Procedūra : 2015/0061(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0325/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0325/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 15/12/2015 - 4.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0432

IETEIKUMS     ***
PDF 182kWORD 101k
16.11.2015
PE 560.849v02-00 A8-0325/2015

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Sentvinsentu un Grenadīnām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

(07191/2015 – C8-0148/2015 – 2015/0061(NLE))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Mariya Gabriel

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Sentvinsentu un Grenadīnām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

(07191/2015 – C8-0148/2015 – 2015/0061(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07191/2015),

–  ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un Sentvinsentu un Grenadīnām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (07115/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0148/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0325/2015),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valdībai un parlamentam.

ĪSS PAMATOJUMS

Nolīguma attiecību konteksts un vispārīgie noteikumi

Attiecības starp Eiropas Savienību un Sentvinsentu un Grenadīnām reglamentē partnerības nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, proti, Kotonū nolīgums, kā arī šīs attiecības tiek risinātas ES un CELAC un ES un CARIFORUM dialoga ietvaros. Ar pēdējo minēto tika ieviesti dažādi sadarbības instrumenti, proti, ES un CARIFORUM partnerības nolīgums (parakstīts 2008. gadā) un Karību jūras reģiona valstu un ES stratēģiskā kopīgā partnerība (2012. gads).

Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 grozīšanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 509/2014, Sentvinsenta un Grenadīnas tika pārceltas uz II pielikumu, kurā ir ietverts to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas. Grozītā Regula (EK) Nr. 539/2001 tiek piemērota visās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Apvienoto Karalisti.

Pēc tam, kad 2014. gada 20. maijā tika pieņemta minētā regula, Padome 2014. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu atļaut Komisijai sākt sarunas par divpusēja nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Sentvinsentu un Grenadīnām. Sarunas tika sāktas 2014. gada 12. novembrī un noslēgtas 2014. gada 11. decembrī. Nolīgums tika parakstīts 2015. gada 28. maijā Briselē. Kopš minētā datuma šis nolīgums tiek piemērots provizoriski, līdz tiks saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana.

Noslēgtais nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Eiropas Savienības pilsoņiem un Sentvinsentas un Grenadīnu pilsoņiem, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju, ne vairāk uz kā 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Kopīga deklarācija par to, kā interpretēt šo 90 dienu laikposmu, ir pievienota nolīgumam. Vīzu režīma atcelšana attiecas uz visām personu kategorijām (parasto, diplomātisko, dienesta/oficiālo un īpašo pasu turētājiem), kas ceļo jebkādos nolūkos, izņemot nolūkā veikt algotu darbu.

**

Referentes sniegtais pamatojums

Šis nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu vienlaikus ir Eiropas Savienības un Sentvinsentas un Grenadīnu attiecību padziļināšanas pozitīvs iznākums, kam ir būtiska politiska nozīme Kotonū nolīguma ietvaros, kā arī papildu līdzeklis, lai pastiprinātu attiecības ekonomikas un kultūras jomā un politisko dialogu par dažādiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.

Sentvinsenta un Grenadīnas ir pārdzīvojušas ekonomiski sarežģītu periodu, kas galvenokārt bija iezīmīgs ar dabas katastrofām un nozīmīgākā lauksaimniecības produkta, proti, banānu, eksporta nosacījumu pasliktināšanos. Šie elementi radīja šķēršļus valsts ekonomikas atjaunošanai un īpaši negatīvi skāra tūrismu. Tomēr pēdējo gadu laikā Sentvinsenta un Grenadīnas ir piedzīvojušas pozitīvu attīstību sociālajā un ekonomikas jomā. Pateicoties īstenotajiem makroekonomikas politikas virzieniem, Sentvinsenta un Grenadīnas ir uzlabojušas savus rādītājus ārējās tirdzniecības jomā un ir spējušas veiksmīgi uzsākt ekonomikas dažādošanas programmu, galveno uzmanību joprojām vēršot uz banāniem, taču arī papildus veicot pasākumus, kuru mērķis ir palielināt eksporta apjomu, stiprināt tūrisma nozari un uzlabot sociālās attīstības līmeni. Šis nolīgums ļaus vēl vairāk nostiprināt abu pušu attiecības un dot jaunu stimulu tirdzniecībai.

Runājot par politisko un institucionālo situāciju, Sentvinsenta un Grenadīnas mūsdienās ir plurālistiska un atvērta demokrātija, kurā kopš neatkarības pasludināšanas 1979. gadā ir notikušas astoņas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas un trīs miermīlīgas politiskās varas maiņas starp dažādām politiskajām partijām. Pilsoniskās un politiskās tiesības, kā arī pamatbrīvības, piemēram, vārda un pulcēšanās brīvību, aizsargā konstitūcija. Sentvinsenta un Grenadīnas ir guvušas ievērojamus panākumus, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus. Šā nolīguma noslēgšana būs iespēja sadarboties īpaši svarīgās jomās, piemēram, cilvēktiesību jomā, un īstenot regulāru un līdzsvarotu politisko dialogu par konkrētākiem jautājumiem, piemēram, vardarbību ģimenē vai vīriešu un sieviešu līdztiesību, kas joprojām ir Savienībai prioritāri jautājumi.

