Procedūra : 2014/0100(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0311/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0311/2015

Debates :

PV 18/04/2018 - 22
CRE 18/04/2018 - 22

Balsojumi :

PV 19/04/2018 - 10.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0180

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 2698kWORD 2433k
5.11.2015
PE 557.122v02-00 A8-0311/2015

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Oficiālo kontroļu regula] un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007

(COM(2014)0180 – C7‑0109/2014 – 2014/0100(COD))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Martin Häusling

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Oficiālo kontroļu regula] un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007

(COM(2014)0180 – C7‑0109/2014 – 2014/0100(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0180),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7- 0109/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 15. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0311/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai nodrošinātu bioloģisko produktu augstu kvalitāti, minēto produktu ražošanā ir svarīgi ievērot augstus veselības, vides un dzīvnieku labturības standartus. Kā uzsvērts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku11, bioloģiskā ražošana ir daļa no Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, pie kurām pieder arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, garantētas tradicionālās īpatnības un produkti no tālākajiem Savienības reģioniem, kā noteikts, attiecīgi, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/201212 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 228/201313. Šajā ziņā bioloģiskā ražošana tiecas sasniegt tos pašus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus, kas raksturīgi visām Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām.

(2) Lai nodrošinātu bioloģisko produktu augstu veselīguma līmeni, minēto produktu ražošanā ir svarīgi ievērot augstus veselības, vides un dzīvnieku labturības standartus. Kā uzsvērts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku, bioloģiskā ražošana ir daļa no Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, pie kurām pieder arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, garantētas tradicionālās īpatnības un produkti no kalnu reģioniem un tālākajiem Savienības reģioniem, kā noteikts, attiecīgi, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 228/2013. Šajā ziņā bioloģiskajai ražošanai ir vadošā loma, izveidojot ilgtspējīgākas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sistēmas, un tādēļ tā tiecas sasniegt tos pašus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus, kas raksturīgi visām Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām.

__________________

__________________

11 COM(2009) 234 galīgā redakcija.

11 COM(2009) 234 galīgā redakcija.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Bioloģiskās ražošanas politikas mērķi ir iestrādāti KLP mērķos, nodrošinot to, ka lauksaimnieki saņem taisnīgu atlīdzību par bioloģiskās ražošanas noteikumu ievērošanu. Turklāt pieaugošais patērētāju pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem rada apstākļus šo produktu tirgus turpmākai attīstībai un paplašināšanai un tādējādi palielina bioloģiskajā ražošanā iesaistīto lauksaimnieku peļņu.

(3) Bioloģiskās ražošanas politikas mērķi ir iestrādāti KLP mērķos, nodrošinot to, ka lauksaimnieki saņem taisnīgu atlīdzību par bioloģiskās ražošanas noteikumu ievērošanu. Turklāt pieaugošais patērētāju pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem rada apstākļus šo produktu tirgus turpmākai attīstībai un paplašināšanai un tādējādi palielina bioloģiskajā ražošanā iesaistīto lauksaimnieku peļņu. Ņemot vērā to, ka Savienības lauksaimnieki aizvien vairāk saskaras ar grūtībām saņemt taisnīgus ienākumus no pārtikas ķēdes, šai regulai arī vajadzētu veicināt, lai lauksaimnieki un patērētāji ar tiešās tirgvedības starpniecību tiktu no jauna savienoti īsās pārtikas ķēdēs, tādējādi nodrošinot pārtikas pievienotās vērtības taisnīgu sadalījumu un pozitīvu ārējo ietekmi bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Turklāt bioloģiskā ražošana ir sistēma, kas veicina vides aizsardzības prasību integrēšanu KLP un sekmē ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Tas ir iemels, kāpēc KLP ir ieviesti pasākumi, ar kuriem finansiāli atbalsta bioloģisko ražošanu (pēdējo reizi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013)14, un tie ir īpaši nostiprināti lauku attīstības politikas tiesiskā regulējuma jaunākajā reformā, kas iedzīvināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/201315.

(4) Turklāt bioloģiskā ražošana ir sistēma, kas veicina vides aizsardzības prasību integrēšanu KLP un sekmē ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Tas ir iemels, kāpēc KLP ir ieviesti pasākumi, ar kuriem finansiāli atbalsta bioloģisko ražošanu (pēdējo reizi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013)14, un tie ir īpaši nostiprināti lauku attīstības politikas tiesiskā regulējuma jaunākajā reformā, kas iedzīvināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/201315. Līdz ar to šajā regulā vajadzētu būt atsaucei uz atbilstīgajiem pasākumiem valstu lauku attīstības programmu ietvaros, ar kuriem tiek veicināts atbalsts bioloģiskajai dzīvnieku audzēšanai un uzlabotai bioloģisko sēklu un dzīvnieku barības piegādei. Turklāt ir steidzami nepieciešami uzticami dati par pašreizējiem trūkumiem bioloģisko sēklu, barības un proteīnu avotu piegādē, un būtu jāiesniedz priekšlikumi un jāuzsāk rīcības plāni, lai pakāpeniski atceltu visas atkāpes minētajās jomās.

__________________

__________________

14 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

14 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Pēdējo gadu laikā bioloģiskās lauksaimniecības nozare Savienībā ir strauji attīstījusies ne tikai izmantotās platības, bet arī bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita un kopējā Savienībā reģistrēto bioloģisko operatoru skaita ziņā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ņemot vērā bioloģiskās ražošanas nozares dinamisko attīstību, Padomes Regulā (EK) Nr. 834/200726 ir identificēta vajadzība arī turpmāk pārskatīt Savienības noteikumus par bioloģisko ražošanu, ņemot vērā minēto noteikumu piemērošanā gūto pieredzi. Komisijas veiktās pārskatīšanas rezultāti liecina, ka Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz bioloģisko ražošanu būtu jāuzlabo, lai paredzētu noteikumus, kuri atbilst patērētāju augstajām prasībām un garantē pietiekamu skaidrību tiem, kam šie noteikumi adresēti. Tāpēc Regula (EK) Nr. 834/2007 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(8) Ņemot vērā bioloģiskās ražošanas nozares dinamisko attīstību, Padomes Regulā (EK) Nr. 834/200726 ir identificēta vajadzība arī turpmāk pārskatīt Savienības noteikumus par bioloģisko ražošanu, ņemot vērā minēto noteikumu piemērošanā gūto pieredzi. Komisijas veiktās pārskatīšanas rezultāti liecina, ka Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz bioloģisko ražošanu būtu jāuzlabo, lai paredzētu noteikumus, kuri atbilst patērētāju augstajām prasībām un garantē pietiekamu skaidrību tiem, kam šie noteikumi adresēti. Tāpēc Regula (EK) Nr. 834/2007 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu. Tomēr Regulas (EK) Nr. 834/2007 noteikumi, kas atbilst šiem mērķiem, būtu jāsaglabā šajā regulā. Turklāt ar šo regulu vajadzētu galvenokārt uzlabot pašreizējo principu un noteikumu īstenošanu un radīt dinamiku, kas ļautu nozarei risināt problēmuzdevumus, ar kuriem tā saskaras.

__________________

__________________

26 Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

26 Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Pieredze, kas līdz šim gūta Regulas (EK) Nr. 834/2007 piemērošanā, liecina, ka ir skaidri jānosaka, uz kuriem produktiem attiecas šī regula. Tai būtu jāattiecas galvenokārt uz lauksaimniecības produktiem, tostarp akvakultūras produktiem, kuri uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) I pielikumā. Turklāt tai būtu jāattiecas uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ko izmanto kā pārtiku vai barību, jo, laižot šos produktus tirgū kā bioloģiskos produktus, tiek radīts liels lauksaimniecības produktu noiets un patērētāji pamana to lauksaimniecības produktu bioloģisko izcelsmi, no kuriem tie ir pārstrādāti. Tāpat šai regulai būtu jāaptver daži citi produkti, kuri ir saistīti ar lauksaimniecības produktiem līdzīgi kā pārstrādātie lauksaimniecības produkti, jo minētie citi produkti vai nu nodrošina lielu lauksaimniecības produktu noietu, vai arī ir ražošanas procesa neatņemama daļa. Visbeidzot, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj jūras sāls, jo to ražo, izmantojot dabiskus ražošanas paņēmienus, un tā ražošana veicina lauku apvidu attīstību un tādējādi atbilst šīs regulas mērķiem. Skaidrības labad minētie citi produkti, kas nav uzskaitīti Līguma I pielikumā, būtu jāuzskaita šīs regulas pielikumā.

(9) Pieredze, kas līdz šim gūta Regulas (EK) Nr. 834/2007 piemērošanā, liecina, ka ir skaidri jānosaka, uz kuriem ražošanas procesiem un produktiem attiecas šī regula. Tai būtu jāattiecas galvenokārt uz ražošanas metodēm un produktiem, tostarp akvakultūras un biškopības produktiem. Turklāt tai būtu jāattiecas uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ko izmanto kā pārtiku vai barību, jo, laižot šos produktus tirgū kā bioloģiskos produktus, tiek radīts liels lauksaimniecības produktu noiets un patērētāji pamana to lauksaimniecības produktu bioloģisko izcelsmi, no kuriem tie ir pārstrādāti. Tāpat šai regulai būtu jāaptver daži citi produkti, kuri ir cieši saistīti ar lauksaimniecības produktiem līdzīgi kā pārstrādātie lauksaimniecības produkti, jo minētie citi produkti vai nu nodrošina lielu lauksaimniecības produktu noietu, vai arī ir ražošanas procesa neatņemama daļa. Visbeidzot, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj sāls, jo to ražo, izmantojot dabiskus ražošanas paņēmienus, un tā ražošana veicina lauku apvidu attīstību un tādējādi atbilst šīs regulas mērķiem.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai ņemtu vērā jaunas ražošanas metodes vai materiālus vai starptautiskās saistības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par grozījumiem to citu produktu sarakstā, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā. Būtu jāparedz, ka minētajā sarakstā drīkst iekļaut tikai produktus, kas ir cieši saistīti ar lauksaimniecības produktiem.

svītrots

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 2. panta 5. punktā.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Ņemot vērā sabiedriskās ēdināšanas vietējo iedabu, dalībvalstu veiktie pasākumi un privātās shēmas šajā jomā ir uzskatāmas par pietiekamām, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību. Tāpēc šai regulai nebūtu jāattiecas uz pārtiku, kas sagatavota sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Tāpat šai regulai nebūtu jāattiecas uz nomedītu un nozvejotu savvaļas dzīvnieku produktiem, jo to ražošanas procesu nevar pilnībā kontrolēt.

(12) Šai regulai būtu jāattiecas uz pārtiku, kas sagatavota sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Šai regulai nebūtu jāattiecas uz nomedītu un nozvejotu savvaļas dzīvnieku produktiem, jo to ražošanas procesu nevar pilnībā kontrolēt.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 2. panta 2. punkta 2. apakšpunktā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Pētniecības projekti ir apliecinājuši, ka bioloģiskās pārtikas tirgū izšķiroša nozīme ir patērētāju uzticībai. Noteikumi, kuri nav uzticami, ilgākā laikposmā var apdraudēt sabiedrības uzticēšanos un radīt tirgus traucējumus. Tāpēc bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai Savienībā vajadzētu balstīties uz pārdomātiem ražošanas noteikumiem, kas ir saskaņoti Savienības līmenī. Turklāt minētajiem ražošanas noteikumiem būtu jāattaisno operatoru un patērētāju cerības attiecībā uz bioloģisko produktu kvalitāti un atbilstību šajā regulā izklāstītajiem principiem un noteikumiem.

(13) Pētniecības projekti ir apliecinājuši, ka bioloģiskās pārtikas tirgū izšķiroša nozīme ir patērētāju uzticībai. Noteikumi, kuri nav uzticami, un Savienības līmenī nepietiekami īstenoti pašreizējie noteikumi un kontrole ilgākā laikposmā var apdraudēt sabiedrības uzticēšanos un radīt tirgus traucējumus. Tāpēc bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai Savienībā vajadzētu balstīties uz pārdomātiem un pārredzamiem ražošanas noteikumiem un saskaņotu īstenošanu valsts un Savienības līmenī. Iepriekšējā pieredze liecina, ka pastāv būtiski trūkumi kontroles jomā Savienības līmenī. Ir ārkārtīgi svarīgi būtiski uzlabot datu vākšanu, saziņu un minēto noteikumu īstenošanas uzraudzību un saskaņošanu visās dalībvalstīs un Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot saistītos tiesību aktus, piemēram, par nekaitīgumu pārtikas ķēdē, dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu, marķēšanu un vidi. Konkrētāk, attiecībā uz atļauju piešķiršanu produktiem un vielām, ko drīkst lietot bioloģisko produktu ražošanā, ir jāuzsver, ka minētajiem produktiem un vielām vispirms ir jāpiešķir atļauja Savienības līmenī. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro, neskarot citus īpašos Savienības noteikumus attiecībā uz šādu produktu un vielu atļaušanu un laišanu tirgū.

(14) Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot citus Savienības tiesību aktus vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pieņemtus valstu noteikumus, kas attiecas uz šajā regulā minētajiem produktiem, piemēram, noteikumus par šo produktu ražošanu, gatavošanu, tirdzniecību, marķēšanu un kontroli, tostarp tiesību aktus par pārtikas produktiem un dzīvnieku ēdināšanu. Konkrētāk, attiecībā uz atļauju piešķiršanu produktiem un vielām, ko drīkst lietot bioloģisko produktu ražošanā, ir jāuzsver, ka minētajiem produktiem un vielām vispirms ir jāpiešķir atļauja Savienības līmenī. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro, neskarot citus īpašos Savienības noteikumus attiecībā uz šādu produktu un vielu atļaušanu un laišanu tirgū.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 2. panta 3. punktā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Šīs regulas vispārīgajos ražošanas noteikumos principa pēc vajadzētu iekļaut aizliegumu izmantot jonizējošo starojumu un ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), un produktus, kas ražoti no ĢMO vai ar ĢMO. Tā kā patērētājus aizvien vairāk satrauc pārtikas pārstrādes un pārvadāšanas ietekme uz vidi, būtu jāprasa, lai bioloģiskās ražošanas operatori, kas nav lauksaimnieki vai operatori, kuri audzē jūras aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, pārvaldītu ekoloģiskos raksturlielumus, izmantojot saskaņotu sistēmu. Lai mazinātu regulējuma slogu mikrouzņēmumiem, kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK un nodarbojas ar bioloģisko ražošanu, ir lietderīgi tos no šīs prasības atbrīvot. Lai nodrošinātu vispārīgo ražošanas noteikumu pareizu piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko nosaka kritērijus, kādiem jāatbilst vides vadības sistēmai.

(15) Šīs regulas vispārīgajos ražošanas noteikumos principa pēc vajadzētu iekļaut aizliegumu izmantot jonizējošo starojumu un ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), un produktus, kas ražoti no ĢMO vai ar ĢMO. Būtu jācenšas izveidot tādu veterināro zāļu tirgu, kurās nebūtu ĢMO. Tā kā patērētājus aizvien vairāk satrauc pārtikas pārstrādes un pārvadāšanas ietekme uz vidi, būtu jāprasa, lai bioloģiskās ražošanas operatori, kas nav mikrouzņēmumi, lauksaimnieki, biškopji, mazumtirgotāji vai operatori, kuri audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, uzlabotu ekoloģiskos raksturlielumus atbilstoši saskaņotai sistēmai. Lai mazinātu regulējuma slogu mikrouzņēmumiem, kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK27 un nodarbojas ar bioloģisko ražošanu, ir lietderīgi tos no šīs prasības atbrīvot. Lai nodrošinātu vispārīgo ražošanas noteikumu pareizu piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko papildina noteiktus kritērijus, kādiem jāatbilst vides vadības sistēmai.

__________________

__________________

27 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

27 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

 

(Vārdi "jūras aļģes" tiek aizstāti ar vārdu "aļģes" visā tekstā.) Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Uzskata, ka bioloģiskās ražošanas noteikumu neievērošanas risks ir lielāks tajās lauku saimniecībās, kurās ir vienības, kas netiek apsaimniekotas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Tāpēc pēc atbilstošā pārejas perioda beigām visas lauku saimniecības, kuru mērķis ir kļūt par bioloģiskās ražošanas saimniecībām, Savienībā būtu jāpārvalda, pilnībā ievērojot bioloģiskajai ražošanai piemērojamās prasības. Bioloģiskajām lauku saimniecībām visās dalībvalstīs būtu jāievēro vienāds pārejas periods, neatkarīgi no tā, vai tās iepriekš ir bijušas iesaistītas agrovides pasākumos, kuri saņēmuši Savienības fondu atbalstu. Tomēr papuves gadījumā pārejas periods nav vajadzīgs. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem papildina vispārīgos pārejas noteikumus vai papildina un groza īpašos pārejas noteikumus.

(16) Uzskata, ka bioloģiskās ražošanas noteikumu neievērošanas risks ir lielāks tajās lauku saimniecībās, kurās ir vienības, kas netiek apsaimniekotas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Tāpēc pēc atbilstošā pārejas perioda beigām visas lauku saimniecības, kuru mērķis ir kļūt par bioloģiskās ražošanas saimniecībām, Savienībā būtu jāpārvalda, pilnībā ievērojot bioloģiskajai ražošanai piemērojamās prasības. Tomēr jauktas saimniecības, tostarp ražošanas vienības, kas ir paredzētas nebioloģiskajai ražošanai, un ražošanas vienības, kas atbilst šai regulai, būtu jāatļauj gadījumos, kad parastās lauksaimniecības darbības ir skaidri nošķirtas no bioloģiskās lauksamniecības darbībām. Turklāt pārejas periods nav vajadzīgs papuves gadījumā vai tad, ja attiecīgajā zemē tiek izmantotas bioloģiskajā ražošanā atļautās vielas vismaz uz laiku, kas ir nepieciešams pārejas īstenošanai, un ar noteikumu, ka pārējās nepieciešamās prasības ir īstenotas. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem papildina vispārīgos pārejas noteikumus vai papildina īpašos pārejas noteikumus.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Sugu vai šķirņu audzēšanas izvēlē būtu jāņem vērā to spēja pielāgoties klimatiskajiem un augsnes apstākļiem un to izturība pret slimībām.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Īpašās prasības augu un dzīvnieku audzēšanai nav pietiekami ņemtas vērā iepriekšējās regulās un būtu skaidri jānosaka un jāizvērš šajā regulā. Tas ir īpaši vajadzīgs, lai novērstu pašreizējos trūkumus bioloģisko sēklu un tādu dzīvnieku pieejamības jomā, kuri ir derīgi bioloģiskajai audzēšanai iekšējā tirgū. Tādēļ Komisijai ar attiecīgiem pasākumiem un pētniecības programmām vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu augu un dzīvnieku bioloģisko ražošanu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Attiecībā uz augsnes apstrādi un mēslošanu būtu jāparedz nosacījumi par bioloģiskajā augkopībā atļautu kultivēšanas paņēmienu izmantošanu un par mēslošanas līdzekļu un augsnes ielabotāju lietošanu.

(19) Attiecībā uz augsnes apstrādi un mēslošanu būtu jāparedz nosacījumi par bioloģiskajā augkopībā atļautu kultivēšanas paņēmienu izmantošanu un par mēslošanas līdzekļu un augsnes ielabotāju lietošanu. Šajā sakarībā dalībvalstīm būtu jāmudina bioloģiskās lauksaimniecības ražotāji veidot grupas, lai samazinātu piesārņojuma risku, ko rada tradicionālajā lauksaimniecībā izmantotās vielas. Ņemot vērā potenciālu, kas piemīt biokokoglēm, kuras dabiski palielina augsnes auglību, samazina mēslošanas līdzekļu un ūdens izmantošanu, kā arī palīdz samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, būtu jāatļauj to izmantošana augsnes vadībā.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Tā kā gruntsūdeņi ir galvenais tradicionālās lauksaimniecības radīto atlieku pārvietošanas līdzeklis, dalībvalstīm būtu jāveicina bioloģiskā lauksaimniecība upju augšteces teritorijās.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Būtu ievērojami jāierobežo pesticīdu lietošana. Priekšroka būtu jādod tādu pasākumu piemērošanai, kuri novērš kaitīgo organismu un nezāļu radīto kaitējumu ar tādiem paņēmieniem, kas nav saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, piemēram, ar augu seku. Lai izlemtu, vai iejaukšanās ir pamatota no ekonomiskā un vides aspekta, būtu jāveic kaitīgo organismu un nezāļu monitorings. Konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošana būtu jāatļauj tad, ja minētie paņēmieni nenodrošina pietiekamu aizsardzību, un tikai tad, ja šie augu aizsardzības līdzekļi ir atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/200928 pēc tam, kad ir novērtēta to atbilstība bioloģiskās ražošanas mērķiem un principiem, tostarp ierobežojošiem lietošanas nosacījumiem, un tie pēc tam ir atļauti saskaņā ar šo regulu.

(20) Būtu ievērojami jāierobežo pesticīdu lietošana. Priekšroka būtu jādod tādu pasākumu piemērošanai, kuri novērš kaitīgo organismu, nezāļu un slimību radīto kaitējumu ar tādiem paņēmieniem, kas nav saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, piemēram, ar augu maiņu un augu seku. Lai izlemtu, vai iejaukšanās ir pamatota no ekonomiskā un vides aspekta, būtu jāveic kaitīgo organismu, nezāļu un slimību monitorings. Konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošana būtu jāatļauj tad, ja minētie paņēmieni nenodrošina pietiekamu aizsardzību, un tikai tad, ja šie augu aizsardzības līdzekļi ir atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/200928 pēc tam, kad ir novērtēta to atbilstība bioloģiskās ražošanas mērķiem un principiem, tostarp ierobežojošiem lietošanas nosacījumiem, un tie pēc tam ir atļauti saskaņā ar šo regulu.

 

__________________

__________________

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

Pamatojums

Grozījums attiecas uz referenta ierosinātajiem grozījumiem II pielikuma I daļas 1.6.1. punkta ievaddaļā un 1.6.2. punktā.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem groza vai papildina īpašus augkopības noteikumus attiecībā uz kultivēšanas praksi, augsnes apstrādi un mēslošanu, augu veselību un kaitīgo organismu un nezāļu apkarošanu, sēņu audzēšanas un citu specifisku augu un augkopības sistēmu pārvaldību, augu reproduktīvā materiāla izcelsmi un savvaļas augu ievākšanu.

(21) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem papildina īpašus augkopības noteikumus attiecībā uz augsnes apstrādi un mēslošanu, augu veselību un kaitīgo organismu, nezāļu un slimību apkarošanu, sēņu audzēšanas un citu specifisku augu un augkopības sistēmu pārvaldību un savvaļas augu ievākšanu.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajiem grozījumiem 10. panta 3. punkta ievaddaļā un a), c) un e) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Ņemot vērā to, ka ir svarīgi attīstīt tādu sēklu un augu izmantošanu, kas ir piemēroti augsnes un klimata apstākļiem un atbilst patērētāju vēlmēm, būtu jāsekmē bioloģisko sēklu un augu audzēšana, vienlaikus paredzot iespēju arī turpmāk izmantot nebioloģiskas sēklas un augus, ja bioloģiskie ekvivalenti nav pieejami vai tādēļ, lai nodrošinātu pietiekamu ģenētiskās bāzes saglabāšanu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b) Ņemot vērā to, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai ir jāspēj paļauties uz ģenētiski augstvērtīgiem vaislas dzīvniekiem un ka šie dzīvnieki ir jāaudzē saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem, ir vēlams saglabāt iespēju noteiktos apstākļos izmantot nebioloģiskus vaislas dzīvniekus, lai kompensētu pieejamības trūkumu vai nodrošinātu pietiekamu ģenētisko bāzi, jo īpaši retu sugu un šķirņu gadījumā.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Ņemot vērā to, ka lopkopība ir dabiski saistīta ar tādas lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, kurā kultūraugu mēslošanai tiek izmantoti kūtsmēsli, būtu jāaizliedz bezzemes lopkopība. Izvēloties šķirnes, būtu jāņem vērā to spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēja un izturība pret slimībām un būtu jārosina plaša bioloģiskā daudzveidība.

(22) Ņemot vērā to, ka lopkopība ir dabiski saistīta ar tādas lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, kurā kultūraugu mēslošanai tiek izmantoti kūtsmēsli, būtu jāaizliedz bezzemes lopkopība. Izvēloties šķirnes, būtu jāņem vērā to spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēja un izturība pret slimībām un būtu jārosina plaša bioloģiskā daudzveidība ar nosacījumu, ka tā nenotiek uz vietējo šķirņu un sugu rēķina, kuru saglabāšana būtu jāatbalsta.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a) Tā kā pašlaik tiek piemērotas atkāpes no augstākajiem dzīvnieku labturības standartiem bioloģiskajā ražošanā, saistītās lauksaimniecības prakses attiecībā uz dzīvniekiem Savienībā ir ļoti atšķirīgas.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Lai nepieļautu dabas resursu, piemēram, augsnes un ūdens, piesārņošanu ar barības vielām, būtu jānosaka maksimālā kūtsmēslu lietošanas norma uz hektāru un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas norma uz hektāru. Minētajai normai vajadzētu būt saistītai ar slāpekļa saturu kūtsmēslos.

(24) Lai nepieļautu dabas resursu, piemēram, augsnes un gruntsūdeņu, piesārņošanu ar barības vielām, būtu jānosaka maksimālā kūtsmēslu lietošanas norma uz hektāru un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas norma uz hektāru. Minētajai normai vajadzētu būt saistītai ar slāpekļa saturu kūtsmēslos.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Būtu jāaizliedz dzīvnieku sakropļošana, kas dzīvniekiem rada stresu, kaitējumu, slimību vai ciešanas.

(25) Būtu jāaizliedz jebkāda dzīvnieku sakropļošana, kas dzīvniekiem rada stresu, kaitējumu, slimību vai ciešanas. Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj atļaut mājputnu knābja apgriešanu, ja to veic pirmajās trijās dzīves dienās, elastīgo saišu uzlikšanu aitu astēm un astu nogriešanu dzīvnieku vai cilvēku drošības vai veselības apsvērumu dēļ vai gadījumos, kad šīs prakses ir paredzētas attiecīgo dzīvnieku veselības, labturības vai higiēnas uzlabošanai. Ragu noņemšana jauniem zīdītājiem un to kastrācija ir atļauta tikai tad, ja tiek lietota piemērota anestēzija un/vai atsāpināšana.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā būtu jāizmanto barības sastāvdaļas, kas ražotas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, dodot priekšroku pašā saimniecībā ražotai barībai un ņemot vērā šo dzīvnieku fizioloģiskās vajadzības. Turklāt, lai nodrošinātu lauksaimniecības dzīvnieku uztura pamatvajadzības, varētu rasties nepieciešamība izmantot konkrētas minerālvielas, mikroelementus un vitamīnus, ievērojot skaidri definētus nosacījumus.

(26) Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā būtu jāizmanto barības sastāvdaļas, kas ražotas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, dodot priekšroku pašā saimniecībā ražotai barībai un ņemot vērā šo dzīvnieku fizioloģiskās vajadzības gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Vajadzētu būt iespējamam devā iekļaut barību, kas ražota saimniecībās, kuras pāriet uz bioloģisko ražošanu. Turklāt, lai nodrošinātu lauksaimniecības dzīvnieku uztura pamatvajadzības, varētu rasties nepieciešamība izmantot konkrētas minerālvielas, mikroelementus un vitamīnus, ievērojot skaidri definētus nosacījumus. Tomēr, ņemot vērā to, ka augu izcelsmes proteīni šobrīd tirgū ir pieejami nepietiekamā apjomā un ir nepieciešami, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību bioloģiskajā ražošanā, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atbalstītu proteīnu bioloģisku ražošanu.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam II pielikuma II daļas 1.4.1. punkta 1. apakšpunkta b) punktā.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem groza vai papildina īpašos lopkopības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmi, lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm, tostarp minimālo iekštelpu un āra platību lielumu un maksimālo dzīvnieku skaitu uz hektāru, lopkopības praksi, ciltsdarbu, barību un ēdināšanu, slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu.

(28) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem papildina īpašos vīna ražošanas noteikumus attiecībā uz uzturu, slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu.

Pamatojums

Grozījums atbilst grozījumiem 11. panta 2. punkta ievaddaļā un a), c) d) un e) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem groza vai papildina īpašos jūras aļģu audzēšanas noteikumus attiecībā uz ūdens vides piemērotību un ilgtspējīgas pārvaldības plānu, savvaļas jūras aļģu ieguvi, jūras aļģu kultivēšanu un pretapaugšanas pasākumiem un ražošanas aprīkojuma un iekārtu tīrīšanu, un paredz noteikumus, ar kuriem papildina īpašos akvakultūras dzīvniekiem audzēšanas noteikumus attiecībā uz ūdens vides piemērotību un ilgtspējīgas pārvaldības plānu, akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanu, tostarp akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmām, ražošanas sistēmām un maksimālo ielaiduma blīvumu, pavairošanu un pārvaldību, barību un barošanu, slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu.

(32) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem papildina īpašos aļģu audzēšanas noteikumus attiecībā uz savvaļas aļģu ievākšanu un aļģu, tostarp dažādu sugu aļģu, kultivēšanu, pretapaugšanas pasākumiem un ražošanas aprīkojuma un iekārtu tīrīšanu, un paredz noteikumus, ar kuriem papildina īpašos akvakultūras dzīvniekiem, tostarp īpašām akvakultūras dzīvnieku sugām, paredzētos audzēšanas noteikumus attiecībā uz to izcelsmi, turēšanas apstākļiem un dzīvnieku audzēšanas praksi, gliemju turēšanu, barību un barošanu, slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 12. panta 2. un 3. punktā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a) Komisijai būtu jānodrošina, lai dalībvalstis pieņemtu pasākumus ar mērķi novērst negodīgu praksi pārtikas piegādes ķēdē bioloģiskās ražošanas nozarē.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz pārstrādātas bioloģiskās pārtikas sastāvu. Konkrēti, šāda pārtika būtu jāražo galvenokārt no bioloģiskām lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, un būtu jāparedz ierobežota iespēja izmantot konkrētas šajā regulā norādītas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav bioloģiskas. Turklāt pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā vajadzētu ļaut izmantot tikai konkrētas vielas, kas ir atļautas saskaņā ar šo regulu.

(34) Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz pārstrādātas bioloģiskās pārtikas sastāvu. Konkrēti, šāda pārtika būtu jāražo no bioloģiskām lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, un būtu jāparedz ierobežota iespēja izmantot konkrētas šajā regulā norādītas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav bioloģiskas. Turklāt pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā vajadzētu ļaut izmantot tikai konkrētas vielas, kas ir atļautas saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Pārstrādāta pārtika būtu jāmarķē kā bioloģiska vienīgi tad, ja visas vai gandrīz visas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas ir iegūtas bioloģiskajā ražošanā. Tomēr būtu jānosaka īpaši marķēšanas noteikumi pārstrādātai pārtikai, kuras sastāvā ir tādas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kuras nevar iegūt bioloģiskajā ražošanā, piemēram, medījuma un zvejas produkti. Turklāt, lai veicinātu patērētāju informēšanu un tirgus pārredzamību un sekmētu bioloģisko sastāvdaļu izmantošanu, būtu jānodrošina iespēja saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem arī sastāvdaļu sarakstā atsaukties uz bioloģisko ražošanu.

(35) Pārstrādāta pārtika būtu jāmarķē kā bioloģiska vienīgi tad, ja visas vai gandrīz visas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas ir iegūtas bioloģiskajā ražošanā. Tomēr būtu jānosaka īpaši marķēšanas noteikumi pārstrādātai pārtikai, kuras sastāvā ir tādas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kuras nevar iegūt bioloģiskajā ražošanā, piemēram, medījuma un zvejas produkti. Turklāt, lai veicinātu patērētāju informēšanu un tirgus pārredzamību un sekmētu bioloģisko sastāvdaļu izmantošanu, būtu jānodrošina iespēja saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem arī sastāvdaļu sarakstā atsaukties uz bioloģisko ražošanu un uz bioloģisko produktu izcelsmi.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem groza vai papildina īpašos pārstrādātas pārtikas un barības ražošanas noteikumus attiecībā uz procedūrām, kas jāievēro, veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem, pārstrādātas pārtikas un barības sastāvu, tīrīšanas pasākumiem, pārstrādātu produktu laišanu tirgū, tostarp to marķēšanu un identifikāciju, bioloģisko produktu, lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu un barības sastāvdaļu nošķiršanu no nebioloģiskiem produktiem, lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām un barības sastāvdaļām, to lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu sarakstu, kuras nav ražotas bioloģiski un kuras izņēmuma kārtā drīkst izmantot pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvara aprēķināšanu un pārtikas vai barības pārstrādē izmantotajiem paņēmieniem.

(37) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem papildina īpašos pārstrādātas barības ražošanas noteikumus attiecībā uz veicamajiem profilaktiskajiem un piesardzības pasākumiem un pārtikas pārstrādē izmantotajām metodēm, īpašus pārstrādātas pārtikas ražošanas noteikumus attiecībā uz veicamajiem profilaktiskajiem un piesardzības pasākumiem, izmantošanai pārstrādātā pārtikā atļauto produktu un vielu tipu, sastāvu un izmantošanas nosacījumiem, to lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu sarakstu, kuras nav ražotas bioloģiski un kuras izņēmuma kārtā drīkst izmantot pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvara aprēķināšanu un pārtikas pārstrādē izmantotajiem paņēmieniem.

Pamatojums

Grozījums, kas atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 13. panta 2. punktā un ar ko ievieš jaunu 13.a pantu (3. punkts).

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Bioloģiskais vīns būtu jāražo tikai no bioloģiskām izejvielām, un būtu jāatļauj tam pievienot tikai konkrētas vielas, kas atļautas saskaņā ar šo regulu. Bioloģiskā vīna ražošanā būtu jāaizliedz konkrētas vīndarbības metodes, procesi un apstrāde. Citas metodes, procesus un apstrādi būtu jāatļauj izmantot ar skaidri definētiem nosacījumiem.

(38) Bioloģiskais vīns būtu jāražo tikai no bioloģiskām izejvielām, un būtu jāatļauj tam pievienot tikai konkrētas vielas, kas atļautas saskaņā ar šo regulu. Vīndarbības metodes, procesi un apstrāde būtu jāīsteno saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem ražošanas noteikumiem.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem groza vai papildina īpašos vīna ražošanas noteikumus attiecībā uz vīndarbības metodēm un ierobežojumiem.

(39) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem papildina īpašos vīna ražošanas noteikumus attiecībā uz vīndarbības metodēm un ierobežojumiem.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 14. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem groza vai papildina īpašos bioloģiskā rauga ražošanas noteikumus attiecībā uz pārstrādi un substrātiem, ko izmanto tā ražošanā.

(41) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem papildina īpašos bioloģiskā rauga ražošanas noteikumus attiecībā uz pārstrādi un substrātiem, ko izmanto tā ražošanā.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 15. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42) Lai ņemtu vērā to, ka nākotnē būs vajadzīgi īpaši ražošanas noteikumi attiecībā uz produktiem, kuru ražošana neietilpst nevienā no īpašo ražošanas noteikumu kategorijām, kas noteiktas šajā regulā, kā arī lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai, un tātad arī pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz īpašus šādu produktu ražošanas noteikumus, tostarp groza vai papildina tos.

(42) Ja šī regula neparedz sīki izstrādātus audzēšanas noteikumus noteiktām dzīvnieku sugām, noteiktiem ūdensaugiem un mikroaļgēm, līdz sīki izstrādātu audzēšanas noteikumu iekļaušanai šajā regulā būtu jāpiemēro valstu noteikumi vai, ja tādu nav, privāti standarti, ko atzinušas dalībvalstis. Šādi valstu noteikumi vai privāti standarti būtu jādara zināmi Komisijai. Būtu attiecīgi jāpiemēro šajā regulā paredzētie noteikumi attiecībā uz marķēšanu, kontroli un sertifikāciju.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 16. pantā.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43) Regulā (EK) Nr. 834/2007 ir paredzēti dažādi izņēmumi no bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Šo noteikumu piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka šādi izņēmumi negatīvi ietekmē bioloģisko ražošanu. Jo īpaši ir atklājies, ka šādi izņēmumi paši par sevi kavē izejvielu ražošanu bioloģiskā veidā un ka netiek nodrošināts augsts dzīvnieku labturības līmenis, ar ko asociējas bioloģiskā ražošana. Turklāt izņēmumu pārvaldība un kontrole rada būtisku administratīvu slogu gan valstu pārvaldēm, gan operatoriem. Visbeidzot, izņēmumu dēļ ir radušies konkurenci kropļojoši apstākļi un draud mazināties patērētāju uzticēšanās. Tāpēc vēl vairāk būtu jāierobežo iespēja, kas ļauj paredzēt izņēmumus bioloģiskās ražošanas noteikumos, un izņēmumi būtu jāatļauj tikai katastrofas apstākļos.

(43) Regulā (EK) Nr. 834/2007 ir paredzēti dažādi izņēmumi no bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Šo noteikumu piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka šādi izņēmumi nav radījuši pietiekamus stimulus, lai šādus izņēmumus padarītu nevajadzīgus. Jo īpaši ir atklājies, ka šādi izņēmumi paši par sevi var kavēt bioloģisku izejvielu piegādes apjoma palielināšanu un ka ne vienmēr tiek nodrošināts augsts dzīvnieku labturības līmenis, ar ko asociējas bioloģiskā ražošana. Turklāt izņēmumu pārvaldība un kontrole rada būtisku administratīvu slogu gan valstu pārvaldēm, gan operatoriem. Visbeidzot, izņēmumu dēļ ir radušies konkurenci kropļojoši apstākļi un draud mazināties patērētāju uzticēšanās. Tāpēc ar šo regulu būtu jānosaka pasākumi nolūkā veicināt bioloģiskās lopkopības attīstību un novērst pašreizējos trūkumus bioloģisko izejvielu tirgū tā, lai izņēmumu piemērošana tiktu pārtraukta cik vien drīz iespējams.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44) Lai katastrofas gadījumos varētu turpināt vai atsākt bioloģisko ražošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem gadījumus atzīst par katastrofas apstākļiem, un paredz konkrētus noteikumus par rīcību šādos gadījumos, par vajadzīgo uzraudzību un par ziņošanas prasībām.

(44) Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem situācijas var uzskatīt par tādām, kas pieprasa ražošanas izņēmuma noteikumus, veidus, kā rīkoties šādos gadījumos, un uzraudzības un ziņošanas prasības, ņemot vērā bioloģiskās ražošanas nozares pārstāvju īpašās zināšanas.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a) Būtu jāatbalsta un jāveicina tādu pārtikas produktu lietošana, kurus ražo un pārdod vietējā līmenī, lai nodrošinātu, ka siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas transporta nozarē ir pēc iespējas zemākas. Turklāt, lai samazinātu atkritumu rašanos, vajadzētu popularizēt neiesaiņotus produktus un, cik vien iespējams, izvairīties no pārmērīgas iesaiņošanas.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Konkrētos apstākļos bioloģiskos un nebioloģiskos produktus var savākt un pārvadāt vienlaicīgi. Būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai dažādu manipulāciju laikā bioloģiskos produktus pienācīgi nodalītu no nebioloģiskiem produktiem un nepieļautu to sajaukšanos.

(45) Konkrētos apstākļos bioloģiskos un nebioloģiskos produktus var savākt un pārvadāt vienlaicīgi. Būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai šādu manipulāciju laikā, kuras tiek veiktas savākšanas, pārvadāšanas un apstrādes nolūkos, bioloģiskos produktus pienācīgi nodalītu no nebioloģiskiem produktiem un nepieļautu to sajaukšanos.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas integritāti un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem groza vai papildina īpašos noteikumus par bioloģisko produktu savākšanu, iepakošanu, pārvadāšanu un uzglabāšanu.

(46) Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas integritāti un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus, ar kuriem papildina īpašos noteikumus par bioloģisko produktu savākšanu, iepakošanu, pārvadāšanu un uzglabāšanu.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 18. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47) Bioloģiskajā ražošanā būtu līdz minimumam un saskaņā ar šīs regulas īpašajiem noteikumiem jāierobežo tādu produktu un vielu izmantošana kā augu aizsardzības līdzekļi, mēslošanas līdzekļi, augsnes ielabotāji, barības vielas, dzīvnieku barības sastāvdaļas, barības un pārtikas piedevas, pārstrādes palīglīdzekļi un tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi. Tāda pati pieeja būtu jāievēro attiecībā uz tādu produktu un vielu izmantošanu pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā kā pārtikas piedevas un pārstrādes palīglīdzekļi. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, ar ko reglamentē šādu produktu un vielu iespējamo izmantošanu bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši bioloģiski pārstrādātas pārtikas ražošanā, ievērojot šajā regulā noteiktos principus un konkrētus kritērijus.

(47) Bioloģiskajā ražošanā būtu līdz minimumam un saskaņā ar šīs regulas īpašajiem noteikumiem jāierobežo tādu produktu un vielu izmantošana kā augu aizsardzības līdzekļi, mēslošanas līdzekļi, augsnes ielabotāji, barības vielas, dzīvnieku barības sastāvdaļas, barības un pārtikas piedevas, pārstrādes palīglīdzekļi, lopkopībā izmantoti produkti un tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi. Tāda pati pieeja būtu jāievēro attiecībā uz tādu produktu un vielu izmantošanu pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā kā pārtikas piedevas un pārstrādes palīglīdzekļi, produkti un vielas, ko izmanto vīna ražošanā, un tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, ar ko reglamentē šādu produktu un vielu iespējamo izmantošanu bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši bioloģiski pārstrādātas pārtikas ražošanā, ievērojot šajā regulā noteiktos principus un konkrētus kritērijus.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 19. panta 1. punkta 2. daļas ba) un bb) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko ražošanu kopumā un jo īpaši uz bioloģiski pārstrādātas pārtikas ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko nosaka papildu kritērijus, saskaņā ar kuriem piešķir vai atsauc atļaujas produktu un vielu izmantošanai bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, un citas prasības šādu atļautu produktu un vielu izmantošanai.

(48) Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko ražošanu kopumā un jo īpaši uz bioloģiski pārstrādātas pārtikas ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, saskaņā ar kuriem piešķir vai atsauc atļaujas produktu un vielu iespējamai izmantošanai bioloģiskajā ražošanā kopumā un produktus un vielas, ko var izmantot pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā kopumā, un citas prasības šādu atļautu produktu un vielu izmantošanai.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 19. panta 5. punktā.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49) Ņemot vērā to, ka nav īpašu Savienības noteikumu par pasākumiem, kas veicami gadījumos, kad bioloģiskajos produktos ir konstatēta neatļautu vielu vai produktu klātbūtne, Savienībā ir izstrādātas un ieviestas dažādas pieejas. Šāda situācija rada neskaidrības operatoriem, kontroles iestādēm un kontroles institūcijām. Tā var ietvert dažādu attieksmi pret operatoriem Savienībā un ietekmēt patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem. Tāpēc ir lietderīgi noteikt skaidrus un vienotus noteikumus, lai tādus produktus, kuru sastāvā neatļautu produktu vai vielu daudzums pārsniedz noteiktos līmeņus, aizliegtu tirgot kā bioloģiskos produktus. Minētie līmeņi būtu jānosaka, jo īpaši ņemot vērā Komisijas Direktīvu 2006/125/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem.

svītrots

__________________

 

31Komisijas 2006. gada 5. decembra Direktīva 2006/125/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (OV L 339, 6.12.2006., 16. lpp).

 

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas un marķēšanas sistēmas efektivitāti, lietderīgumu un pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz īpašiem kritērijiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem nosaka un piemēro neatļauto produktu un vielu līmeņus, kuru pārsniegšanas gadījumā produktus nedrīkst tirgot kā bioloģiskus produktus, un attiecībā uz minēto līmeņu noteikšanu un to pielāgošanu tehnikas attīstībai.

svītrots

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Bioloģiskās ražošanas pamatā ir vispārīgs princips par ārējo resursu izmantošanas ierobežošanu. Lauksaimniekiem ir jāveic pasākumi, lai novērstu piesārņošanas ar neatļautiem produktiem vai vielām risku. Neraugoties uz šādiem pasākumiem, ir iespējami gadījumi, kad lauksaimniekiem netiek atļauts tirgot to lauksaimniecības produktus kā bioloģiskus produktus, jo tajos konstatēta neatļautu produktu vai vielu nejauša klātbūtne. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt iespēju, ka Komisija saskaņā ar Līguma 42. pantu var atļaut dalībvalstīm piešķirt valsts maksājumus, ar kuriem kompensē šādos gadījumos radušos zaudējumus. Dalībvalstis var izmantot arī kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus, lai pilnībā vai daļēji segtu šādus zaudējumus.

(51) Bioloģiskās ražošanas pamatā ir vispārīgs princips par ārējo resursu izmantošanas ierobežošanu. Lauksaimniekiem ir jāveic pasākumi, lai novērstu piesārņošanas ar neatļautiem produktiem vai vielām risku. Neraugoties uz šādiem pasākumiem, ir iespējami gadījumi, kad lauksaimniekiem netiek atļauts tirgot to lauksaimniecības produktus kā bioloģiskus produktus, jo tajos konstatēta neatļautu produktu vai vielu nejauša klātbūtne.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52) Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķēšanai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/201132 vispārīgie noteikumi un jo īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut marķējumu, kas var radīt neskaidrības patērētājiem vai tos maldināt. Turklāt šajā regulā būtu jānosaka īpaši noteikumi par bioloģisko produktu marķēšanu. Tiem būtu jāaizsargā operatoru intereses, nodrošinot, ka to produkti ir pareizi identificēti tirgū un operatori var darboties godīgas konkurences apstākļos, un patērētāju intereses, ļaujot tiem izdarīt apzinātu izvēli.

(52) Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķēšanai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/201132 vispārīgie noteikumi un jo īpaši jānodrošina stingra atbilstība kopīgajiem marķēšanas standartiem, kā arī jāpiemēro noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut marķējumu, kas var radīt neskaidrības patērētājiem vai tos maldināt. Turklāt šajā regulā būtu jānosaka īpaši noteikumi par bioloģisko produktu marķēšanu. Tiem būtu jāaizsargā operatoru intereses, nodrošinot, ka to produkti ir pareizi identificēti tirgū un operatori var darboties godīgas konkurences apstākļos, un patērētāju intereses, ļaujot tiem izdarīt apzinātu izvēli.

__________________

__________________

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11. 2011., 18. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11. 2011., 18. lpp.).

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57) Lai nodrošinātu patērētājiem skaidrību un to, ka tie saņem atbilstošu informāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar kuriem pielāgo šajā regulā noteikto bioloģiskās ražošanas terminu sarakstu, nosaka konkrētas marķēšanas un sastāva prasības, kas piemērojamas barībai un tās sastāvdaļām, paredz papildu noteikumus par marķēšanu un tādu norāžu izmantošanu, kas nav šajā regulā norādītais Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotips, un groza Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotipu un ar to saistītos noteikumus.

(57) Lai nodrošinātu patērētājiem skaidrību un to, ka tie saņem atbilstošu informāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar kuriem pielāgo šajā regulā noteikto bioloģiskās ražošanas terminu sarakstu, paredz papildu noteikumus par marķēšanu un tādu norāžu izmantošanu, kas nav šajā regulā norādītais Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotips, un groza Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotipu un ar to saistītos noteikumus.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 21. panta 4. punktā.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58) Bioloģiskajai ražošanai var uzticēties tikai tad, ja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos tiek veiktas faktiskas pārbaudes un kontroles. Lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, bioloģiskā ražošana būtu jāpakļauj oficiālām kontrolēm vai citām oficiālām darbībām, ko veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. (XXX/XXXX)33.

(58) Bioloģiskajai ražošanai var uzticēties tikai tad, ja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos tiek veiktas faktiskas pārbaudes un kontroles. Lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, bioloģiskajai ražošanai būtu jāpiemēro oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības, ko veic saskaņā ar šo regulu. Tādēļ šīs regulas darbības jomā vajadzētu būt konkrētiem bioloģiskās ražošanas noteikumiem attiecībā uz ražošanas procesu visā bioloģiskās ražošanas ķēdē.

 

 

33Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regula (ES) Nr. XX/XXX, kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 999/2001, Nr. 1829/2003, Nr. 1831/2003, Nr. 1/2005, Nr. 396/2005, Nr. 834/2007, Nr. 1099/2009, Nr. 1069/2009, Nr. 1107/2009, Regulas (ES) Nr. 1151/2012, [….]/2013 [lūgums Publikāciju birojam ievietot numuru regulai, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu] un Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK, 2008/120/EK un 2009/128/EK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L ...).

 

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(60) Mazie lauksaimnieki Savienībā saskaras ar relatīvi augstām inspekcijas izmaksām un administratīvo slogu, kas saistīts ar bioloģiskās ražošanas sertifikāciju. Lai mazinātu inspekcijas un sertifikācijas izmaksas un saistīto administratīvo slogu, nostiprinātu vietējos tīklus, uzlabotu noieta tirgus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar operatoriem trešās valstīs, būtu jāatļauj grupu sertificēšana. Šajā nolūkā būtu jāievieš un jādefinē jēdziens “operatoru grupa”.

(60) Mazie lauksaimnieki Savienībā saskaras ar relatīvi augstām inspekcijas izmaksām un administratīvo slogu, kas saistīts ar bioloģiskās ražošanas sertifikāciju. Lai mazinātu inspekcijas un sertifikācijas izmaksas un saistīto administratīvo slogu, nostiprinātu vietējos tīklus, uzlabotu noieta tirgus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar operatoriem trešās valstīs, būtu jāatļauj grupu sertificēšana. Šajā nolūkā būtu jāievieš un jādefinē jēdziens „operatoru grupa”. Tajā būtu jāietver arī pārrobežu grupas. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja specializēti izmantot sadarbības pasākumus starp lauksaimniekiem, jo īpaši mazajiem lauksaimniekiem, kas šos pasākumus var izmantot saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(61) Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas un marķēšanas sistēmas efektivitāti, lietderīgumu un pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz prasībām par uzskaiti, kas jākārto operatoriem vai operatoru grupām, attiecībā uz prasībām par operatoru saraksta publicēšanu, attiecībā uz prasībām un procedūrām, kuras piemēro saistībā ar to maksu publicēšanu, ko var iekasēt par kontrolēm, kurās pārbauda atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem, un attiecībā uz minēto maksu piemērošanas uzraudzību, ko veic kompetentās iestādes, kā arī par kritērijiem to produktu grupu definēšanai, attiecībā uz kuriem operatori būtu tiesīgi saņemt tikai vienu bioloģiskās ražošanas sertifikātu, ko izdevusi attiecīgā kontroles iestāde vai kontroles institūcija.

svītrots

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 24. panta 6. punktā un 25. panta 6. punktā.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(62) Lai nodrošinātu to, ka operatoru grupu sertificēšana tiek veikta efektīvi un lietderīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz operatoru grupas atsevišķu locekļu pienākumiem, šīs grupas sastāvu un apmēru, operatoru grupas ražoto produktu kategorijām, nosacījumiem dalībai grupā un grupas iekšējo kontroļu sistēmas struktūru un darbību, tostarp veicamo kontroļu tvērumu, saturu un biežumu.

svītrots

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 26. panta 3. punktā.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

62.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(62a) Lai maksimāli palielinātu iespējas mazajiem lauksaimniekiem un sekmētu individuālu lauksaimnieku apvienošanos operatoru grupās, noteikumos par operatoru grupām būtu jāatspoguļo visu mazo lauksaimnieku vajadzības un resursu kapacitāte.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 26. panta 3. punktā.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

67. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(67) Pieredze ar to kontroles iestāžu un kontroles institūciju shēmu, kuras atzītas par kompetentām veikt kontroles un izdot sertifikātus trešās valstīs tādu produktu importēšanai, kam ir līdzvērtīgas garantijas, liecina, ka noteikumi, ko piemēro minētās iestādes un institūcijas, atšķiras un varētu būt grūti tos uzskatīt par līdzvērtīgiem attiecīgajiem Savienības noteikumiem. Turklāt kontroles iestāžu un kontroles institūciju standartu skaita palielināšanās liedz Komisijai veikt pienācīgu uzraudzību. Tāpēc minētā līdzvērtības atzīšanas shēma būtu jāatceļ. Tomēr būtu jādod minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām pietiekami ilgs laiks, lai tās varētu sagatavoties atzīšanas iegūšanai attiecībā uz tādu produktu importu, kuri atbilst Savienības noteikumiem.

(67) Pieredze ar to kontroles iestāžu un kontroles institūciju shēmu, kuras atzītas par kompetentām veikt kontroles un izdot sertifikātus trešās valstīs tādu produktu importēšanai, kam ir līdzvērtīgas garantijas, liecina, ka noteikumi, ko piemēro minētās iestādes un institūcijas, atšķiras un varētu būt grūti tos uzskatīt par līdzvērtīgiem attiecīgajiem Savienības noteikumiem. Turklāt kontroles iestāžu un kontroles institūciju standartu skaita palielināšanās liedz Komisijai veikt pienācīgu uzraudzību. Tāpēc minētā līdzvērtības atzīšanas shēma būtu jāgroza tā, lai vajadzības gadījumā ieviestu jaunu pielāgotas atbilsmes shēmu. Tomēr būtu jādod minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām pietiekami ilgs laiks, lai tās varētu sagatavoties atzīšanas iegūšanai attiecībā uz tādu produktu importu, kuri atbilst Savienības noteikumiem.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69) Lai nodrošinātu godīgu konkurenci operatoru starpā, to importēto produktu izsekojamību, kurus paredzēts laist Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus, vai kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanas un uzraudzības procedūras pārredzamību saistībā ar prasībām atbilstošu bioloģisko produktu importu, un lai nodrošinātu to trešo valstu saraksta pārvaldību, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 ir atzītas par tādām, kas nodrošina līdzvērtību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz dokumentiem, kuri paredzēti trešo valstu muitas iestādēm, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko produktu eksporta sertifikātu, ko izdod elektroniskā formātā, kad vien tas iespējams, attiecībā uz dokumentiem, kas vajadzīgi importēšanai un ko izdod elektroniskā formātā, kad vien tas iespējams, attiecībā uz kritērijiem kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanai vai atzīšanas atsaukšanai saistībā ar prasībām atbilstošu bioloģisko produktu importu, attiecībā uz informāciju, ko nosūta saskaņā ar minēto regulu atzītas trešās valstis un kas vajadzīga to atzīšanas uzraudzībai, un attiecībā uz minēto uzraudzību, tostarp pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisija.

(69) Lai nodrošinātu to importēto produktu izsekojamību, kurus paredzēts laist Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus, vai kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanas un uzraudzības procedūras pārredzamību saistībā ar prasībām atbilstošu bioloģisko produktu importu, un lai nodrošinātu to trešo valstu saraksta pārvaldību, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 ir atzītas par tādām, kas nodrošina līdzvērtību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz dokumentiem, kas vajadzīgi importēšanai un ko izdod elektroniskā formātā, kad vien tas iespējams, attiecībā uz kritērijiem kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanai vai atzīšanas atsaukšanai saistībā ar prasībām atbilstošu bioloģisko produktu importu, attiecībā uz informāciju, ko nosūta saskaņā ar minēto regulu atzītas trešās valstis un kas vajadzīga to atzīšanas uzraudzībai, attiecībā uz noteikumu paredzēšanu par minēto uzraudzību, tostarp pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisija, attiecībā uz procedūru, kas jāievēro kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanai, tostarp iesniedzamās tehniskās dokumentācijas saturu, kā arī atzīšanas atsaukšanu, kontroli un citām darbībām, kas jāveic Komisijas atzītām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām. Ja tiek atklāti nopietni un atkārtoti pārbaudes un sertifikācijas noteikumu pārkāpumi, attiecīgo kontroles institūciju atzīšana būtu nekavējoties jāatsauc attiecīgajās trešās valstīs, kā arī visā Savienības tirgū attiecībā uz valstu akreditācijas iestādēm, kas ir izveidotas Savienībā.

Pamatojums

Grozījums, kas atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 27. panta 3. punktā un 29. panta 7. punktā un ar ko ievieš jaunu 7.a un 7.b punktu 29. pantā.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

69.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pilnvaras pieņemt noteiktus aktus būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tādu pasākumu īstenošanu, kuri ir saistīti ar piemērojamo noteikumu, kas attiecas uz bioloģisko produktu, kuri importēti no Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktā atzītām trešām valstīm, integritātes neievērošanu vai aizdomām par šādu neievērošanu, un attiecībā uz sistēmu, kas ir jāizmanto, lai nosūtītu informāciju, kura ir vajadzīga šīs regulas īstenošanai un uzraudzībai. Visa informācija par aizdomām attiecībā uz neievērošanu, atzīšanas atsaukšanu vai atļaujas apturēšanu būtu nekavējoties jādara zināma visām kompetentajām iestādēm un kontroles institūcijām, lai nepieļautu, ka tirgū tiek laisti neatļauti produkti.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 29. panta 8. punktā, 31. panta 6. punktā un 33. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70) Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka tādu bioloģisko produktu apriti, kuri ir kontrolēti vienā dalībvalstī un atbilst šai regulai, nevar ierobežot citā dalībvalstī. Lai nodrošinātu vienotā tirgus pareizu darbību un tirdzniecību dalībvalstu starpā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz bioloģisko produktu brīvu apriti.

(70) Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka tādu bioloģisko produktu apriti, kuri ir kontrolēti vienā dalībvalstī un atbilst šai regulai, nevar ierobežot citā dalībvalstī.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 32. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71) Lai iegūtu ticamu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas īstenošanai, dalībvalstīm katru gadu būtu jāsniedz Komisijai vajadzīgā informācija. Skaidrības un pārredzamības labad dalībvalstīm būtu jāatjaunina kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksti. Dalībvalstīm kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksti būtu jādara publiski pieejami, un Komisijai tie būtu katru gadu jāpublicē.

(71) Lai iegūtu ticamu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas īstenošanai, dalībvalstīm katru gadu būtu jāsniedz Komisijai vajadzīgā atjauninātā statistiskā informācija. Skaidrības un pārredzamības labad dalībvalstīm būtu jāatjaunina kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksti. Dalībvalstīm kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksti būtu jādara publiski pieejami, un Komisijai tie būtu katru gadu jāpublicē.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

72. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(72) Ir jāparedz pasākumi, ar kuriem nodrošina vienmērīgu pāreju uz dažām izmaiņām, kas ar šo regulu ieviestas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz bioloģisko produktu importēšanu Savienībā. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no iepriekšējā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz noteikumiem par pārejas periodiem, kuri sākušies saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, atkāpjoties no vispārīgā noteikuma, ka iepriekšējos periodus nevar ar atpakaļejošu spēku atzīt par pārejas perioda daļu.

(72) Ir jāparedz pasākumi, ar kuriem nodrošina vienmērīgu pāreju uz dažām izmaiņām, kas ar šo regulu ieviestas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz bioloģisko produktu importēšanu Savienībā. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no iepriekšējā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz noteikumiem par pārejas periodiem, kuri sākušies saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 8. panta 3. punktā.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tehniskām norādēm par tādas datubāzes izveidi, kurā uzskaitītas šķirnes, no kurām ir pieejams augu reproduktīvais materiāls, kas iegūts ar bioloģiskās ražošanas metodi; attiecībā uz atļaujas piešķiršanu vai atsaukšanu produktiem un vielām, ko drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, tostarp attiecībā uz procedūrām, kas jāievēro saistībā ar atļaujām, minēto produktu un vielu sarakstu un, vajadzības gadījumā, to aprakstu, sastāvam piemērojamajām prasībām un lietošanas nosacījumiem; attiecībā uz īpašo un praktisko kārtību saistībā ar to norāžu noformējumu, saturu un izmēru, kas attiecas uz kontroles iestāžu un kontroles institūciju kodiem un kas attiecas uz lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietu, attiecībā uz kodu piešķiršanu kontroles iestādēm un kontroles institūcijām un lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietas norādi; attiecībā uz norādēm un specifikācijām par to paziņojumu saturu, formu un paziņošanas veidu, kurus operatori un operatoru grupas sniedz kompetentajām iestādēm par savu darbību, un par veidu, kādā publiskojamas maksas, ko var iekasēt par kontrolēm; attiecībā uz informācijas apmaiņu starp operatoru grupām un kompetentajām iestādēm, kontroles iestādēm un kontroles institūcijām un starp dalībvalstīm un Komisiju; attiecībā uz to kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanu vai atzīšanas atsaukšanu, kuras ir kompetentas veikt kontroles trešās valstīs, minēto kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksta izveidi un noteikumiem par pasākumu veikšanu neatbilstības gadījumos vai gadījumos, kad ir radušās aizdomas par neatbilstību, kas ietekmē importētu bioloģisko produktu integritāti; attiecībā uz to trešo valstu saraksta izveidi, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulas (EK) 834/2007 33. panta 2. punktu, un par minētā saraksta grozīšanu, kā arī attiecībā uz noteikumiem pasākumu veikšanai neatbilstības gadījumos vai gadījumos, kad ir radušās aizdomas par neatbilstību, kas ietekmē no minētajām valstīm importēto bioloģisko produktu integritāti; attiecībā uz sistēmu, kas jāizmanto, lai nosūtītu šīs regulas īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo informāciju; attiecībā uz to kontroles iestāžu un kontroles institūciju sarakstu, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 3. punktu, un par minētā saraksta grozīšanu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201134.

(75) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tehniskām norādēm par tādas vienotas datubāzes izveidi, kurā uzskaitītas šķirnes, īpaši tradicionālās un retās šķirnes, no kurām ir pieejams augu reproduktīvais materiāls, kas iegūts ar bioloģiskās ražošanas metodi; attiecībā uz atļaujas piešķiršanu vai atsaukšanu produktiem un vielām, ko drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā kopumā un jo īpaši pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, tostarp attiecībā uz procedūrām, kas jāievēro saistībā ar atļaujām, minēto produktu un vielu sarakstu un, vajadzības gadījumā, to aprakstu, sastāvam piemērojamajām prasībām un lietošanas nosacījumiem; attiecībā uz īpašo un praktisko kārtību saistībā ar to norāžu noformējumu, saturu un izmēru, kas attiecas uz kontroles iestāžu un kontroles institūciju kodiem un kas attiecas uz lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietu, attiecībā uz kodu piešķiršanu kontroles iestādēm un kontroles institūcijām un lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietas norādi; attiecībā uz norādēm un specifikācijām par to paziņojumu saturu, formu un paziņošanas veidu, kurus operatori un operatoru grupas sniedz kompetentajām iestādēm par savu darbību, un par veidu, kādā publiskojamas maksas, ko var iekasēt par kontrolēm; attiecībā uz informācijas apmaiņu starp operatoru grupām un kompetentajām iestādēm, kontroles iestādēm un kontroles institūcijām un starp dalībvalstīm un Komisiju; attiecībā uz to kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšanu vai atzīšanas atsaukšanu, kuras ir kompetentas veikt kontroles trešās valstīs, minēto kontroles iestāžu un kontroles institūciju saraksta izveidi un noteikumiem par pasākumu veikšanu neatbilstības gadījumos vai gadījumos, kad ir radušās aizdomas par neatbilstību, kas ietekmē importētu bioloģisko produktu integritāti; attiecībā uz to trešo valstu saraksta izveidi, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulas (EK) 834/2007 33. panta 2. punktu, un par minētā saraksta grozīšanu, kā arī attiecībā uz noteikumiem pasākumu veikšanai neatbilstības gadījumos vai gadījumos, kad ir radušās aizdomas par neatbilstību, kas ietekmē no minētajām valstīm importēto bioloģisko produktu integritāti; attiecībā uz sistēmu, kas jāizmanto, lai nosūtītu šīs regulas īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo informāciju; attiecībā uz to kontroles iestāžu un kontroles institūciju sarakstu, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 3. punktu, un par minētā saraksta grozīšanu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201134.

__________________

__________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

34Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

77. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(77) Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Regulā (EK) Nr. 834/2007 paredzētajiem noteikumiem par augu reproduktīvā materiāla bioloģisko izcelsmi un par vaislas dzīvniekiem un saskaņā ar minētās regulas 22. pantu pieņemtajiem izņēmumiem ražošanas noteikumos, no vienas puses, uz šajā regulā paredzētajiem jaunajiem ražošanas noteikumiem par augiem un augu produktiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, no otras puses, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz izņēmumu piešķiršanu, ja izņēmumus uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu piekļuvi augu reproduktīvajam materiālam un vaislas dzīvniekiem, ko var izmantot bioloģiskajā ražošanā. Tā kā minētie akti pēc būtības ir pārejas noteikumi, tie būtu jāpiemēro ierobežotā laikposmā.

(77) Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Regulā (EK) Nr. 834/2007 paredzētajiem noteikumiem par augu reproduktīvā materiāla bioloģisko izcelsmi un par vaislas dzīvniekiem un saskaņā ar minētās regulas 22. pantu pieņemtajiem izņēmumiem ražošanas noteikumos, no vienas puses, uz šajā regulā paredzētajiem jaunajiem ražošanas noteikumiem par augiem un augu produktiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, no otras puses, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz izņēmumu piešķiršanu, ja izņēmumus uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu piekļuvi augu reproduktīvajam materiālam un vaislas dzīvniekiem, ko var izmantot bioloģiskajā ražošanā. Minētie akti pēc būtības ir tikai pārejas noteikumi un tāpēc piemērojami tikai ierobežotā laikposmā, kas nepieciešams, lai apzinātu un novērstu nepilnības attiecībā uz bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla un bioloģiski audzētu vaislas dzīvnieku pieejamību tirgū.

Pamatojums

Mērķis ir kopīgi ar Eiropas bioloģisko sēklu audzētājiem radīt patiesu tirgu bioloģisko sēklu audzēšanai. To var nodrošināt tikai efektīva stimulēšanas sistēma un skaidrs likumdevēja atbalsts.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

77.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(77a) Komisijas rīcības plāns bioloģiskās ražošanas attīstībai Eiropas Savienībā būtu jāizmanto, lai palīdzētu finansēt pētniecību un inovāciju ar mērķi palielināt bioloģiskās ražošanas apjomu un bioloģisko sēklu, kā arī augu reproduktīvā materiāla pieejamību.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

77.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(77b) Lai palielinātu bioloģisko sēklu un augu reproduktīvā materiāla ražošanas apjomu, pieejamību un izmantošanu, būtu jāveicina sēklaudzētāju, audzētāju un visu bioloģiskajā lauksaimniecībā iesaistīto personu partnerības. Turklāt ekspertu grupai tehnisku padomu sniegšanai par bioloģisko ražošanu (EGTOP) būtu jāuztic uzdevums izveidot tādu jaunu sistēmu efektīvai un ilgtspējīgai bioloģisko sēklu izmantošanai, ar kuru tiktu sniegts stimuls bioloģisko sēklu ražotājiem un audzētājiem.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

78. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78) Komisijai būtu jāizvērtē situācija saistībā ar bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla un vaislas dzīvnieku pieejamību un šajā saistībā 2021. gadā jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.

(78) Lai nodrošinātu, ka bioloģiskais augu reproduktīvais materiāls, dzīvnieku barība un vaislas dzīvnieki ir pieejami tirgū pietiekamā daudzumā, un, pirms tiek iesniegti jebkādi priekšlikumi par izņēmumu pakāpenisku atcelšanu, Komisijai būtu jāveic pētījums, pamatojoties uz datu vākšanu un dalībvalstu situācijas analīzi. Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisijai būtu līdz 2020. gada beigām jānāk klajā ar ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā tiktu ietverta analītiska daļa par situāciju bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā un gūtajiem panākumiem un stratēģiska daļa par piemērotajiem vai nepieciešamajiem pasākumiem, lai uzlabotu organiskās lauksaimniecības rādītājus un tās institucionālo sistēmu.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

80. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(80) Pārskatot tiesisko regulējumu par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, pierādījās, ka īpašajām vajadzībām, kas saistītas ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Oficiālo kontroļu regula), ir nepieciešami noteikumi, lai labāk reaģētu neatbilstības gadījumos. Turklāt Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Oficiālo kontroļu regula] noteikumi par kompetento iestāžu uzdevumiem un pienākumiem, deleģēto institūciju apstiprināšanu un uzraudzību, oficiālo sertifikāciju, ziņošanas pienākumiem un administratīvo palīdzību būtu jāpielāgo bioloģiskās ražošanas nozares īpašajām vajadzībām. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. XXX/XXX [Oficiālo kontroļu regula].

svītrots

Pamatojums

Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam 44. pantā.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā nosaka bioloģiskās ražošanas principus un paredz noteikumus par bioloģisko ražošanu un ar to saistīto norāžu izmantošanu marķējumā un reklāmā.

Šajā regulā nosaka bioloģiskās ražošanas un tās kontroles un sertifikācijas principus un paredz noteikumus par bioloģisko ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu, kontroli un ar bioloģisko ražošanu saistīto norāžu izmantošanu marķējumā un reklāmā. Tā nodrošina pamatu bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai un tās pozitīvai ietekmei uz vidi un sabiedrības veselību, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus efektīvu darbību un godīgu konkurenci, tādējādi palīdzot lauksaimniekiem gūt taisnīgus ienākumus, nodrošinot patērētāju uzticēšanos un aizsargājot viņu intereses.

Pamatojums

Bioloģiskās ražošanas principi un metodes ir jāpiemēro visā bioloģiskās lauksaimniecības/bioloģiskās ražošanas procesā. Tādēļ ir būtiski šajā regulā saglabāt uz šo procesu balstītas kontroles. Ir nepietiekami kontrolēt vienīgi tos produktus, kas ir paredzēti lietošanai cilvēku pārtikā vai dzīvnieku barībā. Šī regula arī attiecas uz bioloģisko un pārejas produktu sertifikāciju.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šo regulu piemēro lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) I pielikumā, un dažiem citiem produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā, ciktāl minētos lauksaimniecības produktus un minētos citus produktus paredzēts ražot, sagatavot, izplatīt, laist tirgū, importēt vai eksportēt kā bioloģiskus produktus.

1. Šo regulu piemēro šādiem produktiem, kam ir lauksaimniecības, tostarp akvakultūras un biškopības, izcelsme, ja šie produkti tiek ražoti, sagatavoti, izplatīti un laisti Savienības tirgū vai tos ir paredzēts ražot, sagatavot, marķēt, izplatīt, laist Savienības tirgū, importēt Savienībā vai eksportēt no tās kā bioloģiskus produktus, un šie produkti ir:

 

(a) dzīvi vai nepārstrādāti lauksaimniecības produkti, tostarp sēklas un citi augu reproduktīvie materiāli;

 

(b) pārtikai paredzēti pārstrādāti lauksaimniecības produkti;

 

(c) barība;

 

(d) aļģes un akvakultūras dzīvnieki;

 

(e) vīns;

 

(f) raugs;

 

(g) sēnes;

 

(h) savākti savvaļas augi un to daļas

 

un citi produkti, kuri ir cieši saistīti ar lauksaimniecību un kurus ir paredzēts ražot, sagatavot, marķēt, izplatīt, laist tirgū, importēt vai eksportēt.

Nomedītu un nozvejotu savvaļas dzīvnieku produktus neuzskata par bioloģiskiem produktiem.

Nomedītu un nozvejotu savvaļas dzīvnieku produktus neuzskata par bioloģiskiem produktiem.

 

(Vārdi "jūras aļģes" tiek aizstāti ar vārdu "aļģes" visā tekstā.) Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo regulu piemēro visiem operatoriem, kuri jebkurā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā ir iesaistīti darbībās, kas saistītas ar 1. punktā minētajiem produktiem.

2. Šo regulu piemēro visiem operatoriem, kuri jebkurā ražošanas, sagatavošanas, marķēšanas un izplatīšanas posmā ir iesaistīti darbībās, kas saistītas ar 1. punktā minētajiem produktiem.

Šī regula neattiecas uz sabiedriskās ēdināšanas darbībām, kuras veic ēdināšanas iestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā35.

Šī regula attiecas uz sabiedriskās ēdināšanas darbībām, kuras veic ēdināšanas iestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā35.

__________________

__________________

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11. 2011., 18. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11. 2011., 18. lpp.).

Pamatojums

Sabiedriskā ēdināšana ir kļuvusi par bioloģiskā tirgus nozīmīgu daļu, un bioloģiskie produkti tiek piegādāti ne tikai sabiedriskajām ēdnīcām, bet arī restorāniem. Līdz ar to šai regulai vajadzētu attiekties uz sabiedrisko ēdināšanu.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas darbībās iegūtu produktu marķēšanu un kontroli dalībvalstis var piemērot valsts noteikumus vai – ja tādu nav – privātus standartus.

svītrots

Pamatojums

Šai regulai būtu jāattiecas uz ēdināšanu un restorāniem. Lielas ēdnīcas var norādīt ēdienos izmantotos bioloģiskos produktus, taču nepastāv prasība kopējā apjomā iekļaut bioloģisko produktu daļu.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šo regulu piemēro, neskarot saistītos Savienības tiesību aktus cita starpā tādās jomās kā nekaitīgums pārtikas ķēdē, dzīvnieku veselība un labturība, augu veselība un augu reproduktīvais materiāls, un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XX/XXX (augu reproduktīvais materiāls) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XX/XXX (aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgajiem organismiem).

3. Šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības tiesību aktus vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pieņemtus valstu noteikumus, kas attiecas uz šajā pantā minētajiem produktiem, piemēram, noteikumus par šo produktu ražošanu, gatavošanu, tirdzniecību, marķēšanu un kontroli, tostarp tiesību aktus par pārtikas produktiem un dzīvnieku ēdināšanu.

__________________

 

36 [pilns nosaukums] (OV L,…).

 

37 [pilns nosaukums] (OV L,…).

 

Pamatojums

Ne visi iepriekš minētie tiesību akti būs spēkā, kad tiks pieņemti jaunie tiesību akti par bioloģisko ražošanu.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

2. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Lai ņemtu vērā informāciju par jaunām ražošanas metodēm vai materiāliem vai starptautiskās saistības, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikumā iekļauto produktu sarakstu. Minētajā sarakstā drīkst iekļaut tikai produktus, kas ir cieši saistīti ar lauksaimniecības produktiem.

svītrots

Pamatojums

Darbības jomai vajadzētu atbilst pašreizējās Regulas (EK) Nr. 834/2007 darbības jomai. Šādas izmaiņas pamatregulā vajadzētu varēt veikt tikai ar koplēmuma procedūras starpniecību.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) “lauksaimniecības izejviela” ir lauksaimniecības produkts, ar kuru nav veiktas saglabāšanas vai pārstrādes darbības;

(3) “lauksaimniecības izejviela” vai "akvakultūras izejviela" ir lauksaimniecības vai akvakultūras produkts, ar kuru nav veiktas pārstrādes, sagatavošanas vai saglabāšanas darbības;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) “profilakses pasākumi” ir pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu augsnes kvalitāti, kā arī kaitīgo organismu un nezāļu profilaksi un apkarošanu, un lai nepieļautu piesārņojumu ar produktiem vai vielām, kuras nav atļautas saskaņā ar šo regulu;

(4) “profilakses un piesardzības pasākumi” ir pasākumi, kas visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos jāveic, lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas kvalitāti un saglabātu bioloģisko daudzveidību, kā arī lai nepieļautu piesārņojumu un sajaukšanos ar produktiem vai vielām, kuras nav atļautas saskaņā ar šo regulu;

Pamatojums

Piesardzības pasākumiem vajadzētu pārsniegt profilakses pasākumu darbības jomu un tos vajadzētu piemērot visos ražošanas posmos bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) “pāreja” ir pārkārtošanās no nebioloģiskās ražošanas uz bioloģisko ražošanu noteiktā laika periodā;

(5) "pāreja" ir pārkārtošanās no nebioloģiskās ražošanas uz bioloģisko ražošanu noteiktā laika periodā, kurā tiek piemēroti noteikumi par bioloģisko ražošanu;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) “operatoru grupa” ir grupa, kurā katrs operators ir lauksaimnieks, kura saimniecībā ir līdz 5 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes un kurš papildus pārtikas vai barības ražošanai var nodarboties ar pārtikas vai barības pārstrādi;

(7) “operatoru grupa” ir grupa, kas atbilst šādiem kritērijiem:

 

a) ikviens grupas dalībnieks ir lauksaimnieks vai operators, kas ražo aļģes vai akvakultūras produktus, un papildus pārtikas un barības ražošanai var nodarboties ar pārtikas vai barības pārstrādi, sagatavošanu vai tirdzniecību;

 

b) grupas dalībnieku veiktās ražošanas darbības notiek savstarpēji ģeogrāfiski tuvu;

 

c) grupa ir izveidojusi kopīgu lauksaimniecības ražojumu tirdzniecības sistēmu;

 

d) grupa ir juridiska persona un tai ir iekšēja kontroles sistēma; un

 

e) katra grupas dalībnieka apgrozījums vai bioloģiskās ražošanas standarta produkcijas apjoms nepārsniedz EUR 15 000 gadā vai katrs dalībnieks ražo saimniecībā līdz 5 hektāriem, vai, ja ražošana notiek zem stikla vai arī tiek veikta cita veida intensīva ražošana zem aizsargseguma, saimniecībā līdz 0,5 hektāriem, vai, ja tiek audzēti tikai ilggadīgie zālāji, saimniecībā līdz 15 hektāriem.

 

Noteikumi, kas paredzēti e) punktā, neattiecas uz operatoru grupām no trešām valstīm;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

3. pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

"bioloģisko augu audzēšana un daudzveidības attīstīšana" ir ģenētiskās daudzveidības veicināšana, vienlaikus uzticoties dabiskajām reproduktīvajām spējām. Augu bioloģiskas audzēšanas mērķis ir izstrādāt jaunas šķirnes, kuras ir īpaši piemērotas bioloģiskās ražošanas sistēmām. Tā ietver visaptverošu pieeju, kurā tiek ievēroti dabiskās krustošanas ierobežojumi un kuras pamatā ir auglīgi augi, kas var izveidot dzīvotspējīgas attiecības ar dzīvo augsni. Augus audzē bioloģiski šādos bioloģisko augu audzēšanas apstākļos saskaņā ar šīs regulas prasībām.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

3. pants – 10.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

"augu reproduktīvais materiāls" ir augi, kā arī augu veidi jebkurā stadijā, tostarp sēklas, kas spēj ražot veselus augus un ir paredzēti veselu augu ražošanai;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

3. pants – 10.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10c) "mātesaugs" ir zināms augs, kura reproduktīvais materiāls ir izmantots jaunu augu pavairošanai;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

3. pants – 10.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10d) “paaudze” ir augu grupa, kas veido vienu augu tiešo līniju;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

3. pants – 10.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10e) "bioloģiska dzīvnieku audzēšana" ir ģenētiskās daudzveidības veicināšana, paļaujoties uz attiecīgo dzīvnieku dabiskajām reproduktīvajām spējām. Bioloģiskā lopkopība nodrošina optimālu atbilstību šīs regulas prasībām, pievēršot uzmanību izturībai pret slimībām, mūža ilgumam, ciltsvērtībai un pielāgošanās spējām klimatiskajiem un dabas apstākļiem, un attiecīgos gadījumos veicina lēnu audzēšanu;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

3. pants – 13.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) „augu izcelsmes preparāti” ir ekstrakti, kas iegūti no konkrētiem augiem un paredzēti kultūraugu stiprināšanai vai kaitēkļu un slimību apkarošanai vai likvidēšanai;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

3. pants – 13.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b) „biodinamiskie preparāti” ir maisījumi, ko tradicionāli izmanto biodinamiskajā lauksaimniecībā un kuri numurēti no 500 līdz 508;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

3. pants – 16. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) “lievenis” ir lauksaimniecības dzīvnieku novietnes ārpusē uzcelta neizolēta papildu piebūve ar jumtu, kuras garākā mala parasti ir aprīkota ar stiepļu žogu vai sietu un kurā ir āra apstākļi, dabiskais un mākslīgais apgaismojums un pakaišiem klāta grīda;

(16) “lievenis” ir lauksaimniecības dzīvnieku novietnes ārpusē uzcelta neizolēta papildu piebūve ar jumtu, kuras garākā mala parasti ir aprīkota ar stiepļu žogu vai sietu un kurā ir āra apstākļi, dabiskais un, ja iespējams, mākslīgais apgaismojums un pakaišiem klāta grīda;

Pamatojums

Ja ir atbilstoši paredzēts, dabiskajam apgaismojumam lievenī vajadzētu būt pietiekamam; mākslīgajam apgaismojumam nevajadzētu būtu obligātai prasībai.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

3. pants – 16.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

„dējējvistas” ir jauni Gallus gallus sugas dzīvnieki, kuri ir paredzēti olu ražošanai un kuru vecums nepārsniedz 18 nedēļas;

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

3. pants – 16.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

„dējējvistas” ir jauni Gallus gallus sugas dzīvnieki, kuri ir paredzēti olu ražošanai un kuru vecums nepārsniedz 18 nedēļas;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

3. pants – 16.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16c) "broileri" ir Gallus gallus šķirnes dzīvnieki, kas tiek turēti gaļas ražošanai;

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

3. pants – 16.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

"izmantojamā platība" ir Padomes Direktīvā 1999/741a noteikta platība (mājputnu novietnes iekšienē), kura ir vismaz 30 cm plata, kuras grīdas slīpums nepārsniedz 14 % un kuras griestu augstums ir vismaz 45 cm. Dēšanas vietas netiek uzskatītas par izmantojamo platību;

 

__________________

 

1aPadomes 1999. gada 19. jūlija Direktīva 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.).

Pamatojums

Noteikums ir ņemts no Padomes Direktīvas 1999/74/EK 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

3. pants – 16.f punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16f) "pamatrādītāji" ir rādītāji, kas attiecas uz tiešajiem vides aspektiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1221/2009;

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

3. pants – 20. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) “sagatavošana” ir bioloģisko produktu saglabāšanas vai apstrādes darbības, arī kaušana un izciršana lopkopības produktu gadījumā, iepakošana, marķēšana vai izmaiņas marķējumā saistībā ar bioloģisko ražošanu;

(20) “sagatavošana” ir bioloģisko produktu saglabāšanas vai apstrādes darbības, arī kaušana un izciršana lopkopības produktu gadījumā, iepakošana, marķēšana vai izmaiņas marķējumā saistībā ar bioloģiskajā ražošanā izmantoto metodi;

Pamatojums

"Sagatavošana", kā noteikts Regulā (EK) Nr. 834/2007.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

3. pants – 24. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) “pārejas barība” ir barība, kas saražota pārejas periodā, izņemot ražu, kas novākta 12 mēnešos pēc pārejas perioda sākuma;

(24) “pārejas produkti” ir augu produkti, kas saražoti pārejas periodā, izņemot ražu, kas novākta 12 mēnešos pēc pārejas perioda sākuma;

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

3. pants – 28. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) “katastrofas apstākļi” ir apstākļi, kas izriet no “nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem”, “vides incidenta”, “dabas katastrofas” vai “katastrofāla notikuma”, kuri definēti, attiecīgi, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta h), j), k) un l) apakšpunktā;

(28) “katastrofas apstākļi” ir apstākļi, kas izriet no “nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem”, “vides incidenta”, “dabas katastrofas”, "dzīvnieku slimības" vai “katastrofāla notikuma”, kuri definēti attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta h), i), j), k) un l) apakšpunktā;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

3. pants – 33. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) “kontroles iestāde” ir bioloģiskās ražošanas un bioloģisko produktu marķēšanas kontroles iestāde saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Oficiālo kontroļu regula] 2. panta 39. punktā;

(33) "kontroles iestāde" ir dalībvalsts valsts pārvaldes iestāde, kurai kompetentā iestāde pilnībā vai daļēji ir uzticējusi savas pilnvaras veikt kontroli un sertifikāciju bioloģiskās ražošanas un marķēšanas jomā atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Vajadzības gadījumā tā ir arī atbilstīgā iestāde trešā valstī vai atbilstīgā iestāde, kas darbojas trešā valstī;

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

3. pants – 34. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) “kontroles institūcija” ir deleģētā institūcija saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Oficiālo kontroļu regula] 2. panta 38. punktā, kā arī institūcija, kuru Komisija vai Komisijas atzīta trešā valsts ir atzinusi kontroļu veikšanai trešās valstīs attiecībā uz bioloģisko produktu importēšanu Savienībā;

(34) "kontroles institūcija" ir neatkarīga privāta vai publiska trešā persona, kas veic kontroli un sertifikāciju bioloģiskās ražošanas jomā atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. attiecīgā gadījumā tā var būt arī atbilstoša trešās valsts institūcija vai atbilstoša institūcija, kura darbojas trešā valstī;

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

3. pants – 35.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

"atbilstība" ir atbilstība šai regulai un tās pielikumiem, deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un citām regulām, uz ko attiecas šī regula;

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

3. pants – 36. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) “ģenētiski modificēts organisms” ir ģenētiski modificēts organisms, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK43 2. panta 2. punktā un kas nav iegūts, izmantojot minētās direktīvas I.B pielikumā minētās ģenētiskās modifikācijas metodes (turpmāk “ĢMO”);

(36) “ģenētiski modificēts organisms” ir ģenētiski modificēts organisms, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK43, (turpmāk “ĢMO”);

__________________

__________________

43Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp).

43Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp).

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

3. pants – 40.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40a) „ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” ir ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta t) apakšpunktā;

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

3. pants – 41. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) “līdzvērtība” ir atbilstība tiem pašiem mērķiem un principiem, kuru panāk, piemērojot noteikumus, kas nodrošina tādu pašu atbilstības apliecināšanas pakāpi; “pārstrādes palīglīdzeklis” ir pārstrādes palīglīdzeklis saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1333/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

(41) "līdzvērtīgs" dažādu sistēmu vai pasākumu aprakstā nozīmē, ka attiecīgās sistēmas vai pasākumi spēj nodrošināt atbilstību tiem pašiem mērķiem un principiem, piemērojot noteikumus, kas nodrošina tādu pašu atbilstības apliecināšanas līmeni;

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

3. pants – 43. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43) “jonizējošais starojums” ir jonizējošais starojums saskaņā ar definīciju Padomes Direktīvas 96/29/Euratom47 1. pantā.

(43) „jonizējošais starojums” ir jonizējošais starojums, kā definēts Padomes Direktīvas 96/29/Euratom 1. pantā47 un kā to reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/2/EK47a.

__________________

__________________

47Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.).

47Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.).

 

47a Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīva 2/22/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (OV L 16, 13.3.1999., 16. lpp.)

Pamatojums

Būtu jāatsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvu 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

3. pants – 43.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

"sabiedriskās ēdināšanas darbības" ir bioloģisku produktu gatavošana un izplatīšana ēdināšanas iestādēs, piemēram, restorānos, ēdnīcās, slimnīcās, cietumos un citos līdzīgos pārtikas uzņēmumos tirdzniecības vai piegādes vietā galapatērētājam;

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

3. pants – 43.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

"ražošanas vienība" ir visi ražošanā izmantojamie resursi, piemēram, galvenās ražošanas telpas, zeme, zemes gabali, ganības, āra platības, lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, bišu stropi, zivju dīķi, aļģu vai akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas vai vietas, audzēšanas vienības, piekrastes vai jūras gultnes pielāgojumi, ēkas ražas glabāšanai, kultūraugu produkti, aļģu produkti, lopkopības produkti, izejvielas un jebkuri citi resursi, kas saistīti ar konkrēto ražošanas nozari;

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

3. pants – 43.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43c) „mājputnu novietne” ir patstāvīga būve, kas pārsegta un aprīkota tā, lai tajā izvietotos dzīvniekus varētu aizsargāt no sliktiem laikapstākļiem;

Pamatojums

Termins „mājputnu novietne” (angļu valodā — „poultryhouse”), kas sastopams iepriekšējā regulā, tiek dažādi interpretēts katrā valstī un valodā, dažkārt kā audzēšanas telpa lielā ēkā (angļu valodā — „building”). Svarīgi ir sniegt precīzu definīciju un to saskaņot.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

3. pants – 43.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

“hidroponiskā ražošana” ir augu audzēšanas metode, kad to saknes ievieto vienīgi minerālo barības vielu šķīdumā vai inertā vidē, piemēram, perlītā, grantī vai minerālvatē, kam pievieno barības vielu šķīdumu;

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

3. pants – 43.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

„kultūraugu audzēšana augsnē” ir augu audzēšana dzīvā augsnē, piemēram, augsnes minerālu sajaukumā, kas var būt mēslots ar izejvielām un produktiem, kuri atļauti bioloģiskajā ražošanā, saistībā ar augsnes apakškārtu un pamatiezi;

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

3. pants – 43.f punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43f) "saimniecība" ir visas ražošanas vienības, kurām ir viena vadība un kuras ir paredzētas 2. panta 1. punktā minēto produktu ražošanai;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

3. pants – 43.g punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43g) "fasēti pārtikas produkti" ir fasēti pārtikas produkti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

Pamatojums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

II nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bioloģiskās ražošanas principi

Bioloģiskās ražošanas mērķi un principi

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Mērķi

 

Lai izveidotu ilgtspējīgu bioloģiskās ražošanas pārvaldības sistēmu, tiek īstenoti šādi vispārīgi mērķi:

 

(a) ievērot dabas sistēmas un ciklus, kā arī saglabāt un veicināt augsnes, ūdeņu, augu un dzīvnieku veselību un to savstarpējo līdzsvaru;

 

(b) ieviest atbilstīgu bioloģisko procesu pārvaldību, kuru pamatā ir ekoloģiskās sistēmas, kas izmanto pašā sistēmā atrodamos iekšējos dabas resursus, lietojot metodes, kuras:

 

– ilgtermiņā uztur augsnes auglību;

 

– sekmē augstu bioloģiskās daudzveidības līmeni;

 

– sniedz būtisku ieguldījumu netoksiskas vides saglabāšanā;

 

– atbildīgi izmanto enerģiju un ūdeni un veicina to taupīšanu, kā arī saglabā dabas resursus, piemēram, ūdeni, augsni, organiskās vielas un gaisu;

 

– ievēro augstus dzīvnieku labturības standartus un jo īpaši ņem vērā dzīvnieku sugām raksturīgās uzvedības vajadzības;

Pamatojums

Šai nodaļai vajadzētu attiekties ne vien uz principiem, bet arī bioloģiskās lauksaimniecības, pārstrādes un izplatīšanas mērķiem, kā tas bija Regulas Nr. 834/2007 gadījumā.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

 

Bioloģiskā ražošana ir lauksaimniecības ilgtspējīgas pārvaldības sistēma, kuras pamatā ir šādi vispārīgie principi:

Bioloģiskā ražošana ir ilgtspējīgas pārvaldības sistēma, kuras pamatā ir šādi vispārīgie principi:

(a) respektēt dabas sistēmas un ciklus, saglabāt un uzlabot augsnes, ūdeņu un gaisa stāvokli, bioloģisko daudzveidību, augu un dzīvnieku veselību un to savstarpējo līdzsvaru;

(a) dot ieguldījumu vides, klimata un cilvēku veselības aizsardzībā;

(b) sekmēt augstu bioloģiskās daudzveidības pakāpi;

(b) sekmēt augstu bioloģiskās daudzveidības pakāpi;

(c) atbildīgi izmantot tādus enerģijas un dabas resursus kā ūdens, augsne, organiskā viela un gaiss;

(c) atbildīgi izmantot tādus enerģijas un dabas resursus kā ūdens, augsne, organiskā viela un gaiss;

(d) ievērot augstus dzīvnieku labturības standartus un jo īpaši apmierināt dzīvnieku sugu specifiskās etoloģiskās vajadzības;

(d) ievērot augstus dzīvnieku labturības standartus un jo īpaši apmierināt dzīvnieku sugu specifiskās etoloģiskās vajadzības;

 

(da) ražot plašu kvalitatīvu pārtikas un citu lauksaimniecības un akvakultūras klāstu, kas sniegtu ieguldījumu vides, cilvēku veselības, augu veselības vai dzīvnieku veselības un labturības jomā;

 

(db) nodrošināt bioloģisko produktu kvalitāti visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos;

 

(dc) sekmēt īsās izplatīšanas ķēdes un vietējās produkcijas patēriņu dažādās Savienības vietās;

(e) pienācīgi izstrādāt un pārvaldīt bioloģiskos procesus, kuru pamatā ir ekoloģiskās sistēmas, kas izmanto pašā sistēmā atrodamos iekšējos dabas resursus, lietojot metodes, kuras:

(e) pienācīgi izstrādāt un pārvaldīt bioloģiskos procesus, kuru pamatā ir ekoloģiskās sistēmas, kas izmanto pašā sistēmā atrodamos iekšējos dabas resursus, lietojot metodes, kuras:

(i) izmanto dzīvus organismus un mehāniskas ražošanas metodes,

(i) izmanto dzīvus organismus un mehāniskas ražošanas metodes,

(ii) nodrošina ar zemi saistītu kultūraugu audzēšanu un lopkopību vai nodrošina akvakultūru, kas atbilst zivsaimniecību ilgtspējīgas izmantošanas principam,

(ii) praktizē kultūraugu audzēšanu augsnē un ar zemi saistītu lopkopību vai akvakultūru, kas atbilst zivsaimniecību ilgtspējīgas darbības principam. Turklāt šādas prakses pamatā ir šādi principi:

 

– augsnes aizsardzība un pasargāšana no vēja un ūdens izraisītas erozijas;

 

– ūdens kvalitātes aizsardzība;

 

– augu seka, izņemot ilggadīgo kultūru gadījumā;

 

– tādu sēklu un dzīvnieku izmantošana, kam ir augsta ģenētiskā daudzveidība, noturība pret slimībām un ilgmūžība;

(iii) neizmanto ĢMO vai produktus, kas ražoti no ĢMO vai ar ĢMO, izņemot veterinārās zāles,

(iii) neizmanto ĢMO un produktus, kas ražoti no ĢMO vai ar ĢMO, izņemot veterinārās zāles;

(iv) attiecīgā gadījumā balstās uz profilaktisku pasākumu izmantošanu;

(iv) attiecīgā gadījumā balstās uz riska novērtējumu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. pantā, un piesardzības pasākumu izmantošanu;

(f) ierobežot ārēju resursu izmantošanu. Ja ir vajadzīgi ārējie resursi vai ja nepastāv e) apakšpunktā minētās piemērotās pārvaldības prakses un metodes, izmanto vienīgi šādus ārējos resursus:

(f) ierobežot ārēju resursu izmantošanu. Ja ir vajadzīgi ārējie resursi vai ja nepastāv e) apakšpunktā minētās piemērotās pārvaldības prakses un metodes, izmanto vienīgi šādus ārējos resursus:

(i) bioloģiskā ražošanā iegūtus resursus,

(i) bioloģiskā ražošanā iegūtus resursus; attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu priekšroka ir dodama šķirnēm, kas spēj nodrošināt atbilsmi īpašām bioloģiskās lauksaimniecības vajadzībām un mērķiem, ciktāl tās ir pieejamas;

(ii) dabiskas vai dabiski iegūtas vielas,

(ii) dabiskas vai dabiski iegūtas vielas;

(iii) vāji šķīstošus minerālmēslus;

(iii) vāji šķīstošus minerālmēslus;

(g) vajadzības gadījumā un atbilstīgi šai regulai pielāgot ražošanas procesu, ņemot vērā sanitāro stāvokli, ekoloģiskā līdzsvara, klimata un vietējo apstākļu reģionālās atšķirības, attīstības pakāpi un īpašu lauksaimniecības praksi.

(g) vajadzības gadījumā un atbilstīgi šai regulai pielāgot ražošanas procesu, ņemot vērā sanitāro stāvokli, ekoloģiskā līdzsvara, klimata un vietējo apstākļu reģionālās atšķirības, attīstības pakāpi un īpašu lauksaimniecības praksi.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

5. pants – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) uzturēt augu un dzīvnieku veselību;

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

5. pants – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) aizliegt visā bioloģiskās pārtikas ķēdē izmantot gēnu inženieriju, dzīvnieku klonēšanu, mākslīgi inducētu poliploīdiju un jonizējošo starojumu;

(h) aizliegt visā bioloģiskās pārtikas ķēdē izmantot dzīvnieku klonēšanu;

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

5. pants – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha) izslēgt pārtiku, kas satur inženierijas ceļā iegūtus nanomateriālus vai sastāv no tiem;

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

5. pants – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) saglabāt ūdens vides veselību un apkārtējo ūdens un sauszemes ekosistēmu kvalitāti;

(i) saglabāt dabīgo ūdens ekosistēmu bioloģisko daudzveidību un nodrošināt noturīgu ūdens vides veselību un apkārtējo ūdens un sauszemes ekosistēmu kvalitāti akvakultūras ražošanā;

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

5. pants – ja punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja) ražošanas lēmumu pieņemšanā ņemt vērā vietējo vai reģionālo ekoloģisko līdzsvaru;

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

5. pants – ja punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(jb) bioloģiskās lopkopības produktus iegūt no dzīvniekiem, kuri kopš dzimšanas vai izšķilšanās visu laiku ir audzēti bioloģiskajās saimniecībās;

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpašie principi, kas piemērojami bioloģiskās pārtikas un barības pārstrādē

Īpašie principi, kas piemērojami bioloģiskās pārtikas pārstrādē

Pamatojums

Būtu vajadzīgs nošķīrums starp pārtiku un barību, un katru no šīm kategorijām vajadzētu skatīt atsevišķā pantā.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārstrādātas bioloģiskās pārtikas un barības ražošanas pamatā galvenokārt ir šādi īpašie principi:

Pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanas pamatā galvenokārt ir šādi īpašie principi:

(a) ražot bioloģisko pārtiku no bioloģiski ražotām lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām;

(a) ražot bioloģisko pārtiku no bioloģiski ražotām lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, izņemot gadījumus, kad noteiktā brīdī sastāvdaļa nav pieejama kā bioloģisks produkts. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var izņēmuma kārtā atļaut nebioloģiskas sastāvdaļas. Par šādu atļauju tiek paziņots Komisijai, un Komisija to publicē tā, lai padarītu šo informāciju pieejamu;

(b) ražot bioloģisko barību no bioloģiskām barības sastāvdaļām;

 

(c) ierobežoti izmantot pārtikas piedevas, nebioloģiskas sastāvdaļas, kam ir galvenokārt tehnoloģiskas un sensoras funkcijas, un mikrouzturvielas un pārstrādes palīglīdzekļus, proti, izmantot tos minimāli un vienīgi gadījumos, kad pastāv būtiskas tehnoloģiskas vajadzības vai īpašas uztura vajadzības;

(b) ierobežoti izmantot pārtikas piedevas, nebioloģiskas sastāvdaļas, kam ir galvenokārt tehnoloģiskas un sensoras funkcijas, un mikrouzturvielas un pārstrādes palīglīdzekļus, proti, izmantot tos minimāli un vienīgi gadījumos, kad pastāv būtiskas tehnoloģiskas vajadzības vai īpašas uztura vajadzības;

(d) pēc iespējas samazināt barības piedevu un pārstrādes palīglīdzekļu izmantošanu un tos izmantot vienīgi gadījumos, kad pastāv būtiskas tehnoloģiskas vai zootehniskas vajadzības vai īpašas uztura vajadzības;

 

(e) neizmantot vielas un pārstrādes metodes, kas varētu būt maldinošas attiecībā uz produkta patieso iedabu;

(c) neizmantot vielas un pārstrādes metodes, kas varētu būt maldinošas attiecībā uz produkta patieso iedabu;

(f) pārtiku vai barību pārstrādāt uzmanīgi, vēlams, izmantojot bioloģiskas, mehāniskas un fiziskas metodes.

(d) pārtiku pārstrādāt uzmanīgi, vēlams, izmantojot bioloģiskas, mehāniskas un fiziskas metodes.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Īpašie principi, kas piemērojami bioloģiskās pārtikas pārstrādē

 

Pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanas pamatā galvenokārt ir šādi īpaši principi:

 

(a) ražot bioloģisko barību no bioloģiskām barības sastāvdaļām;

 

(b) ierobežot barības piedevu un pārstrādes palīglīdzekļu izmantošanu un atļaut izmantot šādas piedevas un palīglīdzekļus vienīgi gadījumos, kad pastāv būtiskas tehnoloģiskas vai zootehniskas vajadzības vai īpašas uztura vajadzības;

 

(c) neizmantot vielas un pārstrādes metodes, kas varētu būt maldinošas attiecībā uz produkta patiesajām īpašībām;

 

(d) pārtiku pārstrādāt uzmanīgi, vēlams, izmantojot bioloģiskas, mehāniskas un fiziskas metodes.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) visu lauku saimniecības vai akvakultūras darbību pārvalda saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas bioloģiskajai ražošanai;

(a) visu lauku saimniecības vai akvakultūras darbību pārvalda saskaņā ar šo regulu;

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ja vien II pielikuma IV daļas 2.2. punktā un VI daļas 1.3. punktā nav paredzēts citādi, bioloģiskajā lauksaimniecībā un akvakultūrā drīkst izmantot tikai tādus produktus un vielas, kas ir atļautas saskaņā ar 19. pantu, ar nosacījumu, ka attiecīgo produktu vai vielu ir atļauts izmantot lauksaimniecībā un akvakultūrā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un – vajadzības gadījumā attiecīgajās dalībvalstīs – saskaņā ar valsts noteikumiem, kas pamatojas uz Savienības tiesību aktiem;

(b) bioloģiskajā lauksaimniecībā un akvakultūrā drīkst izmantot tikai tādus produktus un vielas, kas ir atļautas II pielikuma IV daļas 2.2. punktā un VI daļas 1.3. punktā 19. pantā minētajos nolūkos, ar nosacījumu, ka attiecīgo produktu vai vielu ir atļauts izmantot lauksaimniecībā un akvakultūrā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un – vajadzības gadījumā attiecīgajās dalībvalstīs – saskaņā ar valsts noteikumiem, kas pamatojas uz Savienības tiesību aktiem; tādu produktu un vielu izmantošana, kurus lieto mērķiem, kas nav minēti 19. pantā un atļauti II pielikuma IV daļas 2.2. punktā un VI daļas 1.3. punktā, ir atļauta, ja to lietošanā tiek ievēroti II nodaļā minētie principi;

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) dzīvnieku klonēšanas izmantošana un mākslīgi inducētu poliploīdu dzīvnieku audzēšana ir aizliegta;

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb) visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos veic atbilstošus profilaktiskos pasākumus;

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) bioloģiskās ražošanas operatori, kas nav mikrouzņēmumi, lauksaimnieki un operatori, kuri audzē jūras aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, ievieš vides vadības sistēmu ar mērķi uzlabot ekoloģiskos raksturlielumus.

(d) bioloģiskās ražošanas operatori, kas nav mikrouzņēmumi, lauksaimnieki un operatori, kuri audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, uzlabo savas darbības ekoloģiskos rādītājus, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un sniegtu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, piemēram, piesaistot oglekļa dioksīdu un nosakot mērķus vides jomā.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu vispārīgo ražošanas noteikumu pareizu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka kritērijus, kādiem jāatbilst 1. punkta d) apakšpunktā minētajai vides vadības sistēmai. Nosakot minētos kritērijus, ņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu specifiku.

2. Lai nodrošinātu vispārīgo ražošanas noteikumu pareizu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, balstoties uz II nodaļā paredzētajiem principiem, ar ko nosaka kritērijus, kādām prasībām ir jāatbilst ekoloģisko raksturlielumu noteikšanas pasākumiem, kas ir veikti bioloģiskajās saimniecībās, kuras minētas 1. punkta d) apakšpunktā. Nosakot minētos kritērijus, ņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu specifiku.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Atkāpe no vispārīgajiem ražošanas noteikumiem

 

1. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta, saimniecību var sadalīt skaidri atšķirīgās ražošanas vienībās, kuras vai nu atbilst šai regulai, vai ir paredzētas nebioloģiski ražotiem produktiem, ar noteikumu, ka:

 

(a) ir veikti atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu katrā attiecīgajā vienībā saražoto produktu pastāvīgu nošķiršanu;

 

(b) attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem tiek audzētas dažādas sugas, un barība un staļļi ir skaidri nodalīti;

 

(c) attiecībā uz augiem lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir skaidri nodalīta, tiek audzētas dažādas kultūras un viegli atšķiramas šķirnes un raža tiek uzglabāta un apstrādāta atsevišķi;

 

(d) attiecībā uz akvakultūru ražotnes, barības un dzīvnieku sugas ir skaidri nošķirtas;

 

(e) attiecībā uz daudzgadīgajiem kultūraugiem, kuriem nepieciešamais audzēšanas periods ir vismaz trīs gadi, šķirnes, kas nav viegli atšķiramas, var izmantot, ja attiecīgā ražošana notiek saskaņā ar pārejas plānu, kura ilgums nepārsniedz 5 gadus, un tiek paredzēti īpaši kontroles pasākumi.

 

Attiecībā uz pētniecības centriem, izglītības centriem, stādaudzētavām, sēklu pavairošanas stacijām un inkubatoriem, kur notiek akvakultūras un aļģu ražošanas un audzēšanas darbības, nepiemēro pirmās daļas a) un e) punkta prasības par sugu un šķirņu dažādību.

 

2. Lauku saimniecība vai akvakultūras uzņēmums, kas ietver bioloģiskās un nebioloģiskās ražošanas vienības, var noteikt pārejas plānu nebioloģiskās ražošanas daļai, kurš ir jāīsteno tādā laikposmā, kas ļauj saimniecībai pielāgoties šīs regulas prasībām.

 

3. Šā panta 1. punktā noteikto atkāpi nepiemēro vienībām, kas ražo produktus, kuri nav iekļauti šīs regulas darbības jomā, vai produktiem, kuriem vēl nav sīki izstrādātās prasības.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lauksaimnieki un operatori, kuri audzē jūras aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, ievēro pārejas periodu. Visā pārejas periodā tie piemēro bioloģiskās ražošanas noteikumus, kas izklāstīti šajā regulā, un jo īpaši II pielikumā izklāstītos īpašos noteikumus par pāreju.

1. Lauksaimnieki, biškopji un operatori, kuri audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, ievēro pārejas periodu. Visā pārejas periodā tie piemēro visus bioloģiskās ražošanas noteikumus, kas izklāstīti šajā regulā, un jo īpaši II pielikumā izklāstītos īpašos noteikumus par pāreju.

Pamatojums

Noteikums ņemts no 17.b panta Regulā (EK) Nr. 834/2007.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pārejas periods sākas ne agrāk kā tad, kad lauksaimnieks vai operators, kurš audzē jūras aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, saskaņā ar šo regulu ir paziņojis kompetentajām iestādēm par savu darbību.

2. Pārejas periods sākas ne agrāk kā tad, kad lauksaimnieks vai operators, kurš audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, saskaņā ar šo regulu ir pakļāvis savu saimniecību sertifikācijas un kontroles sistēmai un paziņojis kompetentajām iestādēm par savu darbību.

 

Kompetentā iestāde var nolemt ar atpakaļejošu spēku atzīt par daļu no pārejas perioda jebkuru iepriekšēju periodu, kura laikā:

 

(a) zemes gabaliem tika piemēroti pasākumi, kas noteikti programmā, kura īstenota saskaņā ar Regulu (EK) 1305/2013, vai jebkurā citā oficiālā programmā, ja attiecīgie pasākumi nodrošina, ka produkti, kurus nav atļauts ražot bioloģiski, netiek izmantoti šajos zemes gabalos, vai

 

(b) operators var sniegt pierādījumus, ka zemes gabali vismaz trīs gadus bija dabas vai lauksaimniecības teritorijas, kuros nav izmantoti produkti vai vielas, kas nav atļauti bioloģiskajā ražošanā.

 

Pārejas periodu drīkst saīsināt līdz vienam gadam ganībām un āra platībām, kuras izmanto sugas, kas nav zālēdāji. Šo periodu drīkst saīsināt līdz sešiem mēnešiem, ja attiecīgā zeme pēdējā gada laikā nav apstrādāta ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Nevienu iepriekšēju periodu nevar ar atpakaļejošu spēku atzīt par pārejas perioda daļu.

svītrots

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pārejas periodā ražotus produktus nelaiž tirgū kā bioloģiskos produktus.

4. Dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, kas ražoti pārejas periodā, netirgo kā bioloģiskus produktus. Augu produkti, kas novākti 12 mēnešu laikā pēc pārejas perioda uzsākšanas, var tikt marķēti kā pārejas produkti, ja šādi produkti satur ne tikai lauksaimnieciskas izcelsmes kultūraugu sastāvdaļas.

Pamatojums

Saskaņā ar 26. panta 17. panta f) apakšpunktu par īpašām marķēšanas prasībām Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007, kā arī 62. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta, pārejas periodā lauku saimniecību var sadalīt skaidri nošķirtās vienībās, no kurām ne visas apsaimnieko ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem pārejas periodā bioloģiskajā ražošanā izmanto citas sugas. Attiecībā uz akvakultūru var izmantot tās pašas sugas ar nosacījumu, ka ražošanas vienības ir pienācīgi nošķirtas. Attiecībā uz augiem pārejas periodā bioloģiskajā ražošanā izmanto citas šķirnes, kas ir viegli atšķiramas.

svītrots

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šajā pantā izklāstītos noteikumus vai papildina un groza II pielikumā izklāstītos noteikumus par pāreju.

6. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šajā pantā izklāstītos noteikumus vai papildina II pielikumā izklāstītos noteikumus par pāreju.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai piemērotu 1. punktu, attiecībā uz pārtikai un barībai paredzētiem ĢMO vai produktiem, kas ražoti no ĢMO vai ar ĢMO, operatori drīkst paļauties uz produkta marķējumu vai jebkādu citu pavaddokumentu, kas pievienots vai iesniegts saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/200348 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1830/200349.

2. Lai piemērotu 1. punktā noteikto aizliegumu, attiecībā uz pārtikai un barībai paredzētiem ĢMO vai produktiem, kas ražoti no ĢMO vai ar ĢMO, operatori paļaujas uz produkta marķējumu vai jebkādu citu pavaddokumentu, kas pievienots vai iesniegts saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/200348 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1830/200349.

__________________

__________________

48 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

48 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

49Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2011/18/EK (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp).

49 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2011/18/EK (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp).

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai ievērotu 1. punktā noteikto aizliegumu, attiecībā uz produktiem, kas nav pārtika vai barība, vai attiecībā uz produktiem, kas ražoti no ĢMO un ar ĢMO, uzņēmēji, kuri izmanto šādus nebioloģiskus produktus, kas pirkti no trešām personām, prasa no pārdevēja apstiprinājumu, ka piegādātie produkti nav ražoti no ĢMO vai ar ĢMO.

Pamatojums

ĢMO lietošana bioloģiskajā ražošanā ir aizliegta, līdz ar to operatoriem būtu jāspēj pierādīt, ka viņi nav izmantojuši nebioloģiskus produktus, kas ir ražoti no ĢMO vai ar ĢMO.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Operatori, kuri audzē augus vai ražo augu produktus, jo īpaši ievēro II pielikuma I daļā izklāstītos īpašos ražošanas noteikumus.

1. Operatori, kuri audzē augus vai ražo augu produktus, jo īpaši ievēro II pielikuma I daļā izklāstītos īpašos ražošanas noteikumus un īpašos īstenošanas noteikumus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 4. punktu.

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar to pašu autoru iesniegtajiem 4. punkta grozījumiem.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tiek izveidota elektroniska datubāze, kurā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XX/XXX (Augu reproduktīvā materiāla tiesību akts) iekļauj šķirnes un heterogēno materiālu, pie kuriem piederošu augu reproduktīvais materiāls, kas iegūts ar bioloģiskās ražošanas metodi, ir pieejams tās teritorijā.

2. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tiek izveidota orientējoša elektroniska datubāze, kurā iekļauj šķirnes, tostarp sēklas kartupeļus, un heterogēno materiālu, piemēram, populācijas vai šķirnes ar atklāto apputeksnēšanos, kas nozīmē vecākaugu līniju kontrolētu apputeksnēšanu, pie kuriem piederošas sēklas, kas iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi, ir pieejamas tās valsts tirgū. Bioloģiski audzētas šķirnes vai heterogēnais materiāls, kas ir izvēlēti, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos mērķus un bioloģiskās lauksaimniecības mērķus, ir skaidri norādīti sarakstā.

 

Datubāzes tiek uzturētas visās dalībvalstīs, un Komisija tās publisko. Lai nodrošinātu savlaicīgu pārskatu par bioloģiskajai ražošanai Savienības līmenī piemērota augu reproduktīvā materiāla pieejamību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, nosakot:

 

– minimuma tehniskās prasības šajā punktā minēto datubāzu izveidei;

 

– informācijas saturu, kas dalībvalstīm ir jānosūta Komisijai, kā arī šādas procedūras tehnisko kārtību un biežumu.

 

Attiecībā uz heterogēniem materiāliem, kas ir padarīti pieejami izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā,

 

a) Padomes Direktīva 66/401/EEK1a,

 

b) Padomes Direktīva 66/402/EEK1b,

 

c) Padomes Direktīva 68/193/EEK1c,

 

d) Padomes Direktīva 98/56/EK1d,

 

e) Padomes Direktīva 1999/105/EK1e,

 

d) Padomes Direktīva 2002/53/EK1f,

 

e) Padomes Direktīva 2002/54/EK1g,

 

f) Padomes Direktīva 2002/55/EK1h,

 

g) Padomes Direktīva 2002/56/EK1i,

 

h) Padomes Direktīva 2002/57/EK1j,

 

i) Padomes Direktīva 2008/72/EK1k un

 

j) Padomes Direktīva 2008/90/EK1l

 

netiek piemērota.

 

________________

 

1a Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2298. lpp.).

 

1b Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2309. lpp.).

 

1c Padomes 1968. gada 9. aprīļa Direktīva 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp.).

 

1dPadomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.).

 

1ePadomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp.).

 

1fPadomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.).

 

1gPadomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp.).

 

1hPadomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.).

 

1iPadomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/72/EK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas (OV L 205, 1.8.2008., 28. lpp.).

 

Padomes 2008. gada 29. septembra Direktīva 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV L 267, 8.10.2008., 10. lpp.).

 

1kPadomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/72/EK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas (OV L 205, 1.8.2008., 28. lpp.).

 

1lPadomes 2008. gada 29. septembra Direktīva 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV L 267, 8.10.2008., 10. lpp.).

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko augkopību, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza vai papildina īpašos augkopībā piemērojamos ražošanas noteikumus attiecībā uz:

3. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko augkopību, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina īpašos augkopībā piemērojamos ražošanas noteikumus attiecībā uz:

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) kultivēšanas praksi;

svītrots

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) augsnes apstrādi un mēslošanu;

(b) augsnes apstrādi un mēslošanu, kā noteikts II pielikuma I daļas 1.5.4. un 1.5.5. punktā;

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) augu veselību un kaitīgo organismu un nezāļu apkarošanu;

(c) augu veselību un kaitīgo organismu, nezāļu un slimību apkarošanu, kā noteikts II pielikuma I daļas 1.6. punktā;

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) augu reproduktīvā materiāla izcelsmi;

svītrots

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) savvaļas augu ievākšanu.

(f) savvaļas augu ievākšanu, kā noteikts II pielikuma I daļas 2.2. punktā.

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehnisko norādes par 2. punktā minētās datubāzes izveidi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

 

(a) prasības īpašiem augiem, augu produktiem vai augu audzēšanas sistēmām;

 

(b) tehniskos datus 2. punktā minētās datubāzes izveidei;

 

(c) nosacījumus II pielikuma I daļas 1.4.2. punkta īstenošanai.

 

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Operatori, kas nodarbojas ar lopkopību, jo īpaši ievēro II pielikuma II daļā izklāstītos īpašos ražošanas noteikumus.

1. Operatori, kas nodarbojas ar lopkopību, jo īpaši ievēro II pielikuma II daļā izklāstītos ražošanas noteikumus.

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija līdz 2017. gada 1. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par jauniem uz sugām attiecīgiem noteikumiem, kas jāiekļauj šajā regulā. Minētajiem noteikumiem jābūt izstrādātiem tā, lai tie atbilstu attiecīgo sugu fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām.

 

Būru izmantošana netiek atļauta attiecībā uz mugurkaulnieku sugām, izņemot zivīm.

Pamatojums

Tas ir pagaidu noteikums jaunām sugām.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko lopkopību, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza vai papildina īpašos lopkopībā piemērojamos ražošanas noteikumus attiecībā uz:

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģisko lopkopību, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina īpašos lopkopībā piemērojamos ražošanas noteikumus attiecībā uz:

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) dzīvnieku izcelsmi;

svītrots

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm, tostarp par minimālajām iekštelpu un āra platībām un maksimālo dzīvnieku skaitu uz hektāru;

svītrots

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) lopkopības praksi;

svītrots

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) reprodukciju;

svītrots

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) barību un barošanu;

(e) uzturu, kā noteikts II pielikuma II daļas 2.1.2., 2.2.2., 2.3.2., 2.4.3. un 2.5.3. punktā;

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu.

(f) slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu, kā noteikts II pielikuma II daļas 2.5.4. punktā.

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Deleģētie akti aptver šādas sugas:

 

(a) liellopus, aitas un kazas;

 

(b) zirgus;

 

(c) cūkas;

 

(d) mājputnus;

 

(e) bites.

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ražošanas noteikumi attiecībā uz jūras aļģēm un akvakultūras dzīvniekiem

Ražošanas noteikumi attiecībā uz aļģēm un akvakultūras dzīvniekiem

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Operatori, kuri audzē jūras aļģes un akvakultūras dzīvniekus, jo īpaši ievēro II pielikuma III daļā izklāstītos īpašos ražošanas noteikumus.

1. Operatori, kuri audzē aļģes un akvakultūras dzīvniekus, jo īpaši ievēro II pielikuma III daļā izklāstītos ražošanas noteikumus un noteikumus, kas paredzēti saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz jūras aļģu bioloģisko audzēšanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza vai papildina īpašos jūras aļģu audzēšanas noteikumus attiecībā uz:

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz aļģu bioloģisko audzēšanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina īpašos aļģu audzēšanas noteikumus attiecībā uz

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ūdens vides piemērotību un ilgtspējīgas pārvaldības plānu;

svītrots

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) jūras aļģu kultivēšanu;

(c) aļģu, tostarp dažādu aļģu sugu, kultivēšanu;

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku audzēšanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza vai papildina īpašos akvakultūras dzīvnieku audzēšanas noteikumus attiecībā uz:

3. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku audzēšanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina īpašos akvakultūras dzīvnieku, tostarp īpašu akvakultūras sugu, audzēšanas noteikumus attiecībā uz:

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ūdens vides piemērotību un ilgtspējīgas pārvaldības plānu;

svītrots

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) akvakultūras dzīvnieku izcelsmi;

(b) katras konkrētās sugas akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, kā noteikts II pielikuma III daļas 4.1.2. punktā;

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) akvakultūras dzīvnieku turēšanu, tostarp akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmām, maksimālo ielaiduma blīvumu un attiecīgā gadījumā minimālo ielaiduma blīvumu;

(c) turēšanas apstākļus un dzīvnieku audzēšanas praksi, kā noteikts II pielikuma III daļas 4.1.5. un 4.2.2. punktā;

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) reprodukciju;

svītrots

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) akvakultūras dzīvnieku pārvaldību;

(e) molusku pārvaldību, kā noteikts II pielikuma III daļas 4.2.4. pantā;

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) barību un barošanu;

(f) barību un barošanu, kā noteikts II pielikuma III daļas 4.1.3.3. un 4.1.3.4. pantā;

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu.

(g) slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu, kā noteikts II pielikuma III daļas 4.1.4. punktā.

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz īpašus noteikumus par nosacījumiem II pielikuma III daļas 4.1.2.1. punkta db) apakšpunktā minēto datubāzu īstenošanai.

 

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārstrādātas pārtikas un barības ražošanas noteikumi

Pārstrādātas barības ražošanas noteikumi

Pamatojums

Pārtikas un barības ražošanas noteikumi ir atšķirīgi, jo tie ir balstīti uz dažādām horizontālām regulām. Tādēļ tie būtu jānošķir. Tas izskaidro arī 13. pantā veiktos svītrojumus.

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Operatori, kas ražo pārstrādātu pārtiku vai barību, jo īpaši ievēro II pielikuma IV daļā izklāstītos īpašos ražošanas noteikumus.

1. Operatori, kas ražo pārstrādātu barību, ievēro II pielikuma IV daļā izklāstītos ražošanas noteikumus.

Pamatojums

Operatoriem būtu arī jāievēro vispārējie ražošanas noteikumi, kas izklāstīti II pielikuma IV daļā.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz pārstrādātas bioloģiskās pārtikas un barības ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza vai papildina īpašos pārstrādātas pārtikas un barības ražošanas noteikumus attiecībā uz:

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz pārstrādātas bioloģiskās barības ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina īpašos pārstrādātas barības ražošanas noteikumus attiecībā uz:

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) procedūrām, kas jāievēro;

svītrots

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem;

(b) veicamajiem piesardzības un profilaktiskajiem pasākumiem;

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) pārstrādātas pārtikas un barības, arī izmantošanai pārstrādātā pārtikā un barībā atļauto produktu un vielu, sastāvu un izmantošanas nosacījumiem;

svītrots

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) tīrīšanas pasākumiem;

svītrots

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) pārstrādātu produktu laišanu tirgū, tostarp to marķēšanu un identificēšanu;

svītrots

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) bioloģisko produktu, lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu un barības sastāvdaļu nošķiršanu no nebioloģiskiem produktiem, lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām un barības sastāvdaļām;

svītrots

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) to lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu sarakstu, kuras nav ražotas bioloģiski un kuras izņēmuma kārtā drīkst izmantot pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā;

svītrots

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) to lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvara aprēķināšanu, kas minētas 21. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un b) apakšpunktā;

svītrots

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) pārtikas vai barības pārstrādē izmantotajiem paņēmieniem.

(i) barības pārstrādē izmantotajiem paņēmieniem.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Pārstrādātas pārtikas ražošanas noteikumi

 

1. Operatori, kas ražo pārstrādātu pārtiku, jo īpaši ievēro II pielikuma IV daļā izklāstītos ražošanas noteikumus.

 

2. Papildus 7. pantā paredzētajiem vispārējiem ražošanas noteikumiem operatoriem, kas ražo pārstrādātu pārtiku, piemēro šādus noteikumus:

 

(a) pārstrādātas bioloģiskās pārtikas gatavošanu veic laikā vai telpā nošķirti no nebioloģiskiem produktiem;

 

(b) pārstrādātas bioloģiskās pārtikas sastāvam piemēro šādus nosacījumus:

 

(i) produktu ražo galvenokārt no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām; lai noteiktu, vai produkts ir ražots galvenokārt no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, neņem vērā pievienoto ūdeni un vārāmo sāli;

 

(ii) pārtikas produktos pārtikas piedevas, pārstrādes palīglīdzekļus, aromatizētājus, ūdeni, sāli, mikroorganismu un fermentu preparātus, minerālvielas, mikroelementus, vitamīnus, aminoskābes un citas mikrouzturvielas izmanto vienīgi tad, ja tās saskaņā ar 19. pantu ir apstiprinātas lietošanai bioloģiskajā ražošanā;

 

(iii) nebioloģiskas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas drīkst izmantot vienīgi tad, ja tās apstiprinājusi izmantošanai dalībvalsts;

 

(iv) bioloģisku sastāvdaļu neizmanto vienlaikus ar tādu pašu nebioloģisku sastāvdaļu vai pārejas sastāvdaļu;

 

(v) pārtikā, kas ražota no pārejas kultūraugiem, var būt tikai viena lauksaimnieciskas izcelsmes kultūraugu sastāvdaļa.

 

3. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanu un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina īpašos pārstrādātas pārtikas ražošanas noteikumus attiecībā uz:

 

(a) veicamajiem piesardzības un profilaktiskajiem pasākumiem;

 

(b) produktu un vielu, ko atļauts izmantot pārstrādātā pārtikā, sastāvu un izmantošanas noteikumiem, kā noteikts II pielikuma IV daļas 2.2.2. punktā;

 

(c) to lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu apstiprināšanas procedūru, kuras nav ražotas bioloģiski un kuras izņēmuma kārtā drīkst izmantot pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā;

 

(d) noteikumiem par 21. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā un b) apakšpunktā minēto sastāvdaļu procentuālā daudzuma aprēķināšanu, kā noteikts II pielikuma IV daļas 2.2.3. punktā;

 

(e) pārtikas pārstrādē izmantotajiem paņēmieniem.

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģiskā vīna ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza vai papildina īpašos vīna ražošanas noteikumus attiecībā uz vīndarbības metodēm un ierobežojumiem.

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģiskā vīna ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina īpašos vīna ražošanas noteikumus attiecībā uz vīndarbības metodēm un ierobežojumiem, kā noteikts II pielikuma V daļas 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5. pantā.

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģiskā rauga ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza vai papildina īpašos rauga ražošanas noteikumus attiecībā uz pārstrādi un izmantotajiem substrātiem.

2. Lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz bioloģiskā rauga ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina īpašos rauga ražošanas noteikumus, kā noteikts II pielikuma VI daļas 1.3. punktā.

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai ņemtu vērā to, ka nākotnē, iespējams, būs vajadzīgi īpaši ražošanas noteikumi attiecībā uz produktiem, kas nav minēti 10.–15. pantā, un lai nodrošinātu kvalitāti, izsekojamību un atbilstību šai regulai attiecībā uz minēto citu produktu bioloģisko ražošanu, un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza vai papildina II pielikumu attiecībā uz minēto produktu īpašajiem ražošanas noteikumiem.

Ja šī regula neparedz sīki izstrādātus audzēšanas noteikumus attiecībā uz noteiktām dzīvnieku sugām, noteiktiem ūdensaugiem un mikroaļģēm, līdz sīki izstrādātu audzēšanas noteikumu iekļaušanai šajā regulā tiek piemēroti valstu noteikumi vai, ja tādu nav, privāti standarti, ko atzinušas dalībvalstis. Šādi valstu noteikumi vai privāti standarti tiek darīti zināmi Komisijai. Tiek piemēroti attiecīgi IV nodaļā paredzētie noteikumi par marķēšanu un V nodaļā paredzētie noteikumi par kontrolēm un sertifikāciju.

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai katastrofas apstākļos varētu turpināt vai atsākt bioloģisko ražošanu un ievērojot II nodaļā noteiktos principus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem šādas situācijas atzīst par katastrofas apstākļiem, un paredz konkrētus noteikumus par rīcību šādos gadījumos, par uzraudzību un par ziņošanas prasībām.

1. Lai varētu turpināt vai atsākt bioloģisko ražošanu apstākļos, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku pandēmija, augu slimība vai kaitēkļi, vides incidents vai dabas katastrofa, kompetentās iestādes var piešķirt individuālas atļaujas, ievērojot šādus izņēmumus:

 

(a) uz atkāpēm no šajā nodaļā noteiktajiem ražošanas noteikumiem attiecas II nodaļā noteiktie principi;

 

(b) šā panta 1. punktā minētās atkāpes piemēro minimāli un vajadzības gadījumā ierobežotu laiku, un tās var piešķirt vienīgi šādos gadījumos:

 

(i) ja tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas sākšanu vai turpināšanu saimniecībās ar klimatiskiem, ģeogrāfiskiem vai strukturāliem ierobežojumiem;

 

(ii) ja tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu barības, sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiāla, dzīvu dzīvnieku un citu saimniecības resursu piegādi, kad tirgū nav pieejami šādi bioloģiskie resursi;

 

(iii) ja tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu piegādi, kad tirgū nav pieejamas šādas bioloģiskās sastāvdaļas;

 

(iv) ja tās ir nepieciešamas, lai atrisinātu īpašas problēmas saistībā ar bioloģiskās lopkopības pārvaldību;

 

(e) ja ir nepieciešami pagaidu pasākumi bioloģiskās ražošanas turpināšanai vai atsākšanai katastrofas apstākļos.

 

2. Komisija ir pilnvarota atbilstīgi 36. pantam pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem šādas situācijas atzīst par tādām, kurās ir vajadzīgi ārkārtas ražošanas noteikumi un noteikumi par rīcību šādos gadījumos, kā arī noteikumi par uzraudzību un par ziņošanas prasībām, ņemot vērā bioloģiskās ražošanas nozares dalībnieku īpašās zināšanas.

 

3. Dalībvalstu kompetentās iestādes atbild par izņēmumu atļaušanu, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas integritāti un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza vai papildina III pielikumā izklāstītos noteikumus.

2. Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas integritāti un pielāgošanos tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina III pielikuma 2., 3., 4. un 6. punktā izklāstītos noteikumus.

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) par augu aizsardzības līdzekļiem;

(a) par augu aizsardzības līdzekļiem Eiropas Savienības teritorijā vai vienā vai vairākās zonās, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 I pielikumā;

Pamatojums

Atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzētajiem horizontālajiem noteikumiem attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanu arī šajā regulā būtu jārada iespēja veidot zonējumu: Dienvideiropa, Viduseiropa un Ziemeļeiropa, lai ņemtu vērā būtiskās ekoloģiskās un klimata atšķirības Eiropas Savienībā. Lai novērstu ļaunprātīgas izmantošanas iespēju, zonāla apstiprināšana obligāti būtu jāsaista ar vides ilgtspējas uzlabošanu.

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) par vielām, kuras paredzēts izmantot dzīvnieku veselības nolūkā un kuras nav d) un e) punktā minētās vielas;

Pamatojums

Šis punkts nodrošina iespēju vajadzības gadījumā izveidot jaunus vielu sarakstus, piemēram, veterinārajā medicīnā izmantotu vielu sarakstus.

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – 1. daļa – fa   punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa) par neterapeitiskām zālēm un produktiem, kas palīdz nodrošināt dzīvnieku veselību un labturību;

Pamatojums

Piemēram, sivēnu ķirurģisku kastrāciju vajadzētu varēt aizstāt ar imunoloģisku iespēju novērst kuiļa smaku.

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija jo īpaši var atļaut konkrētus produktus un vielas izmantot pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā un iekļaut tos izsmeļošos sarakstos izmantošanai šādiem nolūkiem:

Komisija jo īpaši atļauj konkrētus produktus un vielas izmantot pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā un iekļaut tos izsmeļošos sarakstos izmantošanai šādiem nolūkiem:

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) par pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārstrādes palīglīdzekļiem;

(a) par pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārstrādes palīglīdzekļiem, aromatizētājiem, mikroorganismu preparātiem, minerālvielām, mikroelementiem, vitamīniem, aminoskābēm un citām mikrouzturvielām;

Pamatojums

Ar šo grozījumu ir paredzēts precizēt, kādas vielas var izmantot kā pārtikas piedevas.

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – 2. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) kā produktus un vielas vīna ražošanai;

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – 2. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) kā tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus pārstrādes un uzglabāšanas telpās.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia) produktu zonāla apstiprināšana ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja pozitīvu ietekmi uz vidi iespējams panākt, samazinot citu produktu un vielu izmantošanu un tādējādi neradot iespējamu nepieņemamu ietekmi uz kultūrām, kuru audzēšanai ir tradicionāla bioloģiska kvalitāte;

Pamatojums

Atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzētajiem horizontālajiem noteikumiem attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanu arī šajā regulā būtu jārada iespēja veidot zonējumu: Dienvideiropa, Viduseiropa un Ziemeļeiropa, lai ņemtu vērā būtiskās ekoloģiskās un klimata atšķirības Eiropas Savienībā. Lai novērstu ļaunprātīgas izmantošanas iespēju, zonāla apstiprināšana obligāti būtu jāsaista ar vides ilgtspējas uzlabošanu.

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – 2. daļa – e punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) produktiem, kas minēti 1. punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunktā, piemēro šādus noteikumus:

(e) produktiem, kas minēti 1. punkta pirmās daļas c), d) un da) apakšpunktā, piemēro šādus noteikumus:

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) nav pieejamas alternatīvas, kas atļautas saskaņā ar šo pantu;

 

(a) nav pieejamas alternatīvas vielas, kas atļautas saskaņā ar šo pantu, vai tehnoloģijas, kas atbilst šai regulai;

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ķīmiski sintezētu produktu vai vielu izmantošana ir atļauta tikai tajos gadījumos, kad 4. panta f) punktā minēto ārējo resursu izmantošana radītu nepieņemamu ietekmi uz vidi.

Atļaujas piešķiršana produktiem un vielām, uz ko neattiecas 4. panta f) punkts, ir stingri ierobežota vienīgi attiecībā uz gadījumiem, kad 4. panta f) punktā minēto ārējo resursu izmantošana radītu nepieņemamu ietekmi uz vidi, dzīvnieku vai cilvēku veselību vai produktu kvalitāti.

Pamatojums

Atļaujas piešķiršana ir stingri ierobežota ne vien attiecībā uz ķīmiski sintezētām vielām, bet arī citām vielām, uz kurām neattiecas 4. panta f) apakšpunkts.

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis publicē grozīšanas vai svītrošanas pieprasījumus.

Dalībvalstis un Komisija publicē dokumentāciju par grozīšanu vai svītrošanu.

Pamatojums

Pieprasījumiem veikt izmaiņas vielu sarakstos vajadzētu būt izstrādātiem pārredzamāk nekā agrāk.

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

19. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Komisija pārskata 1. pantā minētos sarakstus reizi četros gados.

Pamatojums

Līdz šim tikai daži saraksti tika regulāri atjaunināti, un tas nozīmē, ka operatori nav pienācīgi informēti.

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko piešķir vai atsauc atļauju produktiem un vielām, kuras drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā kopumā, un produktiem un vielām, kuras drīkst izmantot pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, un nosaka procedūras, kas jāievēro attiecībā uz atļaujām, minēto produktu un vielu sarakstus un, vajadzības gadījumā, to aprakstu, sastāvam piemērojamās prasības un lietošanas nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. Komisija saskaņā ar 36. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko piešķir vai atsauc atļauju produktiem un vielām, kuras drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā kopumā, un produktiem un vielām, kuras drīkst izmantot pārstrādātas bioloģiskās pārtikas ražošanā, un nosaka procedūras, kas jāievēro attiecībā uz atļaujām, minēto produktu un vielu sarakstus un, vajadzības gadījumā, to aprakstu, sastāvam piemērojamās prasības un lietošanas nosacījumus.

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20. pants

svītrots

Neatļautu produktu vai vielu klātbūtne

 

1. Produktus, kuros konstatēts, ka produkti vai vielas, kas nav atļautas saskaņā ar 19. pantu, pārsniedz līmeņus, kuri noteikti, jo īpaši ņemot vērā Direktīvu 2006/125/EK, nelaiž tirgū kā bioloģiskus produktus.

 

2. Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas un marķēšanas sistēmas efektivitāti, lietderīgumu un pārredzamību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz īpašiem 1. punktā minēto līmeņu piemērošanas kritērijiem un nosacījumiem un attiecībā uz minēto līmeņu noteikšanu un to pielāgošanu tehnikas attīstībai.

 

3. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 211. panta 1. punkta un ievērojot Komisijas atļauju, kas pieņemta bez šīs regulas 37. panta 2. vai 3. punktā minētās procedūras piemērošanas, dalībvalstis var piešķirt valsts maksājumus, ar kuriem lauksaimniekiem kompensē zaudējumus, kas tiem radušies tāpēc, ka to lauksaimniecības produkti ir piesārņoti ar neatļautiem produktiem vai vielām un šā iemesla dēļ viņiem nav iespējams tirgot minētos produktus kā bioloģiskus produktus, ar nosacījumu, ka lauksaimnieki ir veikuši visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu šādas piesārņošanas risku. Dalībvalstis var izmantot arī kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus, lai pilnībā vai daļēji segtu šādus zaudējumus.

 

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

20.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Piesardzības pasākumi, lai nepieļautu šīs regulas neievērošanu

 

1. Lai nodrošinātu atbilsmi šai regulai, operatori veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus nolūkā nepieļaut neatļautus procesus, produktus vai vielas bioloģiskajā ražošanā.

 

2. Jo īpaši, ja operatoram ir aizdomas, ka šāds process, produkts vai viela, kas ir iegūti, ražoti vai sagatavoti izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, neatbilst šai regulai, šis operators:

 

(a) atdala un atklāj šo produktu;

 

(b) pārbaudes un novērtējuma procedūru nolūkā izveido sistēmu atbilstoši darbības veidam un lielumam, ievērojot procedūras, kuru pamatā ir būtisku procesuālu posmu sistemātiska atklāšana;

 

(c) ja operators pēc b) apakšpunktā paredzētā novērtējuma veikšanas secina, ka aizdomas par neatbilstību ir pamatotas, šis operators atsauc produktu no tirgus un pārtrauc tā pārstrādi. Operators nekavējoties informē kompetentās iestādes vai kontroles institūciju par saviem atklājumiem.

 

3. Kompetentās iestādes, kontroles institūcijas un iestādes veic šādus pasākumus:

 

(a) ja kontroles institūcija vai kontroles institūcija:

 

– atklāj neatļautu procesu, produktu vai vielu bioloģiskajā ražošanā vai

 

– saņem no operatora ticamu informāciju par aizdomām, kas tiek uzskatītas par pamatotām saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, vai

 

– ir informēta, ka operators paredz laist tirgū produktu, kurš neatbilst bioloģiskās ražošanas principiem, taču uz kura ir norāde uz bioloģiskās ražošanas metodi,

 

attiecīgā kontroles iestāde vai kontroles institūcija aizliedz laist tirgū produktu ar norādi uz bioloģiskās ražošanas metodi, līdz tā ir pārliecinājusies, ka aizdomas par neievērošanu ir novērstas;

 

(b) kontroles iestāde vai kontroles institūcija jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā novērš aizdomas par neievērošanu vai apstiprina šīs aizdomas un tirdzniecības aizliegumu cik vien drīz iespējams, ņemot vērā produkta lietošanas ilgumu. Šādā gadījumā attiecīgais operators pilnībā sadarbojas ar kontroles institūciju vai iestādi. Pirms aizdomu apstiprināšanas par neatbilstību kontroles iestāde vai kontroles institūcija ļauj operatoram izteikt komentārus par tā atklājumiem;

 

(c) ja neatbilstība ir apstiprināta, tiek piemērots 26.a pants;

 

(d) ja neatbilstība nav apstiprināta b) apakšpunktā noteiktajā laikposmā, saskaņā ar to pieņemto lēmumu atsauc ne vēlāk kā līdz šā laikposma beigām.

 

4. Lai novērstu nejaušu piesārņojumu ar neatļautiem produktiem vai vielām, kura iemesls ir nebioloģiskas lauksaimniecības prakse vai cita nebioloģiska pārstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas prakse, ko nevar kontrolēt bioloģiskās ražošanas operatori, dalībvalstis nosaka piesardzības pasākumus.

 

5. Ja kontroles iestādes, kontroles institūcijas vai kompetentās iestādes ir atklājušas īpašus neatbilstības šai regulai riskus vai īpašus bioloģisko produktu nejauša piesārņojuma riskus noteiktās bioloģiskās ražošanas nozarēs, dalībvalstis veic pietiekamus piesardzības pasākumus, lai nepieļautu minētos riskus.

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

20.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.b pants

 

Piesārņojuma ar augu aizsardzības produktiem cēloņi un kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles institūciju pienākumi

 

1. Ja kontroles iestāde vai kontroles institūcija atklāj 19. pantam neatbilstošu augu aizsardzības produktu klātbūtni vai saņem ticamu informāciju par šādu klātbūtni, tā veic pienācīgu izmeklēšanu par šāda piesārņojuma iemeslu. Šādu izmeklēšanu laikā piesārņojums ir jāklasificē kādām no šīm trim kategorijām:

 

(a) tehniski nenovēršams;

 

(b) tehniski novēršams;

 

(c) tīšs vai atkārtots piesārņojums, kas ir tehniski novēršams.

 

Piesārņojums ir uzskatāms par novēršamu, ja operators:

 

– nav ieviesis vai turpinājis piemērot atbilstīgus un samērīgus pasākumus, ar ko identificē un novērš riskus attiecībā uz bioloģisko produktu piesārņošanu ar neatļautiem produktiem un vielām, vai

 

– nav regulāri pārskatījis un pielāgojis atbilstošos pasākumus, lai gan piesārņojuma risks ir bijis skaidri saredzams, vai

 

– nav veicis atbilstīgus pasākumus saskaņā ar iepriekšējiem kompetento iestāžu vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādes vai kontroles institūcijas pieprasījumiem īstenot pasākumus, lai piesārņojumu novērstu, vai

 

– nav ievērojis attiecīgās prasības, kas noteiktas šajā regulā, vai kā citādi nav ražošanas procesā veicis pasākumus, kas nepieciešami piesārņojuma novēršanai.

 

2. Produkti, kas, iespējams, ir piesārņoti ar 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem augu aizsardzības produktiem, var tikt uzskatīti par tirdzniecībai piemērotiem pēc tam, kad tos ir pārbaudījušās kompetentās iestādes.

 

 

Kontroles iestāde vai kontroles institūcija saskaņā ar 20.a pantā noteiktajām procedūrām izmeklē 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto iespējamo piesārņojumu attiecībā uz apstākļiem, kas pie tā ir noveduši.

 

3. Kontroles iestāde vai kontroles institūcija 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā iespējamā piesārņojuma gadījumā aizliedz attiecīgajam operatoram laist tirgū produktus, kuru marķējumā un reklāmā ir jebkāda norāde uz bioloģiskās ražošanas metodi.

 

Jebkurām ražošanas zonām vai produktiem, ko ir skāruši neatļauti augu aizsardzības līdzekļi, kā minēts 8. pantā, ir nepieciešams jauns pārejas periods, sākot no saskares dienas ar neatļautiem augu aizsardzības līdzekļiem vai — ja šis datums nav pārbaudāms —, pēc to atklāšanas. Tas tiek piemērots, neskarot jebkādas sankcijas, kas var tikt ieviestas.

 

4. Lai nodrošinātu vislabākos līdzekļus šīs regulas neievērošanas atklāšanai un dokumentēšanai, Komisija ir saskaņā ar 36. pantu pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

 

– metodoloģiju, kuru paredzēts izmantot, lai atklātu un novērtētu augu aizsardzības līdzekļu klātbūtni, kas neatbilst šai regulai un jo īpaši 19. pantam;

 

– procedūrām, kuras jāievēro;

 

– kopējā datubāzē dokumentējamo informāciju par neatbilstību šai regulai, tostarp konstatējumus par neatļautu augu aizsardzības līdzekļu atliekām.

Grozījums Nr.    200

Regulas priekšlikums

20.a pants (jauns)– 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.c pants

 

Datubāze par neatbilstību šai regulai un datubāze par konstatējumiem attiecībā uz neatļautu augu aizsardzības līdzekļiem

 

Komisija izveido datubāzi par neatbilstības šai regulai gadījumiem, par pamatu ņemot dalībvalstu izveidotās datubāzes. Minētās datubāzes tiek izmantotas, lai atvieglotu labāko prakšu izstrādi piesārņojuma nepieļaušanai. Vācot datus, dalībvalstis un Komisija piemēro uz risku balstītu pieeju, atklājot neatbilstības vai piesārņojuma iemeslus un kategorijas, kā noteikts 20.b panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā. Datubāzes ir pieejamas operatoriem, kontroles institūcijām, kontroles iestādei un kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumu.

 

Dalībvalstis izveido kontroles institūciju un kontroles iestāžu veikto analīžu, tostarp atklāto neatļauto augu aizsardzības līdzekļu, datubāzi. Datubāze ir pieejama operatoriem, kontroles institūcijām un kontroles un kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par datubāzē savāktajiem konstatējumiem .

Pamatojums

Grozījums nav atdalāms no to pašu autoru iepriekšējā grozījuma. Būtiski ir, lai dalībvalstis katru gadu iesniegtu Komisijai veiktās izmeklēšanas rezultātus, pamatojoties uz kuriem Komisija iesniegs ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievienos tiesību akta priekšlikumu, ar kuru noteiks Kopienas zemākās robežvērtības un kompensēšanas kārtību lauksaimniekiem nenovēršama piesārņojuma gadījumos.

Grozījums Nr.    201

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām produktu uzskata par tādu, kura apzīmēšanai izmantotie termini norāda uz bioloģisko ražošanu, ja marķējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos šāds produkts, tā sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas ir apzīmētas ar terminiem, kuri patērētājam liek domāt, ka produkts, tā sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas ir iegūtas saskaņā ar šo regulu. Šīs regulas prasībām atbilstošu produktu marķējumā un reklāmā visā Savienībā un jebkurā valodā, kas minēta IV pielikumā, atsevišķi vai saistīti var lietot minētajā pielikumā norādītos terminus, to atvasinājumus vai deminutīvus, piemēram, “bio” un “eko”.

1. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām produktu uzskata par tādu, kura apzīmēšanai izmantotie termini norāda uz bioloģisko ražošanu, ja marķējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos šāds produkts, tā sastāvdaļas, barības sastāvdaļas vai jebkādi resursi bioloģiskā produkta ražošanas ķēdē ir apzīmēti ar terminiem, kuri patērētājam liek domāt, ka produkts, tā sastāvdaļas, barības sastāvdaļas vai jebkādi resursi bioloģiskā produkta ražošanas ķēdē ir iegūti saskaņā ar šo regulu vai atbilstīgi tai. Šīs regulas prasībām atbilstošu 2. panta 1. punktā norādītu produktu marķējumā un reklāmā visā Savienībā un jebkurā valodā, kas minēta IV pielikumā, atsevišķi vai saistīti var lietot minētajā pielikumā norādītos terminus vai tiem līdzvērtīgus terminus citās valodās, kas nav savienības oficiālās valodas, bet kuru statuss ir oficiāli atzīts attiecīgās dalībvalsts konstitūcijā, to atvasinājumus vai deminutīvus, piemēram, “bio” un “eko”. Dzīvu vai neapstrādātu lauksaimniecības produktu marķējumā vai reklāmā terminus, kas norāda uz bioloģiskās ražošanas metodi, var lietot vienīgi tad, ja viss produkts arī ir ražots saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    202

Regulas priekšlikums

21. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Attiecībā uz produktiem un vielām, kas tiek izmantotas kultūraugu audzēšanā kā augu aizsardzības līdzekļi, mēslojums, augsnes ielabotāji un barības vielas, šā panta 1. punktā minētie termini netiek izmantoti nekur Savienībā un nevienā valodā, kas minēta IV pantā, marķēšanas, reklamēšanas un tirdzniecības dokumentēšanas nolūkā.

Grozījums Nr.    203

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecībā uz pārstrādātu pārtiku 1. punktā minētos terminus var lietot:

3. Attiecībā uz pārstrādātu pārtiku 1. punktā minētos terminus izmanto:

Grozījums Nr.    204

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) vienīgi sastāvdaļu sarakstā, ja mazāk nekā 95 % lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu ir iegūtas bioloģiskajā ražošanā un ja minētās sastāvdaļas atbilst šajā regulā izklāstītajiem ražošanas noteikumiem.

(b) vienīgi sastāvdaļu sarakstā, ja mazāk nekā 95 % lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu ir iegūtas bioloģiskajā ražošanā un ja attiecīgā pārtika atbilst šajā regulā izklāstītajiem ražošanas noteikumiem.

Pamatojums

Šis grozījums ir nepieciešams, lai nepieļautu, ka parastie un nebioloģiskie procesi un vielas tiek saistīti ar terminu "bioloģisks".

Grozījums Nr.    205

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Attiecībā uz augu šķirnēm tirdzniecības nosaukumā var izmantot 1. pantā minētos terminus ar nosacījumu, ka:

 

(a) šķirne atbilst ražošanas noteikumiem, kas paredzēti II pielikuma I daļas 1.4. punktā, un ja

 

(b) tiek izmantots termins "bioloģiska šķirne".

Grozījums Nr.    206

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Lai nodrošinātu patērētājiem skaidrību un to, ka tie saņem atbilstošu informāciju, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pielāgo IV pielikumā minēto terminu sarakstu, ņemot vērā ar valodu saistītas pārmaiņas dalībvalstīs, un nosaka konkrētas marķēšanas un sastāva prasības, kas piemērojamas barībai un tās sastāvdaļām.

4. Lai nodrošinātu patērētājiem skaidrību un to, ka tie saņem atbilstošu informāciju, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pielāgo IV pielikumā minēto terminu sarakstu, ņemot vērā ar valodu saistītas pārmaiņas dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    207

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja izmanto Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotipu, tajā pašā vizuālajā laukā, kurā redzams logotips, ir arī norāde par vietu, kurā ražotas produkta sastāvā esošās lauksaimniecības izejvielas, un minētā norāde ir, attiecīgi, vienā no šādiem veidiem:

Izņemot vīna nozares produktus, kas minēti 1. panta 2. punkta l) apakšpunktā Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ja izmanto Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotipu, tajā pašā vizuālajā laukā, kurā redzams logotips, ir arī norāde par vietu, kurā ražotas produkta sastāvā esošās lauksaimniecības izejvielas, un minētā norāde ir attiecīgi vienā no šādiem veidiem:

Pamatojums

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 55. pantu pienākumu marķējumā norādīt izejvielu izcelsmi jau piemēro visiem Eiropas vīniem neatkarīgi no tā, vai šie vīni ir ražoti ar vai bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Tādēļ, lai samazinātu administratīvo slogu un papildu izdevumus par marķēšanu, attiecībā uz minētajiem produktiem tiek piedāvāts svītrot šo nevajadzīgo pienākumu.

Grozījums Nr.    208

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Norādi “ES” vai “ārpus ES” var aizstāt vai papildināt ar valsts nosaukumu, ja visas lauksaimniecības izejvielas, kas ir produkta sastāvā, ir audzētas minētajā valstī.

Norādi „ES” vai „ārpus ES” var papildināt ar valsts vai reģiona nosaukumu, ja visas lauksaimniecības izejvielas, kas ir produkta sastāvā, ir audzētas minētajā valstī vai reģionā.

Grozījums Nr.    209

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Norādes, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā un 23. panta 3. punktā, izvieto labi redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli pamanāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas.

3. Norādes, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā un 23. panta 3. punktā, uzdrukā labi redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli pamanāmas un skaidri salasāmas, un tās nedrīkst aizsegt obligātās norādes, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    210

Regulas priekšlikums

22. pants – 5. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietas norādēm saskaņā ar šā panta 2. punktu un 232. panta 3. punktu.

(c) lauksaimniecības izejvielu audzēšanas vietas norādēm saskaņā ar šā panta 2. punktu un 23. panta 3. punktu.

Pamatojums

Drukas kļūda Komisijas priekšlikumā.

Grozījums Nr.    211

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai marķētu, noformētu un reklamētu šai regulai atbilstošus produktus, var izmantot Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotipu.

1. Lai marķētu, noformētu un reklamētu šai regulai atbilstošus produktus, tostarp produktus, attiecībā uz kuriem var tikt noteikti īpaši ražošanas noteikumi saskaņā ar 16. pantu, var izmantot Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotipu. Bioloģiskās produkcijas logotipu neizmanto pārtikai, kas minēta 21. panta 3. punkta pirmās daļas b) punktā, kā arī pārejas periodā ražotiem produktiem.

Grozījums Nr.    212

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotips ir oficiāls apliecinājums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Oficiālo kontroļu regula] 85. un 90. pantu.

svītrots

Pamatojums

Ja bioloģiskās ražošanas logotips ir oficiāls apstiprinājums, tas var radīt papildu administratīvo slogu operatoriem turpmākajā apstiprināšanas procesā.

Grozījums Nr.    213

Regulas priekšlikums

V nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bioloģiskās ražošanas sertifikācija

Bioloģiskās ražošanas kontroles un sertifikācija

Grozījums Nr.    214

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.a pants

 

Kontroles sistēma

 

1. Dalībvalstis izveido kontroles sistēmu un norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā regulā noteikto pienākumu izpildes uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/XXXX (Oficiālo kontroļu regula (OKR)) 3. pantu.

 

2. Papildus Oficiālo kontroļu regulā paredzētajiem nosacījumiem saskaņā ar šo regulu izveidotā kontroles sistēma ietver vismaz 20.a pantā noteikto piesardzības pasākumu un šajā nodaļā noteikto kontroles pasākumu piemērošanu.

 

3. Kontroles veidu un biežumu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības riska novērtējumu un to, cik nopietna ir neatbilstība šajā regulā paredzētajām prasībām. Vismaz reizi gadā veic visu operatoru un operatoru grupu fizisku inspekciju uz vietas, pārbaudot to atbilstību piemērojamajiem noteikumiem. Šādu kontroļu pamatā ir inspekcija, skrīnings un mērķorientēts skrīnings, atkarībā no tā, cik iespējama ir neatbilstība.

 

Kontroles iestāžu izmantotie riska novērtējuma kritēriji visriskantāko pārtikas ķēdes daļu identificēšanai ir noteikti Vf pielikumā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem riska novērtējuma elementiem, kontroļu biežumu un izlases veida kontroļu īpatsvaru visu kontroļu kopskaitā.

 

4. Kompetentā iestāde var:

 

(a) deleģēt savas kontroles pilnvaras vienai vai vairākām bioloģisko produktu kontroles iestādēm, kā noteikts Oficiālo kontroļu regulas 2. panta 39. punktā. Kontroles iestādes sniedz pietiekamas objektivitātes un neitralitātes garantijas, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi to pienākumu veikšanai;

 

(b) deleģēt kontroles uzdevumus vienai vai vairākām bioloģisko produktu kontroles institūcijām, kā noteikts Oficiālo kontroļu regulas 2. panta 39. punktā. Šādos gadījumos dalībvalstis norīko iestādes, kas ir atbildīgas par šādu institūciju apstiprināšanu un uzraudzību.

 

5. Kompetentā iestāde var deleģēt kontroles uzdevumus konkrētai kontroles institūcijai vai kontroles iestādei vienīgi tādā gadījumā, ja ir izpildīti Oficiālo kontroļu regulas 26. pantā paredzētie nosacījumi un jo īpaši tikai tad, ja:

 

(a) ir precīzi norādīti uzdevumi, kas jāveic kontroles institūcijai vai kontroles iestādei, kā arī to veikšanas nosacījumi;

 

(b) kontroles institūcija vai kontroles iestāde:

 

(i) ir nodrošināta ar tai nodoto uzdevumu izpildei nepieciešamajām zināšanām, iekārtām un infrastruktūru;

 

(ii) ir nodrošināta ar pietiekamu skaitu atbilstīgi kvalificētu un pieredzējušu darbinieku un

 

(iii) ir neitrāla un nav iesaistīta nekādā interešu konfliktā attiecībā uz tai deleģēto uzdevumu izpildi;

 

(c) kontroles institūcija vai kontroles iestāde ir akreditēta saskaņā ar Eiropas standarta EN 17065 visjaunāko versiju, par ko paziņots ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, vai saskaņā ar ISO norādījumiem Nr. 65 (Vispārējas prasības institūcijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām), un to ir apstiprinājušas kompetentās iestādes;

 

(d) kontroles institūcija vai kontroles iestāde regulāri un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma ziņo par veiktās kontroles rezultātiem kompetentajai iestādei. Ja kontroles rezultāti liecina par būtisku neatbilstību, kontroles institūcija nekavējoties informē kompetento iestādi;

 

(e) starp deleģējošo kompetento iestādi un kontroles institūciju vai kontroles iestādi pastāv efektīva un dokumentēta koordinācija.

 

6. Papildus atbilstībai 5. punkta noteikumiem kompetentā iestāde, apstiprinot kontroles institūciju vai kontroles iestādi, ņem vērā šādus kritērijus:

 

(a) piemērojamā standarta kontroles procedūra, kas ietver to kontroles un piesardzības pasākumu sīku aprakstu, kurus kontroles institūcija vai kontroles iestāde apņemas piemērot operatoriem, kas ir tās kontrolē;

 

(b) pasākumi, ko kontroles institūcija plāno piemērot, ja ir konstatēta neatbilstība.

 

7. Kompetentā iestāde nedrīkst deleģēt kontroles institūcijām vai kontroles iestādēm šādus uzdevumus:

 

(a) citu kontroles institūciju vai kontroles iestāžu uzraudzība un revīzija;

 

(b) pilnvaras piemērot atkāpes, kā minēts 17. pantā, ja vien to neparedz ražošanas izņēmuma noteikumi.

 

8. Saskaņā ar Oficiālo kontroļu regulas 29. pantu kompetentās iestādes, kas kontroles uzdevumus deleģē kontroles institūcijām vai kontroles iestādēm, pēc vajadzības rīko attiecīgo kontroles institūciju vai kontroles iestāžu revīzijas vai inspekcijas. Ja revīzijas vai inspekcijas rezultātā konstatē, ka šīs institūcijas nav pienācīgi veikušas tām deleģētos uzdevumus, deleģējošā kompetentā iestāde var atsaukt deleģētās pilnvaras. Kompetentā iestāde nekavējoties atsauc deleģētās pilnvaras, ja kontroles institūcija vai kontroles iestāde neveic atbilstīgas un savlaicīgas korektīvas darbības.

 

9. Papildus 8. punkta noteikumu ievērošanai kompetentā iestāde:

 

(a) nodrošina, ka kontroles institūcijas vai kontroles iestādes veiktās kontroles ir objektīvas un neatkarīgas;

 

(b) pārbauda kontroles institūcijas vai kontroles iestādes veikto kontroļu efektivitāti;

 

(c) ņem vērā jebkuras neatbilstības vai pārkāpumus un piemērotos korektīvos pasākumus;

 

(d) atsauc jebkādas kontroles institūcijas vai kontroles iestādes pilnvaras, ja tā neatbilst šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajām prasībām vai ja tā vairs neatbilst 5. un 6. punktā norādītajiem kritērijiem, vai arī nepilda 11., 12. un 14. punktā noteiktās prasības.

 

10. Dalībvalstis piešķir koda numuru katrai kontroles iestādei vai kontroles institūcijai, kas veic kontroles uzdevumus, kā minēts 4. punktā.

 

11. Kontroles institūcijas un kontroles iestādes nodrošina kompetento iestāžu piekļuvi to birojiem un telpām un sniedz jebkādu informāciju un palīdzību, ko kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu savu pienākumu pildīšanai saskaņā ar šo pantu.

 

12. Kontroles institūcijas un kontroles iestādes nodrošina, ka operatoriem, kurus tās kontrolē, piemēro vismaz 2. punktā minētos piesardzības un kontroles pasākumus.

 

13. Dalībvalstis nodrošina, ka izveidotā kontroles sistēma ļauj izsekot katru produktu visos tā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos atbilstoši Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantam, jo īpaši nolūkā patērētājiem garantēt to, ka bioloģiskie produkti ir ražoti saskaņā ar šajā regulā izklāstītajām prasībām. Dalībvalstis nodrošina, ka kontroles institūciju vai kontroles iestāžu pieprasījumi par bioloģisko produktu izsekojamību tiek izskatīti, cik vien ātri iespējams, un ne vēlāk kā četru darbadienu laikā uz vienu ražošanas posmu pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.

 

14. Līdz katra gada 31. janvārim kontroles iestādes un kontroles institūcijas iesniedz kompetentajām iestādēm to operatoru sarakstu, kuri iepriekšējā gada 31. decembrī bija to kontrolē. Ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajām kontroles darbībām sagatavo līdz katra gada 31. martam.

Grozījums Nr.    215

Regulas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr.    216

Regulas priekšlikums

24.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

24.a pants

 

Pievienošanās kontroles sistēmai

 

1. Ikviens operators vai operatoru grupa, kas ražo, sagatavo vai uzglabā bioloģiskos produktus, importē šādus produktus no trešās valsts vai eksportē šādus produktus uz trešo valsti, vai laiž šādus produktus tirgū, pirms šie produkti tiek laisti tirgū kā bioloģiski produkti vai kā pārejas procesā uz bioloģisko ražošanu iegūti produkti:

 

(a) paziņo par savu darbību tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā šī darbība tiek veikta;

 

(b) pakļauj savu uzņēmumu 23.a pantā minētajai kontroles sistēmai.

 

Ja operators vai operatoru grupa kādu savu darbību veikšanu ar apakšuzņēmuma līgumu nodod izpildei trešai personai, uz attiecīgo operatoru vai operatoru grupu tomēr attiecas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās prasības, un uz minētajām darbībām attiecas kontroles sistēma.

 

2. Dalībvalstis no šā panta piemērošanas atbrīvo operatorus, kuri galapatērētājam vai lietotājam tieši pārdod fasētus produktus, ja viņi paši neražo, nepārstrādā, negatavo vai neuzglabā (izņemot tikai saistībā ar pārdošanu), vai neimportē šādus produktus no trešās valsts un nav šo darbību veikšanu ar apakšuzņēmuma līgumu nodevuši citam operatoram.

 

Saskaņā ar 26.c panta c) apakšpunktu dalībvalstis no šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas var atbrīvot operatorus, kuri galapatērētājam vai lietotājam gadā pārdod nefasētus bioloģiskos produktus mazākā apjomā nekā ierobežots daudzums, ja viņi par šo darbību paziņo atbildīgajām iestādēm un neražo, negatavo vai neuzglabā šādus produktus (izņemot tikai saistībā ar pārdošanu), neimportē šādus produktus no trešās valsts un nav šo darbību veikšanu ar apakšuzņēmuma līgumu nodevuši trešai personai.

 

3. Dalībvalstis norīko iestādi vai apstiprina institūciju, kurai saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu ir jāsaņem paziņojumi.

 

4. Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam operatoram vai operatoru grupai, kas ievēro šīs regulas noteikumus un maksā samērīgu maksu, lai palīdzētu segt kontroles izdevumus, ir tiesības būt iekļautam kontroles sistēmā.

 

5. Operatori un operatoru grupas kārto uzskaites žurnālu par dažādajām darbībām, kuras tie veic saskaņā ar šo regulu.

 

6. Kompetentās iestādes uztur atjauninātu sarakstu ar to operatoru un operatoru grupu vārdiem vai nosaukumiem un adresēm, kuri ir paziņojuši savas darbības saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, un atbilstošā veidā publisko šo sarakstu, arī publicējot to internetā, līdz ar informāciju par šo operatoru un operatoru grupu bioloģiskās ražošanas sertifikātiem, kā minēts 25. panta 1. punktā, un izmantojot šīs regulas Vd pielikumā sniegto paraugu. Kompetentās iestādes ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK1a noteiktās prasības par personas datu aizsardzību.

 

7. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot precīzu informāciju un specifikācijas attiecībā uz šā panta 1. punktā minētā paziņojuma saturu, formu un paziņošanas veidu un 6. punktā minēto paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

Grozījums Nr.    217

Regulas priekšlikums

25. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bioloģiskās ražošanas sertifikāts

Sertifikāts

Pamatojums

Sertifikāts apstiprina, ka ražošana notiek atbilstoši šajā regulā izvirzītajām prasībām. Pārejas periodā ražošana, kurā tiek ievēroti šie noteikumi, nav uzskatāma par bioloģisku jau no paša ražošanas procesa sākuma. Vārds „bioloģisks” var mulsināt nozari un patērētājus.

Grozījums Nr.    218

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Operatori un operatoru grupas, kas paziņojušas savu darbību saskaņā ar 24. panta 1. punktu un atbilst šīs regulas noteikumiem, ir tiesīgas saņemt bioloģiskās ražošanas sertifikātu. Bioloģiskās ražošanas sertifikātā, ko izdod elektroniskā formātā, kad vien tas iespējams, ir norādīta vismaz operatora vai operatoru grupas identifikācija, to produktu veids vai klāsts, uz ko attiecas sertifikāts, un tā derīguma termiņš.

1. Operatori un operatoru grupas, kas paziņojušas savu darbību un iekļāvušas savu uzņēmumu kontroles sistēmā saskaņā ar 24.a panta 1. punktu un kas atbilst šīs regulas noteikumiem, ir tiesīgas saņemt bioloģiskās ražošanas sertifikātu. Bioloģiskās ražošanas sertifikātā, ko izdod elektroniskā formātā, kad vien tas iespējams, ir norādīta vismaz operatora vai operatoru grupas identifikācija, to produktu veids vai klāsts, uz ko attiecas sertifikāts, un tā derīguma termiņš.

Grozījums Nr.    219

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Bioloģiskās ražošanas sertifikāts ir oficiāls sertifikāts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Oficiālo kontroļu regula) 85. un 86. panta nozīmē.

svītrots

Pamatojums

Vajadzētu būt iespējamām gan privātām, gan publiskām/privātām sertifikācijas sistēmām (salīdzin. ar ISO 17065).

Grozījums Nr.    220

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Operatori un operatoru grupas nav tiesīgas saņemt dažādu kontroles iestāžu vai kontroles institūciju izdotus bioloģiskās ražošanas sertifikātus attiecībā uz vienu un to pašu produktu grupu, arī tad, ja operatori un operatoru grupas ir iesaistītas dažādos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos.

3. Operatori un operatoru grupas nav tiesīgas saņemt dažādu kontroles institūciju izdotus bioloģiskās ražošanas sertifikātus par vienā dalībvalstī īstenotajām darbībām attiecībā uz vienu un to pašu produktu grupu, arī tad, ja operatori un operatoru grupas ir iesaistītas dažādos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos.

Pamatojums

Referents ierosina noteikt produktu grupas jaunā pielikumā (pielikums Vd), pamatojoties uz iepriekšējās Regulas (EK) Nr. 889/2008 XII pielikumu. Produktu grupu noteikšana pielikumā arī padara nevajadzīgu deleģēto aktu, kas paredzēts 6. punktā.

Grozījums Nr.    221

Regulas priekšlikums

25. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Šā panta 3. punktā minētās produktu grupas ir šādas:

 

dārzeņi un augu produkti;

 

dzīvnieki un dzīvnieku produkti;

 

jūras aļģes un akvakultūras dzīvnieki;

 

pārstrādāta pārtika un barība, arī raugi;

 

– vīns.

Pamatojums

Skatīt 3. punkta grozījumu — referents ierosina noteikt produktu grupas jaunā pielikumā (pielikums Vd), pamatojoties uz iepriekšējās Regulas (EK) Nr. 889/2008 XII pielikumu.

Grozījums Nr.    222

Regulas priekšlikums

25. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas un marķēšanas sistēmas efektivitāti, lietderīgumu un pārredzamību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus par 3. punktā minēto produktu grupu definēšanas kritērijiem.

svītrots

Grozījums Nr.    223

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Nepilnības 1. punktā minētās iekšējo kontroļu sistēmas izveidē vai darbībā, jo īpaši nespēja konstatēt vai novērst operatoru grupas atsevišķu locekļu neatbilstību, kas ietekmē bioloģisko produktu integritāti, var būtu par iemeslu tam, ka bioloģiskās ražošanas sertifikāts tiek anulēts visai grupai.

2. Nepilnības 1. punktā minētās iekšējo kontroļu sistēmas izveidē vai darbībā, jo īpaši nespēja konstatēt vai novērst operatoru grupas atsevišķu locekļu neatbilstību, kas ietekmē bioloģisko produktu integritāti, ir iemesls tam, ka 25. pantā minētais bioloģiskās ražošanas sertifikāts tiek anulēts visai grupai.

Grozījums Nr.    224

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai nodrošinātu operatoru grupu sertificēšanas efektīvu un lietpratīgu darbību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz operatoru grupas atsevišķu locekļu pienākumiem, šīs grupas sastāvu un apmēru, operatoru grupas ražoto produktu kategorijām, nosacījumiem dalībai operatoru grupā un grupas iekšējo kontroļu sistēmas struktūru un darbību, tostarp veicamo kontroļu tvērumu, saturu un biežumu.

3. Operatoru grupu sertificēšanas kritēriji ir izklāstīti Ve pielikumā.

Grozījums Nr.    225

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par informācijas apmaiņu starp operatoru grupu un kompetento iestādi vai iestādēm, kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām, un starp dalībvalstīm un Komisiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Pamatojums

Šie noteikumi ir paredzēti spēkā esošās regulas vispārējā pantā par pārkāpumiem un tiem secīgu informācijas paziņošanu, kā arī ir no jauna ieviesti 26.a pantā (jauns) par pasākumiem regulas noteikumu neievērošanas gadījumā, kas attiecināmi gan uz atsevišķiem operatoriem, gan operatoru grupām.

Grozījums Nr.    226

Regulas priekšlikums

26.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.a pants

 

Kompetento iestāžu pienākumi neatbilstības gadījumā

 

Kompetentās iestādes:

 

(a) tādas neatbilstības gadījumā, kas kādā no ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas, un eksportēšanas posmiem ietekmē bioloģisko produktu statusu, jo īpaši tāpēc, ka izmantotas aizliegtas vai neatļautas vielas un paņēmieni vai notikusi sajaukšanās ar nebioloģiskiem produktiem, nodrošina to, ka visas attiecīgās produktu partijas vai sērijas marķējumā vai reklāmā netiek iekļauta atsauce uz bioloģisko ražošanu;

 

(b) atkārtotas, ilgstošas vai krāpnieciskas neatbilstības gadījumā nodrošina, ka attiecīgajiem operatoriem vai operatoru grupām papildus šā punkta a) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošanai aizliedz tirgot produktus, kuriem ir atsauce uz bioloģisko ražošanu, un ka to bioloģiskās ražošanas sertifikāts tiek attiecīgi apturēts vai anulēts.

Grozījums Nr.    227

Regulas priekšlikums

26.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.b pants

 

Informācijas apmaiņa un administratīvā sadarbība

 

1. Administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm, kontroles institūcijām, kontroles iestādēm un kompetentajām iestādēm, arī 20.a panta 2. punkta piemērošanas nolūkā, ir pamatota ar Oficiālo kontroļu regulas 4. sadaļas noteikumiem.

 

2. Pēc pieprasījuma, kas pienācīgi pamatots ar nepieciešamību garantēt, ka produkts ražots saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes, kontroles iestādes un kontroles institūcijas savstarpēji apmainās ar attiecīgo informāciju par veikto kontroļu rezultātiem. Tās var apmainīties ar šādu informāciju arī pēc savas iniciatīvas.

 

3. Kompetentās iestādes, kontroles iestādes, kontroles institūcijas, iesaistītie operatori un dalībvalstis, Komisija un skartie operatori nekavējoties paziņo cits citam informāciju par pamatotām aizdomām un neatbilstību, kas ietekmē produkta bioloģisko statusu. Līmenis, kādā saziņa notiek, ir atkarīgs no pamatoto aizdomu vai apstiprinātās neatbilstības smaguma un apmēra.

 

4. Tiek izveidota ieinteresēto personu ekspertu grupa valsts līmenī, tajā iekļaujot kontroles iestādes, kontroles institūcijas un bioloģiskās ražošanas nozares pārstāvjus.

Grozījums Nr.    228

Regulas priekšlikums

26.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.c pants

 

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz kontroles sistēmu

 

Lai papildinātu 23.a un 24.a pantā paredzētos noteikumus saistībā ar kontroles sistēmu un nodrošinātu minēto noteikumu pilnīgu atbilstību Oficiālo kontroļu regulai, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, paredzot noteikumus par:

 

(a) kompetento iestāžu un kontroles iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti šajā nodaļā un Oficiālo kontroļu regulas 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;

 

(b) ar riska novērtētjumu saistītajām prasībām papildus tām, kas minētas šajā nodaļā un Oficiālo kontroļu regulas 8. panta 1. punktā, ņemot vērā neatbilstības risku;

 

(c) nosacījumiem, saskaņā ar kuriem noteikti operatori ir atbrīvoti no konkrētām kontrolēm;

 

(d) kontroļu metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti Oficiālo kontroļu regulas 13. pantā un 33. panta 1.–5. punktā, un īpašas prasības attiecībā uz tādu kontroļu veikšanu, kuru mērķis ir visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt organisko produktu izsekojamību;

 

(e) darbībām un pasākumiem papildus šīs regulas 20.a pantā un V nodaļā un Oficiālo kontroļu regulas 134. panta 2. un 3. punktā paredzētajiem pasākumiem, kas veicami gadījumos, kad pastāv aizdomas par neatbilstību, kritērijiem papildus tiem, kuri minēti Oficiālo kontroļu regulas 135. panta 1. punkta otrajā daļā, un kritērijiem un pasākumiem papildus tiem, kas attiecībā uz neatbilstības gadījumu paredzēti Oficiālo kontroļu regulas 135. panta 2. punktā un šīs regulas 26.a pantā;

 

(f) konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem Oficiālo kontroļu regulas IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai un darbībai, tostarp kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles institūciju apmaiņai ar informāciju par neatbilstības gadījumiem vai neatbilstības iespējamību.

Pamatojums

Uz bioloģiskajiem produktiem attiecināmi īpaši noteikumi būtu jāiekļauj Bioloģiskās ražošanas regulā un jāgroza tikai ar šo regulu. Līdz ar to šajā regulā būtu arī jāparedz attiecīgs pilnvaru deleģējums. Tāpēc konkrētie nosacījumi no Komisijas priekšlikuma 44. panta ir pārcelti uz šo pantu, grozot Oficiālo kontroļu regulas 23. panta 2. un 3. punktu.

Grozījums Nr.    229

Regulas priekšlikums

26.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.d pants

 

Šīs regulas īstenošana

 

Komisija līdz 2020. gada 1. janvārim izveido nepieciešamās administratīvās struktūras Savienības kompetentajās iestādēs, lai izpildītu savus pienākumus saistībā ar saskaņošanas uzlabošanu un šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz Savienībā veiktajām kontrolēm un importu no trešām valstīm, un saziņas uzlabošanu dalībvalstu starpā un ar Savienības iestādēm.

 

Minēto struktūru uzdevumi ir izklāstīti Va pielikumā.

Grozījums Nr.    230

Regulas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants

svītrots

Bioloģisko produktu eksports

 

1. Produktu var eksportēt no Savienības kā bioloģisku produktu un uz tā izvietot Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas logotipu, ja minētais produkts atbilst šai regulai.

 

Tomēr produktu, ko paredzēts eksportēt kā bioloģisku produktu uz trešo valsti, kura ir atzīta saskaņā ar 31. pantu, uz minēto trešo valsti drīkst eksportēt tad, ja tas atbilst minētās trešās valsts prasībām, kas jāizpilda, lai attiecīgo produktu laistu minētās trešās valsts tirgū kā bioloģisku produktu.

 

2. Lai nepieļautu to, ka operatoriem tiek radīti nevienlīdzīgi apstākļi eksportēšanā uz trešām valstīm, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz īpašiem noteikumiem par bioloģisko produktu eksportu uz trešo valsti, kas ir atzīta saskaņā ar 31. pantu.

 

3. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci operatoru starpā, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz dokumentiem, kuri paredzēti trešo valstu muitas iestādēm, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko produktu eksporta sertifikātu, ko izdod elektroniskā formātā, kad vien tas iespējams, un kuri apliecina, ka eksportētie bioloģiskie produkti atbilst šai regulai.

 

Pamatojums

ES regulā paredzētajām normām un normām, ko piemēro uz trešām valstīm eksportētajiem produktiem, nebūtu jāatšķiras.

Grozījums Nr.    231

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Produktu var importēt no trešās valsts, lai to laistu Savienības tirgū kā bioloģisku produktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. Produktu var importēt no trešās valsts, lai to laistu Savienības tirgū kā bioloģisku produktu vai pārejas periodā ražotu augu izcelsmes produktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) produkts ir bioloģisks produkts saskaņā ar 2. panta 1. punktu;

(a) produkts ir bioloģisks produkts saskaņā ar 2. panta 1. punktu;

(b) produkts:

(b) produkts:

(i) atbilst II, III un IV nodaļas prasībām, un visus operatorus, tostarp eksportētājus attiecīgajās trešās valstīs, kontrolē kontroles iestādes vai kontroles institūcijas, kuras atzītas saskaņā ar 29. pantu, vai

(i) atbilst II, III un IV nodaļas prasībām un visiem attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem, un visus operatorus, tostarp operatoru grupas un eksportētājus attiecīgajās trešās valstīs, kontrolē kontroles iestādes vai kontroles institūcijas, kuras atzītas saskaņā ar 29. pantu, un, importējot produktu, tas ir saņēmis minēto kontroles iestāžu vai institūciju izsniegtu inspekcijas sertifikātu, kurš apstiprina, ka visi operatori un to produkti atbilst šai regulai, vai

(ii) ir ražots trešā valstī, kura ir atzīta saskaņā ar:

(ii) ir ražots trešā valstī, kura ir atzīta saskaņā ar:

– 30. pantu vai

– 30. pantu vai

31. pantu;

31. pantu;

(c) operatori trešās valstīs spēj jebkurā laikā sniegt importētājiem vai valsts iestādēm informāciju, kas ļauj identificēt operatoru, kurš veicis pēdējo darbību, ar mērķi nodrošināt bioloģiskā produkta izsekojamību.

(c) operatori trešās valstīs spēj jebkurā laikā sniegt savām kontroles institūcijām, importētājiem un valsts iestādēm informāciju, kas ļauj identificēt visus darbības veikušos operatorus, tostarp attiecīgo kontroles institūciju vai kontroles iestādi, ar mērķi nodrošināt bioloģiskā produkta izsekojamību līdz visiem iesaistītajiem operatoriem. Eksportētāji šādu informāciju dara pieejamu importētāju kontroles institūcijām vai kontroles iestādēm.

 

Pēc (ievietot datumu, kas atbilst 5 gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā) un atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta, ja produkts neatbilst II, III un IV nodaļā izklāstītajām prasībām īpašu klimatisko un vietējo apstākļu dēļ, un nolūkā izvairīties no apgādes traucējumiem iekšējā tirgū attiecībā uz konkrēto produktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, paredzot īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šo produktu var importēt no trešās valsts, lai laistu to Savienības tirgū kā bioloģisko produktu. Šādus īpašus nosacījumus piemēro ne ilgāk kā (2) gadus. Šādus īpašus nosacījumus no ... (šīs regulas spēkā stāšanās diena) piemēro arī tiem Savienības tālākajiem reģioniem, kuros arī ražo attiecīgo produktu.

Grozījums Nr.    232

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu to importēto produktu izsekojamību, kurus paredzēts laist Savienības tirgū kā bioloģiskos produktus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus par dokumentiem, ko izdod elektroniskā formātā, kad vien tas iespējams, un kas vajadzīgi importēšanai.

2. Lai nodrošinātu to importēto produktu izsekojamību, kurus paredzēts laist Savienības tirgū kā bioloģiskos produktus, un minēto produktu atbilstību šai regulai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot īpašus noteikumus par 1. punktā minēto sertifikātu saturu un izdošanas un kontroles procedūru, jo īpaši attiecībā uz kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles institūciju funkcijām, iespēju ņemt vērā reģionālās atšķirības, līdzsvarojot ekoloģiskos, klimata un vietējos apstākļus, kā arī praktiskos nosacījumus attiecībā uz konkrētiem ražošanas jautājumiem.

 

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Pāreja no līdzvērtības uz atbilstību attiecībā uz to trešo valstu izcelsmes produktiem, kas nav noteikti tirdzniecības nolīgumos, uzlabos importa nosacījumu saprotamību un skaidrību un samazinās administratīvo slogu. Tomēr būtu jāplāno aktu īstenošana, lai ņemtu vērā dažādu ražošanas nozaru īpatnības, jo īpaši agronomiskā ziņā.

Grozījums Nr.    233

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Noteikumus par Komisijas uzraudzību trešās valstīs pastiprina. Ir svarīgi uzraudzību un kontroles stiprināt arī līdzvērtīguma nolīgumos ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.    234

Regulas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Bioloģisko produktu importēšanas nosacījumu un pasākumu ievērošanu Savienībā pārbauda robežkontroles punktos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Oficiālo kontroļu regula) 45. panta 1. punktu. Tās pašas regulas 47. panta 3. punktā minēto fizisko kontrolpārbaužu biežums ir atkarīgs no šīs regulas neievērošanas riska.

3. Bioloģisko produktu importēšanas nosacījumu un pasākumu ievērošanu Savienībā pārbauda atbilstoši V nodaļā paredzētajiem kontroles noteikumiem un to veic robežkontroles punktos saskaņā ar Oficiālo kontroļu regulas 45. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    235

Regulas priekšlikums

29. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kontroles iestāžu un kontroles institūciju atzīšana

Kontroles institūciju atzīšana

Grozījums Nr.    236

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) akreditācijas iestāde ārpus Savienības, kas parakstījusi daudzpusēju atzīšanas vienošanos Starptautiskā akreditācijas foruma aizbildnībā.

(b) akreditācijas iestāde ārpus Savienības, kura parakstījusi daudzpusēju atzīšanas vienošanos par produktu sertifikāciju Starptautiskā akreditācijas foruma vai tā reģionālo struktūru aizbildnībā un kuras kompetence bioloģisko produktu sertificēšanā ir pierādīta.

Grozījums Nr.    237

Regulas priekšlikums

29. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Lai nodrošinātu atzīšanas un uzraudzības procedūru pārredzamību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz kritērijiem, kas jāpiemēro 1. punktā minēto kontroles iestāžu vai kontroles institūciju atzīšanai vai atzīšanas atsaukšanai, kā arī attiecībā uz uzraudzību, tostarp pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisija.

7. Lai nodrošinātu atzīšanas un uzraudzības procedūru pārredzamību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, papildinot kritērijus, kas jāpiemēro 1. punktā minēto kontroles institūciju atzīšanai vai atzīšanas atsaukšanai, kā arī paredzot noteikumus attiecībā uz uzraudzību, tostarp pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisija. Gadījumā, ja tiek konstatēti smagi vai atkārtoti noteikumu par inspekciju un sertifikāciju pārkāpumi, attiecīgo kontroles institūciju atzīšana tiek nekavējoties atcelta — gan attiecīgajās trešās valstīs, gan viscaur Savienības tirgū attiecībā uz valsts akreditācijas iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

Pamatojums

Būtu jāparedz sankcijas, kas piemērojamas, ja akreditācijas iestādes atkārtoti un tīši pārkāpj noteikumus.

Grozījums Nr.    238

Regulas priekšlikums

29. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, paredzot īpašus noteikumus par procedūru, kādā notiek 1. puntā minētā kontroles institūciju atzīšana, arī par iesniedzamās tehniskās informācijas saturu, kā arī procedūru, kādā notiek atzīšanas atcelšana.

Grozījums Nr.    239

Regulas priekšlikums

29. pants – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b Lai nodrošinātu importēto produktu kontroles efektivitāti, iedarbīgumu un pārredzamību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus par kontroli un citām darbībām, kas jāveic kontroles institūcijām, kuras šā panta īstenošanas nolūkā atzinusi Komisija.

Grozījums Nr.    240

Regulas priekšlikums

29. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu to, ka tiek piemēroti pasākumi gadījumos, kad ir konstatēta neatbilstība, kas ietekmē to bioloģisko produktu integritāti, kuri importēti saskaņā ar šajā pantā paredzēto atzīšanu, vai ir aizdomas par šādiem gadījumiem. Šādi pasākumi jo īpaši var būt bioloģisko produktu integritātes pārbaude pirms to laišanas Savienības tirgū un, vajadzības gadījumā, pasākumi, ar kuriem uz laiku aptur atļauju laist šādus produktus Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pasākumu piemērošanu gadījumos, kad ir konstatēta neatbilstība, kas ietekmē to bioloģisko produktu integritāti, kuri importēti saskaņā ar šajā pantā paredzēto atzīšanu, vai ir aizdomas par šādiem gadījumiem. Šādi pasākumi jo īpaši var būt bioloģisko produktu integritātes pārbaude pirms to laišanas Savienības tirgū un, vajadzības gadījumā, pasākumi, ar kuriem uz laiku aptur atļauju laist šādus produktus Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus.

Grozījums Nr.    241

Regulas priekšlikums

29. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Pienācīgi pamatotos, nenovēršamos steidzamos gadījumos, kas saistīti ar aizsardzību pret negodīgu praksi vai tādu praksi, kas nav savienojama ar bioloģiskās ražošanas principiem un noteikumiem, patērētāju uzticības saglabāšanu vai godīgas konkurences nodrošināšanu starp operatoriem, Komisija saskaņā ar 37. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, lai veiktu šā panta 8. punktā minētos pasākumus vai lemtu par atzīšanas atsaukšanu šā panta 1. punktā minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām.

9. Pienācīgi pamatotos, nenovēršamos steidzamos gadījumos, kas saistīti ar aizsardzību pret negodīgu praksi vai tādu praksi, kas nav savienojama ar bioloģiskās ražošanas principiem un noteikumiem, patērētāju uzticības saglabāšanu vai godīgas konkurences nodrošināšanu starp operatoriem, Komisija saskaņā ar 37. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, lai lemtu par atzīšanas atsaukšanu šā panta 1. punktā minētajām kontroles iestādēm un kontroles institūcijām.

Grozījums Nr.    242

Regulas priekšlikums

30. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija publicē un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei regulārus ziņojumus par stāvokli visās sarunās, ko tā risina par šādu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, un sarakstu, kurā norādītas atšķirības starp attiecīgajā trešā valstī un Savienībā piemērotajiem ražošanas noteikumiem un kontroles pasākumiem. Eiropas Parlamentu un Padomi iepazīstina ar sarunu galīgajiem rezultātiem un tos publicē, detalizēti norādot visas atšķirības starp ražošanas noteikumiem un kontroles pasākumiem, ko piemēro attiecīgajā trešā valstī, un Savienībā piemērotajiem noteikumiem un pasākumiem.

 

Komisija iesniedz priekšlikumu par to, kā risināt atšķirības starp konkrēto trešo valsti un Eiropas Savienību attiecībā uz to piemērotajiem ražošanas noteikumiem un kontroles pasākumiem.

 

Komisija publicē sarakstu, kurā norāda ražošanas un kontroles noteikumu atšķirības visos spēkā esošajos tirdzniecības nolīgumos, uz ko attiecas šis pants.

Grozījums Nr.    243

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atzīta trešā valsts, kas minēta 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta otrajā ievilkumā, ir trešā valsts, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu ir atzīta līdzvērtības nodrošināšanas nolūkā, tostarp tās valstis, kas ir atzītas saskaņā ar 40. pantā paredzēto pārejas pasākumu.

Atzīta trešā valsts, kā minēts 28. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punktā, ir trešā valsts, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu ir atzīta līdzvērtības nodrošināšanas nolūkos.

Grozījums Nr.    244

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pamatojoties uz gada ziņojumiem, kurus 1. punktā minētās trešās valstis katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai par to noteikto kontroles pasākumu īstenošanu un izpildi, Komisija, kurai palīdz dalībvalstis, nodrošina atzīto trešo valstu pienācīgu uzraudzību, regulāri pārskatot šo valstu atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz neatbilstības riska novērtējumu.

2. Pamatojoties uz gada ziņojumiem, kuri 1. punktā minētajām trešām valstīm katru gadu līdz 31. martam jānosūta Komisijai par to noteikto kontroles pasākumu īstenošanu un izpildi, kā arī ņemot vērā jebkādu citu saņemtu informāciju, Komisija, kurai palīdz dalībvalstis, nodrošina atzīto trešo valstu pienācīgu uzraudzību, ik gadu pārskatot šo valstu atzīšanu. Uzraudzības raksturu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības riska novērtējumu, jo īpaši ņemot vērā apjomu, kādā tiek veikts eksports no attiecīgās trešās valsts uz Savienību, kompetentās iestādes īstenoto monitoringa un uzraudzības darbību rezultātus un iepriekšējo kontroļu rezultātus. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem.

Grozījums Nr.    245

Regulas priekšlikums

31. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu to, ka tiek piemēroti pasākumi gadījumos, kad ir konstatēta neatbilstība, kas ietekmē to bioloģisko produktu integritāti, kuri importēti no šajā pantā minētām trešām valstīm, vai ir aizdomas par šādiem gadījumiem. Šādi pasākumi jo īpaši var būt bioloģisko produktu integritātes pārbaude pirms to laišanas Savienības tirgū un, vajadzības gadījumā, pasākumi, ar kuriem uz laiku aptur atļauju laist šādus produktus Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus par kopīgu pasākumu un sankciju piemērošanas procedūru īstenošanu gadījumos, kad ir konstatēta neatbilstība, kas ietekmē to bioloģisko produktu statusu, kuri importēti no šajā pantā minētām trešām valstīm, vai kad ir aizdomas par šādu neatbilstību. Šādi pasākumi jo īpaši var būt bioloģisko produktu statusa pārbaude pirms to laišanas Savienības tirgū un, vajadzības gadījumā, pasākumi, ar kuriem uz laiku aptur atļauju laist tos Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus.

Pamatojums

Šādi noteikumi būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, lai nodrošinātu visā Eiropas Savienībā saskaņotus pasākumus.

Grozījums Nr.    246

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību un tirdzniecību starp dalībvalstīm, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām paredz noteikumus par bioloģisko produktu brīvu apriti.

svītrots

Grozījums Nr.    247

Regulas priekšlikums

33. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācija par bioloģiskās ražošanas nozari un tirdzniecību

Informācija par bioloģiskās ražošanas nozari

Grozījums Nr.    248

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katru gadu dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju, kas vajadzīga šīs regulas īstenošanai un tās piemērošanas uzraudzībai.

1. Katru gadu dalībvalstis nosūta Komisijai statistikas datus, kas svarīgi šīs regulas īstenošanai un tās piemērošanas uzraudzībai. Šos datus nosaka saskaņā ar Eiropas Statistikas programmu.

Pamatojums

Pieprasītā informācija jānosaka jau pamataktā (piemēram, tirdzniecības dati). Ja operatoriem tiek pieprasīti jauni un uzticami dati, pamataktā jānosaka pienākums tos sniegt dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    249

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz sistēmu, kas jāizmanto 1. punktā minētās informācijas nosūtīšanai, nosūtāmās informācijas saturu un informācijas nosūtīšanas termiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sistēmu, kas jāizmanto 1. punktā minētās informācijas nosūtīšanai, nosūtāmās informācijas saturu un informācijas nosūtīšanas termiņu.

Grozījums Nr.    250

Regulas priekšlikums

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par bioloģiska augu reproduktīvā materiāla un bioloģiski audzētu vaislas dzīvnieku pieejamību.

1. Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurš pamatots ar prognožu pētījumu, tostarp visās dalībvalstīs apkopotiem datiem un veiktu analīzi, un kurā īpaši skatīti šādi jautājumi:

 

(a) analītiska daļa par situāciju bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā un gūtajiem panākumiem attiecībā uz:

 

– iemeslu noteikšanu attiecībā uz bioloģiska augu un dzīvnieku reproduktīvā materiāla, kā arī bioloģisko resursu kopumā ierobežotu pieejamību Savienības tirgū;

 

– īpašiem datiem par bioloģiskā augu reproduktīvā materiāla un dzīvnieku barības pieejamību;

 

– īpašiem datiem par vaislas dzīvnieku pieejamību;

 

– jaunu mājputnu un putnu vecāku pieejamību, tostarp dzīvnieku blīvuma kritērijiem, barošanu, veselības aprūpi, dzīvnieku labturību un slimību apkarošanu;

 

– sugu un pasugu atlasi, pamatojoties uz klimata, augsnes, augstuma virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskajām atšķirībām;

 

– stāvokli bioloģiskajā cūkkopībā un mājputnu audzēšanā, tostarp dzīvnieku blīvuma kritērijiem, barošanu, veselības aprūpi, dzīvnieku labturību un slimību apkarošanu;

 

– akvakultūras dzīvnieku mazuļu pieejamību Savienības tirgū;

 

(b) stratēģiska daļa par piemērotajiem vai nepieciešamajiem pasākumiem nolūkā uzlabot organiskās lauksaimniecības rādītājus un tās institucionālo sistēmu, tostarp:

 

– izveidotie vai joprojām nepieciešamie atbalsta pasākumi nolūkā mazināt apzinātos trūkumus;

 

– attīstības plāns ar pasākumiem, kuru mērķis ir sniegt atbalstu operatoriem, kas nodarbojas ar bioloģiska augu vai dzīvnieku reproduktīvā materiāla izstrādi. Šādi pasākumi var būt atbalsts ieguldījumiem, kas privātajiem operatoriem jāveic ražošanas iekārtās, kvalitātes kontroles pasākumi, izplatīšanas sistēmas un pētniecība un izstrāde pirms produkta laišanas tirgū.

 

2. Saistībā ar bioloģiska augu reproduktīvā materiāla pieejamības novērtēšanu 1. punktā minētajā pētījumā par katru attiecīgo pakārtoto tirgu izvērtē arī pieejamā materiāla un to nodrošinošo operatoru dažādību, faktisko pieprasījumu pēc šāda materiāla un prognozēto pieprasījumu nākamajos piecos gados.

 

Pētījuma nozīmē pakārtotais tirgus ir kultūrauga paveids (definē kā botāniskās sugas vai apakšsugas, piemēram, Brassica oleracea) un reģions, kas ir mazāks nekā viena dalībvalsts. Dalībvalsti iedala tik daudzos reģionos, cik nepieciešams, ņemot vērā dažādos augšanas apstākļus, ko rada klimats, augnes tipi, augstums virs jūras līmeņa vai zemes lietojuma veids un kā rezultātā rodas pieprasījums pēc katrā reģionā atšķirīga augu reproduktīvā materiāla, lai reģionālos tirgus salīdzinātu taisnīgā un nediskriminējošā veidā. Pētījumā tiek arī apsvērta iespēja piešķirt projektu dotācijas jaunu bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu šķirņu selekcijai, ieguldījumu tādu mazo un vidējo uzņēmumo kapitālā, kuri paredz piedāvāt bioloģisku augu reproduktīvo materiālu, un tirgvedības atbalstu, izmantojot Komisijas un dalībvalstu tīmekļa vietnes.

 

3. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

 

4. Komisija ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par bioloģiskajos produktos konstatētiem produktiem vai vielām, kas nav atļautas saskaņā ar 19. pantu, kā arī par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kontroles iestādēm un kontroles institūcijām un attiecīgās informācijas apmaiņu saistībā ar kontroļu rezultātiem. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā var pievienot tiesību akta priekšlikumu, ar ko nosaka neatļautu produktu vai vielu līmeņus, kurus piemēro bioloģiskajiem produktiem, un kompensācijas sistēmas operatoriem attiecībā uz zaudējumiem, kas saistīti ar piesārņojumu gadījumos, kad šie operatori ir veikuši atbilstošus pasākumus, kurus saprātīgā mērā bija iespējams veikt piesārņojuma riska novēršanai.

Grozījums Nr.    251

Regulas priekšlikums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

39. pants

svītrots

Pārejas pasākumi attiecībā uz pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību

 

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no iepriekšējā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem piešķir atkāpi no 8. panta 3. punkta attiecībā uz pārejas periodiem lauksaimniekiem, kuri sāk pāreju pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

 

Pamatojums

Šajā pantā paredzētie pārejas pasākumi vairs nav nepieciešami veikto 8. panta (par pāreju) grozījumu dēļ.

Grozījums Nr.    252

Regulas priekšlikums

39.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

39.a pants

 

Pārejas pasākumi

 

1. Vajadzības gadījumā pasākumus nolūkā atvieglot pāreju no Regulas (EEK) Nr. 834/2007 noteikumiem uz šīs regulas noteikumiem pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto procedūru.

 

2. Pārejas pasākumi, ko var piemērot, kad ir pieņemti jauni noteikumi gaidāmajā regulā:

 

(a) ja tas ir pamatoti saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, dalībvalstis var piemērot pārejas periodu, kad tiek ieviesti jauni ES noteikumi;

 

 

(b) šos nosacījumus paredz, pieņemot ES Bioloģiskajā regulā paredzētos deleģētos aktus;

 

(c) nosacījumiem būtu jāaizsargā operatori pret tirgus traucējumu risku un jānovērš patērētāju neizpratne par bioloģisko produktu izcelsmi vai veidu.

 

3. Minētajiem nosacījumiem vajadzētu būt šādiem:

 

– dalībvalstij ir jāpierāda, ka produkcijas apjoms ir tik mazs, ka tās eksports nav būtisks,

 

– dalībvalstij ir jāpierāda, ka ražošanas apjoms valsts mērogā ir pietiekami neliels, lai tas neradītu konkurenci importētiem produktiem, kas pieder pie tās pašas kategorijas.

 

4. Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību, dalībvalstij, kura saskaņā ar šo pantu piemēro pārejas periodu, par to ir jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm un jānosūta tām attiecīgais pamatojums.

 

5. Dalībvalsts var piemērot pārejas periodu ne ilgāk kā 2 līdz 5 gadus.

Grozījums Nr.    253

Regulas priekšlikums

40. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

40. pants

svītrots

Pārejas pasākumi attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla, vaislas dzīvnieku un jaunu akvakultūras dzīvnieku izcelsmi

 

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem par augu reproduktīvā materiāla bioloģisko izcelsmi, minētās regulas 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzētajiem noteikumiem par vaislas dzīvnieku bioloģisko izcelsmi un minētās regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzētajiem noteikumiem par jauniem akvakultūras dzīvniekiem, un izņēmumiem ražošanas noteikumos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. pantu, uz jaunajiem ražošanas noteikumiem, kas attiecībā uz augiem un augu produktiem, lauksaimniecības dzīvniekiem un jūras aļģēm un akvakultūras dzīvniekiem paredzēti, attiecīgi, šīs regulas 10. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz izņēmumus gadījumos, kad izņēmumu piešķiršanu uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu piekļuvi augu reproduktīvajam materiālam, vaislas dzīvniekiem un jauniem akvakultūras dzīvniekiem, ko var izmantot bioloģiskajā ražošanā. Saskaņā ar šo pantu pieņemtos deleģētos aktus piemēro līdz 2021. gada 31. decembrim.

 

Pamatojums

Šajā pantā paredzētie pārejas pasākumi vairs nav nepieciešami, ņemot vērā tekstu, ar ko tiek papildināts 10. un 11. pants, un jaunos attiecīgajos pielikumos ietvertos noteikumus.

Grozījums Nr.    254

Regulas priekšlikums

44. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Pamatojums

Kontroles pasākumi ir paredzēti jaunajā 23.a pantā.

Grozījums Nr.    255

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– raugs, ko izmanto pārtikā vai barībā,

svītrots

Pamatojums

Uz to jau attiecas 1. pants.

Grozījums Nr.    256

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– alus,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    257

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    258

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– augļu nektāri,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    259

Regulas priekšlikums

I pielikums – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

kakao pasta, sviests, tauki, eļļa un pulveris; šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    260

Regulas priekšlikums

I pielikums – 7. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– cukura konditorejas izstrādājumi,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    261

Regulas priekšlikums

I pielikums – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

graudaugu, miltu, cietes vai piena izstrādājumi; miltu konditorejas izstrādājumi,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    262

Regulas priekšlikums

I pielikums – 9. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– zupas,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    263

Regulas priekšlikums

I pielikums – 10. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– mērces,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    264

Regulas priekšlikums

I pielikums – 11. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– gatavie ēdieni,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    265

Regulas priekšlikums

I pielikums – 12. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– saldējums,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    266

Regulas priekšlikums

I pielikums – 13. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– aromatizēts jogurts, jogurts, kam pievienoti augļi, rieksti vai kakao,

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    267

Regulas priekšlikums

I pielikums – 14. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

jūras sāls,

sāls,

Grozījums Nr.    268

Regulas priekšlikums

I pielikums – 15. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– dabiskie sveķi,

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

 

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    269

Regulas priekšlikums

I pielikums – 15.a ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– dabiskais korķis, neaglomerēts un saistvielas nesaturošs,

Grozījums Nr.    270

Regulas priekšlikums

I pielikums – 19. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– stiprie alkoholiskie dzērieni, ja šo stipro alkoholisko dzērienu ražošanā ir izmantots tikai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.

svītrots

Pamatojums

Jau iekļauts pārtikas definīcijā.

Grozījums Nr.    271

Regulas priekšlikums

I pielikums – 19.a ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– aromatizētie vīna produkti, kā noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 251/20141a.

 

______________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

Pamatojums

Aromatizētos vīna produktus iegūst no vīna nozares produktiem, un saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem galaproduktā vīna saturs ir vismaz 75 % aromatizēto vīnu gadījumā un 50 % aromatizēto vīna dzērienu un aromatizēto vīna kokteiļu gadījumā. Tā kā bioloģiskās lauksaimniecības regulējuma darbības joma ir paplašināta, lai to attiecinātu uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, tajā būtu jāiekļauj aromatizētie vīna produkti.

Grozījums Nr.    272

Regulas priekšlikums

I pielikums – 19.b ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– nekārsta un neķemmēta kokvilna,

Pamatojums

Minētie lauksaimnieciskas izcelsmes produkti būtu jāiekļauj šīs regulas piemērošanas jomā.

Grozījums Nr.    273

Regulas priekšlikums

I pielikums – 19.c ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– nekārsta un neķemmēta vilna,

Pamatojums

Minētie lauksaimnieciskas izcelsmes produkti būtu jāiekļauj šīs regulas piemērošanas jomā.

Grozījums Nr.    274

Regulas priekšlikums

I pielikums – 19.d ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– jēlādas un neapstrādātas ādas,

Pamatojums

Minētie lauksaimnieciskas izcelsmes produkti būtu jāiekļauj šīs regulas piemērošanas jomā.

Grozījums Nr.    275

Regulas priekšlikums

I pielikums – 19.e ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– no augiem iegūtas izejvielas tradicionālām augu izcelsmes zālēm.

Grozījums Nr.    276

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.1. Ir aizliegts izmantot hidroponisko ražošanu, kas ir augu audzēšanas metode, kad to saknes ievieto vienīgi barības vielu šķīdumā vai inertā vidē, kam pievieno barības vielu šķīdumu.

1.1. Hidroponiskā ražošana ir aizliegta.

 

1.1.a Atkāpjoties no 1.1. punkta, augu audzēšana podos kā izņēmums attiecībā uz augu audzēšanu augsnē, kas definēta 4. panta e) punkta ii) apakšpunktā, ir atļauta vienīgi stādu audzēšanas vai dekoratīvo augu un garšaugu audzēšanas nolūkā, ja šos dekoratīvos augus un garšaugus galapatērētājam pārdod podos.

 

Šajā nolūkā izmanto tikai augsnes un/vai bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauto augsnes ielabotāju maisījumus.

Grozījums Nr.    277

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.3.1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.3.1.a Lai īstenotu pāreju daudzgadīgu kultūru audzēšanā, kam nepieciešams vismaz trīs gadu kultivēšanas periods, var izmantot šķirnes, kuras nav viegli atšķiramas, ja attiecīgo šķirņu audzēšana ir iekļauta pārejas plānā un ja pāreja uz bioloģisko ražošanu attiecīgās platības pēdējā daļā tiek uzsākta pēc iespējas īsākā laikposmā un jebkurā gadījumā nepārsniedz piecus gadus.

Pamatojums

Šis noteikums būtu jāiekļauj konkrētajā pielikumā, lai ņemtu vērā daudzgadīgo kultūru specifiskās īpašības.

Grozījums Nr.    278

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.3.3 punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.3.3. Ja ir veikta apstrāde ar līdzekli, kuru nav atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā, kompetentā iestāde nosaka jaunu pārejas periodu saskaņā ar 1.3.1. punktu.

1.3.3. Ja ir veikta apstrāde ar līdzekli, kuru nav atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā, kompetentā iestāde apstrādātajām zemes gabalu daļām nosaka jaunu pārejas periodu saskaņā ar 1.3.1. punktu.

Grozījums Nr.    279

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.3.3. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo periodu var saīsināt šādos divos gadījumos:

Kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu par šā perioda saīsināšanu šādos gadījumos:

Grozījums Nr.    280

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.3.3. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) apstrāde ar līdzekli, kuru nav atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā, tiek veikta kā daļa no obligāta kaitīgo organismu vai nezāļu, tostarp karantīnas organismu vai invazīvu sugu, ierobežošanas pasākuma, ko noteikusi dalībvalsts kompetentā iestāde;

(a) zemes gabalu apstrāde ar līdzekli, kuru nav atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā, ir veikta kā daļa no obligāta kaitīgo organismu vai nezāļu, tostarp karantīnas organismu vai invazīvu sugu, ierobežošanas pasākuma, ko noteikusi dalībvalsts kompetentā iestāde;

Grozījums Nr.    281

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.3.3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) apstrāde ar līdzekli, kuru nav atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā, tiek veikta saskaņā ar zinātniskiem testiem, ko apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde.

(b) zemes gabali ir apstrādāti ar līdzekli, kuru nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, saskaņā ar zinātniskiem testiem, ko apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde.

Grozījums Nr.    282

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.3.4. punkts – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ražu pēc apstrādes nedrīkst pārdot ar norādi par bioloģisko ražošanu.

(b) ražu pēc apstrādes nedrīkst pārdot ar norādi par pārejas vai bioloģiskās ražošanas metodēm.

Grozījums Nr.    283

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.3.4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis infomē citas dalībvalstis un Komisiju par jebkādu savu lēmumu, ar ko tiek noteikti obligāti pasākumi.

Grozījums Nr.    284

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.3.4. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja ir veikta apstrāde ar līdzekli, kuru nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, 1.3.5.2. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro.

Grozījums Nr.    285

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.3.5.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.3.5.2. Neatkarīgi no 1.3.5.1. punkta pārejas periodu drīkst saīsināt līdz vienam gadam ganībām un āra platībām, ko izmanto sugas, kas nav zālēdāji.

1.3.5.2. Neatkarīgi no 1.3.5.1. punkta pārejas periodu drīkst saīsināt līdz vienam gadam ganībām un āra platībām, ko izmanto sugas, kas nav zālēdāji. Šo periodu var saīsināt līdz sešiem mēnešiem, ja attiecīgā zeme pēdējā gada laikā nav apstrādāta ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.

Grozījums Nr.    286

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – no 1.4.1. līdz 1.4.1.b punktam

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.4.1. Augu un augu produktu ražošanā drīkst izmantot tikai bioloģiski audzētu augu reproduktīvo materiālu. Tādēļ augs, ko paredzēts izmantot reproduktīvā materiāla iegūšanai, un vajadzības gadījumā mātesaugs ir audzēts saskaņā ar šo regulu vismaz vienu paaudzi vai – daudzgadīgu augu gadījumā – vismaz vienu paaudzi divus veģetācijas periodus.

1.4.1. Augu un augu produktu ražošanā drīkst izmantot tikai bioloģiski audzētu augu reproduktīvo materiālu. Kā minēts 10. panta 2. punktā, attiecīgos augus, ko paredzēts izmantot reproduktīvā materiāla iegūšanai, iekļauj datubāzē, un vajadzības gadījumā mātesaugs ir audzēts saskaņā ar šo regulu vismaz vienu paaudzi vai — daudzgadīgu augu gadījumā — divus veģetācijas periodus.

 

Bioloģisko augu un bioloģisko augu produktu ražošanā var izmantot augu reproduktīvo materiālu, kas iegūts saskaņā ar šo regulu apsaimniekotā ražošanas vienībā tās pārejas perioda otrajā gadā.

 

Lai veicinātu ģenētiskos resursus, kas ir pielāgoti īpašiem bioloģiskās ražošanas nosacījumiem, operatori var izmantot savā saimniecībā iegūtas tradicionālo kultūraugu šķirnes.

 

1.4.1a. Selekcionētas šķirnes izmanto saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem selekcijas noteikumiem, izņemot gadījumu, ja vajadzīgais augu reproduktīvais materiāls nav pieejams.

 

Bioloģiskās lauksaimniecības īpašajām vajadzībām un mērķiem īpaši piemēroto augu reproduktīvo materiālu izmanto aizvien plašākā apmērā, un tajā var iekļaut vietējās šķirnes vai populācijas varietātes, vai brīvi apputeksnētas šķirnes, proti, materiālu, kas nav iegūts, veicot kontrolētu apputeksnēšanu vai krustojot vecākaugu līnijas.

 

1.4.1b. Bioloģiski selekcionētu šķirņu ražošanas vajadzībām attiecīgās šķirnes pavairo un atlasa saskaņā ar bioloģiskās ražošanas nosacījumiem, kas atbilst šīs regulas prasībām. Visas pavairošanas metodes, izņemot meristēmu kultūras metodi, veic atbilstoši sertificētai bioloģiskajai apsaimniekošanai.

Grozījums Nr.    287

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.4.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.4.2. Tādu augu reproduktīvā materiāla izmantošana, kas nav iegūts bioloģiskajā ražošanā

1.4.2. Tāda sēklas vai veģetatīvās pavairošanas materiāla izmantošana, kas nav iegūts bioloģiskajā ražošanā

Augu reproduktīvo materiālu, kas nav iegūts bioloģiskajā ražošanā, var izmantot tikai tad, ja tas iegūts ražošanas vienībā, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu, vai tad, ja to pamato ar izmantošanu pētniecībā, neliela apjoma lauka izmēģinājumos vai ģenētisko resursu saglabāšanas mērķiem, kas saskaņoti ar dalībvalsts kompetento iestādi.

 

 

1.4.2.1. Lai nodrošinātu sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiāla pieejamību, ja šādi bioloģiski resursi tirgū nav pieejami, dalībvalstis var atļaut izmantot nebioloģiskā ražošanā iegūtu sēklas vai veģetatīvās pavairošanas materiālu. Tādā gadījumā piemēro 1.4.2.2.–1.4.2.8. punktu.

 

 

1.4.2.2. Var izmantot nebioloģiski audzētas sēklas un sēklas kartupeļus, ar nosacījumu, ka sēklas vai sēklas kartupeļi nav apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot sēklu apstrādei saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punktu, ja vien attiecībā uz teritoriju, kurā tiks izmantotas sēklas vai sēklas kartupeļi, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK1a nav noteikusi, ka fitosanitāros nolūkos ir jāveic visu kādas noteiktas sugas šķirņu ķīmiskā apstrāde.

 

1.4.2.3. Dalībvalstis var deleģēt atbildību par 1.4.2.1. punktā minētās atļaujas piešķiršanu citām valsts pārvaldes iestādēm vai kontroles iestādēm vai institūcijām, kas minētas 3. panta 33. un 34. punktā.

 

1.4.2.4. Atļauju izmantot sēklas vai veģetatīvās pavairošanas materiālu vai stādus, kas nav iegūti, izmantojot bioloģiskās ražošanas metodes, var piešķirt tikai šādos gadījumos:

 

(a) ja 10. pantā minētajā datubāzē nav iekļauta neviena tās sugas šķirne, kuru lietotājs vēlas iegādāties;

 

(b) ja neviens piegādātājs, proti, operators, kas citiem operatoriem pārdod sēklas vai veģetatīvās pavairošanas materiālu vai stādus, nevar piegādāt šo sēklas vai veģetatīvās pavairošanas materiālu vai stādus līdz sējai vai stādīšanai, lai gan lietotājs tos ir pasūtījis savlaicīgi;

 

 

(c) ja šķirne, kuru lietotājs vēlas iegādāties, nav iekļauta 10. pantā minētajā datubāzē un lietotājs var pierādīt, ka neviena no tām šķirnēm, kas pieder šai pašai sugai un ir iekļautas datubāzē, nav piemērota, un tāpēc minētā atļauja ir būtiska viņa ražošanai.

 

1.4.2.5. Atļauju piešķir līdz sējas sākumam.

 

1.4.2.6. Atļauju var piešķirt tikai atsevišķi uz vienu sezonu vienā reizē, un par atļauju piešķiršanu atbildīgā iestāde vai institūcija reģistrē sēklas vai veģetatīvās pavairošanas materiāla vai stādu atļauto apjomu.

 

1.4.2.7. Atļauju var piešķirt tikai tad, kad ikviena dalībvalsts ir veikusi 10. pantā minētās datubāzes ikgadējo atjaunināšanu.

 

1.4.2.8. Lai uzlabotu bioloģisko sēklu izmantošanu Savienībā, katra dalībvalsts 10. pantā minētajā datubāzē publicē valsts sarakstu, norādot sēklas, veģetatīvās pavairošanas materiālu un stādus, ko var izmantot tikai bioloģiskā statusā. Šajā sarakstā jāprecizē sugas un pasugas, attiecībā uz kurām ir noteikts, ka bioloģisks sēklas un pavairošanas materiāls vai stādi ir pieejami pietiekamā apjomā, tāpēc ir jāizmanto tikai bioloģiskajā ražošanā iegūts materiāls vai stādi.

