Procedūra : 2015/2104(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0308/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0308/2015

Debates :

PV 23/11/2015 - 17
CRE 23/11/2015 - 17

Balsojumi :

PV 24/11/2015 - 5.8
CRE 24/11/2015 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0403

ZIŅOJUMS     
PDF 817kWORD 262k
21.10.2015
PE 560.600v03-00 A8-0308/2015

par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā — kā labāk sasniegt ES ārpolitikas mērķus

(2015/2104(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Paavo Väyrynen

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā — kā labāk sasniegt ES ārpolitikas mērķus

(2015/2104(INI))

Eiropas Parlaments,

  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ES un ANO, jo īpaši 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesiju(1) un 2011. gada 11. maija rezolūciju par ES kā globāla spēka nozīmi daudzpusējās organizācijās(2),

  ņemot vērā Padomes 2015. gada 22. jūnija secinājumus par ES prioritātēm ANO 70. Ģenerālajā asamblejā,

  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas (UNGA) rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību ANO darbā(3), ar kuru ES ir piešķirtas tiesības iejaukties Ģenerālās asamblejas darbā, mutiski izklāstīt priekšlikumus un grozījumus, kas pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma tiks nodoti balsojumam, un izmantot tiesības atbildēt,

  ņemot vērā pirmo Drošības padomes priekšsēdētāja 2014. gada 14. februāra paziņojumu, komentējot ES paveikto starptautiskā miera un drošības saglabāšanā(4),

  ņemot vērā 2001. gada Durbanas Pasaules konferences deklarāciju pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību,

  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ārpolitikas ģenerāldirektorāta 2015. gada martā publicēto pētījumu “ANO reformēšana — pašreizējā situācija un turpmākās iespējas”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A 8-0308/2015),

ES mērķi un vispārējās priekšrocības

A.  tā kā Eiropas Savienības nākotne ir saistīta ar globālo mieru, drošību, attīstību un cilvēktiesībām; tā kā problēmas, ar kurām ES saskaras, ir jārisina globāli, un saistībā ar globāliem jautājumiem ir jārīkojas Eiropas līmenī;

B.  tā kā ES ārpolitikas principi un mērķi ir ietverti Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā un ir cieši saistīti ar ANO principiem un mērķiem; tā kā LES 21. pantā ir skaidri pausts aicinājums ievērot ANO Statūtu un starptautisko tiesību principus;

C.  tā kā ES ir unikālas iespējas mobilizēt resursus, izmantojot visus pieejamos diplomātiskos, drošības, aizsardzības, ekonomikas, attīstības un humanitāros instrumentus, pilnībā ievērojot ANO Statūtu noteikumus; tā kā šādu instrumentu izmantošana visaptverošā veidā ES sniedz unikālu elastību efektīvi risināt sarežģītākos drošības jautājumus;

D.  tā kā ES ANO uzraudzībā aktīvi piedalās miera, drošības un progresa veicināšanā, izmantojot savu kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP);

E.  tā kā ES aizstāv savas vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti un rīkojas, lai saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību saskaņā ar ANO Statūtu un 1975. gada Helsinku Nobeiguma akta principiem un 1990. gadā pieņemtās Parīzes hartas jaunai Eiropai mērķiem; tā kā ES ir kolektīvās ANO drošības sistēmas daļa, cita starpā īstenojot reģionālu nolīgumu, kā paredzēts Statūtu VIII nodaļā;

F.  tā kā ES veicina ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vidisko attīstību jaunattīstības valstīs, par galvenajiem mērķiem izvirzot nabadzības izskaušanu, miera un stabilitātes veicināšanu ilgtermiņā un sociālās nevienlīdzības apkarošanu, un sniedz humāno palīdzību iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kas saskaras ar jebkāda veida krīzēm — dabas vai cilvēka izraisītām;

G.  tā kā ES ir vadošās pozīcijās dažādās savstarpēji saistītās politikas jomās: tirdzniecības, attīstības, humānās palīdzības, vides un cilvēktiesību jomā;

H.  tā kā ES strādā, lai panāktu vides ilgtspēju, veicinot starptautiskus pasākumus un darbības nolūkā saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

I.  tā kā ES ir vadoša loma arī vides politikas jomā, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām, ne tikai izvirzoties līdera pozīcijās un nosakot sev vērienīgus mērķus, bet arī pasaules mēroga sarunās nelokāmi atbalstot saistošus nolīgumus un konkrētas un izmērāmas darbības;

J.  tā kā ES uzlabo sociālās ilgtspējības un labas pārvaldības pamatu, konsolidējot, atbalstot un veicinot demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus;

K.  tā kā saskaņā ar ES līgumiem tā veicina starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība un laba pasaules mēroga pārvaldība, un ir apņēmusies nodrošināt efektīvu daudzpusējību, kuras pamatā ir ANO; tā kā šāda apņemšanās ir balstīta pārliecībā, ka, lai veiksmīgi reaģētu uz pasaules krīzēm, izaicinājumiem un draudiem, starptautiskajai sabiedrībai ir vajadzīga efektīva daudzpusējā sistēma, kuras pamatā ir universālas tiesības un vērtības;

L.   tā kā ES ārpolitikā lielākā uzmanība ir veltīta divpusējām attiecībām un sadarbībai un partnerībai ar valstīm, valstu grupām un citām reģionālām un starptautiskām organizācijām visā pasaulē; tā kā pēdējās desmitgadēs īpaša uzmanība tiek pievērsta ģeopolitiskajiem mērķiem un problēmām ES tuvējās austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs; tā kā ES arī uztur īpašas attiecības ar Āfrikas kontinenta valstīm, kuru izaicinājumiem tā savā rīcībā velta īpašu uzmanību;

M.  tā kā saistībā ar pieaugošo globālo savstarpējo atkarību ES ir jānostiprina sava loma gan divpusējās attiecībās, gan daudzpusējos forumos;

N.  tā kā ES ir bijusi iesaistīta un ir ļoti nozīmīga starptautiskās sarunās un starpniecībā, jo īpaši sarunās starp E3/EU3+3 un Irānu, kā arī Tuvo Austrumu miera procesā;

O.  tā kā ES, kas ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē, ir būtiska ietekme divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos un tā ir izstrādājusi aktīvus tirdzniecības politikas pasākumus, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, nabadzības samazināšanu un vides un dabas resursu aizsardzību;

P.  tā kā ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais finanšu līdzekļu ieguldītājs ANO pamatbudžetā, kā arī tā humānajā palīdzībā, oficiālajā attīstības palīdzībā (OAP) un miera uzturēšanas operācijās; tā kā ES attīstības politika ir ļoti nozīmīga, jo tā aktīvi veicina nabadzības samazināšanu un ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju, tādējādi stiprinot mieru un drošību; tā kā ES kā vienīgā nevalstiskā dalībniece ir iesaistīta vairāk nekā 50 ANO daudzpusējos nolīgumos un konvencijās;

Q.  tā kā Eiropas Savienība ir viena no neatlaidīgākajām cilvēktiesību, pamatbrīvību, kultūras vērtību, daudzveidības, demokrātijas un tiesiskuma aizstāvēm un veicinātājām; tā kā ar minētajiem principiem saistītie noteikumi ir iekļauti visās tās divpusējās partnerībās un ieņem centrālo vietu tās daudzpusējā politikā; tā kā ES vienmēr ir ļoti spēcīgi atbalstījusi starptautisko tiesiskumu;

R.  tā kā ES ir nozīmīga loma, atbalstot ANO darbības abpusēji svarīgās jomās, jo īpaši civiliedzīvotāju aizsardzībā, sevišķi attiecībā uz sievietēm un bērniem bruņotu konfliktu situācijās;

S.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir ES pamatvērtība, kas ir atzīta ES Līgumos un Pamattiesību hartā; tā kā ES ir uzņēmusies atbildību par dzimumu līdztiesības integrēšanu visās savās darbībās un politikas jomās, tostarp ārējās sadarbības un attīstības sadarbības politikā;

T.  tā kā cilvēcei ir kopējas vērtības un intereses; tā kā, risinot kopīgas problēmas un veicinot kopējas vērtības un mērķus, būtu jānodrošina taisnīga sloga un ieguvumu sadale;

Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma

U.  tā kā ANO sistēma ir galvenais pasaules forums pasaules mēroga pārvaldības uzlabošanai un tādējādi ir labākais forums ES vērtību un interešu veicināšanai;

V.  tā kā galvenais mērķis pēc II pasaules kara bija uzturēt mieru un drošību; tā kā Statūtos ievērojama uzmanība tika veltīta ekonomiskās un sociālās attīstības, kā arī cilvēktiesību veicināšanai; tā kā kopš 1970. gadu sākuma ANO darba kārtībā kļuvuši aktuāli jautājumi par vides problēmām; tā kā Brundtland 1987. gada ziņojumā „Mūsu kopējā nākotne” („Our Common Future”) definēts ilgtspējīgas attīstības jēdziens, to skaidrojot kā attīstību, kas ļauj apmierināt pašreizējās vajadzības, neapdraudot turpmāko paaudžu iespējas apmierināt to vajadzības; tā kā Rio konferencē (UNCED) 1992. gadā attīstības un vides politika tika apvienota, lai visā pasaulē efektīvi mazinātu nabadzību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

W.  tā kā ANO sistēma aptver visas sadarbības jomas un tās centrā ir Drošības padome, kura galvenokārt ir atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un kurai palīdz palīgstruktūras un padomdevējas struktūras;

X.  tā kā ANO sistēma sastāv no 19 specializētajām aģentūrām, tostarp FAO, IFAD, SDO, SVF, UNESCO, UNIDO, PVO un Pasaules Bankas grupas, un tajā ir 11 fondi un programmas, tostarp UNCTAD, UNDP, UNEP, UNFPA, UNHCR, UNICEF, UN-Women un WFP(5), kā arī deviņas funkcionālās komisijas, piecas reģionālās komisijas un daudzas citas tāda paša veida struktūras; tā kā tādas organizācijas kā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) arī ir saistītas ar ANO sistēmu;

Y.  tā kā lielākā daļa šo aģentūru, fondu, programmu, komisiju un komiteju darbojas Ekonomikas un sociālo lietu padomes un Ģenerālās asamblejas uzraudzībā, kam dažas no minētajām struktūrām sagatavo ziņojumu;

Z.  tā kā ES un tās dalībvalstīm ir būtiska loma Apvienoto Nāciju Organizācijas principu un mērķu veicināšanā un cilvēces kopējo problēmu risināšanā; tā kā, no otras puses, Eiropai ir vajadzīgi pasaules līmeņa partneri, lai risinātu tās problēmas tādās jomās kā drošība, vides aizsardzība, cilvēktiesības, patvēruma tiesību aizsardzība un finanšu nestabilitāte;

AA.  tā kā Eiropas Savienībai ir īpašs pienākums miera uzturēšanas, attīstības un cilvēktiesību jomā attiecībā pret savām kaimiņvalstīm;