Attiecībā uz mobilitāti pieejamie dati apliecina, ka uzticēšanās līmenis vīzu pieteikumu iesniedzējiem ir augsts un vīzu pieteikumu noraidīšanas līmenis ir zems. Šī valsts nerada nekādu apdraudējumu ne nelegālas migrācijas, ne drošības un sabiedriskās kārtības jomā.

Visbeidzot referente uzsver, ka vīzu režīma atcelšana ir būtisks Eiropas un Karību jūras reģiona tautu tuvināšanās faktors. Vīzu režīma atcelšana ne vien ļauj pilsoņiem pilnībā izmantot ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu, bet arī šajā partnerībā piedalīties, ērti un praktiski ceļojot par zemākām izmaksām.

Šajā sakarībā referente atzinīgi vērtē ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļu lomu, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu šā nolīguma noslēgšanā, kas turklāt atvieglos viņu līdzdalību ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas sanāksmēs.

**

Nolīguma īstenošana un turpmāk veicamie pasākumi

Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pasākumiem referente aicina Eiropas Komisiju sekot iespējamai attīstībai to kritēriju jomā, kuri sākotnēji noveda pie Sentvinsentas un Grenadīnu pārcelšanas no Regulas Nr. 509/2014 I pielikuma uz II pielikumu. Šie kritēriji ietver ne tikai nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, bet arī Savienības ārējās attiecības ar trešo valsti, jo īpaši apsvērumus saistībā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Turklāt referente aicina Eiropas Komisiju un Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes nodrošināt pilnīgu savstarpējību vīzu režīma atcelšanas jomā, kam būtu jāļauj nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pilsoņiem, jo īpaši visiem Savienības pilsoņiem.

Referente vērš uzmanību uz to, ka Apvienotajā komitejā nolīguma pārvaldībai (6. pants) Eiropas Savienību pārstāv tikai Eiropas Komisija. Eiropas Parlaments kā Savienības pilsoņu tieši ievēlēta iestāde un demokrātijas, cilvēktiesību un ES pamatprincipu aizstāvis varētu tikt iesaistīts Apvienotās komitejas darbā. Eiropas Parlamenta referente atkārtoti mudina Eiropas Komisiju, pievēršoties turpmākajiem nolīgumiem, pārskatīt apvienoto komiteju sastāvu

Tāpat referente izsaka šaubas par praksi parakstīt vīzu režīma atcelšanas nolīgumus un tos īstenot provizoriski, pirms Eiropas Parlaments ir sniedzis piekrišanu. Referente atzīmē, ka šāda prakse noved pie Eiropas Parlamenta rīcības brīvības samazināšanas un ka turklāt EP netiek laikus informēts par situāciju divpusējo sarunu norisē.

**

Īpaši noteikumi

Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija ir atspoguļota noslēgtā nolīguma preambulā. Līdz ar to Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās noslēgtajā nolīgumā un šīm valstīm nav saistoši tā noteikumi.

Tāpat nolīgumam pievienotā kopīgā deklarācijā ir atspoguļota Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas ciešā līdzdalība Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Deklarācijā šo valstu iestādes tiek mudinātas pēc iespējas drīzāk noslēgt ar Sentvinsentu un Grenadīnām divpusējus nolīgumus par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu.

Nolīgumā ir iekļauti noteikumi par tā teritoriālo piemērošanu — Francijas un Nīderlandes gadījumā nolīguma noteikumi attiecas tikai uz šo dalībvalstu Eiropas teritorijām.

**

Visbeidzot, referente iesaka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai atbalstīt šo ziņojumu un Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Heinz K. Becker, Malin Björk, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Jussi Halla-aho, Filiz Hyusmenova, Iliana Iotova, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Vicky Maeijer, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, József Nagy, Péter Niedermüller, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, Anna Hedh, Petr Ježek, Ska Keller, Miltiadis Kyrkos, Artis Pabriks, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Salvatore Domenico Pogliese, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Barbara Spinelli, Kazimierz Michał Ujazdowski, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Eugen Freund

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

51

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Petr Ježek, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Cecilia Wikström

ECR

Jussi Halla-aho, Timothy Kirkhope, Monica Macovei, Helga Stevens, Kazimierz Michał Ujazdowski, Branislav Škripek

EFFD

Laura Ferrara

ENF

Lorenzo Fontana

EPP

Heinz K. Becker, Pál Csáky, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, József Nagy, Artis Pabriks, Salvatore Domenico Pogliese, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Axel Voss, Tomáš Zdechovský

GREENS

Eva Joly, Jan Keller, Bodil Valero

GUE

Martina Anderson, Malin Björk, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

S&D

Francisco Assis, Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Eugen Freund, Anna Hedh, Iliana Iotova, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Miltiadis Kyrkos, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Christine Revault D'Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel

3

-

EFDD

Kristina Winberg

ENF

Vicky Maeijer

NI

Udo Voigt

0

0

 

 

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika