Procedūra : 2015/2108(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0330/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0330/2015

Debates :

PV 14/12/2015 - 12
CRE 14/12/2015 - 12

Balsojumi :

PV 15/12/2015 - 4.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0445

ZIŅOJUMS     
PDF 203kWORD 129k
17.11.2015
PE 557.414v02-00 A8-0330/2015

par elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšanu — Eiropas elektrotīkla sagatavošanu 2020. gadam

(2015/2108(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Peter Eriksson

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšanu — Eiropas elektrotīkla sagatavošanu 2020. gadam

(2015/2108(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšana” (COM(2015)0082),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2002. gada 15. un 16. marta secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 20. un 21. marta secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā elektroenerģijas PSOET 2014. gada desmitgades tīkla attīstības plānu,

–  ņemot vērā Madrides deklarāciju par Augsta līmeņa sanāksmi par enerģijas starpsavienojumiem, kas parakstīta 2015. gada 4. martā starp Spāniju, Franciju, Portugāli, Eiropas Komisiju un EIB;

–  ņemot vērā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0330/2015),

Starpsavienojumu priekšrocības

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un stratēģiju kā sekmīgu pasākumu virzībā uz elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšanu un ES iekšējā elektrības tirgus darbības uzlabošanu;

2.  atzīst, ka atjaunojamā enerģija, paaugstināta energoefektivitāte un ilgtspējīga energoresursu struktūra, kas rada enerģijas ietaupījumu, un enerģijas iekšējais tirgus, kas nodrošina brīvu elektroenerģijas plūsmu, ir svarīgi līdzekļi tādas stabilas, drošas, neatkarīgas, iekļaujošas, pārredzamas un konkurētspējīgas enerģētikas sistēmas veidošanai ES, kas nodrošina kvalitatīvas darbavietas un pārticības radīšanu uz nākotni orientētā ilgtspējīgā ekonomikā; uzsver, ka šādas sistēmas veidošanai ir nepieciešama augstāka līmeņa elektrotīklu starpsavienojamība, viedtīkli un jauna tirgus struktūra; uzskata, ka šādas sistēmas izveidei un enerģētikas ziņā izolētu teritoriju novēršanai vajadzētu būt svarīgai Enerģētikas savienības politiskas prioritātei;

3.  atzīst, ka elektrotīklu starpsavienojumi ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tam, lai pabeigtu integrētu elektroenerģijas iekšējo tirgu, kas, ja labi izstrādāts, palīdzēs sasniegt mūsu klimata mērķus, tostarp ES mērķi būt par līderi atjaunojamo energoresursu jomā, un uzlabos ES ģeopolitisko stāvokli, palielinot energoapgādes drošību un neatkarību un samazinot enerģētisko izolētību un enerģētikas sistēmas traucējumu iespēju; uzsver, ka elektrotīklu starpsavienojumi arī ir jāapspriež, jāplāno un jāveido, izmantojot spēcīgu, koordinētu reģionālo sadarbību, kurā ievēro dalībvalstu iestāžu kompetences energoresursu struktūras noteikšanā un ņem vērā ES ilgtermiņa klimata un enerģētikas mērķus;

4.  uzsver, ka ieguvumi, ko sniedz būtiski palielināta Eiropas tīkla starpsavienojamība, ievērojami pārsniedz ekonomisko un ģeopolitisko dimensiju; tas ir stratēģisks princips, kas ļaus izveidot noturīgāku un stabilu tīklu, kuru varēs labāk pielāgot dažādām izmaiņām un novērst pārrāvumus, un Eiropas tīklā efektīvi iekļaut arvien lielāku atjaunojamo energoresursu daļu;

5.  atgādina, ka IKT ir aizvien lielāka nozīme elektrotīklos un ka elektroenerģijas sistēmas drošība ir vēl vairāk pakļauta kiberdraudiem; aicina Komisiju novērtēt elektroenerģijas sistēmas drošības apdraudējumus un vajadzības gadījumā izstrādāt rīcības plānu to novēršanai;

6.  uzsver, ka pilnībā integrēts iekšējais elektroenerģijas tirgus atvieglotu elektroenerģijas tirdzniecību un līdzsvarošanas pakalpojumus un globālajā ekonomikā paaugstinātu elektroenerģijas pakalpojumu drošību un samazinātu cenu svārstības iedzīvotāju un Eiropas rūpniecības un uzņēmējdarbības konkurētspējas interesēs un ka tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam Eiropas patērētāji katru gadu varētu ietaupīt EUR 12–40 miljardus;

7.  atzīmē, ka saskaņā ar elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (elektroenerģijas PSOET) visas Eiropas nozīmes starpsavienojumu projektos līdz 2030. gadam nepieciešamie ieguldījumi varētu sasniegt pat EUR 150 miljardus, un ar interesi atzīmē, ka, veicot šādus ieguldījumus starpsavienojumos, elektrības cenas varētu samazināt vismaz par EUR 2/MWh un šādi ieguldījumi Eiropai ļautu lielu daļu tās elektriskās slodzes nodrošināt ar atjaunojamiem energoresursiem; atgādina, ka labumu no elektroenerģijas iekšējā tirgus ir jāgūst visiem ES patērētājiem; prasa attiecīgajām iestādēm uzraudzīt, lai mājsaimniecības, MVU un citi mazumtirdzniecības patērētāji gūtu reālu labumu, kas neattiektos tikai un vienīgi uz vairumtirdzniecības cenām;

8.  uzsver, ka, pakāpeniski atsakoties no regulētajām cenām par elektroenerģijas patēriņu, būtu jāņem vērā faktiskais tirgus konkurētspējas līmenis; turklāt norāda, ka Eiropas Savienības stratēģijā jānodrošina patērētāju piekļuve pieņemamām, stabilām un ilgtspējīgām elektroenerģijas cenām;

Elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītājs

9.  atzīst 10 % mērķrādītāju, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, par svarīgu mērķi un būtisku soli pareizajā virzienā; pauž nožēlu par to, ka divpadsmit dalībvalstīs, galvenokārt ES perifērijā, elektroenerģijas starpsavienojumu mērķrādītājs joprojām ir mazāks par 10 % un tādējādi tās ir lielā mērā izolētas no iekšējā elektroenerģijas tirgus; tāpēc uzsver, ka ir vairāk jādara, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuru zemais savienojumu līmenis kavē iekšējā elektrības tirgus pabeigšanu atbilstoši šim mērķim; tomēr uzskata, ka 10 % mērķrādītājs viens pats ne vienmēr atspoguļo tirgus situāciju un ka tas nav noteikts, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem; atgādina, ka 10 % mērķrādītāju pirmo reizi noteica 2002. gadā, pamatojoties uz toreizējo iekārtu elektroenerģijas ražošanas jaudu; atzīst –– lai gan 10 % mērķrādītājs ir svarīgs, tas neraksturo ne elektroenerģijas daudzumu, kas plūst starp valstīm, ne arī kvalitāti, piemēram, esošās starpsavienojumu infrastruktūras vai esošās valsts infrastruktūras starp starpsavienojumiem pieejamību; tādēļ uzskata, ka viens starpsavienojumu mērķis, kura pamatā ir tikai esošo iekārtu elektroenerģijas ražošanas jauda, nav piemērots visām dalībvalstīm; tādēļ ir pārliecināts, ka vidējā termiņā un katrā ziņā laikposmā līdz 2030. gadam ar reģionu piekrišanu ir jāvienojas par mērķtiecīgiem un uz pierādījumiem balstītiem papildu starpsavienojumu mērķrādītājiem; uzskata, ka šādi mērķi būtu jānosaka, pamatojoties uz dažādiem parametriem; prasa Komisijai pēc iespējas drīz sākt tehniskās diskusijas par šādiem parametriem; uzsver, ka papildus kvantitatīviem mērķiem obligāta ir arī brīva piekļuve starpsavienojumiem un starpsavienojumu pieejamība, lai novērstu pārējos šķēršļus, kas traucē Eiropas elektroenerģijas tirgus darbībai; mudina Komisiju, Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) un valstu regulatorus nodrošināt pārredzamību un cieši uzraudzīt starpsavienojumu pieejamību, lai novērstu sistēmas šaurās vietas, kas kavē elektroenerģijas tirgus darbību, un lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmu darbību;

