Procedūra : 2015/2063(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0316/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0316/2015

Debates :

PV 24/11/2015 - 12
CRE 24/11/2015 - 12

Balsojumi :

PV 25/11/2015 - 9.7
CRE 25/11/2015 - 9.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0410

ZIŅOJUMS     
PDF 742kWORD 288k
3.11.2015
PE 551.967v02-00 A8-0316/2015

par Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu kustību veiktās viņu vervēšanas nepieļaušanu

(2015/2063(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Rachida Dati

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu kustību veiktās viņu vervēšanas nepieļaušanu

(2015/2063(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3.,5., 6., 7., 8., 10. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 8., 10., 16., 67., 68., 70., 71., 72., 75., 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) publikācijas „Apsekojums attiecībā uz minoritātēm un diskrimināciju Eiropas Savienībā — 2. pārskata ziņojums: musulmaņi” un „FRA apsekojums par ebreju tautības iedzīvotāju pieredzi un uzskatiem attiecībā uz naida noziegumiem un diskrimināciju Eiropas Savienības dalībvalstīs”,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2004. gada 8. oktobrī pieņemto rezolūciju par terorisma izraisītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 6., 7. un 8. pantu, 10. panta 1. punktu, 11., 12., 21., 48., 49., 50. un 52. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 25. februārī pieņemto ES iekšējās drošības stratēģiju,

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 22. novembra paziņojumu „ES iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai” (COM(2010)0673) un Eiropas Radikalizācijas izpratnes tīkla izveidi,

–   ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par otro ziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. janvāra paziņojumu „Radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršana: ES atbildes pasākumu efektivitātes stiprināšana” (COM(2013)0941),

–   ņemot vērā pārskatīto ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju, ko Tieslietu un iekšlietu padome pieņēma 2014. gada 19. maija sanāksmē un Padome apstiprināja 2014. gada 5. un 6. jūnija sanāksmē (dokuments 9956/14),

–   ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. jūnija paziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas 2010. līdz 2014. gadam nobeiguma īstenošanas ziņojumu (COM(2014)0365),

–   ņemot vērā Eiropola ziņojumu par stāvokli terorisma jomā un terorisma tendencēm ES 2014. gadā,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembrī pieņemto rezolūciju par terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskam mieram un drošībai (Rezolūcija Nr. 2178 (2014)),

–   ņemot vērā ES terorisma apkarošanas koordinatora ziņojumu Eiropadomei 2014. gada 24. novembrī (15799/14),

–   ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu(2),

–   ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2014. gada 9. oktobra un 5. decembra sanāksmēs pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 11. janvāra neoficiālās sanāksmes paziņojumu,

–   ņemot vērā 2015. gada 28. janvāra plenārsēdē notikušās debates par terorisma apkarošanas pasākumiem,

–   ņemot vērā 2015. gada 11. februāra rezolūciju par terorisma apkarošanas pasākumiem(3),

–   ņemot vērā neformālo Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmi Rīgā 2015. gada 29. un 30. janvārī,

–   ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 12. un 13. marta sanāksmju secinājumus,

–   ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojumu par Eiropas Drošības programmu (COM(2015)0185),

–   ņemot vērā Tiesas spriedumu par Datu saglabāšanas direktīvu,

–   ņemot vērā 2015. gada 19. maijā pieņemto Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu papildprotokolu un Eiropas Padomes rīcības plānu cīņai pret vardarbīgu ekstrēmismu un radikalizāciju, kas izraisa terorismu,

–  ņemot vērā Komisijas zaļo grāmatu „Savstarpējās uzticēšanās stiprināšana Eiropas tiesiskuma telpā — Zaļā grāmata par ES tiesību aktu krimināltiesību jomā piemērošanu saistībā ar brīvības atņemšanu” (COM(2011)0327),

–   ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0316/2015),

A.   tā kā vairāk nekā 5000 Eiropas iedzīvotāju ir pievienojušies teroristu organizācijām un citiem militāriem grupējumiem, jo īpaši organizācijai „Islāma valsts” (ISIS), Jahbat al-Nusra un citām organizācijām ārpus Eiropas Savienības, it sevišķi Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionā; tā kā šī parādība kļūst aizvien izplatītāka un nozīmīgāka;

B.   tā kā radikalizēšanās ir kļuvusi par terminu, ko izmanto, lai aprakstītu parādību, ka cilvēki pieņem neiecietīgus viedokļus, uzskatus un idejas, kas varētu izraisīt vardarbīgu ekstrēmismu;

C.   tā kā nesenie teroristu uzbrukumi Francijā, Beļģijā, Tunisijā un Kopenhāgenā skaidri parāda drošības apdraudējumu, ko rada „ārvalstu” kaujinieku (tie bieži vien ir ES valstspiederīgie) klātbūtne un pārvietošanās Eiropas un tās kaimiņvalstu teritorijā; tā kā ES ir paudusi visstingrāko nosodījumu šiem uzbrukumiem un ir apņēmusies kopā ar dalībvalstīm cīnīties pret terorismu ES teritorijā un ārpus tās;

D.   tā kā Eiropas Savienībā ir nozīmīgi terorisma draudi, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas bija vai joprojām ir militāri iesaistītas aizjūras operācijās Tuvajos Austrumos un Āfrikā;

E.   tā kā šo „Eiropas kaujinieku” radikalizēšanās ir sarežģīta un dinamiska parādība, kuras pamatā ir virkne pasaules mēroga, socioloģisku un politisku faktoru; tā kā šī parādība nav raksturīga tikai vienam konkrētam iedzīvotāju tipam, bet skar vīriešus un sievietes, un īpaši jaunus Eiropas iedzīvotājus, kuri nāk no visdažādākajiem sociālajiem slāņiem un kuriem visiem kopīgs ir tas, ka viņi jūtas sabiedrībā neiederīgi; tā kā radikalizācijas iemesli var vienlīdz būt sociālekonomiski, ideoloģiski, personiski vai psiholoģiski un tāpēc tos var izprast, tikai ņemot vērā katras attiecīgās personas pagātni;

F.   tā kā terorisma un radikalizēšanās dēļ rodas stereotipiski priekšstati par reliģijām, kas savukārt izraisa jaunus naida noziegumu un naidu kurinošu izteikumu uzplūdus, kuriem pamatā ir rasisms, ksenofobija vai neiecietība pret kādu viedokli, ticību vai reliģiju; tā kā ir jānorāda, ka viens no radikalizēšanās cēloņiem ir aplama reliģijas izmantošana, nevis pati reliģija;

G.   tā kā radikalizēšanās nav jāsaista ne ar vienu konkrētu ideoloģiju vai reliģiju, jo var rasties jebkurā no tām;

H.   tā kā radikalizācijas apkarošana nevar attiekties tikai uz islāmistu radikalizāciju; tā kā reliģiska radikalizācija un vardarbīgs ekstrēmisms skar arī visu Āfrikas kontinentu; tā kā politiska radikalizācija skāra arī Eiropu 2011. gadā, kad Anders Behring Breivik veica uzbrukumus Norvēģijā;

I.   tā kā gadiem ilgi pārliecinoši lielāko daļu teroristu uzbrukumu ES valstīs ir īstenojušas separātistu organizācijas;

J.   tā kā saskaņā ar Eiropola datiem 2013. gadā ES notika 152 teroristu uzbrukumi, no kuriem diviem bija reliģisks motīvs un 84 uzbrukumu pamatā bija etniski nacionālistiski vai separātiski uzskati, savukārt 2012. gadā ES notika 219 teroristu uzbrukumi, no kuriem sešiem bija reliģisks motīvs;

K.   tā kā cīņa pret terorismu un Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās novēršana, kā arī teroristu organizāciju veiktās viņu vervēšanas nepieļaušana faktiski paliek galvenokārt dalībvalstu kompetencē, taču sadarbība Eiropas mērogā ir būtiski svarīga efektīvai un lietderīgai informācijas apmaiņai starp tiesībaizsardzības iestādēm nolūkā apkarot teroristu radīto pārrobežu apdraudējumu; tā kā ir nepieciešama Eiropas līmenī koordinēta pieeja, kura sniedz patiesu pievienoto vērtību, vajadzības gadījumā saskaņojot vai tuvinot tiesību aktus, kas piemērojami teritorijā, kurā Eiropas iedzīvotāji var brīvi pārvietoties, un veicot efektīvus terorisma novēršanas un apkarošanas pasākumus; tā kā ES cīņā pret nopietnu un organizētu starptautisko noziedzību vienai no prioritātēm vajadzētu būt cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību;

L.  tā kā cilvēktiesībām jābūt Savienības terorisma apkarošanas un radikalizācijas novēršanas politikas centrā, taču vienlaikus ir jārod pareizais līdzsvars starp sabiedrības drošību un iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu, tostarp tiesību uz drošību, privātumu, kā arī vārda, reliģijas un biedrošanās brīvību ievērošanu;

M.   tā kā ebreju kopienas ir viens no teroristu un antisemītu uzbrukumu mērķiem, kā rezultātā ebreju kopienas Eiropā izjūt aizvien lielāku nedrošību un bailes;

N.   tā kā terorisma un ārvalstu kaujinieku skaita pieaugums vairākās Eiropas valstīs ir kāpinājis neiecietību pret etniskām un reliģiskām kopienām; tā kā, veicot īpašus pasākumus, lai novērstu teroristu ekstrēmismu, papildus ir vajadzīga vissaptveroša pieeja diskriminācijas apkarošanai kopumā un jo īpaši islāmofobijas un antisemītisma apkarošanai;

O.   tā kā jau šobrīd Eiropā pastāv vairāki instrumenti, kuru mērķis ir Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās novēršana, un tā kā ES un tās dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto minētie instrumenti un jācenšas tos pastiprināt, lai ņemtu vērā problēmas, ar ko patlaban saskaras ES un tās dalībvalstis; tā kā joprojām vērojama absolūti nepamatota dalībvalstu nevēlēšanās sadarboties sensitīvās jomās, piemēram, informācijas un izlūkdatu apmaiņā; tā kā, ņemot vērā aizvien lielāku teroristu radikalizēšanos, kas ir pilnīgā pretrunā Eiropas vērtībām, ir jāievieš jauni instrumenti, un tam jānotiek saskaņā ar Pamattiesību hartu;

P.   tā kā visos dalībvalstu un ES veiktajos pasākumos ir svarīgi ievērot pamattiesības un pilsoniskās brīvības, proti, tiesības uz privātumu, tiesības uz drošību, tiesības uz datu aizsardzību, nevainības prezumpciju, tiesības uz taisnīgu tiesu un lietas izskatīšanu likumā paredzētajā kārtībā, vārda brīvību un reliģijas brīvību; tā kā Eiropas iedzīvotāju drošībai ir jāsaglabā viņu tiesības un brīvības; tā kā šie divi principi ir vienas un tās pašas monētas divas puses;

Q.   tā kā dalībvalstīs īstenotā rīcība radikalizācijas riska novēršanai un teroristu organizāciju veiktās vervēšanas nepieļaušanai dažādās dalībvalstīs mēdz ievērojami atšķirties; tā kā dažas dalībvalstis jau ir sākušas īstenot iedarbīgus pasākumus, kamēr citas šīs parādības apkarošanā nerīkojas pietiekami efektīvi;

R.   tā kā ir steidzami nepieciešama koordinēta Eiropas mēroga rīcība saistībā ar Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu organizāciju veiktās vervēšanas nepieļaušanu, lai ierobežotu šo aizvien vairāk izplatīto parādību un līdz ar to apturētu Eiropas iedzīvotāju došanos uz konflikta zonām, mazinātu valstī palikušo iedzīvotāju radikalizāciju un nepieļautu citu terora aktu īstenošanu;

S.   tā kā tā ir starptautiska parādība un pieredzi var gūt no daudzām vietām pasaulē;

T.   tā kā šobrīd, risinot problēmas saistībā ar Eiropas iedzīvotāju radikalizāciju un iesaistīšanos teroristu organizāciju darbībā vervēšanas rezultātā, svarīgi ir lielāku nozīmi piešķirt un vairāk pievērsties profilakses, nevis atbildes pasākumiem; tā kā ekstrēmisma, radikalizācijas un teroristu vervēšanas Eiropas Savienībā apkarošanas stratēģija var būt efektīva tikai tad, ja to izstrādā līdztekus integrācijas un sociālās integrācijas stratēģijai, tostarp atgriezušos tā dēvēto ārvalstu kaujinieku reintegrācijas un radikalizācijas novēršanas stratēģijai;

U.   tā kā noteikti interneta izmantošanas veidi veicina radikalizāciju, dodot iespēju fanātiķiem visā pasaulē sazināties citam ar citu un savervēt viegli ietekmējamas personas, pat fiziski netiekoties un grūti izsekojamā veidā;

V.   tā kā ir svarīgi skaidri nošķirt rīcību, kuras mērķis ir sagatavot un/vai atbalstīt teroristu uzbrukumus vai terora aktus, un ekstrēmistu darbības vai uzskatus, kam nepiemīt „mens rea” un kas nav „actus reus”;

W.   tā kā teroristu radikalizācija, šķiet, ir saistāma ar faktoriem gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās;

X.   tā kā teroristu radikalizācijas apkarošanai ir jābūt daļai no vispārējas pieejas, kuras mērķis ir nodrošināt atvērtu Eiropu un kuras pamatā ir kopīgas vērtības;

Y.   tā kā jauniešu radikalizācija nebūtu jānošķir no tās sociālā un politiskā konteksta un ir jāpēta plašākā konflikta socioloģijas un vardarbības pētījumu mērogā;

Z.   tā kā teroristu radikalizācijas cēloņi nav pietiekami pētīti; tā kā integrācijas trūkumu nevar uzskatīt par teroristu radikalizācijas galveno cēloni;

AA.   tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesu tas, ka persona ir bijusi tādas organizācijas locekle, kura savas līdzdalības terora aktos dēļ ir iekļauta Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP pielikuma sarakstā, un tas, ka šāda persona ir aktīvi atbalstījusi bruņotu cīņu, kurā piedalījusies minētā organizācija, automātiski nenozīmē, ka ir būtisks iemesls uzskatīt, ka minētā persona ir izdarījusi „smagu nepolitisku noziegumu” vai īstenojusi „darbības, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem”; no otras puses, tas, vai ir nopietns pamats uzskatīt, ka persona ir izdarījusi tādu noziegumu vai ir vainīga tādu darbību veikšanā, ir jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz konkrētu faktu izvērtējumu un to, vai attiecīgā persona var tikt atzīta par individuāli atbildīgu šādu darbību veikšanā;

AB.   tā kā, lai varētu anulēt bēglim piešķirtu uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz to, ka minētais bēglis atbalsta šādu teroristu organizāciju, kompetentajām iestādēm tomēr ir pienākums valsts tiesu iestāžu uzraudzībā individuāli izvērtēt konkrētos faktus saistībā ar attiecīgās organizācijas un bēgļa darbībām,

I. Eiropas pievienotā vērtība terorisma apkarošanā

1.   uzsver, ka terorismu nevar un nevajadzētu saistīt ar kādu konkrētu reliģiju, valstspiederību vai kultūru;

2.   pauž bažas, ka tad, ja netiks novērsti apstākļi, kas veicina terorisma izplatīšanos, turpmākajos gados varētu pastiprināties parādība, ko raksturo ES iedzīvotāju došanās uz citām valstīm, lai pievienotos džihādistu vai citu ekstrēmistu grupējumiem, kā arī šo personu radītais drošības apdraudējums pēc atgriešanās ES un tās kaimiņvalstīs, jo īpaši ņemot vērā militārās darbības pašreizējo eskalāciju MENA reģionā; aicina veikt visaptverošu pētījumu par to atsevišķās valstīs un ES mērogā veikto pasākumu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst un apkarot terorismu;

3.   aicina Komisiju prioritārā kārtā izstrādāt rīcības plānu, ar ko īstenot ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju, pamatojoties uz paraugprakses apmaiņu un prasmju apvienošanu Eiropas Savienībā, dalībvalstu veikto pasākumu izvērtēšanu un sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, pilnībā ņemot vērā starptautiskās konvencijas cilvēktiesību jomā un īstenojot daudzpusēju un daudznozaru līdzdalības un konsultatīvu pieeju; uzskata, ka Komisijai būtu jādod ieguldījums un jāatbalsta dalībvalstis, tām izstrādājot efektīvu un intensīvu komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir novērst Eiropas valstspiederīgo un ES dzīvojošo trešo valstu valstspiederīgo radikalizāciju un teroristu organizāciju veiktu viņu vervēšanu;

4.   aicina dalībvalstis saskaņot savas stratēģijas un apmainīties ar to rīcībā esošo informāciju un gūto pieredzi, ieviest labas prakses paņēmienus gan valsts, gan Eiropas līmenī, sadarboties ar mērķi īstenot jaunus pasākumus, apkarojot radikalizāciju un teroristu vervēšanu, atjauninot attiecīgos valstu profilakses politikas pasākumus un izveidojot ekspertu tīklus, pamatojoties uz desmit prioritārajām rīcības jomām, kas noteiktas ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģijā(4); uzsver, ka ir svarīgi sekmēt un stiprināt pārrobežu sadarbību tiesībaizsardzības iestāžu starpā un ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt pienācīgus resursus un apmācību vietējiem policijas spēkiem;

5.   pieprasa sniegt pilnīgu informāciju par Padomes rīcības plāniem un pamatnostādnēm attiecībā uz pašreizējo ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju;

6.   uzskata, ka Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu pievienotais papildprotokols, kā arī ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 2178 dalībvalstīm un Eiropas iestādēm būtu jāizmanto, lai vienotos par vienotu pieeju kriminālatbildības noteikšanai personām, kuras tiek uzskatītas par „ārvalstu kaujiniekiem”; aicina Komisiju, izmantojot Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) jaunā Izcilības centra atbalstu, veikt padziļinātus pētījumus par radikalizācijas galvenajiem iemesliem, procesu un dažādajām ietekmēm, kas to sekmē;

7.   uzstāj, ka ir svarīgi pilnībā izmantot jau pieejamos instrumentus, lai nepieļautu Eiropas iedzīvotāju radikalizāciju un vervēšanu, ko veic teroristu organizācijas, un pret to cīnītos; uzsver, ka ir svarīgi izmantot visus attiecīgos iekšējos un ārējos instrumentus holistiskā un visaptverošā veidā; iesaka, lai Komisija un dalībvalstis izmantotu pieejamos līdzekļus, jo īpaši tos, ko nodrošina Iekšējās drošības fonds (IDF), izmantojot IDF politikas instrumentu, lai atbalstītu projektus un pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut radikalizāciju; uzsver, ka Radikalizācijas izpratnes tīklam un tā Izcilības centram var būt liela nozīme, lai sasniegtu minēto mērķi, t. i., visaptverošā veidā apkarotu Eiropas iedzīvotāju radikalizāciju; prasa nodrošināt lielāku šā tīkla atpazīstamību un vairāk informācijas par to personām, kas apkaro radikalizāciju;

II. Novērst vardarbīgu ekstrēmismu un teroristu radikalizāciju cietumos

8.   uzsver, ka cietumi joprojām ir viena no vidēm, kas sekmē radikālu un vardarbīgu ideoloģiju izplatīšanos un teroristu radikalizāciju; aicina Komisiju sekmēt labas prakses apmaiņu dalībvalstu starpā, lai novērstu teroristu radikalizācijas pieaugumu Eiropas cietumos; mudina dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai novērstu cietumu pārpildītību, kas ir akūta problēma daudzās dalībvalstīs un būtiski palielina radikalizācijas risku un samazina rehabilitācijas iespējas; atgādina, ka valsts jauniešu aizsardzības iestādes vai ieslodzījuma vai rehabilitācijas centri arī var kļūt par nepilngadīgo — kuri ir sevišķi neaizsargāts mērķis — radikalizācijas vietām;

9.   mudina Komisiju, balstoties uz labāko praksi, publicēt pamatnostādnes par pasākumiem, kas jāpiemēro Eiropas cietumos, lai novērstu ieslodzīto radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu, pilnībā ievērojot cilvēktiesības; norāda, ka to ieslodzīto nošķiršana, kuri ir līdzdarbojušies vardarbīgā ekstrēmismā vai kurus jau ir savervējušas teroristu organizācijas, no pārējiem cietumniekiem ir efektīvs līdzeklis, lai nepieļautu radikālu terorisma ideoloģiju spiedienu uz citiem ieslodzītajiem, tos iebiedējot vai rīkojoties citā veidā, un ierobežotu radikalizāciju cietumos; tomēr iesaka ikvienu no šādiem pasākumiem īstenot, izvērtējot konkrēto gadījumu, un to sakarā pieņemt tiesas nolēmumu; turklāt iesaka Komisijai un dalībvalstīm izvērtēt pierādījumus un gūto pieredzi saistībā ar ieslodzīto nošķiršanu cietumos ar mērķi ierobežot radikalizācijas izplatīšanos; uzskata, ka šāds izvērtējums ir jāizmanto kā pamats dalībvalstu cietumu sistēmās izmantojamās kārtības pilnveidošanai; tomēr norāda, ka minētajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem un to īstenošanā pilnībā jāievēro ieslodzīto tiesības;

10.   atbalsta tādas specializētas apmācības ieviešanu, kas paredzēta visiem soda izciešanas iestāžu darbiniekiem, citām soda izciešanas sistēmā iesaistītajām personām, reliģiskajiem darbiniekiem un NVO personālam, kas saskaras ar ieslodzītajiem, lai mācītu viņus agrīnā posmā atpazīt izturēšanos ar tendenci uz radikālu un ekstrēmismam raksturīgu uzvedību, novērst to un reaģēt uz to; uzstāj, ka ir svarīgi atbilstoši apmācīt un pieņemt darbā reliģijas, filozofijas un laicīgās jomas pārstāvjus, lai tie ne tikai pienācīgi apmierinātu ieslodzīto kultūras un garīgās vajadzības soda izciešanas iestādēs, bet arī sekmētu potenciāli radikālu izteikumu ierobežošanu;

11.   mudina Eiropas cietumos ieviest izglītojošas programmas, nodrošinot tām pienācīgu finansējumu, ar mērķi sekmēt ieslodzīto kritisko domāšanu, reliģisko toleranci un reintegrāciju sabiedrībā, kā arī sniegt īpašu atbalstu tiem ieslodzītajiem, kuri ir jauni, neaizsargāti un kurus vairāk apdraud radikalizācija un teroristu organizāciju vervēšana, un īstenot minētās programmas, pilnībā ievērojot ieslodzīto cilvēktiesības; uzskata, ka papildpasākumi būtu jānodrošina arī pēc atbrīvošanas no cietuma;

12.   atzīst, ka šādos centienos izšķiroša nozīme ir cietuma videi, kurā pilnībā tiek ievērotas ieslodzīto cilvēktiesības un kura atbilst starptautiskajām un reģionālajām normām, tostarp ANO Standarta minimuma noteikumiem attiecībā uz izturēšanos pret cietumniekiem;

III. Nepieļaut teroristu radikalizāciju interneta vidē

13.   norāda, ka interneta vide rada īpašus sarežģījumus, ņemot vērā tā globālo un pārrobežu raksturu, kura dēļ ir iespējamas juridiskas nepilnības un jurisdikcijas pretrunas, līdz ar to vervētāji un personas ar radikāliem uzskatiem no visām pasaules malām var attālināti un vienkārši sazināties, nepastāvot fiziskām robežām un vajadzībai izveidot bāzi un meklēt patvērumu konkrētā valstī; atgādina, ka internets un sociālie tīkli tiek izmantoti kā svarīgas platformas radikālisma un fundamentālisma veicināšanai, jo tajos iespējams ātri un plaši izplatīt naidu kurinošus un terorismu slavinošus vēstījumus; pauž bažas par šādu terorismu slavinošu vēstījumu ietekmi jo īpaši uz jaunākiem cilvēkiem, kas ir sevišķi viegli ietekmējama sabiedrības daļa; uzsver izglītības un sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu lomu, novēršot radikalizāciju internetā; apliecina savu atbalstu vārda brīvībai ne tikai bezsaistē, bet arī tiešsaistē, un uzskata, ka tai vajadzētu būt pamatā visiem regulatīvajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst radikalizāciju internetā un sociālajos plašsaziņas līdzekļos; norāda uz Eiropas līmenī uzsākto dialogu ar interneta uzņēmumiem, lai nepieļautu nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē un to ātri izdzēstu saskaņā ar ES un valstu tiesību aktiem, vienlaikus cieši ievērojot vārda brīvības principu; aicina īstenot efektīvu stratēģiju tāda nelikumīga satura identificēšanai un dzēšanai, ar ko aicina uz vardarbīgu ekstrēmismu, vienlaikus ievērojot pamattiesības un vārda brīvību, un jo īpaši veicināt efektīvu tādu vēstījumu izplatīšanu, kuru mērķis ir neitralizēt teroristu propagandu;

14.   atgādina, ka interneta uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ir juridisks pienākums sadarboties ar dalībvalstu iestādēm un īsā laikā dzēst jebkādu nelikumīgu saturu, ar ko izplata vardarbīgu ekstrēmismu, un to darīt, pilnībā ievērojot tiesiskumu un pamattiesības, tostarp vārda brīvību; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja veikt tiesiskas darbības pret interneta uzņēmumiem, kuri atsakās pildīt administratīvu vai juridisku prasību dzēst nelikumīgu saturu savās interneta platformās; uzskata, ka interneta platformu atteikšanās sadarboties vai apzināta nesadarbošanās, līdz ar to ļaujot šādam nelikumīgam saturam izplatīties, būtu jāuzskata par līdzdalību, ko var klasificēt kā noziedzīgu nodomu vai nolaidību, un ka šādos gadījumos atbildīgās personas ir saucamas pie atbildības;

15.   aicina kompetentās iestādes nodrošināt stingrāku uzraudzību tīmekļa vietnēm, kurās tiek kūdīts uz naidu;

16.   uzsver, ka internets ir efektīva platforma tāda vēstījuma izplatīšanai, ar ko pauž atbalstu cilvēktiesību ievērošanai un iebilst pret vardarbību; uzskata, ka interneta nozares dalībniekiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsadarbojas ar dalībvalstu iestādēm un pilsonisko sabiedrību, lai, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, izplatītu spēcīgus un pievilcīgus vēstījumus, ar ko nodrošina pretdarbību uz naidu kurinošām runām un radikalizācijai tiešsaistē; aicina digitālās platformas sadarboties ar dalībvalstīm, pilsonisko sabiedrību un organizācijām, kas ir specializējušās teroristu radikalizācijas novēršanas un naidu kurinošu vēstījumu izvērtēšanas jomā, lai palīdzētu izplatīt profilaktiskus vēstījumus, aicinot veicināt kritisko domāšanu un radikalizācijas novēršanas procesu, kā arī identificētu inovatīvus juridiskos risinājumus nolūkā apkarot naidu kurinošus un terorismu slavinošus vēstījumus, līdz ar to padarot radikalizāciju tiešsaistē sarežģītāku; aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt šādu pretēji vērstu vēstījumu izplatīšanu tiešsaistē un cieši sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām nolūkā stiprināt kanālus, kuros izplata un veicina demokrātisku un nevardarbīgu informāciju;

17.   atbalsta jauniešu izpratnes veicināšanas programmu īstenošanu attiecībā uz naidu kurinošiem izteikumiem tiešsaistē un ar tiem saistītajiem riskiem, kā arī plašsaziņas līdzekļu un interneta izglītību popularizējošu programmu īstenošanu; atbalsta apmācības programmu īstenošanu nolūkā mobilizēt, apmācīt un izveidot jaunu aktīvistu tīklus, lai tiešsaistē aizstāvētu cilvēktiesības;

18.   uzskata, ka atšķirīga viedokļa veidošana — arī trešās valstīs — ir viens no veidiem, kā mazināt teroristisko grupējumu ietekmi MENA reģionā; aicina ES pastiprināt atbalstu tādām iniciatīvām kā SSCAT (Sīrijas stratēģiskās komunikācijas padomdevēju grupa) un veicināt šāda veida projektu īstenošanu un finansēšanu trešās valstīs;

19.   uzskata, ka interneta nozarei un pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot tīmekļa vietņu indeksāciju, ir jāpopularizē radikalizēšanās nepieļaušanas vēstījumi, nevis terorismu slavinoši vēstījumi; uzskata, ka Eiropolā būtu jāizveido īpaša Eiropas sadarbības vienība nolūkā apmainīties ar labu praksi starp dalībvalstīm, vienlaikus pastāvīgi sadarbojoties ar interneta operatoriem, lai izceltu vēstījumus, kas ļauj atspēkot naidu kurinošos un terorismu slavinošos izteikumus, tā apgrūtinot radikalizāciju interneta vidē; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pretējas iedarbības vēstījumu un vājināšanas pasākumu efektīvu izmantošanu ar interneta palīdzību;

20.   atbalsta tādu pasākumu ieviešanu kā ikvienam interneta lietotājam pieejama iespēja vienkārši un ātri iezīmēt internetā un sociālajos tīklos izplatītu nelikumīgu saturu un par to paziņot kompetentajām iestādēm, tostarp izmantojot uzticības tālruņus, un šajā procesā ievērot pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvību, un ES un dalībvalstu tiesību aktus;

21.   uzskata, ka ikvienai dalībvalstij būtu jāizveido īpaša vienība, kuras uzdevums būtu iezīmēt internetā atrodamu nelikumīgu saturu un sekmēt šāda satura identificēšanu un dzēšanu; atzinīgi vērtē lēmumu Eiropolā izveidot ES vienību ziņošanai par interneta saturu (IRU), kas būs atbildīga par nelikumīga satura identificēšanu un dalībvalstu atbalstīšanu šajā jomā, vienlaikus pilnībā ievērojot visu iesaistīto personu pamattiesības; ierosina, ka šīm vienībām būtu jāsadarbojas ar ES terorisma apkarošanas koordinatoru un Eiropolā izveidoto Eiropas Terorisma apkarošanas centru, kā arī ar šajā jomā aktīvajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; turklāt mudina dalībvalstis šajos jautājumos sadarboties savā starpā un ar attiecīgajām ES struktūrām;

22.   atzinīgi vērtē to, ka no 2016. gada 1. janvāra darbību sāks Eiropas Terorisma apkarošanas centrs (ETAC), kurā ietilps Eiropas vienība satura iezīmēšanai; uzsver, ka ir jānodrošina finanšu resursi, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropolam uzticētos papildu uzdevumus saistībā ar Eiropas Terorisma apkarošanas centra izveidi; aicina centra izveidē un tā pilnvaru, uzdevumu un finansējuma noteikšanā pienācīgi iesaistīt Parlamentu;

23.  uzskata, ka radikalizēšanu interneta vidē var ierobežot tikai tad, ja pastiprina cīņai ar kibernoziedzību pieejamo ES instrumentu klāstu; iesaka palielināt Eiropas Kibernoziegumu centra (EC3), kā arī Eiropola un Eurojust pilnvaras un resursus, lai minētais centrs varētu efektīvi rīkoties, labāk identificējot un apkarojot apdraudējumu internetā un labāk identificējot teroristu organizāciju izmantotos paņēmienus; atgādina, ka Eiropolā un dalībvalstīs ir jādarbojas pienācīgi apmācītiem ekspertiem, lai reaģētu uz šo specifisko apdraudējumu; aicina AP/PV reorganizēt ES Situāciju centru (SitCen) un Izlūkdatu centru (IntCen) un nodrošināt to darbības saskaņošanu ar terorisma apkarošanas koordinatoru, lai labāk izsekotu kriminālas darbības tiešsaistē un naidu kurinošu vēstījumu izplatību saistībā ar radikalizāciju un terorismu; mudina dalībvalstis būtiski palielināt informācijas apmaiņu to starpā un ar attiecīgajām ES struktūrām un aģentūrām;

24.   uzskata, ka visos ES un valstu mēroga pasākumos saistībā ar vardarbīga ekstrēmisma izplatīšanos Eiropas iedzīvotāju vidū un viņu vervēšanu, ko veic teroristu organizācijas, būtu jāievēro ES pamattiesības un attiecīgā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību Tiesas judikatūra, tostarp nevainīguma prezumpcijas princips, tiesiskās noteiktības princips, tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu, pārsūdzības tiesības un nediskriminācijas princips;

IV. Radikalizācijas nepieļaušana, izmantojot izglītību un sociālo integrāciju

25.   uzsver izglītības iestāžu un izglītības sistēmas svarīgo lomu radikalizācijas nepieļaušanā; atgādina, ka šīm iestādēm ir ārkārtīgi svarīga nozīme, palīdzot veicināt sabiedrības integrāciju, kritiskās domāšanas attīstību un nediskrimināciju; aicina dalībvalstis mudināt izglītības iestādes nodrošināt kursus un akadēmiskās programmas, kuru mērķis ir stiprināt izpratni un iecietību, jo īpaši attiecībā uz dažādām reliģijām, reliģiju, filozofisko sistēmu un ideoloģiju vēsturi; uzsver nepieciešamību mācīt Savienības pamatvērtības un demokrātiskos principus, piemēram, cilvēktiesības; uzsver, ka dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka to izglītības sistēmās ievēro un veicina ES vērtības un principus un ka to darbība nav pretrunā nediskriminācijas un integrācijas principiem;

26.   mudina dalībvalstis nodrošināt, lai ikvienā skolā (no pamatskolas līdz vidusskolai) īsteno izglītojošas programmas par interneta lietošanu nolūkā izglītot un apmācīt atbildīgus, kritiski domājošus un likumpaklausīgus interneta lietotājus;

27.   uzsver, ka svarīgi ir dot skolotājiem lielākas iespējas ieņemt aktīvu nostāju pret visa veida diskrimināciju un rasismu; uzsver izglītības un kompetentu un atbalstošu pasniedzēju būtisko lomu, lai ne tikai nostiprinātu sociālās saites, radītu piederības sajūtu, attīstītu zināšanas, prasmes un kompetences, integrētu pamatvērtības, uzlabotu sociālās, pilsoniskās un starpkultūru kompetences, kritisko domāšanu un plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmes, bet arī palīdzētu jauniešiem — ciešā sadarbībā ar vecākiem un ģimenēm — kļūt par aktīviem, atbildīgiem un atvērtiem sabiedrības locekļiem; uzsver, ka skolas var veidot skolēnu noturīgumu pret radikalizāciju, nodrošinot drošu vidi un laiku diskutēšanai un pretrunīgu un jutīgu jautājumu izpētīšanai; norāda, ka pusaudži ir īpaši viegli ietekmējama grupa, jo atrodas savas dzīves grūtā posmā, kad viņi attīsta savu vērtību sistēmu un meklē jēgu, un vienlaikus ir ļoti iespaidojami un viegli manipulējami; atgādina, ka grupas, kā arī indivīdi var radikalizēties, un atzīst, ka reakcija uz individuālu un grupas radikalizāciju var veidoties dažādi; uzsver, ka sabiedrībai ir pienākums sniegt jauniešiem labākas izredzes un izpratni par dzīves jēgu, jo īpaši ar kvalitatīvas izglītības un apmācības palīdzību; uzsver izglītības iestāžu lomu, mācot jaunatni atpazīt un pārvaldīt riskus un veikt drošākas izvēles un veicinot spēcīgu piederības, vienotas kopienas un aprūpes atbalsta sajūtu un atbildību par citiem; uzsver, ka jāizmanto dažādās iespējas, ko piedāvā profesionālā izglītība un akadēmiskie kursi, lai jaunieši saskartos ar atšķirīgām nacionālajām, reģionālajām, reliģiskajām un etniskajām identitātēm, kādas ir Eiropā;

28.   uzsver, ka Eiropas daudzveidība un tās multikulturālās kopienas ir neatņemama tās sociālās uzbūves sastāvdaļa un būtisks kultūras kapitāls; uzskata, ka ikvienai politikai radikalizācijas pārvarēšanā jābūt jutīgai un samērīgai, lai ievērotu un nostiprinātu kopienu sociālo uzbūvi;

29.   uzsver, ka ir svarīgi apvienot deradikalizācijas programmas ar tādiem pasākumiem kā partnerību nodibināšana ar kopienas pārstāvjiem, ieguldījums sociālos un kaimiņattiecību projektos, kuru mērķis ir novērst ekonomisko un ģeogrāfisko atstumtību, kā arī mentoru sistēmas atsvešinātiem un atstumtiem jauniešiem, kurus uzskata par pakļautiem radikalizācijas riskam; atgādina, ka visām dalībvalstīm ir pienākums rūpīgi īstenot ES pretdiskriminācijas instrumentus un veikt efektīvus pasākumus, ar kuriem novērst diskrimināciju, naidīgus izteikumus un naida noziegumus un kuri būtu daļa no radikalizācijas apkarošanas stratēģijas;

30.   aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, tām sākot komunikācijas kampaņu, lai veicinātu jauniešu un uzraudzības personāla izpratni par radikalizācijas jautājumiem; uzsver, ka apmācībā un izpratnes veidošanas kampaņās par prioritāti būtu jāpadara agrīna iejaukšanās, lai aizsargātu personas un novērstu jebkādu radikalizācijas risku; aicina dalībvalstis nodrošināt izglītības personālam īpašu apmācību un piemērotas metodes, lai viņi spētu atpazīt jebkādas uztraucošas izmaiņas uzvedībā, identificēt līdzdalības aprindas, kas ar atdarināšanu sekmē radikalizāciju, un lai pienācīgi uzraudzītu jauniešus, kurus varētu savervēt teroristu organizācijas; turklāt mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus un finansiāli atbalstīt specializētās struktūras skolu tuvumā, kas kalpo par kontaktpunktiem, kuri dod iespēju jauniešiem un arī viņu ģimenēm, skolotājiem un attiecīgajiem ekspertiem iesaistīties ģimenēm pieejamās ārpusskolas aktivitātēs, tostarp psiholoģiskās konsultācijās; uzsver, ka ir svarīgi, lai šajā jomā būtu skaidras vadlīnijas, neapdraudot skolotāju, jaunatnes darbinieku un citu darbinieku primāro lomu, kuri galvenokārt rūpējas par personas labklājību, jo pārmērīga valsts iestāžu rīcība varētu būt neproduktīva;

31.   norāda uz iespējām, ko programma „Radošā Eiropa” piedāvā dalībvalstīm un plašsaziņas līdzekļu izglītības ekspertiem; atzīmē, ka ES programmas izglītības, kultūras, sociālo aktivitāšu un sporta jomās ir būtiski pīlāri to darbību atbalstam, ko veic dalībvalstis, lai pārvarētu nevienlīdzību un novērstu marginalizāciju; uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt jaunus pasākumus, lai veicinātu Eiropas vērtības izglītībā kā daļu no Eiropas stratēģiskā satvara sadarbībai izglītības un apmācības jomā; tādēļ uzstāj, ka cita starpā jācenšas nodot un ievērot pilsoniskās vērtības, izmantojot programmas „Eiropa pilsoņiem”, „Erasmus+” un “Radošā Eiropa”;

32.   uzstāj, ka būtiski ir iesaistīties starpkultūru dialogā ar dažādām kopienām, līderiem un ekspertiem, lai palīdzētu panākt labāku radikalizācijas izpratni un tās novēršanu; uzsver, ka visām reliģiskajām kopienām ir atbildība un nozīmīga loma cīņā pret fundamentālismu, naidu kurinošiem izteikumiem un terorisma propagandu; vērš dalībvalstu uzmanību uz jautājumu par reliģisko līderu apmācību, — kurai, ja iespējams, vajadzētu notikt Eiropā — lai novērstu naidīga un vardarbīga ekstrēmisma kurināšanu kulta vietās Eiropā un nodrošinātu, ka šie līderi atbalsta Eiropas vērtības, kā arī par reliģiju, filozofiju un sekulārās sabiedrības pārstāvju apmācību, kuri strādā labošanas iestādēs; tomēr atzīst — lai gan kulta vietas var būt kontaktpunkti, liela daļa no indoktrinācijas un vervēšanas procesa notiek neformālākās sanāksmēs vai internetā;

33.   uzsver, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai par radikalizācijas nepieļaušanu atbildību uzņemtos ikviena ieinteresētā persona vietējā, valsts, Eiropas vai starptautiskā līmenī; mudina veidot ciešu sadarbību starp visiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem valsts un pašvaldību līmenī un plašāku sadarbību starp vietējiem dalībniekiem, piemēram, apvienībām un NVO, lai atbalstītu terorisma upurus un viņu ģimenes, kā arī personas, kas ir radikalizējušās, un viņu ģimenes; šajā saistībā pieprasa izveidot šādiem vietējiem dalībniekiem piemērotu apmācību un sniegt viņiem papildu finansiālo atbalstu; tomēr uzsver, ka NVO un citu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku finansējums būtu jānošķir no finansiālā atbalsta terorisma apkarošanas programmām;

34.   uzskata, ka pilsoniskajai sabiedrībai un vietējiem dalībniekiem ir izšķiroša loma viņu dzīvesvietai vai organizācijai pielāgotu projektu izstrādē un arī liela loma kā integrējošam faktoram attiecībā uz Eiropas iedzīvotājiem, kuri ir nošķīrušies no sabiedrības un kurus vilina teroristu radikalizācija; uzskata, ka ir būtiski veidot izpratni, informēt un apmācīt tos darbiniekus, kuri atrodas „priekšējās rindās” (skolotājus, izglītības darbiniekus, policistus, bērnu aizsardzības darbiniekus un veselības aprūpes darbiniekus), lai nostiprinātu spēju uz vietas apkarot radikalizāciju; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāatbalsta tādu struktūru izveide, kuras īpaši sekmē jauniešu ievirzi, kā arī sadarbību ar ģimenēm, skolām, slimnīcām, universitātēm utt.; atgādina, ka šādus pasākumus var īstenot tikai ar ilgtermiņa sociālā ieguldījuma programmām; norāda, ka šīs jomas apvienības un organizācijas, kas nav saistītas ar valdību, var sasniegt izcilus rezultātus tādu iedzīvotāju reintegrācijā sabiedrībā, kuri bijuši ceļā uz radikalizāciju;

35.   uzskata, ka katrā dalībvalstī ir obligāti jāievieš palīdzības un konsultatīva brīdināšanas sistēma, kas ģimenēm un kopienas locekļiem ļautu iegūt atbalstu vai viegli un ātri paziņot par pēkšņām uzvedības izmaiņām, kuras varētu liecināt par teroristu radikalizēšanos vai personas izceļošanu nolūkā pievienoties teroristu organizācijai; šajā saistībā norāda, ka uzticības tālruņu dienesti ir darbojušies sekmīgi un tie ļauj ziņot par tādām personām no draugu loka un ģimenēm, par kurām ir aizdomas, ka tās ir radikalizējušās, un arī palīdz draugiem un ģimenēm risināt šādu destabilizējošu situāciju; aicina dalībvalstis izskatīt iespēju izveidot šādu sistēmu;

36.   uzsver, ka nesenā pētījumā uzmanība ir pievērsta tam, ka arvien vairāk ir sieviešu, ko ir radikalizējušas un savervējušas teroristu organizācijas, un pierāda viņu lomu vardarbīgā ekstrēmismā; uzskata, ka, izstrādājot stratēģijas radikalizācijas nepieļaušanai, ES un dalībvalstīm vismaz zināmā mērā būtu jāņem vērā dzimuma aspekts; aicina Komisiju atbalstīt vispārējas programmas, kuru mērķis ir iesaistīt jaunas sievietes centienos panākt lielāku līdztiesību un nodrošināt atbalsta tīklus, kuros viņas var droši tikt uzklausītas;

37.   uzsver, cik svarīga ir sieviešu loma radikalizācijas novēršanā ģimenes iekšienē;

V. Aktīvāka informācijas apmaiņa par teroristu radikalizāciju Eiropā

38.   atkārtoti apliecina savu apņemšanos strādāt, lai līdz 2015. gada beigām pabeigtu ES direktīvu par pasažieru datu reģistru (PDR), un garantēt, ka šī direktīva atbildīs pamattiesībām un tajā nebūs nekādas diskriminējošas prakses, kuras pamatā būtu ideoloģiska, reliģiska vai etniska stigmatizācija, un pilnībā tiks ievērotas ES iedzīvotāju datu aizsardzības tiesības; tomēr atgādina, ka ES PDR direktīva būs tikai viens pasākums cīņā pret terorismu un ka ir nepieciešama holistiska, vērienīga un visaptveroša stratēģija par terorisma apkarošanu un cīņu pret organizēto noziedzību, kura ietvertu ārpolitiku, sociālo politiku, izglītības politiku, tiesībaizsardzību un tiesu iestādes, lai novērstu Eiropas iedzīvotāju vervēšanu teroristu organizācijās;

39.   aicina Komisiju uzlabot ES lietpratību attiecībā uz radikalizācijas novēršanu, izveidojot Eiropas tīklu, kurš sevī ietvertu informāciju, ko sniedz Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN) un Politikas attiecībā uz polarizāciju un radikalizāciju plānošanas tīkls (PPN), kā arī informāciju, kuru snieguši eksperti, kas specializējušies plašā sociālo zinātņu disciplīnu klāstā;

40.   uzstāj, ka ir obligāti jāpastiprina ātra un efektīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī starp dalībvalstīm un attiecīgajām aģentūrām, jo īpaši optimizējot Šengenas informācijas sistēmas (SIS) un vīzu informācijas sistēmas (VIS), Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammas (SIENA) un Eiropola kontaktpunkta „Ceļotāji” izmantošanu un datu ievadīšanu tajos par Eiropas iedzīvotājiem, kas bijuši radikalizēti; uzsver, ka intensīvāka informācijas apmaiņa starp tiesībaizsardzības iestādēm uzlabos dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, kā arī pastiprinās ES iestāžu, piemēram, Eiropola, Eurojust un Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL), nozīmi un efektīvu resursu nodrošināšanu tām;

41.   prasa Eiropas Savienībai jautājumu par teroristu radikalizāciju iekļaut apmācībā, ko nodrošina CEPOL;

42.   uzsver, cik svarīgi ir īstenot specializētu Eiropas apmācības programmu tiesu sistēmas darbiniekiem, lai uzlabotu viņu informētību par radikalizācijas dažādajiem veidiem;

43.   uzsver, ka dalībvalstu labāku sadarbību, kuras mērķis ir apkarot Eiropas iedzīvotāju radikalizāciju un viņu savervēšanu, raksturo arī intensīva informācijas apmaiņa un sadarbība starp tiesu iestādēm un ar Eurojust; norāda, ka Eiropas līmenī uzlabota informācija par terorismā aizdomās turētu personu sodāmību ļautu paātrināt viņu atklāšanu un veicinātu sekmīgu uzraudzību, viņiem atstājot ES vai atgriežoties tajā; tādēļ atbalsta Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) reformu un labāku izmantošanu; mudina Komisiju izvērtēt Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas (EPRIS) izveidošanas iespēju un tās pievienoto vērtību; uzsver, ka šādā informācijas apmaiņā jāievēro starptautiskie līgumi un ES tiesības, kā arī pamattiesības, un jo īpaši personas datu aizsardzība;

VI. Spēcīgāka atturēšana no teroristu radikalizācijas

44.   uzskata, ka pasākumi, kuru mērķis ir novērst Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanos un to, ka viņus savervē teroristu organizācijas, būs pilnībā iedarbīgi tikai tad, ja tos papildinās efektīvu, atturošu un skaidri formulētu krimināltiesisko sodu klāsts visās dalībvalstīs; uzskata, ka, efektīvi nosakot kriminālatbildību par ārvalstīs teroristu organizāciju rindās veiktiem terora aktiem, dalībvalstis sev nodrošinātu nepieciešamos instrumentus teroristu radikalizācijas izskaušanai Eiropas iedzīvotāju vidū, vienlaikus pilnībā izmantojot spēkā esošos ES policijas un tiesu iestāžu sadarbības instrumentus krimināllietās; uzskata, ka tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm (tiesnešiem un prokuroriem) būtu vajadzīga pietiekama spēja novērst, atklāt un sodīt šādus aktus un ka tās būtu pienācīgi un nepārtraukti jāapmāca attiecībā uz noziegumiem, kas saistīti ar terorismu;

45.   prasa nostiprināt veiktspēju Eurojust Koordinācijas centram, kuram būtu jāuzņemas izšķiroša loma, veicinot dalībvalstu tiesu iestāžu kopīgu rīcību pierādījumu vākšanā, un jāpadara efektīvāka kriminālvajāšana par noziegumiem, kas saistīti ar terorismu; šajā saistībā uzskata, ka gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ar kurām Eurojust ir noslēdzis sadarbības līgumus, būtu vairāk jāizmanto kopējo izmeklēšanas grupu instruments;

46.   norāda, ka kriminālvajāšana par terora aktiem, ko trešās valstīs veic Eiropas pilsoņi vai trešo valstu valstspiederīgie, kas dzīvo ES, prasa, lai pierādījumu vākšana trešās valstīs būtu iespējama, pamatojoties uz cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu; tādēļ prasa, lai ES strādā pie tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības nolīgumu noslēgšanas ar trešām valstīm, lai atvieglotu pierādījumu vākšanu minētajās valstīs ar nosacījumu, ka visas puses ievēro stingras tiesību normas un procedūras, tiesiskumu, starptautiskās tiesības un pamattiesības;

47.   atzinīgi vērtē drošības/pretterorisma ekspertu iekļaušanu vairākās svarīgākās ES delegācijās, lai stiprinātu šo delegāciju spējas sniegt ieguldījumu Eiropas terorisma apkarošanas centienos un efektīvāk uzturētu sakarus ar attiecīgajām vietējām iestādēm, vienlaikus turpinot palielināt Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) veiktspēju terorisma apkarošanas jomā;

48.   tādēļ mudina izveidot sadarbības nolīgumus starp Eurojust un trešām valstīm atbilstoši tiem, kādi jau izveidoti ar ASV, Norvēģiju un Šveici, tomēr uzsverot, ka ir nepieciešams nodrošināt pilnīgu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem un ES datu aizsardzības un privātās dzīves neaizskaramības noteikumiem; norāda, ka šādi nolīgumi vispirms būtu jāizstrādā ar tām valstīm, ko terorisms ir īpaši skāris, piemēram, MENA reģiona valstīm; turklāt uzskata, ka Eurojust sadarbības prokuroru nodarbināšana attiecīgajās valstīs, īpaši dienvidu kaimiņvalstīs, veicinātu lielāku informācijas apmaiņu un ļautu labāk sadarboties efektīvā cīņā pret terorismu, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības;

VII. Teroristu organizāciju savervēto un radikalizēto Eiropas iedzīvotāju izceļošanas novēršana un sagatavošanās viņu atpakaļuzņemšanai

49.  atgādina, ka Eiropas Savienībai būtu jāuzlabo savu ārējo robežu kontrole, pamatojoties uz pamattiesību pilnīgu ievērošanu; aicina šajā sakarībā dalībvalstis pienācīgi izmantot pastāvošos instrumentus, piemēram, SIS un VIS, tostarp attiecībā uz nozagtām, pazaudētām un viltotām pasēm; uzskata arī, ka šajā nolūkā vienai no ES prioritātēm jābūt Šengenas kodeksa labākai piemērošanai;

50.   aicina dalībvalstis apmainīties ar labas prakses piemēriem attiecībā uz izceļošanas un atgriešanās pārbaudēm un iedzīvotāju finanšu līdzekļu iesaldēšanu saistībā ar to, lai nepieļautu, ka iedzīvotāji piedalās teroristiskās darbībās konflikta zonās trešās valstīs, un attiecībā uz pārvaldības pasākumiem, kad viņi atgriežas Eiropas Savienībā; jo īpaši uzsver, ka dalībvalstīm pēc kompetentās tiesu iestādes pieprasījuma saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu būtu vajadzīga iespēja konfiscēt pases saviem iedzīvotājiem, kas plāno pievienoties teroristu organizācijām; uzskata, ka lēmumu par ierobežojumiem attiecībā uz personas pārvietošanās brīvību, kas ir pamattiesības, var pieņemt tikai tad, ja tiesu iestāde ir pienācīgi izvērtējusi pasākuma nepieciešamību un samērīgumu; atbalsta arī terorismā aizdomās turamu un teroristu darbībās iesaistītu personu kriminālvajāšanu, kad šādas personas atgriežas Eiropā;

51.   prasa veikt starptautiskas iemaksas ANO Attīstības programmas (UNDP) apstiprinātajā finansējuma mehānismā, lai veicinātu tūlītēju stabilizāciju teritorijās, kas atbrīvotas no Da’esh;

52.   aicina PV/AP un Padomi rast veidu, kā skaidri nosodīt desmit gadus sniegto finansiālo un ideoloģisko atbalstu, ko dažas Persijas līča valstu valdības un ietekmīgas personas sniegušas ekstrēmām islāma kustībām; aicina Komisiju pārskatīt ES attiecības ar trešām valstīm, lai efektīvāk apkarotu terorismam sniegto materiālo un nemateriālo atbalstu; atgādina, ka saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pašreizējo pārskatīšanu ir jānostiprina EKP instrumentu drošības aspekts un veiktspēja, lai sekmētu partneru labāku noturību un spējas pašiem nodrošināt savu drošību, pamatojoties uz tiesiskuma ievērošanu;

53.   atgādina, ka pašreizējo instrumentu, piemēram, SIS, SIS II un VIS sistēmu, Interpola SLTD sistēmas un Eiropola kontaktpunkta „Ceļotāji”, pareiza izmantošana ir pirmais solis ārējo robežu nostiprināšanā, lai atklātu Eiropas pilsoņu un ES dzīvojošu ārvalstnieku iespējamo izceļošanu nolūkā veikt terora aktus, iziet teroristu apmācību vai piedalīties ar nekonvencionāliem ieročiem bruņotā konfliktā teroristu organizāciju rindās; mudina dalībvalstis sadarbību un informācijas apmaiņu par aizdomās turētiem ārvalstu kaujiniekiem uzlabot ar tām dalībvalstīm, kas atrodas pie ES ārējām robežām;

54.   aicina dalībvalstis pēc ārvalstu kaujinieku atgriešanās Eiropā nodrošināt efektīvu viņu uzraudzību, jo īpaši psiholoģisko uzraudzību;

55.   ir stingri pārliecināts, ka, izstrādājot jebkādu politiku terorisma un radikalizācijas jomā, nepieciešams apkopot ES politikas iekšējo un ārējo dimensiju zināšanas un resursus; šajā saistībā uzskata, ka, pamatojoties uz šādu holistisku pieeju, var izstrādāt pienācīgu risinājumu cīņai pret terorismu un teroristu vervēšanu Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīs; tāpēc mudina, lai Komisija un EĀDD gan AP/PV, gan Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka vadībā un pēc viņu norādījumiem un ar terorisma apkarošanas koordinatora atbalstu kopīgi darbotos tādas politiskās pieejas izveidošanā, kura efektīvi apvieno instrumentus sociālajā politikā (ietverot nodarbinātību, integrāciju un pretdiskrimināciju), humanitārās palīdzības, attīstības, konfliktu risināšanas, krīzes pārvaldības, tirdzniecības, enerģētikas un jebkurā citā politikas jomā, kam varētu būt iekšēja/ārēja dimensija;

VIII. Eiropas Savienības iekšējās un ārējās drošības saikņu stiprināšana

56.  uzsver, ka izšķiroši svarīgi ir Eiropas Savienībai, ja tas iespējams, izveidot ciešu sadarbību ar trešām valstīm, īpaši tranzītvalstīm un galamērķa valstīm, lai varētu atklāt ES pilsoņus un Eiropā dzīvojošus trešo valstu valstspiederīgos, kuri izceļo nolūkā cīnīties teroristu organizāciju rindās vai atgriežas pēc tam; arī uzsver, ka saistībā ar divpusējām attiecībām un ar reģionālajām organizācijām, piemēram, Āfrikas Savienību un Arābu valstu līgu, ir jāpastiprina politiskais dialogs un kopīgās rīcības plāni cīņai ar radikalizāciju un terorismu;

57.   īpaši atzinīgi vērtē PV/AP F. Mogherini vēlmi atbalstīt radikalizācijas novēršanas projektus trešās valstīs, tostarp Jordānijā, Libānā un Irākā, kā arī Sāhelas/Magribas reģionā, kā uzsvērts ziņojumā par pasākumu īstenošanu pēc Eiropadomes sanāksmes 2015. gada 12. februārī; uzsver, ka tagad jānodrošina, lai šie projekti pēc iespējas ātrāk saņemtu nepieciešamo finansējumu;

58.   aicina ES paplašināt sadarbību ar reģionālajiem partneriem, lai ierobežotu ieroču nelikumīgu tirdzniecību, jo īpaši pievēršoties terorisma izcelsmes valstīm, un cieši uzraudzīt tāda bruņojuma eksportu, ko varētu izmantot teroristi; prasa arī nostiprināt ārpolitikas instrumentus un sadarbību ar trešām valstīm nolūkā apkarot teroristu organizāciju finansēšanu;

59.   mudina ES risināt mērķtiecīgus un uzlabotus drošības un pretterorisma dialogus ar Alžīriju, Ēģipti, Irāku, Izraēlu, Jordāniju, Maroku, Libānu, Saūda Arābiju, Tunisiju un Persijas līča sadarbības padomi; uzskata arī, ka būtu jāuzlabo sadarbība ar Turciju atbilstoši Vispārējo lietu padomes 2014. gada decembra secinājumiem;

60.   aicina Padomi pastāvīgi pārskatīt un pilnveidot 2015. gada 16. martā pieņemto ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku un Stratēģiju attiecībā uz terorisma apkarošanu un ārvalstu kaujiniekiem, ņemot vērā izmaiņas drošības situācijā ES dienvidu kaimiņvalstīs, un citas iniciatīvas, piemēram, Komisijas izveidoto RAN; turklāt aicina dalībvalstis veicināt vispārēju cieņu un izpratni kā svarīgus elementus cīņā pret terorismu gan Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, gan trešās valstīs;

61.  pauž pārliecību, ka nolūkā izveidot šādu ciešāku sadarbību Komisijai un jo īpaši EĀDD nepieciešams pastiprināt centienus palielināt un uzlabot zināšanas jomās, kas aptver terorisma apkarošanu, ar nekonvencionāliem ieročiem bruņotus konfliktus un radikalizāciju, un arī pastiprināt un dažādot valodu prasmes, piemēram, arābu, urdu, krievu un ķīniešu (mandarīnu) valodā, ņemot vērā, ka pašreiz šādu prasmju Eiropas informācijas un izlūkošanas dienestos ļoti trūkst; uzskata, ka ir absolūti nepieciešams, lai Eiropas aicinājums apkarot terorismu, radikalizāciju un vardarbību būtu sadzirdams aiz tās robežām, izmantojot motivējošu un efektīvu stratēģisko komunikāciju;

62.   atbalsta ciešāku starptautisko sadarbību un valstu izlūkdienestu informācijas apmaiņu nolūkā identificēt tos ES iedzīvotājus, kuri varētu radikalizēties, tikt savervēti un izceļot, lai pievienotos džihādistu vai citu ekstrēmistu grupām; uzsver, ka ir jāatbalsta MENA reģiona un Rietumbalkānu valstu centieni apturēt ārvalstu kaujinieku plūsmu;

63.   atzīst, ka teroristu tīklu īstenotā personu radikalizācija un vervēšana ir pasaules mēroga parādība; uzskata, ka līdz ar to uz šo parādību jāreaģē ne tikai vietējā vai ES mērogā, bet arī starptautiskā mērogā; uzskata, ka tāpēc ir nepieciešams nostiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai atklātu vervēšanas tīklus un pastiprinātu drošību pie attiecīgo valstu robežām; atgādina arī, ka, izmantojot diplomātisku un politisku dialogu un izlūkdienestu sadarbību, ir jāpastiprina sadarbība ar galvenajiem partneriem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām;

64.   atgādina, ka terorisma globālais mērogs prasa efektīvu un vienotu starptautisku reakciju, lai sekmīgi novērstu ieroču nelikumīgu tirdzniecību uz valstīm, kuras apdraud starptautisko mieru un drošību;

65.   atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada aprīlī veikto EUR 10 miljonu budžeta piešķīrumu, lai finansētu programmu, ar kuru partnervalstīm palīdz apkarot radikalizāciju Sāhelas/Magribas reģionā un apturēt ārvalstu kaujinieku plūsmu no Ziemeļāfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Rietumbalkāniem (pirmā kārta EUR 5 miljonu apmērā, lai finansētu tehnisko palīdzību, ar kuru palielināt krimināltiesību speciālistu spējas izmeklēt, izvirzīt apsūdzību un izskatīt lietas par ārvalstu kaujiniekiem vai iespējamiem ārvalstu kaujiniekiem; otrā kārta EUR 5 miljonu apmērā, lai finansētu radikalizācijas apkarošanas programmas Sāhelas/Magribas reģionā);

IX. Labas prakses apmaiņas veicināšana attiecībā uz deradikalizāciju

66.   uzskata, ka visaptverošu politiku, ar ko novērst teroristu organizāciju veikto Eiropas iedzīvotāju radikalizāciju un vervēšanu, varēs īstenot tikai tad, ja līdztekus tiks īstenota deradikalizācijas un iekļaušanas politika; tāpēc prasa, lai ES starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, kuras jau guvušas pieredzi un sasniegušas šajā jomā pozitīvus rezultātus, veicina labas prakses apmaiņu par deradikalizācijas struktūru izveidi, kas ļautu novērst to, ka Eiropas pilsoņi un Eiropas Savienībā legāli dzīvojoši trešo valstu valstspiederīgie izceļo no ES vai kontrolētu viņu atgriešanos tajā; atgādina, ka ir nepieciešams sniegt atbalstu arī šādu personu ģimenēm;

67.   ierosina dalībvalstīm izvērtēt ideju par mentoru vai palīgu konsultantu ieviešanu to ES iedzīvotāju deradikalizācijas procesā, kuri no konfliktu zonām atgriezušies vīlušies par tur pieredzēto, lai tādā veidā atbalstītu viņus, kad notiek viņu reintegrācija sabiedrībā ar atbilstošām programmām; uzsver, ka šajā ziņā ir jāuzlabo labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm; uzsver, ka mentoriem vajadzētu būt gataviem dot ieguldījumu īpašās programmās, šim nolūkam izmantojot atbilstošu apmācību;

68.   prasa īstenot strukturētu ES mēroga komunikācijas kampaņu, izmantojot tādu bijušo Eiropas izcelsmes ārvalstu kaujinieku piedzīvoto, kuri ir sekmīgi deradikalizējušies un kuru traumatiskā pieredze palīdz atklāt dziļi atbaidošo un maldīgo reliģisko aspektu, kas saistīts ar pievienošanos tādām teroristu organizācijām kā ISIS; mudina dalībvalstīs izveidot platformas, kas ļautu tikties aci pret aci un iesaistīties dialogā ar bijušajiem kaujiniekiem; turklāt uzsver, ka arī saskare ar terorisma upuriem šķiet iedarbīga metode terorisma reliģiskā vai ideoloģiskā nozīmīguma radikālās retorikas atmaskošanai; ierosina šo kampaņu izmantot par instrumentu, lai sniegtu atbalstu deradikalizācijas procesam cietumos, skolās un visās iestādēs, kuras pievērš uzmanību profilaksei un rehabilitācijai; turklāt aicina Komisiju atbalstīt, jo īpaši ar finansējumu, un koordinēt šādas valstu komunikācijas kampaņas;

X. Teroristu tīklu likvidēšana

69.   uzsver, ka nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācija, izvairīšanās no nodokļiem un citi fiskālās jomas noziegumi dažos gadījumos ir nozīmīgs terorisma finansēšanas avots, kas apdraud mūsu iekšējo drošību, un ka tāpēc prioritārai jābūt tādu noziegumu izsekošanai un apkarošanai, kuri skar ES finanšu intereses;

70.   pauž atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir vājināt teroristu organizācijas no iekšienes un mazināt to pašreizējo ietekmi uz ES pilsoņiem un Eiropas Savienībā legāli dzīvojošiem trešo valstu valstspiederīgajiem; mudina Komisiju un kompetentās aģentūras izvērtēt teroristu tīklu likvidēšanas un finansējuma izsekošanas iespējas; šajā nolūkā prasa uzlabot dalībvalstu finanšu izlūkošanas vienību sadarbību un ātri transponēt un īstenot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas paketi; mudina Komisiju ierosināt regulējumu par to, kā atklāt un bloķēt terorisma finansēšanas kanālus un novērst to finansēšanas veidus; aicina Komisiju tādēļ no jauna izvērtēt kopīgas Eiropas teroristu finanšu izsekošanas sistēmas izveidi; mudina dalībvalstis īstenot augstākos pārredzamības standartus attiecībā uz piekļuvi informācijai par visu korporatīvo struktūru faktiskajiem īpašniekiem Eiropas Savienībā un neskaidrās jurisdikcijās, kas var būt mehānismi teroristu organizāciju finansēšanai;

71.   atzinīgi vērtē to, ka nesen ir pieņemta Eiropas Drošības programma, kurā ierosināti nozīmīgi pasākumi, ar ko uzlabot cīņu pret terorismu un radikalizāciju, piemēram, Eiropas Terorisma apkarošanas centrs Eiropolā; aicina dalībvalstis visā pilnībā izmantot spēkā esošos pasākumus un aicina Komisiju iezīmēt pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai varētu efektīvi izpildīt darbības, ko tā ierosinājusi;

72.   prasa pieņemt saskaņotu pieeju, lai naidu kurinošus izteikumus tiešsaistē un bezsaistē, kad radikāļi musina citus neievērot un pārkāpt pamattiesības, definētu kā noziedzīgu nodarījumu; ierosina šo konkrēto nodarījumu iekļaut attiecīgajos Padomes pamatlēmumos;

73.   aicina dalībvalstis iesaistīties centienos izsekot ārējās finansējuma plūsmas un nodrošināt un apliecināt pārredzamību savās attiecībās ar konkrētām Persijas līča valstīm, lai pastiprinātu sadarbību, kuras mērķis ir izsekot terorisma un fundamentālisma finansējumu Āfrikā un Tuvajos Austrumos, kā arī atsevišķu organizāciju finansējumu Eiropā; uzskata, ka dalībvalstīm nevajadzētu vilcināties izmantot ierobežojošus pasākumus pret personām un organizācijām, ja ir ticami pierādījumi par terorisma finansēšanu vai cita veida līdzdalību terorismā;

74.   ir gatavs stingri noraidīt jebkādus centienus svītrot ziņojuma aspektus, kuros uzmanība vērsta uz terora aktu un ekstrēmisma aktu apkarošanu visās to izpausmēs; uzskata, ka ir nelietderīgi un neefektīvi saraut saikni starp radikalizācijas apkarošanu un tās izpausmju apkarošanu; aicina Padomi izveidot Eiropas džihādistu un aizdomās turēto džihāda teroristu melno sarakstu;

75.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei, Āfrikas Savienībai, Savienības Vidusjūrai dalībvalstīm, Arābu valstu līgai un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

PASKAIDROJUMS

2015. gada sākumā notikušie teroristu uzbrukumi skaidri parādīja, ka Eiropas Savienībai ir steidzami jārīkojas saistībā ar cīņu pret terorismu un Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās nepieļaušanu.