AB.  tā kā ir būtiski svarīgi, lai ANO ietvaros veiktajās darbībās tiktu ievērotas starptautiskās tiesības; tā kā noziegumi, kas paveikti, izmantojot ANO pilnvaras, ir ārkārtīgi kaitējoši organizācijas uzticamībai un nedrīkst palikt nesodīti;

AC.  tā kā valstis ir grupētas ģeogrāfiskos apgabalos, kas bieži izraisa valstu bloku balsojumu; tā kā valstis, kuras ir ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) locekles, pašas bieži un sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības, tādējādi mazinot visas UNHRC efektivitāti un uzticamību;

AD.  tā kā ieņēmumi, ko organizācija „Islāma valsts” guvusi laupīšanas un kontrabandas ceļā saistībā ar kultūras un reliģiskas nozīmes vietām Irākā un Sīrijā, tiek izmantoti, lai palīdzētu finansēt organizācijas „Islāma valsts” teroristiskās darbības; tā kā UNESCO un tās Konvencijai par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem ir būtiska nozīme Sīrijas un Irākas kultūras mantojuma ārkārtas aizsardzības nodrošināšanā;

AE.  tā kā ES un ANO cieši sadarbojas jutīgākajos krīžu scenārijos, jo īpaši Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā; tā kā to centieni ir vēl vairāk jāveicina, lai rastu politisku un mierīgu risinājumu šādām krīzēm;

AF.  tā kā 2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā notiks apspriede un tiks pieņemts lēmums par Interneta pārvaldības foruma (IGF) pilnvaru atjaunošanu; tā kā Parlaments ir aicinājis Asambleju atjaunot Interneta pārvaldības foruma pilnvaras, kā arī pastiprināt tā resursus un vairāku ieinteresēto pušu modeli interneta pārvaldībā,

ES ANO sistēmā

1.  atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm ir kopīgas ANO Statūtu vērtības un principi, kā noteikts LES 21. panta 1. punktā, un tām ir būtiska nozīme minēto principu, kā arī ANO mērķu veicināšanā Savienības ārējā darbībā; uzskata, ka ES ir vajadzīgi globāli partneri, lai veiksmīgi sasniegtu savus ārpolitikas mērķus, īpaši miera un drošības, terorisma, organizētās noziedzības, reģionālo konfliktu, valstu disfunkcijas un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas jomās;

2.  uzskata, ka daudzu ilgstošu un jaunu drošības izaicinājumu dēļ ES drošības vidē pieaug nestabilitāte un neprognozējamība; uzskata, ka konflikts Austrumukrainā, konflikti Sīrijā un Irākā un organizācijas „Islāma valsts” ietekmes pieaugums, Lībijas krīze un terorisma draudi Āfrikā (jo īpaši Sāhelā, Lībijā un Āfrikas ragā) ir nozīmīgs globāls apdraudējums, kam nepieciešams globāls risinājums; uzskata, ka ES nevar šo apdraudējumu novērst viena pati un tai ir nepieciešams starptautisko partneru atbalsts;

3.  atzinīgi vērtē to, ka ES un tās dalībvalstis aktīvi piedalās ANO sistēmas darbā un dažādos veidos to veicina, un uzskata, ka šim faktam jābūt redzamākam;

4.  atzinīgi vērtē arī ES nozīmīgo ieguldījumu attīstībā un humānajā palīdzībā visā pasaulē; atgādina, ka ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais attīstības un humānās palīdzības veicinātājs pasaulē;

5.  atgādina, ka ES ir kļuvusi par reālu starptautisko dalībnieci un tāpēc tai ANO ir „īpašās novērotājas” statuss ar tiesībām izteikties ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmēs pirms atsevišķajām valstīm, līdz ar galveno grupu pārstāvjiem piedaloties debatēs, iesniegt priekšlikumus un grozījumus, atbildēt, vērst uzmanību uz darba kārtības noteikumu neievērošanu un izplatīt dokumentus;

6.  atgādina arī, ka ANO ietvaros ES pārstāv vairāki dalībnieki: Eiropadomes priekšsēdētājs, Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisija un ES delegācijas, kā arī tās 28 dalībvalstis, no kurām divas (Francija un Apvienotā Karaliste) ir ANO Drošības padomes (ANO DP) pastāvīgās locekles ar veto tiesībām; uzsver, ka saskaņā ar Līgumu ES dalībvalstīm ir jāsaskaņo sava darbība visos starptautiskajos forumos;

Labākie veidi ES ārpolitikas mērķu sasniegšanai ANO

7.  pauž pārliecību — lai ES labāk sasniegtu savus Līgumā paredzētos ārpolitikas mērķus, tai būtu jācenšas stiprināt pasaules mēroga pārvaldību ANO sistēmā un palielināt savu un tās dalībvalstu ietekmi minētajā sistēmā; atgādina par ES apņemšanos aktīvi atbalstīt visaptverošu ANO sistēmas reformu, lai stiprinātu tās leģitimitāti, reģionālo pārstāvniecību, pārredzamību, pārskatatbildību un efektivitāti, reaģējot uz mūsdienu sarežģītajiem un daudzšķautņainajiem izaicinājumiem; īpaši uzsver, ka ir svarīgi atjaunot Ģenerālās asamblejas darba dzīvīgumu;

8.  uzsver, ka ES vajadzētu būt lielākai ietekmei Ģenerālajā asamblejā, nodrošinot pietiekamu redzamību un politiskās sviras, kas tai ļautu labāk izpildīt savas starptautiskās saistības saskaņā ar Ģenerālās asamblejas 2011. gada 3. maija rezolūciju(6);

9.  atkārtoti pauž atbalstu parlamentu un reģionālo asambleju lomai ANO sistēmā;

10.  aicina Drošības padomes dalībvalstis ciešā sadarbībā ar ANO Ģenerālo asambleju izvērtēt un pārskatīt neskaidro ANO ģenerālsekretāra amata kandidāta atlases procesu un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, kas kandidē uz šo amatu; aicina visas ANO struktūras un jo īpaši Drošības padomi veltīt pienācīgu uzmanību dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai ANO sistēmā, bet ES dalībvalstis — uzņemties vadošo lomu šajos centienos, veicinot un sekmējot kandidāšu sieviešu izvirzīšanu; vēlas, lai par nākamo ANO ģenerālsekretāru tiktu ievēlēta sieviete; aicina ES atbalstīt UN Women, ņemot vērā diskrimināciju, kas saistīta ar dzimumidentitāti un dzimuma izpausmi;

11.  uzsver ES pašreizējās prioritātes, kas attiecas uz ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesiju un kas ietver jau ilgi pausto Savienības prasību, ka ANO būtu jāracionalizē savas struktūras, budžets un darba metodes, nevairoties no sarežģītām tēmām, piemēram, Drošības padomes reformas;

12.  uzsver, ka Ģenerālajai asamblejai, kas pārstāv visu dalībvalstu valdības, ir jābūt iespējām un līdzekļiem, ar kuriem virzīt ANO sistēmu un koordinēt visas tās darbības;

13.  pauž pārliecību, ka Drošības padome ir jāreformē, lai labāk atspoguļotu jauno pasaules realitāti un efektīvāk risinātu pašreizējās un turpmākās drošības problēmas; mudina valstis, kurām ANO Drošības padomē ir veto tiesības, atturēties no veto tiesību izmantošanas jautājumos par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci;

14.  ņemot vērā ES ieguldījumu pasaules miera un drošības sistēmā un Lisabonas līguma mērķi uzlabot Eiropas ārpolitiku, atgādina par ES ilgtermiņa mērķi iegūt vietu paplašinātā ANO Drošības padomē un atkārtoti pauž aicinājumu veikt Eiropas līmeņa debates par tās reformu; atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi (PV/AP) censties rast kopējas ES nostājas jautājumos, kas ir ANO Drošības padomes kompetencē, un uzlabot pastāvošos sadarbības mehānismus, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis, kas piedalās Drošības padomē, aizstāv ES kopējo nostāju minētajā forumā; atgādina, ka saskaņā ar LES 34. pantu ANO DP esošajām ES dalībvalstīm ir pastāvīgi jāinformē pārējās dalībvalstis un augstā pārstāve, kā arī jāaizstāv ES nostājas un intereses; tāpat arī atgādina, ka ANO DP dienas kārtības jautājumos, kuros ES ir noteikta pozīcija, minētajām valstīm ir jāprasa uzaicināt augsto pārstāvi, lai viņa izklāstītu Savienības nostāju;

15.  atgādina, ka ar ANO Statūtu VIII nodaļu tiek veicināta reģionālo un apakšreģionālo organizāciju nozīmes palielināšana ANO sistēmā, un aicina ES un EDSO censties palielināt minēto un citu reģionālu organizāciju līdzdalību pasaules mēroga pārvaldībā;

16.  uzskata, ka, turpinot īstenot sadarbību ar ANO, ES būtu vairāk jāizmanto iespējas, ko sniedz partnerības ar ANO specializētajām aģentūrām, fondiem, programmām, komisijām un komitejām; aicina stiprināt ES koordināciju šo struktūru padomēs, lai nodrošinātu, ka ES pauž vienotu viedokli;

17.  uzsver — lai sekmīgāk īstenotu ES ārpolitikas mērķus, tostarp pamatvērtību izplatīšanu, papildus minētajām nepieciešamajām reformām, kas jāveic ANO, ir efektīvāk jākoordinē visas ES ārpolitikas dažādās dimensijas gan divpusējās, gan daudzpusējās attiecībās; atkārtoti aicina uzlabot ES darbības un palīdzības pamanāmību visos daudzpusējos forumos un attiecīgajās vietās;

18.  aicina ES efektīvāk koordinēt savu darbu humānās palīdzības jomā, ko veic, piemēram, Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ĢD, ar attiecīgajām ANO aģentūrām, lai nodrošinātu optimālu efektivitāti ar ierobežotiem resursiem un novērstu darbu nevajadzīgu pārklāšanos;

19.  aicina attiecīgās ES un ANO iestādes pilnībā ievērot un īstenot Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (FAFA); prasa Komisijai ziņot Parlamentam par FAFA un ar to saistīto pamatnostādņu īstenošanu un noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi, un šajā saistībā sniegt attiecīgus priekšlikumus;

20.  uzsver, cik svarīga ir ES un UNDP sadarbība palīdzības efektivitātes jomā; uzsver saistības attiecībā uz pasaules partnerību efektīvai sadarbībai attīstības jomā un mudina visas valstis, kā arī privātā sektora dalībniekus uzņemties šādas saistības;

21.  uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ļoti veiksmīgi ir sekmējusi Eiropas progresu cilvēktiesību ievērošanas jomā un var būt piemērs citiem reģioniem;

22.  aicina uzlabot profilakses un agrīnās brīdināšanas instrumentus un pilnveidot starpniecības spējas ANO, kā arī noteikt saskaņotākas un sasniedzamākas pilnvaras miera veidošanas un miera uzturēšanas darbībām, kas ietver cilvēktiesību elementu, un skaidras izejas stratēģijas; mudina ES dalībvalstis sniegt nozīmīgāku atbalstu miera veidošanas un miera uzturēšanas darbībām un aicina ES pastiprināt savus starpniecības centienus konfliktu atrisināšanā; ņemot vērā nesenās dažu ekstrēmistu grupu īstenotās zvērības un cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī pastāvīgo seksuālo vardarbību konfliktu vietās, tostarp izvarošanu kā kara ieroci, mudina Drošības padomi saskaņā ar doktrīnu par pienākumu aizsargāt noteikt vērienīgu instrumentu kopumu un līdzekļus, lai nodrošinātu šo nežēlīgo noziegumu efektīvu novēršanu un nodrošinātu tiesiskumu un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, kā arī mudināt ANO dalībvalstis apkarot cilvēku tirdzniecību un ierobežot papildspēku vervēšanu un finansējumu teroristiskiem grupējumiem, novēršot un apspiežot jaunu dalībnieku vervēšanu, organizēšanu, pārvadāšanu un teroristu kaujinieku aprīkojuma nodrošināšanu, kā arī viņu ceļa un darbību finansēšanu;

23.  pauž pārliecību, ka ES ir jāapliecina stingrs un apņēmīgs atbalsts Starptautiskajai Krimināltiesai, jo īpaši stiprinot un paplašinot tās attiecības ar ANO, it īpaši Drošības Padomi, un nodrošinot to, lai ES dalībvalstis strauji ratificētu Romas statūtu Kampalas grozījumus, kuros definēts agresijas noziegums; atgādina, ka galvenā atbildība par pārkāpēju tiesāšanu ir pašām valstīm, un atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju, ja valstu iestādes ir nespējīgas vai nevēlas patiesi izskatīt smagākos noziegumus, kas skar starptautisko kopienu;

24.  atbalsta ES un ANO operatīvās sadarbības pastiprināšanu krīžu pārvaldībā, tostarp sadarbojoties ar ANO gan miera un drošības operāciju analīžu apmaiņā (lai vienotos par kopīgu analīzi), gan to plānošanā (lai vienkāršotu darbības aspektus);

25.  uzskata, ka ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka ANO dalībvalstis pilda savus solījumus sniegt humāno palīdzību, publicējot regulārus pārskatus par saistību ievērošanu;

26.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos panākt lielāku atbildību un pārredzamību ieroču tirdzniecības jomā un atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma universalizācijas veicināšanu un pilnīgu īstenošanu, kā arī Pirmās līgumslēdzēju valstu konferences rezultātu īstenošanu; prasa ES turpināt atbalstīt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL) kā pamatu globālajam kodolieroču neizplatīšanas režīmam un būtisku pamatu kodolieroču likvidēšanai saskaņā ar KNL VI pantu; prasa ES arī aktīvi veikt darbības globālas atbruņošanās nolūkā;

27.  uzsver, ka ir svarīgi, lai ES turpinātu aktīvi veicināt līdztiesību un nediskriminēšanu; atzinīgi vērtē pirmo ANO Drošības padomes sanāksmi par LGBTI tiesībām, kas notika 2015. gada 24. augustā, nosodot organizācijas „Islāma valsts” veiktos uzbrukumus LGBTI personām un viņu nogalināšanu Tuvajos Austrumos; mudina ANO Drošības padomi arī turpmāk ņemt vērā LGBTI tiesību pārkāpumus;

28.  atgādina ES nostāju par pilnīgu neiecietību pret nāvessodu; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES turpinātu veicināt nāvessoda moratorija pieņemšanu;

29.  pauž pārliecību par to, ka ANO sistēmas ekonomiskā, sociālā, vides un attīstības dimensija ir ievērojami jāpastiprina un ka to varētu panākt, ja tiktu nodrošināts, ka ANO struktūras īsteno politiskāku pieeju un uzlabo savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošinot pieejamo līdzekļu efektīvu un pārredzamu izmantošanu; pauž pārliecību par to, ka galvenokārt minētais jāsasniedz ar tās struktūras reformu, kura saskaņā ar ANO Statūtiem ir galvenā atbildīgā par šo uzdevumu, proti, Ekonomikas un sociālo lietu padomi; aicina ES iestādes un dalībvalstis apsvērt iespēju stiprināt to lomu Ekonomikas un sociālo lietu padomē, pārveidojot to par Ilgtspējīgas attīstības padomi;

30.  atzinīgi vērtē Augsta līmeņa politiskā foruma (ALPF) izveidi ilgtspējīgas attīstības jomā, kura uzdevums ir nodrošināt politisko vadību, norādījumus un ieteikumus par attīstības politiku saistībā ar trim ilgtspējīgas attīstības pīlāriem (sociālā, ekonomikas un vides jomā); pauž pārliecību, ka ALPF ir jākļūst par galveno lēmumu pieņēmēju struktūru visos ar ilgtspējīgu attīstību saistītajos jautājumos, tādējādi nodrošinot saskaņotu un efektīvu vajadzību novērtējumu un pieņemot vajadzīgos ceļvežus, lēmumus un saistošus pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm laikam pēc 2015. gada; uzsver nepieciešamību efektīvi īstenot 2015. gada septembrī ANO samitā pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus;

31.  ņemot vērā atkārtotās humanitārās krīzes, kas saistītas ar bēgļiem un migrantiem un kas cilvēkiem rada lielas ciešanas, un ņemot vērā to, ka ilgtspējīga attīstība izcelsmes valstīs ilgākā laikposmā varētu atrisināt humanitāro krīzi, pauž pārliecību, ka būtu jākoordinē visu aģentūru darbs saistībā ar šo jautājumu;

32.  uzskata, ka ar bēgļiem saistītās humanitārās krīzes radītie izaicinājumi ir jautājumi, kas jārisina visaptverošā veidā, atbilstoši solidaritātes principam ES, kā arī ciešā sadarbībā ar ANO un tās aģentūrām;

33.  aicina ES un ANO pastiprināt kopējos centienus, lai panāktu vērienīgu un juridiski saistošu vienošanos ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas 2015. gadā notiks Parīzē, un pēc tam nodrošināt strauju COP21 rezultātu īstenošanu;

34.  uzskata, ka ANO sistēmas ietvaros varētu koordinēt arī Pasaules bankas grupas, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules tirdzniecības organizācijas darbu, vienlaikus saglabājot to pašreizējās lēmumu pieņemšanas struktūras, lai nodrošinātu, ka to attiecīgie lēmumi tiek pieņemti un pasākumi īstenoti pārskatatbildīgā, efektīvā un saskaņotā veidā, nepieļaujot pārmērības; uzskata, ka G7 un G20 darbības principā būtu jāiekļauj politiski, procesuāli un resursu ziņā stiprākā un efektīvākā Ekonomikas un sociālo lietu padomes darbā;

35.  atbalsta mērķi daudzpusējā līmenī izveidot ieguldījumu aizsardzības režīmu, ieviešot jaunu sistēmu, kurā tiktu ievērota valstu tiesu jurisdikcija, un aicina Komisiju šo mērķi iekļaut sarunu programmā ieguldījumu nolīgumu izstrādei; uzskata, ka, ja tiktu izveidota pastāvīga starptautiska investīciju strīdu izšķiršanas tiesa, tā varētu ietilpt ANO sistēmā un tai būtu jābalstās uz tiesai pakļauto personu tiesībām un pienākumiem, īpaši uz ESAO daudznacionālo uzņēmumu principiem un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību principiem; uzskata, ka ANO sistēma ir noderīgs modelis šādai sistēmai, it sevišķi finansējuma aspektā;

36.  uzskata, ka būtu jānoslēdz Dohas attīstības sarunu kārta un ka ANO varētu izmantot savu unikālo pozīciju, lai nodrošinātu, ka jaunattīstības valstīm šīs sarunas noslēdzas sekmīgi; uzskata, ka šajā sakarā ANO varētu darboties kopā ar PTO, kā arī sniegt padomus un norādījumus jaunattīstības valstīm, lai atbalstītu tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju, kā svarīgu dalībnieci iesaistot Eiropas Savienību;

37.  apzinās, ka ir nepieciešams stiprināt un īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; mudina ES sekmēt veiksmīgus Starpvaldību darba grupas transnacionālu uzņēmumu un cilvēktiesību jautājumos darba rezultātus;

38.  uzskata, ka ANO būtu jāpanāk uzlabojumi visos jautājumos saistībā ar cilvēku labklājību; uzskata, ka minētie jautājumi ietver kultūras ilgtspēju un kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, politikas veidošanas pieejā integrējot izglītību, kultūras diplomātiju, mantojuma aizsardzību, radošās nozares un zinātnisko pētniecību;

39.  ieteic nodrošināt ES un ANO sadarbību saistībā ar programmām “Izglītība ārkārtas situācijās” humanitāru krīžu, bruņotu konfliktu un dabas katastrofu gadījumā, turpinot atbalstīt tādas programmas kā UNICEF “Izglītība ārkārtas situācijās un pārejas pasākumi pēc krīzes”, UNHCR kvalitātes izglītības programma bēgļu nometnēs un UNRWA izglītības darbs;

40.  atzinīgi vērtē 2014. gadā ieceltās Komisijas darba organizēšanu kopās, uzticot Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei lielāku atbildību par ES ārpolitikas koordinēšanu, cieši sadarbojoties ar pārējām ES iestādēm; uzsver, ka šīs īpašās kopas darbā galvenā uzmanība ir jāvelta pasaules mēroga politikai;

41.  aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi savā gada ziņojumā par KDAP iekļaut visaptverošu sadaļu par ES globālo ārpolitikas mērķu veicināšanu;

42.  uzskata, ka Parlamentam ir jābūt iespējai tikpat padziļināti un visaptveroši risināt minētās problēmas, cik Komisijai, un attiecīgi organizēt savu darbu; mudina visas Parlamenta komitejas, kuru darbības jomā ir politika ar ārēju un globālu dimensiju, iesniegt par šī ziņojuma sagatavošanu atbildīgajai Ārlietu komitejai savus atzinumus par attiecīgo priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves ziņojuma sadaļu;

43.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ANO Ģenerālajai asamblejai un ANO ģenerālsekretāram.