10.  norāda, ka, piemēram, Ziemeļpola darbības apgabalā ierobežotā pārvades jauda palielina reģionālās cenu atšķirības, neņemot vērā to, ka starpsavienojumu mērķis starp dalībvalstīm ir būtiski pārsniegts;

Holistiska pieeja

11.  norāda, ka bieži sastopamā pārvades tīklu pārslodze varētu būt saistīta ar pārrobežu līnijām vai arī ar vājām, novecojušām vietējām līnijām un ierobežotu valsts tīklu pieejamību; uzsver, ka dalībvalstu tīklu pastiprināšana ir obligāta, lai varētu izmantot starpsavienojumu pilnu jaudu; uzstāj, ka holistiska pieeja būtu jāievēro, izvērtējot pārrobežu un valstu savienojumu pastiprināšanas vai paplašināšanas nepieciešamību, lai pēc iespējas labāk izmantotu esošo starpsavienojumu līnijas un esošās valstu infrastruktūras jaudas;

12.  uzsver Komisijas lomu, saistībā ar trešo enerģētikas dokumentu paketi uzraugot nedalītu un pieejamu elektroenerģijas tirgu un atbalstot decentralizētu elektroenerģijas sistēmu, kurā dalībvalstis mazākiem tīkla piegādātājiem, jo īpaši ražojošiem patērētājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, piešķir piekļuvi tīklam saskaņā ar godīgiem tirgus noteikumiem un paraugpraksi ražošanai pašu patēriņam;

13.  atzīmē, ka mūsu enerģijas sektors kļūst decentralizētāks, ņemot vērā enerģijas ražojošo patērētāju pieaugošo nozīmi; tādēļ norāda, cik svarīgs ir labi izstrādāts pārvades un sadales viedtīkls; uzsver sadales sistēmu operatoru (SSO) pieaugošo un izšķirošo lomu tirgus darbības veicināšanā, jo lielākā daļa atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu ir savienotas ar sadales tīkliem; šajā sakarībā uzsver, ka, cenšoties risināt problēmu, kas saistīta ar tīkla šaurajām vietām, ir jāveic visaptverošs novērtējums, lai noteiktu konkrētajā situācijā optimālāko darbību kopumu, cita starpā jaunu pārvades līniju izbūvi, vietējo viedtīklu izveidi un efektivitātes un elastīguma integrēšanu sistēmā;

14.  uzskata, ka ieguvumus, ko sniedz starpsavienojumu līmeņa paaugstināšana, nevar panākt, ja nav augsts tirgus un pārvades sistēmu operatoru (PSO) sasaistes līmenis; aicina Komisiju veikt visus pasākumus, lai novērstu situāciju, ka sasaiste tiek noteikta dalībvalstu grupēšanas līmenī, un veicināt tādu sasaisti ES līmenī, kurā iekļautas visas dalībvalstis un to kaimiņvalstis, īpaši tās valstis, kuras piedalās Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP);

15.  atgādina, ka kopīgu interešu projektus (KIP) novērtē Komisijas izveidota reģionālā grupa, kurā iesaistīti dalībvalstu pārstāvji, VRI pārstāvji, elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori, projektu iniciatori, elektroenerģijas PSOET, ACER, Komisija un citas galvenās ieinteresētās personas;