Lai gan šīs 2015. gada sākumā norisinājušās traģēdijas lika ES iestādēm un dalībvalstīm pieņemt lēmumu vairāk iesaistīties radikalizācijas nepieļaušanā, šādi rīkoties tika aicināts jau sen. Galvenā kompetence saistībā ar Eiropas iedzīvotāju radikalizācijas apkarošanu joprojām ir dalībvalstīm. Tomēr ir nepieciešama ES mērogā saskaņota pieeja, lai efektīvi cīnītos pret draudiem, ko rada radikalizējušies Eiropas iedzīvotāji, kuri ES teritorijā var brīvi pārvietoties.

Lai gan to skaits nav viegli nosakāms, tiek lēsts, ka patlaban vairāk nekā 5000 Eiropas iedzīvotāju ir devušies cīnīties teroristu organizāciju pusē Irākā un Sīrijā. Lai gan šī parādība kļūst aizvien nozīmīgāka konkrētās dalībvalstīs, šādu tā dēvēto ārvalstu kaujinieku radītās problēmas un jautājumi skar visu Eiropas Savienību.

Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās, kas var izpausties pat tādā mērā kā došanās cīnīties teroristu organizāciju, piemēram, Da'esh, rindās, būtiski apdraud Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un kaimiņvalstu drošību.

Šai parādībai gūstot aizvien lielāku nozīmīgumu, ar soda sankcijām vien nepietiek. Eiropas Savienībai ir jāpieņem jauna stratēģija, kas vairāk balstītos uz profilaktiskiem pasākumiem. Tāpēc ziņojumā galvenais uzsvars likts uz proaktīvu attieksmi Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu kustību veiktās viņu vervēšanas nepieļaušanā.

Ziņojuma mērķis ir sniegt ieteikumus Eiropas stratēģijai Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un savervēšanas nepieļaušanai. Šajā nolūkā ir jāanalizē dažādi radikalizācijas faktori. Jaunu ārvalstu kaujinieku vervēšanas veidu izpētei ir jāpalīdz rast iedarbīgus risinājumus attiecībā uz katru sektoru un platformu, kas veicina šo radikalizēšanos.

Tāpēc ir jāpieņem iekļaujoša pieeja, lai sniegtu pilnīgu analīzi par Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un vervēšanas nepieļaušanu.

Ziņojums attiecas uz Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu kustību veiktās viņu vervēšanas nepieļaušanu. Te nebūtu atkārtoti jāuzskaita ES pasākumi terorisma apkarošanas jomā, bet gan jāapmainās ar jaunām idejām, kas ļautu izvairīties no situācijas pasliktināšanās un apdraudējuma drošības jomā mūsu teritorijā.

Referente tomēr grib atkārtoti apliecināt savu atbalstu pamatbrīvību aizstāvībai. Eiropas Parlamenta priekšlikumos nekādā gadījumā netiks apšaubītas Eiropas iedzīvotāju pamattiesības un pamatbrīvības, it īpaši vārda brīvība. Referente uzraudzīs to, lai ziņojumā ietvertajos ieteikumos būtu ievērots proporcionalitātes princips un lai neviens ziņojumā iekļautais priekšlikums nepārsniegtu mērķa sasniegšanai nepieciešamos līdzekļus. Turklāt referentei ļoti tuvs ir subsidiaritātes princips.

18.9.2015

Ārlietu komitejaS ATZINUMS

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu kustību veiktās viņu vervēšanas nepieļaušanu

(2015/2063(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Charles Tannock

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka pastiprinātai un efektīvākai starptautiskajai sadarbībai, ievērojot ES pamatvērtības un pamatnormas, piemēram, cilvēktiesības, tiesiskumu un starptautisko tiesību principus, aktīvai viedokļu un informācijas apmaiņai, apņēmīgai valstu rīcībai pret nabadzību un nevienlīdzību un stabilai un iekļaujošai pārvaldībai trešās valstīs ir izšķiroša nozīme teroristu grupējumu radīto draudu novēršanā un apkarošanā un Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās apturēšanā;

2.  mudina dalībvalstis sadarboties un pastāvīgi atbalstīt citai citas centienus novērst vardarbīgu ekstrēmismu, arī koordinējot plānus un pasākumus un daloties gūtajā pieredzē; norāda, ka ir jāuzlabo pārbaudes uz Šengenas zonas ārējām robežām,

3.  mudina ES turpināt pilnveidot terorisma apkarošanas pamatnostādnes un principus, pamatojoties uz attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām (jo īpaši ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2178/2014);

4.  prasa veikt starptautiskas iemaksas ANO Attīstības programmas (UNDP) apstiprinātajā finansējuma mehānismā, lai veicinātu tūlītēju stabilizāciju teritorijās, kas atbrīvotas no Da’esh;

5.  pauž bažas, ka, nemainot apstākļus, kas veicina terorisma izplatīšanos, turpmākajos gados varētu pasliktināties situācija saistībā ar parādību, ko raksturo ES iedzīvotāju došanās uz citām valstīm, lai pievienotos džihādistu vai citu ekstrēmistu grupējumiem, kā arī šo kaujinieku radītais drošības apdraudējums pēc atgriešanās ES un tās kaimiņvalstīs, jo īpaši ņemot vērā militārās darbības pašreizējo eskalāciju Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionā; aicina veikt visaptverošu pētījumu par to valstu un ES pasākumu lietderīgumu, kuru mērķis ir novērst un apkarot terorismu;

6.  uzsver, ka terorismu nevar un nevajadzētu saistīt ar kādu reliģiju, valstspiederību vai civilizāciju;

7.  mudina izstrādāt preventīvas un regulāri atjauninātas drošības, terorisma apkarošanas un radikalizācijas novēršanas iniciatīvas dalībvalstu, ES un starptautiskā līmenī; mudina labāk koordinēt iekšpolitiku un ārpolitiku, lai nodrošinātu pienācīgu reakciju uz jauniem apdraudējumiem; mudina paplašināt sadarbību pretterorisma jomā ar kaimiņvalstīm un reģionālajiem dalībniekiem; atzīst, ka radikalizācija ir jautājums, kas saistīts arī ar ģeopolitiku un kaimiņattiecību politiku; atgādina, ka būtu jāizvērtē visa finansiālā palīdzība attiecībā uz tās iespējamo atbalstošo ietekmi uz teroristu darbībām, un mudina apzināt visus ārējā finansējuma avotus;

8.  mudina ES ciešāk sadarboties ar trešām valstīm nolūkā īstenot pasākumus ar mērķi novērst un pārtraukt ārvalstu kaujinieku pārvietošanos, cita starpā, kopā ar partneriem īstenojot jaunus spēju veidošanas projektus (piemēram, robežkontroles jomā) un sniedzot mērķtiecīgāku ES palīdzību, arī izstrādājot rīcības plānus terorisma apkarošanas jomā; uzsver, ka pretterorisma stratēģiju pamatā ir jābūt cilvēktiesībām; vēlas, lai ES stiprinātu politisko dialogu ar Arābu valstu līgu, Islāma sadarbības organizāciju, Āfrikas Savienību un citiem attiecīgajiem reģionālajiem dalībniekiem un koordinācijas struktūrām, piemēram, Sāhelas G5 grupu; aicina ES cieši sekot līdzi tāda bruņojuma eksportam, ko varētu izmantot teroristi;

9.  īpaši atzinīgi vērtē PV/AP F. Mogerīni vēlmi atbalstīt radikalizācijas novēršanas projektus trešās valstīs, proti, Jordānijā, Libānā un Irākā, kā arī Sāhelas un Magribas reģionā, kā uzsvērts ziņojumā par pasākumu īstenošanu pēc Eiropadomes sanāksmes 2015. gada 12. februārī; norāda, ka tagad jānodrošina, lai šie projekti pēc iespējas ātrāk saņemtu nepieciešamo finansējumu;

10.  aicina ES paplašināt sadarbību ar reģionālajiem partneriem, lai ierobežotu nelegālu ieroču tirdzniecību, jo īpaši pievēršoties terorisma izcelsmes valstīm, un cieši uzraudzīt tāda bruņojuma eksportu, ko varētu izmantot teroristi; aicina arī nostiprināt ārpolitikas instrumentus un sadarbību ar trešām valstīm nolūkā apkarot teroristu organizāciju finansēšanu;

11.  mudina ES īstenot mērķtiecīgu un aktualizētu drošības un pretterorisma dialogu ar Alžīriju, Ēģipti, Irāku, Izraēlu, Jordāniju, Maroku, Libānu, Saūda Arābiju, Tunisiju un Persijas līča sadarbības padomi; tāpat būtu jāuzlabo sadarbība ar Turciju atbilstoši Vispārējo lietu padomes 2014. gada decembra secinājumiem;

12.  aicina Padomi pastāvīgi pārskatīt un pilnveidot 2015. gada 16. martā pieņemto ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku un stratēģiju attiecībā uz terorisma apkarošanu un ārvalstu kaujiniekiem, ņemot vērā izmaiņas drošības situācijā ES dienvidu kaimiņvalstīs, un citas iniciatīvas, piemēram, Komisijas izveidoto Radikalizācijas izpratnes tīklu; turklāt aicina dalībvalstis veicināt vispārēju cieņu un izpratni kā svarīgus elementus cīņā pret terorismu gan Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, gan trešās valstīs;

13.  aicina PV/AP un Padomi rast veidu, kā skaidri nosodīt dažu Persijas līča valstu valdību un ietekmīgu personu desmit gadus sniegto finansiālo un ideoloģisko atbalstu islāma ekstrēmistu kustībām; aicina Komisiju pārskatīt ES attiecības ar trešām valstīm, lai efektīvāk apkarotu teroristiem sniegto materiālo un nemateriālo atbalstu; atgādina, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pašreizējās pārskatīšanas kontekstā ir jānostiprina EKP instrumentu drošības aspekts un spēja veicināt partneru noturību un spējas pašiem uzturēt savu drošību, ievērojot tiesiskumu;

14.  norāda, ka terorisma pamatcēlonis bieži ir vāja un neiekļaujoša pārvaldība; uzskata — lai panāktu ilgtermiņa progresu, starptautiskie centieni būtu jāvērš uz tiesiskuma, demokrātijas principu un cilvēktiesību veicināšanu; uzsver, ka ir svarīgi šādus mērķus iekļaut ES sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm; mudina ES uzsākt turpmākus spēju veidošanas projektus un pasākumus kopā ar ieinteresētajām Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm un ciešā sadarbībā ar Eiropolu, Eurojust, Frontex un CEPOL, pievēršoties tiesībaizsardzībai, krimināltiesībām un drošības sektora reformai; uzskata, ka aizvien neatliekamāks ir dialogs ar mērenā islāma pārstāvjiem, kas neatbalsta ekstrēmismu, un mudināšana uz kultūru sadarbību;

15.  atbalsta ciešāku starptautisko sadarbību un valstu izlūkdienestu informācijas apmaiņu nolūkā identificēt tos ES iedzīvotājus, kuriem draud radikalizēšanās un kuri varētu tikt savervēti un izceļot, lai pievienotos džihādistu un citu ekstrēmistu grupām; uzsver, ka ir jāatbalsta Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona un Rietumbalkānu valstu centieni apturēt ārvalstu kaujinieku plūsmu;

16.  aicina Komisiju likt lietā visus savus resursus pēc pašas iniciatīvas un palīdzot dalībvalstīm novērst faktorus, kas izraisa radikalizāciju un ekstrēmismu, un izstrādāt preventīvas stratēģijas, kuras aptvertu izglītību, sociālo integrāciju, cīņu pret diskrimināciju un starpkultūru un starpreliģiju dialogu; iesaka veidot ciešāku sadarbību ar organizācijām kultūru dialoga nolūkā; uzsver, ka cīņā pret radikalizāciju ir svarīgi sadarboties ar mēreni noskaņotiem musulmaņu kopienas vadītājiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs; aicina reliģisko līderu pasaules kopienu organizēt jaunu starpreliģiju samitu pēc 2011. gadā Asīzē notikušā samita parauga; uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāuzlabo uzraudzība attiecībā uz ES iedzīvotāju darbībām skartajās valstīs; aicina PV/AP un Komisiju arī turpmāk nodrošināt pietiekamus līdzekļus un instrumentu saskaņotu izmantošanu, lai risinātu terorisma draudus un efektīvāk pārietu no agrīna brīdinājuma uz agrīnu rīcību;

17.  uzskata, ka atšķirīga viedokļa veidošana — arī trešās valstīs — ir viens no veidiem, kā mazināt teroristisko grupējumu ietekmi Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā; aicina Savienību pastiprināt savu atbalstu tādām iniciatīvām kā SSCAT (Sīrijas stratēģiskās komunikācijas padomdevēju grupa) un veicināt šāda veida projektu īstenošanu un finansēšanu trešās valstīs;

18.  atzinīgi vērtē drošības / terorisma apkarošanas ekspertu iekļaušanu vairākās svarīgākajās ES delegācijās, lai stiprinātu to spējas sniegt ieguldījumu Eiropas terorisma apkarošanas centienos un efektīvāk uzturētu sakarus ar attiecīgajām vietējām iestādēm, vienlaikus turpinot palielināt Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) spējas terorisma apkarošanas jomā;

19.  mudina izstrādāt programmas ar mērķi mazināt gan vardarbīgu, gan sektantisku konfrontāciju iespējas; uzskata, ka radikalizācijas novēršanas programmas var būt nozīmīgi instrumenti, ar ko mazināt teroristu organizāciju veikto Eiropas iedzīvotāju vervēšanu; norāda, ka dažas dalībvalstis izvērtē iespēju nolīgt bijušos ārvalstu kaujiniekus, lai tie palīdzētu īstenot radikalizācijas novēršanas programmas; aicina dalībvalstis atkārtoti izvērtēt šādu programmu ieviešanu;

20.  pārliecinoši atzinīgi vērtē ziņojumā izklāstītos ieteikumus dalībvalstīm soda izciešanas sistēmā nošķirt radikālus ieslodzītos; tomēr mudina ievērot piesardzību, tā rīkojoties masveidā, jo zināmi radikāļi var apvienoties un izveidot kontaktus, kas pēc viņu atbrīvošanas varētu radīt apdraudējumu; aicina Komisiju izstrādāt plānus nolūkā atvieglināt to cilvēku reintegrāciju, kuriem draud savervēšana vai kuriem ir izdevies atgriezties;

21.  norāda, ka visaptverošā ES preventīvā stratēģijā ir arī pilnībā jāizmanto ārpolitika, lai sekmētu cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju, reliģijas brīvību un labu pārvaldību un lai nepieļautu un atrisinātu konfliktus nolūkā samazināt ekstrēmistu propagandas iespējas;

22.  uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm pretterorisma sadarbības mehānismos ir jāiestrādā pietiekami aizsargpasākumi, lai nodrošinātu, ka drošība, cilvēktiesības un tiesībaizsardzība nevis cita citu izslēdz, bet gan papildina un balstās uz tiesiskumu un ES un tās partnervalstu iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu; aicina dalībvalstis izpētīt veidus, kā valsts līmenī uzraudzīt reliģisko vadītāju izglītību un apmācību un kā oficiālāk institucionalizēt reliģisko mācību, lai neļautu ekstrēmistiem pārņemt kontroli; atzīst, ka ir vajadzīga starptautiski koordinēta plašsaziņas līdzekļu uzraudzība, kuras mērķis būtu ierobežot piekļuvi teroristu propagandai un uzlabot publiskas paziņošanas procesu attiecībā uz ekstrēmistisku saturu tiešsaistē; aicina izveidot tīmekļa vietnes vai palīdzības kontaktpunktus iedzīvotājiem, lai atbalstītu pozitīvas informēšanas un informētības vairošanas kampaņas pret radikalizāciju tiešsaistē un bezsaistē;

23.  uzskata, ka ir svarīgi īstenot visaptverošu pieeju, pievēršoties Eiropas radikalizācijas pamatcēloņiem un novēršot tos; uzsver, ka ekstrēmistu grupējumu darbību ideoloģiskā pamatojuma apstrīdēšana un atšķirīga viedokļa veidošana ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā mazināt teroristisko grupējumu pievilcību; pauž bažas, ka kopienu attiecības visā Eiropā ir pakļautas aizvien lielākai spriedzei, un mudina īstenot starpreliģiju dialogu; atzinīgi vērtē ziņojumā minēto reliģisko līderu apmācības jautājumu ar mērķi nepieļaut naida sludinātāju darbību; aicina dalībvalstis paredzēt kriminālatbildību par terora aktiem, kas veikti ārpus to jurisdikcijas, un piekrīt, ka tas ir viens no efektīvākajiem instrumentiem terorisma un ekstrēmisma apkarošanā; aicina imamus un musulmaņu vadītājus uzņemties pret radikalizāciju un naidīgiem izteikumiem vērsto centienu vadību, apkarojot fundamentālismu un terorisma propagandu ar teoloģiski pamatotu viedokli; aicina ES atbalstīt pētniecības un informācijas projektus par fundamentālisma apkarošanu un radikalizācijas novēršanu, pastiprinot dialogu ar musulmaņu kopienām centienu apvienošanas nolūkā;

24.  norāda, ka ir ciešāk jāsadarbojas ar valstīm ārpus ES, lai efektīvāk identificētu ES iedzīvotājus, kas izbrauc nolūkā cīnīties teroristu organizāciju rindās un pēc tam atgriežas; līdzīgi atbalsta ziņojumā pausto aicinājumu EĀDD paplašināt arābu valodas apmācību saviem ierēdņiem, lai atbalstītu minētos mērķus;

25.  uzsver, ka ES un Rietumbalkānu valstīm, Turcijai, Persijas līča valstīm un citām arābu valstīm būtu jāīsteno kopīgi centieni, lai apkarotu radikalizāciju un vervēšanu, izsekotu teroristu finansējumu un izstrādātu jaunu vēstījumu, kas būtu vērsts pret islāmistu fundamentālismu; uzsver, ka pretterorisma sadarbībai un informācijas apmaiņai vajadzētu būt pamatelementam ES attiecībās ar minētajām valstīm; uzsver, ka būtiski ir arī nostiprināt šādu sadarbību ar reģionālajām organizācijām, piemēram, ar Arābu līgu, Āfrikas Savienību un Persijas līča sadarbības padomi;

26.  noteikti noraidītu jebkādus centienus svītrot tādus ziņojuma aspektus, kuros uzmanība vērsta uz terora aktu un ekstrēmistu aktu kā tādu apkarošanu; uzskata, ka ir nelietderīgi un neefektīvi saraut saikni starp radikalizācijas apkarošanu un tās izpausmju apkarošanu; aicina Padomi izveidot Eiropas džihāda kaujinieku un aizdomās turēto džihāda teroristu melno sarakstu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

52

5

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Javier Couso Permuy, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Eleni Theocharous, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ryszard Czarnecki, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Cătălin Sorin Ivan, Marek Jurek, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Miloslav Ransdorf, Jean-Luc Schaffhauser, György Schöpflin, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Paavo Väyrynen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Claudiu Ciprian Tănăsescu

17.9.2015

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu kustību veiktās viņu vervēšanas nepieļaušanu

(2015/2063(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Angel Dzhambazki

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina par Parīzes deklarāciju, ko 2015. gada 17. martā pieņēma ES izglītības ministri, aicinot uz dalībvalstu labāku sadarbību, lai veicinātu vienlīdzīgu iespēju sistēmu, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, tostarp vārda brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības, vienlīdzību, tiesiskumu, sociālo iekļautību un aktīvu pilsonisko nostāju, izmantojot personības attīstību un izglītības nodrošināšanu visos līmeņos, jo īpaši tiem, kas nāk no nelabvēlīgiem sabiedrības slāņiem; atgādina, ka ES ir atbildīga ievērot savu pilsoņu pamattiesības, brīvības un drošību, kā ierakstīts ES Pamattiesību hartā, ieskaitot vārda un informācijas brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību un lingvistiskās, kultūras un reliģiskās daudzveidības ievērošanu;

2.  uzskata, ka Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu organizāciju veiktās viņu vervēšanas nepieļaušana ir daļa no tādu pasākumu virknes, kuri aptver daudzas jomas un kuru mērķis ir veicināt drošību, taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas visiem; atkārtoti apstiprina, ka citi faktori, kas var veicināt Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanos un iesaistīšanos teroristu organizācijās, kura notiek šo organizāciju veiktās vervēšanas rezultātā, cita starpā ietver nevienlīdzību, marginalizāciju, sociālo atstumtību un grūtības saņemt kvalitatīvu izglītību;

3.  uzsver, ka ir svarīgi ieguldīt mūžizglītības programmās gan kā profilaktiskā pasākumā pret radikalizāciju, gan kā izvēles instrumentā individuālu personu deradikalizācijai;

4.  atzīmē, ka terorisma novēršana un visu veidu radikalizācijas apkarošana ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Drošības programmā, taču pauž nožēlu, ka, neraugoties uz iepriekšējām reformām, Eiropa joprojām nespēj pienācīgi reaģēt uz šiem jaunajiem pārbaudījumiem; tādēļ uzsver, ka nepieciešama daudzšķautņaina pieeja, lai novērstu kultūras, ekonomiskos, sociālos un politiskos pamatcēloņus, kas sekmē terorismu; uzsver, ka izšķiroši svarīga nozīme ir tādu personu agrīnai identificēšanai, kuriem pastāv risks ietekmēties no radikalizācijas, un uzsver, ka atbildīgām sociālajām un izglītības iestādēm vajadzētu būt pienācīgiem līdzekļiem ar izglītību izpildīt šos uzdevumus; uzsver, ka būtiska nozīme ir tam, lai par radikalizācijas nepieļaušanu atbildību uzņemtos ikviena ieinteresētā persona — vietējā, valsts, Eiropas vai starptautiskā līmenī; uzsver, ka būtiska loma ir dialogam un sadarbībai starp visiem dalībniekiem gan formālā, gan neformālā izglītībā (piemēram, ģimenēm, vecākiem, skolotājiem un asociācijām), kā arī kultūrai un sportam; norāda, ka nepieciešams nodrošināt specializētu apmācību skolotājiem, kuri var rādīt piemēru un kļūt par lomu modeļiem, ka svarīga ir sociālā un jaunatnes politika, alternatīvās brīvā laika pavadīšanas nodarbības, mūžizglītība un starpkonfesionāls un starpkulturāls dialogs, lai novērstu radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma;

5.  norāda, ka ir svarīgi palielināt skolotāju iespējas ieņemt aktīvu nostāju pret visa veida diskrimināciju un rasismu; norāda uz izglītības un kompetentu un atbalstošu pasniedzēju būtisko lomu, ne tikai, lai nostiprinātu sociālās saites, radītu piederības sajūtu, attīstītu zināšanas, prasmes, kompetences un integrētu pamatvērtības, uzlabotu sociālās, pilsoniskās un starpkultūru kompetences, kritisko domāšanu un plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmes, bet arī palīdzētu jauniešiem — ciešā sadarbībā ar vecākiem un ģimenēm — kļūt par aktīviem, atbildīgiem, atvērtiem sabiedrības locekļiem; uzsver, ka skolas var veidot skolēnu noturīgumu pret radikalizāciju, nodrošinot drošu vidi un laiku diskutēšanai un pretrunīgu un jutīgu jautājumu izpētīšanai; norāda, ka pusaudži ir īpaši neaizsargāta grupa, jo viņi atrodas savas dzīves grūtā posmā, kad viņi attīsta savu vērtību sistēmu un meklē jēgu, un vienlaikus ir ļoti iespaidojami un viegli manipulējami; atgādina, ka grupas, kā arī indivīdi var radikalizēties, un atzīst, ka attīstība un reakcija uz individuālu un grupas radikalizāciju var būt dažāda; uzsver, kādai jābūt sabiedrības lomai, paverot jauniešiem labākas izredzes un uzdevumus dzīvē, jo paši ar ļoti kvalitatīvas izglītības un apmācības palīdzību; uzsver izglītības iestāžu lomu, mācot jaunatni atzīt un pārvaldīt risku un veikt drošākas izvēles un veicinot spēcīgu piederības sajūtu, kopības, rūpēšanās, atbalsta un atbildības par citiem sajūtu; uzsver, ka jāizmanto dažādas iespējas, ko piedāvā profesionālā izglītība un akadēmiskie kursi, lai jaunieši saskartos ar dažādām nacionālajām, reģionālajām un etniskajām identitātēm Eiropā;

6.  norāda, ka jaunieši, kuriem nav iespēju un darba un kuru rīcībā ir daudz laika, ir neaizsargātāki un vairāk tendēti uz to, lai viņiem liktos pievilcīga teroristu organizāciju vervēšanas šķietamā aizrautība;

7.  uzsver, ka radikalizācijas pārvarēšanas rīcībai arī jākoncentrē uzmanība uz sociālo integrāciju un iespēju nodrošināšanu neaizsargātās kopienās, veicinot kopienu iesaistīšanos, izmantojot dialogu, aktīvas pilsoniskās nostājas veicināšanu un izkopšanu un nostiprinot vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu; aicina Komisiju un dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi, izstrādāt ieteikumus un attīstīt tīklus vietējā, valstu un Eiropas līmenī, lai atbilstoši šīm vadlīnijām nodrošinātu pozitīvu sociālo reakciju uz radikalizāciju;

8.  uzsver, ka radikalizācijas sākotnējos posmus raksturo personas izolēšanās, jo īpaši no ģimenes un skolas; uzsver, ka svarīga ir piemērota saziņa starp vecākiem, skolotājiem un iestādēm, lai atklātu pazīmes, kas liecina par jauniešu radikalizēšanos;

9.  uzsver, ka Eiropas daudzveidība un tās multikulturālās kopienas ir neatņemama tās sociālās uzbūves sastāvdaļa un ir būtisks kultūras kapitāls; uzstāj, ka ikvienai politikai radikalizācijas pārvarēšanā jābūt jutīgai un samērīgai, tā lai ievērotu un nostiprinātu kopienu sociālo uzbūvi;

10.  pauž bažas, ka pretterorisma un antiradikalizācijas politika riskē ierobežot vārda brīvību — vai nu tiešā veidā, vai ar atturošu iedarbību; norāda, ka tādu jēdzienu kā „radikalizācijas” vai „ekstrēmisms” definīcija ir jānosaka skaidri un detalizēti, lai novērstu šādas politikas jebkādu negatīvu ietekmi uz likumīgu izteiksmi; uzsver, ka kopienās, kuras ir neaizsargātas pret radikalizācijas tendencēm, nepieciešama izpausmes dažādība, lai mērenas un progresīvas idejas un vēstījumi varētu gūt virsroku pār ekstrēmismu, un tādējādi uzskatu dažādība būtu jāveicina atklātās diskusijās;

11.  mudina dalībvalstis veicināt savos izglītības modeļos starpkultūru pieeju, lai ļautu savstarpēju zināšanu iegūšanu un savstarpēju cieņu kopēju vērtību apzināšanā;

12.  uzsver, cik svarīga ir sieviešu loma radikalizācijas novēršanā ģimenes iekšienē;

13.  uzsver, cik svarīga nozīme ir starpkonfesiju un starpkultūru dialogam kā instrumentam sociālajai kohēzijai un integrācijai, samierināšanai un izlīgumam;

14.  atzīst, ka ir svarīga nozīme, un pauž atbalstu sanāksmēm un sabiedriskam dialogam starp dažādiem svarīgākajiem reliģiskajiem darbiniekiem, kuri var dot ievērojamu ieguldījumu, lai pārvarētu stereotipus un fobijas saistībā ar individuālām reliģijām;

15.  ar bažām norāda uz interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu propagandas materiālu izplatīšanai un vervēšanai teroristu organizācijās; mudina aktīvu sadarbību starp dalībvalstīm, ES un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, apkarojot radikalizējoša materiāla un propagandas izplatīšanu internetā; pieprasa jauniešu izpratnes veicināšanas programmu īstenošanu attiecībā uz naidu kurinošiem izteikumiem tiešsaistē un ar tiem saistītajiem riskiem, kā arī plašsaziņas līdzekļu un interneta izglītību popularizējošu programmu īstenošanu; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešams gan izstrādāt inovatīvu tiešsaistes atbildes komunikāciju ar dalībvalstīm, kas var arī stimulēt kritisku spriestspēju mazāk aizsargātu interneta lietotāju vidū, gan izstrādāt tehnoloģijas, kas varētu apsteidzoši slāpēt un apkarot šo parādību; uzsver izšķirošo lomu, kāda ir visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātu un izplatītu efektīvus atbildes vēstījumus; uzsver izglītības lomu, lai palīdzētu jauniešiem saprast un pieņemt viedokļu atšķirības, pārliecības, ticības un dzīvesveida atšķirības, vienlaikus ievērojot dažādību un tiesiskumu, veicinot kritisku domāšanu un labas spriestspējas, lai, jo īpaši saistībā ar internetu un sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, viņi spētu aptvert realitāti, atšķirt faktus no viedokļiem, atpazīt propaganda un pretoties visa veida indoktrinācijai, naida runām un ekstrēmismam tiešsaistē; mudina dalībvalstis un ieinteresētās personas vienoties par kopīgiem žurnālistikas ētikas standartiem, lai cīnītos pret naida runām plašsaziņas līdzekļu materiālos un vispārējās publikas komentāros tiešsaistē;

16.  uzsver, ka lielāka jauniešu iesaistīšana, tostarp ar izglītības apmaiņas un citiem tīkliem, ir galvenais elements nolūkā veidot tiltus, pārvarēt aizspriedumus un veicināt reliģisku dialogu un kultūras daudzveidības ievērošanu; uzskata, ka daudzšķautnainas programmas rīcībām, kas balstās uz alternatīvu izglītības un kultūras profilu, norādot uz pastāvošo kultūras daudzveidību un nepieciešamību to izprast, var būt nozīmīga loma, lai izstrādātu kopēju skatījumu par nākotni, kas balstās uz cilvēktiesību ievērošanu un cieņu, starptautiskajiem standartiem un tām vērtībām, uz kurām balstās ES;

17.  uzsver nepieciešamību vērst centienus tieši uz to, lai palīdzētu jauniešiem attīstīt savu identitāti, pašvērtības apziņu, kopienas garu un daudzkultūru un daudznacionālu sabiedrību pieņemšanu, ņemot vērā to, ka jaunieši, kuri meklē identitāti un piederības sajūtu, ir īpaši neaizsargāti pret ekstrēmistu retoriku;

18.  aicina dalībvalstis to izglītības sistēmās likt lielāku uzsvaru uz apmācību plašsaziņas līdzekļu izmantošanā, lai bērni un jaunieši varētu iemācīties, kā izprast un pienācīgi izvērtēt informāciju, ar kuru viņi bieži saskaras neatlasītā veidā internetā;

19.  uzsver nepieciešamību panākt, lai gan audzēkņi, gan pasniedzēji labāk saprastu radikalizāciju un ekstrēmismu, kā arī izplatīt informāciju par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu izmantošanu radikalizācijai un ekstrēmistu ideju propagandai; mudina dalībvalstis īstenot interneta drošumu skolu IT mācību programmās, lai novērstu radikalizāciju tiešsaistē;

20.  uzsver, ka sociālie un interneta tīkli ir tikai viena radikalizācijas procesa daļa un ka cīņa pret radikalizācijas digitālajiem izplatītājiem ir tikai viena daļa no cīņas pret radikalizāciju;

21.  atgādina plašsaziņas līdzekļiem par Radošās Eiropas programmas izglītojošo mērķi, kas ļauj projektiem, kuri vērsti uz kritiska dialoga veidošanu ar plašsaziņas līdzekļiem — jo īpaši digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem —, iegūt finansējumu saistībā ar cīņu pret radikalizāciju;

22.  atgādina, cik svarīgas ir ES programmas un finansēšanas instrumenti, piemēram, programma „Apvārsnis 2020”, Erasmus+ programma, Radošā Eiropa, programma „Eiropa pilsoņiem” un stratēģiskā sistēma izglītībai un mācībām 2020. gadam, jomās, kas saistītas ar izglītību, kultūru un sportu kā izšķirošas norādes, lai atbalstītu dalībvalstu centienus pārvarēt nevienlīdzību, neiecietību, diskrimināciju un novērst marginalizāciju un integrēt minoritātes atsevišķu dalībvalstu sociālajā dzīvē; aicina Komisiju īstenot tās apņemšanos aktivizēt pieejamos mērķtiecīgi virzītos līdzekļus, lai veicinātu konkrētus ekstrēmistu ideoloģijas un radikalizācijas apkarošanas pasākumus, izmantojot dialogu, ko risina ar galvenajām mērķa auditorijām; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā līdz gada beigām nāks klajā ar ieteikumiem nostiprināt skolās integrācijas, dažādības un pilsonisko vērtību ideju, balstoties uz Erasmus+ programmu;

23.  atzīmē formālas un neformālas izglītības nozīmi un to, cik svarīgi ir atvieglot jauniešu iesaistīšanos brīvprātīgo darbā integrējošu jaunatnes organizāciju un sporta uz vietas ietvaros, lai nostiprinātu mijiedarbību un palīdzētu jauniešiem iegūt sociālās un saziņas prasmes, kritisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, kā arī pozitīvu pašvērtējumu, kas papildina formālo izglītību;

24.  uzsver, ka izšķiroši svarīga nozīme ir palīdzības pakalpojumiem izglītības iestādēs, kurus nodrošina pienācīgi apmācīti psihologi un sociālie darbinieki; aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu nesen ieradušos migrantu un bēgļu izglītošanā, lai novērstu viņu sociālo atstumtību; uzsver, ka ir svarīga savstarpējā apmācība un reliģisko vadītāju kopīgas aktivitātes, lai labvēlīgi ietekmētu sabiedrisko saziņu;

25.  aicina Komisiju rast jaunus, radošus veidus, kā novērst un apkarot radikalizāciju, ieskaitot sistēmas vecākiem, kuru bērni varētu būt neaizsargāti pret ekstrēmistu vervēšanas ietekmi;

26.  mudina dalībvalstis īstenot mācīšanas un mācību stratēģijas, kuras apskata pretrunīgus jautājumus tādā veidā, kas veicina kritisku analīzi, sociālās vērtības un kopīgu atvērtības un plurālisma kultūru skolās un sabiedrībā;

27.  uzsver NVO un pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu un nozīmi radikalizācijas novēršanas un deradikalizācijas procesos;

28.  aicina Komisiju arī turpmāk nostiprināt Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN), cita starpā uzlabojot piekļuvi informācijai un konkrētu sadarbību starp ieinteresētajām personām attiecībā uz stāšanos pretī radikalizācijai un atbalstīt ES un dalībvalstis, veidojot deradikalizācijas un izstāšanās programmas un izstrādājot „izstāšanās stratēģijas”, lai palīdzētu personām aiziet no vardarbīga ekstrēmisma;

29.  uzsver, ka ir svarīgi mērķtiecīgi izglītības projekti cietumos, kurus arvien vairāk apdraud radikalizācijas risks;

30.  uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt visaptverošu politiku, kas balstās uz starpnozaru pieeju dažādo jomu starpā (piemēram, kultūra, sports, nodarbinātība un labklājības politika) un citiem veidiem, kā strādāt pie sociālās integrācijas un dažādības, plurālisma un kopējo Eiropas vērtību nodrošināšanas Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī;

31.  norāda, ka pret radikālismu vērstai kampaņai, izmantojot kultūras un humāno attīstību, būtu jārodas kā jaunam publiskam vēstījumam un ilgtermiņa mērķim viedākiem centieniem attiecībā uz stratēģisko terorisma apkarošanu;

32.  atgādina par to, ka izglītība ir svarīga demokrātijai, aktīvai pilsonībai un demokrātiskai politiskajai kultūrai un ka svarīgas ir vērtības, kas atrodas Eiropas Savienības uzmanības centrā — brīvība, iecietība, līdztiesība un tiesiskums;

33.  norāda, ka lielā mērā integrējoša izglītība (viens no stratēģiskās sistēmas izglītībai un mācībām 2020. gadam stratēģiskajiem mērķiem) var stāties pretī nelabvēlīgajām ietekmēm, ar ko daudzi bērni un jaunieši saskaras mājās, un šādi palīdzēt novērst radikalizāciju;

34.  atgādina, ka ļoti svarīgi ir ar izglītību un apmācību veicināt vienlīdzību, sociālo kohēziju un aktīvu pilsonisko nostāju un ļoti svarīgi ir nodrošināt bērniem un jauniešiem iespēju attīstīt prasmes un kompetences, kas vajadzīgas aktīvai pilsoniskajai nostājai, starpkultūru un starpkonfesiju dialogam;

35.  uzsver, ka piedalīšanās Erasmus+ programmā palielina jauniešu vidū aktīvas pilsoniskās nostājas līmeni; atgādina, ka bijušie Erasmus programmas studenti uzrāda lielāku Eiropas identitātes sajūtu, lielāku piederības sajūtu un pozitīvu ES uztveri un tas viss var samazināt radikalizācijas iespēju un pārvarēt neiecietības un diskriminācijas problēmas;

36.  uzsver nepieciešamību rast līdzsvaru starp vārda brīvību un mērķiem garantēt drošību un nepieļaut radikalizāciju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.9.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Angel Dzhambazki, Jill Evans, Petra Kammerevert, Rikke Karlsson, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Yana Toom, Helga Trüpel, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Paul Nuttall, Hermann Winkler

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.10.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

7

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Michał Boni, Ignazio Corrao, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Jussi Halla-aho, Sophia in ‘t Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Vicky Maeijer, Roberta Metsola, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Soraya Post, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Carlos Coelho, Pál Csáky, Daniel Dalton, Miltiadis Kyrkos, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Sander Loones, Andrejs Mamikins, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Daniele Viotti, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Peter Eriksson, Fredrick Federley, Jude Kirton-Darling, Kostadinka Kuneva, Maurice Ponga, Jutta Steinruck, Lola Sánchez Caldentey, Sabine Verheyen

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

Federley Fredrick, Griesbeck Nathalie, Pagazaurtundúa Ruiz Maite, in 't Veld Sophia

ECR

Dalton Daniel, Halla-aho Jussi, Kirkhope Timothy, Loones Sander, Stevens Helga

EPP

Boni Michał, Coelho Carlos, Csáky Pál, Dati Rachida, Díaz de Mera García Consuegra Agustín, Engel Frank, Gabriel Mariya, Gál Kinga, Kudrycka Barbara, Lenaers Jeroen, Metsola Roberta, Ponga Maurice, Sógor Csaba, Ungureanu Traian, Verheyen Sabine, Voss Axel, Zdechovský Tomáš

S&D

Arena Maria, Gomes Ana, Kaufmann Sylvia-Yvonne, Kirton-Darling Jude, Kyenge Kashetu, Kyrkos Miltiadis, Lauristin Marju, López Aguilar Juan Fernando, Mamikins Andrejs, Moraes Claude, Niedermüller Péter, Post Soraya, Steinruck Jutta, Viotti Daniele, Weidenholzer Josef

7

-

EFDD

Winberg Kristina

EFN

Maeijer Vicky

GUE/NGL

Albiol Guzmán Marina, Ernst Cornelia, Kuneva Kostadinka, Sánchez Caldentey Lola

NI

Voigt Udo

6

0

ECR

Škripek Branislav

EFDD

Corrao Ignazio, Ferrara Laura

GREENS/EFA

Albrecht Jan Philipp, Eriksson Peter, Lambert Jean

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0384.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0102.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0032.

(4)

Dok. 9956/14

Juridisks paziņojums