24.9.2015

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā — kā labāk sasniegt ES ārpolitikas mērķus

(2015/2104(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Anna Záborská

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atkārtoti uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm vajadzētu uzņemties vadošo lomu saistībā ar attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada un sadarboties ar ANO un visām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu vērienīgu saistību uzņemšanos nolūkā īstenot turpmākos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM); uzsver, ka šajos centienos ES ir saistošas vērtības, kas kopīgas visām tās dalībvalstīm;

2.  uzskata, ka ES un UNDP ir jāpastiprina kopīgie centieni veicināt kopējas vērtības un atbalstīt valdības, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājus nabadzīgākās valstīs tādās svarīgās politikas jomās kā spēju veidošana, institucionālā attīstība, cīņa pret korupciju, sieviešu un vīriešu līdztiesība, palīdzība saistībā ar vēlēšanām, krīžu novēršana un stāvokļa stabilizēšana, katastrofu riska samazināšana un klimata pārmaiņas;

3.  aicina Komisiju un ANO specializētās aģentūras, fondus un programmas izveidot augsta līmeņa dialogu par IAM īstenošanu, lai saskaņotu ES un ANO politiku, programmas un darbības; uzsver dezagregētu un pieejamu datu nozīmi progresa uzraudzībā un rezultātu izvērtēšanā saistībā ar ES un ANO partnerību;

4.  prasa ES un UNDP pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka starptautisku uzņēmumu darbība nabadzīgākās valstīs tiek cieši uzraudzīta, jo īpaši attiecībā uz tādiem attīstībai sistēmiski svarīgiem jautājumiem kā cilvēktiesības, darba ņēmēju tiesības un vides aizsardzība;

5.  uzsver, cik svarīga ir ES un UNDP sadarbība palīdzības efektivitātes jomā; uzsver saistības attiecībā uz pasaules partnerību efektīvai sadarbībai attīstības jomā un mudina visas valstis, kā arī privātā sektora dalībniekus uzņemties šādas saistības;

6.  uzsver, cik svarīgi nabadzīgāko valstu attīstībai ir tas, lai ANO pieņemtu saistošus noteikumus par starptautisku uzņēmumu darbībām un rīcību cīņai pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

7.  uzsver ES un ANO attiecību nozīmīgumu miera uzturēšanas, konflikta deeskalācijas un starpniecības jomā un atzinīgi vērtē dažus pēdējos gadus vērojamo sakaru nostiprināšanu starp EĀDD un ANO Politisko jautājumu departamentu (DPA); aicina palielināt ES atbalstu, tostarp Starpniecības atbalsta nodaļai; pauž nožēlu par to, ka joprojām vērojama tendence dalībvalstīm samazināt savus personīgos ieguldījumus ANO misijās;

8.  aicina turpināt ES un ANO sadarbību veselības aizsardzības, HIV/AIDS ārstēšanas, izglītības, pārtikas un uztura nodrošinājuma, ūdens, sanitārijas un higiēnas, bērnu aizsardzības, dzimumu līdztiesības, sociālās integrācijas, klimata politikas, humanitārās palīdzības, migrācijas, cilvēktiesību, visu veidu diskriminācijas izskaušanas, labas pārvaldības un demokrātijas veidošanas jomā, jo īpaši nolūkā apkarot korupciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgas finanšu plūsmas un veicināt konfliktu novēršanas pasākumus;

9.  atzinīgi vērtē 2012. gadā izveidoto ES un UN Women partnerību, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības visā pasaulē; prasa izvērtēt šo partnerību, ņemot vērā iespēju stiprināt šīs saites;

10.  prasa uzlabot ES un ANO sadarbību, lai atvieglotu pilsoniskās sabiedrības dalību politikas procesā, īpaši koncentrējoties uz sievietēm, kuras joprojām tiek ievērojami atstumtas no politikas jomas;

11.  uzsver ES un ANO partnerības nozīmīgumu turpmāko paaudžu dzīves līmeņa uzlabošanā un uzsver bērnu īpašo neaizsargātību, kā arī viņu izšķirošo lomu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un taisnīgu attīstību visiem; atzīst, ka ilgstošā ES un UNICEF sadarbība ir būtiska, lai aizsargātu bērnus ārkārtas situācijās un sasniegtu visus ar bērniem saistītos IAM;

12.  atkārtoti uzsver, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma cīņā pret klimata pārmaiņām un jāturpina sadarbība ar ANO šajā jomā, ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašo situāciju un it īpaši pirms IAM un COP 21 Parīzes nolīguma pieņemšanas;

13.  uzsver ES un ANO partnerības nozīmi, globālu bēgļu krīžu pamatcēloņu un seku un ārkārtas humanitārās situāciju risināšanā; atkārtoti uzsver, cik ļoti svarīgi ir pārredzami izmantot attīstības palīdzību un koordinēt visu starptautisko dalībnieku darbu, vienlaikus sniedzot tehnisku palīdzību un mobilizējot pietiekamus līdzekļus, lai aizsargātu visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus, un lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas migrantu tiesības uz starptautisko aizsardzību; tāpēc aicina turpināt sadarbību un dialogu, gatavojoties Pasaules humānās palīdzības samitam 2016. gadā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleni Theocharous

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liliana Rodrigues, Estefanía Torres Martínez

22.9.2015

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā — kā labāk sasniegt ES ārpolitikas mērķus

(2015/2104(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Ska Keller

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka brīva un godīga tirdzniecība pati par sevi ir vislietderīgākais līdzeklis, ar ko palīdzēt jaunattīstības valstīm palīdzēt pašām sev; norāda, ka tirdzniecībai un ieguldījumiem var būt liela ietekme uz vismazāk attīstīto nabadzīgo valstu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības un cilvēktiesību pārkāpumu apkarošanu, ja tirdzniecība un ieguldījumi būtu attiecīgi pielāgoti, noritētu saskaņā ar ilgtermiņa mērķiem, skaidru virzienu, skaidriem darbības noteikumiem, kā arī sasaistē ar līdzsvarojošiem pārejas perioda pasākumiem, izmantojot, piemēram, īpašas tirdzniecības preferenču programmas, tirdzniecības sankcijas, tādu preču tirdzniecības regulēšanu, ko var izmantot nāvessoda izdarīšanai, spīdzināšanai, necilvēciskai vai pazemojošai rīcībai un sodiem, un sertifikācijas sistēmas, kuras regulētu konfliktu izrakteņu tirdzniecību; tāpēc aicina ES izstrādāt vērienīgus, efektīvus un aktīvus tirdzniecības politikas pasākumus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanas veicināšanai; attiecībā uz Dohas attīstības sarunu kārtas noslēgšanu uzskata, ka ANO var izmantot savu unikālo pozīciju daudzpusējā programmā, lai nodrošinātu, ka jaunattīstības valstīm šīs sarunas noslēdzas sekmīgi; uzskata, ka šajā sakarā ANO vajadzētu darboties kopā ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), kā arī sniegt padomus un norādījumus jaunattīstības valstīm, lai atbalstītu tirdzniecības un ieguldījumu liberalizācijas stratēģiju, kā svarīgu dalībnieci iesaistot Eiropas Savienību;

2.  uzsver nepieciešamību pēc vērienīgas ANO ilgtspējīgas attīstības darba programmas un saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta d) apakšpunktu uzskata, ka ES tirdzniecības politika ir jākoordinē ciešāk un jāīsteno saskaņoti, lai atjaunotu un veicinātu globālo partnerību ekonomiskā, sociālā un vidiskā ziņā ilgtspējīgai attīstībai; aicina pastiprināt starptautiskos centienus īstenot visaptverošus ietekmes novērtējumus par pasaules tirdzniecības ietekmi uz pasaules iedzīvotāju dzīves kvalitāti un iespēju vienlīdzību, kā arī uz vidi; aicina atbalstīt telpu dialogam starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, tostarp uzņēmumiem, arodbiedrībām un pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu labas prakses apmaiņu un sinerģijas, kas ļautu panākt ilgtspējīgu attīstību;

3.  apzinās, ka tirdzniecības politikai ir sava loma cīņā pret CO2 emisijām, tādēļ mudina ES nodrošināt, ka tās lēmumi par tirdzniecības politiku ir saskaņā ar G7 vadītāju apņemšanos, kas pausta Elmavas pilī (Vācijā) 2015. gada jūnija pirmajā nedēļas nogalē, „šā gadsimta gaitā dekarbonizēt pasaules ekonomiku” un ierobežot globālo temperatūras palielināšanos līdz maksimāli 2 °C atbilstoši mērķiem, kuri noteikti gaidāmajā nolīgumā, ko paredzēts noslēgt COP21 konferencē Parīzē; mudina ES un tās dalībvalstis ratificēt Dohas grozījumu, kas attiecas uz laiku līdz 2020. gadam;

4.  mudina ES, kas ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē, uzņemties vadošu lomu aizvien aktīvākajās starptautiskajās diskusijās par pilnīgi globāliem jautājumiem, tostarp aktīvi piedalīties 2015. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē, ka arī veicināt stingru apņemšanos ANO ietvaros risināt migrantu un bēgļu jautājumu, vienlaikus izstrādājot arī vērienīgus, efektīvus un aktīvus tirdzniecības politikas pasākumus, ar ko veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, nabadzības samazināšanu un vides un dabas resursu aizsardzību, kā noteikts attiecīgajās ANO konvencijās;

5.  mudina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis nodrošināt, ka tiek īstenotas tiesības uz pārtiku, tostarp tirdzniecības nolīgumos, kā norādīts ANO 2011. gada Rezolūcijā par tiesībām uz pārtiku (A/66/158); atzīst, ka ES ir svarīga loma globālo pārtikas nodrošinājuma problēmu risināšanā;

6.   joprojām atbalsta secinājumus, kas izklāstīti UNCTAD 2011. gada ziņojumā par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI) vismazāk attīstītajās valstīs (VAV) un kas ietver ieteikumu izveidot rīcības plānu un aicinājumu palielināt ieguldījumus, izmantojot rūpīgu infrastruktūras sektoru liberalizāciju, sekmēt publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) ar ārvalstu investoriem, stimulēt aizdevumus MVU, lielākā mērā nodrošināt labus ieguldījumu režīma un aizsardzības standartus un veikt papildu pasākumus sliktas pārvaldības un tiesiskā regulējuma ievērošanas problēmu risināšanai;

7.  piekrīt UNCTAD 2015. gada ziņojumā par ieguldījumiem pasaules mērogā paustajai pārliecībai, ka ir jāveic reformas attiecībā uz investīciju vides regulējuma politiku un ka ir jāpārtrauc daudznacionālo uzņēmumu krāpšanās nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana — kā definēts ESAO 2011. gada ziņojumā „Uzņēmumu zaudējumu izmantošana ar agresīvu nodokļu plānošanu” —, lai atbalstītu iekšzemes resursu mobilizēšanu IAM vajadzībām, un pilnībā jāizmanto ilgtspējīgas ekonomikas attīstības potenciāls, ko var pavērt ieguldījumi, tirdzniecības šķēršļu samazināšana un mūsu ekonomikas liberalizācija, it sevišķi vismazāk attīstītajām valstīm, ja tas noritētu saskaņā ar ilgtermiņa mērķiem, skaidru virzienu, skaidriem darbības noteikumiem, kā arī sasaistē ar līdzsvarojošiem pārejas perioda pasākumiem; uzskata, ka finanšu darījuma nodokļa (FDN) efektīva ieviešana pasaules mērogā, attiecībā uz ko ES ir īpaši spilgta loma, būtu papildu līdzeklis, ar ko daudzas valstis varētu šos uzdevumus izpildīt; aicina ES vadīt globālo cīņu pret nodokļu oāzēm, kas kavē nelikumīgas tirdzniecības izskaušanu, tādējādi katastrofāli ietekmējot attīstību un cilvēktiesību situāciju; aicina ES šajā sakarā vērsties pret daudznacionālo uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), paredzot attiecīgus noteikumus tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, EIB noteikumos, Latīņamerikas ieguldījumu mehānismā (LAIF) un citās ieguldījumu veicināšanas programmās utt.;

8.   atgādina par nepieciešamību apvienot un pastiprināt centienus izskaust darbaspēka, īpaši sieviešu un bērnu, ekspluatāciju un izbeigt sociālo dempingu, kas apdraud cilvēces attīstību, un uzlabot darba apstākļus globālajā vērtību ķēdē, iesaistot gan pircējus, gan ražotājus, kā nesen darīts Bangladešā un Mjanmā; atgādina, ka sadarbību ar SDO Komisijai ir nepieciešams uzturēt visaugstākajā līmenī, it sevišķi ANO 2015. gada septembra ilgtspējīgas attīstības samita kontekstā; aicina ES pasaules mērogā strādāt pie tā, lai tirdzniecības politikā tiktu integrēti mērķi, kas noteikti SDO programmā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, kuru SDO dalībvalstis apstiprinājušas 2008. gadā vienbalsīgi apstiprinātajā Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai; aicina ES arī pilnībā izmantot īpašās zināšanas, ko nodrošina visas SDO struktūras, it sevišķi Ekspertu komiteja un Standartu piemērošanas komiteja; mudina ES visos tirdzniecības politikas nolīgumos iekļaut vērienīgu un efektīvu ilgtspējīgas attīstības sadaļu; šajā sakarā atgādina arī par svarīgo lomu, kāda SDO standartu īstenošanas sekmēšanā un līdz ar to pienācīgu darba apstākļu panākšanā pasaulē var būt ES noslēgtajiem tirdzniecības nolīgumiem, kā arī citiem instrumentiem, piemēram, vispārējai preferenču shēmai;

9.  atbalsta mērķi daudzpusējā līmenī izveidot ieguldījumu aizsardzības režīmu, ieviešot jaunu sistēmu, kurā tiktu ievērota valstu tiesu jurisdikcija, un aicina Komisiju šo mērķi iekļaut sarunu programmā ieguldījumu nolīgumu izstrādei; uzskata, ka, ja tiktu izveidota pastāvīga starptautiska investīciju strīdu izšķiršanas tiesa, tā varētu ietilpt ANO sistēmā un tai būtu jābalstās uz tiesai pakļauto personu tiesībām un pienākumiem, īpaši uz ESAO daudznacionālo uzņēmumu principiem un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību principiem; uzskata, ka ANO sistēma ir noderīgs modelis šādai sistēmai, it sevišķi finansējuma aspektā;

10.  atgādina, ka Dohas mandāts, ko visas iesaistītās valstis apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences 13. sesijā (XIII UNCTAD, Doha, 2012. gada 21.–26. aprīlis), apstiprina saiknes starp dzimumu līdztiesību un iekļaujošu attīstību, pieprasa UNCTAD „pastiprināt savu darbu pie saiknēm starp dzimumu līdztiesību, sieviešu iespēcināšanu un tirdzniecību un attīstību” un iekļauj dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēcināšanas jautājumus visu valstu pamatmērķu sarakstā; aicina ES pastiprināt pašai savus centienus un ieņemt vadošu lomu dzimumu līdztiesības perspektīvas integrēšanā tirdzniecības politikā; aicina sistemātiski integrēt UN Women konstatējumus un ieteikumus par dzimumu līdztiesību un tirdzniecības politiku, kuri norāda uz skaidriem pierādījumiem, ka ekonomikas attīstība un sociālā vienlīdzība iet roku rokā, kā arī uz to, ka pastāv stingra korelācija starp dzimumu līdztiesību un konkurētspēju un IKP uz vienu iedzīvotāju; tāpēc aicina dzimumu līdztiesību joprojām izmantot par ilgtspējas rādītāju ES ilgtspējas ietekmes novērtējuma rokasgrāmatas pārskatītajā versijā;

11.  aicina ES sekmēt un atbalstīt apņemšanos ievērot ANO Globālā līguma korporatīvās sociālās atbildības principus; pieprasa, lai Eiropas Savienība ANO ietvaros sekmē tādas tirdzniecības politikas pieņemšanu, kas dotu efektīvu stimulu ievērot minētos principus, piemēram, izveidojot publiskā iepirkuma nosacījumus;

12.  apzinās, ka ir nepieciešams stiprināt un īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (UNGP); mudina ES veicināt sekmīgu iznākumu darbam, ko veic Starpvaldību darba grupa starptautisko uzņēmumu un citu uzņēmumu jautājumos attiecībā uz cilvēktiesībām, kuras mērķis ir izveidot juridiski saistošu instrumentu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, atzīstot uzņēmumu un valdību kopīgo atbildību attiecībā uz šo principu atbalstīšanu;

13.  aicina ES nostiprināt savu lomu un līdzdalību ANO struktūru regulatīvajās darba grupās, piemēram, 29. darba grupā, kas darbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) paspārnē, un mudināt arī citas ANO dalībvalstis darīt to pašu; uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt globālus tehniskos standartus, kas sekmētu brīvo tirdzniecību un ekonomikas izaugsmi un būtu saderīgi ar Eiropas vienoto tirgu;

14.  atzīst, ka pastāv cieša saikne starp tirdzniecības nolīgumiem un veselības aprūpes pieejamību, it sevišķi jaunattīstības valstīs; norāda, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) strādā pie šīs saiknes objektīvas novērtēšanas instrumentu izveides; mudina ES atbalstīt PVO iniciatīvu un ņemt vērā tās darba secinājumus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

8

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Campbell Bannerman, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Gabrielius Landsbergis, Bernd Lange, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Dita Charanzová, Edouard Ferrand, Agnes Jongerius, Sander Loones, Gabriel Mato, Fernando Ruas, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Andrejs Mamikins

24.9.2015

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā — kā labāk sasniegt ES ārpolitikas mērķus

(2015/2104(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Ryszard Czarnecki

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (FAFA) starp Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju (2003. gads) un tā pielikumu Nr. 1 (2014. gads),

A.  tā kā 2015. gadā ir jārisina svarīgs uzdevums, proti, no jauna jādefinē pasaules mēroga dalībnieku un iestāžu sadarbība, nosakot jaunus virzītājspēkus un darbības veidus, jo īpaši nolūkā uzlabot sasniegumus to saistību izpildē, kuras attiecas uz ES ārpolitiku;

B.  tā kā Eiropas Savienībai ir veiksmīga starptautiskās sadarbības pieredze, kas gūta, risinot pasaules mēroga uzdevumus un sniedzot atbalstu attīstībai un humāno palīdzību daudzos pasaules reģionos;

C.  tā kā būtiska nozīme ir ES aizsardzības budžetam un tā finansiālais ieguldījums ANO miera uzturēšanas misijās ir vērā ņemams;

D.  tā kā ES ārējie intervences pasākumi tiek veikti ar starptautisko organizāciju līdzdalību, kuras vai nu liek lietā ES finansējumu, vai kopā ar ES līdzfinansē projektus, tostarp saistībā ar uzraudzības un pārvaldības uzdevumiem,

1.  uzsver, ka ir jāuzlabo ANO lietderība, pārskatatbildība, efektivitāte un pārredzamība, jo īpaši saistībā ar ES resursu izmantošanu un gūtajiem rezultātiem starptautiski atzītu stratēģisko ieviržu un attīstības mērķu īstenošanā;

2.  aicina attiecīgās ES un ANO iestādes pilnībā ievērot un īstenot Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (FAFA); prasa Komisijai ziņot Parlamentam par FAFA un ar to saistīto pamatnostādņu īstenošanu un noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi, un šajā saistībā sniegt attiecīgus priekšlikumus;

3.  uzskata, ka attiecīgo pārvaldības sistēmu tuvināšanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš labas prakses noteikšanai un pastāvīgai apmaiņai, lai izveidotu vienādus un ilgtspējīgus pamatprincipus, kā nodrošināt atbilstību ES Finanšu regulai; šajā saistībā aicina abas puses būt atklātām, lai ES auditori varētu piekļūt detalizētai informācijai par ANO kontiem;

4.  atgādina, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopā ir lielākās finanšu līdzekļu devējas ANO budžetā; līdz ar to atbilstoši iniciatīvas „Vienoti rīcībā” principiem (viens vadītājs, viens budžets, viena programma, viens birojs) uzstāj, ka ir jānodrošina ar ANO starpniecību sniegtā ES finansējuma labāka pārskatāmība, kā arī šo līdzekļu efektīvs izlietojums; prasa, lai ANO un Komisija pilnībā informē Eiropas Parlamentu par to, kā ANO izlieto ES piešķirto finansējumu;

5.  mudina ANO un attiecīgās ANO iestādes turpināt padziļināt sadarbību ar Eiropas Savienību, lai nepārtraukti tuvinātu šos divus pārvaldības mehānismus, cita starpā, pastāvīgi pilnveidojot visaptverošas un uzticamas uzraudzības, ziņošanas un kontroles sistēmas; atgādina, ka strukturēta sadarbība starp ES un ANO ir vienīgais efektīvais veids, kā novērst finanšu līdzekļu neefektīvu izmantošanu un darbību pārklāšanos;

6.  uzskata — ES un ANO sadarbojoties, tām būtu jāuzlabo savas riska pārvaldības metodes, vispārējā finanšu uzraudzība un pārvaldības regulējums, turklāt revīzijas funkcijām būtu jāietver institūciju datu, metodoloģiju un rezultātu salīdzināšana;

7.  uzskata, ka novatoriski finansēšanas paņēmieni ir svarīgs veids, kā attīstībai paredzēto finansējumu padarīt maksimāli pieejamu un tā ietekmi — pēc iespējas lielāku, identificējot jaunus finansējuma avotus, mehānismus un finansēšanas vadības instrumentus; jo īpaši uzskata, ka, īstenojot novatoriskus finansēšanas paņēmienus, publisko finansējumu var izmantot, lai palīdzētu veidot jaunas finansējuma plūsmas un stimulētu privātos ieguldījumus un tirgus finansējumu, kā arī maksimāli palielinātu pašreizējo publisko un privāto fondu ietekmi;

8.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības palīdzības sniegšana ar ANO starpniecību ļauj Eiropas Savienībai sasniegt tādus pasaules reģionus, ko tā pati par sevi nespētu; apzinās augsto objektīvo risku, kas raksturīgs atbalsta sniegšanai konfliktu skartajos reģionos; tomēr pauž nožēlu par to, ka partnerorganizācijas, kurām saskaņā ar netiešu pārvaldību ir uzticēta Savienības budžeta īstenošana, bieži sniedz Komisijai novēlotus, nepilnīgus vai nepietiekami uz rezultātiem vērstus ziņojumus, tādā veidā neļaujot Komisijai pienācīgi veikt savu uzraudzības uzdevumu;

9.  šajā saistībā atzinīgi vērtē nesen panākto vienošanos starp likumdevējām iestādēm par Finanšu regulas grozījumu, kas paredz, ka ANO un citām šādām partnerorganizācijām ir jāziņo Komisijai par ikvienu konstatētu pārkāpumu vai krāpniecības gadījumu, kas ietekmē Savienības budžetu; tomēr uzskata, ka Komisijas iespējas tieši novērtēt ar ANO starpniecību sniegtā Savienības finansējuma pareizumu, lietderību un ilgtspēju būtu jāstiprina;

10.  uzstāj, ka ir jāsasniedz visaugstākais pārredzamības un iestāžu atbildīguma līmenis visos līmeņos, nodrošinot piekļuvi izsmeļošai un precīzai budžeta informācijai un finanšu datiem saistībā ar ES finansētajiem projektiem, lai Parlaments varētu veikt pārbaudi; pieprasa uzlabot ANO informācijas publiskošanas politiku attiecībā uz nolūkiem, saņēmējiem un finansējumu, jo īpaši saistībā ar ANO revīzijas un novērtējuma ziņojumiem, lai nodrošinātu labāku ES naudas pārvaldību;

11.  uzskata, ka ir būtiski nodrošināt informētību par Savienību, jo īpaši saistībā ar līdzfinansētām iniciatīvām, kurās piedalās vairāki līdzekļu devēji un kurās tiek riskēts ar ES finansējumu; uzskata, ka regulāri un ātri jāsniedz informācija par finanšu līdzekļu (tostarp ieguldījumu fondu) apvienošanu, jo ES līdzekļu aizstājamība un izsekojamība ir svarīgi jautājumi;

12.  uzstāj, ka turpmākajai sadarbībai un tās regulējumam vajadzētu veicināt un stimulēt to, lai visas attiecīgās ieinteresētās personas ciešā sadarbībā ar daudzpusējām bankām un citiem līdzekļu devējiem turpinātu izpētīt un īstenot novatoriskus avotus, mehānismus un instrumentus, un nodrošināt, lai šie jaunie finansējuma avoti pilnībā atbilstu pārredzamības, pārskatatbildības un efektivitātes principiem;

13.  atgādina, ka ANO ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai publiskotu informāciju par to, ka darbības ir saņēmušas ES finansējumu, nolūkā nodrošināt tādu pašu informētību un atpazīstamību kā attiecībā uz citiem starptautiskiem līdzekļu devējiem, vienlaikus visos ANO intervences pasākumos arī izplatot ES un ANO kopīgās Savienības vērtības, piemēram, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšanu, vides un sociālo standartu paaugstināšanu un vispārēju atbalstu ilgtspējīgai attīstībai un iekļaujošai ekonomikas izaugsmei;

14.  uzsver, ka visām līdzfinansētajām darbībām ir precīzi jāatbilst ES vispārējai stratēģijai un prioritārajām jomām, pamatojoties gan uz politiskajām prioritātēm, gan uz ekonomiskās un finansiālās efektivitātes kritērijiem, kas būtu jāatspoguļo pārvaldības rezultātos;

15.  uzsver — ES atbalsta uzskatu, ka ANO ir jāspēj pildīt savus uzdevumus, kā arī jākļūst aizvien efektīvākai un lietderīgākai; uzskata, ka jaunas un aizvien būtiskākas problēmas liek ANO uzņemties jaunas funkcijas, kas savukārt prasīs pārdomāt pārvaldības un finansēšanas kārtību; uzskata, ka arī turpmāk vienai no ES prioritātēm vajadzētu būt ANO finanšu resursu un personāla pareizas pārvaldības nodrošināšanai, cita starpā sarunās par ANO nākamo vispārējo budžetu un ANO miera uzturēšanas budžetiem;

16.  aicina gan ES, gan ANO pēc iespējas labāk savstarpēji koordinēt savas darbības papildināmības ziņā, lai sistemātiski pētītu labākās iespējas, optimālos līdzekļus un sinerģiju, sniedzot atbalstu ES politikas mērķiem un tos īstenojot, it īpaši koordinējot ES attīstības politikas virzienus un citas ārējās darbības jomas (cilvēktiesības, migrācija un bēgļi, drošība, stabilitāte un konfliktu novēršana);

17.  mudina ES un ANO pēc iespējas agrākā posmā pastiprināt savas specializētās zināšanas un stratēģisko un plānošanas pieeju dažādās intervences jomās un jo īpaši abu institūciju sadarbību saistībā ar riska pārvaldības instrumentiem (finanšu, darbības vai valstu risku pārvaldība), lai mērķtiecīgāk novirzītu palīdzību tur, kur tā visvairāk vajadzīga; aicina pienācīgi piemērot stingrākus nosacījumus, jo īpaši paredzot labas pārvaldības rādītāju izmantošanu vai izstrādi attiecībā uz partnervalstu publisko sektoru;

18.  atgādina, ka pievienotās vērtības princips attiecas arī uz ES sniegto finansējumu ANO darbībām, un aicina Komisiju sistemātiski un detalizēti ziņot par to, kādu pievienoto vērtību rada šāds finansējums salīdzinājumā ar tiešu finansējumu no dalībvalstīm un ES un/vai dalībvalstu uzņemšanos pašām īstenot attiecīgās darbības;

19.  uzskata — ņemot vērā uzsvaru uz Savienības atbalsta sniegumu, ir jāuzlabo uz rezultātiem vērsta pieeja, ieviešot uz rezultātiem balstītas pārskatatbildības un rezultātu novērtēšanas sistēmu, kas ļautu izvērtēt projektu drošumu ekonomiskās un sociālās ilgtspējas ziņā un izvērtēt projektu efektivitāti un lietderību;

20.  atbalsta pastāvīgu dialogu par ANO un ES partnerībā gūto rezultātu kvalitāti un noturīgumu, arī saistībā ar vispārējo jautājumu attiecībā uz intervences pasākumu saskaņotību un konsekvenci; uzskata, ka būtu jāturpina pilnveidot rezultātu rādītājus un to konverģenci, lai palielinātu projektu efektivitāti, nodrošinātu patiesu pievienoto vērtību un panāktu lielāku ietekmi uz attīstību;

21.  kā pamatprincipu uzsver to, ka ir svarīgi, lai ES īstenotajā politikā nekādi neizpaustos iecietība pret krāpšanu un korupciju un lai tiktu pastiprināti ar godīgumu un ētiku saistītie noteikumi; mudina padziļināt ANO iestāžu un struktūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) attiecības, pieņemot OLAF pamatnostādnes par informācijas un stratēģiju apmaiņu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Louis Aliot, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Rina Ronja Kari, Verónica Lope Fontagné, Monica Macovei, Dan Nica, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Bart Staes, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Cătălin Sorin Ivan, Karin Kadenbach, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raymond Finch

17.9.2015

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā — kā labāk sasniegt ES ārpolitikas mērķus

(2015/2104(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Fernando Maura Barandiarán

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

ES ārpolitikas kultūras dimensija

1.  uzsver, ka kultūra līdz ar starpkultūru un starpreliģiju dialogu ir ietekmīgs Eiropas ārējo attiecību instruments, kas veicina politisko dialogu ar trešām valstīm, kohēziju, mieru un drošību, vienlaikus sekmējot cilvēku savstarpējo saziņu, līdzdalības dialogu ar kultūras jomas darbiniekiem dažādās nozarēs un iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iespēju pilnvērtīgu izmantošanu; tajā pašā laikā uzsver, ka kultūra pirmām un galvenām kārtām ir vērtība pati par sevi, un kā tāda būtu jāatbalsta;

2.  uzsver to, ka kultūras politikas pamatā ir ES pamatvērtības, savstarpēja sapratne, sadarbība un pasaules mēroga kultūras pilsonības princips, tādēļ tā ir sistemātiski un stratēģiski jāiestrādā ES ārējā darbībā — cita starpā, kaimiņattiecību politikā — kā instruments, ar ko veicināt Eiropas vērtības un pamattiesības, ievērojot pilnīgu cieņu pret citām kultūrām un vērtībām;

3.  mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju — jo īpaši tās Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātu (ĢD) un Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD — piešķirt kultūrai stratēģiskāku lomu ES attiecībās ar trešām valstīm;

4.  prasa īstenot integrētāku pieeju un auglīgāku sadarbību starp Komisiju, EĀDD, Parlamentu un ANO tādās jomās kā kultūras veicināšana, apdraudēta kultūras mantojuma saglabāšana, kultūras vērtību nelikumīgas tirdzniecības apkarošana (arī ES iekšienē), konfliktu novēršana, samierināšanas procesi, miera veidošana, konflikta seku mazināšana, tūlītējas palīdzības instrumenti krīzes situācijās, radošo nozaru attīstība, kultūras nozares profesionāļu mobilitāte un kultūras preču un pakalpojumu aprite, izglītība un attīstība, studentu apmaiņas programmas, spēju veidošana, izglītība un apmācība ārkārtas situācijās un piekļuve kultūrai un izglītībai;

5.  uzsver, ka ir vajadzīga kultūras apmaiņa un forumi, kuru mērķis būtu savstarpēja saprašanās un sadarbība divpusējā un daudzpusējā līmenī, kā arī to, ka ir jāstiprina vispārējo vērtību kopējais kodols; šajā saistībā vērš uzmanību uz EĀDD un Komisijas Izglītības un kultūras ĢD rīkotajiem projektiem par kultūras diplomātiju un prasa īstenot kopīgu komunikāciju, veicinot abpusēju mācīšanos un sapratni, ņemot vērā dalībvalstu atbalstītos projektus, un izveidot kultūras organizāciju un NVO tīklus;

6.  norāda, ka izglītībai un apmācībai ir svarīgi uzdevumi konfliktu izraisītās ārkārtas situācijās un ka tādējādi tās ir aspekts, kas būtu jāiekļauj plašākā uzņemšanas, atbalsta un iespēju veicināšanas darbību pozīcijā;

7.  uzsver, ka liela nozīme ir kultūras diplomātijai, un to, ka kopīga Eiropas kultūras ārpolitika ievērojami palielinātu ES pamanāmību starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO; tāpēc aicina Komisiju tās vispārējā ES ārpolitikā un drošības politikā, kas tiek izstrādāta 2016. gada jūnijā rīkotajai Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmei, veltīt atsevišķu nodaļu kultūras diplomātijai;

8.  norāda, ka izglītībai ir nozīmīga loma humanitārajā, sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un tā ir izšķiroši svarīgs rīks to mērķu sasniegšanā, kuri ir ES ārpolitikas pamatā, piemēram, miera veidošana un stabilitāte pasaulē, ilgtspējīga attīstība, starpkultūru dialogs un cīņa ar nabadzību gan ES iekšienē, gan pasaules mērogā; uzsver, ka svarīga nozīme ir efektīvai sadarbībai starp ES un ANO ar mērķi atbalstīt iniciatīvu „Izglītību visiem”, uzlabot izglītības pieejamību un kvalitāti un nostiprināt izglītības sistēmas visā pasaulē;