16.  uzsver, ka KIP saraksts ir jāizstrādā pārredzamāk un atbildīgāk; norāda, ka elektroenerģijas PSOET, PSO un projektu iniciatoriem ir dominējošā loma saskaņotas izmaksu un ieguvumu analīzes metodikas izstrādē, desmitgades tīkla attīstības plānu un tīkla kodeksu sagatavošanā un katra projekta izmaksu un ieguvumu novērtēšanā; atgādina nepieciešamību nodrošināt pilnīgu, tostarp ietekmes uz ekonomiku, sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējumu; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt, ka šādus novērtējumus veic kvalificēti speciālisti, kas ir pilnīgi neatkarīgi no projektu iniciatoriem; uzsver nepieciešamību optimizēt vispārējo procesu, veicinot Parlamenta un citu ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, lielāku iesaisti; aicina Komisiju, ACER un valstu regulatorus uzņemties aktīvāku lomu, lai nodrošinātu neitrālāku, pārredzamāku, vieglāk izsekojamu un iekļaujošāku apspriešanās procesu; aicina Komisiju izvērtēt situācijas, kurās labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu varētu noteikt par būtisku rādītāju, piešķirot ES fondu līdzekļus projektiem;

17.   aicina Komisiju labāk izskaidrot KIP projektu novērtēšanas procesu; atgādina —lai projektu varētu izskatīt, KIP būtu jāiekļauj elektroenerģijas PSOET desmit gadu tīkla attīstības plānā, bet galīgo lēmumu par finansējuma piešķiršanu būtu jāpieņem Komisijai, pamatojoties uz saviem novērtēšanas kritērijiem projektu atlasē; aicina Komisiju precīzi ņemt vērā šos kritērijus;

18.  aicina Komisiju katru gadu sniegt ziņojumu Parlamentam par KIP īstenošanu un par virzību uz 10 % mērķrādītāja sasniegšanu kā daļu no gada progresa novērtējuma, kas paredzēts Enerģētikas savienības stratēģiskajā satvarā;

Atļaujas piešķiršanas process

19.  uzsver, ka ilgais atļaujas piešķiršanas process ir galvenais kavēklis jaunu augstsprieguma līniju ierīkošanai Eiropā; aicina dalībvalstis sekmēt ātrāku procedūru, vienlaikus saglabājot pienācīga līmeņa garantijas sabiedrības interešu ievērošanai, tostarp efektīvai sabiedriskajai apspriešanai;

20.  atgādina, ka KIP sarakstā iekļautie projekti gūst labumu no atvieglotā regulējuma, paātrinātas plānošanas, saistoša 3,5 gadu termiņa atļaujas piešķiršanai un ātrākām vides novērtējuma procedūrām, kā arī tie var pretendēt uz papildu finansējumu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); aicina Komisiju veikt novērtējumu par to, kā šī paātrinātā plānošana tiek īstenota un ievērota visās dalībvalstīs;

21.  atzīst, ka sabiedrības informētība un atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu starpsavienojumu projektu ātru īstenošanu; atzīst, ka, būvējot jaunas elektropārvades līnijas, nedrīkst aizmirst par pārredzamiem un iekļaujošiem procesiem un augstākajiem vides standartiem; aicina projektu iniciatorus jauniem starpsavienojumiem izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, lai uzlabotu saskaņotību starp projektu ieguldījumiem tīklos, vides ilgtspēju un projektu pieņemšanu vietējā sabiedrībā;

22.  uzsver, ka vienas pieturas aģentūras pieejas ieviešana veicina saīsinātas atļauju piešķiršanas procedūras; atgādina, ka TEN-E regula nosaka, ka katrai dalībvalstij ir jāieceļ valsts kompetentā iestāde, kas atbild par atvieglotu, saīsinātu un koordinētu atļauju piešķiršanas procesu valsts līmenī; šajā sakarībā atzinīgi vērtē „viena kontaktpunkta” pieejas novērtēšanu, ko Komisija veiks 2017. gadā, un mudina Komisiju šajā sakarībā novērtēt „viena kontaktpunkta” pieejas potenciālu ES līmenī;

