Procedūra : 2015/2114(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0338/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0338/2015

Debates :

PV 16/12/2015 - 19
CRE 16/12/2015 - 19

Balsojumi :

PV 17/12/2015 - 9.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0472

ZIŅOJUMS     
PDF 707kWORD 140k
23.11.2015
PE 560.836v02-00 A8-0338/2015

par ieroču eksportu — Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana

(2015/2114(INI))

Ārlietu komiteja

Referente: Bodil Valero

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ieroču eksportu — Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana

(2015/2114(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un aprīkojuma eksporta kontroli ("Kopējā nostāja")(1),

–  ņemot vērā Kopējās nostājas pārskatīšanu, ko veica ES Padomes Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupa (COARM),

–  ņemot vērā Padomes Sešpadsmito gada pārskata ziņojumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli(2),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 19. novembra Lēmumu 2012/711/KĀDP par atbalstu Savienības darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP principus un kritērijus;

–  ņemot vērā 2003. gada 9. decembrī pieņemto ES stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju „Droša Eiropa labākā pasaulē”,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 2013. gada 2. aprīlī pieņemto Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL)(3),

–  ņemot vērā 2014. gada 5. februāra rezolūciju par Ieroču tirdzniecības līguma (ITL) ratifikāciju(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 21. maija rezolūciju par Eiropas aizsardzības tirgos notiekošo norišu ietekmi uz drošības un aizsardzības spējām Eiropā, īpaši tās 4., 10., 18., 19., 20. un 21. punktu(5),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 18. decembra Lēmumu 2013/768/KĀDP par ES darbībām, ar kurām saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu(6),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei(7), kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 599/2014, un tās I pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju sarakstu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 24. aprīļa paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Eksporta kontroles politikas pārskatīšana — drošības un konkurētspējas nodrošināšana mainīgā pasaulē“ (COM(2014)0244),

–  ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas 2014. gada 12. jūnija kopīgo paziņojumu par divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmas pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 21. novembra secinājumus par eksporta kontroles politikas pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūciju „Cilvēktiesības un tehnoloģijas — ielaušanās un uzraudzības sistēmu ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs”(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem(9),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņemto ES Stratēģiju nelikumīgas vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai un Padomes 2002. gada 12. jūlija Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā un par Vienotās rīcības 1999/34/KĀDP atcelšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 23. jūnija Kopējo nostāju 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli(10),

–  ņemot vērā atjaunināto Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu, ko Padome pieņēma 2015. gada 9. februārī,

–  ņemot vērā praktiskos komentārus par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli,

–  ņemot vērā 1996. gada 12. maija Vasenāras vienošanos par parasto ieroču eksporta kontroli un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli un 2015. gadā atjauninātos šo preču, tehnoloģiju un munīcijas sarakstus(11),

–  ņemot vērā lēmumus, kas tika pieņemti Vasenāras vienošanās parasto ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei 19. plenārsēdē 2013. gada 3. un 4. decembrī Vīnē,

–  ņemot vērā 2005. gada 27. jūnija Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2015. gada 19. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Drošības programmu (COM(2015)0185),

–  ņemot vērā 2006. gada 24. februārī pieņemto Eiropas Konsensu attīstības jomā,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” (COM(2011)0637),

–  ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības mērķus, it īpaši 16. mērķi: uzdevums 16.4, kurā valstis aicinātas ievērojami samazināt nelikumīgas ieroču plūsmas;

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 346. pantu,

–  ņemot vērā ANO Ieroču tirdzniecības līgumu, kas stājā spēkā 2014. gada 24. decembrī,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2013. gada 8. oktobra rezolūciju Nr. 24/35 par ieroču tirdzniecības ietekmi uz cilvēktiesībām bruņotu konfliktu laikā(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0338/2015),

A.  tā kā būtiski mainījusies globālā drošības vide pie ES robežām, jo īpaši tās dienvidu un austrumu kaimiņvalstīs;

B.  tā kā saskaņā ar ANO Hartas 51. punktu pastāv neatņemamas tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību;

C.  tā kā starptautiskās stabilitātes interesēs ir svarīgi nodrošināt iespēju preventīvās iedarbības nodrošināšanai, pamatojoties uz katra konkrēta gadījuma izvērtējumu, pilnībā ievērojot ANO Statūtu 51. pantu un Kopējās nostājas par mieru, drošību un stabilitāti reģionā ceturto kritēriju;

D.  tā kā nekontrolēta ieroču izplatīšana ir nopietns drauds mieram, drošībai, cilvēktiesībām un ilgtspējīgai attīstībai; tā kā katru minūti pasaulē bruņotas vardarbības dēļ nomirst viens cilvēks un tiek saražoti 15 jauni ieroči;

E.  tā kā starptautiskās ieroču tirdzniecības reglamentācija pēc savas būtības ir globāls mērķis; tā kā Eiropas Savienībai ir jānodrošina savas ārējās darbības konsekvence ārējo attiecību kontekstā, lai veicinātu demokrātiju un tiesiskumu, novērstu konfliktus, izskaustu nabadzību, sekmētu starpkultūru dialogu un saglabātu starptautisko stabilitāti un drošību; tā kā laikā no 2010. līdz 2014. gadam ES dalībvalstu kopējais piegādāto galveno parasto ieroču apjoms pasaulē bija 25,4 %(13);

F.  tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu nabadzības izskaušana ir ES attīstības politikas prioritārs mērķis, kā arī viena no Savienības ārējās darbības prioritātēm centienos izveidot pasauli, kurā valda lielāka stabilitāte un labklājība; tā kā ieroču piegādes konflikta valstīm ne tikai palielina vardarbības eskalācijas iespējamību, bet arī negatīvi ietekmē šo valstu attīstības potenciālu, kā tas uzskatāmi kvantitatīvi raksturots humānās palīdzības organizāciju ziņojumos(14);

G.  tā kā 2013. gadā ES dalībvalstu ieroču eksporta kopējais apjoms bija EUR 36,7 mljrd., no kura 26,7 mljrd. bija eksports uz trešām valstīm; tā kā salīdzinājumam Eiropas kaimiņattiecību instrumenta kopējais budžets 2014.– 2020. gadam ir EUR 15,4 mljrd.; tā kā ES dalībvalstu eksports veidoja 36 % no ieroču eksporta kopējā apjoma uz trešām valstīm; un diezin vai var apgalvot, ka šīs tirdzniecības plūsmas ir tiešās ES drošības interesēs;

H.  tā kā Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP ir paredzēta tiesiski saistoša sistēma un noteikti astoņi kritēriji attiecībā uz konvencionālo ieroču eksportu, kas ES dalībvalstīm jāpiemēro attiecībā uz saviem licencēšanas lēmumiem; tā kā šī kopējā nostāja ir pienācīgi jāņem vērā, īpaši saistībā ar Eiropas aizsardzības ieroču tirgus un Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes attīstību;

I.  tā kā tādas trešās valstis kā Albānija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Kanāda, Melnkalne un Norvēģija ir oficiāli apņēmušās ievērot kopējās nostājas kritērijus un principus,

Globālā drošības vide un ieroču eksports

1.  pauž dziļas bažas par vardarbīgu konfliktu izplatīšanos, jo īpaši Ukrainā, Sīrijā, Irākā, Lībijā un Jemenā, kā arī par visiem starptautiskajiem konfliktiem, kuri aizvien vairāk globalizētajā pasaulē apdraud starptautisko stabilitāti un drošību un ES kaimiņvalstis ir padarījuši mazāk stabilas un mazāk drošas; atzīmē, ka ieroču piegādes uz konfliktu skartajām valstīm šos konfliktus var būt veicinājušas;

2.  pauž nožēlu par to, ka notikumu attīstība pēdējo divu gadu laikā rāda, ka ieroči var dažkārt nonākt teroristu vai represīvu režīmu un valstu rokās, kurās var iesaukt un izmantot karadarbībā bērnus, vai tādu režīmu rokās, kuriem ir apšaubāmas attiecības ar starptautisko terorismu vai kuriem ir agresīvs iekšpolitiskais un ārpolitiskais kurss, un tāpēc uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt efektīvus ieroču eksporta kontroles režīmus; nosoda ieroču izmantošanu nedrošības un saasinātu bruņotu konfliktu vairošanai valstu iekšienē un ārpus tām vai iekšēju represiju, reģionālu konfliktu un smagu cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumu atbalstīšanai; pauž nožēlu arī par to, ka ieroču nelikumīga tirdzniecība joprojām ir liela un ienesīga nozare;

3.  pauž nožēlu par to, ka katru gadu bruņotas vardarbības dēļ bruņotos konfliktos un noziedzīgos nodarījumos iet bojā aptuveni pusmiljons cilvēku(15);

4.  atgādina, ka Kopējās nostājas piemērošana ir būtiski svarīga ES principu un vērtību ievērošanai, īpaši starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību jomā, kā arī saistībā ar ES pienākumiem reģionālās un globālās drošības jomā;

5.  norāda, ka ES dalībvalstis ir pasaules lielāko ieroču eksportētājvalstu vidū (saskaņā ar 16. gada pārskatā sniegtajiem datiem 2013. gadā to eksporta kopējais apjoms bija EUR 36 711 mljrd., no kuriem EUR 10 735 mljrd. starp dalībvalstīm un EUR 25 976 mljrd. uz trešām valstīm); atgādina, ka kopējās nostājas 10. pantā ir noteikts, ka dalībvalstu ekonomiskās, tirdzniecības un rūpniecības intereses nedrīkst kavēt to astoņu kritēriju piemērošanu, kas reglamentē ieroču eksportu;

6.  tomēr pauž nožēlu, ka 10. pants nereti netiek ievērots, jo īpaši tādēļ, ka Eiropas aizsardzības rūpniecības uzņēmumi arvien vairāk ar eksportu uz trešām valstīm kompensē zaudējumus, ko rada apgrozījuma samazināšanās Eiropā; pauž nopietnas bažas par to, kādu ietekmi uz ES drošību un aizsardzību atstās sensitīvu zināšanu un tehnoloģiju nokļūšana trešo valstu rīcībā, kas nozīmē palielinātu risku, ka pieaugs atkarība no trešām valstīm, kurām ir atšķirīgas stratēģiskās intereses, piemēram, no Krievijas;

7.  atgādina, ka aizsardzības nozare būtu jāizmanto kā dalībvalstu aizsardzības un drošības instruments, nodrošinot piegādes režīma drošību ES, tajā pašā laikā veicinot stingrākas KĀDP un KDAP īstenošanu, ņemot vērā, ka tas ir būtiski, lai palīdzētu pasaulē nodrošināt stabilitāti un drošību; atzīst, ka ieroču eksportam ir bijusi svarīga loma Eiropas aizsardzības rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes nostiprināšanā un pilnveidošanā, kas ir bijis nozīmīgs pamats daudzām dažādām inovācijām un tehnoloģijas attīstībai;

8.  atzīst tāda eksporta leģitimitāti, kas pilnībā atbilst Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 4. panta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kuru veic, atbildot uz ES izteiktu lūgumu sakarā ar tiesībām uz pašaizsardzību; atbalsta aizsardzības ieroču piegādes gadījumos, kad tos izmanto leģitīmai pašaizsardzībai; atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu lēmumu piegādāt aizsardzības ieročus Irākas Kurdistānas bruņotajiem spēkiem — pešmergam — un Ukrainai; norāda, ka šajā ziņā dalībvalstis savu rīcību savstarpēji nesaskaņo;

9.  norāda — kaut arī licenču atteikumi un darbības apturēšana, kas seko embargo vai konfliktiem, vērtējami pozitīvi, šie pasākumi tikai norāda uz to, ka ES eksporta politika pēc būtības paredz tikai reaģēt uz notiekošo; uzskata, ka pirms licenču piešķiršanas saskaņā ar šo Kopīgo nostāju vajadzētu veikt ar saņēmējvalstīm un ES drošības interesēm saistīto risku padziļinātu analīzi;

10.  norāda, ka joprojām risināma problēma ir riski, kas saistīti ar ieroču un sprāgstvielu nonākšanu nepareizajās rokās, kontrabandu un uzkrāšanos; norāda uz nesenā Eiropola ziņojumā(16) uzsvērto risku, ka ieroči no trešām valstīm ar augstu korupcijas līmeni var nonākt Eiropā, jo pieaug ieroču kontrabandas un nelegālas tirdzniecības apjomi un iebraukšanas punktos, piemēram, ostās, netiek veiktas pārbaudes, līdz ar to ir apdraudēta iedzīvotāju drošība;

11.  uzsver, ka ieroču eksporta kontrole ir neatņemama ES ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa un ka tai jāatbilst LES 21. panta principiem, jo īpaši demokrātijas un tiesiskuma atbalstam, miera nosargāšanai, konfliktu novēršanai un starptautiskās drošības nostiprināšanai; atgādina, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ieroču eksporta saskaņu ar ES kā starptautiskas cilvēktiesību aizstāves uzticamību; pauž stingru pārliecību, ka kopējās nostājas astoņu kritēriju efektīvāka īstenošana varētu būt nozīmīgs ieguldījums gan KĀDP, gan KDAP attīstībā; aicina panākt, lai jaunajā globālajā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā tiktu pienācīgi aplūkoti ieroču eksporta jautājumi, ņemot vērā pārmaiņas drošības vidē un ar tām saistītos riskus un draudus Eiropas drošības interesēm;

12.  pauž nožēlu par to, ka nelikumīga, neregulēta un bezatbildīga ieroču nodošana daudzviet pasaulē turpina kavēt politisko stabilizāciju, demokrātijas, ekonomikas un sociālo attīstību; atzīst, ka Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP Astotā kritērija konsekventa interpretācija un efektīva īstenošana būtu izšķirošs ieguldījums ES politikas saskaņotībā attiecībā uz attīstības mērķiem; aicina pievērst pastāvīgu uzmanību Astotajam kritērijam, lai novērtētu bruņošanās izdevumu iespējami negatīvo ietekmi uz nabadzīgāko saņēmējvalstu attīstības perspektīvām;

Ieroču tirdzniecības līgums

13.  atzinīgi vērtē ITL stāšanos spēkā; atzinīgi vērtē ārējo attiecību darbības, ko ES veic, lai veicinātu vispārēju ITL ratifikāciju un īstenošanu, un aicina turpināt centienus šajā jomā, jo īpaši ar valstīm, kas ir lielākās ieroču tirgotājas; mudina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas ITL, darīt to pēc iespējas drīz; atzīst, ka ITL, lai gan tas ir pozitīvs sasniegums, joprojām pastāv ierobežojumi un neskaidrības (neskaidri jēdzieni, atbrīvojumi no ziņošanas pienākuma, nav paredzēts sankciju režīms);

14.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti līgumslēdzēju pušu pirmajā konferencē Kankūnā no 2015. gada 24. līdz 27. augustam, bet norāda, ka nav panākta vienošanās par gadskārtējiem ziņojumiem izmantojamo modeli; uzskata, ka šim līgumam patiesi panākumi būs tikai tad, ja tiks veikti pasākumi tā vispārējai piemērošanai un ja tiks noteikti saistoši vai sankciju mehānismi, kas izmantojami pieņemto noteikumu nepiemērošanas gadījumā;

15.  atzinīgi vērtē ITL dalībvalstīm izvirzīto prasību licenču piešķiršanas lēmumu pieņemšanā izvērtēt risku, ka nodotie ieroči var izmantoti, lai pastrādātu vai veicinātu smagu ar dzimumu saistītu vardarbību vai smagu vardarbību pret sievietēm un bērniem; aicina dalībvalstis pastiprināt Kopējās nostājas toni attiecībā uz vardarbību, kas saistīta ar dzimumu vai smagiem vardarbības aktiem pret sievietēm un bērniem;

16.  atzinīgi vērtē to, ka ES ir juridiski saistošs tiesiskais regulējums, kāda nav nekur citur pasaulē, ar kura palīdzību īsteno ieroču eksporta kontroles pasākumus, tostarp krīzes reģionos un attiecībā uz valstīm ar apšaubāmu reputāciju cilvēktiesību jomā; atzinīgi vērtē arī to, ka vairākas Eiropas un trešās valstis ir pievienojušās ieroču eksporta kontroles sistēmai, balstoties uz kopējo nostāju;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kanāda, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Melnkalne un Norvēģija ir oficiāli apņēmušās ievērot Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP kritērijus un principus; norāda, ka īpaša informācijas apmaiņas sistēma starp ES un trešām valstīm ir saskaņota kopš 2012. gada;

Kopējā nostāja

18.  atgādina, ka Kopējai nostājai būtu jānodrošina saskaņota pieeja attiecībā uz ieroču tirdzniecību, kas neietekmē dalībvalstu tiesības īstenot ierobežojošāku valsts politiku, kā minēts Kopējās nostājas 3. pantā; turklāt atgādina, ka dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē paliek iespēja noraidīt jebkādas militārās tehnikas vai bruņojuma nodošanu un ka Kopējā nostājā iekļautie kopējie standarti saskaņā ar tās 3. apsvērumu ir jāuzskata par prasību minimumu attiecībā uz militāras tehnikas nodošanas pārvaldību; norāda, ka saskaņošanu Eiropas līmenī nedrīkstētu izmantot par ieganstu stingrāku valstu noteikumu atvieglošanai;

19.  aicina dalībvalstis saskaņoti interpretēt un vienmēr stingri piemērot Kopējās nostājas kritērijus, nepieļaujot, ka lēmumu pieņemšanas procesā noteicošie ir kādi politiski vai ekonomiski apsvērumi; aicina dalībvalstis atcelt jau noslēgtos līgumus, ja attiecīgais darījums, krasi mainoties situācijai, noved pie Kopējās nostājas noteikumu pārkāpuma;

20.  uzskata, ka patiesā problēma ir Kopējās nostājas nepilnīga piemērošana un interpretācija no dalībvalstu puses, un tāpēc uzskata, ka ir ļoti svarīgi panākt vienveidīgu un apņēmīgu visu astoņu kritēriju piemērošanu; šajā sakarā norāda, ka nav sankciju par kritēriju neievērošanu, un uzskata, ka būtu jāparedz iespēja veikt neatkarīgas pārbaudes, kā arī noteikt sankcijas Kopējās nostājas pārkāpumu gadījumos;

21.  norāda uz COARM veikto Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP pārskatīšanu un secinājumu, ka tā pienācīgi kalpo Padomes nosprausto mērķu sasniegšanai un ir saskaņā ar ITL; norāda, ka netika izdarītas nekādas izmaiņas, neraugoties uz smago situāciju Sīrijā un Irākā, teroristu darbības aktivizēšanos, konfliktiem un nestabilitāti, kas izplatās visā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā un var ietekmēt pašas Savienības drošību;

22.  norāda uz to, ka ir atjaunināti praktiskie komentāri par Padomes Kopējo nostāju un ES militāro preču saraksts; gaida, kad COARM apstiprinās jauna tiešsaistes informācijas apmaiņas mehānisma izveidi; atzinīgi vērtē jaunās atsauces uz tiem ITL aspektiem, kas vēl nav iekļauti kopējā nostājā, un Septītā kritērija piemērošanas norādījumu izmaiņas; aicina īstenot centienus, jo īpaši attiecībā uz Astotā kritērija īstenošanas norādījumu pareizu ievērošanu;

23.  aicina dalībvalstis nodrošināt visu astoņu kritēriju stingrāku piemērošanu; uzskata, ka tām dalībvalstīm, kas darbojas COARM, tostarp Eiropas līmenī, vajadzētu novērtēšanu veikt plašāk un pievērst uzmanību gan stāvoklim galamērķa valstī, gan arī attiecīgajai militārajai tehnikai; mudina dalībvalstis piemērot stingrākus valsts kritērijus;

24.  pauž bažas par reāliem vai šķietamiem uzņēmumu draudiem dažās dalībvalstīs uzsākt tiesvedību par eksporta licenču pieteikumu izskatīšanu; atgādina dalībvalstīm, ka stingra un rūpīga šo astoņu kritēriju piemērošana rada nepieciešamo pamatojumu licences izsniegšanas atteikuma gadījumos;

25.  norāda, ka saskaņā ar Otro kritēriju dalībvalstis nepiešķir eksporta licenci tikai tad, ja pastāv „acīmredzams risks”, ka eksportējamā militārā tehnika vai ekipējums varētu tikt izmantots iekšējo represiju īstenošanai; uzskata, ka šis kritērijs paver nekonsekventas kopējo noteikumu piemērošanas iespējas; aicina sadarboties ar Eiropas Padomes pārstāvjiem, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un cilvēktiesību organizācijām, lai precizētu Otro kritēriju;

26.  pauž nožēlu par šo astoņu kritēriju biežajiem pārkāpumiem vairākās dalībvalstīs; pauž nožēlu, ka nepastāv un netiek plānoti nekādi sankciju mehānismi gadījumiem, kad dalībvalsts neievēro šos astoņus kritērijus; uzskata, ka būtu jāparedz neatkarīgas verifikācijas iespējas, kā arī kopējās nostājas pārkāpumu gadījumos piemērojami sankciju mehānismi;

27.  aicina visas dalībvalstis ieroču nodošanas licencēšanas procesos izmantot riska jēdzienu, pamatojoties uz piesardzības principu, kas ir standarts, risinot citus jautājumus tādās jomās kā terorisms, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija un vides problēmas;

28.  pauž bažas, ka pašreizējā kopējā nostājā nav iekļautas citu dalībvalstu „tiesības apstrīdēt” eksporta kontroles licences;

29.  aicina dalībvalstis sniegt atbalstu neatkarīgas Eiropas ieroču kontroles iestādes (EIKI) izveidošanai Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paspārnē; uzskata, ka šādai iestādei būtu jāsniedz atzinums tām dalībvalstīm, kuras plāno piešķirt licenci, ko atteikusi cita dalībvalsts vai dalībvalstis; uzskata, ka šī konsultācija būtu jāsniedz kā neatkarīgs novērtējums par astoņu kopīgo kritēriju piemērojamību; turklāt uzskata, ka šādas konsultācijas var lūgt arī dalībvalstis pašas, lai novērtētu astoņu kopīgo kritēriju piemērojamību ikvienai Eiropas eksporta licencei;

30.  uzsver nepieciešamību nodrošināt labāk saskaņotu politiku attiecībā uz embargo un bez kavēšanās to piemērot; aicina dalībvalstis precizēt valstu un starptautiskos noteikumus, kas attiecas uz "militāru" un "nemilitāru" ieroču eksportu un kuru dēļ pastāv iespēja, ka kājnieku ieročus var pārdot, apejot reglamentācijas sistēmas, ja tos klasificē kā "nemilitārus ieročus";

31.  uzskata, ka šajā ziņā ES ir vajadzīga stingrāka kontrole attiecībā uz ieroču tirdzniecības starpniecību un ar to saistītajām darbībām, jo ir iespējams apiet dalībvalstu kontroles sistēmas to atšķirību dēļ valstu līmenī; tāpēc aicina izveidot efektīvu īstenošanas un reģistrācijas kārtību, kas paredz starpnieku pienākumu sniegt pilnīgu pārskatu par savu darbību;

32.  atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012, ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, ir pieņemt, lai efektīvi kontrolētu lietošanai civiliem mērķiem paredzētu šaujamieroču nodošanu; atzīst lietošanai civiliem mērķiem paredzētu medību un sporta ieroču eksporta leģitimitāti saskaņā ar minēto regulu; atzinīgi vērtē to ES tiesību aktu pārskatīšanu, kas reglamentē šaujamieročus (tostarp deaktivēšanu, administratīvās sankcijas un ieročus signalizācijai), un nodomu nostiprināt kaimiņvalstu policijas iestāžu sadarbību cīņai ar ieroču kontrabandu; šajā sakarā pieprasa Komisija nostiprināt Eiropola kapacitātes;

33.  aicina dalībvalstis iekļaut kopējā nostājā mehānismu, kas automātiski iesaldē spēkā esošu ieroču eksporta licenci uz valstīm, attiecībā uz kurām Eiropas ieroču embargo noteikts pēc tam, kad piešķirta eksporta kontroles licence;

34.  ierosina izpētīt iespēju piemērot un paplašināt astoņus kritērijus, attiecinot tos arī uz pakalpojumiem, kas saistīti ar ieroču eksportu, piemēram, konsultāciju pakalpojumiem un ES bāzētu privātu militāru uzņēmumu darbībām trešās valstīs; aicina izveidot vienotu ES pieeju jautājumam par tā saucamajiem peldošajiem arsenāliem;

35.  aicina visas tās dalībvalstis, kas vēl pilnībā neievēro Padomes 2003. gada 23. jūnija Kopējo nostāju 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli, paskaidrot, kāpēc tā netiek ievērota un kādus pasākumus un kad tās plāno veikt, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo kopējo nostāju; mudina dalībvalstis iekļaut ieroču transportēšanu un ieroču finansēšanas pakalpojumus savos tiesību aktos par ieroču tirdzniecības starpniecību;

36.  pauž bažas par iespējamo eksporta novirzīšanu un aicina dalībvalstis izveidot efektīvu kontroles sistēmu (monitoringa sistēmas, gala lietotāju sertifikātos iekļauta klauzula par ļaunprātīgu neizmantošanu, gala lietotāju inspekcijas uz vietas) un palielināt šim nolūkam vajadzīgo personālu; šajā sakarā uzskata, ka būtu jāuzlabo dalībvalstu savstarpējā sadarbība un dalībvalstu sadarbība ar Eiropolu un Eurojust, kā arī ar trešām valstīm, lai veicinātu starpnieku un kontrabandistu saukšanu pie atbildības par nelikumīgiem darījumiem ar ieročiem; aicina Padomi Septīto kritēriju labāk saskaņot ar ITL 11. pantu;

37.  pauž dziļas bažas par to, ka ES eksporta kontroli varētu būt iespējams apiet, izmantojot licencētu ražošanu trešās valstīs vai ES uzņēmumu meitasuzņēmumus trešās valstīs; mudina COARM rūpīgi aplūkot šo problēmu nākamajā gada ziņojumā;

38.  aicina uzlabot darba koordināciju Padomē un EĀDD, lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek ņemti vērā visi aspekti, kas saistīti ar konfliktu novēršanu, attīstību un cilvēktiesībām; aicina rīkot regulāras apspriedes starp COARM un COHOM, kā arī COARM sadarboties ar visiem attiecīgajiem ES dalībniekiem, piemēram, ES Izlūkdatu analīzes centru Intcen, ES terorisma apkarošanas koordinatoru un ES delegācijām, lai vairāk uzlabotu saskaņotību un apmainītos ar informāciju, kas varētu attiekties uz ieroču darījumu licencēšanas lēmumiem, jo īpaši attiecībā uz riskiem plānotajās saņēmējvalstīs, un lai uzlabotu saistībā ar kopējo nostāju pieņemto lēmumu kvalitāti;

Pārredzamība

39.  pauž nožēlu par novēloto Sešpadsmitā gadskārtējā pārskata ziņojuma pieņemšanu, kas kavējās vairāk nekā jebkad iepriekš;

40.  uzskata, ka gada ziņojumi par ieroču eksportu ir nozīmīgi ieroču tirdzniecības pārredzamības sekmēšanas instrumenti; tomēr pauž nožēlu par to, ka Sešpadsmitā gadskārtējā pārskata ziņojuma sagatavošanā pilnībā iesaistījās tikai 21 dalībvalsts; norāda, ka pilnīgi iesniegti dati nozīmē datus par finanšu vērtību gan pēc izdotajām eksporta licencēm, gan ieroču faktisko eksportu sadalījumā pa galamērķiem un militāro preču ES saraksta kategorijām; pauž nožēlu par to, ka Grieķija datus vispār nav iesniegusi, Vācija un Lielbritānija nav iesniegusi datus par ieroču eksporta faktisko apjomu, bet Francija iesniegusi tikai datus par ieroču eksporta vērtības kopējo summu, to nesadalot sīkāk; norāda, ka, izņemot Grieķiju, vienas un tās pašas valstis ir gan lielākās eksportētājas gan tās, kurām jāuzņemas galvenā atbildība par ES ieroču eksporta globālo ietekmi; aicina pārējās dalībvalstis ievērot pienākumu katru gadu iesniegt ziņojumu un sniegt datus par Sešpadsmito gadskārtējo pārskatu ar atpakaļejošu datumu, un nākamos ziņojumus iesniegt laikus;

41.  norāda, ka ziņojumā ir iekļauta standartizēta informācija par izdotajām eksporta licencēm, bet nav visaptverošas informācijas par ieroču eksporta faktisko apjomu; mudina Padomi un PV/AP apsvērt veidus, kā uzlabot ziņošanas pienākuma izpildi un palielināt pārredzamību un eksporta kontroles sistēmas publisko pārbaudi, jo īpaši nodrošinot, ka dalībvalstis ziņo par visu ieroču eksportu; prasa šo trūkumu novērst un gadskārtējā ziņojumā iekļaut pa veidiem un galamērķiem sadalītus datus par faktisko eksporta apjomu;

42.  aicina izveidot standartizētu ziņošanas un datu iesniegšanas procedūru, tostarp noteikt termiņu, lai visas dalībvalstis vienādi iesniegtu un apkopotu informāciju par eksporta faktisko apjomu un izdotajām licencēm; aicina dalībvalstis sniegt pilnīgu informāciju par licenču atteikumiem, tostarp sniegt ar licenci saistītu informāciju par saņēmējvalsti un konkrēto iestādi, kā arī aprakstīt nosūtāmās preces, norādīt to daudzumu sadalījumā pa militāro preču saraksta apakškategorijām un norādīt precīzu licences atteikšanas iemeslu; ierosina mainīt gadskārtējā ziņojuma formātu un to pārveidot par tiešsaistē publiski pieejamu interaktīvu datubāzi ar meklēšanas iespējām;

43.  aicina paplašināt dalībvalstu savstarpējas konsultācijas gadījumos, kad paredzēta piegāde satricinājumiem pakļautiem un nestabiliem pasaules reģioniem vai valstīm, kuras rīkojas agresīvi pret tām blakus esošajām valstīm; aicina veikt dziļu un sistemātisku pret Krieviju ieroču eksporta un divējāda lietojuma tehnoloģiju tirdzniecības jomā noteikto ES sankciju režīma īstenošanas verifikāciju; aicina dalībvalstis izveidot un publicēt to juridisko un fizisko personu sarakstu, kurām izvirzītas apsūdzības par ieroču eksporta tiesību aktu pārkāpumiem un identificētiem novirzīšanas gadījumiem, kā arī to personu sarakstu, kurām nav izvirzītas juridiskas apsūdzības, tomēr ir zināms, ka tās ir iesaistītas nelikumīgā ieroču tirdzniecībā vai darbībās, kas apdraud starptautisko drošību; aicina dalībvalstis sniegt detalizētu informāciju par procedūrām, saskaņā ar kurām tiek atsauktas vai apturētas izdotās licences attiecībā uz valstīm, kam noteikts embargo;

44.  uzskata, ka ir svarīgi, lai ES kandidātvalstis attiecībā uz ieroču eksportu un ieroču tirdzniecību ievērotu ES nostājas un principus;

45.  prasa, izmantojot sadarbību starp policijas un robežapsardzības iestādēm, kas paredz informācijas un datubāzu apmaiņu, īstenot monitoringu un sadarbību nelikumīgas ieroču tirdzniecības kontroles jautājumos, lai samazinātu riskus ES un tās iedzīvotāju drošībai;

Sabiedrības īstenota pārraudzība

46.  atgādina, ka valdības ir politiski atbildīgas par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz militāras nozīmes vai divējāda lietojuma preču eksportu vai tā aizliegumu; prasa dalībvalstīm sniegt sīku informāciju par katru izdoto licenci tā, lai būtu iespējams veikt Eiropas līmeņa pārbaudes un novērst, ka valstis ekonomisku, politisku vai personisku interešu dēļ neievēro kopējās nostājas kritērijus; pieprasa EEAS/COARM uzņemties to licenču pārraudzību, par kurām pastāv šaubas attiecībā uz kopējā nostājā izklāstīto kritēriju ievērošanu;

47.  pauž stingru pārliecību, ka pārredzamības un sabiedrības īstenotas pārraudzības interesēs pilsoņiem un parlamentiem ir tiesības saņemt detalizētu informāciju par savu valdību pieņemtajiem ieroču eksporta lēmumiem, jo tie ietekmē gan pašu valsts, gan citu valstu tautu drošību un labklājību; pieprasa, lai šie ziņojumi būtu publiski pieejami;

48.  aicina Padomi un EĀDD uzlabot piekļuvi informācijai par ES sankcijām un ieroču embargo, jo šī informācija ne vienmēr ir aktualizēta vai sniegta viegli pieejamā veidā;

49.  aicina valstu un Eiropas līmenī nostiprināt parlamentāro pārraudzību, izmantojot gadskārtējos ziņojumus parlamentiem; aicina Eiropas ieroču eksporta jautājumu un Eiropas aizsardzības politiku apspriest nākamajā starpparlamentu konferencē par KĀDP/KDAP;

50.  atzinīgi vērtē regulāras konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību pārredzamības palielināšanai; aicina Komisiju un EĀDD/COARM turpināt šo dialogu ar pilsonisko sabiedrību, NVO un domnīcām; mudina pilsonisko sabiedrību un akadēmiskās aprindas veikt ieroču tirdzniecības neatkarīgu pārbaudi;

Jaunā tehnika un divējāda lietojuma preču problēma

51.  uzskata, ka tehnoloģijas attīstības dēļ kļūst aizvien grūtāk nošķirt preces, kas izmantojamas tikai militāriem vai tikai civiliem mērķiem, un ka tādēļ, ņemot vērā Vasenāras vienošanos, būtu jāpievērš īpaša uzmanība divējāda lietojuma precēm; aicina PV/ĀP, dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka Vasenāras vienošanās līmenī nav pretrunu ar militāro preču sarakstu vai starp militāro preču sarakstu un divējāda lietojuma preču regulas pielikumiem, kā arī pievērst īpašu uzmanību tādai stratēģiskas nozīmes tehnikai kā bezpilota aviācijas sistēmas, lietišķā robotika un novērošanas tehnika;

52.  atgādina, ka noteiktu veidu uzraudzības un iejaukšanās tehnikas izplatīšanās visā pasaulē var atstāt ne tikai negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām, bet arī varētu radīt nopietnus draudus Eiropas stratēģiskajām interesēm un mūsu digitālajai infrastruktūrai;

53.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu modernizēt ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroli un tās nodomu 2016. gada pirmajā pusē nākt klajā ar jaunu tiesību akta priekšlikumu pārdomātai un efektīvai politikai, kā regulēt pakalpojumu eksportu, kas saistīts ar divējāda lietojuma tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu, tostarp efektīvus aizsardzības pasākumus, lai novērstu šādu eksportu, kas kaitē zinātniskajiem un IT drošības pētījumiem; uzsver, ka šā priekšlikuma mērķis ir arī uzlabot eksporta kontroles režīma saskaņotību un pārredzamību un pilnībā ņemt vērā mainīgās drošības problēmas un tehnoloģiju attīstības ātrumu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības un iejaukšanās iekārtu programmatūru; atzinīgi vērtē 2013. gada 4. decembrī pieņemto Vasenāras vienošanos par eksporta kontroles pasākumiem novērošanas, tiesībaizsardzības un izlūkdatu vākšanas rīku, kā arī tīkla novērošanas sistēmu jomā; atgādina par nepieciešamību nekavējoties risināt potenciāli kaitīgu ICT preču un pakalpojumu eksportu, ko var izmantot cilvēktiesību pārkāpšanai dažās trešās valstīs, kā norādīts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2014. gada aprīļa kopējā paziņojumā;

54.  aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamus resursus, lai efektīvi īstenotu un stiprinātu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības un tranzīta kontroli; atzinīgi vērtē notiekošās ES finansētās kapacitātes veidošanas programmas, lai sniegtu atbalstu trešo valstu divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmām; aicina dalībvalstis arī mobilizēt ES apmācību kapacitātes;

55.  uzsver, ka Komisijai vajadzētu būt iespējai ātri palīdzēt uzņēmumiem, kas šaubās, vai iesniegt pieteikumu eksporta licences saņemšanai, sniedzot precīzu un aktuālu informāciju par iespējamo tirdzniecības darījumu likumību vai potenciāli kaitīgo ietekmi;

56.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus nolūkā pārskatīt to, kā varētu izmantot ES standartus ICT jomā, lai novērstu potenciāli kaitīgu ietekmi, kāda varētu būt šādas tehnoloģijas vai citu pakalpojumu eksportam uz trešām valstīm, kurās likumīgas datu pārtveršanas jēdziena nozīmi nevar uzskatīt par identisku Eiropas Savienībā lietotajām šā jēdziena nozīmēm vai kurās, piemēram, ir slikts cilvēktiesību stāvoklis vai nepastāv tiesiskums;

57.  atkārtoti apstiprina, ka, novērtējot gadījumus, kad divējāda lietojuma tehnoloģijas izmantotas veidā, kas varētu ierobežot cilvēktiesības, par prevalējošiem citu apsvērumu starpā ir jāuzskata ES standarti, jo īpaši ES Pamattiesību harta;

58.  pauž nosodījumu par to, ka daži Eiropas uzņēmumi un starptautiski uzņēmumi, kuri, darbojoties ES, pārdod divējāda lietojuma tehniku, lai gan apzinās, ka sadarbojas ar režīmiem, kuri pārkāpj cilvēktiesības un tas var negatīvi ietekmēt cilvēktiesības;

59  mudina Komisiju publiski izslēgt šādus uzņēmumus no ES publiskā iepirkuma procedūrām, nepiešķirt tiem finansējumu pētniecībai un attīstībai un jebkādu citu finansiālo atbalstu;

60.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

52

6

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, James Carver, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Vincent Peillon, Tonino Picula, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Luis de Grandes Pascual, Angel Dzhambazki, Tanja Fajon, Mariya Gabriel, Liisa Jaakonsaari, Javi López, Urmas Paet, Miroslav Poche, Soraya Post, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Igor Šoltes, Renate Sommer, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Beatriz Becerra Basterrechea, Heidi Hautala, Svetoslav Hristov Malinov, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivan Štefanec, Patricija Šulin

(1)

OV L 335, 28.12.2008., 99. lpp.

(2)

OV C 103, 27.3.2015., 1. lpp.

(3)

Ieroču tirdzniecības līgums, ANO, 13-27217.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0081.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0215.

(6)

OV L 341, 28.12.2013., 56. lpp.

(7)

OV L 134, 28.12.2009., 1. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0288.

(9)

OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.

(10)

OV L 156, 28.12.2003., 79. lpp.

(11)

http://www.wassenaar.org/controllists/, (divējāda lietojuma preču, tehnoloģiju un munīcijas saraksti), Vasenāras vienošanās par parasto ieroču eksporta kontroli un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli, 2015. gada 25. marts.

(12)

A/HRC/RES/24/35

(13)

Starptautiskās ieroču tirdzniecības tendences, 2014, SIPRI faktu lapa, 2015. gada marts.

(14)

(Starptautiskais Rīcības tīkls kājnieku ieroču jomā (IANSA), “Oxfam Internacional” un “Saferworld”, Los millones perdidos de África; El flujo internacional de armas y el coste de los conflictos, 2007. g.)

(15)

Global Burden of Armed Violence 2015: Every Body Counts", ziņojums saistībā ar Ženēvas deklarāciju par bruņotu vardarbību un attīstību.

(16)

Exploring Tomorrow’s Organised Crime‘, Europol (2015)

Juridisks paziņojums