9.  atzīst, ka kultūra ir cilvēces attīstības centrā un tai ir nozīmīga loma sabiedrības veidošanā, demokrātijas un sociālās iekļautības sekmēšanā un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanā; aicina ES atbilstoši tās pilnvarām un atbildības jomām savās starptautiskajās attiecībās un jo īpaši kopējā Eiropas attīstības sadarbībā kā vienu no centrālajiem elementiem iekļaut kultūras daudzveidību un cilvēktiesību veicināšanu un nodrošināt, ka ikvienai personai, kas apgalvo, ka ir pārkāptas tās kultūras tiesības, ir efektīvi pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

10.  uzsver, ka kultūru mijiedarbība un savstarpēja saprašanās ir izšķirošas sekmīgai attīstības politikai, un tāpēc mudina ES un dalībvalstis veicināt attīstības jomas izglītību un izpratnes veidošanas politiku, kurā iekļauta šī dimensija;

11.  mudina ES un dalībvalstis veicināt ar trešām valstīm kopīgās intereses, izmantojot uz līdztiesību balstītu partnerību, kura vērsta uz savstarpēju apmaiņu un starpkultūru sadarbību; iesaka paredzēt kultūrai dinamisku lomu starptautiskajā arēnā kā „maigai varai”, kas var dot labumu ES un tās dalībvalstīm to attiecībās ar pārējo pasauli;

12.  uzsver dalībvalstu ciešākas sadarbības potenciālu ES kultūras diplomātijas ietekmes palielināšanā, jo īpaši ar uzlabotu koordināciju starp kultūras atašejiem ES delegācijās un dalībvalstu pārstāvniecībās un dalībvalstu kultūras iestādēm apvienojot resursus valstīs, kas nepieder pie ES;

13.  šajā saistībā atzinīgi vērtē sagatavošanās pasākumu „Kultūra ES ārējās attiecībās” kā svarīgu instrumentu kultūras kā stratēģiska humanitārās, sociālās un ekonomiskās attīstības faktora — kas palīdz sasniegt ārpolitikas mērķus — lomas palielināšanai;

14.  aicina priekšsēdētāja vietnieci /augsto pārstāvi katrā ES pārstāvniecībā trešās valstīs, ar kurām tiek īstenotas partnerattiecības, iecelt profesionālu kultūras darbinieku (kā, piemēram, ES un Ķīnas delegācijā) un nodrošināt apmācību EĀDD personālam ārpolitikas kultūras dimensijā;

15.  mudina pastiprināt kultūras iestāžu un pilsoniskās sabiedrības sadarbību un pilsētu partnerības un izveidot Eiropas „radošos centrus” trešās valstīs;

16.  prasa īstenot saskanīgāku stratēģiju pasaules mantojuma aizsardzībai un veicināšanai un pastiprinātu starptautisko sadarbību konflikta zonās, ciešāk sadarbojoties ar Starptautisko Zilā vairoga komiteju (ICBS);

17.  ieteic Komisijai kopā ar dalībvalstu kultūras institūtiem proaktīvi sadarboties ar kultūras tīklā balstītajām Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras institūtu (EUNIC) kopām sadarbībā ar vietējām iestādēm, kultūras darbiniekiem un pilsonisko sabiedrību;

18.  norāda, ka kultūras projekti un kultūras diplomātijas iniciatīvas ir jāuzrauga un jāizvērtē, lai pārliecinātos par līdzekļu lietderīgu izlietojumu un novērtētu iniciatīvu kvalitāti un ietekmi;

19.  uzsver, ka ir jāapkopo statistikas dati par kultūru un kultūras nozarēm, lai dotu ieguldījumu diskusijā par kultūras politiku un vēl vairāk uzsvērtu kultūras un radošo nozaru ekonomisko potenciālu un ietekmi uz sociālo labklājību;

20.  uzsver kultūras lomu demokratizācijas veicināšanā, miera veidošanā un cilvēktiesību ievērošanā; uzsver ES apņemšanos atbalstīt māksliniecisko brīvību un kultūras izteiksmes brīvību pret cenzūru un mākslinieku, pētnieku, žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajāšanu; mudina noteikt ar kultūras dimensiju saistītās prioritātes Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentā (EIDHR);

21.  vērš uzmanību uz to, ka svarīga nozīme ir „Deklarācijai par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību”, kuru pieņēma 2015. gada martā Parīzē un kurā uzsvērta nepieciešamība veicināt aktīvu starpkultūru dialogu, globālu solidaritāti un savstarpēju cieņu;

ES un ANO sadarbība un pārvaldība

22.  atzinīgi vērtē konsolidēto sadarbību starp ES un UNESCO, kuras pamatā ir 2003. gada Finanšu un administratīvā pamatnolīguma starp Eiropas Savienību un ANO (FAFA) pieņemšana, UNESCO un ES 2012. gada Saprašanās memorands un ES līdzdalība ANO Ģenerālajā asamblejā pēc ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, ko pieņēma 2011. gadā; tomēr aicina, lai ES būtu efektīvāk pārstāvēta ANO, jo īpaši kultūras, izglītības, pilsoniskuma un bērnu un jauniešu tiesību jomā un saskaņā ar Lisabonas līgumu; uzsver, ka patiesu ES un ANO stratēģisko partnerību varētu panākt, ja ANO aģentūru valdēs kultūras, izglītības, pilsoniskuma un bērnu un jauniešu tiesību jomā darbotos ES pārstāvji ar balsstiesībām, kā arī īstenojot kopīgu darbību ar UNESCO — un ar UNICEF, UNDP, UNHRC, UNRWA un UNWOMAN — finanšu sadarbības un kopīgas projektu pārvaldības veidā, par to vienojoties ar saņēmējām partnervalstīm;

23.  uzsver to, ka, lai nostiprinātu ES un UNESCO sadarbību, ir nepieciešams vairāk par finanšu palīdzību un kopīgu projektu pārvaldību, uzlabojot ilgtermiņa partnerību izglītības un kultūras jomā; tāpēc aicina izveidot augsta līmeņa gadskārtēju stratēģisko dialogu attiecībā uz kopīgu uzdevumu risināšanu ilgtspējīgākā veidā;

24.  uzsver to, ka kultūra ir svarīgs virzītājspēks ilgtspējīgu sabiedrību veidošanā, un aicina iestrādāt kultūras aspektu ANO ilgtspējīgas attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada un līdz ar to — ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM), kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam, jo kultūra spēcīgi ietekmē ekonomisko attīstību, sociālo iekļautību, vides ilgtspēju, mieru un drošību;

25.  atzīst, ka kultūras mantojums parāda kultūras izpausmju daudzveidību un tādēļ tam ir nozīmīga loma Savienības ārējās attiecībās; aicina pieņemt saskaņotus tiesību aktus un starptautiskus nolīgumus, lai ciešā sadarbībā ar UNESCO aizsargātu kultūras mantojumu un apkarotu kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību;

26.  uzsver kultūras un radošo nozaru ietekmi uz vietējo un reģionālo attīstību un prasa turpināt ES un UNESCO ekspertu atbalsta mehānismu projektus un tos paplašināt, kā arī uzskatīt UNESCO „Kultūras attīstībai rādītājus” par metodoloģisku atsauces materiālu, lai izvērtētu kultūras daudzdimensiālo lomu attīstības procesos;

27.  uzsver, ka kultūras tūrisms veicina cilvēku savstarpējo saziņu visā pasaulē, un atzinīgi vērtē kopīgos centienus nostiprināt UNESCO mantojuma tūrismu sadarbībā ar Eiropas Savienību; minētais tūrisma veids stimulē ieguldījumus kultūras nozarē un ilgtspējīgā un kvalitatīvā veidā palīdz veicināt kultūras izpausmju daudzveidību;

28.  uzsver, ka ir jālikvidē šķēršļi mākslinieku un kultūras profesionāļu mobilitātei un tā jāuzlabo, piemērojot dažādus atvieglojumu režīmus, piemēram, vīzu izglītības un kultūras mērķiem, lai veicinātu kultūras apmaiņu, pētījumu projektus, mākslinieku radošos namus un stipendijas radošajiem darbiniekiem un skatuves māksliniekiem, saskaņā ar 16. punktu UNESCO 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kuru parakstījusi arī ES;

29.  ieteic nodrošināt ES un ANO sadarbību saistībā ar programmām „Izglītība ārkārtas situācijās“ humanitāru krīžu, bruņotu konfliktu un dabas katastrofu gadījumā, turpinot atbalstīt tādas programmas kā UNICEF „Izglītība ārkārtas situācijās un pārejas pasākumi pēc krīzes“, UNHCR kvalitātes izglītības programma bēgļu nometnēs un UNRWA izglītības darbs;

Juridiskie instrumenti

30.  atgādina, ka ES ir ratificējusi UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, un aicina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ratificēt UNESCO 1970. gada Konvenciju par pasākumiem kultūras vērtību nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību nodošanas aizliegšanai un novēršanai un UNIDROIT 1995. gada Konvenciju par zagtiem vai nelegāli izvestiem kultūras priekšmetiem, kuras ir nozīmīgi instrumenti pasaules kultūras mantojuma un kultūras daudzveidības aizsardzības stiprināšanai, kā arī 1954. gada Konvenciju par kultūras mantojuma aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un tās divus protokolus, UNESCO 2001. gada Konvenciju par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību un UNESCO 2003. gada Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu; aicina saskaņot tiesību aktus un noslēgt starptautisku nolīgumu attiecībā uz kultūras mantojumu un nelegālu tirdzniecību;

31.  aicina uzlabot komunikācijas stratēģijas kultūras sadarbības veidošanā, izmantojot un attīstot digitālos resursus, piemēram, tīklā balstītas daudzvalodu informācijas platformas un tiešsaistes izglītības resursus, lai veicinātu pieejamību, izplatītu informāciju vietējās valodās un veicinātu apmaiņu un sakaru veidošanu starp māksliniekiem, kultūras profesionāļiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

32.  uzsver kultūras mantojuma simbolisko nozīmi, kas šobrīd, kad kultūras mantojums ir kļuvis par politisku mērķi, kā to parādīja nesenā kultūrvēsturisku vietu iznīcināšana Sīrijā un Irākā, padara tā aizsardzību — izmantojot labāku koordināciju un sabiedrības informētību — par sevišķi svarīgu;

33.  šajā saistībā aicina pastiprināt centienus, lai sadarbībā ar UNESCO un citām ANO dalībvalstīm apturētu pasaules kultūras mantojuma izpostīšanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Angel Dzhambazki, Jill Evans, Petra Kammerevert, Rikke Karlsson, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Stefano Maullu, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Yana Toom, Helga Trüpel, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Paul Nuttall, Hermann Winkler

30.9.2015

Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā — kā labāk sasniegt ES ārpolitikas mērķus

(2015/2104(INI))

Atzinuma sagatavotājs: David McAllister

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņem vērā gan to, kāda sarežģīta institucionālā struktūra ir Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) kā starptautiskai valstu organizācijai, gan to, kāda specifika ir Eiropas Savienībai (ES) kā pārvalstiskai savienībai, kurai kopš 2011. gada Apvienoto Nāciju Organizācijā ir īpašs novērotājas statuss, tiesības piedalīties debatēs, iesniegt priekšlikumus un grozījumus, ierosināt darba kārtības jautājumus un izplatīt dokumentus, balstoties uz ANO 2011. gada 3. maija Rezolūciju Nr. 65/276 par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā; uzsver, ka faktiskie ANO tiesību subjekti ir suverēnas pasaules valstis, tostarp ES dalībvalstis; nolūkā sekmēt efektīvu globālo sadarbību aicina attīstīt labākus sakarus gan starp ANO dalībniekiem, gan starp dažādajām ANO struktūrām (aģentūrām, fondiem, programmām, komisiju un komitejām), uzlabojot vispārējo koordināciju un saskaņotību; šajā sakarā uzskata, ka ES Apvienoto Nāciju Organizācijā vajadzētu rīkoties kā īstenai globāla mēroga dalībniecei un tiekties palielināt savu ietekmi un pamanāmību uz starptautiskās skatuves atbilstoši Lisabonas līguma burtam un garam;

2.  uzskata, ka ES īpašajam statusam Apvienoto Nāciju Organizācijā vajadzētu bruģēt ceļu uz ciešāku kohēziju un sadarbību; nolūkā pavērt iespēju palielināt Savienības lomu ārpolitikā, pozicionējot ES kā vienotu starptautisko dalībnieci, lai uzlabotu tās iekšējo koordināciju šajā jomā, aicina dalībvalstis jau iepriekš vienoties par kopēju nostāju visos attiecīgajos jautājumos un apsvērt veidus, kā varētu nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus patiesi kopējas ārlietu un drošības politikas panākšanai; atgādina, ka augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amats tika ieviests saskaņā ar LES 18. pantu, lai Savienība varētu paust vienotu nostāju starptautiskos forumos, it sevišķi ANO, un ka tāpēc jādod iespēja augstajai pārstāvei kā galvenajai ES ārējai pārstāvei savus uzdevumus īstenot pilnībā;

3.  pieprasa, lai ANO, Komisija un Padome sniedz Parlamentam pilnīgu informāciju par savu koordinācijas darbu un tādējādi iesaistītu Parlamentu ES ārpolitikas mērķu noteikšanā un pārskatīšanā;

4.  atbalsta ANO reformu programmu, jo tā iemieso efektīvu multilaterālismu, vienlaikus atzīstot ES īpašo statusu ANO Ģenerālajā asamblejā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī un ANO 2011. gada 3. maija Rezolūcijas Nr. 65/276 par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā pieņemšanas;

5.  aicina īstenot nepieciešamās sarunas, procedūras un ANO Drošības padomes reformas, lai ES varētu kļūt par pastāvīgu minētās struktūras locekli ar vienu pastāvīgu vietu un vienu balsi;

6.  atgādina, ka abām šīm starptautiskajām organizācijām ir kopīgi pamatprincipi, un uzsver, ka šīs kopīgās vērtības būtu jāizmanto par galveno sadarbības pamatu; uzsver, ka spēcīgas un stabilas ES un ANO partnerattiecības ir svarīgas ANO darbā attiecībā uz visiem trim pīlāriem — mieru un drošību, cilvēktiesībām un ilgtspējīgu attīstību — un tās ir būtiskas arī ES darbībai aktīvas starptautiskas dalībnieces statusā; vēlreiz uzsver, ka ļoti svarīgi ir novērst un apkarot vardarbīgu konfliktu cēloņus un rast risinājumus jaunām problēmām;

7.  uzsver, ka ANO Parlamentārā asambleja (UNPA), kas būtu izveidota saskaņā ar ANO Statūtu 22. pantu, varētu kalpot par sākumpunktu ANO demokratizācijai, lai palielinātu demokrātisko pārskatatbildību un pasaules mēroga pārvaldības pārredzamību un dotu iespēju sabiedrībai lielākā mērā iesaistīties ANO darbībās;

8.  ir apņēmies ANO sistēmu un tās daudzās iestādes un struktūras pielāgot jaunajām globālajām problēmām un norisēm un palielināt tās pārredzamību, pārskatatbildību un efektivitāti, izvairoties no pārklāšanās un racionālāk izmantojot dažādās ANO struktūras; norāda, ka ANO reformu procesā, it sevišķi attiecībā uz Drošības padomi, varētu noderēt ES pieredze, kas gūta transnacionālā lēmumu pieņemšanā;

9.  aicina gaidāmajās ANO ģenerālsekretāra vēlēšanās atbalstīt kandidātes sievietes;

10.  atgādina, ka ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākās finanšu līdzekļu devējas ANO budžetam; atgādina, ka ES ieguldījums izpaužas ne vien kā finanšu līdzekļi, bet arī kā iesaistīšanās ar cilvēkkapitālu un tehnisko zinātību; līdz ar to atbilstoši iniciatīvas „Vienoti rīcībā” principiem (viens vadītājs, viens budžets, viena programma, viens birojs) uzstāj, ka ir jānodrošina ar ANO starpniecību sniegtā ES finansējuma labāka pārskatāmība, kā arī šo līdzekļu efektīvs izlietojums; pieprasa, lai Komisija un ES dalībvalstis izdara spiedienu uz ANO nolūkā nodrošināt konsekventu ANO Pārredzamības un pārskatatbildības iniciatīvas īstenošanu un lai tās savlaicīgi sniedz Parlamentam pilnīgu informāciju par to, kā ANO izlieto ES piešķirto finansējumu;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības palīdzības sniegšana ar ANO starpniecību ļauj Eiropas Savienībai atbalstīt tādus pasaules reģionus, ko tā pati par sevi nespētu; apzinās augsto objektīvo risku, kas raksturīgs atbalsta sniegšanai konfliktu skartajos reģionos; tomēr pauž nožēlu par to, ka partnerorganizācijas, kurām ir uzticēta Savienības budžeta īstenošana netiešā pārvaldībā, bieži sniedz Komisijai novēlotus, nepilnīgus vai nepietiekami uz rezultātiem vērstus ziņojumus, tādā veidā neļaujot Komisijai pienācīgi veikt savu uzraudzības uzdevumu;

12.  uzskata, ka ES un ANO sadarbība miera atbalsta jautājumos ir ļoti svarīga nolūkā sniegt palīdzību politiskajās misijās un ar mediāciju saistītās darbībās, kā arī optimizēt plānošanas darbības, un šajā sakarā pilnībā atbalsta ANO miera atbalsta operāciju pārskatīšanu;

13.  atzīst, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams pielāgot ANO sistēmu jaunajam globālās varas izkārtojumam, taču uzskata, ka tās centienus veikt reformas ir kavējis kopējas dalībvalstu nostājas trūkums, it sevišķi attiecībā uz starptautisko miera un drošības sistēmu, un ka tie ir līdzveidojuši — vai vismaz nav novērsuši — pašreizējo Drošības padomes reformas strupceļu;

14.  uzsver ES pašreizējās prioritātes, kas attiecas uz ANO Ģenerālās asamblejas 69. sesiju un kas ietver jau ilgi pausto Savienības prasību, ka ANO būtu jāracionalizē savas struktūras, budžets un darba metodes, nevairoties no sarežģītām tēmām, piemēram, Drošības padomes reformas;

15.  uzsver, ka Ģenerālajai asamblejai, kas pārstāv visu dalībvalstu valdības, ir jābūt iespējām un līdzekļiem, ar kuriem virzīt ANO sistēmu un koordinēt visas tās darbības;

16.  iesaka Padomei: aktīvi atbalstīt visaptverošu ANO sistēmas, it sevišķi Drošības padomes, reformu, lai stiprinātu sistēmas leģitimitāti, reģionālo pārstāvību, pārskatatbildību un efektivitāti; virzīties uz ES ilgtermiņa mērķi iegūt vietu paplašinātā Drošības padomē; nodrošināt ES kā globālas dalībnieces saskaņotību un efektivitāti, lai varētu rīkoties ātri un visaptveroši un paust vienotu nostāju, uzlabojot dalībvalstu nostāju koordinēšanu un EĀDD un dalībvalstu sadarbību; šajā sakarā mudināt EĀDD, jo īpaši ar ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā starpniecību, strādāt pie ES saskaņotības uzlabošanas.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elmar Brok, Fabio Massimo Castaldo, Pascal Durand, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, Jo Leinen, György Schöpflin, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Rainer Wieland

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Sylvie Goulard, Enrique Guerrero Salom, Sylvia-Yvonne Kaufmann, David McAllister, Viviane Reding, Helmut Scholz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Mady Delvaux, Ulrike Rodust, Iuliu Winkler

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.10.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

8

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marielle de Sarnez, Antonio López-Istúriz White, David Martin, Urmas Paet, Soraya Post, Helmut Scholz, György Schöpflin, Igor Šoltes, Dubravka Šuica, Bodil Valero, Paavo Väyrynen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Grapini, Pavel Poc

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule, Javier Nart, Urmas Paet, Jozo Radoš, Ivo Vajgl, Paavo Väyrynen, Marielle de Sarnez

ECR

Mark Demesmaeker

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Alojz Peterle, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, László Tőkés, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica

S&D

Nikos Androulakis, Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Eugen Freund, Maria Grapini, Richard Howitt, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, David Martin, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Pavel Poc, Soraya Post, Boris Zala

Verts/ALE

Barbara Lochbihler, Alyn Smith, Bodil Valero, Igor Šoltes

8

-

ECR

Amjad Bashir, Bas Belder, Anna Elżbieta Fotyga, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden

EFDD

James Carver

ENF

Mario Borghezio

NI

Georgios Epitideios

4

0

GUE/NGL

Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Helmut Scholz

Verts/ALE

Klaus Buchner

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 100, 26.3.2015., 27. lpp.

(2)

OV L 377, 7.12.2012., 66. lpp.

(3)

2011. gada 3. maija rezolūcija 65/276 par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā.

(4)

Drošības padomes priekšsēdētāja 2014. gada 14. februāra paziņojums S/PRST/2014/4 par sadarbību starp Apvienoto Nāciju Organizāciju un reģionālajām un apakšreģionālajām organizācijām starptautiskā miera un drošības nodrošināšanai.

(5)

FAO: Pārtikas un lauksaimniecības organizācija; IFAD: Starptautiskais Lauksaimniecības attīstības fonds; SDO: Starptautiskā darba organizācija; SVF: Starptautiskais valūtas fonds; UNESCO: Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija; UNIDO: Apvienoto Nāciju Organizācijas Industriālās attīstības organizācija; PVO: Pasaules Veselības organizācija; UNCTAD: ANO konference par tirdzniecību un attīstību UNDP: ANO Attīstības programma; UNEP: ANO Vides programma; UNFPA: ANO Iedzīvotāju fonds; UNHCR: Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs; UNICEF: ANO Bērnu fonds; WFP: Pasaules Pārtikas programma.

(6)

ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 3. maija rezolūcija A/65/276 par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā.

Juridisks paziņojums