ACER loma

23.  atzīmē, ka ACER darbinieku skaits ir nepietiekams un tai trūkst resursu; aicina ES budžeta iestādi sniegt aģentūrai nepieciešamos resursus, jo īpaši nodrošināt pietiekamu personālu, lai ļautu aģentūrai pienācīgi un savlaicīgi pildīt savus ar likumu noteiktos uzdevumus; aicina nostiprināt ACER lomu, jo īpaši saistībā ar elektroenerģijas PSOET un attiecībā uz valsts regulatīvo iestāžu koordinēšanas uzlabošanu un šķīrējtiesas procesu starp valsts regulatīvajām iestādēm, kā arī pārrobežu regulējuma jautājumu koordinēšanu;

24.  uzsver to valsts enerģētikas regulatoru kvalificēto darbinieku nozīmi, kuriem ir nepieciešamā pieredze, specializācija un neatkarība; aicina Komisiju ne vēlāk kā līdz 2016. gada beigām veikt neatkarīgu revīziju par visiem valstu energoregulatoriem pieejamiem resursiem un līdz šim panākto neatkarības pakāpi, tostarp apkopot ieteikumus par to, kā uzlabot situāciju;

25.  atzīmē, ka joprojām trūkst pārredzamības tirgū pieejamo pārrobežu jaudu aprēķināšanas jomā un starpsavienojumu ierobežojumu biežuma, apjoma un iemeslu ziņā; šajā sakarībā apšauba to, ka lielākā daļa būtisko ierobežojumu ir pilnībā novērsti; aicina Komisiju sniegt ACER atbilstošas kompetences un pilnvaras, lai savāktu nepieciešamo informāciju par katru atsevišķo pārrobežu pārvades jaudu, lai ACER varētu efektīvi pildīt savus uzraudzības pienākumus; prasa minēto informāciju ACER iesniegt kopā ar vajadzīgo papildu informāciju par valsts tīkla struktūru un darbību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē elektroenerģijas tīkla kodeksu ātru pabeigšanu; norāda uz Komisijas nesenajā paziņojumā „Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” izklāstītajiem nodomiem paplašināt ACER pilnvaras, darbības jomu un kompetenci un uz Komisijas apsvērumiem par šādas paplašināšanas apjomu; aicina Komisiju šajā sakarībā sniegt konkrētus ierosinājumus, lai sekmētu iekšējā enerģijas tirgus īstenošanu; norāda, ka, paredzot ACER jaunus pienākumus, būtu jāparedz arī atbilstoši resursi;

Finanšu instrumenti

26.  atzīmē Komisijas aplēses, ka finansējums EUR 35 miljardu apmērā ir nepieciešams, lai līdz 2020. gadam 10 % mērķi sasniegtu visās dalībvalstīs; atgādina, ka saskaņā ar EISI regulu (Nr. 1316/2013) ieteikts, ka lielāko finansiālā atbalsta daļu, kas paredzēts EISI finanšu kopumā, jāatvēl elektroenerģijas projektiem, un uzstāj, ka Komisijai šis noteikums ir pienācīgi jāapsver; atbalsta Komisijas ieteikumu EISI koncentrēti izmantot dažiem galvenajiem projektiem; uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš projektiem, ar kuriem novērš būtiskākos trūkumus integrētajā ES elektroenerģijas tirgū un nepietiekamu savienojamību; uzskata, ka atbilstošs ES finansējums būtu jādara pieejams arī pēc 2020. gada, lai atbalstītu tādu dzīvotspējīgu nekomerciālu elektroenerģijas pieslēguma projektu izbūvi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iekšējā enerģijas tirgus darbību un elektroenerģijas sistēmu darbības drošību; uzsver EIB nozīmi, atbalstot investorus komerciāli dzīvotspējīgos elektroenerģijas infrastruktūras projektos; atzīmē ESIF izveidi un mudina Komisiju nodrošināt, ka fonds efektīvi piesaista investīcijas elektroenerģijas starpsavienojumu jomā;

