vērtību;

20.  atzinīgi vērtē biškopības atbalstam piešķirto līdzekļu apmēru, jo Parlaments vienmēr uzskatījis biškopību un funkcionālas bioloģiskās daudzveidības, jo īpaši apputeksnētāju un to nodrošināto iespēju, saglabāšanu par prioritātēm lauksaimniecības nākotnei;

21.  uzsver mērķus palielināt Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju un ilgtspējību un prasa piešķirt līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai; atgādina, ka ar lauksaimniecības politiku var radīt darbvietas, tehnisku un sociālu inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši lauku apvidos, kur šie mērķi veicina reģionālo attīstību;

22.  uzsver, ka konkurētspējas saglabāšanai ir svarīgi attīstīt jaunus tirgus un palielināt Eiropas lauksaimniecības noturību pret tirgus krīzēm, piemēram, Krievijas noteiktā embargo gadījumā; aicina finansiāli atbalstīt tirgus attīstību, cita starpā izmantojot līdzekļus no papildu nodevas;

23.  uzsver, ka ir svarīgi, lai līdzekļi, kas piešķirti pētniecībai lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē, īpaši no programmas „Apvārsnis 2020” budžeta, paliek pilnībā pieejami nolūkā sekmēt inovāciju lauksaimniecības nozarē;

24.  atgādina grūtības, ar kurām nācās saskarties iepriekšējo finanšu gadu laikā, kad apropriācijas tika samazinātas; uzskata, ka jebkurš mēģinājums samazināt lauksaimniecības apropriācijas būtu neefektīvs un pat bīstams, jo tas apdraudētu KLP mērķus, padarot nozari vēl neaizsargātāku un ievērojami vājinot centienus uzlabot Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

4

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marit Paulsen, Marijana Petir, Bronis Ropė, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bas Belder, Angélique Delahaye, Jean-Paul Denanot, Jørn Dohrmann, Georgios Epitideios, Fredrick Federley, Jens Gieseke, Maria Heubuch, Karin Kadenbach, Norbert Lins, Susanne Melior, Stanislav Polčák, Annie Schreijer-Pierik, Hannu Takkula, Vladimir Urutchev

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Carlos Iturgaiz, Igor Šoltes

4.9.2015

Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Alain Cadec

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Vispārīgs pārskats

1.  norāda uz to, cik svarīgi ir, lai ES budžets atspoguļotu mērķus, kas noteikti attiecībā uz nodarbinātību, uzņēmumiem un uzņēmējdarbību; uzsver, ka zivsaimniecības un jūrlietu nozare arī ir nodarbinātības un izaugsmes avots un tā aktīvi ietekmē reģionālo attīstību un dabas resursu apsaimniekošanu;

2.  uzsver, ka zivsaimniecības un jūrlietu nozarei ir ievērojama ekonomiska, sociāla un vides dimensija un tām ir būtiska loma jūras nozaru ekonomikā;

3.  pauž bažas par situāciju zivsaimniecības nozarē, kurai ir jāsaglabā sava konkurētspēja, vienlaikus ievērojot kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) prasības, kā arī prasības saistībā ar zivsaimniecības resursu pareizu apsaimniekošanu, saskaņā ar kuru krājumi jāsaglabā virs biomasas līmeņa, tādējādi nodrošinot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; pauž bažas par problēmām, kas uzņēmējiem un valsts iestādēm rodas saistībā ar izkraušanas pienākuma ievērošanu;

4.  uzskata, ka jauniešu nodarbinātības situācija šajā nozarē ir politiska prioritāte; uzsver, ka dalībvalstīm ir pienākums veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu jauniešu piekļuvi dažādām ar zvejniecību saistītām profesijām, izmantojot visus to rīcībā esošos instrumentus, tostarp struktūrfondus;

Padomes nostāja

5.  pauž nožēlu par to, ka III iedaļas 11. sadaļā Padome ir samazinājusi saistību apropriācijas par EUR 750 388 un maksājuma apropriācijas par EUR 4 646 986;

6.  pauž bažas par 2016. gada budžeta lasījumu Padomē, kurā nav ņemtas vērā Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) izklāstītās politiskās saistības un ir samazinātas dažas apropriācijas, kuras ir būtiski svarīgas KZP īstenošanai; tādēļ attiecīgi prasa atjaunot Komisijas budžeta projektā III iedaļas 11. sadaļā paredzētās apropriācijas;

Saistību apropriācijas III iedaļas 11. sadaļā

7.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu 2016. gada budžeta saistību apropriācijām; ņem vērā no DFS 2. izdevumu kategorijas iekļauto summu EUR 1 047 031 838 apmērā; ņem vērā samazinājumu par 41,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu; norāda, ka šo samazinājumu EUR 729 120 330 apmērā galvenokārt veido 2014. gada apropriāciju pārnesums uz 2015. gadu sakarā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) tehnisku pārskatīšanu un kavēšanos struktūrfondu, tostarp Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), plānošanā;

8.  atgādina, ka 2015. gada apropriācijas tika palielinātas par EUR 740 725 000, pateicoties 2014. gadā neizlietotajām apropriācijām;

9.  norāda, ka ievērojamo samazinājumu budžeta projektā galvenokārt ir izraisījušas EJZF paredzētās apropriācijas, kas atbilst samazinājumam par EUR 728 588 330 salīdzinājumā ar 2015. finanšu gadu; tomēr uzskata, ka saistību apropriācijas atbilst politiskajiem lēmumiem, kas pieņemti EJZF sarunās, un DFS maksimālajam apjomam;

10.  ņem vērā saistību apropriācijas, kas budžeta projektā piešķirtas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (IZPN) un obligātajām iemaksām, kuras paredzētas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO), EUR 150 500 000 apmērā, kas ir par 0,4 % mazāk nekā 2015. gadā; tomēr uzskata — ņemot vērā pieņēmumus par inflāciju, šī stagnācija vērtējama kā apropriāciju samazinājums;

11.  ņem vērā III iedaļas 11. sadaļas administratīvajiem izdevumiem paredzētās no 5. izdevumu kategorijas iekļautās saistību apropriācijas EUR 36 056 336 apmērā, kas nozīmē samazinājumu par EUR 139 563 un tādējādi atspoguļo Komisijas centienus samazināt administratīvos izdevumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšzīmīgo rīcību, samazinot savus administratīvos izdevumus;

Maksājumu apropriācijas III iedaļas 11. sadaļā

12.  ņem vērā Komisijas priekšlikumu 2016. gada budžeta maksājumu apropriācijām; norāda, ka DFS 2. izdevumu kategorijā iekļautā summa EUR 720 647 758 apmērā ir samazināta par 24,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu; norāda, ka šis samazinājums EUR 238 621 588 apmērā galvenokārt saistīts ar to 2015. gada apropriāciju palielināšanu, kas paredzētas, lai nodrošinātu maksājumu pieprasījumus no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF);

13.  norāda, ka šis samazinājums ir saistīts tikai ar attiecīgajām struktūrfondu budžeta pozīcijām; uzskata, ka šis samazinājums bija paredzams un ka 2016. gada budžeta projektā iekļautās summas atbilst vajadzībām;

14.  atzīmē to maksājumu summu, kas pieprasīta IZPN un obligātajām iemaksām RZPO (EUR 150 000 000) un kas atspoguļo nelielu pieaugumu 0,3 % apmērā, ko lielā mērā noteikusi inflācija;

15.  atzīmē, ka 5. izdevumu kategorijas maksājumu apropriācijas, kas paredzētas III iedaļas 2. sadaļas administratīvajiem izdevumiem, ir tikpat lielas kā saistību apropriācijas;

Administratīvie izdevumi un štatu saraksta amata vietas

16.  vērš uzmanību uz Komisijas īstenotajiem izmaksu samazināšanas centieniem attiecībā uz tās administratīvajiem izdevumiem; iesaka Padomei atturēties no jebkādiem mēģinājumiem samazināt šos izdevumus, pretējā gadījumā tas ievērojami apgrūtinātu Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (MARE ĢD) spēju pienācīgi īstenot visus tā uzdevumus;

17.  ņem vērā, ka MARE ĢD štatu saraksts atbilst mērķim samazināt štata vietu skaitu par 1 % gadā, ņemot vērā pārcelšanu; atzīmē, ka prognozes 2016. gadam būtiski neietekmē MARE ĢD turpmāko darbu, pat ja šīs prognozes paredz samazinājumu;

18.  atzinīgi vērtē cilvēkresursu jomā īstenoto sadarbību starp MARE ĢD un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru (EASME), kura īsteno dažas EJZF darbības, tostarp saistībā ar integrēto jūrniecības politiku un uzraudzību, kā arī zinātniskajiem ieteikumiem un informāciju; aicina Komisijas dienestus padziļināt šo efektīvo sadarbību;

19.  aicina Padomi saglabāt no 2. un 5. izdevumu kategorijas piešķirto administratīvo apropriāciju līmeni budžeta projektā pieprasītajā apmērā;

KZP ārējā dimensija

20.  uzskata, ka ir pareizi IZPN piešķirtās apropriācijas uzskatīt par nediferencētām apropriācijām, ņemot vērā to, ka pēc budžeta saistību apstiprināšanas tiek piešķirts maksājums par tādu pašu summu;

21.  aicina MARE ĢD precīzi uzraudzīt nozarei sniegto atbalstu, ieviešot sīki izstrādātas matricas atbilstīgi programmas paziņojumos ierosinātajiem rādītājiem;

22.  uzskata, ka Komisijas pieprasītais apropriāciju līmenis ir pietiekams un nepieciešams, lai sasniegtu KZP ārējās dimensijas vērienīgos mērķus;

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA)

23.  ņem vērā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai paredzētās apropriācijas; pauž nožēlu par vienu zaudētu štatu saraksta vietu; tādēļ ierosina palielināt EFCA budžetu, lai ar to varētu īstenot jaunos uzdevumus, kas izriet no jaunās KZP pamatregulas; uzskata, ka ar ierosināto palielinājumu būtu jāsedz izmaksas, kas radušās saistībā ar darbiniekiem, operācijām un IT atbalstu;

24.  prasa Padomei un Komisijai saistībā ar DFS pārskatīšanu atsākt dialogu par apropriācijām, kas paredzētas Savienības aģentūrām;

EJZF

25.  atgādina, ka Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalsta saņēmējiem radušos izdevumu kompensējamības termiņš ir 2015. gada 31. decembris; ņem vērā, ka 2016. gadā dalībvalstis pieprasīs atmaksāt daļu šo izdevumu; pieņem zināšanai budžeta projektā attiecībā uz EZF pieprasītās maksājumu apropriācijas; uzskata, ka to summai vajadzētu būt pietiekamai;

26.  mudina attiecīgās dalībvalstis pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka visas darbības programmas (DP), kas minētas EJZF regulas 17., 18. un 19. pantā, tiek apstiprinātas ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī; uzskata, ka budžeta projekta pozīcijās 11 06 60, 11 06 61, 11 06 62 un 11 06 63 iekļautās summas atbilst vajadzībām, izņemot pozīciju 11 06 62 01 par zinātniskajiem ieteikumiem un informāciju, kurā krasais maksājumu apropriāciju samazinājums, jo īpaši salīdzinājumā ar 2015. gadu, šķiet nepamatots, un ka tādēļ summas būtu jāatjauno 2015. gada līmenī;

Pārredzamība

27.  prasa Komisijai nekavējoties un pēc tam katru gadu nosūtīt Parlamentam paveiktā darba kontroles tabulu par visām saistībām un maksājumiem katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu dažādu saistībā ar EJZF paredzēto ierobežojumu ievērošanu;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

28.  atbalsta visus pašreizējos izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības saistībā ar zivsaimniecību, kuru īstenošanai būtu jānodrošina atbilstīgs finansējums; ņem vērā pieprasītās maksājumu apropriācijas projektiem un pasākumiem, kas iekļauti pozīcijā 11 06 77 03, 11 06 77 06, 11 06 77 07, 11 06 77 08 un 11 06 77 09; aicina Padomi ņemt vērā jaunos Parlamenta atbalstītos izmēģinājuma projektus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

4

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Diane Dodds, Raymond Finch, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Ian Duncan, Anja Hazekamp, Francisco José Millán Mon

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Calvet Chambon, Axel Voss

16.9.2015

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Bogdan Andrzej Zdrojewski

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas sagatavotajā 2016. gada budžeta projektā ir ierosināts palielināt Savienības atbalstu tādai nozīmīgai mobilitātes programmai kā “Erasmus+”, kas atbilst Komisijas solījumam līdz desmitgades beigām palielināt studentu mobilitāti no pašreizējiem 10 % līdz 20 %;

2.  atgādina par Parlamenta konsekventi stingro atbalstu pienācīga finansējuma piešķiršanai kultūras un plašsaziņas līdzekļu programmām, ņemot vērā to svarīgo lomu kultūras un radošo nozaru atbalstīšanā; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu ir palielināts finansējums programmai “Radošā Eiropa”, tostarp ar multividi saistītai rīcībai, taču atturīgi vērtē tās administratīvo dalījumu apakšprogrammās “Kultūra” un “MEDIA”; tomēr pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi finansējumu šai programmai, jo tas varētu radīt Savienības pilsoņiem priekšstatu, ka Padome nenovērtē kultūras kā ekonomiskās izaugsmes un personības attīstības dzinējspēka lomu;

3.  īpaši atbalsta programmai “Eiropa pilsoņiem” ierosināto palielinājumu; uzskata, ka Padomes ierosinātie saistību un maksājumu samazinājumi ir politiski nepamatoti, jo šai programmai ir izšķiroša nozīme pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā demokrātiskajā procesā Eiropā un tā ir viens no galvenajiem demokrātiskas līdzdalības instrumentiem Savienībā;

4.  pauž dziļu nožēlu par to, ka 3. izdevumu kategorijā tādu programmu budžets, kas saistītas ar kultūru un pilsonību, piemēram, “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem”, gan saistībās, gan maksājumos ir samazināts salīdzinoši lielākā apmērā nekā citām programmām;

5.  norāda — tā kā 2016. gadā programmas “Radošā Eiropa” ietvaros ir plānots sākt Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisma (CCSGF) darbību, šim fondam pirmajā tā īstenošanas gadā ir jāpiešķir pietiekami daudz līdzekļu, lai nodrošinātu efektīvu startu;

6.  atgādina, ka investīcijas izglītībā, apmācībā, kultūrā un radošajās nozarēs, kā arī pētniecībā būtu jāiekļauj ESIF, jo tās ir viens no pamatfaktoriem, lai nodrošinātu sociālo iekļaušanu, kas vēlākā posmā pārtaps par investēšanas lēmumiem un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, bet ilgtermiņā — par konkurētspēju;

7.  uzsver pozitīvo lomu, kāda ir Eiropas mēroga tīkliem, kurus veido vietēji un valsts līmeņa plašsaziņas līdzekļi, piemēram, “Euranet Plus”, un prasa palielināt budžetu, lai nodrošinātu pašreizējo pasākumu norisi un konsolidētu stabilu finansiālu satvaru “Euranet Plus” nākotnei;

8.  ar bažām norāda, ka Komisija nav paredzējusi rezervi turpmākiem palielinājumiem vai izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām 3. izdevumu kategorijā un pat ne tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību turpināšanai, kuru īstenošana bijusi ļoti veiksmīga; uzsver, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir svarīgs instruments politisko prioritāšu formulēšanai un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanai, kuras varētu kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām, un prasa noskaidrot iespējas, kā 3. izdevumu kategorijā īstenot eventuālus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības;

9.  kopumā norāda, ka finansējuma samazināšana Eiropas programmām kultūras un izglītības jomā, kā arī līgumu darbības pabeigšanas un iestāžu maksājumu līdzekļu saņēmējiem aizkavēšanās apdraud programmu pilnīgu īstenošanu, ko veic Komisija, un mazina pilsoņu uzticēšanos un Savienības iestāžu uzticamību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Angel Dzhambazki, Jill Evans, Petra Kammerevert, Rikke Karlsson, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Yana Toom, Helga Trüpel, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Paul Nuttall, Hermann Winkler

4.9.2015

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Péter Niedermüller

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) saistību apropriācijas ir palielinātas par 31,2 % un maksājumu apropriācijas — par 35 %; uzskata, ka šis palielinājums palīdz nodrošināt taisnīgu un pārredzamu finansējuma sadali starp dažādajiem AMIF mērķiem; uzskata, ka būtu būtiski jāpalielina ES finansējums migrantu un patvēruma meklētāju uzņemšanai un integrācijai, nevis jāpiešķir prioritāte robežkontrolei un citiem dārgiem drošības pasākumiem, piemēram, administratīvai aizturēšanai, kā tas notiek tagad, jo šie pasākumi nav izrādījušies efektīvi un bieži pārkāpj migrantu tiesības; aicina Komisiju konkrētiem pasākumiem paredzētus papildu līdzekļus piešķirt pirmkārt tām dalībvalstīm, kas brīvprātīgi uzņemas veikt pasākumus migrantu un patvēruma meklētāju uzņemšanai un integrācijai; uzskata, ka jāizveido atsevišķas budžeta pozīcijas, kas attiecas uz četriem konkrētajiem AMIF mērķiem, un viena jauna budžeta pozīcija steidzamas pārcelšanas mehānismam;

2.  uzskata, ka pašreizējā bēgļu krīze liecina, ka 2016. gada budžetā vajadzīgs ievērojami vairāk līdzekļu un iespēju, lai nodrošinātu ātrāku un lielāku atbalstu dalībvalstīm, kurās ierodas visvairāk bēgļu, kā arī lai atbalstītu dalībvalstis bēgļu uzņemšanā un integrācijā;

3.  atzinīgi vērtē palielinājumu ISF, jo robežu aizsardzība un drošība ir Savienībai nozīmīgākie jautājumi, tostarp arī drošības programmas uzlabošana un Eiropas Terorisma apkarošanas centra izveide;

4.  uzskata, ka pašreizējās ad hoc lēmumu pieņemšanas vietā meklēšanas un glābšanas operācijām ir vajadzīga ilgtermiņa pieeja; tādēļ ierosina izveidot jaunu budžeta pozīciju ES Meklēšanas un glābšanas fondam, lai aptvertu šādas operācijas;

5.  atbalsta priekšlikumu izmantot elastības instrumentu, lai finansētu daļu no steidzamas pārcelšanas mehānisma, bet uzskata, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir jāpalielina vēl vairāk, lai ES varētu pildīt savas saistības patvēruma un migrācijas jomā; šajā sakarībā aicina Komisiju pārskatīt DFS tās vidusposma pārskatīšanas laikā 2017. gadā;

6.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas visām aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā, ņemot vērā īpašās problēmas šajā politikas jomā un arvien pieaugošo šīm aģentūrām uzticēto uzdevumu apjomu; atgādina, ka šīs aģentūras tiek aicinātas uzņemties jaunus uzdevumus, kas saistīti ar bēgļu pārcelšanas un pārmitināšanas mehānismiem, meklēšanas un glābšanas darbiem jūrā, kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanu, kā arī nesen pieņemtiem lēmumiem un stratēģijām, kuru mērķis ir cīnīties pret terorismu un organizēto noziedzību, tostarp kibernoziedzību, kā arī migrantu kontrabandu; uzskata, ka Frontex, Eiropols, EASO un Eurojust ir vajadzīgs lielāks darbinieku skaits, nekā to ierosinājusi Komisija;

7.  atzinīgi vērtē ierosināto palielinājumu Frontex, jo tas ļauj pagarināt operāciju “Triton” un “Poseidon” darbību; ierosina minētajām Frontex kopīgajām operācijām izveidot atsevišķu budžeta pozīciju, lai palielinātu to pārredzamību;

8.  uzskata, ka saskaņotai Eiropas reakcijai uz meklēšanas un glābšanas operācijām Vidusjūrā jābūt nesaistītai ar robežu pārvaldības un kontroles uzdevumiem un tā jāizstrādā kā atsevišķs uzdevums; tādēļ ierosina izveidot jaunu budžeta pozīciju ES Meklēšanas un glābšanas fondam, lai papildinātu un atbalstītu dalībvalstu meklēšanas un glābšanas operācijas;

9.  uzsver, ka Komisijai būtu papildus jāskaidro un sīkāk jāizklāsta ietekme uz budžetu, ko radīs Eiropas drošības programmā ierosinātie pasākumi, īpaši tie, kas attiecas uz Eiropolu un saistītajiem uzdevumiem tādās jomās kā cīņa pret terorismu, organizētā noziedzība un kibernoziedzība; uzsver, ka 2016. gadā Eiropolam ir jānodrošina pienācīgs budžets un darbinieku skaits, lai tas varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, jo īpaši attiecībā uz jauno Eiropas Terorisma apkarošanas centru, ko paredzēts izveidot kā daļu no Eiropola;

10.  aicina Komisiju palielināt finansējumu preventīvām darbībām un pasākumiem, kas vērsti pret vardarbīgu radikalizāciju un kas būtu daļa no Eiropas drošības programmas, jo īpaši izmantojot ES radikalizācijas izpratnes tīklu un tā topošo izcilības centru; atgādina, ka šādi pasākumi ir svarīgi cīņā pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu;

11.  aicina atbalstīt EMCDDA, ņemot vērā to, ka ir paredzēts pieņemt regulu par jaunām psihoaktīvām vielām, ar ko EMCDDA piešķir papildu uzdevumus;

12.  uzsver nepieciešamību palielināt budžeta līdzekļus diskriminācijas novēršanas un līdztiesības politikas pasākumiem; prasa atsevišķu finansējumu piešķirt pieaugošā antisemītisma, islamofobijas, afrofobijas un antiromisma novēršanai dalībvalstīs; īpaši aicina Savienību atbalstīt projektus, kuru mērķis ir attiecīgo kopienu sieviešu un meiteņu tiesību nostiprināšana.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

6

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerard Batten, Heinz K. Becker, Malin Björk, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Frank Engel, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Vicky Maeijer, Louis Michel, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Soraya Post, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Beatrix von Storch, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Hugues Bayet, Pál Csáky, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ska Keller, Miltiadis Kyrkos, Andrejs Mamikins, Elly Schlein, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Axel Voss

10.7.2015

Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2016. gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Danuta Maria Hübner

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto apropriāciju palielinājumu 3. izdevumu kategorijā par 9,75 % saistību apropriācijās un 17,1 % maksājumu apropriācijās salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu; norāda, ka šis palielinājums nav negaidīts — tas vienkārši atspoguļo jaunās vajadzības saistībā ar daudzgadu programmām, kuras tagad tiek sāktas īstenot pilnā apmērā; norāda, ka Komisija 3. izdevumu kategorijā nav paredzējusi rezervi neparedzētām vajadzībām, un ierosina izmantot elastības instrumentu EUR 124 miljonu apmērā, lai reaģētu uz pašreizējo krīzi patvēruma un migrācijas jomā;

2.  īpaši atzinīgi vērtē ierosināto palielinājumu programmai “Eiropa pilsoņiem” — 4,1 % saistību apropriācijās un 30 % maksājumu apropriācijās salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu, jo šai programmai ir būtiska nozīme attiecībā uz pilsonisko līdzdalību demokrātiskajā procesā Eiropā;

3.  pauž gandarījumu par papildu finansējumu komunikācijas darbībām, proti, palielinājumu par 8,9 % saistību apropriācijās un 11,28 % maksājumu apropriācijās salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu, jo tās ietver darbības, kuras Komisija sāk, lai sasniegtu Eiropas pilsoņus, gūtu viņu uzticību un sekmētu viņu izpratni par Savienības politiskajām nostādnēm un pasākumiem;

4.  brīdina Padomi neveikt nekādus nepamatotus samazinājumus pilsoniskuma un komunikācijas jomā, jo šīm programmām ir būtiska nozīme, lai izveidotu attiecības ar Eiropas pilsoņiem, pamatojoties uz sapratni un uzticēšanos;

5.  uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir galvenais demokrātiskas līdzdalības instruments Eiropas Savienībā, un pauž nožēlu par to, ka Eiropas pilsoņi joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem, izmantojot savas tiesības sākt šādu iniciatīvu; uzstāj, ka būtu jāpalielina šī instrumenta redzamība, iekļaujot to atsevišķā budžeta pozīcijas “Eiropa pilsoņiem” apakšpozīcijā un piešķirot tam, kā arī tā pamatā esošajai komunikācijas stratēģijai pietiekamu finansējumu, lai sasniegtu tā mērķus un veicinātu pilsoņu piekļuvi šim nozīmīgajam demokrātiskas līdzdalības instrumentam;

6.  uzstāj, ka Parlamenta budžetā jānodrošina pietiekams finansējums komunikācijas programmām, ar kuru palīdzību tiek veicināta saziņa ar pilsoņiem un viņi tiek informēti par Parlamenta darbību, kā arī jāuzlabo informācijas apmaiņas pasākumi ar valstu parlamentiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.7.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Fabio Massimo Castaldo, Pascal Durand, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, Jo Leinen, Morten Messerschmidt, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Paulo Rangel, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Claudia Tapardel, Josep-Maria Terricabras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Pervenche Berès, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Viviane Reding, Helmut Scholz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ashley Fox

16.9.2015

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2015/2132(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Barbara Matera

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina triju iestāžu kopīgo paziņojumu par to, ka saistībā ar DFS 2014.–2020. gadam īstenotajās ikgadējās budžeta procedūrās tiks pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības elementi; uzsver, ka dzimumu līdztiesība kā horizontāls princips būtu jāiekļauj visās Savienības politikas nostādnēs un ar dzimumu aspektu saistītai analīzei un dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā būtu jākļūst par Savienības budžeta procedūras neatņemamu daļu visos tās posmos, tostarp plānošanā, definēšanā, izpildē, uzraudzībā un novērtēšanā; tādēļ prasa visaptverošu dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, ietverot arī Revīzijas palātas veiktu Savienības vispārējā budžeta novērtējumu no dzimumu līdztiesības viedokļa;

2.  aicina Eiropas stratēģijās iekļaut dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, lai efektīvāk veicinātu dzimumu līdztiesību; uzsver nepieciešamību vairāk finansējuma paredzēt tieši cīņai pret jebkura veida vardarbību un diskrimināciju, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm;

3.  uzsver — lai palielinātu darbvietu veidošanu, izaugsmi un investīcijas, kas ir viena no 2016. gada budžeta projekta pamatprioritātēm, īpaša uzmanība ir jāpievērš sieviešu iespēju veicināšanai uzņēmējdarbībā, zinātnē, izglītībā un darba tirgū, lai labāk izmantotu prasmes un speciālās zināšanas, vienlaikus panākot sieviešu un vīriešu līdztiesību un īpašu uzmanību pievēršot joprojām pastāvošajai vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai; atkārtoti prasa šī mērķa sasniegšanai izmantot Eiropas struktūrfondus un investīciju fondus, kā arī Eiropas Stratēģisko investīciju fondu;

4.  uzsver, ka saistībā ar sieviešu nepietiekamu pārstāvētību uzņēmēju vidū visās programmās, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējdarbību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm; ir jāveicina finansējuma, tostarp mikrofinansējuma, pieejamība sievietēm uzņēmējām;

5.  uzsver, ka ir svarīgi cīnīties pret jauniešu bezdarbu Eiropā, piešķirot papildu resursus Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai; uzsver, ka ar šo iniciatīvu ir jāatbalsta jaunas sievietes, kuru iespējas saņemt darba, tālākizglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās kvalitatīvu piedāvājumu var apdraudēt ar dzimumu saistīti šķēršļi;

6.  prasa no Savienības līdzekļiem piešķirt resursus, lai mudinātu sievietes zinātnieces un pētnieces sākt un turpināt karjeru, tādējādi palīdzot palielināt sieviešu līdzdalību šajā nozarē;

7.  prasa no Savienības līdzekļiem piešķirt resursus sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanai;

8.  atkārtoti pauž aicinājumu saglabāt programmai “Daphne” pēc iespējas lielāku atpazīstamību; norāda, ka programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” paziņojumā programmas “Daphne” vārds nav pieminēts; prasa palielināt to finanšu resursu īpatsvaru, kas programmā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” piešķirti tieši programmas “Daphne” mērķa sasniegšanai;

9.  aicina Eiropas Komisiju strādāt ar mērķi nodrošināt pārredzamu informāciju par finansēšanai atlasītajām darbībām, lai varētu pienācīgi kontrolēt, kā tiek īstenots konkrētais mērķis attiecībā uz vardarbības novēršanu un apkarošanu;

10.  prasa patiesu budžeta pārredzamību attiecībā uz dzimumu līdztiesības politikai piešķirtajiem līdzekļiem (ESF, “Progress”, “Daphne”);

11.  atkārtoti aicina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) paspārnē izveidot Eiropas mēroga centru ar dzimumu saistītas vardarbības uzraudzībai un šajā nolūkā palielināt EIGE štatu sarakstu par vienu vietu, iekļaujot arī attiecīgu palielinājumu tā budžetā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Malin Björk, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Barbara Matera, Krisztina Morvai, Angelika Niebler, Maria Noichl, Margot Parker, Marijana Petir, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Ángela Vallina, Beatrix von Storch, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Ildikó Gáll-Pelcz, Sylvie Goddyn, Constance Le Grip

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michel Reimon

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.10.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

7

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Younous Omarjee, Paul Rübig, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Marusik, Louis Michel, Andrey Novakov, Stanisław Ożóg, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Massimo Paolucci

(1)

OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

(2)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(4)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0061.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0263.

(8)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0168).

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(10)

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437).

(11)

Eiropas Parlamenta 2014. gada 22. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036).

(12)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172).

(13)

-67 štata vietas 2014. gadā, -47 štata vietas 2015. gadā un -57 štata vietas 2016. gadā.

(14)

Tā kā ir pieņemts politisks lēmums no šī aprēķina izslēgt politiskās grupas, samazinājumu piemēro štatu saraksta Ģenerālsekretariāta daļai (štata vietu skaita atsauce (1 %): -57).

(15)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Tiesa (Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0124).

(16)

COM(2009)0215.

(17)

  Sk. Komisijas 2015. gada 3. jūnija paziņojuma „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2014. gadā” (COM(2015)0279) 2.4. punktu.

Juridisks paziņojums