Procedūra : 2015/2210(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0307/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0307/2015

Debates :

PV 28/10/2015 - 14
CRE 28/10/2015 - 14

Balsojumi :

PV 29/10/2015 - 10.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     
PDF 971kWORD 312k
20.10.2015
PE 564.958v02-00 A8-0307/2015

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada prioritāšu īstenošana

(2015/2210(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Dariusz Rosati

Atzinumu sagatavoja (*):

Jean Arthuis, Budžeta komiteja

Sergio Gutiérrez Prieto, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada prioritāšu īstenošana

(2015/2210(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 121. panta 2. punktu un 136. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. maija paziņojumu par 2015. gada ieteikumiem konkrētām valstīm (COM(2015)0251),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmes secinājumus (EUCO 22/15),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada izaugsmes pētījums(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. novembra ziņojumu „Brīdinājuma mehānisma ziņojums 2015” (COM(2014)0904),

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi(2),

–  ņemot vērā 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. februāra Zaļo grāmatu „Kapitāla tirgu savienības veidošana” (COM(2015)0063),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 17. jūnija paziņojumu „Taisnīga un efektīva uzņēmumu ienākumu nodokļa sistēma Eiropas Savienībā: piecas galvenās rīcības jomas” (COM(2015)0302),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem (4),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Ekonomikas un monetārās savienības sociālās dimensijas pastiprināšanu (COM(2013)0690),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020) un Eiropas Komisijas 2014. gada 13. marta paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums” (COM(2014)0130),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0307/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2015. gada pavasara ekonomisko prognozi 2016. gadā izaugsmes līmenis ES būs 2,1 % un eurozonā — 1,9 %;

B.  tā kā ikgadējā izaugsmes pētījumā, ar ko Komisija iepazīstināja 2014. gada 28. novembrī, attiecībā uz 2015. gadu ir izklāstīti trīs svarīgākie uzdevumi, proti, privāto investīciju saskaņota stimulēšana, atjaunotu saistību uzņemšanās strukturālo reformu jomā un fiskālās atbildības īstenošana, un pirmoreiz ir uzsvērta ES budžeta finansējuma nozīme šo uzdevumu īstenošanā;

C.  tā kā ir sagaidāms, ka patēriņa cenu gada inflācija gan ES, gan eurozonā palielināsies no 0,1 % 2015. gadā līdz 1,1 % 2016. gadā, tomēr šī prognoze nesaskan ar Eiropas Centrālās bankas prognozi par deflācijas risku;

D.  tā kā ikgadējā izaugsmes pētījumā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā pēdējos sešos mēnešos ir veikti vairāki ar budžetu saistīti pasākumi, proti, pieņemta regula par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), sākta ar kohēzijai paredzētajiem līdzekļiem saistīto darbības programmu īstenošana, 2014. gadā neizlietotās 2007.–2013. gada laikposma DFS saistību apropriācijas pārnestas uz 2015., 2016. gada neizlietotās apropriācijas — un 2017. gadu, kā arī pieņemts lēmums palielināt Eiropas Jaunatnes iniciatīvai paredzēto priekšfinansējumu;

E.  tā kā bezdarba līmenis ES joprojām ir nepieņemami augsts, taču tas ir sācis samazināties, un tiek prognozēts, ka 2016. gadā tas nokritīsies līdz 9,2 % ES un 10,5 % eurozonā;

F.  tā kā minētie pasākumi demonstrē ES budžeta sniegto pievienoto vērtību, taču vienlaikus arī izceļ ES politiskās darbības ierobežojumus, kuru iemesls ir tāds budžets, kuru neveido īsti pašu resursi, kurš ir mazāks par 1 % no ES IKP un kuru ierobežo daudzgadu (7 gadu) shēma;

G.  tā kā fiskālā perspektīva ES un eurozonā turpina uzlaboties, fiskālās politikas gaidāmajai ietekmei uz ekonomiku kopumā saglabājoties neitrālai,

1.  atzinīgi vērtē to, ka pamazām notiek ekonomikas atveseļošanās, gaidāmajam IKP pieaugumam eurozonā 2016. gadā palielinoties līdz 1,9 % un ES — līdz 2,1 %; tomēr ar bažām norāda, ka šim pieaugumam nav stabilas bāzes, kam pamatā citu faktoru starpā ir ES strukturālie vājie punkti un reģionu ekonomiskās situācijas atšķirības, un ka tādēļ veidojas nevienmērīga izaugsme un zema starptautiskā konkurētspēja;

2.  norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un inflācijas līmenis, ko radīja intensīvā taupības pasākumu īstenošana krīzes sākumposmā, un lielā mērā par zemu novērtētais fiskālā multiplikatora lielums situācijā, kuru raksturo nopietni satricinājumi finanšu jomā, kā arī dalībvalstīs novērotie nozīmīgie domino efekti sinhronizētas konsolidācijas laikā kopā ar kumulatīvo un strauji īstenoto strukturālo reformu radīto deflāciju;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija konkrētām valstīm adresētajos 2015. gada ieteikumos (KVAI) galveno uzmanību veltījusi četrām galvenajām ekonomikas izaugsmes prioritātēm, proti, investīciju palielināšanai, strukturālo reformu īstenošanai preču, pakalpojumu un darba tirgū, fiskālajai atbildībai un nodarbinātības politikas uzlabošanai; uzsver šo izaugsmes virzītāju nozīmi arī saistībā ar stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstīto mērķu sasniegšanu, kā arī saistībā ar vispārējo mērķi vairot ES konkurētspēju pasaulē; norāda, ka tas jādara tā, lai netiktu vājināta strādājošo sociālā aizsardzība vai Eiropas sociālais modelis;

ES ekonomiskās izredzes un risināmie jautājumi

4.  norāda uz Komisijas jauno pieeju Eiropas pusgada procesa racionalizēšanai, proti, lielāka uzmanība tiek veltīta nelielam skaitam svarīgāko prioritāšu un risināmo jautājumu un trīs mēnešus agrāk nekā iepriekšējos gados ir publicēts analītiskais ziņojums par katru valsti atsevišķi un par eurozonu kopumā; šajā sakarā aicina dalībvalstis, ņemot vērā Eiropas pusgada jauno grafiku, strukturētākā veidā iesaistīt valstu parlamentus, kā arī vietējās un reģionālās iestādes un citas ieinteresētās personas; iesaka papildus visām galvenajām strukturālajām reformām un pārmaiņām, kas paredzētas KVAI, veikt sociālās ietekmes novērtējumu attiecībā uz to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi;

5.  ar bažām atzīmē to, cik ļoti atšķiras dalībvalstu apņemšanās īstenot pagājušā gada KVAI, un to, ka īstenošana kopumā nav bijusi pietiekami aktīva; atgādina par to, ka Savienībai ir vajadzīga koordinēta politika, un uzsver to, cik svarīgi ir izpildīt KVAI, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu saskaņotu un godīgu ekonomikas pārvaldības satvara īstenošanu; uzsver, ka nepietiekama KVAI īstenošana dažās dalībvalstīs ir šķērslis izaugsmei un investīcijām draudzīgas vides radīšanai; aicina Komisiju, ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi(5), apsvērt iespēju ieviest mehānismu, kas stimulētu dalībvalstis īstenot KVAI, sevišķi nozarēs, kas pakļautas ievērojamam uzņēmumu pārvietošanas riskam, un ierosināt, kā panākt, ka Eiropas pusgada rekomendācijas tiek izpildītas un ievērotas efektīvāk un konsekventāk; šajā sakarā aicina Komisiju publicēt dokumentu, kurā iekļauts visaptverošs novērtējums par to, kādā stadijā katrā dalībvalstī ir KVAI īstenošana, kā arī nepārprotami ieteikumi par to, kā sasniegt atjauninātos "Eiropa 2020" dalībvalstu mērķus; iesaka analizēt, vai līdz šim dažādām dalībvalstīm sniegtie KVAI bijuši atbilstīgi, lai retrospektīvi novērtētu, vai tiem bijis piemērots apjoms, termiņi, posmi un secība un sociālā ietekme un vai ar tiem ir izdevies samazināt ekonomiskās atšķirības starp Savienības reģioniem un dalībvalstīm; norāda uz Komisijas nodomu pārvietot trīs no pašlaik tā saucamajiem palīgindikatoriem uz galveno indikatoru kopumu;

6.  uzsver, ka daudzas dalībvalstis, it īpaši tās, kas ir eurozonā, saskaras ar līdzīgām makroekonomiskām problēmām, no kurām svarīgākās ir augsts parāda līmenis (kā publiskajā, tā privātajā sektorā), zema konkurētspēja un ārkārtīgi zems investīciju līmenis, bet šo problēmu risināšanai nepieciešama integrēta pieeja; uzsver, ka ilgtnespējīgs parāda līmenis nav investīcijas veicinošs faktors;

7.  pauž nožēlu par ilgstoši augsto bezdarba, it īpaši jauniešu un ilgstošā bezdarba, līmeni lielākajā daļā dalībvalstu; uzsver nepieciešamību palielināt investīcijas un īstenot reformas valstu darba tirgos un veikt ekonomikas atbalsta pasākumus, lai uzlabotu darbvietu radīšanas rādītājus, kā arī koncentrēties uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu; jo īpaši uzsver nepieciešamību uzlabot dalībvalstu izglītības sistēmas un pielāgot tās šobrīd ES tirgū vajadzīgajām prasmēm un zināšanām, īpaši pielāgojot duālās izglītības modeli, kas līdz šim izrādījies īpaši noderīgs cīņā pret jauniešu bezdarbu un palīdzējis iekļaut mācību programmā uzņēmējdarbību un tai nepieciešamo prasmju apguvi; uzsver, ka līdz ar to ir vajadzīga īpaša pieeja dažām iedzīvotāju grupām, piemēram, jauniešiem, bezdarbniekiem ar zemu kvalifikāciju, ilgtermiņa bezdarbniekiem, gados vecākiem bezdarbniekiem un sievietēm, kas aizvien saskaras ar ierobežojumiem, kuru dēļ tās nespēj pilnībā iekļauties darba tirgū; tomēr uzsver, ka ir jāraugās, lai šāda pieeja praksē nekļūtu par darba ņēmēju tiesību un sociālās aizsardzības ierobežošanu vai nedrošu nodarbinātības veidu sekmēšanu; aicina Komisiju izvērtēt dalībvalstīs pastāvošos bezdarbnieku minimālo ienākumu nodrošināšanas mehānismus;

8.  atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulas stāšanos spēkā, kuras mērķis ir veicināt privātā un publiskā sektora investīcijas, cita starpā ieguldot ES esošajās valstu attīstību veicinošajās bankās, kas uzskatāms par soli pareizajā virzienā, un aicina visas ieinteresētās personas un institūcijas nodrošināt minētās regulas ātru un efektīvu īstenošanu, lai atvieglotu uzņēmumu, sevišķi MVU, piekļuvi finansējumam; uzskata, ka projektu, kuri saņem ESIF atbalstu, vienam no galvenajiem mērķiem vajadzētu būt pienācīgu darbvietu radīšanai, kas nodrošina kvalitatīvu nodarbinātību un sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju; norāda uz nepieciešamību, kur vien tas iespējams, veicināt sociālās investīcijas, lai sekmētu labvēlīgu sociālo ietekmi un mazinātu nevienlīdzību, cita starpā uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus un atbalstot darbvietu radīšanu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju kategorijām; aicina dalībvalstis cieši iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes projektu plūsmu un investīciju platformu popularizēšanā; uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai šis plāns tiktu sekmīgi īstenots, tāpēc apņemas cieši uzraudzīt tā īstenošanu, it īpaši jebkādus dalībvalstu centienus klasificēt investīcijām paredzētos izdevumus un valsts parādu kā ārpusbilances saistības; uzsver lomu, kāda saistībā ar ESIF Parlamentam ir bijusi, pēc iespējas samazinot līdzekļu pārdali no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta; atkārto ikgadējās budžeta procedūras laikā veikto apņemšanos samazināt ierosinātos līdzekļu samazinājumus;

9.  norāda, ka dažās dalībvalstīs ir nepieciešama izaugsmei labvēlīga fiskālā konsolidācija, kas sekmētu darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un zemāku parādu līmeni, lai tās varētu izpildīt Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumus; norāda uz Komisijas skaidrojošo paziņojumu par elastīgumu Stabilitātes un izaugsmes paktā, kura mērķis ir precizēt investīciju klauzulas piemērošanas jomu un atļaut zināmu pagaidu elastīgumu SIP preventīvajā daļā;

10.  pauž bažas par ilgstošo makroekonomisko nelīdzsvarotību dažās dalībvalstīs, it īpaši par augsto valsts un privātā sektora parāda līmeni, lielo tekošā konta deficītu, kā arī pārmērīgo riska uzņemšanos finanšu, precīzāk sakot, banku nozarē, ko savā ziņā pieļauj iestādes, kuras tiek uzskatītas par pārāk nozīmīgām, lai bankrotētu; uzsver, ka ar atgriezeniskās saites cilpu starp valsti un bankām saistītā problēma vēl nav pilnībā atrisināta un joprojām apdraud finansiālo un fiskālo stabilitāti; norāda uz to, ka ne tikai deficīti, bet arī tekošo kontu uzkrājumi rada dažādus riskus, un uzsver, ka palielinās atšķirības starp Savienības un eurozonas valstīm, kas apdraud Eiropas nozaru politikas virzienu saskaņotību;

11.  atgādina, ka nabadzība un pieaugošā ienākumu nevienlīdzība apdraud izaugsmi un tās ilgtspēju; aicina Komisiju koordinēt un atbalstīt dalībvalstis to cīņā ar šīm problēmām, veicinot paraugprakses apmaiņu un precīzu datu vākšanu; uzskata, ka šie pienākumi skaidri jāiekļauj Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā;

KVAI — prioritātes un mērķi

12.  uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt finansējuma pieejamību uzņēmumiem, it īpaši MVU, kas ir ES ekonomikas mugurkauls; norāda uz investīcijas stimulējošo monetāro politiku un aicina bez vilcināšanās īstenot nesen pieņemtos pasākumus, piemēram, Investīciju plānu Eiropai; tādēļ norāda, ka pašreizējās zemās procentu likmes nav pietiekamas, lai veicinātu investīcijas nepieciešamajā apjomā; tajā pašā laikā atzinīgi vērtē uzņēmumiem piešķirto aizdevumu kredītstandartu pakāpenisko atvieglošanu 2015. gada pirmajā pusē un pirmās uzlabojumu pazīmes privāto investīciju jomā; uzsver kapitāla tirgu savienības (KTS) projekta potenciālu risināt šos jautājumus un aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā MVU vajadzības turpmākās kapitāla tirgu savienības izveidē; aicina Komisiju veikt pētījumus, lai noteiktu, kā pienācīgi ieviesta regulatoru prakse, kas ir daļa no banku savienības izveides procesa, ir ietekmējusi banku finansējuma pieejamību MVU, un nepieciešamības gadījumā veikt korektīvus pasākumus;

13.  uzsver nepieciešamību uzlabot ES uzņēmējdarbības vidi, kā arī paaugstināt produktivitāti, īstenojot sabalansētu valsts un privātā sektora izglītības un inovācijas politiku; uzsver, ka ES vienotais tirgus aizvien vēl ir sadrumstalots un ka Savienības ekonomika cieš no inovācijas trūkuma, jo inovācija ir būtiska izaugsmei un ražīgumam, un ka inovācijas veicināšana tādējādi ir būtiski svarīga ES starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai; šajā kontekstā pieņem zināšanai piecu priekšsēdētāju ziņojumā iekļauto priekšlikumu; atgādina par pārdomāta uzņēmējdarbības regulējuma nozīmi ESIF veiksmīgā darbībā; tādēļ aicina izveidot kapitāla tirgu, likvidēt administratīvos šķēršļus jomās, kurās tas nemazinātu darba ņēmēju un patērētāju pamataizsardzību, samazināt birokrātiju, paaugstināt dalībvalstu tiesu sistēmu kvalitāti un efektivitāti, veikt pasākumus cīņā pret nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu paradīzēm, kā arī reformēt dalībvalstu nodokļu un tiesu sistēmas; uzsver, ka ir ļoti svarīgi izvairīties no visiem vienādas politikas; uzsver, ka administratīvo spēju kvalitātes uzlabošana visos valdības līmeņos ir galvenā prioritāte vairākās dalībvalstīs; atkārtoti uzsver nepieciešamību risināt nedeklarētā darba problēmu, kas kaitē ES ekonomikai, radot negodīgu konkurenci un tirgus izkropļojumus, kā arī mazinot darba ņēmēju aizsardzību sociālajā un nodarbinātības jomā; tādēļ prasa ātri ieviest Eiropas platformu nedeklarēta darba apkarošanai;

14.  piekrīt Komisijai, ka daudzām dalībvalstīm nepieciešams lielāks vēriens sociāli ilgtspējīgu strukturālo reformu īstenošanā un šķēršļu novēršanā, lai palielinātu savu preču un pakalpojumu tirgu konkurētspēju un efektivitāti, ņemot vērā šādu reformu ietekmi uz bezdarba līmeni; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ceļvedi digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai, tostarp par visaptveroša satvara izveidi, kas ļaus uzņēmumiem palielināt investīcijas jaunajās tehnoloģijās, kā arī paziņojumu par ceļvedi Enerģētikas savienībai; uzsver, ka KVAI un valstu ziņojumos bieži pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar teritoriālajām atšķirībām gan ekonomikas veikuma, gan administratīvo spēju ziņā, un uzsver, ka politikas mērķos sistemātiski jāņem vērā šīs atšķirības; atgādina, ka reģionos, kuri cieš no pastāvīgi nelabvēlīgiem dabas apstākļiem vai nelabvēlīgas demogrāfiskās situācijas, parasti ir augstāks bezdarba līmenis un mazāka ekonomiskā izaugsme; tādēļ uzskata, ka ir nepieciešamas investīcijas, lai uzlabotu šo reģionu izaugsmes potenciālu un piesaistītu cilvēkus, kas vēlētos tajos dzīvot, ar mērķi nodrošināt šo apgabalu ilgtspēju;

15.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpielāgo publiskās finanses, nepieciešamības gadījumā īstenojot cikliskuma ietekmi mazinošu politiku un pilnībā izmantojot tiesību aktos paredzētos noteikumus par elastīgumu, vienlaikus ievērojot Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumus; uzsver, ka ekonomikas lejupslīdes gadījumā liela nozīme ir cikliskuma ietekmi mazinošai politikai, kas ietver to robežu elastīgumu, kuras noteiktas Stabilitātes un izaugsmes paktā, bet ekonomikas augšupejas gadījumā — elastīgumam attiecībā uz budžeta pārpalikumu; uzskata, ka dalībvalstīm, it īpaši tām, kurās ir augsts parāda līmenis, ir jāturpina izaugsmei nekaitējoša fiskālā konsolidācija un steidzami jāīsteno ieteiktās strukturālās reformas, ņemot vērā sociālos aspektus, savukārt tām dalībvalstīm, kurām ir lielākas fiskālās manevrēšanas iespējas, būtu tās jāizmanto, lai paātrinātu investīcijas, samazinātu valsts parādu un samazinātu nodokļu slogu;

Ieteikumi

16.  atzinīgi vērtē to dalībvalstu skaita samazināšanos, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, — no 11 valstīm 2014. gadā līdz 9 valstīm 2015. gadā; tomēr norāda, ka šis skaitlis joprojām ir pārāk liels, un atkārtoti prasa attiecīgā gadījumā KVAI labāk saskaņot ar ieteikumiem, kas sagatavoti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, lai nodrošinātu konsekvenci starp fiskālās politikas gaidāmās ietekmes uz ekonomiku uzraudzību un ekonomikas politikas koordinēšanu; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis apmaiņā ar labāko praksi un precīzu datu vākšanā; uzsver, ka visām dalībvalstīm ir jāpalielina pārredzamība, piemērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu un makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras, kā arī KVAI un tādējādi panākot vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm;

17.  uzsver lomu, kāda darba tirgiem ir cīņā pret bezdarbu, vienlaikus saglabājot kvalitatīvu darbaspēku un nemazinot ES darba ņēmēju pamattiesības uz stabilu un pienācīgi apmaksātu darbu; jo īpaši norāda uz darbvietu radīšanas tempu negatīvo ietekmi uz, piemēram, algu līmeni, kas neatbilst produktivitātes izmaiņām, un uz ļaunprātīgu rīcību, kas saistīta ar darba tirgus noteikumu apiešanu, pārāk bieži piedāvājot slēgt civiltiesiskos līgumus, nevis darba līgumus; prasa nodokļu slogu no darbaspēka novirzīt uz citiem nodokļu avotiem un izveidot reālu plānu, kā cīnīties pret bezdarbu, nepazeminot kvalitātes standartus; tādēļ aicina izveidot taisnīgāku darba tirgu, nodrošinot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropā un īstenojot pārdales politiku — vienlaikus ņemot vērā ikvienas dalībvalsts specifiskās iezīmes —, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un ražīgumu, kā arī atvieglotu augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci;

18.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nepietiekami iesaistās KVAI īstenošanā, kā rezultātā ir grūti saskaņot demokrātiski leģitīmos dalībvalstu ekonomikas politikas virzienus ar Eiropas rekomendācijām, un par to, ka pārskatatbildības mehānisms ir nepietiekami demokrātisks; šajā sakarā aicina palielināt dalībvalstu parlamentu un vietējo un reģionālo iestāžu, kā arī attiecīgu dalībvalstu un Eiropas ieinteresēto personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, lomu nacionālo reformu programmu sagatavošanā un izstrādē; atzinīgi vērtē esošo dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta sadarbību KVAI apspriešanā un aicina padarīt to vērienīgāku, dalīties ar labāko praksi un uzlabot Eiropas pusgada procesu; uzsver, ka KVAI īstenošanu politiskā, tiesiskā un ekonomiskā ziņā varētu uzlabot ar pārredzamu Komisijas un dalībvalsts sadarbību, kas jāuzsāk gada izaugsmes pētījuma sagatavošanas posmā un jāturpina līdz konkrētām valstīm adresēto ieteikumu oficiālajai apstiprināšanai; uzsver, ka līdzatbildības pastiprināšana un lielāka pārerredzamība un demokrātiskā pārskatatbildība ir izšķiroši svarīgi faktori KVAI apstiprināšanā un sekmīgā izpildē un ilgtermiņā — stratēģijas „Eiropa 2020” sekmīgā īstenošanā;

19.  aicina Komisiju turpināt racionalizēt Eiropas pusgadu un tā pašreizējo grafiku, lai saskaņotu valstu dokumentu (nacionālo reformu programmu un konverģences/ stabilitātes programmu) un Komisijas sagatavoto dokumentu (KVAI un valstu pārskatu) savstarpējo ietekmi nolūkā palielināt sinerģiju un atvieglot valstu politikas koordinēšanu, vienlaikus ņemot vērā sākotnējos dalībvalstu uzstādītos mērķus; aicina Komisiju un Padomi uzlabot Eiropas pusgada procedūru metodoloģiju, veltīt pienācīgu uzmanību Eiropas pusgada sociālajiem un nodarbinātības rādītājiem un apspriest visu pieejamo politikas iespēju klāstu, lai mazinātu fiskālās pielāgošanas politikas ietekmi uz ekonomiski vājākajām sabiedrības grupām; prasa publiskot visu analīzi, kas attiecas uz Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras īstenošanu; norāda uz pausto aicinājumu piešķirt pilnu demokrātisko leģitimitāti tādiem starpvaldību risinājumiem kā Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību, iekļaujot tos Savienības primārajās tiesībās;

20.  uzsver augstā parāda līmeņa un zemā investīciju apjoma negatīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ES; aicina Komisiju, ievērojot atbildības principu un ņemot vērā sociālos aspektus, izpētīt inovatīvus veidus, kā paātrināt parāda līmeņa samazināšanos un mazināt tā negatīvo ietekmi banku darbības, privātajā un publiskajā sektorā; tādēļ aicina dalībvalstis bez vilcināšanās transponēt Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu; aicina izveidot attiecīgu fiskālo atbalstu, lai vienotajam noregulējuma fondam nodrošinātu atbilstošu finansējumu un uzticamību;

21.  uzsver pārāk augstas vērtības valūtas postošo ietekmi uz eksportu, ražošanu, nodarbinātību, algām, ienākumiem, valdības ieņēmumiem un sociālā nodrošinājuma sistēmām; aicina Komisiju izpētīt inovatīvus veidus, kā samazināt nepieciešamību īstenot sāpīgu iekšējo devalvāciju;

22.  uzsver to, ka valūtas savienība valūtas zonā, kas nefunkcionē optimāli, rada situāciju, kurā dažās dalībvalstīs ir pārāk augstas vērtības valūta salīdzinājumā ar citām tās pašas valūtas savienības dalībvalstīm; pauž nožēlu, ka nelabvēlīgā situācijā esošajām valūtas savienības dalībvalstīm nav viegla risinājuma, un atgādina, ka iekšējā devalvācija ietver lielus un ilgstošus upurus, kas jānes šo dalībvalstu iedzīvotājiem;

23.  atzīst nepieciešamību ES līmenī veikt neatkarīgu dalībvalstu ekonomikas prognožu analīzi; šajā kontekstā mudina turpināt Komisijas galvenā ekonomikas analītiķa nodaļas pilnveidi, lai nodrošinātu tādu attiecīgo datu objektīvu, neatkarīgu un pārredzamu analīzi, kas jāpublisko un jāizmanto kā pamats kompetentās debatēs un lēmumu pieņemšanā Komisijā, Padomē un Parlamentā; prasa laikus nosūtīt visus attiecīgos dokumentus galvenā ekonomikas analītiķa nodaļai, lai tā varētu veikt tai uzticētos uzdevumus; uzsver nacionālo fiskālo padomju nozīmi valsts un ES līmenī un mudina izveidot Eiropas neatkarīgo nacionālo fiskālo padomju tīklu;

24.  atgādina, ka eurozonas ekonomikas pārvaldības uzlabošana ir būtiski svarīga un ka saskaņā ar piecu priekšsēdētāju ziņojumu "EMS izveides pabeigšana nav pašmērķis"; šajā sakarā uzsver, ka visas ES valstis jāiesaista katrā EMS izveides pabeigšanas posmā, lai nodrošinātu EMS reformu procesa atklātību un pārredzamību; atzinīgi vērtē piecu priekšsēdētāju ziņojumu un to, ka integrētāka Eiropas pusgada ceļvedis ir viena no galvenajām šīs dokumenta daļām; atzīst, ka eurozonas dalībvalstu pieaugošā savstarpējā atkarība prasa valstu politikas lielāku koordināciju;

25.  norāda, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir brīdinājuši par sociālām (nodarbinātu personu nabadzība) un ekonomiskām (iekšējā pieprasījuma mazināšanās) problēmām, kas ir saistītas ar pēdējos gados konstatēto reālās darba samaksas devalvāciju; šajā sakarā uzsver, ka atbilstošai darba samaksas politikai ir ļoti liela nozīme iekšējā pieprasījuma saglabāšanā un ka tāpēc darba samaksas pieaugums būtu jāpielāgo ražīguma izmaiņām; uzstāj, ka ir svarīgi palielināt darba samaksu, īpaši valstīs, kurās algas ir zem nabadzības sliekšņa, tomēr uzskata, ka tas ir jādara, ievērojot subsidiaritātes principu; atgādina, ka minimālā darba samaksa dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras, un atkārtoti prasa veikt pētījumu par šo tēmu; mudina dalībvalstis noteikt minimālo darba samaksu saskaņā ar saviem tiesību aktiem un praksi; prasa izstrādāt visaptverošu nabadzības apkarošanas stratēģiju, kas cita starpā balstītos uz pienācīgu darbvietu pieejamību un kā rezultātā tiktu panākta kvalitāte nodarbinātībā un pakalpojumos; norāda, ka izglītība un līdz ar to arī lielākas iespējas atrast darbu ir viens no galvenajiem nabadzības apkarošanas instrumentiem;

26.  atgādina par nepieciešamību atbalstīt investīcijas agrīnas iejaukšanās un novēršanas pasākumos un kvalitatīvos, pieejamos un iekļaujošos pakalpojumos, tostarp izglītības nodrošināšanā no mazotnes, ģimenes un kopienas atbalstīšanā, sociālajos pakalpojumos un veselības aprūpē; uzsver, ka lielāks pieprasījums pēc pakalpojumiem varētu būtiski veicināt darbvietu radīšanu sociālajā sektorā, ja šis pieprasījums tiktu efektīvi apmierināts, un ka veselības un sociālās aprūpes nozares ir nozīmīgas jomas, kurās investēt, cenšoties panākt ilgtspējīgu ekonomiku;

27.  saistībā ar dažādiem Komisijas sniegtajiem pensiju sistēmas reformu ieteikumiem uzskata, ka pensionēšanās vecuma saistīšana ar paredzamo mūža ilgumu nav vienīgais veids, kā risināt sabiedrības novecošanas un citas demogrāfiskās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, un ka pensiju sistēmu reformām cita starpā būtu jāatspoguļo arī tendences darba tirgū, dzimstības rādītāji, demogrāfiskā situācija, situācija veselības aprūpes un labklājības jomā, darba apstākļi un ekonomiskās slodzes koeficients, izvirzot par mērķi nodrošināt pienācīgas pensijas, kas vismaz nav zem nabadzības sliekšņa; atgādina, ka labākais veids, kā risināt sabiedrības novecošanas problēmu, ir paaugstināt vispārējo nodarbinātības līmeni; saistībā ar sabiedrības novecošanu norāda uz Komisijas ieteikumu reformēt veselības aprūpes sistēmas, lai tās varētu īstenot savus mērķus, proti, nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, tostarp piekļuvi medikamentiem par pieņemamām cenām, it īpaši medikamentiem, kas ir svarīgi dzīvības glābšanai, un nodrošināt veselības aprūpes darbinieku tiesību ievērošanu;

28.  prasa konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos(6) iekļaut Komisijas ieteikumu par tādu uzņēmumu preventīvu pārstrukturēšanu, kuriem draud maksātnespēja, un par bankrotējušu uzņēmēju — gan fizisku, gan juridisku personu — parādu dzēšanu, lai uzņēmumiem sniegtu otru iespēju; aicina Komisiju izpētīt iespēju attiecināt minētās programmas uz ģimenēm, kurām draud izlikšana no mājokļa, lai nodrošinātu lielāku sociālo kohēziju, samazinot bezpajumtniecības risku; norāda, ka daudzās dalībvalstīs strauji palielinās tādi galējas nabadzības veidi kā bezpajumtniecība; prasa, lai visām dalībvalstīm tiktu adresēti KVAI par sociālās iekļaušanas stratēģijām, tostarp par tādu galējas nabadzības veidu apkarošanu kā bezpajumtniecība; prasa uzlabot starpvalstu apmaiņu ar paraugpraksi bezpajumtniecības apkarošanas jomā un savstarpēji mācīties no tās un šajā sakarā atzīst Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EASI) nozīmi;

29.  atkārtoti uzsver vajadzību pēc jaunas pašu resursu sistēmas, kura sekmētu patiesu ES finansēšanas noteikumu pārskatīšanu, nepalielinot ES iedzīvotāju maksātos nodokļus, un radītu reālu saikni starp iedzīvotājiem un Eiropas institūcijām; šajā sakarā ar nepacietību gaida iespēju analizēt un apspriest priekšlikumus, ko nākamajā gadā iesniegs augsta līmeņa darba grupa pašu resursu jautājumos;

Nozaru ieguldījums Eiropas pusgadā 2015. gadā

Budžeta politika

30.  norāda, ka baltās grāmatas par eurozonas budžeta stabilitātes mehānismu publicēšana 2017. gada pavasarī sakritīs ar DFS vidusposma pārskatīšanu; šajā sakarā atkārtoti prasa, lai jebkāds papildu finansējums vai instrumenti tiktu pakļauti Parlamenta īstenotajai budžeta kontrolei un lai to finansējums pārsniegtu 2014.–2020. gada DFS maksimālo apjomu;

31.  atgādina, ka 2015. gadā joprojām ir aktuāls jautājums par maksājumu apropriāciju nepietiekamību, ko galvenokārt rada nepietiekamais maksājumu maksimālais apjoms un nepietiekamie budžetā paredzētie līdzekļi; pauž bažas par to, ka šis maksājumu apropriāciju trūkums arī turpmāk apdraudēs 2014.–2020. gada DFS paredzēto jauno programmu pienācīgu īstenošanu un ka no tā cietīs līdzekļu saņēmēji, it īpaši vietējās, reģionālās un valsts iestādes, kas saskaras ar ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumiem;

Nodarbinātības un sociālā politika

32.  pieņem zināšanai ieteikumus par nepieciešamību veikt jaunas darba tirgus reformas un prasa šādu reformu veikšanas gadījumā garantēt sociālo aizsardzību, sociālo dialogu (saskaņā ar dalībvalstīs pieņemto praksi) un panākt nepieciešamo politisko vienprātību, kas vajadzīga reformu ilgtspējas un efektivitātes nodrošināšanai; uzskata, ka ar darba tirgus reformām būtu jānodrošina vajadzīgais līdzsvars starp elastīgumu un drošumu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem un ka tām nevajadzētu izraisīt, piemēram, miljoniem darba ņēmēju izslēgšanu no sarunām par darba koplīgumu slēgšanu, kā arī ražīguma un nodarbinātības līmeņa samazināšanos; prasa veikt vērienīgas darba tirgus reformas tajās dalībvalstīs, kurās tās joprojām ir nepieciešamas, izmantojot to, ka pašreiz ciklā ir sasniegts pagrieziena punkts; uzskata, ka šīm reformām vajadzētu būt tādām, kas mazina sadrumstalotību, veicina darbvietu radīšanu, mazina nedrošību, apkaro nabadzību, lai palielinātu mūsu ekonomikas ražīgumu un konkurētspēju, un vienlaikus, investējot cilvēkkapitālā, nodrošina vairāk darbvietu un pienācīgu darba samaksu; uzsver, ka ilgtspējīga darba tirgus izveidē vienlīdz svarīgas ir arī citas strukturālās reformas, piemēram, reindustrializācija;

33.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tās izveidotajās politikas nostādnēs darba tirgus reformu mērķis ir arī mazināt segmentāciju, uzlabot situācijas attīstības prognozēšanu, nodrošināt prasmju atbilstību darbvietām, sekmēt neaizsargāto grupu iedzīvotāju iekļaušanu, mazināt nodarbināto personu nabadzību, veicināt dzimumu līdztiesību, stiprināt to darba ņēmēju tiesības, kuriem ir nestandarta nodarbinātības līgumi, un nodrošināt lielāku sociālo aizsardzību pašnodarbinātām personām;

34.  atzīst, ka minimālās darba samaksas noteikšana ir dalībvalstu kompetencē un ka tas būtu jāievēro saskaņā ar subsidiaritātes principu;

35.  norāda, ka ar dažām darba tirgus reformām ir ieviestas jaunas līgumu formulas un ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju dažas no tām ir palielinājušas nedrošību darba tirgū, daudzos gadījumos prasot no jaunākajām paaudzēm negodīgu elastīgumu; ar bažām norāda uz dažu dalībvalstu datiem, saskaņā ar kuriem pagaidu darba līgumi tajās ir 90 % no visiem jaunajiem darba līgumiem, kas īpaši skar jauniešus un sievietes un kas saskaņā ar ESAO(7) sniegto informāciju ir viens no tiešajiem pieaugošās nevienlīdzības cēloņiem, lai gan reizēm darba ņēmēji meklē tieši šādus darba līgumus, lai labāk saskaņotu profesionālo un privāto dzīvi vai gūtu papildu ienākumus; aicina dalībvalstis panākt sinerģiju starp valsts politiku un Eiropas kohēzijas politiku, lai pastiprinātu ietekmi uz šīm prioritārajām grupām; pauž īpašas bažas par t. s. „nulles stundu līgumu“ izplatību; uzskata, ka visu veidu līgumu noteikumiem būtu jānodrošina darba ņēmēju pamattiesību ievērošana un pienācīga sociālā aizsardzība;

36.  norāda, ka augstais ilgtermiņa bezdarba līmenis Savienībā, it īpaši dažās dalībvalstīs, izraisa to darba ņēmēju skaita palielināšanos, kuriem pabalstu vairs neizmaksā, bet jauns darbs vēl nav atrasts; norāda, ka dažas dalībvalstis ir samazinājušas šādu pabalstu pieejamību vai samazina to apjomu un/vai saņemšanas periodu; aicina dalībvalstis savas kompetences ietvaros saglabāt līdzsvaru starp pienācīgu sociālo aizsardzību un atbilstošiem stimuliem aktīvai darba meklēšanai, kas nodrošina individualizētu atbalstu bez sankcijas paredzošiem nosacījumiem, kuri apdraud sociālās tiesības; aicina dalībvalstis efektīvāku rezultātu sasniegšanas nolūkā pieņemt stingrus aktivizācijas pasākumus; atzīst, ka nodarbinātības politikas un sociālās aizsardzības uzlabošana, lai aktivizētu atbalstu un aizsargātu cilvēkus, tādējādi nodrošinot stiprāku sociālo kohēziju, ir ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes pamatelementi; prasa ES līmenī veikt īpašu pētījumu par šādiem stimuliem un aicina dalībvalstis saskaņā ar pieņemto praksi ieviest minimālo ienākumu shēmas, kuru mērķis būtu novērst sociāli atstumtu sabiedrības slāņu veidošanos un nodrošināt mājsaimniecībām minimālos ienākumus;

37.  atzinīgi vērtē jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanos, taču norāda, ka daudzās dalībvalstīs un reģionos tas joprojām ir satraucoši augsts un ka šīs samazināšanās pamatā ne vienmēr ir jaunu darbvietu radīšana; uzsver, ka ir palielinājusies arī nestabila nodarbinātība un nepietiekama nodarbinātība un ka 2014. gadā 43 % jauniešu strādāja ar pagaidu darba līgumu, savukārt 32 % jauniešu strādāja nepilnas slodzes darbu; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu darīt pieejamu priekšfinansējumu EUR 1 miljarda apmērā Jaunatnes garantijas shēmai; aicina dalībvalstis ātri un efektīvi izmantot visus pieejamos finanšu līdzekļus, lai īstenotu Jaunatnes garantijas iniciatīvu, ievērojot obligātos kvalitātes standartus; turklāt prasa rūpīgi un pastāvīgi uzraudzīt šos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tie palīdz jauniešiem iekļūt darba tirgū un palikt tajā uz ilgu laiku; aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti valodu apguvei un atvieglot mobilitāti, izmantojot tādas programmas kā ERASMUS+ un ERASMUS jaunajiem uzņēmējiem, kā arī piedalīties Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā (EURES); uzsver arī to, cik svarīgi ir veicināt un stimulēt māceklību, kas ir viens no veidiem, kā jaunieši var iegūt profesionālo kvalifikāciju, kas viņiem atvieglotu piekļuvi darba tirgum;

38.  norāda, ka sekmes, ko dalībvalstis līdz šim guvušas Jaunatnes garantijas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanā, dalībvalstīs ievērojami atšķiras; norāda, ka Starptautiskā Darba organizācija lēš, ka jauniešu bezdarba problēmas atrisināšanai Savienībā ir nepieciešams EUR 21 miljards, un Komisijas pašreizējās finanšu saistības nepavisam nav atbilstošas un tās ir jāpalielina līdz pietiekamam apmēram; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un jauniešu organizāciju pārstāvjiem ierosināt obligātus minimālos standartus un paraugpraksi attiecībā uz to, kā īstenot garantiju jauniešiem;

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai novērstu sociālo un darba samaksas dempingu Savienībā, jo tas nopietni kaitē attiecīgajiem darba ņēmējiem un dalībvalstu sociālās aizsardzības sistēmām; turklāt prasa šajos centienos visos līmeņos iesaistīt sociālos partnerus;

40.  uzsver, ka jauniešu nodarbinātības nestabilitāte nelabvēlīgi ietekmē lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ģimenes pieaugumu un līdz ar to arī dalībvalstu demogrāfiskās izredzes;

41.  aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm norādījumus par to, kā novērst sieviešu nepietiekamo līdzdalību darba tirgū, risinot darba tirgus segregācijas, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un aprūpes pienākumu nevienlīdzīgās sadales jautājumu; uzsver, ka ir nepieciešama plašāka dzimumu līdztiesības perspektīva, kas neaprobežotos tikai ar nodarbinātības līmeni;

42.  uzsver, ka nodarbinātība ir labākais veids, kā apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, un ka dalībvalstīm galvenā uzmanība būtu jāvelta darba tirgus pieejamības atvieglošanai, it īpaši jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem;

Iekšējais tirgus

43.  atzinīgi vērtē Komisijas jauno pieeju Eiropas pusgada procesa racionalizācijai; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas darbu, definējot KVAI attiecībā uz vienoto tirgu, bet uzskata, ka ar to vien nepietiek; aicina apņēmīgākus centienus veltīt tam, lai vadītu un koordinētu ekonomikas politiku, nodrošinot konsekventu un taisnīgu ekonomikas pārvaldības regulējuma īstenošanu visās dalībvalstīs, un lai mērītu ekonomikas pārvaldības ietekmi visās dalībvalstīs;

44.  atbalsta to, ka konkrētām valstīm adresētajos 2015. gada ieteikumos ir akcentēta nepieciešamība novērst nepamatotus ierobežojumus un šķēršļus, kas kavē pieeju pamatnozarēm; turklāt aicina attiecīgās dalībvalstis ļoti rūpīgi apsvērt šos ieteikumus un steidzami novērst tieši šos šķēršļus, kuri kavē vienotā tirgus izaugsmi;

45.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Eurogrupas priekšsēdētājam un Eiropas Centrālajai bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Eiropas pusgada procesa mērķis ir nodrošināt integrētu ekonomikas politikas koordināciju ES līmenī, izmantojot makroekonomisko un fiskālās uzraudzības instrumentu kombināciju, un tas ir vajadzīgs, lai virzītu konverģenci un pārvaldītu dalībvalstu savstarpējo atkarību.

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi (KVAI), kas ir daļa no ikgadējā Eiropas pusgada cikla, satur ieteikumus katrai dalībvalstij par to, kādi pasākumi tai ir nepieciešami, lai sekmētu izaugsmi, vienlaikus saglabājot stabilu valsts finanšu situāciju. 2015. gada KVAI ir balstīti uz politikas prioritātēm, kas iekļautas Komisijas jaunākajā gada izaugsmes pētījumā, ko Eiropadome apstiprināja 2015. gada jūlijā.

Ekonomikas prognozes nākamajam gadam norāda uz ekonomikas atveseļošanās pazīmēm, pozitīviem izaugsmes rādītājiem, pieaugošu inflāciju un labākām fiskālajām perspektīvām, kas daļēji ir tādēļ, ka dalībvalstis ir veikušas ievērojamus fiskālos pasākumus un īstenojušas strukturālās reformas. Tomēr jānorāda, ka ekonomiskās izaugsmes bāze joprojām ir trausla.

Līdz ar to referents atzinīgi vērtē četras svarīgākās politiskās prioritātes, kas tika izvirzītas šī gada cikla: investīciju veicināšana, nepieciešamo strukturālo reformu īstenošana, fiskālā atbildība un dalībvalstu nodarbinātības politikas uzlabošana.

Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu KVAI īstenošanas līmenis ir ārkārtīgi zems, referents domā, ka ekonomisko, finansiālo un nodarbinātības situācija ES izdosies uzlabot tikai tad, ja tiks īstenotas vērienīgas strukturālās reformas. Turklāt referents uzsver, ka strukturālās reformas ir nopietns priekšnosacījums, lai tādas ES iniciatīvas kā ESIF dotu konkrētus rezultātus. 

Referents ar bažām norāda uz augstajiem dalībvalstu bezdarba rādītājiem un uzsver, ka elastīgiem darba tirgiem ir būtiski svarīga nozīme cīņā pret bezdarbu. Referents uzskata, ka nodarbinātības rādītājus ir iespējams uzlabot tikai tad, ja notiek pāreja no darbaspēka aplikšanas ar nodokļiem uz citiem nodokļu avotiem.

2015. gadā virkne KVAI tika ievērojami samazināti, lai koncentrētos uz pašiem svarīgākajiem jautājumiem, kas saskanēja arī ar Komisijas centieniem racionalizēt visu Eiropas pusgada procesu. Referents šo iniciatīvu vērtē atzinīgi, taču uzskata, ka ir vēl daudz darāmā, lai pastiprinātu procesu un palielinātu KVAI īstenošanas rādītājus un efektivitāti. Kā piemēru referents min vēl lielāku dalībvalstu iesaistīšanos KVAI procesā, piesaistot Eiropas pusgada procesam arī dalībvalstu parlamentus.

Šajā sakarā Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON) 2015. gada 15. septembrī rīkoja viedokļu apmaiņu ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem, kas ļāva dalīties pieredzē, kas saistīta ar Eiropas pusgada procesu. Jo īpaši šī sanāksme parādīja, cik būtiski svarīgu lomu dalībvalstu parlamentiem vajadzētu spēlēt nacionālo reformu programmu (NRP) sagatavošanā, kas palielinātu dalībvalstu iesaistīšanos KVAI procesā valstu līmenī un visa Eiropas pusgada procesa demokrātisko pārskatatbildību. Zemāk sniegts šajā viedokļu apmaiņā iegūto secinājumu kopsavilkums.

Viedokļu apmaiņa par dokumentu "Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2015. gada prioritāšu īstenošana"

2015. gada 15. septembrī ECON komiteja organizēja viedokļu apmaiņu ar ES dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par tēmu "Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2015. gada prioritāšu īstenošana". Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Beļģijas, Čehijas Republikas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Francijas, Horvātijas, Itālijas, Kipras, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas un Zviedrijas.

Absolūtais vairākums dalībnieku uzskata, ka Eiropas pusgads ir piemērots satvars politikas nostādņu koordinēšanai ES. Lielākoties atzinību guva arī jaunākie uzlabojumi, kuru mērķis ir uzlabot tā veidolu, tostarp mērķtiecīgā formulēt KVAI un publicēt tos agrāk. Tomēr tika apzinātas vairākas jomas, kur vajadzīgi uzlabojumi.

KVAI īstenošana. Līdzšinējā pieredze liecina, ka KVAI īstenošana ir neapmierinoša. Galvenais iemesls ir nepietiekama dalībvalstu iesaistīšanās KVAI procesā, jo dalībvalstu parlamenti tiek piesaistīti ļoti vēlā pusgada procesa stadijā (budžeta veidošanā, kas notiek rudenī). Agrāka dalībvalstu parlamentu iesaistīšana jau pavasarī (kad tiek gatavoti nacionālie reformu plāni un stabilitātes/konverģences programmas), kā arī parlamentu debates par Komisijas KVAI projektiem varētu palīdzēt ne vien uzlabot ieteikumu izpildes līmeni kā tādu, bet arī paaugstināt visa procesa demokrātisko pārskatatbildību. Kas attiecas uz eurozonu, lielāka konsekvence starp ieteikumiem eurozonai kopumā un ieteikumiem, kas tiek sniegti katrai dalībvalsti, tika atzīta par faktoru, kas palielinātu KVAI īstenošanu dalībvalstīs (īpaši attiecībā uz optimālu euro un fiskālo stāvokli vai tekošo kontu pielāgošanu eurozonā).

Satvara darbības joma. Daži dalībnieki pauda viedokli, ka pašreizējā satvarā nepietiekami ņemta vērā visa procesa sociālā dimensija, KVAI ir balstīti uz pārāk vienkāršotiem pieņēmumiem, jo vēl vairāk strukturālu reformu automātiski nenovedīs pie spēcīgākas izaugsmes un labākām darbvietām. Līdz ar to tika pausts atbalsts labklājībai draudzīgākai un vairāk uz konkrētām valstīm orientētai pieejai strukturālajām reformām.

Satvara elastīgums. Vairāki delegāti aicināja uzlabot elastīgumu attiecībā uz dalībvalstu lēmumu, kādus instrumentus izmantot KVAI īstenošanai, un attiecībā uz fiskālo mērķu novērtēšanu, īpaši ņemot vērā bēgļu krīzi. Turklāt satvaram vajadzētu būt tādam, kas pieļauj pietiekamu elastīgumu, lai būtu iespējams to pielāgot valstu vēlēšanu grafikiem, kuru dēļ var rasties nobīdes, piemēram, budžeta plānu projektu sagatavošanā (piemēram, šoruden vēlēšanas paredzētas Portugālē un Polijā).

Satvara piemērošana. Šis elements tika izvirzīts priekšplānā saistībā ar diskusiju par Vācijas tekošo kontu pārpalikumiem, jo daži dalībnieki pauda uzskatu, ka ieteikumiem, kuru mērķis ir samazināt tekošo kontu nelīdzsvarotību, trūkst simetrijas starp valstīm, kurās ir deficīts, un valstīm, kurās ir pārpalikums, turklāt simetrijas trūkums attiecas ne tikai uz ieteikumu formulējumu, bet arī to īstenošanu. Satvars kā tāds būtu jāpiemēro neatkarīgi no valsts lieluma. Daži dalībnieki iebilda pret to, ka pašreizējas Vācijas tekošā konta pārpalikums liecina par to, ka valsts ekonomiskais modelis ir sekmīgs, līdz ar to kritika ir politiski un ekonomiski nepamatota. Šajā sakarā ir svarīgi atgādināt, ka makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir veidota, balstoties uz indikatīviem sliekšņiem (tostarp tekošo kontu līdzsvaru), nevis tiesību aktos noteiktiem griestiem, kā tas ir valsts līdzekļu deficīta gadījumā, kad tiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Visbeidzot jāatzīst, ka valsts, kurā ir tekošā konta pārpalikums, ir ekonomiski drošākā situācijā.

Eurogrupas loma. Jautājums par eurogrupas institucionālo satvaru un tās lomu Eiropas pusgadā tika intensīvi apspriests, ņemot vērā to, ka tai trūkst oficiāla atbalsta Līgumos un demokrātiskas leģitimitātes neatkarīgu lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to ir svarīgi zināt, kādā mērā eurogrupai ir tiesības pieņemt lēmumu, ja nav visu eurogrupas dalībvalstu pārstāvju.

Citi jautājumi. Dalībnieki īsumā apsprieda iespējas uzlabot ES dalībvalstu konkurētspēju, nepieciešamību izveidot kopīgus uzņēmumu nodokļu noteikumus, kā arī Eiropas pārstāvību (un šādas pārstāvības trūkumu) starptautiskos forumos. Tika apspriests arī strukturālo fiskālo pielāgojumu aprēķināšanas metodoloģijas harmonizācijas jautājums.

Nobeigumā jāpiebilst, ka lielākā daļa dalībnieku atzinīgi izteicās par iespēju apspriest ar Eiropas Parlamentu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas pusgadu, taču tika uzsvērts, ka viedokļu apmaiņai ir jākļūst regulārākai, tostarp ar viedokļiem savā starpā jāapmainās arī dalībvalstu parlamentiem, turklāt viedokļu apmaiņa vajadzīga arī par plašākiem jautājumiem (piemēram, vajadzīgs dialogs par piecu priekšsēdētāju ziņojumu). Visbeidzot ECON komitejas priekšsēdētājs R. Gualtieri piebilda, ka saistībā ar ekonomikas politiku sāk parādīties vispārīgs konsenss starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par to, kā eurozonas līmenī risināt kopīgo fiskālo situāciju, lai izveidotu tādu politikas virzienu kombināciju, kas veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Kas attiecas uz procedūru, viņš aicināja Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu pārstāvjus apzināt veidus, kā sniegt pozitīvu ieguldījumu Komisijas darbā, lai paplašinātu Eiropas pusgada demokrātisko dimensiju.

29.9.2015

Budžeta komitejas atzinums(*)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada prioritāšu īstenošana

(2015/2210(INI))

Atzinuma sagatavotājs(*): Jean Arthuis

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ikgadējā izaugsmes pētījumā, ar ko Komisija iepazīstināja 2014. gada 28. novembrī, attiecībā uz 2015. gadu ir izklāstīti trīs svarīgākie uzdevumi, proti, privāto investīciju saskaņota stimulēšana, atjaunotu saistību uzņemšanās strukturālo reformu jomā un fiskālās atbildības īstenošana, un pirmoreiz ir uzsvērta ES budžeta finansējuma nozīme šo uzdevumu īstenošanā;

B.  tā kā ikgadējā izaugsmes pētījumā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā pēdējos sešos mēnešos ir veikti vairāki ar budžetu saistīti pasākumi, proti, pieņemta regula par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), sākta ar kohēzijai paredzētajiem līdzekļiem saistīto darbības programmu īstenošana, 2014. gadā neizlietotās 2007.–2013. gada laikposma DFS saistību apropriācijas pārnestas uz 2015., 2016. un 2017. gadu, kā arī pieņemts lēmums palielināt Eiropas iniciatīvai jaunatnei paredzēto priekšfinansējumu;

C.  tā kā minētie pasākumi demonstrē ES budžeta sniegto pievienoto vērtību, taču vienlaikus arī izceļ ES politiskās darbības ierobežojumus, ko nosaka tāds budžets, kuru neveido patiesi pašu resursi, kurš ir mazāks par 1 % no ES IKP un kuru ierobežo daudzgadu (7 gadu) shēma;

D.  tā kā Padomes nostājā attiecībā uz 2016. gada budžetu saistības ir samazinātas par EUR 563,6 miljoniem un maksājumi — par EUR 1,4 miljardiem, kārtējo reizi nepietiekami novērtējot ES faktiskās maksājumu vajadzības un tādējādi nonākot pretrunā plānam, kuru Komisija ierosinājusi, lai nokārtotu nesamaksātos rēķinus,

1.  atzinīgi vērtē piecu priekšsēdētāju ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, taču kritizē to, ka ziņojuma īstenošanas grafiks ir pārāk izstiepts laikā un neatbilst Grieķijas krīzes izraisītajai vajadzībai veikt reformas;

2.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai vienkāršotu un stiprinātu Eiropas pusgadu, proti, lielākas uzmanības veltīšanu prioritātēm, dokumentu skaita samazināšanu un ilgāka laikposma atvēlēšanu to apspriešanai, komunikācijas ar sabiedrību uzlabošanu politiskā līmenī un sadarbības ar valsts iestādēm pastiprināšanu;

3.  atzinīgi vērtē ierosinājumus, kā palīdzēt stiprināt parlamentāro uzraudzību, it īpaši ierosinājumu Parlamenta struktūras pielāgot vienotās valūtas īpašajam raksturam, kas ir ļoti svarīgi, lai izveidotu patiesu ekonomisko un monetāro savienību;

4.  uzsver Komisijas izpratni par valsts un reģionālo iestāžu izšķiroši svarīgo lomu nepieciešamo strukturālo reformu popularizēšanā, fiskālās atbildības īstenošanā un investīciju palielināšanā, kuras vajadzīgas, lai atbalstītu darbvietu radīšanu un izaugsmi;

5.  atzinīgi vērtē aicinājumu piešķirt pilnu demokrātisko leģitimitāti tādiem starpvaldību risinājumiem kā Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību, iekļaujot tos Savienības primārajās tiesībās;

6.  uzsver nepieciešamību piemērot visus spēkā esošos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, lai panāktu publisko finanšu stabilitāti;

7.  atzinīgi vērtē idejas, kuras tika izteiktas attiecībā uz eurozonas budžeta stabilizācijas mehānismu, kas būtu pirmais solis ceļā uz Eiropas kases izveidi; norāda, ka baltās grāmatas publicēšana 2017. gada pavasarī sakritīs ar DFS vidusposma pārskatīšanu; šajā sakarībā atkārtoti prasa, lai jebkāds papildu finansējums vai instrumenti tiktu pakļauti Parlamenta īstenotajai budžeta kontrolei un lai tie tiktu finansēti, pārsniedzot 2014.–2020. gada DFS maksimālo apjomu;

8.  atkārtoti uzsver vajadzību pēc jaunas pašu resursu sistēmas, kura sekmētu patiesu ES finansēšanas noteikumu pārskatīšanu, nepalielinot ES iedzīvotāju maksātos nodokļus, un radītu reālu saikni starp iedzīvotājiem un Eiropas institūcijām; šajā sakarībā ar nepacietību gaida iespēju analizēt un apspriest priekšlikumus, ko nākamajā gadā iesniegs augsta līmeņa darba grupa pašu resursu jautājumos;

9.  atgādina, ka 2015. gadā joprojām ir aktuāls jautājums par maksājumu apropriāciju trūkumu, ko galvenokārt rada nepietiekamais maksājumu maksimālais apjoms un nepietiekamie budžetā paredzētie līdzekļi; pauž bažas par to, ka šis maksājumu apropriāciju trūkums arī turpmāk apdraudēs 2014.–2020. gada DFS paredzēto jauno programmu pienācīgu īstenošanu un ka no tā cietīs līdzekļu saņēmēji, it īpaši vietējās, reģionālās un valsts iestādes, kas saskaras ar ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumiem;

10.  atzinīgi vērtē ESIF regulas pieņemšanu, jo tā palīdzēs veicināt privātās investīcijas, un uzsver Parlamenta lomu līdzekļu pārdales no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta minimizēšanā; atkārto apņemšanos ikgadējās budžeta procedūras laikā samazināt ierosinātos līdzekļu samazinājumus;

11.  uzskata par ļoti svarīgu minētā plāna veiksmīgu īstenošanu un tāpēc apņemas cieši uzraudzīt tā īstenošanu, it īpaši jebkādus centienus pārvietot investīcijām paredzētos izdevumus un publisko parādu no dalībvalstu maksājumu bilances.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

13

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Marusik, Andrej Plenković, Nils Torvalds, Anders Primdahl Vistisen

24.9.2015

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums(*)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada prioritāšu īstenošana

(2015/2210(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Sergio Gutiérrez Prieto

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs joprojām ir liels budžeta deficīts, savukārt citas ir uzkrājušas tekošā konta pārpalikumu un ka ir jāizstrādā un jākoordinē fiskālās atbildības programmas, kurās tiek ņemtas vērā šīs atšķirības un kuras ir savienojamas ar pienācīgu darbvietu radīšanu, kas nodrošina kvalitatīvu nodarbinātību, ekonomikas izaugsmi un līdz ar to ilgtspējīgu labklājības valsti nākamajām paaudzēm; aicina Komisiju, kas jau ir saņēmusi dalībvalstu 2016. gada budžeta priekšlikumus, saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto fiskālo politiku pilnībā izmantot spēkā esošajos noteikumos paredzēto elastību(8), lai attiecīgos gadījumos nodrošinātu tādu elastīgu valsts fiskālās atbildības procesu, kas labāk atspoguļotu ciklisko situāciju dalībvalstīs un ļautu pieņemt sociāli atbildīgas un ekonomiski efektīvas politikas pamatnostādnes, kuru mērķis ir veicināt pienācīgu darbvietu radīšanu, kas nodrošina kvalitatīvu nodarbinātību un sociālas investīcijas kvalitatīvos pakalpojumos;

2.  uzskata — dalībvalstīm, kurās ir liels budžeta deficīts vai augsts valsts parāda līmenis, ir jāturpina centieni panāk fiskālo ilgtspēju, tomēr tām dalībvalstīm, kurām ir fiskālā telpa, tā būtu jāizmanto, lai sekmētu iekšzemes pieprasījumu un izaugsmi veicinošas investīcijas;

3.  pauž nožēlu, ka trūkst vispārējas atsauces uz stratēģijas „Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķi; uzsver, ka sociālā un nodarbinātības politika būtu jāskata ne tikai no izmaksu, bet arī no ilgtermiņa ieguvumu perspektīvas; tādēļ aicina attiecīgos sociālos un vides jomas mērķus iekļaut jaunajā izvērtēšanas sistēmā, lai nodrošinātu, ka konkrētām valstīm adresētie ieteikumi (KVAI) tiek piedāvāti visām tām valstīm, kurām neizdodas panākt attīstību nabadzības apkarošanā, pienācīgu darbvietu radīšanā, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanā, mūžizglītības atbalstīšanā, resursu efektīvā izmantošanā un klimata pārmaiņu novēršanā;

4.  prasa konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos iekļaut Komisijas ieteikumu(9) par tādu uzņēmumu preventīvu pārstrukturēšanu, kuriem draud maksātnespēja, un par bankrotējušu uzņēmēju — gan fizisku, gan juridisku personu — parādu dzēšanu, lai uzņēmumiem sniegtu otru iespēju; turklāt aicina Komisiju izpētīt iespēju šādas programmas attiecināt arī uz ģimenēm, kurām draud izlikšana no mājokļa, un tādējādi censties panākt lielāku sociālo kohēziju, samazinot bezpajumtniecības risku; uzsver — lai gan mājsaimniecību finansiālās grūtības ir mazinājušās, to līmenis joprojām pārsniedz iepriekšējā desmitgadē konstatēto līmeni un saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju joprojām saglabājas lielā atšķirībā starp finansiālo grūtību līmeni zemu ienākumu mājsaimniecībās un ienākumu sadalījuma augstākās kvartiles mājsaimniecībās(10);

5.  atzīmē — lai gan daudzās valstīs budžeta deficīts ir samazināts, šis process ir izraisījis publisko investīciju samazināšanos Savienībā; tādēļ atzinīgi vērtē Eiropas investīciju politikas atbalstīšanu, kuras mērķis ir veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu, un prasa arī turpmāk censties nodrošināt reālās ekonomikas finansēšanu; uzskata, ka projektu, kuri saņem ESIF atbalstu, galvenajam mērķim vajadzētu būt pienācīgu darbvietu radīšanai, kas nodrošina kvalitatīvu nodarbinātību un sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju; uzskata, ka būtu jāveic stingrāki pasākumi, reaģējot uz Parlamenta aicinājumu(11) veicināt sociālās investīcijas ne tikai peļņas gūšanas nolūkā, bet arī lai sekmētu labvēlīgu sociālo ietekmi un mazinātu nevienlīdzību, cita starpā uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus un atbalstot darbvietu radīšanu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju kategorijām; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību stiprināt Komisijas regulatīvos instrumentus (tādus kā ietekmes izvērtēšana, novērtēšana u. c.) un kontrolēt un uzraudzīt to, kur tiek investēti līdzekļi;

6.  uzsver — lai gan uzņēmumi, it īpaši MVU, Savienībā rada lielāko daļu darbvietu, tie joprojām saskaras ar grūtībām kredīta saņemšanā un nevajadzīgu administratīvo slogu un birokrātiju, kas kavē to izaugsmi un ilgtspēju, kā arī mazina to darbvietu radīšanas potenciālu; atzīmē Komisijas iniciatīvu modernizēt regulatīvo un administratīvo vidi, lai uzlabotu investīciju vidi un apstākļus MVU, un atbalsta ieteikumus, kuru mērķis ir panākt uzlabojumus, vienlaikus ievērojot sociālos un darba standartus; uzsver to, cik svarīgi ir investēt inovatīvu finansēšanas kanālu (tādu kā kolektīvā finansēšana un mikrokreditēšana) attīstībā, un to, cik liela nozīme ir investīcijām, kuru mērķis ir atbalstīt MVU, mikrouzņēmumu un inovatīvu jaunizveidotu uzņēmumu un, piemēram, zaļo nodarbinātību veicinošu uzņēmumu, attīstību;

7.  atgādina, ka reģionos, kuri cieš no pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas apstākļiem vai nelabvēlīgas demogrāfiskās situācijas, parasti ir augstāks bezdarba līmenis un mazāka ekonomiskā izaugsme; tādēļ uzskata, ka ir nepieciešamas investīcijas, lai uzlabotu šo reģionu izaugsmes potenciālu un piesaistītu cilvēkus, kas vēlētos tajos dzīvot, ar mērķi nodrošināt šo apgabalu ilgtspēju;

8.  pieņem zināšanai ieteikumus par nepieciešamību veikt jaunas darba tirgus reformas un prasa šādu reformu veikšanas gadījumā garantēt sociālo aizsardzību, sociālo dialogu (saskaņā ar dalībvalstīs pieņemto praksi) un panākt nepieciešamo politisko vienprātību, kas vajadzīga reformu ilgtspējas un efektivitātes nodrošināšanai; uzskata, ka ar darba tirgus reformām būtu jānodrošina pieprasītais līdzsvars starp elastīgumu un drošumu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem un ka tām nevajadzētu izraisīt, piemēram, miljoniem darba ņēmēju izslēgšanu no sarunām par darba koplīgumu slēgšanu, kā arī ražīguma un nodarbinātības līmeņa samazināšanos; prasa veikt vērienīgas darba tirgus reformas tajās dalībvalstīs, kurās tās joprojām ir nepieciešamas, izmantojot to, ka pašreiz ciklā ir sasniegts pagrieziena punkts; šīm reformām vajadzētu būt tādām, kas mazina sadrumstalotību, veicina darbvietu radīšanu, mazina nedrošību, apkaro nabadzību, lai palielinātu mūsu ekonomikas ražīgumu un konkurētspēju, un vienlaikus, investējot cilvēkkapitālā, nodrošina vairāk darbvietu un pienācīgu darba samaksu; uzsver, ka ilgtspējīga darba tirgus izveidē vienlīdz svarīgas ir arī citas strukturālās reformas, piemēram, reindustrializācija;

9.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstu politikas nostādnēs darba tirgus reformu mērķis ir arī mazināt segmentāciju, paredzēt situācijas attīstību un nodrošināt prasmju un darbvietu atbilstību, sekmēt neaizsargāto grupu iedzīvotāju iekļaušanu, mazināt nodarbināto personu nabadzību, veicināt dzimumu līdztiesību, ar nestandarta līgumu palīdzību stiprināt darba ņēmēju tiesības un nodrošināt lielāku sociālo aizsardzību pašnodarbinātām personām;

10.  atzinīgi vērtē bezdarba līmeņa samazināšanos Savienībā; tomēr norāda, ka bezdarba līmenis joprojām ir augsts, un prasa dalībvalstīm izmantot visaptverošu pieeju efektīvas aktīvas darba tirgus politikas īstenošanā, kas būtu vērsta gan uz darba meklētāju nodarbināmību, gan uz iekļaujošāka darba tirgus izveidi un kas ietvertu gan darba meklētājiem, gan darba devējiem paredzētus papildu atbalsta pasākumus; uzsver nepieciešamību risināt prasmju neatbilstības un prasmju novecošanas problēmas, lai novērstu ilgstoša bezdarba problēmu, un uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot šo politiku koordināciju valsts un Savienības līmenī; tādēļ prasa pieņemt stingrākus pasākumus, lai atbalstītu un pilnveidotu efektīvu profesionālo izglītību un apmācību, sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem, darba devēju organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un uzsver nepieciešamību uzlabot valsts un privātā līmenī sniegto nodarbinātības pakalpojumu efektivitāti, lai novērstu prasmju neatbilstību darba tirgū un atvieglotu darba meklēšanu Savienībā;

11.  atzīmē, ka atsevišķās dalībvalstīs strukturālo reformu lēnā īstenošana ir labi zināma problēma, un tāpēc uzskata, ka Komisijai atbilstoši saviem Eiropas pusgada mērķiem būtu aktīvāk jāizvērtē kaitējums, kādu darbvietu radīšanai vidējā termiņā nodara to valstu bezatbildība, kuras neveic strukturālas reformas;

12.  atzīst, ka minimālās darba samaksas noteikšana ir dalībvalstu kompetencē un ka tas būtu jāievēro saskaņā ar subsidiaritātes principu;

13.  norāda, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir brīdinājuši par sociālām (nodarbinātu personu nabadzība) un ekonomiskām (iekšējā pieprasījuma mazināšanās) problēmām, kas ir saistītas ar pēdējos gados konstatēto reālās darba samaksas samazināšanos; šajā sakarībā uzsver, ka atbilstošai darba samaksas politikai ir ļoti liela nozīme iekšējā pieprasījuma saglabāšanā un ka tāpēc darba samaksas pieaugums būtu jāpielāgo ražīguma izmaiņām; uzstāj, ka ir jābūt atsaucei uz darba samaksas palielināšanas nozīmi, it īpaši valstīs, kurās tā ir zem nabadzības sliekšņa, tomēr vienlaikus ir jāievēro subsidiaritātes princips; atgādina, ka minimālā darba samaksa dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras, un atkārtoti prasa veikt pētījumu(12) par šo tēmu, tajā analizējot pirktspējas atšķirību dalībvalstīs; mudina dalībvalstis noteikt minimālo darba samaksu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi un izvērtēt tās ietekmi uz nodarbinātu personu nabadzību, mājsaimniecības ienākumiem, kopējo pieprasījumu un darbvietu radīšanu;

14.  atzīmē, ka ar dažām darba tirgus reformām ir ieviestas jaunas līguma formulas un ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju dažas no tām ir palielinājušas nedrošību darba tirgū, daudzos gadījumos prasot no jaunākajām paaudzēm negodīgu elastīgumu; ar bažām atzīmē dažu dalībvalstu datus, saskaņā ar kuriem pagaidu darba līgumi tajās ir 90 % no visiem jaunajiem darba līgumiem, kas īpaši skar jauniešus un sievietes un kas saskaņā ar ESAO sniegto informāciju(13) ir viens no tiešajiem pieaugošās nevienlīdzības cēloņiem, lai gan reizēm darba ņēmēji meklē tieši šādus darba līgumus, lai labāk saskaņotu profesionālo un privāto dzīvi vai gūtu papildu ienākumus; aicina dalībvalstis panākt sinerģiju starp valsts politiku un Eiropas kohēzijas politiku, lai pastiprinātu ietekmi uz šīm prioritārajām grupām; pauž īpašas bažas par t. s. „nulles stundu līgumu” izplatību; uzskata, ka visu veidu līgumu noteikumiem būtu jānodrošina darba ņēmēju pamattiesību ievērošana un pienācīga sociālā aizsardzība;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā SVF ziņojumu(14) par nevienlīdzības cēloņiem un sekām, kurā norādīts, ka ienākumu starpības palielināšanās var nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanas potenciālu; prasa pastiprināt centienus, lai nodokļu slogu no darbaspēka novirzītu uz citiem avotiem, veikt efektīvus pasākumus attiecībā uz darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem un panākt taisnīgāku darba tirgu, nodrošinot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā un pārdales politiku — vienlaikus ņemot vērā ikvienas dalībvalsts specifiskās iezīmes —, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un ražīgumu, kā arī atvieglotu augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci;

16.  atzīmē, ka augstais ilgtermiņa bezdarba līmenis Savienībā, it īpaši dažās dalībvalstīs, izraisa to darba ņēmēju skaita palielināšanos, kuri zaudē pabalstus pirms jauna darba atrašanas; norāda, ka dažas dalībvalstis ierobežo šādu pabalstu pieejamību vai samazina to apjomu un/vai saņemšanas periodu; aicina dalībvalstis savas kompetences ietvaros saglabāt līdzsvaru starp atbilstošu sociālo aizsardzību un atbilstošiem stimuliem aktīvai darba meklēšanai, kas nodrošina individualizētu atbalstu bez sankcijas paredzošiem nosacījumiem, kuri apdraud sociālās tiesības; aicina dalībvalstis efektīvāku rezultātu sasniegšanas nolūkā pieņemt stingrus aktivizācijas pasākumus; atzīst, ka nodarbinātības politikas un sociālās aizsardzības uzlabošana, lai aktivizētu atbalstu un aizsargātu cilvēkus, tādējādi nodrošinot stiprāku sociālo kohēziju, ir ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes pamatelementi; prasa ES līmenī veikt īpašu pētījumu par šādiem stimuliem un aicina dalībvalstis saskaņā ar pieņemto praksi ieviest minimālo ienākumu shēmas, kuru mērķis būtu novērst izolētus sociālās atstumtības gadījumus un mājsaimniecībām nodrošināt minimālos ienākumus;

17.  atzinīgi vērtē jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanos, taču norāda, ka daudzās dalībvalstīs un reģionos tas joprojām ir satraucoši augsts un ka šīs samazināšanās pamatā ne vienmēr ir jaunu darbvietu neto radīšana; uzsver, ka ir palielinājusies arī nestabila nodarbinātība un nepietiekama nodarbinātība un ka 2014. gadā 43 % jauniešu strādāja ar pagaidu darba līgumu, savukārt 32 % jauniešu strādāja nepilnas slodzes darbu; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu darīt pieejamu priekšfinansējumu EUR 1 miljarda apmērā garantijas jauniešiem shēmai; aicina dalībvalstis ātri un efektīvi izmantot visus pieejamos finanšu līdzekļus, lai īstenotu garantijas jauniešiem iniciatīvu, ņemot vērā obligātos kvalitātes standartus; turklāt prasa rūpīgi un pastāvīgi uzraudzīt šos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tie palīdz jauniešiem iekļūt darba tirgū un palikt tajā uz ilgu laiku; aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti valodu apguvei un atvieglot mobilitāti, izmantojot tādas programmas kā ERASMUS+ un ERASMUS jaunajiem uzņēmējiem, kā arī piedalīties Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā (EURES); uzsver arī to, cik svarīgi ir veicināt māceklību, kas ir viens no veidiem, kā jaunieši var iegūt profesionālo kvalifikāciju, kas viņiem atvieglotu piekļuvi darba tirgum;

18.  atzīmē, ka sekmes, ko dalībvalstis līdz šim guvušas garantijas jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanā, būtiski atšķiras; norāda, ka Starptautiskā Darba organizācija ir aprēķinājusi — jauniešu bezdarba problēmas atrisināšanai Savienībā ir nepieciešams EUR 21 miljards, un Komisijas pašreizējās finanšu saistības nepavisam nav atbilstošas un tās ir jāpalielina līdz pietiekamam apmēram; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un jauniešu organizāciju pārstāvjiem ierosināt obligātus minimālos standartus un paraugpraksi attiecībā uz to, kā īstenot garantiju jauniešiem;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai novērstu sociālo un darba samaksas dempingu Savienībā, jo tas nopietni kaitē attiecīgajiem darba ņēmējiem un dalībvalstu sociālās aizsardzības sistēmām; turklāt prasa šajos centienos visos līmeņos iesaistīt sociālos partnerus;

20.  uzsver, ka jauniešu nodarbinātības nestabilitāte nelabvēlīgi ietekmē lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ģimenes pieaugumu un līdz ar to arī dalībvalstu demogrāfiskās izredzes;

21.  atkārtoti uzsver nepieciešamību risināt nedeklarētā darba problēmu, kas kaitē ES ekonomikai, radot negodīgu konkurenci un tirgus izkropļojumus, kā arī mazinot darba ņēmēju aizsardzību sociālajā un nodarbinātības jomā; tādēļ prasa ātri ieviest Eiropas platformu nedeklarēta darba apkarošanai;

22.  uzskata, ka šī gada ieteikumi ir bijuši vērsti gandrīz tikai uz darba tirgu, nerisinot sarežģītos jautājumus, kas saistīti ar trūcīgiem iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu ierobežoto skaitu un kvalitāti; atgādina nepieciešamību investēt agrīnas iejaukšanās un novēršanas pasākumos un kvalitatīvos, pieejamos un iekļaujošos pakalpojumos, tostarp izglītības nodrošināšanā no mazotnes, ģimenes un kopienas atbalstīšanā, sociālajos pakalpojumos un veselības aprūpē; uzsver, ka lielāks pieprasījums pēc pakalpojumiem varētu būtiski veicināt darbvietu radīšanu sociālajā sektorā, ja šis pieprasījums tiktu efektīvi apmierināts, un ka veselības un sociālās aprūpes nozares ir nozīmīgas jomas, kurās investēt, cenšoties panākt ilgtspējīgu ekonomiku; aicina Komisiju ziņot par progresu, kas sasniegts, stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros izstrādājot iniciatīvas, kuras attiecas uz investīcijām veselības un sociālās aprūpes nozarēs saistībā ar kvalitatīvu nodarbinātību;

23.  uzsver, ka saskaņā ar SVF ziņojumu(15) dažās dalībvalstīs pēdējos gados ir pavājinājies nodokļu sistēmas progresīvais raksturs, veicinot nevienlīdzības palielināšanos; uzskata, ka nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās ir daudz lielāks zemu atalgotiem darba ņēmējiem un tiem MVU, kuri nodokļus maksā atbilstoši augstākām faktiskajām nodokļu likmēm; atzīst — lai gan nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē, progresīvā nodokļa sistēma palīdz mazināt ekonomikas krīzes smagākās sekas, un atzīst, ka ir ļoti svarīgi samazināt darbaspēkam un uzņēmumiem uzliktos nodokļus, lai palielinātu pieprasījumu un veicinātu darbvietu radīšanu, vienlaikus nodrošinot sociālās aizsardzības sistēmu pienācīgu finansēšanu; uzstāj, ka krāpšana nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšana ir jārisina pašām dalībvalstīm gan iekšzemē, gan savstarpēji sadarbojoties;

24.  aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm norādījumus par to, kā novērst sieviešu nepietiekamo līdzdalību darba tirgū, risinot darba tirgus segregācijas, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un aprūpes pienākumu nevienlīdzīgās sadales jautājumu; uzsver, ka ir nepieciešama plašāka dzimumu līdztiesības perspektīva, kas neaprobežotos tikai ar nodarbinātības līmeni;

25.  atzīmē Eiropas automātisko stabilizatoru potenciālo lietderīgumu; norāda, ka Komisija, neraugoties uz Parlamenta aicinājumu(16) un sociālās dimensijas būtisko lomu sociālās kohēzijas saglabāšanā un iekšējā pieprasījuma un ekonomikas izaugsmes veicināšanā, KVAI nav iekļāvusi nozīmi, kāda ir stipru automātisko stabilizatoru saglabāšanai dalībvalstīs, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par EMS sociālās dimensijas stiprināšanu; lai nodrošinātu iespēju veikt efektīvāku analīzi un veicināt paraugprakses identificēšanu un apmaiņu starp dalībvalstīm, aicina Komisiju izstrādāt detalizētu pārskatu par dalībvalstu izdarīto izvēli dažādās politikas jomās un par attiecīgajiem rezultātiem;

26.  uzsver, ka sociālā ekonomika nodrošina darbvietas vairāk nekā 14 miljoniem cilvēku, t. i., aptuveni 6,5 % darba ņēmēju Savienībā; pauž nožēlu, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi, kas ir 10 % no visiem ES uzņēmumiem (galvenokārt MVU un mikrouzņēmumi), saskaras ar vēl lielākām grūtībām publiskā vai privātā finansējuma saņemšanā nekā tradicionālie uzņēmumi; uzsver nepieciešamību vairāk atbalstīt šos uzņēmumus, atvieglojot tiem piekļuvi dažādiem finansējuma veidiem, piemēram, ES fondiem, mikrokredītam un kolektīvajai finansēšanai, vai uzlabojot tiem digitālās ekonomikas pieejamību; šajā sakarībā uzskata, ka KVAI būtu jāliek stingrāks uzsvars uz sociālās ekonomikas uzņēmumu lomu sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanā ES saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”;

27.  pauž nožēlu, ka KVAI nav atsauces uz stratēģijā „Eiropa 2020” iekļauto nabadzības mazināšanas mērķi, lai gan Komisija ir atzinusi, ka nabadzība un marginalizācija ir palielinājusies(17) un ka pašlaik nabadzībā dzīvo katrs ceturtais iedzīvotājs; prasa izstrādāt visaptverošu nabadzības apkarošanas stratēģiju, kura balstītos uz pienācīgu darbvietu pieejamību, kas nodrošinātu kvalitatīvu nodarbinātību, pakalpojumu pieejamību, minimālo ienākumu aktivizēšanu un sociālo aizsardzību saskaņā ar subsidiaritātes principu; norāda, ka izglītība un līdz ar to arī lielākas iespējas atrast darbu ir viens no galvenajiem nabadzības apkarošanas instrumentiem; uzsver nepieciešamību atzīt to, ka iedzīvotāju parādsaistību palielināšanās palielina gan viņu personisko, gan vispārējo ekonomisko neaizsargātību;

28.  uzsver, ka nodarbinātība ir labākais veids, kā apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, un ka dalībvalstīm galvenā uzmanība būtu jāvelta darba tirgus pieejamības atvieglošanai, it īpaši jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem;

29.  ar bažām atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs strauji palielinās tādi galējas nabadzības veidi kā bezpajumtniecība; prasa, lai visām dalībvalstīm tiktu adresēti KVAI par sociālās iekļaušanas stratēģijām, tostarp par tādu galējas nabadzības veidu apkarošanu kā bezpajumtniecība; piekrīt Komisijai, ka dalībvalstīm bezpajumtniecības un tās riska jautājums ir jārisina, izstrādājot visaptverošas stratēģijas, kuru pamatā ir preventīvi pasākumi, uz mājokli vērstas pieejas, ar izlikšanu no mājām saistīto noteikumu un prakses pārskatīšana, cenas ziņā patiesi pieejami mājokļi, kas nodrošinātu stabilitāti, un bezpajumtnieku kriminalizēšanas izbeigšana; prasa uzlabot starpvalstu apmaiņu ar paraugpraksi un savstarpējo pieredzes apmaiņu un atzīst Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EASI) nozīmi šajā sakarībā;

30.  prasa veikt pensiju reformas, ņemot vērā Parlamenta atkārtoti sniegtos ieteikumus(18), lai, stiprinot pensiju shēmas, panāktu gan sieviešu, gan vīriešu pensiju ilgtspēju, drošumu un atbilstību nolūkā nodrošināt pienācīgus ienākumus pēc aiziešanas pensijā, kuri vismaz pārsniegtu nabadzības līmeni; uzskata, ka pensionēšanās vecuma saistīšana ar paredzamo mūža ilgumu nav vienīgais veids, kā atrisināt iedzīvotāju novecošanās problēmu, un ka pensiju sistēmu reformām būtu jāatspoguļo arī tendences darba tirgū, dzimstības rādītāji, demogrāfiskā situācija, situācija veselības aprūpes un labklājības jomā, darba apstākļi un ekonomiskās slodzes koeficients; atgādina, ka labākais veids, kā risināt novecošanās problēmu, ir paaugstināt vispārējo nodarbinātības līmeni, tostarp izmantojot sociālās investīcijas aktīvas novecošanas jomā;

31.  pauž bažas par dalībvalstu parlamentu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības ierobežoto lomu valstu reformu programmu (VRP) un konverģences programmu sagatavošanā, kā arī KVAI; tomēr atzīmē izmaiņas 2015. gada Eiropas pusgada norisē, kuru mērķis ir palielināt līdzatbildību valsts līmenī, un uzsver, ka reformu veikšanai galvenokārt vajadzētu būt dalībvalstu kompetencē; aicina Komisiju ekonomikas pārvaldības mehānismu racionalizācijas procesā atbalstīt tādu reformu, kas piešķirtu lielāku demokrātisko leģitimitāti Eiropas pusgadam, izstrādes un apstiprināšanas procesā iesaistot Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentus un vienlaikus rīkojot apspriešanos ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību;

32.  kritizē to, ka ne visas dalībvalstis VRP izstrādē ir iesaistījušas savu parlamentu, valsts sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību; aicina dalībvalstis savā VRP iekļaut detalizētu pārskatu, kurā būtu norādītas iesaistītās puses un to iesaistīšanas veids; aicina Komisiju līdzdalības uzlabošanas nolūkā izvērtēt dažādo praksi, ko dalībvalstis izmanto attiecībā uz parlamentārajām procedūrām un ieinteresēto personu iesaistīšanu Eiropas pusgadā;

33.  pieņem zināšanai Komisijas ieteikumu reformēt veselības aprūpes sistēmas, lai tās varētu īstenot savus mērķus, proti, nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, tostarp piekļuvi medikamentiem par pieņemamām cenām, it īpaši medikamentiem, kas ir svarīgi dzīvības glābšanai, un nodrošināt veselības aprūpes darbinieku tiesību ievērošanu; konstatē, ka krīzes rezultātā dažām dalībvalstīm nav izdevies nodrošināt pilnu sabiedrības veselības apdrošināšanas sistēmas segumu;

34.  pauž nožēlu, ka Komisija KVAI nav iekļāvusi zaļās ekonomikas nozīmi un tās darbvietu radīšanas potenciālu, kas saskaņā ar Komisijas aplēsēm līdz 2020. gadam varētu radīt 5 miljonus darbvietu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas nozarēs, ja vien tiks īstenota vērienīga politika klimata un enerģētikas jomā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

14

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Jane Collins, Martina Dlabajová, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Georgi Pirinski, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Yana Toom, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Amjad Bashir, Tania González Peñas, Sergio Gutiérrez Prieto, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Michaela Šojdrová, Neoklis Sylikiotis

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa Estaràs Ferragut

25.9.2015

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums

Ekonomikas un monetārā komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2015. gada prioritāšu īstenošana

(2015/0000(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Ildikó Gáll-Pelcz

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetārā komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā tā 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros(19),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. maija paziņojumu „2015. gada Eiropas pusgads: ieteikumi konkrētām valstīm” (COM(2015)0250),

–  ņemot vērā tā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi(20),

1.  atzīmē, ka vienotais tirgus joprojām ir sadrumstalots un netiek pietiekami īstenots un ka vienotajam tirgum ir liels, vēl neizmantots potenciāls gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes, jauninājumu un darbavietu jomā un jo īpaši saistībā ar pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot savas saistības un nodrošināt vienotā tirgus atdzimšanu, jo tā ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm; uzskata, ka ir būtiski maksimāli izmantot vienotā tirgus potenciālu, īstenojot holistisku pieeju, lai veicinātu izaugsmi un konkurētspēju; atkārtoti uzsver, ka Eiropas pusgadā būtu jāapvieno vispārējas ES ilgtermiņa stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai mērķi laikposmam līdz 2020. gadam un pēc tam; tādēļ atkārto aicinājumu ātri īstenot visus attiecīgos ES tiesību aktus un mudina Komisiju nodrošināt iedarbīgāku pārkāpuma procedūru izmantošanu un mudina Padomi turpināt pārkāpuma procedūru izstrādi saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību turpmāku pārskatīšanu;

2.  atkārtoti aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, lai vienoto tirgu klasificētu kā īpašu Eiropas pusgada pīlāru, tajā turpmāk iekļaujot īpašas pamatnostādnes un konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI), lai īstenotu vairākas skaidras ar reālo ekonomiku saistītas prioritātes; prasa Komisijai uzlabot saikni starp pīlāriem; atgādina, ka laba ekonomikas pārvaldība un tās iedarbība var būt efektīva tikai tad, ja tiek pienācīgi iesaistīti tie, kas īsteno un piemēro noteikumus; tādēļ aicina Komisiju Eiropas pusgadā un KVAI integrēt visu vienotā tirgus dimensiju pabeigšanu, proti, saistībā ar precēm, pakalpojumiem, kapitālu, darbaspēku, enerģiju, transportu un digitālo nozari;

3.  aicina ar Eiropas pusgadu stiprināt iekšējā tirgus pārvaldību, izveidojot specifisku rādītāju kopumu, ar ko mēra rezultātus un iegūst papildu datus; aicina valstu ziņojumos iekļaut īpašu nodaļu, kurā norāda uz šķēršļiem un progresu iekšējā tirgū;

4.  uzsver –– lai Eiropas pusgadam būtu vienotā tirgus dimensija, gada izaugsmes pētījumam būtu jāmudina dalībvalstis iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, nosakot diferencētus ieguldījumus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai un izstrādājot un īstenojot valstu reformu programmas (VRP), pamatojoties par vienotā tirgus pārvaldības principu;

5.  prasa Komisijai aicināt dalībvalstis savās ikgadējās VRP ieviest īpašu un detalizētu vienotā tirgus sadaļu, kurā norāda integrācijas attīstību valsts līmenī un pasākumus, kas būs jāpieņem nākamajā gadā; aicina Komisiju tādu pašu struktūru apstiprināt arī attiecībā uz KVAI;

6.  uzsver nozīmi un pievienoto vērtību, kāda ir vienotā tirgus integrācijas pārskatiem par iepriekšējiem gadiem, jo tie palīdz noteikt Komisijas gada izaugsmes pētījumu vispārējās prioritātes un KVAI Eiropas pusgada procesā; tādēļ pauž nožēlu par to, ka vienotā tirgus integrācijas ziņojums par 2015. gadu netika sagatavots un ka Parlamenta aicinājums netika īstenots;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas jauno pieeju, lai racionalizētu Eiropas pusgada procesu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas darbu, definējot KVAI attiecībā uz vienoto tirgu, bet uzskata, ka ar to vien nepietiek; aicina apņēmīgākus centienus veltīt tam, lai vadītu un koordinētu ekonomikas politikas jomas, nodrošinot konsekventu un taisnīgu ekonomikas pārvaldības regulējuma īstenošanu visās dalībvalstīs, un lai mērītu ekonomikas pārvaldības ietekmi visās dalībvalstīs;

8.  pauž bažas par ilgstošo makroekonomisko nelīdzsvarotību dažās dalībvalstīs, jo īpaši par augsto valsts parāda līmeni, lielo tekošā konta deficītu, kā arī pārmērīgo riska uzņemšanos banku sistēmā;

9.  atbalsta to, ka konkrētām valstīm adresētajos 2015. gada ieteikumos ir akcentēta nepieciešamība novērst nepamatotus ierobežojumus un šķēršļus, kas kavē pieeju pamatnozarēm; turklāt aicina attiecīgās dalībvalstis ļoti rūpīgi apsvērt šos ieteikumus un steidzami novērst šķēršļus, kuri kavē vienotā tirgus izaugsmi;

10.  atzīmē, ka vienotais tirgus ir viens no Eiropas projekta svarīgākajiem elementiem, un atzīst, ka iekļaujoša Eiropas pusgada procesa nodrošināšanai Parlamentam tajā būtu jāuzņemas aktīva loma; aicina dalībvalstis, kas vēl nav īstenojušas KVAI attiecībā uz iekšējo tirgu, izskaidrot tā iemeslus Parlamenta kompetentajai komitejai (Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja); prasa Parlamentam šādus paskaidrojumus izmantot par pamatu tam, lai laicīgi dotu ieguldījumu Komisijai saistībā ar to jauno KVAI sagatavošanu, kas tiks publicēti maijā;

11.  pauž nožēlu par to, ka ir daudzas sūdzības par trūkumiem īstenošanā; aicina Komisiju ieviest labāku juridiskās īstenošanas uzraudzības un pēcpārbaužu sistēmu; aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt tiesisko regulējumu, kam ir būtiski īstenošanas trūkumi;

12.  uzsver, ka lielākajā daļā dalībvalstu publiskā un privātā sektora ieguldījumi ir nepietiekami; mudina Komisiju veikt papildu pasākumus, vienkāršot MVU piekļuvi finansējumam (jo īpaši galvenajās nozarēs, tostarp jaunajā digitālajā nozarē), nodrošināt uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, vienkāršot procedūras, samazināt administratīvo slogu vienotajā tirgū un atbalstīt ieguldījumus; uzsver konkurētspējīgu un lielā mērā integrētu tirgu ar stabilu uzņēmējdarbības regulējumu nozīmi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) panākumu nodrošināšanā;

13.  atgādina, ka investīcijas ir jākoncentrē uz tādām prioritātēm, kas izklāstītas stratēģijā “Eiropa 2020”, kā uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība, resursu izmantošanas ziņā efektīvākas, videi saudzīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana un tādas ekonomikas sekmēšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kura nodrošina augstu sociālās un teritoriālās kohēzijas līmeni; aicina Komisiju ievērot grafiku ESIF darbības sākšanai 2015. gada rudenī, lai tādā veidā izraisītu plānoto ietekmi, proti, stimulētu reālo ekonomiku un veicinātu dalībvalstu ekonomikas atlabšanu; uzskata, ka šie ieguldījumi palīdzēs stiprināt ES konkurētspēju tādās galvenajās izaugsmes nozarēs kā pakalpojumi, enerģētika, transports un digitālais vienotais tirgus;

14.  uzskata, ka ir nepieciešams lielāks Komisijas un dalībvalstu atbalsts MVU, lai paplašinātu to tirgu, veicinātu inovāciju, sekmētu šo uzņēmumu eksporta jaudu, veicinātu jaunu darbvietu radīšanu, palīdzētu uzņēmumiem efektīvāk konkurēt, jo īpaši vietējos tirgos, un uzlabotu vispārējo ražīgumu; prasa maksimāli izvērst Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas (COSME) programmas 2014.–2020. gadā sniegtās iespējas, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam vietējos un starptautiskajos tirgos; prasa alternatīvi banku nodrošinātajam finansējumam veicināt arī citu finansēšanas veidu izmantošanu;

15.  uzsver, ka ir nepieciešama labāka un stingrāka nodokļu koordinācija, kā arī atjaunoti centieni cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izvairītos no negodīgas konkurences un kaitnieciskiem vienotā tirgus izkropļojumiem;

16.  uzsver, ka Eiropas pusgads ir skaidra iespēja progresīvāk īstenot centienus, veidojot digitālo vienoto tirgu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ceļvedi digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai; uzskata, ka būtiski ir novērst digitālo pakalpojumu jomā spēkā esošo valsts noteikumu sadrumstalotību un veidot inovatīvāku un pārredzamāku digitālo tirgu, kam būtu raksturīga godīga konkurence un augsts pieejamības un patērētāju tiesību aizsardzības līmenis; aicina Komisiju ievērot plānoto grafiku un sākt 16 iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt patiesu digitālo vienoto tirgu Eiropā, lai veicinātu ES ekonomikas atlabšanu, uzlabotu tās iekšējo un ārējo konkurētspēju un veicinātu sociālo kohēziju;

17.  uzskata, ka digitālo prasmju līmenis ir nepietiekams, prasmes ir nevienmērīgi izplatītas un augstās izmaksas ierobežo ieguvumus no informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT); mudina Komisiju un dalībvalstis KVAI un VRP noteikšanā prioritāti piešķirt personu un uzņēmumu darbinieku apmācībai digitālajā jomā un piekļuves tīkla infrastruktūrai nodrošināšanai visiem iedzīvotājiem;

18.  uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni modernizēt valsts pārvaldi, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU, nodrošinātu vairāk digitālo pakalpojumu, kas būtu labāk pieejami, un ir jāuzlabo valsts pārvaldes iestāžu pārrobežu sadarbība un sadarbspēja; atbalsta jaudu izmantošanu labākās prakses digitālo pakalpojumu jomā novērtēšanai un apmaiņai ar to;

20.  atzīst, ka ir vairāki ierobežojumi, kas kavē produktu un pakalpojumu tirgu pienācīgu darbību; atbalsta Komisijas darbu reglamentēto profesiju jomā;

21.  atzīmē, ka lielākā daļa dalībvalstu nepilda stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus pētniecības un izstrādes jomā; aicina Komisiju ievērot nodomu vēlākais 2015. gada beigās publicēt pārskatīto stratēģiju „Eiropa 2020”, lai stiprinātu vienotā tirgus lomu un vienoto digitālo tirgu kā galveno instrumentu ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai un kvalitatīvu darbavietu radīšanai Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis apņēmīgāk virzīt ekonomikas attīstību uz inovācijām un zināšanām;

22.  uzsver, ka ES publiskā iepirkuma un koncesiju tiesību aktu pilnīga un ātra īstenošana sniedz lieliskas iespējas sekmēt MVU inovācijas un to pieejamību, veicināt ilgtspējīgu attīstību un modernizēt valsts pārvaldi, uzlabojot valsts sektora izdevumu un investīciju kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību.

23.  uzskata, ka ir jāpastiprina dalībvalstu parlamentu atbildība par KVAI; mudina dalībvalstis Komisijai sniegt iespēju iepazīstināt dalībvalstu parlamentus ar KVAI; turklāt aicina dalībvalstis īstenot KVAI un precīzi integrēt ES mērķus valstu mērķos; turklāt atgādina savu lūgumu Komisijai ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par pasākumiem, kas veikti, cenšoties nodrošināt KVAI sekmīgu īstenošanu, un par līdz šim panākto progresu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

7

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Antanas Guoga, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Jiří Maštálka, Marlene Mizzi, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Robert Rochefort, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Lucy Anderson, Pascal Arimont, Ulrike Trebesius

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Mario Borghezio, Roger Helmer, Flavio Zanonato

18.9.2015

Reģionālās attīstības komitejas atzinums

Ekonomikas un monetārajai komitejai

Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2015. gada prioritāšu īstenošana

(2015/2210(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Iskra Mihaylova

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atbalsta jauno pieeju racionalizētākam 2015. gada Eiropas pusgadam, galveno uzmanību pievēršot šādām četrām pamatprioritātēm ekonomikas izaugsmes veicināšanai: investīciju palielināšana, strukturālo reformu īstenošana, fiskālā atbildība un nodarbinātības politikas uzlabošana; atzīmē 2015. gada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI), kas orientēti uz izaugsmes virzītājspēkiem, kuri var veicināt ilgtspējīgu atveseļošanos un ar kuru palīdzību progresu var sasniegt īsākā laika periodā (12 līdz 18 mēnešos);

2.  atgādina, ka stabils makroekonomiskais satvars ir svarīgs, lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā noteikto attīstības līmeņa atšķirību mazināšanas mērķi, un ka kohēzijas politika var būt virzītājspēks šā mērķa sasniegšanai, ja to papildinās stabils makroekonomiskais satvars; pauž nopietnas bažas par to, ka dalībvalstīs ar augstu valdības parāda līmeni un makroekonomisko nestabilitāti Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu izmantošana un tās efektivitāte var būtiski mazināties; tādēļ aicina Komisiju ierosināt individuāli pielāgotus pasākumus, ar kuriem atbalstīs šo valstu kohēzijas politikas un ekonomikas mērķu savlaicīgu īstenošanu un sasniegšanu;

3.  atzīmē ciešākas saiknes veidošanu plānošanas procesā starp Eiropas pusgada procesa mērķiem un ESI fondu plānošanu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un jo īpaši sistemātiskās atsauces uz KVAI un valstu reformu programmām; atzīmē pētījumu "Kohēzijas politikas stratēģiskā saskaņotība: 2007.−2013. gada un 2014.−2020. gada plānošanas periodu salīdzinājums", kurā parādīts, ka partnerattiecību nolīgumos un rīcības programmās KVAI tiek ņemti vērā tikai ļoti ierobežoti; uzskata, ka kohēzijas politikas investīcijām varētu būt ļoti svarīga loma strukturālo reformu atbalstīšanā un ES stratēģisko mērķu īstenošanā, ņemot vērā attiecīgos KVAI un valstu reformu programmas; prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu papildināmību un sinerģiju starp ESI fondiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un citām ES subsidētām programmām un iniciatīvām, iesaistot valstu publiskās investīcijas un privātos finansēšanas instrumentus, nolūkā gūt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību no veiktajām investīcijām un sinerģiju, pilnībā izmantojot šādu investīciju potenciālu;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt saskaņā ar kohēzijas politiku līdzfinansēto intervenču kvalitāti un atbilstību svarīgākajiem KVAI un valstu reformu programmām; atzīmē, ka 2013. un 2014. finanšu gadā bija vairāk tādu KVAI, kas attiecas uz ESI fondu plānošanu, ka joprojām ir nepieciešamas vidējā termiņā veicamas, ar ESI fondu investīcijām saistītas strukturālās reformas un ka tās būtu jāiekļauj valstu reformu programmās, lai arī šādas investīcijas ļoti bieži tiek iekļautas ESI fondu kopīgā satvara ex ante nosacījumos;

5.  ar lielām bažām atzīmē ieilgušo augsto bezdarba, jo īpaši jauniešu un ilgtermiņa bezdarba, līmeni dažās dalībvalstīs; uzsver nepieciešamību veikt darba tirgus, izglītības sistēmu un MVU paredzēto finanšu pakalpojumu strukturālas reformas, kuras būtu būtiski jāatbalsta ar kohēzijas politikas instrumentiem reģionālā, valsts un ES līmenī, lai radītu nodarbinātības iespējas un veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu;

6.  mudina dalībvalstis nodrošināt attiecīgo 2015. gada KVAI ātru un efektīvu īstenošanu, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu; šajā sakarībā pauž nožēlu par minēto ieteikumu nesaistošo raksturu; atgādina, ka to ESI fondu intervenču kvalitāte, kas ir politikas reakcija uz KVAI konstatētajiem uzdevumiem, būs atkarīga no tā, kā dalībvalstis veidos saikni starp savām strukturālajām reformām un gudru fiskālo konsolidāciju, ESI fondus izmantojot atbilstoši valstu reformu programmām, un no tā, kā dalībvalstis nodrošinās programmu īstenošanu;

7.  atzinīgi vērtē regulas par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) stāšanos spēkā; uzsver Investīciju plāna Eiropai un ESI fondu lielo kopējo potenciālu konkurētspējas, ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanas ziņā; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis paātrināt strukturālo reformu īstenošanu un uzlabot regulatīvo un administratīvo vidi, lai būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības un investēšanas apstākļus un ar ierobežotām publiskajām finansēm gūtu maksimālu rezultātu un pozitīvu ietekmi;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt inovatīvus veidus, kā veicināt investīcijas Savienībā, un uzsver, ka pastiprinātā finanšu instrumentu izmantošana saskaņā ar 2014.–2020. gada kohēzijas politiku var palīdzēt radīt pozitīvu un pastiprinātu ES budžeta ietekmi, kā arī palielināt ESI fondu investīciju efektivitāti un lietderīgumu; tomēr uzsver, ka ir jānodrošina finanšu instrumentu, tostarp ESIF, pārredzamība, pārskatatbildība un kontrole.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, José Blanco López, Franc Bogovič, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Edward Czesak, Rosa D’Amato, Bill Etheridge, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Demetris Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petras Auštrevičius, Jan Olbrycht, Maurice Ponga

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Andrejs Mamikins, Soraya Post

21.9.2015

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada prioritāšu īstenošana

(2015/2210(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Ernest Urtasun

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām un viens no nosacījumiem, bez kura nevar sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus attiecībā uz nodarbinātību un nabadzības mazināšanu, un tos krietni vieglāk varētu realizēt, ja tiktu ievēroti valstu tiesību akti par dzimumu līdztiesību un pareizi īstenotas ar dzimumu līdztiesību saistītās ES direktīvas;

B.  tā kā sievietēm pieejams darba piedāvājums veicina prasmju dažādību darba tirgū, un tieši tas ir faktors, kas uzņēmumiem nodrošina pieeju labākiem resursiem un tādējādi veicina konkurenci, nodarbinātību un izaugsmi iekšējā tirgū;

C.  tā kā sabiedrisko (tostarp ar veselību, izglītību un mājokli saistīto) pakalpojumu samazināšana skar sievietes gan tieši — kā šādu pakalpojumu saņēmējas un attiecīgo nozaru darba ņēmējas —, gan netieši, jo viņas rūpējas par apgādājamiem ģimenes locekļiem, kuriem ir vajadzīgi sabiedriskie pamatpakalpojumi; tā kā veselības aprūpes personālam atvēlētā finansējuma samazināšanas dēļ daudzās ES dalībvalstīs vairāk aprūpes pienākumu nākas uzņemties sievietēm, kuras bieži vien strādā nestabilas nodarbinātības un darbaspēka ekspluatācijas apstākļos;

D.  tā kā nodarbinātības līmeni un netieši arī izaugsmes tempu ES iekšējā tirgū daļēji nosaka iespēja gan vīriešiem, gan sievietēm pienācīgi līdzsvarot savu darba un privāto dzīvi;

E.  tā kā ekonomikas krīze un fiskālās konsolidācijas politika ir nesamērīgi smagi skārusi sievietes, jo īpaši sievietes no atstumtām sabiedrības grupām, jaunas sievietes un sievietes, kuras tiek diskriminētas vairāku iemeslu dēļ;

F.  tā kā publisko finanšu stabilitāte ir viens no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un tā kā ES dalībvalstu ieguldījums izglītībā kopumā un jo īpaši jaunu sieviešu izglītībā ir neatņemams katras valsts budžeta elements;

G.  tā kā, īstenojot uz darba tirgu un nodarbinātības veicināšanu vērstu politiku, ir jārada ļoti kvalitatīvas darbvietas saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai;

H.  tā kā pēdējos gados Eiropas Savienībā pastāvīgi ir bijis augsts jauniešu bezdarba un sociālās atstumtības līmenis, kas ir sagrāvis cilvēkkapitālu un nesalīdzināmi smagāk skāris tieši meitenes un sievietes; tā kā šīs ilgtermiņa sekas, ko radījusi ekonomikas krīze, ir jāpārvar, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu;

I.  tā kā pašreizējā ekonomiskā situācija ir pierādījusi, ka ir stingrāk jākoordinē dalībvalstu makroekonomikas un budžeta politikas nostādnes, lai panāktu integrētāku un līdzsvarotāku ekonomikas savienību,

1.  pauž nožēlu, ka stratēģijā „Eiropa 2020” nav integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, un aicina Komisiju un Padomi papildināt minēto stratēģiju ar dzimumu līdztiesības pamatelementu un visaptverošu dzimumu līdztiesības mērķi;

2.  atkārtoti uzsver, ka ES dalībvalstu politiku ekonomikas un nodokļu jomā izdosies saskaņot tikai tad, ja vienlaikus tiks saskaņota arī politika līdztiesības jomā;

3.  atzinīgi vērtē konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI), ar ko iecerēts veicināt dzimumu līdztiesību, taču pieprasa dzimumu līdztiesības principa pamatīgāku integrāciju KVAI, sevišķi attiecībā uz darba tirgus reformām un darba un privātās dzīves līdzsvarošanu; aicina Komisiju panākt, lai ES dalībvalstis īstenotu Eiropas pusgada kontekstā sniegtos KVAI par to, kā nostiprināt principu, saskaņā ar kuru vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu samaksu, un kā risināt problēmas, ko rada vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība; turklāt prasa gada izaugsmes pētījumā izklāstīt tieši līdztiesības politikas veidošanai paredzētas vadlīnijas attiecībā uz to, kā samazināt citas dzimumu nevienlīdzības izpausmes;

4.  aicina dalībvalstis un Komisiju likvidēt ierobežojumus, kas kavē sieviešu līdzdalību darba tirgū, tādēļ cita starpā arī izveidojot visā ES piemērojamus standarta mehānismus, sevišķi atbilstošus grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, paternitātes atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma periodus, jo tas ļautu sievietēm sekmīgi līdzsvarot darba un privāto dzīvi;

5.  atkārtoti aicina dalībvalstis iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu savās stabilitātes un konverģences programmās, kā arī valsts reformu programmās, šajā nolūkā nosakot kvalitatīvus mērķus un pasākumus, ar ko novērst dzimumu nevienlīdzību, kura joprojām pastāv un kuras dēļ sievietēm mūža otrajā pusē bieži vien nākas dzīvot zem nabadzības sliekšņa, turklāt aicina dalībvalstis sistemātiski nodrošināt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, lai izvērtētu pašlaik īstenojamās rīcības programmas un politiku un noteiktu, kā tās ietekmē resursu sadalījumu un cik lielā mērā tās veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību;

6.  atgādina dalībvalstīm un Komisijai, ka šķēršļi, kuru dēļ sievietēm ir grūtāk pieejams darba tirgus, tieši ietekmē potenciālos ieguvumus, ko dalībvalstīm nodrošina ieguldījumi izglītībā;

7.  atkārtoti aicina Komisiju veicināt uzraudzību pār to, kā tiek īstenoti nodarbinātībai un nabadzības mazināšanai noteiktie pamatmērķi, pieprasot, lai dalībvalstis izmantotu pēc dzimuma iedalītus datus, un noteikt papildu rādītājus, kas raksturotu katru dzimumu atsevišķi;

8.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāpalielina bērnu un gados jaunu pieaugušo procentuālā daļa izglītības sistēmās un lielāka uzmanība jāpievērš priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmai, jo īpaši iegūstot informāciju par šīs problēmas galvenajiem iemesliem, lai pieņemtu un īstenotu politiku tās novēršanai;

9.  aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm ieguldīt vairāk struktūrfondu līdzekļu sabiedriskajā infrastruktūrā un pakalpojumos, kas paredzēti bērnu, veco ļaužu un citu apgādājamo aprūpei; atzīmē, ka nepietiekams finansējums sabiedriskajai aprūpes infrastruktūrai un pakalpojumiem nesalīdzināmi smagāk skar vientuļos vecākus, no kuriem lielākā daļa ir sievietes;

10.  uzsver, ka par prioritāti ir jānosaka rīcība, kuras mērķis ir risināt ar bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību saistītās problēmas, kas visvairāk skar tieši sievietes, un ka priekšroka ir jādod ilgtspējīgai nodarbinātībai, kvalitatīvām darbvietām, ieguldījumiem un kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem, jo tas nodrošina sociālo integrāciju, sevišķi tādās jomās kā izglītība, veselība, bērnu aprūpe, apgādājamo aprūpe, sabiedriskais transports un sociālie pakalpojumi;

11.  aicina Komisiju izstrādāt un dalībvalstis īstenot KVAI, kas palīdz risināt jautājumus, kuri ietekmē tieši sieviešu stāvokli darba tirgū, cita starpā arī šādus jautājumus:

i)  kā likvidēt strukturālos šķēršļus, kuru dēļ sievietēm ir grūti sākt strādāt un veidot karjeru tādās vīriešu īpatsvara dominances nozarēs kā zinātne, tehnoloģija, uzņēmējdarbība, finanses un zaļā ekonomika;

ii)  kā risināt vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības problēmu, kas aktuāla visās nozarēs;

iii)  kā visās nozarēs palielināt sieviešu pārstāvību ekonomikai svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos;

iv)  kā panākt, lai ar formālo izglītību un ikdienēju mācīšanos meitenes un sievietes iegūtu pilnvērtīgas iespējas jo īpaši tādās jomās kā zinātne, tehnoloģija, inženierzinības, matemātika, uzņēmējdarbība, ekonomika un komercija, un kā visās nozarēs labāk nodrošināt sievietēm prasmju pielāgošanas, apmācības un mūžizglītības iespējas darbavietā;

12.  atzīmē, ka finanšu un ekonomikas krīzes ietekmē ir nopietni saasinājušās Eiropai aktuālās demogrāfiskās problēmas, tostarp sabiedrības novecošanas problēma; norāda, ka vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība Eiropā vēl arvien ir 39 %; uzsver, ka nodarbinātības politika un sociālo pārvedumu sistēmas struktūra pamatīgi ietekmē sieviešu spēju veikt iemaksas pensiju fondā un ka KVAI dokumentos tas būtu jāņem vērā; ir pārliecināts, ka ir jāizvērtē ilgāka darba mūža sekas, raugoties no dzimumu līdztiesības viedokļa;

13.  aicina atbildīgo(s) komisāru(s) katru gadu pārrunāt ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības (FEMM) komiteju gada izaugsmes pētījumā aplūkotos dzimumu līdztiesības aspektus;

14.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāizvērtē, kā strukturālo reformu politika ietekmē sievietes no atstumtām sabiedrības grupām, kuras tiek diskriminētas vairāku iemeslu dēļ; aicina Komisiju izstrādāt KVAI, kas palīdzētu novērst šķēršļus, ar kuriem saskaras tieši šīs sievietes;

15.  ir ļoti nobažījies par to, ka ir samazināts finansējums sieviešu organizācijām, institūcijām un līdztiesības struktūrām un ka tādēļ tās tiek slēgtas un ir pamatīgi samazinājusies to darbība;

16.  pieprasa papildināt Eiropas pusgada procesu ar konkrētām vadlīnijām un procedūrām, kas nodrošina dalībvalstīs pārskatatbildību, apspriešanos un dialogu ar ieinteresētajām personām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un arodbiedrībām;

17.  uzsver, ka elastīgu darba tirgu nedrīkst veidot uz sociālās aizsardzības līdzekļu rēķina, samazinot, piemēram, minimālo algu, tiesības uz kolektīvām sarunām vai maternitātes un paternitātes tiesības, nedz arī atsakoties no drošu un kvalitatīvu darbvietu saglabāšanas saskaņā ar SDO programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai; vērš uzmanību uz to, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, sociālais dialogs, arodbiedrības un darba ņēmēju pārstāvība ir svarīgi darba tirgus politikas izstrādes un īstenošanas faktori;

18.  pauž bažas par to, ka, samazinot darba attiecību regulējumu un padarot tās elastīgākas, daudzās dalībvalstīs ir pārkāpti darba tiesību akti, cita starpā gan tieši, gan netieši diskriminējot sievietes;

19.  iesaka Eiropas pusgada procesā ciešāk iesaistīt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vēl vairāk, lai atveseļošanos no ekonomikas krīzes izmantotu kā iespēju veicināt sociālā un vides ziņā ilgtspējīgāku ekonomikas modeli, tādēļ cita starpā sekmējot zaļo darbvietu radīšanu un popularizējot sociālos uzņēmumus un alternatīvus darījumu veikšanas modeļus (piemēram, savstarpējās sabiedrības un kooperatīvus);

21.  uzsver, ka Eiropā ir pārāk liels to sieviešu īpatsvars, kurām ir nepilnas slodzes, pagaidu, zemu atalgots vai nedeklarēts darbs, un ka stingras ekonomiskās politikas (tostarp darba tirgus regulējuma samazināšanas un darba tiesību un sarunu prakses reformas) rezultātā nestabilas nodarbinātības veidi pēdējos gados ir izmantoti aizvien plašāk; ir ļoti nobažījies par to, ka ir palielinājies nodarbinātu personu nabadzības līmenis.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Malin Björk, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Barbara Matera, Krisztina Morvai, Angelika Niebler, Maria Noichl, Margot Parker, Marijana Petir, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Michaela Šojdrová, Ángela Vallina, Beatrix von Storch, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Ildikó Gáll-Pelcz, Sylvie Goddyn, Constance Le Grip

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michel Reimon

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.10.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

16

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Elisa Ferreira, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Petr Ježek, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Dariusz Rosati, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Renato Soru, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Pablo Zalba Bidegain, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Coburn, Bas Eickhout, Ramón Jáuregui Atondo, Danuta Jazłowiecka, Thomas Mann, Siegfried Mureşan, Nils Torvalds, Beatrix von Storch

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mark Demesmaeker

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0067.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0238.

(3)

OV C 165 E, 11.6.2013., 24. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0036.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0238.

(6)

Komisijas 2014. gada 12. marta ieteikums par jaunu pieeju neveiksmīgai darījumdarbībai un maksātnespējai.

(7)

ESAO 2015. gada 21. maija ziņojums “In it together: Why less inequality benefits all” („Nepieciešamība apvienot centienus — kāpēc no nevienlīdzības mazināšanas labumu gūtu visi?“).

(8)

„Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012).

(9)

Komisijas 2014. gada 12. marta ieteikums par jaunu pieeju neveiksmīgai darījumdarbībai un maksātnespējai.

(10)

ES 2015. gada jūnija ceturkšņa pārskats „Nodarbinātība un sociālā situācija ES”.

(11)

2015. gada 11. marta rezolūcijas (pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0068) 10. un 18. punkts.

(12)

2015. gada 11. marta rezolūcijas (pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0068) 46. punkts.

(13)

ESAO 2015. gada 21. maija ziņojums „In it together: Why less inequality benefits all” („Nepieciešamība apvienot centienus — kāpēc no nevienlīdzības mazināšanas labumu gūtu visi?”).

(14)

SVF 2015. gada jūnija ziņojums „Causes and Consequences of Income Inequality: A Global Perspective” („Ienākumu nevienlīdzības cēloņi un sekas — globāls skaitījums”).

(15)

SVF 2015. gada jūnija ziņojums „Causes and Consequences of Income Inequality: A Global Perspective” („Ienākumu nevienlīdzības cēloņi un sekas — globāls skatījums”).

(16)

2015. gada 11. marta rezolūcija (pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0068).

(17)

COM(2015)0250 final.

(18)

2015. gada 11. marta rezolūcija (pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0068); 2014. gada 22. oktobra rezolūcija (pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0038); 2014. gada 25. februāra rezolūcija (pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0129); 2015. gada 8. jūlija Rezolūcija P8_TA-PROV(2015)0261.

(19)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0069.

(20)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0238.

Juridisks paziņojums