27.  turklāt mudina Komisiju 1) veicināt ieguldījumus labākajās pieejamajās tehnoloģijās, kas var būt dārgākas, bet ilgtermiņā nodrošinās ievērojamas finansiālas priekšrocības ekspluatācijas ciklā, kā arī laika ietaupījumu un tehnoloģiju līderības priekšrocības; 2) pārskatīt finansēšanas noteikumus ar mērķi racionalizēt esošos mehānismus un 3) stiprināt stimulus turpmākiem ieguldījumiem tīklā, cita starpā, mudinot ienākumus no īres maksājumiem pārvades pārslodzes gadījumā ieguldīt tīklu stiprinošā infrastruktūrā un tehnoloģijās, tostarp papildu starpsavienojumos;

Reģionālā sadarbība

Baltijas reģions

28.  atzīmē, ka plānoto starpsavienojumu īstenošana ļaus Baltijas valstīm līdz 2015. gada beigām sasniegt 10 % mērķrādītāju; pauž bažas par to, ka Baltijas valstu tīkli joprojām ir sinhronizēti ar Krievijas elektroenerģijas sistēmu un ir atkarīgi no tās un ka tas traucē patiesi integrēta un pareizi funkcionējoša Eiropas elektroenerģijas tirgus darbībai; aicina Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu steidzami sinhronizēt ar Eiropas kontinentālo elektrotīklu, lai nodrošinātu tā pilnīgu integrāciju ES iekšējā elektrības tirgū, augstāku elektroapgādes drošību un sistēmas ekspluatācijas drošību; aicina attiecīgās dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai ierosinātu oficiālu procedūru sinhronai Eiropas kontinentālo elektrotīklu paplašināšanai Baltijas valstu virzienā, un aicina elektroenerģijas PSOET to sākt; aicina Komisiju atbalstīt un uzraudzīt šā projekta īstenošanu; uzsver kopējo Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgu kā labāko praksi sadarbībai starp dalībvalstīm elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidē un attīstīšanā; atzīst, ka ir svarīgi veidot augstāku savienojamību starp Polijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgu, lai Polija varētu sasniegt savu 10 % mērķrādītāju; atzinīgi vērtē saprašanās memoranda parakstīšanu par Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna (BETSP) izpildes pastiprināšanu; uzsver, ka ar BETSP ir jāturpina reģionālā sadarbība un ir jāveicina dalībvalstu solidaritāte KIP īstenošanā;

Ziemeļjūras reģions

29.  atzīst, ka piekrastes vējam Ziemeļjūras reģionā ir potenciāls līdz 2030. gadam nodrošināt vairāk nekā 8 % no Eiropas elektroapgādes; turklāt atzīmē, ka reģionālas jūras energotīkla infrastruktūras plānošanas un izbūves koordinēšana, tirgus pieejamība un rezerves sadale, izmantojot integrētāku reģionālo tirgu koordināciju, Ziemeļjūras reģionā līdz 2030. gadam varētu radīt izmaksu ietaupījums EUR 5–13 miljardu apmērā gadā; aicina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis atbalstīt šīs iespējas, izstrādājot pārvaldības struktūru 2030. gadam un attiecīgos plānus; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt spēcīgu politisko atbalstu un apstiprinājumu Ziemeļu jūru atkrastes energotīklam, kas ir galvenais solis, veidojot efektīvu enerģētikas savienību; mudina nākamās prezidentūras ES Padomē izstrādāt tiesisko regulējumu un Nīderlandes prezidentūrā 2016. gadā vienoties par to starpvaldību nolīguma starp attiecīgajām dalībvalstīm veidā, tajā nosakot kopēju Ziemeļu jūru elektroenerģijas stratēģiju;

Centrāleiropa un Rietumeiropa

30.  uzsver, ka kopīgs elektroenerģijas tirgus starp Austriju un Vāciju veicina integrēta Eiropas enerģijas tirgus izveidi; atzīst, ka kopējā tirdzniecības zona, kas tika ieviesta 2002. gadā, nozīmē, ka abās minētajās valstīs elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas ir vienādas, un nodrošina neierobežotu elektroenerģijas tirdzniecību un gandrīz 100 % energoapgādes drošību; norāda, ka Austrijas un Vācijas tirdzniecības zona ir vienīgā salīdzinoši lielā zona Eiropā, kas ir kopīga divām valstīm; norāda, ka lielākām tirdzniecības zonām ir raksturīgas labi funkcionējošam un likvīdam tirgum vajadzīgās īpašības, kas spēj samazināt tirdzniecības izmaksas, lai nodrošinātu noturīgas cenu prognozes ieguldījumu lēmumiem un veicinātu lielāku konkurenci; mudina ātri izveidot tīklus, lai atjaunojamo enerģiju varētu integrēt elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu tīkla stabilitāti, jo īpaši Vācijas dienvidos; aicina saglabāt šo sekmīgo modeli un paplašināt tirdzniecības zonu;

Centrāleiropa un Dienvidaustrumeiropa

31.  uzsver, ka Centrāleiropa un Dienvidaustrumeiropa atjaunojamo enerģijas avotu ziņā ir apveltīta ar plašu –– un lielā mērā neizmantotu –– potenciālu; norāda, ka sadarbība un koordinācija ilgtermiņa plānošanā un Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas reģionālo tīklu infrastruktūru veidošana ir jāpaplašina ārpus ES robežām, lai tajā iekļautu arī Rietumbalkānu valstis, kas nav ES sastāvā, un Turciju; aicina izveidot jaunu platformu, kurā visas reģiona galvenās ieinteresētās personas varētu apspriesties un sniegt politisku atbalstu kopīgiem projektiem, kuru mērķis ir pilnībā izmantot reģionā pieejamo elektroenerģijas resursu potenciālu; atzīst, ka ES Augsta līmeņa grupa Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas gāzes savienojumu jautājumos, kas izveidota 2015. gada februārī, varētu kļūt par šādu platformu, ja tās pilnvaras tiktu paplašinātas, iekļaujot elektroenerģijas jomu un iesaistot Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas valstis, kas ir ārpus ES; atzīst, ka šāda platforma ļautu Komisijai nodrošināt vadību un politisko atbalstu;

32.  norāda, ka Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas lielā atkarība no enerģijas importa nozīmē, ka ir būtiski palielināt pārrobežu elektroenerģijas jaudu, kas ļautu nodrošināt energoapgādes drošību reģionā un ilgtermiņā palīdzētu samazināt elektroenerģijas izmaksas iedzīvotājiem;

33.  ierosina Komisijai padziļināti izvērtēt jaunu elektroenerģijas starpsavienojumu iespējas Vidusjūras reģionā un starp Eiropas un Ziemeļāfrikas tirgiem, lai palielinātu piegādes drošību un attīstītu atjaunojamos energoresursus abos reģionos;

Pireneju pussala

34  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ievērojami vairāk starpsavienojumu starp Spāniju un Franciju, lai atbalstītu atjaunojamos enerģijas avotus reģionā un ļautu Pireneju pussalai pilnībā piedalīties elektroenerģijas iekšējā tirgū; uzskata, ka Madrides deklarācija, kas parakstīta 2015. gada 4. martā, un augsta līmeņa grupas par Dienvidrietumeiropas starpsavienojumiem izveide, ir būtiski panākumi virzībā uz starpsavienojamības palielināšanu reģionā; atzīst, ka pašreizējā starpsavienojumu jauda starp Pireneju pussalu un kontinentālo Eiropu ir pārāk zema un ka projekti, kas iekļauti pašreizējā KIP sarakstā, nav pietiekami, lai sasniegtu 2020. gada starpsavienojumu mērķi; aicina šī reģiona valstis atbalstīt to ievērojamo atjaunojamās enerģijas potenciālu un atvieglot nozares piekļuvi integrētam Eiropas tirgum;

35.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veikt pētījumu par ieguvumiem, ko sniedz starpsavienojums starp Pireneju pussalu un Franciju, Apvienoto Karalisti, Itāliju un Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm;