 

__________________

 

1a Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    288

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.5.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.5.2. Augsnes auglību un bioloģisko aktivitāti uztur un palielina, izmantojot daudzgadīgu augu seku, tostarp pākšaugus un citus zaļmēslojuma augus, un izmantojot bioloģiskus lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus vai organiskas vielas, abus minētos vēlams kompostētus.

1.5.2. Augsnes auglību un bioloģisko aktivitāti uztur un palielina, izmantojot augsnes inženieriju, daudzgadīgu augu seku, kurā iekļauj obligātas pākšaugu kultūras kā galvenās kultūras vai virsaugus mainīgajos laukaugu sējumos un citus zaļmēslojuma augus, un izmantojot bioloģiskus lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus vai organiskas vielas, abus minētos vēlams kompostētus.

Grozījums Nr.    289

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.5.4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.5.4. Kopējais lauku saimniecībā izmantoto kūtsmēslu daudzums, kā noteikts Padomes Direktīvā 91/676/EEK67, nedrīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās platības hektāru gadā. Šis ierobežojums attiecas tikai uz pakaišu kūtsmēslu, kaltētu pakaišu kūtsmēslu un dehidrētu mājputnu mēslu, kompostētu dzīvnieku ekskrementu, tostarp mājputnu mēslu, kompostētu pakaišu kūtsmēslu un dzīvnieku šķidro ekskrementu lietošanu.

Kopējais uz zemes gabalu izmantoto kūtsmēslu daudzums, kā noteikts Padomes Direktīvā 91/676/EEK67, nedrīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās platības hektāru gadā. Šis ierobežojums attiecas tikai uz pakaišu kūtsmēslu, kaltētu pakaišu kūtsmēslu un dehidrētu mājputnu mēslu, kompostētu dzīvnieku ekskrementu, tostarp mājputnu mēslu, kompostētu pakaišu kūtsmēslu un dzīvnieku šķidro ekskrementu lietošanu. Attiecībā uz dārza kultūru audzēšanu pārsegtās platībās kopējais kūtsmēslu daudzums, kas izmantots visā pārsegtajā platībā, nepārsniedz 240 kg slāpekļa gadā uz vienu hektāru.

__________________

__________________

67 Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

67 Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    290

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.5.6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.5.6. Mikroorganismu preparātus drīkst izmantot, lai uzlabotu augsnes vispārējo stāvokli vai barības vielu pieejamību augsnē vai kultūraugos.

1.5.6. Mikroorganismu un biokokogļu preparātus drīkst izmantot, lai uzlabotu augsnes vispārējo stāvokli vai barības vielu pieejamību augsnē vai kultūraugos.

Pamatojums

Biooglje je ekološki dodatek k tlom, ki omogoča, da po naravni poti trajno regeneriramo strukturo zemlje ter povečamo njeno rodovitnost. To je oglje, proizvedeno iz biomase rastlinskega ali živalskega izvora z izgorevanjem pri visokih temperaturah (500 do 700 °C), brez prisotnosti kisika. Od navadnega oglja se razlikuje po tem, da je bolj krhko in izredno porozno, saj je v enem gramu biooglja za 400 m2 površine. Biooglje zaradi svoje sestave in strukture v tleh zadržuje vodo, minerale in hranilne snovi, pospešuje izgradnjo humusa, predstavlja optimalen habitat za koristne mikroorganizme in z vezavo ogljika v tleh uspešno pripomore k zmanjšanju emisij toplogrednih plinov. Ogljik, vezan v biooglje, namreč ostane v tleh stoletja in se ne sprošča v ozračje kot CO2. Biooglje ima visok pH, zato lahko z njim uravnamo pH v tleh, kjer je prenizek. Prav tako biooglje deluje kot zadrževalec hranil v tleh, kjer ostaja stoletja in s tem pomembno zmanjša izpiranje hranil iz tal. Vse te lastnosti pa imajo za posledico zmanjšano uporabo pesticidov. Zaradi vseh navedenih lastnosti bi bilo treba biooglje dovoliti tudi za uporabo v ekološkem kmetijstvu.

Grozījums Nr.    291

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.5.8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.5.8a. Biodinamisko preparātu izmantošana ir atļauta.

Grozījums Nr.    292

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.5.8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.5.8b. Apūdeņošana ar mēslošanas līdzekļiem ir aizliegta.

Grozījums Nr.    293

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.6.1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.6.1. Kaitīgo organismu un nezāļu radīto kaitējumu galvenokārt novērš, izmantojot aizsardzību, ko nodrošina:

1.6.1. Kaitīgo organismu, nezāļu un slimību radīto kaitējumu galvenokārt novērš, izmantojot aizsardzību, ko nodrošina:

Grozījums Nr.    294

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.6.1. punkts – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– termiskie procesi, piemēram, augsnes solarizācija un apstrāde ar tvaiku nelielā dziļumā (nepārsniedzot 10 cm dziļumu).

– termiskie procesi, piemēram, augsnes solarizācija un — tikai attiecībā uz segtās platībās audzētiem kultūraugiem — apstrāde ar tvaiku nelielā dziļumā.

Pamatojums

Apstrādi ar tvaiku būtu jāļauj veikt tikai segtās platībās audzētiem kultūraugiem. 10 cm dziļumu ir ļoti grūti pārbaudīt, pietiek, ja nosaka „nelielā dziļumā”.

Grozījums Nr.    295

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.6.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.6.2. Gadījumos, kad augus nevar pienācīgi aizsargāt no kaitīgajiem organismiem, veicot 1.6.1. punktā paredzētos pasākumus, vai ja kultūraugi ir reāli apdraudēti, drīkst lietot tikai tos līdzekļus, ko saskaņā 19. pantu ir atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā, un tikai vajadzīgajā apjomā.

1.6.2. Gadījumos, kad augus nevar pienācīgi aizsargāt no kaitīgajiem organismiem, nezālēm un slimībām, veicot 1.6.1. punktā paredzētos pasākumus, vai ja kultūraugi ir reāli apdraudēti, drīkst lietot tikai tos līdzekļus, ko saskaņā 19. pantu ir atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā, un tikai vajadzīgajā apjomā. Operatori uzglabā dokumentāciju, kas pierāda nepieciešamību izmantot šādus līdzekļus.

Grozījums Nr.    296

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.6.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.6.3. Slazdi vai sadalītāji, kuros izmanto produktus, kas nav feromoni, nepieļauj vielu nonākšanu vidē un šo vielu nonākšanu saskarē ar audzētajiem kultūraugiem. Slazdi pēc lietošanas ir jāsavāc un drošā veidā jāiznīcina.

1.6.3. Saistībā ar līdzekļiem, ko izmanto slazdos vai smidzinātājos, kuros izmanto līdzekļus, kas nav feromoni, slazdi un/vai smidzinātāji nepieļauj vielu nonākšanu vidē un šo vielu nonākšanu saskarē ar audzētajiem kultūraugiem. Visi slazdi, tostarp slazdi, kuros izmanto feromonus, pēc lietošanas ir jāsavāc un drošā veidā jāiznīcina.

Grozījums Nr.    297

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 1.7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz tīrīšanu un dezinfekciju lieto tikai augkopībā izmantojamus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ko saskaņā ar 19. pantu ir atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā.

Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus augkopībā izmanto vienīgi tad, ja saskaņā ar 19. pantu tos ir atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā.

Grozījums Nr.    298

Regulas priekšlikums

II pielikums – I daļa – 2.2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Operatori uzglabā dokumentāciju par attiecīgajiem zemes gabaliem un ražas apjomu.

Grozījums Nr.    299

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.1. Ir aizliegta bezzemes lopkopība, ja lauksaimnieks, kas nodarbojas ar lopkopību, neapstrādā lauksaimniecības zemi un nav noslēdzis rakstisku sadarbības vienošanos ar citu lauksaimnieku.

1.1. Ir aizliegta bezzemes lopkopība, izņemot biškopību, ja operators, kas nodarbojas ar lopkopību, neapstrādā lauksaimniecības zemi un/vai nav noslēdzis rakstisku sadarbības vienošanos ar citu operatoru saskaņā ar II pielikuma I daļas 1.5.4. punktu.

Grozījums Nr.    300

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.2.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.1. Pārejas periods sākas, agrākais, tad, kad lauksaimnieks ir paziņojis kompetentajām iestādēm par savu darbību un pakļāvis savu saimniecību kontroles sistēmai saskaņā ar šo regulu.

1.2.1. Pārejas periods sākas, agrākais, tad, kad lauksaimnieks vai operators ir paziņojis kompetentajām iestādēm par savu darbību un pakļāvis savu saimniecību kontroles sistēmai saskaņā ar šo regulu.

Pamatojums

Piemēram, operatori, kas ražo akvakultūras produktus.

Grozījums Nr.    301

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.2.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.2. Īpaši pārejas periodi katram lopkopības veidam ir noteikti 2. punktā.

1.2.2. Ja ganībām/ dzīvnieku barības vai dzīvnieku ieguvei izmantotās zemes pāreja uz bioloģisko ražošanu nenotiek vienlaicīgi, piemēro 2. punktā noteiktos īpašos pārejas periodus katram lopkopības veidam.

Grozījums Nr.    302

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.2.4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.4. Dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus pārejas perioda beigās var uzskatīt par bioloģiskiem, ja notiek vienlaicīga visas ražošanas vienības, tostarp lauksaimniecības dzīvnieku, ganību vai dzīvnieku barības ieguvei izmantotās zemes, pāreja uz bioloģisko ražošanu.

1.2.4. Kopējo pārejas periodu jau esošiem dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem, ganībām un/vai dzīvnieku barības ieguvei izmantotai zemei var saīsināt līdz 24 mēnešiem, ja dzīvnieki galvenokārt tiek baroti ar attiecīgajā ražošanas vienībā iegūtiem produktiem.

Pamatojums

Formulējums ņemts no Komisijas Regulas (EK) Nr. 889/2008.

Grozījums Nr.    303

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.3.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.3.1. Bioloģiskās lopkopības dzīvnieki ir dzimuši un izaudzēti bioloģiskās lauku saimniecībās.

1.3.1. Bioloģiskās lopkopības dzīvnieki ir dzimuši vai izperēti un izaudzēti bioloģiskās lauku saimniecībās.

 

Attiecībā uz 11. panta 1. punktā paredzētajiem noteikumiem gadījumos, kad mājputnu ganāmpulku veido pirmo reizi, atjauno vai izveido atkārtoti un bioloģiski audzēti mājputni nav pieejami pietiekamā skaitā, ar kompetentās iestādes iepriekš izsniegtu atļauju bioloģiskās mājputnu ražošanas vienībā var ievest nebioloģiski audzētus mājputnus, ja dējējvistu un gaļas mājputnu cāļi ir jaunāki par trim dienām.

 

Šādu mājputnu ganāmpulku un produktus, kas no tā iegūti, var atzīt par bioloģiskiem, ja ir ievērots šā pielikuma II daļas 2.4.1. punktā noteiktais pārejas periods.

Grozījums Nr.    304

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.3.3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) šķirņu izvēle ir atbilstoša un palīdz novērst jebkādas ciešanas un nepieļaut vajadzību kropļot dzīvniekus.

(d) šķirņu izvēle ir atbilstoša, lai nodrošinātu augstu dzīvnieku labturības standartu, kā arī palīdz novērst jebkādas ciešanas un nepieļaut vajadzību kropļot dzīvniekus.

Pamatojums

Skaidrāks formulējums ņemts no Komisijas Regulas (EK) Nr. 834/2007.

Grozījums Nr.    305

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – no 1.3.4. līdz 1.3.4.c punktam (jauni)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.3.4. Izvēloties šķirnes vai līnijas, ņem vērā dzīvnieku spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem, nepasliktinot to labklājību, dzīvotspēju un izturību pret slimībām. Turklāt dzīvnieku šķirnes vai līnijas izvēlas tā, lai izvairītos no konkrētām slimībām vai veselības problēmām, kas raksturīgas intensīvā ražošanā izmantotām šķirnēm un līnijām, piemēram, cūku stresa sindroms, PSE sindroms (gaļa bāla, mīksta, atsulojas), pēkšņa nāve, spontānie aborti un grūtas dzemdības, kam nepieciešams ķeizargrieziens. Priekšroku dod vietējām šķirnēm un līnijām.

1.3.4. Izvēloties šķirnes vai līnijas, ņem vērā dzīvnieku spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem, nepasliktinot to labklājību, dzīvotspēju un izturību pret slimībām. Turklāt dzīvnieku šķirnes vai līnijas izvēlas tā, lai izvairītos no konkrētām slimībām vai veselības problēmām, kas raksturīgas intensīvā ražošanā izmantotām šķirnēm un līnijām, piemēram, cūku stresa sindroms, PSE sindroms (gaļa bāla, mīksta, atsulojas), pēkšņa nāve, spontānie aborti un grūtas dzemdības, kam nepieciešams ķeizargrieziens. Priekšroku dod vietējām šķirnēm un līnijām.

 

Tiek veicināta apdraudētu retu un/vai vietējo šķirņu saglabāšana.

 

1.3.4a. Nobarojamo dzīvnieku, tostarp broileru un tītaru augšanas un ražošanas vidējos rādītājus nosaka Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Attiecīgos gadījumos, lai novērtētu un apstiprinātu bioloģiskās lopkopības šķirņu izturīgumu un piemērotību, izmanto indikatorus. Šādos indikatoros iekļauj augšanas vidējos rādītājus visām sugām un ražošanas vidējos rādītājus olas un pienu ražojošām sugām, atbilstīgi katrai sugai noteiktajiem termiņiem (piemēram, dienas līdz kaušanai mājputnu gadījumā).

 

1.3.4b. Informāciju par bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotajām šķirnēm glabā tam īpaši paredzētā datubāzē, ko izveido Komisijai, lai veicinātu šķirņu izmantošanas pārredzamību un informētību par šķirņu pieejamību, tostarp arī par šo šķirņu spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem.

 

1.3.4c. Attiecīgos gadījumos tiek veicināta vaislas noteikumu pienācīga piemērošana un izpilde, izmantojot atbalstu lauku attīstībai un Komisijas rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.    306

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – no 1.3.5. līdz 1.3.5.d punktam (jauni)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.3.5a. Atkāpjoties no 1.3.1. punkta, gadījumos, kad ganāmpulku veido pirmo reizi, jaunus nebioloģiski audzētus zīdītājus tūlīt pēc atšķiršanas audzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt dienā, kad dzīvniekus iekļauj ganāmpulkā, uz tiem attiecas šādi ierobežojumi:

 

(a) bifeļiem, teļiem un kumeļiem jābūt jaunākiem par sešiem mēnešiem;

 

(b) jēriem un kazlēniem jābūt jaunākiem par 60 dienām;

 

(c) sivēniem jāsver mazāk par 35 kg.

 

Šajā punktā paredzēto atkāpi pakāpeniski atceļ atbilstoši tādu dzīvnieku pieejamībai, kuri audzēti ar bioloģiskās lopkopības metodēm.

 

1.3.5b. Ganāmpulka atjaunošanai paredzētus nebioloģiski audzētus pieaugušus zīdītāju tēviņus un mātītes, kas ne reizi nav atnesušās, pēc iekļaušanas ganāmpulkā audzē atbilstoši bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt uz zīdītāju mātīšu skaitu gadā attiecas šādi ierobežojumi:

 

(a) ganāmpulkā var iekļaut ne vairāk kā 10 % pieaugušu zirgu vai liellopu dzimtas dzīvnieku mātīšu, tostarp bifeļu un bizonu sugu dzīvnieku mātīšu, un ne vairāk kā 20 % pieaugušu cūku, aitu un kazu mātīšu;

 

(b) ražošanas vienībās ar mazāk nekā 10 zirgu vai liellopu dzimtas dzīvniekiem vai ar mazāk nekā piecām cūkām, aitām un kazām iepriekšminētās atjaunošanas nolūkā ganāmpulkā var iekļaut ne vairāk kā vienu dzīvnieku gadā.

 

Šajā punktā paredzēto atkāpi pakāpeniski atceļ atbilstoši tādu dzīvnieku pieejamībai, kuri audzēti ar bioloģiskās lopkopības metodēm, un:

 

(a) ja tiek sākta jauna lopkopības specializācija vai

 

(b) ja saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/20061a IV pielikumu šķirnes izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta.

 

Šādus dzīvniekus un produktus, kas no tiem iegūti, var atzīt par bioloģiskiem, ja ir ievērots šā pielikuma II daļas 1.2. punktā noteiktais pārejas periods.

 

1.3.5c. Procentuālās daļas, kas minētas 1.3.5.b punktā, ar kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju var palielināt ne vairāk kā līdz 40 % šādos gadījumos:

 

(a) ja tiek būtiski paplašināta saimniecība;

 

(b) ja tiek mainīta šķirne.

 

1.3.5d. Dravu atjaunošanas nolūkā bioloģiskās ražošanas vienībā 20 % bišu māšu un spietu gadā var aizstāt ar nebioloģiski iegūtām bišu mātēm un spietiem, ja bišu mātes un spieti tiek ievietoti stropos ar kārēm vai kāres pamatnēm no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām. Jebkurā gadījumā var aizstāt vienu spietu vai bišu māti gadā.

 

__________________

 

1aKomisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.).

Pamatojums

Specifikācijas ņemtas no pašreizējās Komisijas Regulas (EK) Nr. 889/2008.

Grozījums Nr.    307

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) lauksaimniecības dzīvniekiem izēdina bioloģisko barību, kas atbilst dzīvnieku uztura vajadzībām dažādās dzīvnieka attīstības stadijās. Ierobežota ēdināšana lopkopībā nav atļauta;

(b) lauksaimniecības dzīvniekiem izēdina bioloģisko barību, kas atbilst dzīvnieku uztura vajadzībām dažādās dzīvnieka attīstības stadijā gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā. Ierobežota ēdināšana lopkopībā nav atļauta. Daļa no barības devas var būt iegūta saimniecībās, kas īsteno pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību. Izņēmuma kārtā attiecībā uz ražošanas noteikumiem un saistībā ar bioloģisko saimniecības resursu nepieejamību saskaņā ar 17. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, ja lauksaimnieki nespēj nodrošināt tādu barību cūku un mājputnu sugām, kura satur tikai bioloģiski ražotas olbaltumvielas, barības, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas, maksimālais atļautais īpatsvars 12 mēnešu laikposmā šīm sugām nepārsniedz 5 % un to pakāpeniski samazina atbilstoši bioloģiskās olbaltumvielas saturošās barības pieejamībai. Tiek aprēķināta procentuālā daļa no lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas.

Grozījums Nr.    308

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) nobarošanas praksei jābūt atgriezeniskai jebkurā audzēšanas posmā. Piespiedu barošana ir aizliegta;

(d) piespiedu barošana ir aizliegta;

Grozījums Nr.    309

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) zīdāmus dzīvniekus noteiktā minimālajā periodā vēlams barot ar mātes pienu;

(g) zīdāmus dzīvniekus noteiktā minimālajā periodā baro ar dabīgu pienu, priekšroku dodot mātes pienam;

Pamatojums

Formulējums ņemts no Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007, jo Komisijas priekšlikumā tiek pieļauts arī piena aizvietotājs.

Grozījums Nr.    310

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha) nebioloģiski iegūtas augu izcelsmes barības sastāvdaļas, dzīvnieku un minerālvielu izcelsmes barības sastāvdaļas, barības piedevas, dažus produktus, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanā un pārstrādes palīglīdzekļos, izmanto vienīgi tad, ja saskaņā ar 19. pantu tos ir atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā, un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos.

Grozījums Nr.    311

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.2.1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) kopējo zemi pilnībā apsaimnieko saskaņā ar šo regulu;

(a) kopējā zeme, uz kuras notiek ganīšanās, vismaz divus gadus nav apstrādāta ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā;

 

Šis nosacījums neattiecas uz plašām ganībām, kuras dzīvnieki izmanto ne vairāk kā 150 dienas gadā;

Grozījums Nr.    312

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.2.1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) visi dzīvnieki, kas nav audzēti bioloģiski un lieto attiecīgo zemi, ir cēlušies no lopkopības sistēmas, kura ir līdzvērtīga Regulas (ES) Nr. 1305/201369 28. un 30. pantā aprakstītajām sistēmām;

svītrots

__________________

 

69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

 

Grozījums Nr.    313

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.2.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.4.2.2. Vasaras ganību periodā dzīvnieki var ganīties nebioloģiskās zemēs, kad tos pārdzen no vienām ganībām uz citām. Šajā periodā nebioloģisko barību, proti, zāli un citu augāju, kurā dzīvnieki ganās, drīkst uzņemt ne ilgāk kā 35 dienas turpceļā un atpakaļceļā kopā.

1.4.2.2. Vasaras ganību periodā dzīvnieki var ganīties nebioloģiskās zemēs, kad tos pārdzen no vienām ganībām uz citām. Šajā periodā uzņemtais nebioloģiskās barības (zāle un cits augājs, kurā dzīvnieki ganās) apjoms nepārsniedz 20 % no kopējā barības daudzuma gadā. Šo rādītāju aprēķina kā lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu.

Grozījums Nr.    314

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.2.2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Operatori uzglabā dokumentārus pierādījumus par vajadzību izmantot 1.4.2. punktā paredzētos noteikumus.

Grozījums Nr.    315

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.3.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.4.3.1. Pārejas periodā lauku saimniecībās līdz 15 % no lauksaimniecības dzīvniekiem izēdinātās barības kopējā vidējā daudzuma drīkst iegūt, noganot vai pļaujot pastāvīgās ganības, daudzgadīgo spēkbarības augu zemes gabalus vai proteīnaugu laukus, kas pārejas perioda pirmajā gadā apsēti saskaņā ar zemes bioloģiskās apsaimniekošanas noteikumiem, ar nosacījumu, ka tie ir daļa no attiecīgās saimniecības. Pārejas perioda pirmajā gadā barību nevar izmantot pārstrādātas bioloģiskās barības ražošanā. Ja izmanto gan pārejas perioda barību, gan barību no zemes gabaliem to pārejas perioda pirmajā gadā, šādas barības kopējais īpatsvars nedrīkst pārsniegt 1.4.3.2. punktā minēto maksimālo procentuālo daļu.

1.4.3.1. Pārejas periodā iegūtā barība drīkst veidot līdz 25 % no lauksaimniecības dzīvniekiem vidēji izēdinātās barības. Ja šī pārejas periodā iegūtā barība ir audzēta šīs pašas saimniecības vienībā, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu, tad šo procentuālo daļu drīkst palielināt līdz 100 %.

Grozījums Nr.    316

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.3.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.4.3.2. Bioloģiskajās lauku saimniecībās barības devas sastāvā drīkst iekļaut vidēji līdz 20 % pārejas perioda barības, proti, barības, kas iegūta pārejas perioda otrajā gadā. Ja pārejas periodā lauku saimniecībā pārejas perioda barība ir ražota pašā saimniecībā, šo procentuālo daļu drīkst palielināt līdz 100 %.

1.4.3.2. Ja pastāvīgās ganības, daudzgadīgo spēkbarības augu zemes gabali vai proteīnaugu lauki, kas apsēti saskaņā ar bioloģiskās apsaimniekošanas noteikumiem pārejas perioda pirmajā gadā, ir daļa no saimniecības un nav bijuši iekļauti bioloģiskās ražošanas vienībā šajā saimniecībā pēdējo piecu gadu laikā, tad līdz 30 % no tās barības kopējā vidējā daudzuma, ko izbaro lauksaimniecības dzīvniekiem, drīkst iegūt šo pastāvīgo ganību, daudzgadīgo spēkbarības augu zemes gabalu vai proteīnaugu lauku noganīšanā vai pļaušanā. Ja izmanto gan pārejas perioda barību, gan barību no zemes gabaliem to pārejas perioda pirmajā gadā, šādas barības kopējā procentuālā daļa nedrīkst pārsniegt 1.4.3.1. punktā noteikto maksimālo procentuālo daļu.

Grozījums Nr.    317

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.4.4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārstrādājot bioloģisko barību un ēdinot bioloģiski audzētos dzīvniekus, var izmantot tikai bioloģiskas dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas, kā arī barības sastāvdaļas un barības piedevas, kuras saskaņā ar 19. pantu ir atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā.

Pārstrādājot bioloģisko barību un ēdinot bioloģiski audzētos dzīvniekus, var izmantot tikai bioloģiskas augu un dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas, bezmugurkaulnieku izcelsmes barības sastāvdaļas un organiskas izcelsmes fermentācijas produktus, kā arī barības sastāvdaļas un barības piedevas, kuras saskaņā ar 19. pantu ir atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā.

 

Barību, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas, var izmantot ar šādiem nosacījumiem:

 

(i) šāda bioloģiska ražojuma barība nav pieejama;

 

(ii) tā ir ražota vai sagatavota, neizmantojot ķīmiskus šķīdinātājus, kā arī

 

(iii) to izmanto tikai cūku un mājputnu sugām un tikai noteiktos šo sugu attīstības posmos (sivēniem, kas sver mazāk par 35 kg, un jauniem mājputniem), kā arī tiek izmantoti tikai īpaši olbaltumvielu savienojumi.

 

Šis ir izņēmums ražošanas noteikumos saistībā ar bioloģisko saimniecības resursu nepieejamību atbilstoši 17. panta 2. punkta b) apakšpunktam. Ja lauksaimnieki nespēj nodrošināt tādu barību cūku un mājputnu sugām, kura satur tikai bioloģiski ražotas olbaltumvielas, barības, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas, maksimālais atļautais īpatsvars 12 mēnešu periodā šīm sugām nepārsniedz 5 % un to pakāpeniski samazina atbilstoši bioloģiskās olbaltumvielas saturošās barības pieejamībai.

 

Nebioloģiski ražotas garšvielas, garšaugus un melases var izmantot ar šādiem nosacījumiem:

 

(i) šādi bioloģiska ražojuma produkti nav pieejami;

 

(ii) tie ir ražoti vai sagatavoti, neizmantojot ķīmiskus šķīdinātājus; kā arī

 

(iii) to izmantojums nepārsniedz 1 % konkrētas sugas barības devā, ko ik gadu aprēķina kā lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu. Šis ir izņēmums ražošanas noteikumos saistībā ar bioloģisko saimniecību resursu nepieejamību atbilstoši 17. panta 2. punkta b) apakšpunktam, ja lauksaimnieki nespēj iegūt garšvielas, garšaugus un melases tikai un vienīgi no bioloģiskajiem ražotājiem. Minēto procentuālo daļu samazina atbilstoši bioloģiski ražotu garšvielu, garšaugu un melašu pieejamībai.

 

Produktus, kas iegūti ilgtspējīgā zvejā, var izmantot ar nosacījumu, ka:

 

(i) tie ir ražoti vai sagatavoti, neizmantojot ķīmiskus šķīdinātājus;

 

(ii) tos izmanto tikai sugām, kas nav zālēdāji, kā arī

 

(iii) zivju olbaltumvielu hidrolizātu izbaro tikai jauniem dzīvniekiem.

 

Šis ir izņēmums ražošanas noteikumos saistībā ar bioloģisko saimniecību resursu nepieejamību atbilstoši 17  panta 2. punkta b) apakšpunktam, ja lauksaimnieki nespēj iegūt ilgtspējīgas zvejas produktus tikai un vienīgi no bioloģiskajiem ražotājiem. Minēto procentuālo daļu samazina atbilstoši ilgtspējīgas zvejas produktu pieejamībai.

Grozījums Nr.    318

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.5.1.3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.5.1.3a. Aizliegts izmantot kapsulas, ko veido ķīmiski sintezētas alopātiskās molekulas;

Grozījums Nr.    319

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.5.2.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.5.2.2. Slimības ārstē nekavējoties, lai nepieļautu dzīvnieku ciešanas; vajadzības gadījumā saskaņā ar stingriem nosacījumiem un veterinārārsta uzraudzībā var izmanot ķīmiski sintezētas alopātiskās veterinārās zāles, tostarp antibiotikas, ja fitoterapeitisko, homeopātisko un citu līdzekļu izmantošana ir nepiemērota. Jo īpaši jānosaka ierobežojumi attiecībā uz ārstniecības kursiem un zāļu izdalīšanās periodiem.

1.5.2.2. Slimības ārstē nekavējoties, lai nepieļautu dzīvnieku ciešanas; vajadzības gadījumā veterinārārsta uzraudzībā var izmanot ķīmiski sintezētas alopātiskās veterinārās zāles, tostarp antibiotikas, ja fitoterapeitisko, homeopātisko un citu līdzekļu izmantošana ir nepiemērota. Jo īpaši jānosaka ierobežojumi attiecībā uz ārstniecības kursiem un zāļu izdalīšanās periodiem.

Pamatojums

Veterinārārstu rūpības pienākums garantē stingru nosacījumu ievērošanu.

Grozījums Nr.    320

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.5.2.4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.5.2.4. Izņemot vakcinēšanu, parazītu apkarošanu un jebkuras obligātas slimību izskaušanas programmas, kurās dzīvnieks vai dzīvnieku grupa 12 mēnešu laikā saņem vairāk nekā trīs ārstēšanas kursus ar ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm, tostarp antibiotikām, vai vairāk nekā vienu ārstēšanas kursu, ja dzīvnieka vai dzīvnieku grupas produktīvais dzīves cikls ir īsāks par vienu gadu, attiecīgos dzīvniekus vai no tiem iegūtos produktus nedrīkst pārdot kā bioloģiskus produktus un dzīvniekiem tiek piemēroti pārejas periodi, kas minēti 1.2. un 2. punktā.

1.5.2.4. Izņemot vakcinēšanu, parazītu apkarošanu, fitoterapeitiskos un homeopātiskos produktus un jebkuras obligātas slimību izskaušanas programmas, kurās dzīvnieks vai dzīvnieku grupa 12 mēnešu laikā saņem vairāk nekā trīs ārstēšanas kursus ar ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm, tostarp antibiotikām, vai vairāk nekā vienu ārstēšanas kursu, ja dzīvnieka vai dzīvnieku grupas produktīvais dzīves cikls ir īsāks par vienu gadu, attiecīgos dzīvniekus vai no tiem iegūtos produktus nedrīkst pārdot kā bioloģiskus produktus un dzīvniekiem tiek piemēroti pārejas periodi, kas minēti 1.2. un 2. punktā.

Grozījums Nr.    321

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.5.2.5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.5.2.5. Zāļu izdalīšanās laiks starp pēdējās alopātisko veterināro zāļu devas ievadīšanu dzīvniekam parastos lietošanas apstākļos un bioloģiski ražotu pārtikas produktu iegūšanu no šādiem dzīvniekiem ir divreiz garāks nekā Direktīvas 2001/82/EK 11. pantā minētais zāļu izdalīšanās laiks vai, ja šis laiks nav precizēts, 48 stundas.

1.5.2.5. Zāļu izdalīšanās laiks starp pēdējās ķīmiski sintezētu alopātisko veterināro zāļu devas ievadīšanu dzīvniekam parastos lietošanas apstākļos un bioloģiski ražotu pārtikas produktu iegūšanu no šādiem dzīvniekiem ir divreiz garāks nekā Direktīvas 2001/82/EK 9. pantā minētais zāļu izdalīšanās laiks un vismaz 48 stundas.

Grozījums Nr.    322

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.6.5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.6.5. Āra platības var būt daļēji nosegtas. Lieveņus neuzskata par āra platību.

1.6.5. Āra platības var būt daļēji nosegtas. Lieveņus uzskata par āra platību tikai attiecībā uz vaislas putniem un jaunvistām, kas ir jaunākas par 18 nedēļām.

Grozījums Nr.    323

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.7.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.7.3. Lauksaimniecības dzīvniekiem ir pastāvīga piekļuve āra platībām, ieteicams, ganībām, kad vien to ļauj laikapstākļi un augsnes stāvoklis, ja vien, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, nav paredzēti ierobežojumi un pienākumi, kas ir saistīti ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību.

1.7.3. Zālēdājiem ir pastāvīga piekļuve āra platībām dienas laikā, tostarp āra aplokiem un ganībām atbilstoši attiecīgo sugu vajadzībām, kad vien to pieļauj laikapstākļi un augsnes stāvoklis, ja vien saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nav noteikti ierobežojumi un pienākumi, kas saistīti ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību.

 

Kad vien laikapstākļi, gadalaiku nosacījumi un augsnes stāvoklis liedz piekļuvi ganībām, dzīvniekiem atbilstoši to vajadzībām ir piekļuve āra platībām dienas laikā, kas dod tiem iespēju izkustēties, izņemot gadījumus, kad tas neveicina attiecīgo dzīvnieku labturību, vai gadījumus, kad saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir noteikti pagaidu ierobežojumi un pienākumi saistībā ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību.

 

Grozījums Nr.    324

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.7.6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.7.6. Lauksaimniecības dzīvnieku piesiešana vai izolēšana ir aizliegta, izņemot atsevišķus dzīvniekus uz ierobežotu laiku un tiktāl, ciktāl tas ir pamatoti veterināru iemeslu dēļ. Kompetentās iestādes var atļaut liellopus mikrouzņēmumos turēt piesietus, ja liellopus nav iespējams turēt grupās, kas atbilst to etoloģiskajām vajadzībām, nodrošinot to, ka tiem ganību periodā ir pieejamas ganības un vismaz divreiz nedēļā ir pieejamas āra platības, ja ganīšana nav iespējama.

1.7.6. Lauksaimniecības dzīvnieku piesiešana vai izolēšana ir aizliegta, izņemot atsevišķus dzīvniekus uz ierobežotu laiku un tiktāl, ciktāl tas ir pamatoti drošības, dzīvnieku aizsardzības vai veterināru iemeslu dēļ. Lauksaimniecības dzīvnieku izolēšanu uz ierobežotu laiku var atļaut vienīgi tad, ja ir apdraudēta darbinieku drošība, kā arī dzīvnieku labturības apsvērumu dēļ. Kompetentās iestādes var atļaut liellopus mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kas atrodas mazāk attīstītos apvidos, turēt piesietus, nodrošinot to, ka tiem ganību periodā dienas laikā ir pieejamas ganības, kad vien to pieļauj laikapstākļi un augsnes stāvoklis, ja vien saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nav noteikti ierobežojumi un pienākumi, kas saistīti ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību, un vismaz divreiz nedēļā ir pieejamas āra platības, ja ganīšana nav iespējama.

Grozījums Nr.    325

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.7.8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.7.8. Visas dzīvnieka dzīves laikā, tostarp kaušanas laikā, līdz minimumam samazina jebkādu ciešanu nodarīšanu.

1.7.8. Nodarbojoties ar bioloģisko ražošanu saskaņā ar šo regulu, jāņem vērā tās ietekme uz dzīvnieku labturību Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. panta izpratnē, lai neradītu dzīvniekiem sāpes, stresu vai ciešanas, no kā iespējams izvairīties. Noteikti jāturpina piemērot un pienācīgi īstenot dzīvnieku labturības tiesību aktus, piemēram, Padomes Regulu (EK) Nr. 1/20051a un Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/20091b. Šīs regulas noteikumiem nevajadzētu dublēt minētos tiesību aktus vai pārklāties ar tiem.

 

___________________

 

1a Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

 

1b Padomes 2009. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    326

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.7.8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.7.8a. Visas personas, kas veic bioloģiski audzētu dzīvnieku pārvadāšanu un kaušanu, saņem atbilstošu apmācību, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto noteikumu pareizu piemērošanu, turklāt tiek veiktas regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.    327

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.7.9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.7.9. Dzīvnieki sakropļošana ir aizliegta.

1.7.9. Dzīvnieku sakropļošana ir aizliegta. Kompetentā iestāde var atļaut mājputnu knābja apgriešanu, ja to veic pirmajās trijās dzīves dienās, elastīgo saišu uzlikšanu aitu astēm un astu saīsināšanu drošības vai dzīvnieku vai cilvēku veselības apsvērumu dēļ vai gadījumos, kad ar šādām darbībām ir paredzēts uzlabot attiecīgo dzīvnieku veselību, labturību vai higiēnu. Ragu noņemšana jauniem zīdītājiem un to kastrācija ir atļauta tikai tad, ja tiek lietota piemērota anestēzija un/vai atsāpināšana.

Grozījums Nr.    328

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 1.7.12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.7.12. Dzīvnieku iekraušanu un izkraušanu veic, nelietojot nekādas elektriskas ierīces dzīvnieku fiziskai ietekmēšanai. Ir aizliegta jebkādu alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms transportēšanas vai tās laikā.

1.7.12. Dzīvnieku iekraušanu un izkraušanu veic, nelietojot nekādas elektriskas ierīces dzīvnieku fiziskai ietekmēšanai, izņemot ārkārtējos apstākļos un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1099/2009 III pielikuma 1.9. punkta noteikumiem. Netiek pieļauta savstarpēji nepazīstamu dzīvnieku kopīga pārvadāšana vai izvietošana un nevajadzīga izvietošana uz nakti. Sabiedriskus dzīvniekus tur grupās, un tiem ir iespējams aizgaldos kustēties un apgriezties. Ir aizliegta jebkādu alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms transportēšanas vai tās laikā.

Grozījums Nr.    329

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.1.1. punkts – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) 12 mēnešus un katrā ziņā vismaz trīs ceturtdaļas no dzīves ilguma attiecībā uz gaļas ražošanai paredzētiem liellopiem;

(a) 12 mēnešus attiecībā uz gaļas ražošanai paredzētiem liellopiem;

Pamatojums

Šo noteikumu realizējamības labad jāsvītro atsauce uz liellopu, kā arī aitu un kazu dzīves ilgumu.

Grozījums Nr.    330

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.1.2. punkts – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) izņemot to laikposmu gadā, kad dzīvnieki atrodas vasaras ganībās saskaņā ar 1.4.2.2. punktu, vismaz 90 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām tajā pašā reģionā;

(d) izņemot to laikposmu gadā, kad dzīvnieki atrodas vasaras ganībās, kā minēts 1.4.2.2. punktā, vismaz 60 % barības ir ražoti galvenokārt pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, pēc iespējas lielākā apjomā ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām, kas atrodas 150 km rādiusā ap attiecīgo saimniecību, un ir ražoti Savienībā. Attāluma aprēķināšanas nolūkā to saimniecību gadījumā, kas atrodas salās vai piekrastes apvidos, neņem vērā attālumu, kas atbilst ūdens klātajiem posmiem. Šo nosacījumu attiecībā uz attālumu nepiemēro saimniecībām, kas atrodas tālākajos reģionos.

 

Tiek veicināta bioloģiskas dzīvnieku barības vietējā ražošana. Šajā nolūkā dalībvalstis var palielināt minēto procentuālo daļu atkarībā no bioloģiski ražotas barības pieejamības saimniecībās un reģionā;

Grozījums Nr.    331

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.1.2. punkts – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) visus zīdāmos liellopus, aitas un kazas vēlams barot ar mātes pienu – liellopus vismaz trīs mēnešus, aitas un kazas vismaz 45 dienas.

(f) visus zīdāmos liellopus, aitas un kazas vēlams barot ar mātes pienu vai dabīgu pienu — liellopus vismaz trīs mēnešus, aitas un kazas vismaz 45 dienas.

Grozījums Nr.    332

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.1.3. punkts – ca punkts (new)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) ja teļu veterināru apsvērumu dēļ ārstē atsevišķi, to tur telpās, kur ir cieta grīda, un tam ir jānodrošina salmu pakaiši. Teļam būtu jāspēj brīvi apgriezties un ērti nogulties visā garumā.

Grozījums Nr.    333

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.2.2. punkts – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) izņemot to laikposmu gadā, kad dzīvnieki atrodas vasaras ganībās saskaņā ar 1.4.2.2. punktu, vismaz 90 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām tajā pašā reģionā;

(c) izņemot to laikposmu gadā, kad dzīvnieki atrodas vasaras ganībās saskaņā ar 1.4.2.2. punktu, vismaz 60 % barības ir ražoti galvenokārt pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, pēc iespējas lielākā apjomā ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām, kas atrodas 150 km rādiusā ap attiecīgo saimniecību, un ir ražoti Savienībā. Attāluma aprēķināšanas nolūkā to saimniecību gadījumā, kas atrodas salās vai piekrastes apvidos, neņem vērā attālumu, kas atbilst ūdens klātajiem posmiem. Šo nosacījumu attiecībā uz attālumu nepiemēro saimniecībām, kas atrodas tālākajos reģionos.

 

Tiek veicināta bioloģiskas dzīvnieku barības vietējā ražošana. Šajā nolūkā dalībvalstis var palielināt minēto procentuālo daļu atkarībā no bioloģiski ražotas barības pieejamības saimniecībās un reģionā;

Grozījums Nr.    334

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.2.2. punkts – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) zirgu dzimtas dzīvnieku audzēšanas sistēmas pamatā ir maksimāla ganību izmantošana atkarībā no ganību pieejamības dažādos gadalaikos. Zirgu dzimtas dzīvnieku dienas devā vismaz 60 % sausnas veido rupjā barība, svaiga vai kaltēta barība vai skābbarība;

(d) zirgu dzimtas dzīvnieku audzēšanas sistēmas pamatā ir maksimāla ganību izmantošana atkarībā no ganību pieejamības dažādos gadalaikos. Ja lielāks rupjās barības īpatsvars nav iespējams, piemēro šādus minimālos noteikumus, vienlaikus ievērojot attiecīgo šķirņu uztura, veselības un labturības prasības: zirgu dzimtas dzīvnieku dienas devā vismaz 60 % sausnas veido rupjā barība, svaiga vai kaltēta barība vai skābbarība;

Grozījums Nr.    335

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.2.2. punkts – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) visus zīdāmos zirgu dzimtas dzīvniekus vēlams barot ar mātes pienu vismaz trīs mēnešus.

(e) visus zīdāmos zirgu dzimtas dzīvniekus vēlams barot ar mātes pienu, kas tiek zīsts tieši no mātes, līdz dabiskajam atšķiršanas brīdim.

Grozījums Nr.    336

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.2.a. punkts (jauns)

Klase vai suga

Maksimālais dzīvnieku skaits uz hektāru, līdzvērtīgs 170 kg N/ha gadā

Mātītes un viņu mazuļi

25

Augoši truši

100

Tēviņi

25

Minimālās iekštelpu un āra platības un citi trušu mītnes apstākļi ir šādi.

(a) minimālā platība iekštelpās uz vienu trusi (arī attiecībā uz trušiem, ko tur pārvietojamajos aplokos):

(i) pieaugušie truši, tostarp tēviņi, grūsnās mātītes un mātītes, kas zīda mazuļus: 0,4 m2;

(ii) nobarojamie truši: 0,15 m2;

(b) minimālā āra platība uz vienu trusi (izņemot tos trušus, kurus tur pārvietojamajos aplokos):

(i) pieaugušie truši, tostarp tēviņi, grūsnās mātītes un mātītes, kas zīda mazuļus: 5 m2;

(ii) nobarojamie truši: 5 m2;

(c) minimālā āra platība uz vienu trusi (izņemot tos trušus, kurus tur pārvietojamajos aplokos):

(i) pieaugušie truši, tostarp tēviņi, grūsnās mātītes un mātītes, kas zīda mazuļus: 5 m2;

(ii) nobarojamie truši: 0,4 m2.

Pamatojums

Arī attiecībā uz trušiem būtu jāparedz īpaši noteikumi.

Grozījums Nr.    337

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.3.2. punkts – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) vismaz 60 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti sadarbībā ar citām tā paša reģiona bioloģiskajām saimniecībām vai barības ražotājiem;

(a) vismaz 30 % barības ir ražoti galvenokārt pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, pēc iespējas lielākā apjomā ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām, kas atrodas 150 km rādiusā ap attiecīgo saimniecību, un ir ražoti Savienībā. Attāluma aprēķināšanas nolūkā to saimniecību gadījumā, kas atrodas salās vai piekrastes apvidos, neņem vērā attālumu, kas atbilst ūdens klātajiem posmiem. Šo nosacījumu attiecībā uz attālumu nepiemēro saimniecībām, kas atrodas tālākajos reģionos.

 

Tiek veicināta bioloģiskas dzīvnieku barības vietējā ražošana. Šajā nolūkā dalībvalstis var palielināt minēto procentuālo daļu atkarībā no bioloģiski ražotas barības pieejamības saimniecībās un reģionā;

Grozījums Nr.    338

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.3.2. punkts – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) lai apmierinātu bioloģiski audzētu cūku uztura pamatvajadzības, jo īpaši attiecībā uz olbaltumvielām un svarīgākajām aminoskābēm, un gadījumos, kad lauksaimnieks nevar iegūt ar olbaltumvielām bagātas izejvielas, kas iegūtas tikai bioloģiskā barības ražošanā, cūkas un mājputnus ir atļauts barot ar ierobežotu daudzumu nebioloģisku izejvielu, kas bagātas ar olbaltumvielām.

 

Maksimālais ar olbaltumvielām bagātu nebioloģisku izejvielu īpatsvars, ko 12 mēnešu laikā atļauts izmantot šo sugu dzīvnieku barībā, ir 5 %.

 

Šīs vērtības aprēķina katru gadu kā lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu.

Grozījums Nr.    339

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.3.3. punkts – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) vienmēr ir salmu guļvieta, kas ir pietiekami liela, lai nodrošinātu, ka visas cūkas aizgaldā var vienlaikus apgulties tādā veidā, kas aizņem visvairāk vietas;

Grozījums Nr.    340

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.3.3. punkts – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) sivēnmātes tur grupās, izņemot grūsnības beigu posmus un zīdīšanas periodu;

(c) sivēnmātes tur grupās, izņemot grūsnības beigu posmus un zīdīšanas periodu, kura laikā sivēnmātei ir iespēja brīvi kustēties savā aizgaldā un viņu piesien tikai uz īsiem brīžiem.

 

Neskarot jebkādas papildu prasības saistībā ar salmiem, dažas dienas pirms paredzētās atnešanās sivēnmātēm jānodrošina salmi vai cits piemērots dabīgs materiāls tādā daudzumā, lai viņām būtu iespēja izveidot migu;

Grozījums Nr.    341

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.3.4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Cūku ražošanas vienību lielums nepārsniedz 1500 kaujamas cūkas gadā vai 200 sivēnmātes vai līdzvērtīgas cūkas sivēnu audzēšanas un nobarošanas vienībās. Šīs maksimālās vērtības uz katru ražošanas vienību drīkst pārsniegt, ja attiecīgajā saimniecībā ražo 100 % tajā izmantotās barības.

Pamatojums

Grozījuma teksts ņemts no Francijas Lauksaimniecības ministrijas „Norādījumiem par bioloģisko ražošanu un dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu sagatavošanu, ar kuriem nosaka kārtību, kādā īsteno grozīto Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/9, un/vai papildina grozīto Padomes Regulu Nr. 2092/91”.

Grozījums Nr.    342

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.3.4. punkts – 2. daļa - tabula

 

Komisijas ierosinātais teksts

Minimālās iekštelpu un āra platības un citi cūku turēšanas apstākļi ir šādi.

 

Iekštelpu platības

Āra platības

 

(dzīvniekiem pieejamā neto platība)

(pastaigu laukums, izņemot ganības)

 

Minimālais dzīvsvars (kg)

m2 vienam dzīvniekam

m2 vienam dzīvniekam

Sivēnmātes pēc atnešanās, ar sivēniem līdz 40 dienām

 

7,5 vienai sivēnmātei

2,5

Nobarojamās cūkas

līdz 50

0,8

0,6

līdz 85

1,1

0,8

līdz 110

1,3

1

Sivēni

pēc 40 dienu sasniegšanas un līdz 30 kg

0,6

0,4

Vaislas cūkas

 

2,5 vienai mātītei

1,9

 

6 vienam tēviņam

8,0

Ja aizgaldā notiek lecināšana: 10 m2 vienam kuilim

 

Grozījums

Minimālās iekštelpu un āra platības un citi cūku turēšanas apstākļi ir šādi.

 

Iekštelpu platības

Āra platības

 

(dzīvniekiem pieejamā neto platība)

(pastaigu laukums, izņemot ganības)

 

Minimālais dzīvsvars (kg)

m2 vienam dzīvniekam

m2 vienam dzīvniekam

Sivēnmātes pēc atnešanās, ar sivēniem līdz 40 dienām

 

7,5 vienai mājas cūkai

2,5

Nobarojamās cūkas

līdz 50

0,8

0,6

līdz 85

1,1

0,8

līdz 110

1,3

1

virs 110

1,5

1,2

Sivēni

pēc 40 dienu sasniegšanas un līdz 30 kg

0,6

0,4

Vaislas cūkas

 

2,5 vienai mātītei

1,9

 

6 vienam tēviņam

8,0

 

 

Ja aizgaldā notiek lecināšana: 10 m2 vienam kuilim

 

Grozījums Nr.    343

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mājputnus audzē, līdz tie sasniedz minimālo kaušanas vecumu, izņemot gadījumus, kad tie ir lēnaudzīgu līniju mājputni, kuras noteikusi kompetentā iestāde. Ja lauksaimnieks neizmanto lēnaudzīgas mājputnu līnijas, piemēro šādu minimālo kaušanas vecumu:

Mājputnus gaļas ražošanai iegūst no lēnaudzīgām mājputnu līnijām, kuras pielāgotas audzēšanai āra apstākļos, kā noteikusi kompetentā iestāde.

 

Mājputni ir lēnaudzīgu līniju mājputni, kas atbilst noteiktiem ierobežotiem dienas augšanas rādītājiem, kuri ir savietojami ar katras sugas minimālo audzēšanas vecumu. Komisija šos augšanas rādītājus nosaka saskaņā ar 11. panta 2. punktu.

 

Ja lēnaudzīgi mājputni nav pieejami, kompetentās iestādes izņēmuma kārtā atļauj izmantot mājputnus, kas audzēti līdz minimālā vecuma sasniegšanai, ko noteikusi kompetentā iestāde. Ja lauksaimnieks neizmanto lēnaudzīgas mājputnu līnijas, piemēro šādu minimālo kaušanas vecumu:

Grozījums Nr.    344

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.2. punkts – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) 140 dienas tītaru tēviņiem un cepeša zosīm; un ja

(h) 140 dienas tītaru mātītēm un tēviņiem un cepeša zosīm, ko tirgo veselas; kā arī

Pamatojums

Ierosinātais minimālais vecums ir ņemts no pašreizējā Regulas (EK) Nr. 543/2008 IV pielikuma par tirdzniecības standartiem atkarībā no audzēšanas veida — skatīt d) punktu „Tradicionālā brīvā turēšana” un, kā šajā regulā, paredzot atšķirības starp tītaru mātītēm un tēviņiem, ko tirgo izcirtņos un veselus.

Grozījums Nr.    345

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.2. punkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) 100 dienas tītaru mātītēm.

(i) 98 dienas tītaru mātītēm, kas paredzētas tirgošanai izcirtņos, un 126 dienas tītaru tēviņiem, kas paredzēti tirgošanai izcirtņos.

Grozījums Nr.    346

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.2. punkts – 1. daļa (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dējējvistas iegūst no līnijām, kas pielāgotas audzēšanai āra apstākļos.

Grozījums Nr.    347

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.3. punkts – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) vismaz 60 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti sadarbībā ar citām tā paša reģiona bioloģiskajām saimniecībām vai barības ražotājiem;

(a) vismaz 30 % barības ir ražoti galvenokārt pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, pēc iespējas lielākā apjomā ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām, kas atrodas 150 km rādiusā ap attiecīgo saimniecību, un ir ražoti Savienībā. Attāluma aprēķināšanas nolūkā to saimniecību gadījumā, kas atrodas salās vai piekrastes apvidos, neņem vērā attālumu, kas atbilst ūdens klātajiem posmiem. Šo nosacījumu attiecībā uz attālumu nepiemēro saimniecībām, kas atrodas tālākajos reģionos.

 

Tiek veicināta bioloģiskas dzīvnieku barības vietējā ražošana. Šajā nolūkā dalībvalstis var palielināt minēto procentuālo daļu atkarībā no bioloģiski ražotas barības pieejamības saimniecībās un reģionā;

Grozījums Nr.    348

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.3. punkts – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) mājputniem nodrošina piekļuvi āra platībai vismaz vienu trešdaļu no to dzīves. Āra platības mājputniem galvenokārt ir klātas ar veģetāciju un aprīkotas ar aizsardzības ierīcēm, un putni tajās var viegli piekļūt pietiekamam skaitam dzirdināšanas siļu;

(c) mājputniem nodrošina piekļuvi āra platībai vismaz vienu trešdaļu no to dzīves. Āra platības mājputniem galvenokārt ir klātas ar veģetāciju;

Pamatojums

Dzirdināšanas siļu atrašanās āra aplokos piesaista savvaļas putnus un rada lielu risku putnu gripas uzliesmojumu gadījumā. Tādēļ Eiropas Komisija tās neiesaka putnu gripas uzliesmojumu gadījumā. Tās arī ir pastāvīgi aizliegtas dažās dalībvalstīs. Veģetācija — krūmi vai koki — palīdz mājputniem āra aplokos paslēpties, un citas papildu aizsardzības ierīces nav vajadzīgas.

Grozījums Nr.    349

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.4. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) kopējā platība, ko var izmantot nobarojamo mājputnu novietņu ēkām, nepārsniedz 1600 m² vienā ražošanas vienībā;

Pamatojums

Ilgtspējīgas ražošanas labad jānosaka ražošanas maksimālais apjoms uz vienību.

Grozījums Nr.    350

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.4. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db) kopējais dējējvistu skaits nepārsniedz 12 000 vistu ražošanas vienībā. Vienā mājputnu novietnē atļauts turēt ne vairāk kā 3000 dējējvistas. Jauniem mājputniem piemēro īpašus noteikumus:

Pamatojums

Ilgtspējīgas ražošanas labad jānosaka ražošanas maksimālais apjoms uz vienību.

Grozījums Nr.    351

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.5. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.4.5. Ielaiduma blīvums

2.4.5. Kūtsmēsli

Pamatojums

Teksts un tā virsraksts nav skaidri. Tie būtu jāizsaka precīzāk, norādot, ka šis punkts attiecas uz kūtsmēsliem, un atsaucoties uz spēkā esošo direktīvu. Visas dalībvalstis ir pielāgojušas Eiropas direktīvu par nitrātiem atkarībā no savām vides problēmām. Ir svarīgi saglabāt iespēju pamatoties uz valsts noteikumiem, kā to paredz pašreizējā Bioloģiskās ražošanas regula (Regulas (EK) Nr. 889/2008 15. panta 2. punkts).

Grozījums Nr.    352

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.5. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksimālais mājputnu skaits uz hektāru atbilst šādiem limitiem.

Maksimālais izkliedēto kūtsmēslu daudzums uz vienu hektāru nedrīkst pārsniegt 170 kg organiskā slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā. Šajā nolūkā maksimālais mājputnu skaits uz hektāru atbilst turpmāk norādītajiem limitiem vai tiek aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgiem valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK īstenošanu.

Pamatojums

Teksts un tā virsraksts nav skaidri. Tie būtu jāizsaka precīzāk, norādot, ka šis punkts attiecas uz kūtsmēsliem, un atsaucoties uz spēkā esošo direktīvu. Visas dalībvalstis ir pielāgojušas Eiropas direktīvu par nitrātiem atkarībā no to vides problēmām. Ir svarīgi saglabāt iespēju pamatoties uz valsts noteikumiem, kā to paredz pašreizējā Bioloģiskās ražošanas regula (Regulas (EK) Nr. 889/2008 15. panta 2. punkts).

Grozījums Nr.    353

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.5. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Minimālās iekštelpu un āra platības un citi Gallus gallus sugas putnu turēšanas apstākļi ir šādi.

 

Vaislas putni/ vecāki

Jaunputni

Nobarojamie putni

Kapauni

Dējējvistas

Vecums

Vaislas putni

Jaunvistas, 0-8 nedēļas

Jaunvistas, 9–18 nedēļas

Sākumposms, 0–21 diena

Beigu posms 22–81 diena

22–150 dienas

19 nedēļas vecas vai vecākas dējējvistas

Maksimālais blīvums novietnē (putni uz vienu izmantojamās platības m2) stacionārās vai pārvietojamās novietnēs

6 putni

24 putni, nepārsniedzot 21 kg dzīvsvara uz m²

15 putni, nepārsniedzot 21 kg dzīvsvara uz m²

20 putni, nepārsniedzot 21 kg dzīvsvara uz m²

10 putni, nepārsniedzot 21 kg dzīvsvara uz m²

10 putni, nepārsniedzot 21 kg dzīvsvara uz m²

6 putni

Laktas garums (cm)

 

 

 

 

18

Daudzstāvu sistēmu papildu limiti/m2 no pirmā stāva platības (tostarp lievenis, ja tas pieejams 24 h diennaktī)

9 putni

36 putni, izņemot lieveni

22 putni

Parasti nepiemēro

9 putni

Putnu ganāmpulka ierobežojumi

3000, ieskaitot tēviņus

10 000*

3300

10 000*

4800

2500

3000

Blīvums āra aplokā (m2 vienam putnam), ja nav pārsniegts limits 170 kg N/ha gadā

4

1

4

1

4

4

4

* Var sadalīt, lai izveidotu 3x3000 vai 2x4800 ganāmpulkus.

 

Grozījums

Minimālās iekštelpu un āra platības un citi Gallus gallus sugas putnu turēšanas apstākļi ir šādi.

 

Vaislas putni/ vecāki

Jaunputni

Nobarojamie putni

Kapauni

Dējējvistas

Vecums

Vaislas putni

Jaunvistas, 0-8 nedēļas

Jaunvistas, 9–18 nedēļas

Sākumposms, 0–28 dienas

Beigu posms 22–91 diena

91–150 dienas

 

19 nedēļas vecas vai vecākas dējējvistas

Maksimālais blīvums novietnē (putni uz vienu izmantojamās platības m2) stacionārās vai pārvietojamās novietnēs

6 putni

24 putni, nepārsniedzot 25 kg dzīvsvara uz m²

 

16 putni, nepārsniedzot 25 kg dzīvsvara uz m²

20 putni, nepārsniedzot 25 kg dzīvsvara uz m²

10 putni, nepārsniedzot 25 kg dzīvsvara uz m². Tomēr pārvietojamās novietnēs, kas nepārsniedz 150 m2 grīdas platības un pa nakti paliek atvērtas, mājputnu blīvumu var palielināt līdz 16, ja kopumā netiek pārsniegts 30 kg dzīvsvara uz m2

6,5 putni, nepārsniedzot 25 kg dzīvsvara uz m²

9 putni uz izmantojamas virsmas m2, izņemot lieveni

Laktas garums (cm)

 

 

 

 

15

Daudzstāvu sistēmu papildu limiti/m2 no pirmā stāva platības (tostarp lievenis, ja tas pieejams 24 h diennaktī)

 

36 putni, izņemot lieveni

24 putni

Parasti nepiemēro

9 putni

Putnu ganāmpulka ierobežojumi

 

10 000*

10 000

Ne vairāk kā 1 ganāmpulks mājputnu novietnē un 4 mājputnu novietnes vienā ražošanas vienībā

Ne vairāk kā 1 ganāmpulks mājputnu novietnē un 4 mājputnu novietnes vienā ražošanas vienībā

Ne vairāk kā 1 ganāmpulks mājputnu novietnē un 4 mājputnu novietnes vienā ražošanas vienībā

3000 un ne vairāk kā 9000 vienā mājputnu novietnē un ne vairāk kā 18 000 vienā saimniecībā

Blīvums āra aplokā (m2 vienam putnam), ja nav pārsniegts limits 170 kg N/ha gadā

4

 

 

1

2

4

4

* Var sadalīt, lai izveidotu 3x3000 vai 2x4800 ganāmpulkus.

Grozījums Nr.    354

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.5. punkts – 3. daļa

Maksimālais blīvums novietnē (putni uz vienu izmantojamās platības m2) pārvietojamās novietnēs ar grīdas platību, kas nepārsniedz 150 m2

16, nepārsniedzot 30 kg dzīvsvara uz m2

Putnu ganāmpulka ierobežojumi

2500

2500

2500

4000 mātīšu 3200 tēviņu

3200

4000

3200

5200

Saimniecības lieluma ierobežojumi

Ne vairāk kā 1 ganāmpulks mājputnu novietnē un 4 mājputnu novietnes vienā ražošanas vienībā

Blīvums āra aplokā (m2 vienam putnam), ja nav pārsniegts limits 170 kg N/ha gadā

6

6

10

2

2

2

3

2

Grozījums Nr.    355

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.6. punkts – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) mājputniem nodrošina piekļuvi āra platībai vismaz vienu trešdaļu no to dzīves. Jo īpaši nepārtrauktu piekļuvi āra platībām dienā nodrošina pēc iespējas agrākā vecumā, kad vien fizioloģiskie un fiziskie apstākļi to atļauj, izņemot gadījumus, kad ir noteikti pagaidu ierobežojumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(a) dējējvistām un sākumposma vecumu pārsniegušiem nobarojamiem mājputniem nodrošina piekļuvi āra platībai vismaz vienu trešdaļu no to dzīves, izņemot gadījumus, kad ir noteikti pagaidu ierobežojumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

Pamatojums

Sanitāru apsvērumu dēļ jaunvistas, kas nav sasniegušas 18 nedēļu vecumu un kļūs par dējējvistām, nevar piekļūt āra platībām (vakcinācija nesniedz pārliecinošu garantiju, un pastāv risks, ka olas būs inficētas ar salmonellu un mikoplazmu). Tā kā jaunvistas posms atbilst trešajai daļai no vistas dzīves, šie noteikumi nekavē dzīvniekiem piekļūt āra platībām lielākajā daļā to mūža.

Grozījums Nr.    356

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.4.6. punkts – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) āra platības mājputniem galvenokārt ir klātas ar augāju, kuru veido dažādi augi, un aprīkotas ar aizsardzības ierīcēm, un putni tajās var viegli piekļūt pietiekamam skaitam dzirdināšanas siļu. Veģetāciju āra platībā regulāri nopļauj un izvāc, lai mazinātu barības vielu iespējamu pārpalikumu. Āra platības nedrīkst sniegties tālāk par 150 m no mājputnu novietnes tuvākās lūkas. Tomēr ir atļauts attālums līdz 350 m no mājputnu novietnes tuvākās lūkas, ja visā āra aplokā vienādos attālumos atrodas pietiekams skaits nojumju un dzirdināšanas siļu, proti, ir vismaz četras nojumes uz hektāru;

(b) āra platības mājputniem galvenokārt ir klātas ar augāju. Veģetāciju āra platībā regulāri nopļauj un izvāc, lai mazinātu barības vielu iespējamu pārpalikumu. Āra platības nedrīkst sniegties tālāk par 150 m no mājputnu novietnes tuvākās lūkas. Tomēr ir atļauts attālums līdz 350 m no mājputnu novietnes tuvākās lūkas, ja visā āra aplokā vienādos attālumos atrodas pietiekams skaits nojumju vai krūmu/ lapu koku, proti, ir vismaz četras nojumes vai audzes uz hektāru;

Pamatojums

Les variétés de plantes qui peuvent être sur un parcours dépendent avant tout de la région de l’élevage et de son climat. La réglementation ne doit pas imposer « un large éventail de plantes » au risque d’avoir des espèces exotiques néfastes pour l’environnement.La présence d’abreuvoirs sur les parcours extérieurs attire les oiseaux sauvages et entraîne un risque important en cas d’épisode d’Influenza aviaire. Pour cette raison, la Commission européenne la déconseille en cas d’épisode d’Influenza aviaire, et cela est même interdit en permanence dans certains états-membres.C’est la végétation, par exemple avec des arbustes ou de arbres, qui aide les volailles à s’étendre sur les parcours en plein air, il n’est pas nécessaire d’avoir d’autres équipements de protection en plus.

Grozījums Nr.    357

Regulas priekšlikums

II pielikums – II daļa – 2.5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.5a. Dambriežu, muflonu un staltbriežu audzēšana

 

2.5a.1. Pāreja

 

Dambriežus, muflonus, staltbriežus un no tiem iegūtus produktus var uzskatīt par bioloģiskiem pēc vismaz sešu mēnešu pārejas perioda īstenošanas attiecībā uz dambriežiem un mufloniem un pēc vismaz 12 mēnešu pārejas perioda īstenošanas attiecībā uz staltbriežiem.

 

2.5a.2. Īpaši turēšanas apstākļi un dzīvnieku blīvums

 

Attiecībā uz turēšanas apstākļiem un dzīvnieku blīvumu piemēro šādus noteikumus:

 

(a) dambriežus, muflonus un staltbriežus audzē f) apakšpunktā minētajos aplokos. Dambriežu un muflonu aploku minimālais lielums ir viens hektārs un staltbriežu aploka minimālais lielums — divi hektāri. Ja aplokā tiek audzētas vairākas sugas kopā, tā minimālā platība ir trīs hektāri;

 

(b) ir jānodrošina iespēja katru aploku sadalīt vismaz divos mazākos aplokos. Dambriežiem un mufloniem paredzētā mazākā aploka minimālā platība ir pushektārs un staltbriežiem vai vairāku sugu audzēšanai kopā paredzētā mazākā aploka platība ir vismaz viens hektārs;

 

(c) dzīvniekiem ir jādzīvo sociālās grupās. Aplokā izmitināto pieaugušo dzīvnieku skaitā ir jābūt vismaz trim mātītēm un vienam tēviņam no katras dzīvnieku sugas. Maksimālais dzīvnieku skaits aplokā uz vienu hektāru ir:

 

(i) dambrieži un mufloni: 10 pieauguši dzīvnieki uz hektāru;

 

(ii) staltbrieži: 5 pieauguši dzīvnieki uz hektāru;

 

(d) dzīvniekus, kurus audzē ganāmpulkā, to pirmajā dzīves gadā iekļauj c) apakšpunktā minētajā kvotā;

 

(e) atsevišķu dzīvnieku audzēšana nošķirti nav atļauta, izņemot gadījumus, ja to veic ierobežotā laikposmā un pamatotu apsvērumu dēļ, piemēram, slimību profilakses vai veterinārās ārstēšanas nolūkā;

 

(f) uz aplokiem attiecas šādi noteikumi:

 

(i) aploks ir nožogojums, kurā ir jāiekļauj teritorija, kas dzīvniekiem nodrošina aizsardzību pret laikapstākļiem. Bioloģisko dzīvnieku audzēšana aplokā, kurā ir ļoti mitra vai purvaina augsne, ir aizliegta;

 

 

(ii) veģetācijas periodā aplokā ir jānodrošina dabīga ganīšanās. Aploki, kuros veģetācijas periodā nav iespējams nodrošināt barošanos ganoties, ir aizliegti;

 

(iii) dzīvniekiem ir jānodrošina slēptuves un patvērumi;

 

(iv) dzīvniekiem ir jānodrošina dabiska nagu apkopes metode. Ja augsnes sastāva dēļ ar to nepietiek, atbilstīga nagu apkope jānodrošina, izmantojot citus piemērotus pasākumus (piemēram, nodrošinot cietāku augsni ap barošanas vietām);

 

(v) staltbriežu aplokos dzīvniekiem jābūt iespējai vārtīties dubļos, lai nodrošinātu ādas apkopi un ķermeņa temperatūras regulāciju;

 

(vi) barotavas ir jāiekārto vietās, kuras ir aizsargātas pret laikapstākļiem un pieejamas gan dzīvniekiem, gan to aprūpētājiem. Jānodrošina, lai augsne barošanas vietās būtu cieta, un barošanas iekārta ir jāaprīko ar jumtu;

 

(vii) ja nav iespējams nodrošināt pastāvīgu piekļuvi barībai, barošanas vietas ir jāiekārto tā, lai visi dzīvnieki varētu ēst vienlaicīgi;

 

(viii) iekšējam un ārējam nožogojumam ir jābūt skaidri redzamam dzīvniekiem, tādējādi novēršot viņu savainošanos. Žogs nedrīkst būt ar asu malu;

 

(ix) dambriežu un muflonu aploka žogam ir jābūt vismaz 1,8 m augstam, un staltbriežu aploka žogam — vismaz 2 m augstam. Šie augstumi neattiecas uz žogiem aploka iekšienē, ko izmanto, lai izveidotu mazākus aplokus;

 

(x) veģetācijas periodā dzīvniekiem barība jāiegūst, ganoties aplokos;

 

(xi) ēdināšana ir atļauta tikai sliktu laikapstākļu izraisīta ganību trūkuma gadījumā;

 

(xii) aplokā audzētajiem dzīvniekiem ir jānodrošina veselībai nekaitīgs ūdens. Ja nav dzīvniekiem viegli pieejama dabiska ūdens avota, ir jānodrošina dzirdināšanas vietas.

Pamatojums

Patērētāji aizvien vairāk pieprasa bioloģiskos savvaļas medījumus un trušu produktus. Tāpēc ES līmenī būtu jāievieš arī vienoti noteikumi par staltbriežu, muflonu, dambriežu un trušu audzēšanu.

Grozījums Nr.    358

Regulas priekšlikums

II pielikums – III daļa – 1. daļa – 9.a punkts (new)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) „ilgtspējīga zvejniecība” ir ūdeņu dzīvo resursu ieguve, ko iespējams turpināt bezgalīgi, nemazinot mērķa sugu spēju uzturēt veselīgu populācijas līmeni un neradot lielu negatīvu ietekmi uz citām sugām ekosistēmā vai to dzīvotnēs attiecīgi Ūdens pamatdirektīvas1a vai Jūras stratēģijas pamatdirektīvas1b nozīmē.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/113/EK par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus (OV L 376, 27.12.2006., 14. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    359

Regulas priekšlikums

II pielikums – III daļa – 2.6. a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.6a. Jūras aļģu un akvakultūras dzīvnieku bioloģiskās ražošanas saimniecības nerada apdraudējumu aizsargājamām sugām.

Grozījums Nr.    360

Regulas priekšlikums

II pielikums – III daļa – 3.2.1. punkts – a. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) audzēšanas vietās ir augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, kā noteikts Direktīvā 2000/60/EK, un tās nav nepiemērotas no veselības viedokļa;

(a) audzēšanas vietās ir augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, kā noteikts Direktīvā 2000/60/EK75, vai to kvalitāte ir līdzvērtīga Regulā (EK) Nr. 854/200476 klasificētajām A un B klases ražošanas teritorijām, un tās nav nepiemērotas no veselības viedokļa;

__________________

__________________

75 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/113/EK par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus (OV L 376, 27.12.2006., 14. lpp.).

75Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

 

75a Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālas kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.03.2004.).

Grozījums Nr.    361

Regulas priekšlikums

II pielikums – III daļa – 3.2.2. punkts – b. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) lai nodrošinātu plaša genofonda saglabāšanu, regulāri veic jaunu savvaļas jūras aļģu ievākšanu, lai papildinātu iekštelpu kultūras;

(b) lai nodrošinātu plaša genofonda saglabāšanu, regulāri veic savvaļas jūras aļģu ievākšanu, lai saglabātu un attīstītu iekštelpu kultūru daudzveidību;

Grozījums Nr.    362

Regulas priekšlikums

II pielikums – III daļa – 3.4.4. punkts