Darbības pēc 2020. gada

36.  atzīmē, ka Eiropas enerģētikas sistēma ir attīstījusies kopš 2002. gada, kad sākotnēji tika noteikts elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītājs, un šajā laikā jo īpaši atjaunojamie enerģijas avoti ir izstrādāti visā kontinentā; šajā sakarībā ierosina 15 % mērķrādītāju, kas izstrādāts, pamatojoties uz 2030. gadam uzstādīto jaudu, neuzskatīt par vienīgo un to uzmanīgi un rūpīgi izvērtēt, lai nodrošinātu, ka tas ir piemērots mērķim, atbilstošs un iespējams; tādēļ aicina Komisiju novērtēt reģionālo papildu mērķu noteikšanu un noteikt labākus kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus, piemēram, tirdzniecības plūsmas, maksimālās plūsmas un šaurās vietas, kas parādītu, cik daudz starpsavienojumu ir nepieciešami;

37.  uzsver nepieciešamību noteikt nākotnes elektroenerģijas starpsavienojumu mērķi, pamatojoties uz ES ilgtermiņa klimata mērķiem, kā arī ilgtspējīgas enerģētikas sistēmu, ko ES cenšas panākt; šajā sakarībā atzīmē, ka vajadzīgo starpsavienojumu pakāpe būs īpaši atkarīga no vairākiem rādītājiem, tostarp a) principa, ka energoefektivitāte ir pirmais īstenojamais pasākums, no piemērošanas un no vairāku ar pieprasījumu saistītu reaģēšanas pasākumu īstenošanas dalībvalstu un ES politikā; b) decentralizētas, uz atjaunojamiem resursiem pamatotas elektroenerģijas un ar to saistīto viedtīklu ieviešanas; c) valsts lēmumiem par energoresursu struktūru, ņemot vērā ES ilgtermiņa mērķus klimata un enerģētikas jomā; d) enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju izstrādes, tostarp mājsaimniecību un pašvaldību līmenī; e) atbilstošā gadījumā –– labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanas; f) iedzīvotāju atzīšanas par ražojošiem patērētājiem enerģētikas sistēmā un g) skaidru stimulu noteikšanas ieguldījumiem enerģētikas tīklos;

38.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

3

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Philippe De Backer, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Peter Eriksson, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Juan Carlos Girauta Vidal, Theresa Griffin, Marek Józef Gróbarczyk, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Miguel Urbán Crespo, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Anna Záborská, Flavio Zanonato

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Soledad Cabezón Ruiz, David Coburn, Ian Duncan, Cornelia Ernst, Jude Kirton-Darling, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Massimiliano Salini

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Edward Czesak, Jonás Fernández

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

56

+

ALDE

Philippe De Backer, Fredrick Federley, Juan Carlos Girauta Vidal, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen

ECR

Ian Duncan, Ashley Fox, Evžen Tošenovský

EFDD

Isabella Adinolfi, Dario Tamburrano

ENF

Barbara Kappel, Jean-Luc Schaffhauser

GUE/NGL

Cornelia Ernst, Neoklis Sylikiotis, Miguel Urbán Crespo

PPE

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Christian Ehler, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Marian-Jean Marinescu, Nadine Morano, Angelika Niebler, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Antonio Tajani, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Adina-Ioana Vălean, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

S&D

Zigmantas Balčytis, Adam Gierek, Theresa Griffin, Jude Kirton-Darling, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Clare Moody, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato

Verts/ALE

Reinhard Bütikofer, Peter Eriksson, Ernest Maragall, Michel Reimon, Claude Turmes

3

-

ECR

Edward Czesak, Marek Józef Gróbarczyk, Hans-Olaf Henkel

5

0

EFDD

David Coburn, Roger Helmer

GUE/NGL

Paloma López Bermejo

S&D

Soledad Cabezón Ruiz, Jonás Fernández

Simbolu atšifrējums:

+  :  atbalsta

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums